Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā, ka gaisa kvalitātes rādītāji Rīgas valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas un Rēzeknes valstspilsētas teritorijās ir tuvu vai pārsniedz normatīvās prasības un Pasaules  veselības organizācijas (PVO) rekomendācijas, enerģētisko krīzi, sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju ietekmi energoresursu piegāžu ķēdēs un ES virzību uz “zaļo kursu”, ir nepieciešams sniegt atbalstu Latvijas Republikas Rīgas valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas un Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībām, lai tiktu īstenotas darbības, kuras sekmē gaisa kvalitātes uzlabošanos apdzīvotajās vietās saskaņā ar Plānu un pilsētu gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmām. Atbilstoši Plānā noteiktajam Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijā tiek pārsniegts noteiktais augšējais slieksnis daļiņām PM10  (daļiņas, kuras nosaka, laižot gaisu caur selektīvo sprauslu, kas minēta bāzes (references) metodē daļiņu PM10 paraugu ņemšanai un mērījumu veikšanai, ar aerodinamisko diametru 10 µm, tādējādi aizturot vismaz 50 % daļiņu), PM2.5, slāpekļa dioksīdam un benzolam,  Liepājas valstspilsētas pašvaldības teritorijā  tiek pārsniegts noteiktais augšējais slieksnis daļiņām PM10, PM2.5 un benz(a)pirēnam, bet Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai tiek pārsniegts augšējais slieksnis daļiņām PM10 un PM2,5.
Rīgas valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas un Rēzeknes valstspilsētas ir sniegušas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk – VARAM) apliecinājumu par piedalīšanos 2.2.3.5. pasākuma īstenošanā, t. sk. indikatīvos Rīgas valstspilsētas un Liepājas valstspilsētas izvēlētos primāri īstenojamos pasākumus no gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmās paredzētajām darbībām. Pašvaldības pašas ir izlēmušas un noteikušas kuras darbības/pasākumi ierobežotu finansiālu apstākļu ietvarā ir prioritāri veicamas 2.2.3.5. pasākuma ietvarā no visām gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmās (piemēram, Rīgas valstspilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmā ir paredzēts veikt vairāk kā 100 pasākumus/darbības) paredzētajiem pasākumiem/darbībām, jo šo valstspilsētu gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas tiek realizētas par pašvaldībai pieejamajiem finanšu līdzekļiem atbilstoši attiecīgās pašvaldības nolemtajām prioritātēm un iespējām.
Tādējādi 2.2.3.5. pasākumā, lai samazinātu gaisa piesārņojumu ierobežota finansējuma apstākļos ir jāīsteno primāri svarīgas darbības, kur ieguldījumi var sniegt vislielāko atdevi, tai skaitā uzlabot dzīves vides kvalitāti un var ietvert, piemēram, multifunkcionālus risinājumus, “zaļo” un “zilo” infrastruktūru u.ml. Vienlaikus pilsētvides gaisa piesārņojuma mazināšanas aspektā ir nozīmīgi veicināt pieslēgšanos pie efektīvas centralizētās siltumapgādes sistēmas, kas kopumā samazina pašvaldību izdevumus par lokālo risinājumu siltumapgādi, siltumapgādes tarifus, palielina centralizētā risinājuma konkurētspēju un, nomainot piesārņojošos avotus pret jauniem pieslēgumiem, rezultātā lokālajā teritorijā tiek nodrošināta gaisa kvalitātes uzlabošanās. Centralizētajai siltumapgādei ir vairākas priekšrocības, kā, piemēram, tā kopumā rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas nekā individuālie apkures risinājumi, ko panāk, samazinot kurināmā patēriņu un ieviešot modernas sadedzināšanas tehnoloģijas un dūmgāzu attīrīšanas iekārtas.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 2.2.3.5. pasākumu, 2.2.3.5. pasākumam pieejamo finansējumu, sasniedzamos mērķus un rādītājus, 2.2.3.5. pasākuma ieviešanā iesaistītās institūcijas, sadarbības partnerus, atbalstāmās darbības, attiecināmās izmaksas un to ierobežojumus, prasības projektu iesniedzējam un sadarbības partneriem, ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītos nosacījumus, 2.2.3.5. pasākuma un projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumus, kā arī citus 2.2.3.5. pasākuma nosacījumus.
2.2.3.5. pasākuma mērķis ir samazināt gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, īstenojot gaisa piesārņojumu mazinošas darbības saskaņā ar Rīgas valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas un Rēzeknes valstspilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmām.
2.2.3.5. pasākuma mērķgrupa ir Rīgas valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas un Rēzeknes valstspilsētas teritoriju iedzīvotāji.
Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs, 2.2.3.5. pasākuma ietvaros ir Rīgas valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas un Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība.
Atbalsts tiek paredzēts tikai pārvaldes funkciju nodrošināšanai un sabiedrisko siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumu pieslēgumu izveidei. Cita saimnieciskā darbība projekta ietvaros netiek atbalstīta.
Noteikumu projektā tiek noteiktas prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim, t.sk. prasības, kurām jābūt noteiktām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas līgumā, kas visos gadījumos ir slēdzama ar attiecīgo pašvaldību neatkarīgi vai tiek piesaistīti publiskie resursi, ievērojot, ka noteikumu projekts paredz iespēju par sadarbības partneri piesaistīt sabiedrisko (siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības) pakalpojumu sniedzēju pieslēgumu ierīkošanai un to saistītās jaudas palielināšanai, kas nepieciešami 2.2.3.5. pasākuma un projekta mērķa sasniegšanai. Ja projektā paredzēta siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības pieslēgumu ierīkošana, tad projekta iesniedzējs ietekmes uz tautsaimniecību novērtējuma pielikumā pievieno izmaksu un ieguvumu analīzi. Lai nodrošinātu siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības ārējās infrastruktūras ierīkošanu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veic visas darbības. Piemēram, lai nodrošinātu siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības ārējās infrastruktūras ierīkošanu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veic šādas darbības:  ārējo tīklu izbūve, t.sk. iepirkuma rīkošana būvdarbu veikšanai.  Attiecīgi uz šīm darbībām sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var nodrošināt savu līdzfinansējuma daļu. Tiks atbalstītas izmaksas iekārtām (siltummezgla izveidei), kas ir ēkas īpašuma neatņemama sastāvdaļa un kompleksi vienota, lai nodrošinātu centralizētās siltumapgādes sistēmas pieslēguma darbību ēkas iekšējos siltumtīklos. Šo noteikumu izpratnē siltummezgls, jeb individuālais siltumpunkts ir atbilstošs MK 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr.876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” (turpmāk – MKN Nr.879) 2.8. punktā noteiktajai definīcijai, ka siltummezgls, jeb individuālais siltumpunkts ir lietotāja iekārtu komplekts ēkas vai būves siltumapgādes sistēmas pieslēgšanai siltumtīklam, atvienošanai no siltumtīkla, siltumnesēja parametru kontrolei, siltumenerģijas padeves regulēšanai uz apkures sistēmu, ventilācijas sistēmu un karstā ūdens apgādes sistēmu. Siltummezgls neskar ēkas dzīvojamās telpas un tiks izvietots ēkas pagrabos, slēgtā telpā, lai nevar piekļūt trešās personas. Gadījumā, ja ēkai nav pagraba, tad atsevišķā telpā, kur tehniski var izvietot siltummezglu, piemēram, tehniskā telpa (pēc Būvju vispārīgo prasību būvnormatīva LBN 200-21 terminoloģijas  tehniskā telpa ir nedzīvojama telpa inženieriekārtu un inženiertīklu izvietošanai un apkalpošanai). Saskaņā ar MKN Nr.876 2.1.punktu siltumapgādes sistēmas piederības robeža ir siltumtīklu un siltumapgādes sistēmu piederības un atbildības dalījuma vieta starp piegādātāju un siltumpakalpojuma lietotāju. Piederības robežu nosaka objekta pieslēgšanas tehniskajos noteikumos, kā arī siltumenerģijas piegādes un lietošanas līgumā. Sadarbības partneris – siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var pilnā apmērā nodrošināt ārējo siltumtīklu izbūvi līdz siltummezglam, tālāk secīgi neskarot ēkas “iekšējos tīklus” tiek izveidots siltummezgls, jeb individuālais siltumpunkts, kas savieno ārējos un iekšējos tīklus un bez šī savienojuma punkta nedrīkst un attiecīgi nav iespējams tīklus savienot. Siltummezgls, jeb individuālais siltumpunkts ir ēkas īpašnieka īpašumā.
Attiecīgi ņemot vērā, ka pasākuma mērķis ir gaisa piesārņojuma mazināšana nevis energoefektivitātes paaugstināšana ēkās, līdz ar to atbalsta ietvarā tiek attiecinātas kompleksas izmaksas siltumapgādes sistēmas pieslēgšanai ēkas iekšējam siltumtīklam, t.i. tiek izveidots siltummezgls, kas ir ēkas īpašnieka īpašumā. Minētās darbības neskar ēkas publiski izmantojamās un dzīvojamās telpas, līdz ar to, ņemot vērā arī visu iepriekš minēto, programmas ietvaros netiek izvirzīta prasība izvērtēt pašvaldības ēkā, kura tiek pieslēgta centralizētajai siltumapgādes sistēmai, veikto papildinošo saimniecisko darbību, sniegtos parastos papildpakalpojumus un veikto citu saimniecisko darbību.
