Anotācija (ex-ante)

                  [1] Noteikumi Nr. 312 ir pieņemti 2011. gada 12. martā, proti, pirms 12 gadiem. Kopš to pieņemšanas lielu transformāciju ir piedzīvojusi visa enerģētikas nozare kopumā, tostarp, ir mainījusies par enerģētikas politikas jomu atbildīgā valsts pārvaldes iestāde, kā arī kopumā gan nacionālos, gan Eiropas Savienības tiesību aktos reglamentētie ar enerģētikas nozari saistītie jautājumi.
Laika gaitā Noteikumos Nr. 312 ir veikti grozījumi, lai enerģijas lietotāju apgādes jautājumi izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā tiktu aktualizēti atbilstoši Enerģētikas likuma un citu ar nozari saistīto tiesību aktu izmaiņām. Tomēr šobrīd, ņemot vērā kopumā enerģētikas nozarē notikušo izmaiņu apjomu, spēkā esošajos Noteikumos Nr. 312 noteiktais regulējums vairs neatbilst aktuālajai situācijai nedz attiecībā uz enerģijas lietotāju grupām, nedz attiecībā uz visu veidu enerģijas apgādes (elektroenerģijas, siltuma, dabasgāzes) nosacījumiem izsludinātas enerģētiskās krīzes situācijā, kā arī tehniskām iespējām veikt noteiktās funkciju izpildi enerģētiskās krīzes laikā.
          [2] Spēkā esošā Noteikumu Nr. 312 redakcija nosaka, ka lēmuma projektu par valsts enerģētiskās krīzes līmeni sagatavo, ievērojot šādus energoapgādes apstākļus:
1) pirmā līmeņa enerģētiskā krīze – iespēja nodrošināt energoapgādi samazinās par 7–12 % no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa;
2) otrā līmeņa enerģētiskā krīze – iespēja nodrošināt energoapgādi samazinās par 12–17 % no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa;
3) trešā līmeņa enerģētiskā krīze – iespēja nodrošināt energoapgādi samazinās vairāk nekā par 17 % no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa.
Tādējādi atbilstoši spēkā esošajiem Noteikumiem Nr. 312 faktiski tiek paredzētas trīs veidu enerģētiskās krīzes.
Kā arī papildus atbilstoši spēkā esošo Noteikumu Nr. 312 redakcijai enerģētiskās krīzes elektroenerģijā, dabasgāzē un siltumapgādē laikā lietotāji tiek sadalīti grupās, kuriem atkarībā no konkrētā enerģētiskā līmeņa un konkrētās grupas lietotājiem tiek ierobežots noteikta procentuālā apmēra enerģijas patēriņš.
Pēdējo gadu ģeopolitisko notikumu virzību un īstenotās apmācības kopumā ir devušas pārliecību, ka spēkā esošā pieeja enerģētiskās krīzes līmeņu un enerģijas lietotāju sadalījums nav piemērotākais risinājums pie Latvijā izveidotās kopējās enerģijas lietotāju apgādes sistēmas, turpmāk minēto apsvērumu dēļ:
Šāda veida enerģiskās krīzes līmeņu sadalījumam nav konstatējami praktiski vai faktiski ieguvumi enerģiskās krīzes pārvaldīšanā vai samazināšanā. Tādējādi šāda veida sadalījums nepamatoti rada papildu administratīvu slogu.
Samazināt enerģijas patēriņu tehniski ir iespējams galalietotājam. Tādējādi esošajā Noteikumu Nr. 312 redakcijā ietvertā procentuālā apmēra ierobežojumu pieeja faktiski ir balstīta uz galalietotāju brīvprātības principu, nevis tehnisku iespēju kompetentām institūcijām īstenot patēriņa ierobežojumus galalietotājiem noteiktā procentuālā apmērā.
