Anotācija (ex-ante)

    Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (turpmāk – LRGA) un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (turpmāk- LZRA) ir konstatējusi vairākas problēmas ar ko saskaras šobrīd uzņēmumi sagatavojot gada  pārskatus. LRGA un LZRA norāda, ka regulāri saņem savu biedru – grāmatvežu, kuri veic algotu darbu, grāmatvežu, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, zvērinātu revidentu, kā arī citu finanšu speciālistu viedokļus un lūgumus pagarināt to gada pārskatu iesniegšanas termiņus, kuri tiek sagatavoti par gadu, kas noslēdzas 2022. gada 31. decembrī un vēlākos periodos. Šajā sakarā minētās asociācijas pauž savu viedokli, norādot attiecīgu pamatojumu.
      Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī un tam sekojošās apjomīgās sankcijas (ierobežojošie pasākumi pret Krieviju un Baltkrieviju attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība) atstāja būtisku ietekmi uz biznesa aktivitātēm, ekonomikas attīstību un finanšu sistēmu funkcionēšanu nacionālajā un starptautiskajā līmenī. Šie bezprecedenta apstākļi, kā arī nenoteiktība sagādā uzņēmumiem grūtības, tostarp sagatavojot gada finanšu pārskatus. Tajā pašā laikā uzņēmumiem būs jānodrošina finanšu pārskatu lietotājiem noderīga informācija, kura adekvāti atspoguļo šīs situācijas un sankciju iespējamo un sagaidāmo ietekmi uz finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu, un kura balstās uz izvērtējumu, kas būtiski atšķiras no iepriekšējos gados veiktajiem izvērtējumiem.  
      Atšķirībā no finanšu pārskatiem par iepriekšējo 2021. gadu, kad informācija par augstāk norādītajiem apstākļiem un to ietekmi uz uzņēmuma darbību bija atklājama finanšu pārskatos saistībā ar notikumiem pēc bilances datuma, un korekcijas attiecīgajos bilances posteņos uz 2021. gada beigām nebija nepieciešamas, šogad katram uzņēmumam, sagatavojot finanšu pārskatu, lai izpildītu GPKGPL ietverto normu, ka finanšu pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem (aktīviem), saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem (GPKGPL 13. panta (2) daļa), būs jāpārskata novērtējums – kā situācija ietekmēja konkrētu uzņēmumu pārskata datumā, kā mainījās nozīmīgie spriedumi un aplēses, uz kurām attiecas lielāka nenoteiktība nekā parasti, kas prasa ievērojamu laiku un resursus gan pašiem uzņēmumiem un to grāmatvežiem, gan revidentiem attiecīgu vadības spriedumu un aplēšu pārbaudē revīzijas vai ierobežotās pārbaudes ietvaros.
      Sakarā ar to, augstāk aprakstītā situācija (karadarbības, sankciju paplašināšana) turpina attīstīties, šobrīd ir grūti novērtēt tās sekas, apjomu un ilgumu, kā arī ietekmi uz vairākām aplēsēm, spriedumiem un pieņēmumiem, pamatojoties uz kuriem tiek sagatavoti uzņēmumu finanšu pārskati (tostarp, novērtējums par spēju turpināt savu darbību, risku novērtējums), uzņēmējdarbību un ekonomiku.

Apsvērumi par darbības turpināšanu
Uzņēmumiem ir jāapsver darbības turpināšanas jautājumi, ja tos negatīvi ietekmē karš Ukrainā un sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, piem., preču tirdzniecība, IT bizness. Uzņēmumiem jāapsver vairākas iespējamās jutīguma analīzes, lai noteiktu, vai pastāv būtiska nenoteiktība par to spēju turpināt darbību. Tas var izraisīt nepieciešamību atklāt papildinformāciju finanšu pārskatu pielikumā un vadības ziņojumā. Dažos gadījumos var būt nepieciešams apsvērt, vai ir lietderīgi sagatavot pārskatus, pamatojoties uz darbības turpināšanas principu. Šim nolūkam uzņēmumam ir jāapsver visa pieejamā informācija par ietekmi uz turpmāko darbību, kas prasa papildu resursus un laiku. Turklāt, runājot par laika posmu, jāņem vērā vismaz pirmie divpadsmit mēneši pēc bilances datuma.

