Anotācija

Regula Nr. 2022/2554 paredz digitālās darbības noturības prasību piemērošanu finanšu tirgus dalībniekiem, ņemot vērā to lielumu, vispārējo riska profilu, kā arī pakalpojumu, darbību un operāciju veidu, apmēru un sarežģītību. Digitalizācijas procesi un paļaušanās uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmām, platformām un infrastruktūru finanšu pakalpojumu sniegšanā, rada būtiskus ar IKT saistītus riskus risku. Lai nodrošinātu Regulas Nr. 2022/2554 prasību tiešu piemērošanu, likumprojekts paredz prasības attiecībā uz digitālās darbības noturības prasību piemērošanu, uzraudzību digitālās darbības noturības jomā un atbildību par minētās regulas izvirzīto prasību pārkāpumiem.
 

I nodaļa.
Likumprojekta 1. pants ietver likumā lietoto terminu uzskaitījumu, proti, šāds uzskaitījums nepieciešams, jo virkne Regulā Nr. 2022/2554 lietoto terminu atsaucas uz ES direktīvām, kas nozīmē, ka termini nacionālajos normatīvajos aktos ir transponēti un tie būtu uzskaitāmi. Pirmkārt, jo ES direktīvas nav tieši piemērojamas, otrkārt – tādejādi nodrošinot Regulas Nr. 2022/2554 tiesību normu ērtu un viegli uztveramu praktisko piemērošanu.
Piemēram, Regulas Nr. 2022/2554 3. panta 52. punkts paredz terminu “arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija” ar atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra direktīvas (ES) 2016/2341 par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI) darbību un uzraudzību (turpmāk – Direktīva Nr. 2016/2341) 6. panta 1. punktu, taču minētā direktīva ir transponēta Privāto pensiju fondu likumā un nacionālajos normatīvajos aktos tiek lietots termins “privātais pensiju fonds”. Tāpat, piemēram, Regulas Nr. 2022/2554 3. panta 32. punkts paredz terminu “iestāde, kam piemēro atbrīvojumu, ievērojot Direktīvu 2013/36/ES”, kurš nacionālajos normatīvajos aktos atbilst terminam – krājaizdevu sabiedrība. Pēc identiska principa likumprojekta 1. pantā ir ieviesti virkne Regulā Nr. 2022/2554 3. pantā lietotie termini – termini, kuri tiek lietoti likumprojektā.
Likumprojekta 2. pantā tiek noteikts likuma mērķis, kas pēc būtības ir saistīts ar Regulas Nr. 2022/2554 prasību ieviešanu, proti, nodrošināt minētās regulas tiešu piemērošanu.
Likumprojekta 3. pants nosaka likuma darbības jomu, proti, secīgi tiek noteikts likuma tvērums – finanšu nozares digitālās darbības noturības prasību piemērošana, to uzraudzība un atbildība par minēto prasību neievērošanu.
II nodaļa.
Likumprojekta 4. pants ievieš Regulas Nr. 2022/2554 2. panta 1. punktu, proti, tiek uzskaitīti finanšu tirgus dalībnieki uz kuriem pilnībā tiek attiecinātas digitālās darbības noturības prasības. Minētās regulas 2. panta 1. punkts ir ieviešams, jo regula nodala, piemēram, maksājuma iestādes, elektroniskās naudas iestādes, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekus, proti, likumprojekta 4. panta finanšu tirgus dalībnieku uzskaitījums ir sistēmiski saistīts ar likumprojekta 5. un 6. pantu.
Likumprojekta 5. pants ievieš Regulas Nr. 2022/2554 16. pantu, kurš paredz finanšu tirgus dalībnieku uzskaitījumu, kuriem piemēro vienkāršotas digitālās darbības noturības prasības. Minētās regulas 16. pants paredz formulējumu “maksājumu iestādēm, kam piemēro atbrīvojumu, ievērojot Direktīvu (ES) 2015/2366” un “elektroniskās naudas iestādēm, kam piemēro atbrīvojumu, ievērojot Direktīvu 2009/110/EK”, kas pēc būtības nozīmē - reģistrētas maksājumu iestādes un reģistrētas elektroniskās naudas iestādes, attiecīgi likumprojekta 5. panta 1. un 3. punkts. Minētās regulas 16. pants paredz arī formulējumu “iestādēm, kam piemēro atbrīvojumu, ievērojot Direktīvu 2013/36/ES”, kas atbilst likumprojekta 5. panta 2. punkta uzskaitījumam, proti, finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība. Tāpat Regula Nr. 2022/2554 paredz vienkāršotu digitālās darbības noturības prasību piemērošanu nelielai un savstarpēji nesaistītai ieguldījumu brokeru sabiedrībai un nelielam privātajam pensiju fondam, attiecīgi likumprojekta 5. panta 4. un 5. punkts.