Tāpat Latvijā esošais enerģijas lietotāju apgādes sistēmas risinājums neļauj tehniski nodrošināt enerģijas patēriņa ierobežojumus esošajam enerģijas lietotāju grupu sadalījumam. Proti, enerģijas patēriņa ierobežojumi tehniski var tik īstenoti visā ēkā. Tādējādi gadījumā, ja vienā ēkā atrodas vairāku grupu enerģijas lietotāji, tad šādā gadījumā tehniski nav iespējams nodrošināt enerģijas patēriņa ierobežojumus atbilstoši Noteikumos Nr. 312 noteiktajam lietotāju grupu sadalījumam.
Tāpat arīdzan ir tāda veida plaša profila lietotāji (komersanti), kas vienlaikus atbilst vairāku grupu enerģijas lietotāju kvalifikācijai (piemēram, lielie tirdzniecības centri, utt.). Arīdzan šajā gadījumā procentuāls ierobežojumu apmēra princips faktiski šāda veida enerģijas lietotājiem nefunkcionē.
Ievērojot minēto, faktiski Noteikumos Nr. 312 pielietotā pieeja enerģijas lietotāju apgādē nenodrošina konsekventu Noteikumos Nr. 312 minētās kārtības piemērošanu, turklāt to īstenošanu arīdzan nav iespējams pilnībā tehniski nodrošināt. Tādejādi ir nepieciešams pārskatīt kopējo kārtību, kādā enerģijas lietotāji tiek apgādāti ar enerģiju izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā.
         [3] Vienlaikus Noteikumi Nr. 312 ir pieņemti pirms Regulas Nr. 2017/1938 pieņemšanas un tajā ietvertās krīzes līmeņu kvalifikācijas.
Tādējādi ir nepieciešams Noteikumu projektā veidoto izpratni par dabasgāzes piegādes iespējamiem traucējumiem, kas varbūt par pamatu krīzes izsludināšanai, salāgot ar Regulas Nr. 2017/1938 veidoto izpratni, tostarp attiecībā uz minētajiem krīzes līmeņiem.

               [1] Elektroenerģijas patēriņa ierobežošana valsts enerģētiskās krīzes iestāšanās gadījumā
Noteikumu projektā tiek noteikts pienākums elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram nekavējoties informēt par nozari atbildīgo ministriju – Klimata un enerģētikas ministriju (turpmāk – Ministrija), par sagaidāmu nepieciešamību enerģijas lietotājiem ierobežot elektroenerģijas patēriņu, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas stabilu darbību.
nosacījums ir iekļauts, lai kompetentās iestādes savlaicīgi būtu informētas par iespējamu nepieciešamību īstenot elektroenerģijas patēriņu ierobežojošus pasākumus un attiecīgi tās varētu savlaicīgi īstenot preventīvus sagatavošanās pasākumus.
Tāpat Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka Ministrija saskaņo ar Valsts enerģētiskās krīzes centru sabiedrības informēšanu par iespējamu elektroenerģijas ierobežošanu gadījumā, ja ir pamatota elektroenerģijas valsts enerģētiskās krīzes iestāšanās iespēja. Sabiedrības informēšanas pasākumi tiek paredzēti, lai sabiedrība tiktu informēta par iespējamu elektroenerģijas ierobežošanu un attiecīgi varētu savlaicīgi sagatavoties eventuāla elektroenerģijas nepieejamības gadījumam.
Noteikumu projekts nosaka, ka, pamatojoties uz elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora sniegto informāciju par sagaidāmu nepieciešamību ierobežot elektroenerģijas patēriņu, Ministrija sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par nepieciešamību izsludināt valsts enerģētisko krīzi un iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā Enerģētikas likumā noteiktajā kārtībā.
Pārvades sistēmas operators ir kompetentā institūcija, kura rīcībā ir operatīva un aktuāla informācija par elektroenerģijas apgādes saistītajiem jautājumiem gan Latvijā, gan ārpus tās. Tādējādi elektroenerģijas pārvades sistēmas operators ir primārā institūcija, kas iniciē jautājuma aktualizēšanu par iespējamu elektroenerģijas patēriņa ierobežošanas nepieciešamību.
