Anotācija (ex-ante)

Nepieciešami grozījumi, lai noteiktu 2022. gadā prioritārās meža nozares atbalsta un attīstības programmas, kā arī aktuālos zinātniskās izpētes projektus.

Valsts atbalsta piešķiršanas vispārējā kārtība, atbalsta kopējais apmērs un prioritātes meža nozares attīstībai konkrētajā gadā ir noteiktas Ministru kabineta 2016. gada 26. aprīļa noteikumos Nr.265 “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība meža nozares attīstībai”.
Noteikumu projekts ir sagatavots, ievērojot līdzekļus, kas likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” noteikti Zemkopības ministrijas budžetam finansējuma izlietojuma programmas 24.00.00 “Meža resursu ilgtspējības saglabāšana” apakšprogrammā 24.02.00 “Valsts atbalsta pasākumi meža nozarē”, tos novirzot Meža attīstības fondam.
Lai 2022. gadā sasniegtu Meža attīstības fonda mērķi, Zemkopības ministrija sadarbībā ar saviem sadarbības partneriem izvērtēja meža nozares attīstības tendences un aktualitātes 2022. gadā un noteica meža nozares attīstībai nepieciešamās prioritātes 2022. gadā. Ņemot vērā izvirzīto klimatneitralitātes mērķi 2050. gadam un Eiropas Savienības apņemšanos palielināt emisiju samazināšanas mērķi, kā arī jaunās ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 mērķus, nepieciešami pētījumi, kas ļautu izvēlēties Latvijas situācijai visvairāk piemēroto mežsaimniecības attīstības scenāriju. Kā arī Nacionālā attīstības plāna 2021-2027 rīcības virzienā “Daba un vide – “Zaļais kurss”” uzsvērta bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un uzturēšanas nozīme, tādēļ nepieciešamas jaunas zināšanas par mežu apsaimniekošanas pilnveidošanu bioloģisko vērtību uzlabošanai, kā arī vērtību monitoringa jomā.
Ir daudz darīts, lai uzlabotu sabiedrības zināšanas un izpratni par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un koksnes produktu pielietošanu: meža nozares organizētajos pasākumos piedalījušies liels skaits bērnu un jauniešu, tomēr joprojām vērojama izpratnes plaisa mežu apsaimniekotāju un īpašnieku, meža nozares pārstāvju un sabiedrības vidū. Tādēļ jāturpina uzlabot sabiedrības viedokli un izpratni par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un nozares perspektīvām.
Noteikumu projektā paredzētais atbalsts veicinās nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju.
Tradicionāli valsts atbalsts meža nozares attīstībai paredz veicināt sabiedrības informēšanas un izglītošanas programmu un projektu īstenošanu:
meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs” balvu izgatavošanu, naudas balvas meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs” laureātiem (lēmumu par laureātiem un naudas balvu sadalījumu Meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs” laureātiem pieņem atbilstoši Zemkopības ministrijas 2019. gada 15. augusta rīkojumam Nr. 101 “Par Meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs” nolikumu”) un balvu pasniegšanas norises informatīvo un tehnisko nodrošinājumu, lai organizētu kvalitatīvu apbalvošanas ceremonijas norisi. Pasākuma īstenošanas nosacījums būs noteikto ierobežojumu ievērošana Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai;
skolu jaunatnes izglītošanas pasākumu “Konkurss “Mežs Latvijas izaugsmei””, lai pilnveidotu skolu jaunatnes zināšanas un veicinātu izpratni par meža nozares aktuālajām norisēm. Pasākuma īstenošanas nosacījums būs noteikto ierobežojumu ievērošana Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai;
“Meža dienas 2022” pasākumu, kas tiek sekmīgi īstenots un atzinīgi novērtēts, iesaistot pašvaldības un attiecīgo pašvaldību nozares uzņēmumus, meža nozares iestādes un organizācijas, turpinot veicināt vietējās kopienas aktīvu līdzdarbošanos, pievēršot lielāku Latvijas sabiedrības uzmanību mežsaimniecībai un ainavai teritorijā, kā arī apzaļumotas teritorijas nepieciešamībai, īpaši parku, mežaparku, dendroloģisko stādījumu stāvoklim, palīdzot risināt to labiekārtošanu, kā arī sekmējot jaunu zināšanu iegūšanu. Pasākumu īstenošanas nosacījums būs noteikto ierobežojumu ievērošana Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai;
bukleta “Meža nozare skaitļos un faktos” sagatavošanu un izdošanu latviešu un angļu valodā, lai sniegtu mežā nozari raksturojošu ar statistiku pamatotu informāciju lēmuma pieņēmējiem, nozares pārstāvjiem un plašākai sabiedrībai, tā radot izpratni par nozares rādītājiem un to attīstības dinamiku. Šādu informatīvo materiālu ir būtiski sagatavot, lai plašākai sabiedrībai būtu iespējams iepazīt meža nozares attīstības dinamiku un sekot tai līdzi, jo mežs ir Latvijas lielākā bagātība, ar to saistītā uzņēmējdarbība dod ļoti nozīmīgu ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā un ar nozari tieši vai netieši ir saistīts gandrīz ikviens Latvijas iedzīvotājs.