Projekta aktivitātes, kas attiecas uz sadarbības partneri - sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju tiek grāmatotas sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja grāmatvedībā un ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja īpašums. Sadarbības partneris, kas ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ievēro likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 26. un 27.pantu, kas nosaka, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs kārto atsevišķu grāmatvedības uzskaiti katram sabiedriskā pakalpojuma veidam. Minētā uzskaite kopējā grāmatvedības uzskaitē ir nodalīta. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ārpus regulējamām nozarēm var veikt komercdarbību, kura šā likuma 26.pantā noteiktajā kārtībā jānošķir no darbības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā. Tādējādi sadarbības partnerim, kas ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs jānodrošina izmaksu, kas saistītas ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, nodalīšana no pārējās saimnieciskās darbības izmaksām, lai atbalsts pasākuma ietvaros netiktu piešķirts citām darbībām, kas nav sabiedriskais pakalpojums. Izveidotajai siltumapgādes ārējai infrastruktūrai ir jābūt sabiedriskā pakalpojumu sniedzēja īpašumā. Lai neierobežotu siltumapgādes un ūdenssaimniecības pieslēgumu ierīkošanu gadījumos, kad zeme zem plānotajām inženierkomunikācijām nav finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera īpašums tad, kad sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamie inženiertīkli (ūdenssaimniecības un siltumapgādes tīkli) tiek izbūvēti pa privātpersonai piederošu zemes īpašumu, to izbūvi veic, ievērojot būvnormatīvos noteiktās prasības un līdz noslēguma maksājuma veikšanai izbūvētos inženiertīklus kā zemes īpašuma apgrūtinājumu reģistrē Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
Par projekta sadarbības partneri var piesaistīt arī valsts tiešās pārvaldes iestādi, kuras valdījumā vai turējumā ir zeme, kurā neveic saimniecisko darbību un kurās īstenos šajā 2.2.3.5.pasākumā atbalstāmās darbības.
Gadījumā, ja ieguldījumi tiek veikti pamatojoties uz apbūves tiesībām, tad  apbūves tiesības uz nekustamo īpašumu ir bezatlīdzības un atbilstošas Civillikuma "Lietu tiesības" trešajai A nodaļai “Apbūves tiesība” normām, t.sk. 1129.2.punktam, ka apbūves tiesības termiņš nedrīkst būt mazāks par desmit gadiem. Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniegums tiek sagatavots atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniegts sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, tai skaitā tiek sagatavoti un iesniegti projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja projekta īstenošanā tiek piesaistīts sadarbības partneris) parakstīti interešu konflikta neesamības apliecinājumi. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) izstrādā nosacījumus un pēc pieprasījuma tos uzrāda sadarbības iestādei, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.
Saskaņā ar noteikumu projektu 2.2.3.5. pasākumu īsteno līdz 2028. gada 31. decembrim, sasniedzot 2.2.3.5. pasākuma rezultāta rādītāju - vismaz 49 872 iedzīvotāji, kas gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem. 2.2.3.5.pasākuma ietvaros pieejamais finansējums ir 5 965 718 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums – 5 070 860 euro un nacionālais līdzfinansējums (pašvaldību un privātais finansējums) – ne mazāk kā 894 858 euro. Sadarbības partneris – siltumapgādes un (vai) ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs 2.2.3.5. pasākuma īstenošanā var piedalīties ar privāto finansējumu. 2.2.3.5. pasākumā kā nacionālais līdzfinansējums netiek paredzēts valsts budžeta finansējums. Noteikumu projektā ir noteikts minimālais un maksimālais projektam pieejamais finansējuma apjoms. Tiek paredzēts, ka 2.2.3.5. pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā divās projektu iesniegumu atlases kārtās, jo šobrīd ir izstrādātas tikai Rīgas valstspilsētas un Liepājas valstspilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas, savukārt Rēzeknes valstspilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma ir izstrādes stadijā. Attiecīgi pirmajā projektu iesniegumu atlasē vērtēs Rīgas valstspilsētas un Liepājas valstspilsētas projektus un otrajā projektu iesniegumu atlasē vērtēs Rēzeknes valstspilsētas projektu, ja Rēzeknes valstspilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma tiks apstiprināta līdz 2025. gada 1. martam un attiecīgi otrā atlases kārta tiks izsludināta ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. martam. Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka, ja pirmajai atlases kārtai pieejamais ERAF finansējums netiek izlietots (piemēram, pēc pirmās kārtas projektu iesniegumu konkursa noslēguma projektu finansēšanai piešķirtais ERAF finansējuma apjoms ir mazāks, nekā pieejams vai projekta iesniedzējs pēc vienošanās par projekta īstenošanu samazina projektam nepieciešamo finansējumu) vai otrā projektu iesniegumu atlase netiek izsludināta vai pieejamais finansējums netiek pilnībā izlietots, tad, lai ietaupītu sadarbības iestādes un atbildīgās iestādes administratīvos resursus, netiek izsludināta otrā atlases kārta, bet pieejamo finansējumu sadala vienlīdzīgi Rīgas valstspilsētai un Liepājas valstspilsētai 50 procentu apmērā apstiprināto projektu papildu darbību veikšanai. Ja pieejamais ERAF finansējums netiek pilnībā izlietots vai piešķirts, tad Rīgas valstspilsēta un Liepājas valstspilsēta ir tiesīga ierosināt grozījumus savos pirmajā atlases kārtā apstiprinātajos projektos par pieejamo finansējumu papildus darbību veikšanai ar attiecīgi proporcionāli aprēķināto papildus iedzīvotāju skaitu, kas gūst labumu no papildus gaisa kvalitātes pasākumiem (piemēram, otrā atlases kārta netiek izsludināta un 2025. gada 15. aprīlī atlikušais 2.2.3.5. pasākuma ERAF finansējums ir 850 000 euro. Sadarbības iestāde informē Rīgas valstspilsētu un Liepājas valstspilsētu, ka tām katrai ir tiesības saņemt papildus finansējumu 50 procentu apmērā no 850 000 euro. Rīgas valstspilsēta un Liepājas valstspilsēta iesniedz grozījumus savos apstiprinātajos projektos papildus darbības veikšanai, kas atbilst šā noteikumu projekta atbalstāmajām darbībām un attiecināmajām izmaksām, katra par tai pieejamo finansējumu un norādot katrā projektā vismaz 944 iedzīvotājus, jeb kopā vismaz 1 888 iedzīvotājus (projektu iesniegumu otrā atlases kārtā noteiktais skaits), kas gūst labumu no papildus gaisa kvalitātes pasākumiem). Attiecīgi pirmās kārtas projektu iesniegumos Rīgas valstspilsēta un Liepājas valstspilsēta var norādīt plānotās papildus darbības, kuras īstenos, ja būs pieejams papildu finansējums.  . Sadarbības iestāde izvērtē grozījumu priekšlikumu un nosūta to saskaņošanai atbildīgajai iestādei. Gadījumā, ja  kāda pašvaldība atsakās no papildu darbību veikšanas, jeb grozījumu veikšanu savā pirmajā atlases kārtā apstiprinātajā projektā, tad atlikušajam  projektam piešķir 100 procentu no atlikušā ERAF finansējuma apmēra pirmajā atlases kārtā apstiprinātā projekta papildus darbību finansēšanai, lai sasniegtu vismaz 100 procentus no otrai atlases kārtai paredzētā rādītāja un kopumā sasniegtu 2.2.3.5. pasākuma rezultāta rādītāju – vismaz 49 872 iedzīvotāji, kas gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem.
Noteikumu projektā ir noteikts katrai valstspilsētas pašvaldībai pieejamais 2.2.3.5. pasākuma ERAF finansējums, kas aprēķināts proporcionāli katrai valstspilsētas pašvaldībai samazināmajam gaisu piesārņojošo vielu grupu skaitam t.i., atbilstoši Plānā noteiktajiem mērķiem līdz 2030. gadam. Saskaņā ar noteikumu projektu maksimālā ERAF atbalsta likme ir līdz 85%, vienlaikus, labāku rezultātu sasniegšanai iespējams piesaistīt arī pašvaldības līdzekļus, attiecīgi nosakot zemāku atbalsta likmi no ERAF finansējuma.
Noteikumu projektā paredzēts, ka katras atlases kārtas ietvaros projektu īsteno 36 mēnešu laikā no vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas dienas, bet ne ilgāk kā līdz 2028. gada 31. decembrim.
Projektu iesniegumos var tikt iekļautas un atbalstītas tikai tādas darbības, tai skaitā saistītās darbības, kas minētas spēkā esošās pašvaldību gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmās pie konkrētiem gaisa piesārņojuma mazinošiem pasākumiem ar finansiālo novērtējumu. 2.2.3.5. pasākumā ir jāpiesaka projekti, kas pašvaldības ieskatā ir prioritāri realizējami ar būtiskāko ietekmi, lai risinātu pašvaldības teritorijā gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumus un progresa rādītājus, kā arī projekta īstenošanas rezultātā ir jābūt faktiski pierādāmai ietekmei uz 2.2.3.5. pasākuma ietvaros sasniedzamo rādītāju “Iedzīvotāji, kas gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem”.