Ņemot vērā nepieciešamo elektroenerģijas patēriņa ierobežošanas nepieciešamību, Ministru kabineta rīkojuma projektā tiek iekļauta informācija par enerģētiskās krīzes elektroenerģijā termiņu, ietekmēto teritoriju, plānotajiem pasākumiem, kas saistīti ar enerģētiskās krīzes elektroenerģijā pārvarēšanu, enerģētiskās krīzes elektroenerģijā pārvarēšanā iesaistītājām institūcijām, to pienākumiem un atbildību, atbildīgo par enerģētiskās krīzes elektroenerģijā komunikāciju, kā arī citu nepieciešamo informāciju.
Noteikumu projektā ir noteikts, ka informāciju elektroenerģijas patēriņa ierobežošanu izsludina, izmantojot plašsaziņas līdzekļus un kompetentā institūcija sabiedrības informēšanā ir Valsts enerģētiskās krīzes centrs vai cita Ministru kabineta noteikta institūcija.
Institūcija sabiedrības informēšanas pasākumu īstenošanā tiek noteikta ar mērķi, lai novērstu eventuālus nepatiesas vai sagrozītas informācijas risku. Tik būtiska jautājuma kā iespējamas enerģiskās krīzes gadījumā, ir būtiski, ka sabiedrībai tiek sniegta korekta, pilnīga un patiesa informācija. Turklāt sabiedrībai šādā gadījumā arī zināma kompetentā institūcija, kas ir deleģēta sniegt oficiālu informāciju.
Vienlaikus Noteikumu projekts nosaka, ka ikvienam elektroenerģijas sistēmas dalībniekam ir pienākums ievērot izziņotos elektroenerģijas patēriņa ierobežojumus un solidāri piedalīties elektroenerģijas sistēmas stabila darba režīma nodrošināšanā un energotaupības pasākumu īstenošanā.
Nosacījuma mērķis ir noteikt, ka enerģiskās krīzes elektroenerģijā pārvarēšanā tiek iesaistīta visa sabiedrība kopumā, kas solidāri brīvprātīgi to iespēju robežās samazina elektroenerģijas patēriņu. Tādējādi jo vairāk sabiedrība iesaistītos brīvprātīgi elektroenerģijas patēriņa samazināšanā, jo mazāka apjoma  elektroenerģijas patēriņu ierobežojoši imperatīvi pasākumi būtu īstenojami.
Papildus Noteikumu projektā ir noteikts, ka sistēmai pieslēgtajiem elektroenerģijas ražotājiem ir pienākums uzturēt noteiktu elektroenerģijas ražošanas režīmu, ko nosaka pārvades sistēmas operators. Noteikuma mērķis ir nodrošināt stabilu elektroenerģijas daudzumu, kas vienlaikus neradītu papildu elektroenerģijas pārrāvumus un neekselētu enerģētisko krīzi. 
Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka Ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju reizi gadā atjauno tautsaimniecībai nozīmīgo elektroenerģijas objektu sarakstu. Ar minēto nosacījumu tiek mainīta Noteikumos Nr. 312 noteiktā pieeja attiecībā uz lietotāju grupu sadalījumiem iepriekš minēto apsvērumu dēļ. Tā vietā tiek izveidots tautsaimniecībai nozīmīgo elektroenerģijas objektu saraksts, kas netiek pakļauts elektroenerģijas ierobežojošiem pasākumiem.
Savukārt attiecībā uz tautsaimniecībai nozīmīgo elektroenerģijas objektu sarakstā neesošiem lietotājiem elektroenerģijas sistēmas operators, atkarībā no elektroapgādes traucējuma apmēra, īsteno sistēmas manuālu vai automātisku atslogošanu, kas ir balstīta uz pieeju, lai  elektroenerģijas ierobežojoši  pasākumi maksimāli negatīvi neietekmētu sabiedrību. Piemēram, sistēmas manuālas atslogošanas gadījumā elektroenerģijas atslogojums tiek īstenots samērīgi ne ilgāk par trīs stundām. Proti, ņemot vērā to, ka nereti ēkas tiek apsildītas, izmantojot elektroenerģiju, šādā gadījumā trīs stundu laikā būtiski nesamazināts ēkas temperatūra aukstos klimatiskos apstākļos.  