Likumprojekta 6. panta pirmā daļa ievieš Regulas Nr. 2022/2554 2. panta 3. un 4. punktu, kurš paredz finanšu tirgus dalībnieku uzskaitījumu, kuriem nepiemēro digitālās darbības noturības prasības. Likumprojekta 6. panta pirmās daļas 1. punkts paredz to, ka digitālās darbības noturības prasības nav piemērojamas apdrošināšanas sabiedrībai un pārapdrošināšanas sabiedrībai, kura ievēro attiecīgus nosacījumus, tādejādi ieviešot Regulas Nr. 2022/2554 2. panta 3. punkta “b” apakšpunktu. Vienlaikus likumprojekta 6. panta pirmās daļas 1. punkta “a”, “b”, “c’, “d” un “e” apakšpunktos tiek transponēti nosacījumi, kuri izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra direktīvas Nr. 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (turpmāk – Direktīva Nr. 2009/138/EK) 4. panta 1. punkta. Tāpat likumprojekta 6. panta pirmās daļas 2. punkts nosaka, ka digitālās darbības noturības prasības nepiemēro apdrošināšanas starpniekam, pārapdrošināšanas starpniekam un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam, kurš ir mikrouzņēmums, mazais uzņēmums vai vidējais uzņēmums, kā to paredz Regulas Nr. 2022/2554 2. panta 3. punkta “e” apakšpunkts. Likumprojekta 6. panta pirmās daļas 3. punkts nosaka, ka digitālās darbības noturības prasības nepiemēro fiziskajām un juridiskajām personām Finanšu instrumentu tirgus likuma 101. panta septītās daļas 2., 3., 4., 6., 7., 9., 12., 13., 15. un 16. punkta izpratnē, kā to paredz Regulas Nr. 2022/2554 2. panta 3. punkta “d” apakšpunkts ar formulējumu, ka minēto regulu nepiemēro “fiziskām vai juridiskām personām, kam piemēro atbrīvojumu, ievērojot Direktīvas 2014/65/ES 2. un 3. pantu”. Savukārt likumprojekta 6. panta pirmās daļas 4. punkts ievieš Regulas Nr. 2022/2554 2. panta 4. punktu, kurš paredz dalībvalstij izvēles brīvību, proti, nepiemērot digitālās darbības noturības prasības krājaizdevu sabiedrībām. Izvēlē nepiemērot digitālās darbības noturības prasības krājaizdevu sabiedrībām saistīta ar to, ka Latvijā krājaizdevu sabiedrības ir salīdzinoši mazas, kas nozīmē to, ka Regulas Nr. 2022/2554 prasības praktiski nebūtu izpildāmas un apgrūtinātu to konkurētspēju. Likumprojekta 6. panta pirmās daļas 5. punkts paredz nepiemērot digitālās darbības noturības prasības nelielam privātajam pensiju fondam, kurš pārvalda pensiju plānus, kuros kopā nav vairāk par 15 pensiju plāna dalībniekiem, attiecīgi ieviešot Regulas Nr. 2022/2554 2. panta 3. punkta “c” apakšpunktu. Likumprojekta 6. panta pirmās daļas 6. punkts nosaka, ka digitālās darbības noturības prasības nepiemēro reģistrētam alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekam, kā to paredz Regulas Nr. 2022/2554 2. panta 3. punkta “a” apakšpunkts ar formulējumu, ka minēto regulu nepiemēro “alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, kā minēts Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 2. punktā”. Visbeidzot likumprojekta 6. panta pirmās daļas 7. punkts nosaka, ka digitālās darbības noturības prasības nepiemēro žiro norēķinu iestādei, kā to paredz Regulas Nr. 2022/2554 2. panta 3. punkta “f” apakšpunkts.
