Anotācija

Ņemot vērā, ka ar Grozījumiem tiek mainīta pieeja valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai Satversmes tiesas procesā, savukārt Noteikumos tiek paredzēts jauns regulējums atlīdzības noteikšanai, ir nepieciešams attiecīgi veikt labojumus vairākās normās. 

Ar Noteikumu projekta 1.1., 1.2. un 1.5. apakšpunktu tiek precizētas normas atbilstoši pieejai, ka atlīdzība Satversmes tiesas procesā vairs netiek noteikta par atsevišķām procesuālajām darbībām, attiecīgi svītrojot atsauces uz Satversmes tiesas procesu, vienlaikus papildinot Noteikumus ar 2.3. apakšpunktu, nosakot, ka par juridiskās palīdzības sniegšanu Satversmes tiesas procesā apmaksa tiek veikta par vienu lietu kopumā, kā arī Noteikumu 4.¹3. apakšpunktā precizējot formulējumu, aizstāvot vārdus "tiesas sēdē" ar vārdiem “pārstāvību Satversmes tiesas procesā”. 

Samaksas apmērs par sniegto juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā tiek noteikts, paredzot trīs atsevišķus samaksas veidus atkarībā no sniegtās juridiskās palīdzības apjoma un rakstura:
1) par sniegtu juridisko konsultāciju, ja, izvērtējot personas sniegto informāciju tiek konstatēts, ka uzdotais jautājums nav Satversmes tiesas kompetencē un nav pamata sagatavot konstitucionālo sūdzību - 50 euro;
2) par sniegtu juridisko konsultāciju, iepazīšanos ar lietas un citiem materiāliem (piemēram, tiesu praksi, starptautisko organizāciju materiāliem), ja seko juridiskās palīdzības sniedzēja atzinums par juridiskās palīdzības nelietderību – 200 euro;
3) par juridiskās palīdzības sniegšanu Satversmes tiesas procesā, ja Satversmes tiesā tiek ierosināta lieta, kas ietver konstitucionālās sūdzības un citu procesuālo dokumentu sagatavošanu, juridisko konsultāciju sniegšanu, iepazīšanos ar lietas un citiem materiāliem (piemēram, tiesu praksi, starptautisko organizāciju materiāliem), kā arī juridiskās palīdzības sniegšanu tiesas sēdē – 3000 euro.

Noteikumu projekta 1.6. apakšpunkts (Noteikumu 8.¹1. apakšpunkts) paredz 50 euro samaksu juridiskās palīdzības sniedzējam par sniegtu juridisko konsultāciju gadījumos, kad, izvērtējot personas sniegto informāciju, juridiskās palīdzības sniedzējs konstatē, ka uzdotais jautājums neietilpst Satversmes tiesas kompetencē un nav tiesiska pamata konstitucionālās sūdzības sagatavošanai, piemēram, ja persona faktiski apstrīd, piemēram, tiesas nolēmumu vai citu ārpus Satversmes tiesas kompetences robežām esošu jautājumu.
Noteikumu projekta 1.7. apakšpunkts (Noteikumu 8.¹2. apakšpunkts) paredz, ka juridiskās palīdzības sniedzējam ir pienākums rūpīgi izvērtēt personas sniegtās informācijas tiesisko perspektīvu, tostarp analizēt lietas faktiskos un juridiskos apstākļus, pirms tiek sagatavots atzinums par turpmākas konstitucionālās sūdzības sagatavošanas lietderību un pamatotību Satversmes tiesas procesā.
Savukārt Noteikumu projekta 1.8. apakšpunkts (Noteikumu 8.¹3. apakšpunkts) paredz noteikt vienotu atlīdzību 3000 euro apmērā par juridiskās palīdzības sniegšanu Satversmes tiesas procesā vienas lietas ietvaros. Minētā atlīdzība aptver visu ar konkrētās lietas vešanu saistīto juridisko palīdzību, tostarp konstitucionālās sūdzības un citu procesuālo dokumentu sagatavošanu, juridisko konsultāciju sniegšanu, iepazīšanos ar lietas materiāliem un citiem avotiem (piemēram, tiesu praksi un starptautisko organizāciju materiāliem), kā arī pārstāvību tiesas sēdē. Atlīdzība tiek noteikta par lietu kopumā, nevis par atsevišķām procesuālajām darbībām, un tā nav atkarīga no konstitucionālo sūdzību iesniedzēju skaita, proti, arī gadījumos, kad konstitucionālo sūdzību iesniegušas vairākas personas, atlīdzība tiek izmaksāta kā par vienu lietu.
Atlīdzība juridiskās palīdzības sniedzējam tiek izmaksāta tikai tad, ja Satversmes tiesā ir ierosināta lieta, turklāt samaksa tiek veikta pēc lietas izskatīšanas pabeigšanas. Ar šādu pieeju tiek stiprināts princips, ka juridiskās palīdzības sniedzējs, uzņemoties lietas vešanu, nodrošina pilnvērtīgu un nepārtrauktu pārstāvību visā procesa gaitā līdz tā noslēgumam.
Vienlaikus regulējums paredz izņēmuma gadījumus, kad objektīvu iemeslu dēļ juridiskās palīdzības sniedzējs procesa gaitā var tikt mainīts. Šādās situācijās kopējā atlīdzība 3000 euro apmērā tiek sadalīta starp iesaistītajiem juridiskās palīdzības sniedzējiem, katram izmaksājot līdzvērtīgu daļu, neatkarīgi no procesa stadijas, kurā notikusi maiņa. Tas nodrošina skaidru un paredzamu atlīdzības sadalījumu, vienlaikus saglabājot pamatprincipu par atlīdzību kā vienotu maksājumu par lietas vešanu kopumā.