        [2] Pasākumi dabasgāzes sistēmas stabilas darbības nodrošināšanai
Saskaņā ar Regulas Nr. 2017/1938 11. panta 1. punktu tiek iedalīti trīs krīzes līmeņa veidi:
agrīnas brīdināšanas līmenis;
trauksmes līmenis;
ārkārtas stāvokļa līmenis.
Savukārt saskaņā ar Regulas Nr. 2017/1938 10.panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu ārkārtas rīcības plāns ir balstīts uz minētajiem krīzes līmeņiem un tajā definē dabasgāzes uzņēmumu lomu un atbildību.
Regula Nr. 2017/1938 kā Eiropas Savienības tiesību akta veids ir saistoša visiem tiesību subjektiem un ir tieši piemērojama, un Noteikumu projektā veidotā izpratne par dabasgāzes piegādes iespējamiem traucējumiem, kas varbūt par pamatu krīzes izsludināšanai, ir salāgota ar Regulas Nr. 2017/1938 veidoto izpratni, tostarp attiecībā uz minētajiem krīzes līmeņiem.
Tādējādi, veidojot konsekventu situācijas novērtējumu un rīcību dabasgāzes sistēmas darbības nodrošināšanai, Noteikumu projektā tiek noteikti pasākumi dabasgāzes sistēmas stabilas darbības nodrošināšanai atkarībā no apstākļiem:
rīcību līdz agrīnās brīdināšanas un trauksmes izsludināšanai;
Ar mērķi nodrošināt dabasgāzes lietotāju nepārtrauktu apgādi ar dabasgāzi Noteikumu projektā tiek paredzēti noteikti pasākumi dabasgāzes sistēmas stabilas darbības nodrošināšanai līdz agrīnās brīdināšanas un trauksmes izsludināšanai, tostarp:
          - saņemot vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pieprasījumu par rīcības plāna negatīva nebalansa novēršanai (turpmāk – Plāns) izstrādi, dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājs vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora noteiktajā termiņā izstrādā un nosūta tam Plānu, kurā  tiek ietverti pasākumi negatīva nebalansa novēršanai;
          - kā arī ar Noteikumu projektu tiek noteikts pienākums vienotajam dabasgāzes un uzglabāšanas sistēmas operatoram un sadales sistēmas operatoram katru gadu līdz 1. septembrim izstrādāt aktualizētu lietotāju sarakstu  un kārtību, kādā notiek dabasgāzes apgādes ierobežošana vai pārtraukšana izsludinātas dabasgāzes valsts enerģētiskās krīzes laikā. 
          - tāpat ar Noteikumu projektu tiek noteikts pienākums Klimata un enerģētikas ministrijai un Ekonomikas ministrijai atbilstoši kompetencei reizi gadā līdz 1. augustam atjaunot tautsaimniecībai nozīmīgo objektu sarakstu. Koordinējošā institūcija vienota saraksta uzturēšanai ir Klimata un enerģētikas ministrija.  
rīcību agrīnās brīdināšanas gadījumā;
          Noteikumu projektā tiek paredzēts pienākums vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram informēt Ministriju un sadales sistēmas operatoru dabasgāzē par riskiem dabasgāzes jomā Latvijas ietekmes reģionā.
Ministrija sadarbībā ar vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru konstatē, vai riski dabasgāzes jomā atbilst agrīnās brīdināšanas  līmenim. Konstatējot agrīnās brīdināšanas līmeņa izsludināšanas pamatu, Ministrija sagatavo attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu un virza to izskatīšanai Ministru kabinetā. Kā arī pēc vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora sniegtās informācijas par izmaiņām dabasgāzes jomā Ministrija, konstatējot agrīnās brīdināšanas līmeņa izbeigšanas pamatu vai pamatu agrīnās brīdināšanas līmeņa paaugstināšanai uz trauksmes līmeni, vienas darba dienas laikā sagatavo  Ministru kabineta rīkojuma projektu, kuru iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā. 
