1.1. Pamatojums
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” izstrādāts, pamatojoties uz:
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 24. un 25.pantu;
Ministru kabineta 2021.gada 21.septembra sēdes protokollēmuma (Nr.62 36.§) 4.punktā noteiktajam;
Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 81 106. §) 3. un 4. punktā noteiktajam.
1.2. Mērķis
Lai nodrošinātu Covid-19 testēšanas politikas mērķu sasniegšanu, veicinot Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanu Latvijā un ņemot vērā laboratoriju kopējo testēšanas kapacitāti.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 17.februāra sēdes protokollēmuma (Nr.17 7.§) 3.punktā noteiktajam, kas paredzēja Veselības ministrijai kopīgi ar nozaru ministrijām un sociālajiem partneriem sagatavot priekšlikumus par vienotu kārtību, kādā attiecīgajām uzņēmēju grupām tiek veikta Covid-19 testēšana, un veselības ministram par tiem jāinformē Ministru kabinetu.
Covid-19 testēšanas politikas maiņai tika noteikti sekojoši mērķi:
1.nodrošināt testēšanu gan pēc klīniskajām, gan pēc epidemioloģiskajām indikācijām, arī Anti-SARS-CoV-2 antivielu noteikšanu un SARS-CoV-2 vīrusa sekvencēšanu;
2.veikt mērķtiecīgu izmeklēšanu rutīnas laboratoriskā skrīninga ietvaros, kritiski izvērtējot atšķirīgu iedzīvotāju grupu iespēju vakcinēties;
3.nodrošināt savlaicīgu, plašu un mērķtiecīgu sabiedrības skrīningu un nepieciešamo informāciju lēmumu pieņemšanai;
4.nodrošināt epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu.
Pamatojoties uz Eiropas Komisijas publicēto Kopīgo Eiropas ceļvedi Covid-19 ierobežošanas pasākumu atcelšanai, viens no kritērijiem veiksmīgai ierobežošanas pasākumu atcelšanai ir efektīva Covid-19 epidemioloģiskās uzraudzības sistēma, proti, agrīna infekcijas slimības gadījumu atklāšana, izmeklēšana un savlaicīga pretepidēmijas pasākumu ieviešana. Līdz šim minētā uzraudzības sistēma bija efektīvākais instruments cīņā ar Covid-19 pandēmiju, kas ļāva ierobežojot slimības transmisiju un tālāku izplatību.
Kopš 2020.gada nogales, Latvijas ir pieejams efektīvāks instruments cīņā ar Covid-19 - uzsākta iedzīvotāju vakcinācija, kas mazina slimības izplatību un pasargā iedzīvotājus. Sākotnēji vakcīnu varēja saņemt noteiktu riska grupu pārstāvji, bet kopš 2021.gada 3. maija - ikviens pieaugušais, kurš to vēlas. 2021. gada II ceturksnī uzsākta arī jauniešu no 12 gadu vecuma vakcinācija pret Covid-19.
Kā norāda nozares speciālisti, regulāras testēšanas mērķis ir identificēt inficētās personas, tostarp bez simptomiem, tādējādi mazinot draudus sabiedrībai. Skrīninga mērķis, nav 100% novērst jebkuru inficēšanās risku, bet gan atklāt infekcijas gadījumus un iespējami mazināt infekcijas izplatīšanos. Testēšana uz Covid-19 Latvijā tiek nodrošināta kopš 2020.gada I. ceturkšņa. Bez pārtraukumiem tiek nodrošināta valsts apmaksātas analīzes uz Covid-19 personām, kurām ir klīniskie simptomi, arī testēšana pēc epidemioloģiskām indikācijām (piemēram, slimnīcu uzņemšanas nodaļās, hospitalizētiem pacientiem ar akūtu respiratoru infekciju, sociālās aprūpes iestāžu klientiem utt.). Sākotnēji tika īstenota pastiprināta to personu testēšana, kuras uzturējušās ārzemēs vai bijušas ciešā kontaktā ar Covid-19 slimnieku. Pandēmijai attīstoties, rutīnas laboratoriskais skrīnings tika paplašināts, nodrošinot testēšanu uz Covid-19 arī tām personām, kurām par spīti ieviestajiem ierobežojumiem ir augsts inficēšanās risks, bet darba pienākumi ir kritiski uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai un darbinieku saslimšanas rezultāta var būt pārtrauktas kritiskās funkcijas.