Katras pašvaldības projekta rezultāts izsakāms rezultāta rādītāja formā, t.i., projekta rezultātam pašvaldībā praktiski jānodrošina gaisa kvalitātes uzlabošana iedzīvotājiem, kas noteikts atbilstoši pašvaldības iedzīvotāju skaitam un kopējam 2.2.3.5. pasākumā atbalstīto valstspilsētu iedzīvotāju skaitam, ievērojot proporcionalitāti pret kopējo 2.2.3.5. pasākumā sasniedzamo rezultāta rādītāja vērtību.
Projekta īstenošanas laikā var rasties papildu neparedzētās izmaksas. Līdzšinējā pieredze VARAM pārziņā esošajos infrastruktūras būvniecības ES fondu projektos rāda, ka finansējuma saņēmēji atsevišķos gadījumos mēdz izmantot MK noteikumos iekļauto normu par neparedzētajiem izdevumiem un noteiktais 5% ierobežojums ir optimāls. Neparedzēto izmaksu faktiskai izmantošanai finansējuma saņēmējs sadarbības iestādē iesniegs pamatojumu, kuru sadarbības iestāde detalizēti izvērtēs.
Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 50 procentiem no ERAF finansējuma pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma. Šāds piešķiramā avansa apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projektu iesniedzēji ir pašvaldības, kurām ir ierobežotas budžeta iespējas ES fondu projektu priekšfinansēšanai, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi. Avanss finansējuma saņēmējam tiks izmaksāts tikai tad, ja norādītajā termiņā ir iespējams to apgūt, piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums vai noslēgts būvdarbu līgums.
Izmaksas ir attiecināmas no noteikumu spēkā stāšanās brīža, izņemot projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2021. gada 1.janvāra un, ja projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas sākotnēji tiek segtas no projekta iesniedzēja līdzekļiem, tai skaitā nodrošinot, ka izmaksas nav tikušas finansētas no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām.
Tāpat finansējuma saņēmējam jānodrošina, ka ir saņemtas visas vides aizsardzības vai būvniecības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās atļaujas vai citu veidu dokumenti.
Noteikumu projekts neparedz ieguldījumus sadales sistēmas operatora infrastruktūrā, attiecīgi, ja projekta ietvaros nepieciešams veikt ar elektroenerģijas infrastruktūras izbūvi saistītus ieguldījumus, kas pēc darbu veikšanas tiek nodoti sadales sistēmas operatora īpašumā, šādas izmaksas projekta iesniedzējs plāno ārpus projekta.
Noteikumu projekta ietvaros ūdenssaimniecības pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana nav paredzētas kā atbalstāmās darbības, izņemot, ja ir nepieciešamība īstenot kompleksus pasākumus teritorijas labiekārtošanas īstenošanā, kas saistītas ar ūdenssaimniecības (dzeramā ūdens ieguves, sagatavošanas un piegādes infrastruktūra, sadzīves notekūdeņu savākšanas, attīrīšanas un novadīšanas infrastruktūra un saistītās jaudas palielināšana, izņemot dūņu pārstrādi un apsaimniekošanu) publiski pieejama dzeramā ūdens ieguves vietas (brīvkrāna) ierīkošanai, apzaļumošanas uzturēšanas, gaisu mitrinošiem vai citiem pasākumiem, kas nepieciešami projekta mērķa sasniegšanai (piemēram, teritorijas labiekārtošanas ietvarā plānots izbūvēt padzeršanās brīvkrānu, apgādāt ar ūdeni augu stādījumus, veikt gaisa mitrināšanas pasākumus). Attiecīgi nepieciešamībai atbalstīt kompleksu teritorijas labiekārtošanas projektu īstenošanu tiek atbalstīti arī videi draudzīga apgaismojuma izbūve, tai skaitā inovatīvi apgaismojuma risinājumi. Šādi izdevumi, kas nepārsniedz piecus procentus no projekta ERAF finansējuma apmēra, tiek attiecināti, lai īstenotu ieteikumus par publisko līdzekļu piešķiršanu kompleksiem ilgtspējīgiem risinājumiem.
Projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas - būvniecības ieceres dokumentācijas un būvprojekta sagatavošanas un ar to saistītās normatīvajos aktos paredzētās būvekspertīzes izmaksas, izmaksas par sugu un biotopu eksperta un (vai) arborista atzinuma sagatavošanu par projekta darbību ietekmi uz koku, biotopu un sugu stāvokli, projekta ietekmes uz tautsaimniecību novērtējums, izmaksu ieguvumu analīzes sagatavošanas izmaksas, izmaksas, kas saistītas ar mērījumu veikšanu un datu apkopošanu un analīzi projekta ietvarā veikto darbību rezultātu gaisa kvalitātes uzlabošanas pierādīšanai un būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas kopā ir attiecināmas līdz 10% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
Tiek attiecinātas izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā (piemēram, atzinums par inženiertīklu pievada gatavību ekspluatācijai, izpildmērījuma plāns, būves kadastrālās uzmērīšanas lieta).
Projektu ietvaros radīto rezultātu uzturēšana tiks nodrošināta finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) budžeta ietvaros.
2.2.3.5. pasākuma ietvaros, lai nodrošinātu kompleksu pieeju teritorijas labiekārtošanas pasākumu realizēšanai (piemēram, stacionāri saules paneļi pie teritorijas apgaismes iekārtām), tiek atbalstīta atjaunīgo energoresursu izmantojošu enerģiju ražojošu un šo iekārtu saražotās enerģijas akumulējošas iekārtas, t.sk. bezizmešu, iekārtu un enerģijas patēriņa vadībai nepieciešamo viedo tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana, ar nosacījumu, ka 100% no saražotās enerģijas tiks izmantoti pašpatēriņam.
Uz projekta elektroenerģijas pašpatēriņa nosacījumu izpildi attiecināms pirmais pilnais kalendāra gads pēc projekta noslēguma maksājuma saņemšanas, kas ilgst no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31.decembrim.
Prasība uzskatāma par izpildītu, ja kalendāra gada griezumā ar uzstādītajām iekārtām saražotā enerģija finanšu izteiksmē nenosedz elektroenerģijas patēriņu un elektroenerģijas NETO norēķinu sistēmā (atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam) nav izveidojies saražotās enerģijas finanšu izteiksmē pārpalikums gada griezumā. Par pašpatēriņu neuzskata cita tā paša lietotāja citos ar projektu nesaistītos objektos patērēto elektroenerģiju. Šādā gadījumā finansējuma saņēmējam jānodrošina izsekojama uzskaite un aprēķini par elektroenerģijas un finanšu plūsmām, kas saistīti ar NETO norēķinu sistēmas iespējām, kas pierāda, ka ir nodrošināta šī noteikumu projekta prasība par pašpatēriņu attiecīgajā gadā.
Projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno detalizētu, izsekojamu un pierādāmu aprēķinu par uzstādāmās iekārtas saražotās elektroenerģijas apjomu un tā atbilstību pašpatēriņam, kā arī apliecinājumu par pašpatēriņa prasības izpildi projekta pēcuzraudzības periodā.
Ņemot vērā, ka pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas programmā ir paredzēti sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi, pētījumu, plānošanas dokumentu aktualizācija un izstrāde, paredzēts, ka 2.2.3.5. pasākuma ietvaros izmaksas šādām darbībām var tikt attiecinātas, taču tikai kā papildus darbība tādā gadījumā, ja šo pasākumu īstenošana ir nepieciešama, lai īstenotu projektā plānotās praktiskās darbības gaisu piesārņojošo vielu samazināšanai (piemēram, pētījums par projekta īstenošanas ietekmi uz gaisa piesārņojošo vielu samazināšanu konkrētajā mikrorajonā vai optimālākā komunālās tehnikas rīcība ielu tīrīšanai vismaz no putekļu daļiņu piesārņojuma un maršruta izstrāde). Neatkarīgi no darbību iekļaušanas projektā jānodrošina rezultāta rādītāja praktiska sasniegšana.
Noteikumu projektā ar termina "ceļa seguma un transporta satiksmes uzlabošanas " tiek saprasts:
transporta satiksmes uzlabošanas pasākumu un satiksmes viedās regulēšanas sistēmu izmaksas (piemēram, viedie luksofori);
gājēju un velotransporta kustībai nepieciešamās infrastruktūras izmaksas, piemēram, teritorijas labiekārtošanai izveidoti gājēju celiņi un (vai) veloceliņi.
2.2.3.5. pasākuma ietvaros var būt nepieciešama (t.sk. nodrošinot tehnisko savienojumu) kāda ceļu posmu izbūve vai seguma atjaunošana, tādējādi tiek atbalstīta ceļa seguma nomaiņa, kas ir iekļautas pilsētu gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmās un novērš daļiņu PM2.5 un PM10 piesārņojumu neasfaltētajās ielās līdz 20% no kopējām attiecināmajām izmaksām.