Brīdināšanas līmeņa koordinējošā iestāde ir vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators dabasgāzē.
rīcību trauksmes gadījumā;
Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators informē Ministriju un sadales sistēmas operatoru dabasgāzē par riskiem dabasgāzes jomā Latvijas ietekmes reģionā.
konstatējot trauksmes līmeņa izsludināšanas pamatu, sagatavo attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu, kas tiek virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā. Savukārt pēc vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora sniegtās informācijas par izmaiņām dabasgāzes jomā, Ministrija izvērtē, vai ir konstatējams trauksmes līmeņa izbeigšanas pamats vai paaugstināšanas pamats līdz valsts enerģētiskās krīzes līmenim, un vienas darba dienas laikā sagatavo attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu, kuru iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.
Trauksmes līmeņa koordinējošā iestāde ir vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators dabasgāzē.
        [4] Dabasgāzes piegādes un patēriņa ierobežošanas kārtība valsts enerģētiskās krīzes laikā
Gadījumā, ja ir traucēta dabasgāzes piegāde, tiek paredzēts, ka dabasgāzes patēriņa ierobežošanai lietotāji ir iedalāmi četrās grupās, proti:
1) nodrošināmie lietotāji –  mājsaimniecības, izglītības iestādes, slimnīcas, valsts un pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, krīzes centri, sociālās rehabilitācijas institūcijas personām, kurām izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām, avārijas dienesti, telekomunikāciju mezgli, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts policija, Valsts robežsardze, valsts drošības iestādes, ūdensapgādes un kanalizācijas stacijas, brīvības atņemšanas iestādes, mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi, lietotāji, kuru maksimālā atļautā slodze ir mazāka vai vienāda ar 25 m3/h, tautsaimniecībai nozīmīgie objekti,  kā arī energoapgādes komersants, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektroenerģijas sistēmas vadības un lietošanas kārtību kontrolē dispečervadības grafika ģenerētājvienību ar jaudu virs 100 MW un elektroenerģijas jaudas ģenerācijas pieejamību vismaz 900 stundas gadā.
Pie nodrošinātiem lietotājiem tiek kvalificēti arīdzan tie lietotāji, kuru maksimālā atļautā slodze ir mazāka vai vienāda ar 25 m3/h dēļ apsvēruma, ka šāda veida lietotāji neveido būtisku ietekmi attiecībā uz dabasgāzes patēriņa ierobežošanu. Tādējādi, lai veidotu mazu administratīvo slogu un samazinātu to lietotāju skaitu, kuriem ir īstenojamas manuālas darbības dabasgāzes patēriņa ierobežošanai nodrošināto lietotāju sarakstā arīdzan tiek iekļauti tādi lietotāji, kuri neveido būtisku ietekmi uz dabasgāzes patēriņu. Kā arī, šādu lietotāji var atrasties objektos, kur ir citi lietotāji (piemēram - daudzdzīvokļu ēka, kurā ir mājsaimniecības un atsevišķi nelieli komersanti - frizētavas, beķereja, zobārsta prakse utt. Šādu objektu dabasgāzes patēriņš ir salīdzinoši neliels, bet nepieciešamās darbības, lai atslēgtu dabasgāzi šādiem objektiem ir nesamērīgi lielasa pret ieguvumu, ko var iegūt no šāda lietotāja.).
2) pirmās grupas lietotāji – energoapgādes komersantu objekti, kuru maksimālā atļautā slodze ir lielāka par 25 m3/h, un nav piekritīgi šo noteikumu nodrošināto lietotāju grupai;
3) otrās grupas lietotāji – komersantu objekti, kuru maksimālā atļautā slodze ir lielāka par 25 m3/h, bet līdz 4999 m3/h un nav piekritīgi nodrošināto lietotāju un pirmās grupas lietotāju grupai;
4) trešās grupas lietotāji – komersanti ar maksimālo atļauto slodzi vienādu ar 5000 m3/h vai lielāku, neatkarīgi no piekritības iepriekšminētajām grupām.