Saskaņā ar Veselības ministrijas izstrādātajā Informatīvajā ziņojumā “Priekšlikumi Covid-19 testēšanas politikas izmaiņām”[2] noteikto un atbilstoši normatīvajiem aktiem, Covid-19 testēšana šobrīd tiek veikta atbilstoši klīniskajām un epidemioloģiskām indikācijām un rutīnas skrīninga ietvaros (arī pēc nozares vai darba devēja iniciatīvas). Tāpat tiek nodrošināta arī antivielu noteikšana, vīrusa sekvencēšana un vīrusa variantu skrīnings.
Lai nodrošinātu infekcijas ierobežošanu un sekmīgu klātienes izglītības procesa īstenošanu izglītojamajiem, sākot ar 2021.gada augusta beigām, tika uzsākta izglītojamo un izglītības iestāžu darbinieku rutīnas skrīninga testēšana. Minētā skrīninga ietvaros septembrī tika veikti 624 713 Covid-19 testi. Savukārt pēdējās izmaiņas attiecībā uz izglītojamo testēšanu paredz, ka skolās tiek izmantoti arī Covid-19 ātro antigēna paštesti, nosakot, ka reizi nedēļā tiek veikts ierastais skrīninga tests, savukārt divreiz nedēļā - paštesti. Pozitīva paštesta gadījumā, tāpat kā līdz šim skrīninga testēšanā, - nepieciešams veikt apstiprinošs tests laboratorijā.
Kopumā veicot izglītojamo un izglītības iestāžu skrīningu, laika posmā no 2021.gada augusta beigām līdz 2021.gada decembrim apstiprināti 10 761 Covid-19 inficēšanās gadījumi.
Vienlaikus atzīmējams, ka no 13. oktobra darbinieki (amatpersonas), kuriem darba pienākumu veikšanai nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts un kuriem šāda sertifikāta vēl nav, savus darba pienākumus varēja veikt ar testēšanas sertifikātu, kas izsniegts ne agrāk kā pirms 72 stundām. Ņemot vērā, ka ne visi darbinieki, kuru darbs klātienē ir svarīgs organizācijas darbībai, bija vakcinējušies, uz laiku tika pieļauts, ka darbinieks var veikt savus darba pienākumus arī ar testēšanas sertifikātu, kas izdots ne agrāk kā pirms 72 stundām, proti tas bija jāveic ne retāk kā 2 reizes nedēļā. Vienlaikus valsts apmaksāta testēšana tiek nodrošināta personām, kurām vakcinācija pret Covid-19, saskaņā ar ārstu konsilija lēmumu, ir atlikta uz noteiktu periodu. Testēšana ar ātrajiem antigēnu testiem tiek nodrošināta arī pilngadīgiem pacientiem, par kuriem sākotnēji nav informācijas, ka viņi ir Covid-19 pozitīvas personas, kas tiek stacionēti ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm, lai jau sākotnēji novērstu iespējamo infekcijas izplatīšanos slimnīcu uzņemšanas nodaļās un Covid-19 pozitīvas personas nepieciešamo veselības aprūpi uzreiz saņemtu slimnīcu Covid-19 nodaļās.