Likumprojekta 6. panta otrā daļa ir sistēmiski saistīta ar likumprojekta 6. panta pirmās daļas 1. punkta “a”, “b”, “c’, “d” un “e” apakšpunktiem, tādejādi transponējot Direktīvas Nr. 2009/138/EK 4. panta 2. punktu.
Likumprojekta 6. panta trešā daļa deleģē Latvijas Bankai tiesības noteikt digitālās darbības noturības prasības nacionālajā līmenī tiem finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem neattiecas Regulas Nr. 2022/2554  regulējums atbilstoši likumprojekta 6. panta pirmās daļas uzskaitījumam.
III nodaļa.
Likumprojekta 7. panta pirmā daļa ievieš Regulas Nr. 2022/2554 46. pantu, kurš paredz ES normatīvo aktu uzskaitījumu, nosakot, ka digitālās darbības noturības prasību uzraudzību veic uzraudzības iestādes atbilstoši uzskaitītajiem ES normatīvajiem aktiem. Latvijā ir viena uzraudzības iestāde, proti, Latvijas Banka.
Likumprojekta 7. panta otrā daļa paredz Latvijas Bankai tiesības uzraudzības procesā saskaņā ar Regulas Nr. 2022/2554 50. panta 1. un 2. punktu, proti:
a) piekļūt jebkuram dokumentam vai datiem jebkādā formātā, kurus kompetentās iestādes uzskata par nozīmīgiem savu pienākumu veikšanā, un saņemt vai noņemt to kopiju;
b) veikt pārbaudes vai izmeklēšanu uz vietas, tostarp, bet ne tikai:
i) uzaicināt finanšu vienību pārstāvjus sniegt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes;
ii) iztaujāt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas piekrīt iztaujāšanai, lai iegūtu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu;
c) pieprasīt koriģējošus un korektīvus pasākumus šīs regulas prasību pārkāpšanas gadījumos.
Likumprojekta 7. panta trešā daļa deleģē Latvijas Banku, balstoties uz Regulas Nr. 2022/2554  vadlīnijām, izstrādāt detalizētas prasības zaudējumu aprēķina metodikai un iesniegšanas kārtībai nozīmīgu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju incidentu gadījumā. Minētās vadlīnijas Latvijas Banka var piemērot bez izmaiņām, vai arī precizēt pielāgojot finanšu tirgus dalībniekiem iesniedzamo informācijas pārskatu periodiem un struktūrai.
Likumprojekta 7. panta ceturtā daļa deleģē Latvijas Banku, balstoties uz Regulas Nr. 2022/2554  regulatīvi tehniskajiem noteikumiem, noteikt kārtību, kādā finanšu vienības iesniedz incidentu ziņojumus Latvijas Bankai, Eiropas Centrālajai Bankai un Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīvā (ES) 2022/2555  ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (TID 2 direktīva) (kura ir transponēta Nacionālajā Kiberdrošibas likumā) noteiktajām  kompetentajām iestādēm.
Likumprojekta 7. panta piektā daļa paredz tiesības Latvijas Bankai izdot Latvijas Bankas noteikumus gadījumā, ja normatīvais regulējums nepieciešams kādā digitālās darbības noturības jomā, kura netiek regulēta ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī gadījumos, kad ir jānosaka prasības, ievērojot Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes vai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pieņemtos lēmums, pamatnostādnes un ieteikumus vai kārtību šo prasību izpildei.
8. pants paredz pienākumu finanšu tirgus dalībniekiem informēt Latvijas Banku par visām būtiskām izmaiņām, kuras var negatīvi ietekmēt finanšu tirgus dalībnieku turpmāko darbību vai izmaiņām informācijā, ko tā sniegusi Latvijas Bankai, lai nodrošinātu digitālās darbības noturības prasību izpildi. Informēšanas pienākums ir svarīga uzraudzības procesa sastāvdaļa, jo īpaši digitālās darbības noturības jomas kontekstā, proti, Regula Nr. 2022/2554 prasības aptver praktiski visus finanšu tirgus dalībniekus un šāds informēšanas pienākums palīdzētu Latvijas Bankai ātrāk novērtēt IKT risku un digitālās darbības noturības izmaiņas, un veikt atbilstošus pasākumus finanšu tirgus stabilizācijai.
IV nodaļa.