 - Attiecīgi Noteikumu projektā tiek noteikta sadalīti dabasgāzes lietotāji grupās un izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes dabasgāzes laikā lietotājiem būs lielāka skaidrība par piemērojamiem ierobežojumiem. Papildus, tie noteikta dabasgāzes piegādes un patēriņa ierobežošanas kārtība valsts enerģētiskās krīzes laikā, par pamatu ņemot vērā lietotāju grupu iedalījumu, tostarp:
1) vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators informē Ministriju un sadales sistēmas operatoru dabasgāzē par nepieciešamo dabasgāzes patēriņa ierobežojamu apjomu. Šajā gadījumā arī dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators ir kompetentā institūcija, kura rīcībā ir aktuāla un operatīva informācija par dabasgāzes gāzes pieejamību, tādējādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators ir primārā institūcija, kas iniciēs jautājumu par iespēju dabasgāzes patēriņa ierobežošanas nepieciešamību. Pēc attiecīgās informācijas saņemšanas sadales sistēmas operators dabasgāzē diennakts laikā sagatavo un iesniedz Ministrijā informāciju par pirmās, otrās un trešās lietotāju grupu komersantu dabasgāzes diennakts vidējo patēriņu.
Izvērtējot vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora iesniegto informāciju par dabasgāzes patēriņa samazināšanas nepieciešamību un sadales sistēmas operatora dabasgāzē sagatavotu informāciju par lietotāju dabasgāzes vidējo diennakts patēriņu, Ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu par valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanu. Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka pasākumus dabasgāzes patēriņa samazināšanai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam ierobežojumam veic lietotājs, bet pasākumus dabasgāzes piegādes pārtraukšanai veic vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un sadales sistēmas operators dabasgāzē tā licences darbības zonā.
Enerģiskās krīzes novēršanā tieši tiek iesaistīta sabiedrībai tai pašai samazinot dabasgāzes patēriņu.  Vienlaikus dabasgāzes lietotājam, kas valsts enerģētiskās krīzes laikā ir pakļauts dabasgāzes apgādes ierobežošanai vai pārtraukšanai, ir jāievēro šajos noteikumos noteiktie nosacījumi, tostarp attiecībā uz atgriezeniskās saites sniegšanu par saņemto informāciju par izsludināto valsts enerģētisko krīzi.
Dabasgāzes patēriņa samazināšanu ne vēlāk kā līdz nākamās pilnās gāzes dienas beigām. Šajos noteikumos ar lietoto jēdzienu “gāzes diena” tiek izprasts Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumu Nr. 78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 2.14. apakšpunktā sniegtā attiecīgā jēdziena izpratne.
Attiecībā uz pienākumu dabasgāzes lietotājam nepatērēt dabasgāzi vairāk par noteiktajiem ierobežojumiem – pienākuma primārais mērķis ir  nodrošināt, ka neveidojas dabasgāzes deficīts un  neeksaltētu radušos enerģētisko krīzi dabasgāzē. 
Nodrošināšanu netraucētai piekļuvei gazificētajā objektā pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas, lai spētu izpildīt dotos uzdevumus par dabasgāzes padeves ierobežošanu vai atjaunošanu.
Vienlaikus gadījumā, ja tiek konstatēts, ka dabasgāzes galalietotājs patērē dabasgāzi vairāk nekā tas ir noteikts Ministru kabineta rīkojumā, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vai sadales sistēmas operatora dabasgāzē pārtrauc dabasgāzes padevi galalietotājam šajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Apgādes atjaunošanu lietotājiem, kuriem par ierobežojuma neievērošanu tā tika pārtraukta, pārskata Ministrija, pamatojoties uz dabasgāzes lietotāja argumentētu lūguma par dabasgāzes apgādes atjaunošanu.