Tiek atbalstīti arī ar transportu saistītie pasākumi - pilsētvides sakopšanas iekārtu iegāde - transportlīdzekļi savākto smalko atkritumu izvešanai un (vai) specializētā komunālā tehnika ceļu seguma tīrīšanai un apstrādei no putekļiem. Tehnikas (transportlīdzekļu vai specializētās komunālās tehnikas) izmantošana tiks veikta neatkarīgi no laikapstākļiem un gadalaiku sezonas. Transportlīdzekļu iegāde savākto smalko atkritumu izvešanai ir  atbalstāma tikai, ja saskaņā ar Eiropas parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu 7.panta 1.punkta h)daļas iii)punktu transportlīdzekļi atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/33/EK (2009. gada 23. aprīlis) par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (turpmāk - Direktīva 2009/33/EK) nosacījumiem. Savukārt Direktīvas 2009/33/EK ietvarā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz specializēto komunālās tehnikas iegādi. Tādējādi atbilstoši Eiropas parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu 7.panta 1.punkta h)daļai ir pieļaujams, ka 2.2.3.5. pasākuma ietvaros ir attiecināma specializētas specifiskas komunālās tehnikas (iekārtu jeb pašgājēju transportlīdzekļu, kas ir īpaši konstruēti un izgatavoti, lai veiktu darbu), kas neatbilst Direktīvas 2009/33/EK ietvaram, iegāde, t.i., ir pieļaujama specifiskas komunālās tehnikas iegāde, kas nav bezemisijas vai mazemisijas tehnika. Vienlaikus VARAM atbalsta, ka 2.2.3.5. pasākuma ietvaros vismaz ielu tīrīšanai no putekļu daļiņu piesārņojuma ir attiecināma tāda komunālās tehnikas iegāde, kas tiecas uz tehniskajiem nosacījumiem/standartiem Direktīvas 2009/33/EK izpratnē vai arī projekta iesniedzējs sniedz pamatojumu, ka plānotā komunālā tehnika gandrīz atbilst “tīru” transportlīdzekļu bezemisijas vai mazemisijas standartiem Direktīvas 2009/33/EK izpratnē, vai pamato, ka ierobežota finansējuma apstākļos nav racionāli (vai pat nav iespējams) veikt šādas ielu tīrīšanai vismaz no putekļu daļiņu piesārņojuma paredzētas tehnikas iegādi. Vienlaikus projekta iesniedzējs, veicot iepirkumu, papildus cenai ņem vērā un izvērtē vismaz enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda, slāpekļa oksīdu, metānu nesaturošo ogļūdeņražu un cieto daļiņu emisiju apjomu, piemēram, nosakot saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijos enerģijas patēriņa, oglekļa dioksīda (CO₂) un piesārņotāju emisiju (NOₓ, NMHC un PM) apjomus. Paredz augstāku vērtējumu piedāvājumiem ar zemākiem enerģijas patēriņa un emisiju rādītājiem. Var papildus noteikt maksimāli pieļaujamo enerģijas patēriņu, oglekļa dioksīda un piesārņotāju emisiju apjomu un paredzēt izdevīguma punktu piešķiršanu tikai tādiem piedāvājumiem, kuros attiecīgie rādītāji ir zemāki par tehniskajā specifikācijā norādīto līmeni.