2021.gadā Covid-19 pandēmijas apstākļos gadījumos, kad tiesu medicīniskās ekspertīzes veikšanai bija nogādāti mājās mirušie un no lietas apstākļiem bija zināms, ka persona pirms nāves kontaktējusies ar Covid-19 pacientu vai atradusies mājas karantīnā, kā arī, ja autopsijas laikā pēc makroskopiskās atradnes ekspertam radās aizdomas par Covid-19 izraisītu pneimoniju, lai pēc iespējas precīzi noteiktu nāves cēloni, autopsijas materiāls (trahejas un plaušu gabaliņš) tika sūtīts uz RAKUS Nacionālo mikrobioloģijas references laboratoriju Latvijas infektoloģijas centrā SARS-CoV-2 RNS (COVID-19) noteikšanai. Tāpat, gadījumos, ja veicot autopsiju, ekspertam bija informācija, ka mirušajam neilgi pirms nāves veikta vakcinācija, atbilstoši algoritmam, kurš tika izstrādāts sadarbībā ar RAKUS Patoloģijas centra patologiem, tika ņemts autopsijas materiāls uz Covid-19 analīzēm. Līdz ar to kopumā 2021.gadā veikti 35 laboratoriskie izmeklējumi SARS-CoV-2 RNS (COVID-19) noteikšanai.
Laika posmā no 2021.gada novembra un līdz 2022.gada 2.janvārim tika veikti 656 643 Covid-19 testi, vidēji 10 423 testi dienā, tai skaitā rutīnas skrīninga ietvaros. Kopumā veicot izglītojamo un izglītības iestāžu skrīningu, minētajā laika posmā apstiprināts 3 691 Covid-19 inficēšanās gadījums.
Papildus atzīmējams, ka SARS-CoV-2 izplatībai raksturīgās sezonalitātes dēļ, prognozējams saslimstības pieaugums arī ziemā, cita starpā arī ciešākas cilvēku kontaktēšanās dēļ iekštelpās. Papildus sagaidāms, ka biežāk nekā 2020. gadā var tikt novērota arī gripas un respiratori sincitiālā vīrusa izraisītie saslimšanas gadījumi, jo cilvēku kontaktus ierobežojošie pasākumi visdrīzāk būs mazāk strikti, bet kolektīvās imunitātes līmenis zemāks. Tas var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz pieejamajiem veselības aprūpes resursiem.
Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu veselības nozares gatavību Covid-19 pacientu ārstēšanai un diagnostikai, tika sagatavotas prognozes epidemioloģiskās situācijas attīstībai un iespējamajam stacionēto Covid-19 pacientu skaitam. Papildus atzīmējams, ka būtisku ietekmi epidemioloģiskās situācijas attīstībā deva jaunais Covid-19 paveids, kas novembrī sāka izplatīties Eiropā.
Līdz ar to būtiski bija turpināt nodrošināt valsts apmaksātu Covid-19 testēšanu atbilstoši izstrādātajam algoritmam, lai iespējami operatīvi varētu mazināt infekcijas izplatīšanos un ietekmi uz iedzīvotāju veselību.
Ņemot vērā to, ka Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs 2021.gadā veica 35 laboratoriskos izmeklējumus SARS-CoV-2 RNS (COVID-19) noteikšanai mirušām personām, kurām nav personas kods, kas būtu identificējams Nacionālā veselības dienesta norēķinu sistēmā ir nepieciešami 1 194 euro faktisko norēķinu veikšanai.
No testēšanas pakalpojumu veikšanas brīža, kas radušies saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu paiet salīdzinoši ilgs laiks. Laiks kamēr ārstniecības iestādes, laboratorijas iesniedz atskaites Nacionālajam veselības dienestam, laiks kamēr Nacionālais veselības dienests pārbauda, apkopo atskaites un tālāk atskaites iesniedz Veselības ministrijai, kurai savukārt arī ir nepieciešams laiks, lai pārbaudītu atskaites un sagatavotu rīkojuma projektu “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, un saskaņotu to ar Finanšu ministriju iesniegtu Valsts kancelejai.
Līdzšinējā testēšanas kārtība paredzēja testu apmaksu atbilstoši manipulāciju tarifam un uz personu ievadītajam talonam Vadības informācijas sistēmā, atbilstoši individualizētiem paraugiem, taču paplašinot skolēnu skrīninga metodes ar paštestiem, tika ieviesta elastīgāka apmaksas sistēma, nosakot, ka paštesti tiek apmaksāti laboratorijām atbilstoši faktiskajam skolai izsniegto testu skaitam un vienotai vidējai vērtībai, kā arī apmaksa veicama, atbilstoši iestādes iesniegtai atskaitei.