Likumprojekta 9. pants paredz sankciju un administratīvo pasākumu uzskaitījumu, kurus Latvijas Banka ir tiesīga piemērot, atbilstoši Regulas Nr. 2022/2554 50. panta 4. un 5. punktā noteiktajam. Likumprojekta 9. panta pirmās daļas 1. punkts paredz brīdinājuma piemērošanu, norādot ziņas par pārkāpuma atbildīgo fizisko vai juridisko personu un tās izdarīto pārkāpumu. Minētā brīdinājuma piemērošana izriet no Regulas Nr. 2022/2554 50. panta 4. punkta “e” apakšpunkta. Likumprojekta 9. panta pirmās daļas 2. un 3. punkts paredz soda naudas piemērošanu gan par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai, gan par pārkāpumu atbildīgajai juridiskajai personai. Tiesības Latvijas Bankai piemērot soda naudu izriet no Regulas Nr. 2022/2554 50. panta 4. punkta “c” apakšpunkta, taču minētais regulas apakšpunkts nenosaka soda naudas maksimālo apmēru, tāpēc likumprojekta 9. panta pirmās daļas 2. un 3. punktā paredzētie soda naudas maksimālie apmēri ir salāgoti ar Nacionālās kiberdrošības likumā noteiktajiem maksimālajiem soda naudas apmēriem, lai nodrošinātu vienotu pieeju soda naudas piemērošanai par Regulas Nr. 2022/2554 un Nacionālās kiberdrošības likuma prasību pārkāpumiem.
Likumprojekta 9. panta otrās daļas 1. punkts paredz administratīvo pasākumu – Latvijas Bankai tiesības pieprasīt, lai par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona izbeidz attiecīgo darbību. Minētais administratīvais pasākums izriet no Regulas Nr. 2022/2554 50. panta 4. punkta “a” apakšpunkta. Tāpat likumprojekta 9. panta otrās daļas 2. punkts paredz administratīvo pasākumu, proti, Latvijas Bankai tiesības noteikt pagaidu aizliegumu par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai, veikt tai noteiktos pienākumus līdz pārkāpuma novēršanas brīdim vai galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim, bet ne ilgāk kā divus gadus. Administratīvais pasākums izriet no Regulas Nr. 2022/2554 50. panta 4. punkta “b” apakšpunkta un tiek papildināts ar piebildi “bet ne ilgāk kā divus gadus” nolūkā noteikt pagaidu aizlieguma maksimālo termiņu, tādejādi nodrošinot tiesisko noteiktību finanšu tirgus dalībniekiem.
Likumprojekta 10. pants paredz iespējamo Regulas Nr. 2022/2554 pārkāpumu uzskaitījumu par kuriem Latvijas Banka ir tiesīga piemērot likumprojekta 9. pantā uzskaitītās sankcijas un administratīvos pasākumus.
Likumprojekta 11. pants nosaka Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Latvijas Bankas izdotie administratīvie akti ir apstrīdami vispārējā kārtībā, tāpēc projektā par to nav paredzēts īpašs regulējums. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. Likumā vai Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo administratīvo aktu var apstrīdēt. Ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets, administratīvo aktu var apstrīdēt tajā iestādē, kura izdevusi šo aktu, vai uzreiz pārsūdzēt tiesā. Ja administratīvo aktu apstrīd iestādē, kura to izdevusi, uz apstrīdēšanas procesu attiecas noteikumi, kas šajā likumā paredzēti attiecībā uz augstāku iestādi. Latvijas Bankas likuma 50. panta pirmā daļa paredz, ka Latvijas Bankas padome izveido komiteju, kuru pilnvaro pieņemt finanšu tirgus un Latvijas Bankas uzraudzīto finanšu tirgus dalībnieku darbību regulējošos likumos noteiktos lēmumus, tostarp lēmumus par sankciju piemērošanu un lēmumus par Latvijas Bankas uzraudzīto finanšu tirgus dalībnieku tiesību, saistību izpildes un darbības ierobežojumiem. Saskaņā ar Latvijas Bankas likuma 50. panta piekto daļu minētās 13 komitejas lēmumu var apstrīdēt Latvijas Bankas padomē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja par pārkāpumiem digitālās darbības noturības jomā Latvijas Bankā atbildību piemēros Latvijas Bankas likuma 50. panta pirmajā daļā minētā komiteja, tās lēmumi būs apstrīdami Latvijas Bankas padomē saskaņā ar minētā likuma 50. panta piekto daļu. Savukārt, ja attiecīgo atbildību piemēros Latvijas Bankas padome, tad tās lēmumi būs apstrīdami Latvijas Bankas padomē vai uzreiz pārsūdzami tiesā, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 76. panta otrās daļas noteikumiem.