Ministrija, vērtējot lietotāja lūgumu par dabasgāzes apgādes atjaunošanas iespējamību, ņem vērā objektīvus konkrētās situācijas apstākļus, tostarp – enerģētiskās krīzes raksturu, ilgumu un attiecīgā lietotāja ietekmi uz enerģētisko krīzi dabasgāzē.
        [5] Dabasgāzes stratēģiskās rezerves izveidošana un izmantošana
Krīzes laikā dabasgāze no dabasgāzes stratēģiskās rezerves, kas tiek uzglabāta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, nodrošina, ievērojot Regulā Nr. 2017/1938 noteiktos piegādes standartus, kā arī Enerģētikas likumā noteiktajā apjomā.
Institūcija, kas Ministru kabinetam ierosina pieņemt rīkojumu par rezerves izmantošanu, ir Ministrija.  Ierosinājuma izteikšanu Ministrija sagatavo, izvērtējot konkrētos krīzes apstākļus, saņemto informāciju no vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora un sadales sistēmas operatora dabasgāzē.
Dabasgāzes pārvades sistēmas un Inčukalna pazemes gāzes krātuves jaudu pieejamību rezerves transportēšanai dabasgāzes pārvades sistēmā un novietošanai, uzglabāšanai un izņemšanai no Inčukalna pazemes gāzes krātuves nodrošināšanu ir atbildīgs vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators.
        [6] Centralizētās siltumenerģijas apgāde enerģētiskās krīzes laikā
 Centralizētajā siltumenerģijas apgādē var tikt izsludināta vietēja enerģētiskā krīze, ko  izsludina kompetentā pašvaldība Enerģētikas likumā noteiktajā kārtībā, kā arī vienlaikus, ņemot vērā šajos noteikumos noteiktās prasības par informāciju, kas ir norādāma lēmuma projektā par enerģētiskās krīzes izsludināšanu.
Vietējā enerģētiskā krīze centralizētajā siltumenerģijas apgādē var tikt izsludināta, jo atbilstoši kopējai Latvijā ieviestai centralizētās siltumenerģijas sistēmai katrā apdzīvotā vietā tiek izveidota atsevišķa centralizēta siltumenerģijas apgādes sistēma. Minētā rezultātā nav tehniski iespējams nodrošināt valsts līmeņa centralizētu enerģētiskās krīzes centralizētajā siltumenerģijas apgādē pārvaldību.
Noteikumu projektā arīdzan tiek paredzēts, ka pašvaldības enerģētiskās krīzes centrs nekavējoši informē ēkas īpašnieku, dzīvokļu īpašnieku kopību vai tās pilnvaroto personu, kura darbojas visu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā par pienākumu samazināt siltumapgādi līdz noteiktam līmenim. Vienlaikus Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka izsludinātas vietējās enerģētiskās krīzes laikā centralizētajā siltumapgādē, par tehnisko pasākumu ieviešanu centralizētās siltumapgādes ierobežošanai vai pārtraukšanai atbildīgs ir ēkas īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopība vai tās pilnvarotā persona, kura darbojas visu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā.
Prasība ir iekļauta sakarā ar apsvērumu, ka centralizētas siltumenerģijas apgādes ierobežojoši pasākumi tehnisku iemeslu dēļ var tikt īstenoti visai ēkai, nevis individuāli katram lietotājam.  Savukārt centralizētās siltumenerģijas apgādes samazināšanu var īstenot lietotāji.
Vietējās enerģētiskās krīzes laikā centralizētajā siltumapgādē tiek noteikta nodrošināmā lietotāju grupa. Nodrošināmo lietotāju grupas sarakstu katru gadu līdz 1. oktobrim atjauno un apstiprina pašvaldība. Nodrošināmo lietotāju grupas sarakstā tiek iekļauti tie lietotāji, kuriem vietējās enerģētiskās krīzes centralizētajā siltumapgādē gadījumā centralizētās siltumapgādes patēriņš netiek ierobežots.