Nacionālais veselības dienests ir veicis publiskos resursu piešķiršanu rīkojuma projekta 1. punktā norādītajiem mērķiem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, ievērojot Eiropas Komisijas 2011.gada 20.decembra lēmuma “Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi” (2012/21/ES) nosacījumus.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
Atbilstoši 2021.gada iesniegtajiem faktiskajiem izdevumiem par testēšanu laika periodā no janvāra līdz decembrim faktiski ir izlietoti 100 002 030 euro (kopējais pārdalītais finansējums ar FM rīkojumiem) + 8 107 416 euro (papildu nepieciešamais finansējums par decembri).
Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 19. februāra rīkojuma Nr. 100 (prot. Nr.18 52.§) “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” 1.1. apakšpunktā tika iezīmēts finansējums 79 443 301 euro, lai segtu izdevumus par Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanu savukārt 1.2. apakšpunktā tika iezīmēts finansējums 3 597 119 euro, lai segtu izdevumus par jaunu infekcijas vīrusu celmu vai paveidu agrīnai atklāšanai, tādējādi pilnveidojot un attīstot vīrusa sekvencēšanas metodi.
Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 21. septembra protokollēmuma (Nr.62 36.§) informatīvajā ziņojumā “Priekšlikumi -19 testēšanas politikas izmaiņām” 2.punktā tika noteikts pieņemt zināšanai, ka indikatīvi novērtētais finansējums testēšanas nodrošināšanai 2021. gadam sastāda 109 411 604 euro, tai skaitā indikatīvi novērtētais nepieciešamais finansējums par 2021.gada decembri 14 636 985 euro.
2021.gada novembrī par testēšanas veikšanu tika plānoti izdevumi 16 071 441 euro apmērā. Līdz ar to novembrī papildus bija nepieciešami 740 123 euro jau papildus veiktajiem aprēķiniem, kuri tika iekļauti Ministru kabineta 2021. gada 21. septembra protokollēmuma (Nr.62 36.§) informatīvajā ziņojumā “Priekšlikumi Covid-19 testēšanas politikas izmaiņām” 2.punktā, kas kopumā sastādīja finansējumu 15 331 318 euro, lai segtu izdevumus par Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanu (109 411 604 (kopējais finansējums testēšanas nodrošināšanai) - 79 443 301 euro (MK rīkojuma Nr.100 1.1.apakšpunkts) - 14 636 985 euro (finansējums testēšanas nodrošināšanai 2021.gada 1.decembrī – 31.decembrī)). Pavisam kopā 2021.gada novembrim Covid-19 testēšanas nodrošināšanai bija nepieciešami 16 071 441 euro (skatīt 1.1. pielikumu).
Ņemot vērā to, ka novembrī faktiski veikta testēšana par 13 112 690 euro, kā rezultātā ir secināms, ka radies ietaupījums no piešķirtā finansējuma testēšanai 2021. gada novembrī par 2 958 751 euro (16 071 441 (ar FM rīkojumu piešķirts) - 13 112 690 (faktiski izlietots testēšanai)= 2 958 751 euro) (skatīt 1.1 pielikumu), kas tika novirzīts testēšanas izdevumu segšanai par decembri, līdz ar to samazinās kopējā pieprasāmā summa.
Kopumā no 2021. gada janvāra līdz decembrim par testēšanu ar FM rīkojumiem tika piešķirti 100 002 030 euro. Ņemot vērā to, ka tika veiktas korekcijas par testēšanas veikšanu jūlija, augusta un septembra mēnešos faktiski testēšanai tika izlietoti 99 885 537 euro, kas veido starpību 116 493 euro. Līdz ar to piešķirtā finansējuma starpība 116 493 euro tika novirzīta izdevumu segšanai par veikto sekvencēšanu novembrī.
Kopumā sekvencēšanai ir izlietoti 1 176 255 euro = 829 290 (FM piešķirts) + 116 493 euro (faktiski izlietots par novembri) + ( 230 472 euro faktiski izlietots par decembri).