Detalizēta informācijas vadības ziņojumā
Uzņēmumiem arī jāapsver, vai atsaukties uz iespējamo kara ietekmi, atklājot informāciju par galvenajiem riskiem un neskaidrībām vadības ziņojumā. Uzņēmumiem tas būtu jāatklāj, ja iespējamā turpmākā situācijas attīstība var izraisīt negatīvas novirzes no uzņēmuma prognozēm.
Ietekme uz grāmatvedības uzskaiti, finanšu pārskatu sagatavošanu un sniegšanu par 2022. gadu
Kā minēts iepriekš, karadarbības un sankciju sekas ir koriģējošais notikums pārskata periodam, tāpēc tas prasīs vairākiem uzņēmumiem mainīt savus spriedumus, pieņēmumus un aplēses finanšu pārskatu sagatavošanas procesā, izejot no izmaiņām arī uzņēmējdarbības modelī, t.sk. pārskatot savas piegādes ķēdes, izmantojamos resursu to sadārdzinājumā dēļ.
Uzņēmumiem papildus darbības turpināšanai būs jāpārskata visas jomas, kuras ir pakļautas spriedumiem un aplēšu nenoteiktībai, tostarp:
- grāmatvedības aplēses;
- patiesās vērtības novērtējums;
- aktīvu vērtības samazināšanās;
- sagaidāmo kredītzaudējumu novērtējums;
- citas atklāšanas prasības finanšu pārskatu pielikumos;
- līgumu noteikumu pārkāpumu un apgrūtinošo līgumu ietekme.
Cīņa pret naudas atmazgāšanu (AML jautājumi) un sankciju monitorings
Grāmatvežiem un revidentiem jāuzrauga starptautiskās un ES sankciju saraksti, kas tiek pastāvīgi atjaunināti. Grāmatvedības un revīzijas firmām ir jāveic arī sankciju monitorings savu profesionālo pakalpojumu sniegšanas procesā. Grāmatvežiem un revidentiem ir jāizmanto visas savas profesionālās prasmes, lai šie pasākumi būtu efektīvi.

Gada pārskatu sagatavošanas noteikumi un procedūras
      Ņemot vērā to, ka finanšu pārskatu un konsolidēto finanšu pārskatu sniegšanas termiņi par iepriekšējiem gadiem (tas ir, par 2019., 2020. un 2021. gadu) Covid-19 izraisītās krīzes dēļ tika pagarināti (uz trim mēnešiem), uzņēmumi ieviesuši izmaiņas darba organizācijā, kā arī gada pārskatu sagatavošanas noteikumos un saistītajās procedūrās, kuras ir vērstas uz aplēšu savlaicīgu un ticamu veikšanu noteiktajās jomās. Ievērojot šajā vēstule sniegto pamatojumu, būtu lietderīgi ļaut uzņēmumiem saglabāt pagarināto gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu iesniegšanas laiku attiecībā uz finanšu pārskatiem par 2022. gadu un vēlākiem periodiem. Vēršam uzmanību arī uz to, ka citu valstu nacionālie likumi paredz garākus gada finanšu pārskatu iesniegšanas termiņus. Piemēram, saskaņā ar Igaunijas grāmatvedības likumu visiem Igaunijas uzņēmumiem jāiesniedz gada finanšu pārskati sešu mēnešu laikā pēc finanšu gada beigām.
     Līdz ar to LRGA un LZRA lūdz pagarināt sabiedrībām gada pārskata iesniegšanas termiņus vismaz par vienu mēnesi.
     Par saņemto priekšlikumu notika diskusija Finanšu ministrijas rīkotajā Grāmatvedības forumā 2022. gada 8. decembrī, kurā piedalījās LRGA un LZRA, kas ir priekšlikumu iesniedzējas, pārstāvji, kā arī Latvijas Republikas Ārpakalpojuma Grāmatvežu asociācijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Pārresoru koordinācijas centra,  AS Latvenergo, AS Air Baltic Corporation, AS Latvijas valsts meži un Valsts kases pārstāvji. Diskusijas gaitā Grāmatvedības foruma dalībnieki pauda atbalstu gada pārskata iesniegšanas termiņa pagarināšanai mazajām sabiedrībām.
      Tādējādi grozījumi likumā paredz pagarināt par vienu mēnesi mazām sabiedrībām likumā noteikto iesniegšanas termiņu gada pārskatiem, kuri tiek sagatavoti par gadu, kas noslēdzas 2022. gada 31. decembrī un vēlāk.   
       Savukārt, tā kā lielām un vidējām sabiedrībām jau šobrīd noteikts pietiekoši garš gada pārskatu iesniegšanas periods, tas ir, septiņi mēneši, šādām sabiedrībām gada pārskata iesniegšanas termiņš netiek pagarināts. Arī mikrosabiedrībām, kas noteiktas GPKGPL 5.panta otrajā daļā (bilances kopsumma — 350 000 euro,  neto apgrozījums — 700 000 euro,  vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10) gada pārskata iesniegšanas termiņš netiek pagarināts, tas ir, paliek kā iepriekš - četri mēneši.

Pagarināt mazām sabiedrībām gada pārskatu iesniegšanas termiņus, kuri ir noteikti GPKGPL, tiem gada pārskatiem, kuri tiek sagatavoti par pārskata gadu, kas noslēdzas 2022. gada 31. decembrī un vēlāk, uz vienu mēnesi.