Tā kā turpmāk juridiskās palīdzības sniegšana Satversmes tiesas procesā tiek noteikta kā vienots pakalpojums ar kopēju atlīdzības apmēru, kas ietver visu ar lietas sagatavošanu un izskatīšanu saistīto darbību kopumu (tostarp konsultācijas, procesuālo dokumentu sagatavošanu, iepazīšanos ar lietas materiāliem un pārstāvību tiesas sēdē) no Noteikumiem tiek svītroti apakšpunkti, kas paredzēja atsevišķu darbību (piemēram, konstitucionālās sūdzības sagatavošanas, papildinājumu sagatavošanas, viedokļa sagatavošanas, dalības tiesas sēdē u.c.) individuālu apmaksu, kā arī normas, kas noteica šo darbību skaitliskos ierobežojumus vienas lietas ietvaros. Vienlaikus tiek precizētas normas, kurās ir atsauces uz svītrotajiem apakšpunktiem. 

Lai gan spēkā esošais regulējums paredz, ka valsts apmaksā tikai faktisko juridiskās palīdzības sniegšanas laiku un nav paredzēta samaksa par laiku, kas tiek patērēts gaidot procesuālās darbības vai tiesas sēdes atsākšanos gadījumos, kad tiesa ir noteikusi konkrētu atsākšanās laiku, praksē ir konstatēti gadījumi, kad rodas neskaidrības par šīs normas piemērošanu. 

Lai nerastos atšķirīga interpretācija attiecībā uz laika iekļaušanu apmaksājamajā juridiskās palīdzības sniegšanas laikā Noteikumu 33. punkts tiek papildināts ar 33.3. apakšpunktu, paredzot, ka juridiskās palīdzības sniegšanas laikā tiek ieskaitīts arī laiks, ko juridiskās palīdzības sniedzējs patērē, gaidot procesuālās darbības vai tiesas sēdes turpināšanos, ja ir pasludināts pārtraukums, nenosakot konkrētu atsākšanās laiku, tādējādi skaidri nošķirot gadījumus, kad gaidīšanas laiks ir un nav iekļaujams apmaksājamajā laikā.

Grozījumi, kas paredz paplašināt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieejamību Satversmes tiesas procesā, stājas spēkā 2026. gada 1. jūnijā, tādēļ ir nepieciešams papildināt noslēguma jautājumus. 

Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz jauno regulējumu, paredzēts papildināt noslēguma jautājumus ar 63.⁷ punktu, paredzot, ka samaksa par juridisko palīdzību, kas sniegta līdz 2026. gada 1. jūnijam, tiek veikta atbilstoši līdz minētajam datumam spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam.

Šobrīd Noteikumiem ir četri pielikumi, no kuriem trīs pielikumi (1., 2. un 4. pielikums) ir paziņojumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu. Šie paziņojumi pēc būtības ir veidlapas, kuras aizpilda juridiskās palīdzības sniedzēji, lai saņemtu samaksu par sniegto juridisko palīdzību. 

Lai nodrošinātu elastīgāku un efektīvāku paziņojumu veidlapu aktualizēšanu, ar projektu tiek svītroti Noteikumu 1., 2. un 4. pielikums, kas līdz šim ietvēra paziņojumu veidlapas. Vienlaikus Noteikumi tiek papildināti ar deleģējuma normu, nosakot, ka Tiesu administrācija izstrādā un publicē savā tīmekļvietnē paziņojumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu veidlapas. Šāda pieeja ļauj operatīvi veikt nepieciešamās izmaiņas attiecīgajās veidlapās bez nepieciešamības katru reizi veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos.
Ņemot vērā pielikumu svītrošanu, noteikumu projektā veikti arī redakcionāli precizējumi, izslēdzot vai pārskatot atsauces uz attiecīgajiem pielikumiem Noteikumu tekstā.
Vienlaikus skaidrojams, ka paziņojumu veidlapas jau šobrīd ir pieejamas Tiesu administrācijas tīmekļvietnē, un arī turpmāk tiks nodrošināta aktuālo veidlapu publiska pieejamība https://www.ta.gov.lv/lv/juridiskas-palidzibas-sniedzejiem