MK rīkojums 1.1. apakšpunkts paredz piešķirt finansējumu 8 107 416 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanu decembrī.
MK rīkojums 1.2. apakšpunkts paredz piešķirt finansējumu 230 472 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas radušies par jaunu infekcijas vīrusu celmu vai paveidu agrīnai atklāšanu, tādējādi pilnveidojot un attīstot vīrusa sekvencēšanas metodi decembrī (1.2. un 1.3. pielikums).
MK rīkojums 1.3. apakšpunkts paredz piešķirt finansējumu Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centram 1 194 euro apmērā, lai segtu izdevumus par 2021. gadā veikto Covid-19 testēšanu (1.4.pielikums).
Ar Ministru kabineta 2021. gada 21. septembra protokollēmumu Nr.62 36.§ informatīvajā ziņojumā “Priekšlikumi Covid-19 testēšanas politikas izmaiņām” 4.punktā tika iezīmēts papildus finansējums 14 636 985 euro, lai segtu izdevumu par Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanu decembrī. Atbilstoši 2021.gada iesniegtajiem indikatīvajam novērtējumam decembrī tika plānoti izdevumi 16 255 158 euro apmērā. Līdz ar to decembrī papildus jau iezīmētajam finansējumam indikatīvi bija nepieciešami 1 618 173 euro.
Ņemot vērā to, ka testēšanas apjoms decembrī samazinājies, papildus finansējums, atbilstoši indikatīvi prognozētajai epidemioloģiskajai situācijai un ņemot vērā laboratoriju kopējo testēšanas kapacitāti 2021.gada decembrī, kas nepārsniedz 1 618 173 euro apmērā no MK protokola 3.1. punkta, nebūs nepieciešams.
Atbilstoši MK 21.12.2021. sēdes protokollēmuma Nr.81 106.§ 3.2.apakšpunktam Veselības ministrijai sekvencēšani rezervēts finansējums, kas nepārsniedz 121 307 euro. Sekvencēšanai iezīmētais finansējums pārsniedz plānoto sekvencēšanas skaitu, jo pie Covid-19 omikrona paveida attīstības scenārija tika testēts vairāk, līdz ar to kopējais pieprasāmais finansējums decembrī sastāda 230 472 euro.
Pavisam kopā par 2021.gadā decembri ir nepieciešami 8 339 082 euro, lai segtu izdevumus saistībā ar Covid-19 testēšanas politikas mērķu sasniegšanu, veicinot Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanu Latvijā un ņemot vērā laboratoriju kopējo testēšanas kapacitāti, tai skaitā:
1.1. Nacionālajam veselības dienestam finansējumu 8 107 416 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas radušies Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanu 2021. gada decembrī;
1.2. Nacionālajam veselības dienestam finansējumu 230 472 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas radušies jaunu infekcijas vīrusu celmu vai paveidu agrīnai atklāšanai, tādējādi pilnveidojot un attīstot vīrusa sekvencēšanas metodi 2021. gada decembrī;
1.3. Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centram finansējumu 1 194 euro, lai segtu izdevumus par 2021. gadā veikto Covid-19 testēšanu.
Līdz ar to pavisam kopā nepieciešami 8 339 082 euro.
Rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Veselības ministrijai finansējumu 8 339 082 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar testēšanas jaudas palielināšanu, tai skaitā:
Nacionālajam veselības dienestam – 8 107 416 euro, lai segtu izdevumus, kas radušies 2021.gada novembrī par Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanai.
Nacionālajam veselības dienestam – 230 472 euro, lai segtu izdevumus, kas radušies jaunu infekcijas vīrusu celmu vai paveidu agrīnai atklāšanai, tādējādi pilnveidojot un attīstot vīrusa sekvencēšanas metodi 2021. gada decembrī.
Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centram - 1 194 euro, lai segtu izdevumus, kas radušies par 2021. gadā veikto Covid-19 testēšanu.
Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu par šā rīkojuma 1. punktā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma 1. punktā minētajām apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nebūs iebildusi pret apropriācijas izmaiņām, veiks apropriācijas izmaiņas.