Savukārt meža nozares attīstībai noteikumu projekts 2022. gadā paredz prioritārus zinātniskās izpētes projektus:
Turpinās meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa pilnveide nacionālā meža monitoringa ietvaros - pētījums “Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa komponentes pilnveide nacionālajā meža monitoringā” (LVMI “Silava”). Projekts turpinās pilnveidot zināšanas par bioloģisko daudzveidību Latvijā, īpaši saimnieciskajos mežos, ņemot vērā šā jautājuma aktualitāti saistībā ar ES Bioloģiskās daudzveidības 2030 izvirzītajiem mērķiem. Īstenojot projektu turpināsies sadarbība arī ar Dabas aizsardzības pārvaldi, kas ievieš nacionālo bioloģiskās daudzveidības monitoringu, uzlabojot datu apriti starp institūcijām;
Turpinās  darbs pie jaunā  perioda pēc 2025.gada ES regulējuma Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas miņas un mežsaimniecības sektorā (ZIZIMM), nepieciešams LVMI “Silava” atziņās balstīts atbalsts Latvijas pozīcijas pamatojumam. Pētījums “Latvijai piemērotākā mežsaimniecības attīstības scenārija izvērtēšana iespējamā Eiropas līmeņa zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes uzskaites regulējuma pārskatīšanā”.
Tā kā Meža likuma 29.1 pants deleģē LVMI “Silava” īstenot Nacionālo meža monitoringu “Meža bioloģiskās daudzveidības monitorings” un LVMI “Silava” gatavo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumu ZIZIMM sektorā, ka arī  SEG emisiju un piesaistes scenāriju prognoze ir tieši saistīta ar Nacionālā meža monitoringa procesu un iegūtajiem datiem, netiek plānota minēto zinātniskās izpētes projekta darba uzdevumu izsludināšana oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”;
projektā “Meža ieguldījuma novērtējums Latvijas nacionālā kopprodukta aprēķinā” paredzēts noteikt ikgadējo meža kapitālvērtību par 2021.gadu Latvijas statistikas vajadzībām.
projekts “Klimata scenāriju sociālekonomiskās ietekmes aprēķini” palīdzēs pieņemt izvērtus lēmumu spar Latvijas iespējamo tautsaimniecības attīstību klimata politikas, dabas aizsardzības , enerģētikas mērķu ietvarā.
projekts  “Atbalsts Latvijas interešu pamatojumam Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 ieviešanai" atbalstīs Latvijas nostājas sagatavošanu un pamatojumu Eiropas Komisijas darba grupās par ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 mērķu sasniegšanas nosacījumiem meža jomā.
Tiek precizēts 10.11. apakšpunkts, paredzot, ka projekta iesniedzējam pirms projekta iesnieguma iesniegšanas nav nodokļu maksājumu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu parāda vai parāds nav lielāks par 1000 euro, vai, ja parāds ir lielāks par 1000 euro, ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu nodokļu maksājumu termiņš ir pagarināts vai atlikts saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantu. Kā arī papildināts 12. punkts, nosakot, ka Padomes pieaicināti Zemkopības ministrijas eksperti pēc nepieciešamības izvērtē šo noteikumu minētos attīstības projektus atbilstoši attīstības projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem (3. pielikums un 4. pielikums) un pārskatus par šiem projektiem.
Tāpat kā līdz šim, noteikumu projektā nav paredzēts valsts atbalsts meža nozares attīstībai Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 107. un 108. panta izpratnē, jo noteikumu projekts ir sagatavots, lai sniegtu atbalstu valsts pētniecībai un attīstībai, kā arī veicinātu sabiedrības informēšanu un izglītošanu, un tas neiespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm (viens no LESD 107. panta nosacījumiem). Valsts atbalsts tiek sniegts ar saimniecisko darbību nesaistītiem pētniecības un attīstības projektiem, ievērojot Eiropas Savienības nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai. Atbilstoši LESD 31. panta 7. punktam atbalsts sedz līdz 100 procentiem no izmaksām, kas saistītas ar pētniecības pasākumiem.