Attiecībā uz pārsūdzēšanu ir paredzēts, ka pieteikums jāiesniedz Administratīvajā apgabaltiesā. Šāds risinājums attiecībā uz Latvijas Bankas lēmumu pārsūdzēšanu uzreiz Administratīvajā apgabaltiesā izriet no administratīvā procesa efektivizēšanas koncepcijas, proti, risinājuma variants attiecas uz tādiem institūciju orgāniem, kas sastāv no īpašā kārtībā ieceltiem kvalificētiem attiecīgās jomas ekspertiem, pieņem lēmumu koleģiāli, ir funkcionāli neatkarīgi un spēj nodrošināt atklātu un objektīvu procesa norisi[1]. Koncepcija šādas institūcijas, to skaitā Latvijas Banku, dēvē par quasi tiesām, kuru lēmumi jau paši par sevi ir pielīdzināmi pirmās instances tiesas nolēmumiem, tādēļ pārsūdzami uzreiz apgabaltiesā. Attiecībā uz likumprojekta 11. panta otro daļu, kura paredz, ka Latvijas Bankas izdotu administratīvo aktu pārsūdzēšana tiesā neaptur tā darbību jāuzsver, ka šāds izņēmums no noteiktās Administratīva procesa likuma vispārējās kārtības ir noteikts, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un aizsargātu būtiskas sabiedrības intereses, jo iestādes pienākums sabiedrības interesēs ir nodrošināt tiesību normu tiesisku un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās. Proti, finanšu sektorā ir noteiktas situācijas, kur ir nepieciešams tūlītējs risinājums, lai tā sekas neietekmētu ekonomiskās, finanšu vai citas norises valstī, kā rezultātā nav iespējams radīt tādu situāciju, kad administratīvā akta darbība tiek apturēta, kā rezultātā visiem tirgus dalībniekiem var tikt apdraudētā ne tikai finanšu stabilitāte, bet arī tiesiskā noteiktība attiecīgajā sektorā. Kaut arī likumprojektā ir noteikts izņēmums, tomēr tas subjektam neliedz iespēju aizsargāt savas tiesības saskaņā ar šā likumprojekta 11. panta pirmo daļu.
Likumprojekta 12. panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa paredz noilguma termiņu lietu ierosināšanai par šā likumprojekta pārkāpumiem, paredzot Latvijas Bankai terminētu laika posmu, lai reaģētu uz finanšu tirgus dalībnieku pārkāpumiem digitālās darbības noturības jomā. Piecu gadu termiņš lietas ierosināšanai no pārkāpuma izdarīšanas dienas un divu gadu termiņš sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanai paredzēts, lai noteiktu samērīgus termiņus Latvijas Bankai īstenot tai deleģētās funkcijas finanšu sektora uzraudzībā, vienlaikus nodrošinot tiesisko noteiktību finanšu tirgus dalībniekiem, proti, noteikta laika robežu esamība stimulē reaģēšanu uz pārkāpumiem (lietas ierosināšanu) un lēmuma pieņemšanu, kas pārkāpumu gadījumā finanšu tirgus dalībniekiem ļauj rēķināties ar sekām paredzamā nākotnē. Tāpat likumprojekta 12. panta piektā daļa paredz iespēju Latvijas Bankai pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu, proti, administratīvā akta izdošanas termiņu, kas ir divi gadi, ir iespējams pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz vēl vienu papildu gadu, tajās administratīvajās lietās, kurās nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija. Paredzams, ka digitālās darbības noturības jomā būs nozīmīgs pārrobežu faktors. Līdz ar to arī administratīvajās lietās būs nepieciešams iegūt informāciju starptautiskās sadarbības ietvaros. Šāda informācijas apmaiņa mēdz būt laikietilpīga. Paredzētais procesuālā termiņa pagarināšanas princips atbilst citu finanšu tirgus dalībnieku darbību regulējošajos nozaru normatīvajos aktos noteiktajam. (skat., piemēram, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 82. panta piekto daļu: https://likumi.lv/ta/id/178987#p82 vai Vērtspapīrošanas likuma 29. panta ceturto daļu: https://likumi.lv/ta/id/342836#p29).