Rezultāta rādītāju aprēķina pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas nosakot attiecīgās valstspilsētas iedzīvotāju blīvumu, kuru iegūst no Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) pēdējiem pieejamajiem ikgadējiem datiem par iedzīvotāju skaitu Latvijā, t.sk. Rīgas valstspilsētā, Liepājas valstspilsētā un Rēzeknes valstpilsētā projekta iesniegšanas gada sākumā  reizinot ar attiecīgo koeficentu vai konkrētās apdzīvotās vietas deklarēto iedzīvotāju skaits pēc Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes (turpmāk – PMLP)  datiem. Vērtības noteikšanai izmanto lielāko no aprēķinātajām vērtībām. PMLP deklarēto iedzīvotāju skaitu pašvaldība apliecina, iesniedzot aprēķinu, kura pielikumā pievieno vismaz kartogrāfisku materiālu, ievērojot personas datu aizsardzības ierobežojumus (netiek norādīta personu identificējama informācija) konkrētas adreses ar tajos reģistrēto iedzīvotāju skaitu, izziņu no PMLP vai tai pielīdzināmu informāciju, piemēram, pašvaldības apliecinātas izdrukas/informācija no pašvaldību informācijas sistēmām, kurās tiek norādīti no PMLP saņemti dati, kā arī, ja nepieciešams, citus aprēķinu pamatojošu informāciju vai dokumentus. Nepieciešamības gadījumā sadarbības iestādei ievērojot personas datu aizsardzības ierobežojumus ir tiesības lūgt PMLP sniegt projektu vērtēšanai nepieciešamo informāciju. Uz projekta darbībām attiecināmo teritoriju laukumu un attiecīgi rezultāta rādītāju aprēķina pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sekojošā veidā:
- ja veikta teritorijas labiekārtošana un tam pielīdzināmi pasākumi:
projekta īstenošanas darbībām attiecināmajā teritorijā, kas ir vienāda vai lielāka par 5 ha;
atsevišķos zemesgabalos vienā funkcionāli/ ģeogrāfiski vienotā teritorijā , kurā ir veikti secīgi, kompakti (atrodas tuvu cita pie citas) kompleksi pasākumi, kas ir vienāda vai lielāka par 5 ha,
tad rezultāta rādītāju nosaka atbilstoši CSP uz projekta iesniegšanas dienas pēdējiem publicētajiem datiem par apdzīvotās vietas reģistrēto iedzīvotāju blīvumu (iedzīvotāji/kvadrātkilometru), reizinot ar 6,28 kvadrātkilometriem (rādiuss vienāds ar 2 km, piemērojot koeficientu 0,5 apmērā, kas ietver matemātisku samazinājumu, lai nodrošinātu korektu aprēķinu ietverot gadījumus, kur attiecīgā teritorija atrodas, piemēram, upes/jūras malā, vai industriālajās teritorijās, vai pie administratīvām ēkām vai ir funkcionāli saistīta teritorija) vai konkrētās apdzīvotās vietas (uz projekta darbībām attiecināmo teritoriju) deklarēto iedzīvotāju skaits pēc PMLP  datiem. Vērtības noteikšanai izmanto lielāko no aprēķinātajām vērtībām. Aprēķina piemērs: Projekta ietvarā tiek plānota zaļās zonas izveide 5 ha apmērā un CSP dati norāda, ka attiecīgās pilsētas iedzīvotāju blīvums 2022.gadā ir 1000 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru. Attiecīgi projekta darbības rezultāta rādītājs ir   vismaz 6250 iedzīvotāji, kas gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem (1000x6,28=6280);
- ja veikti lokāli (punktveida) pasākumi (piemēram,  skvēra izveidošana, ielas vai (un) publiskas ēkas ārējās publiski piegulošās teritorijas apzaļumošana (piemēram, koku stādīšana)) teritorijā, kas ir mazāka par 5 ha un nav vienā funkcionāli/ģeogrāfiski vienotā teritorijā, tad rezultāta rādītāju nosaka atbilstoši CSP uz projekta iesniegšanas dienas pēdējiem publicētajiem datiem par apdzīvotās vietas reģistrēto iedzīvotāju blīvumu (iedzīvotāji/kvadrātkilometru) reizinot ar 0,13 kvadrātkilometriem (rādiuss vienāds ar 0,2 km) vai konkrētās apdzīvotās vietas (uz projekta darbībām attiecināmo teritoriju) deklarēto iedzīvotāju skaits pēc PMLP  datiem (vērtības noteikšanai izmanto lielāko no aprēķinātajām vērtībām), vienlaicīgi, novēršot rādītāja dubultās uzskaites iespējamību, ja projekta ietvarā aprēķina rādiusa teritorija savstarpēji  pārklājās. Aprēķina piemērs: Projekta ietvarā tiek plānoti pieci lokāli (punktveida) teritorijas labiekārtošanas pasākumi, kas nav savstarpēji saistīti t.i. nav secīgi, kompakti kompleksi pasākumi vienā funkcionāli/ģeogrāfiski vienotā teritorijā un CSP dati norāda, ka attiecīgās pilsētas iedzīvotāju blīvums 2022.gadā ir 1000 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru. Attiecīgi projekta darbības rezultāta rādītājs ir vismaz 650 iedzīvotāji, kas gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem (1000x0,13x5=650);
- ja veikta siltumapgādes pieslēgumu ierīkošana un ar to saistītās jaudas palielināšana pašvaldību ēku, pieslēgšanai efektīvām centralizētām pilsētu siltumapgādes sistēmām, tad rezultāta rādītāju nosaka atbilstoši CSP uz projekta iesniegšanas dienas pēdējiem publicētajiem datiem par apdzīvotās vietas reģistrēto iedzīvotāju blīvumu (iedzīvotāji/kvadrātkilometru), reizinot ar 0,13 kvadrātkilometriem (rādiuss vienāds ar 0,2 km), vai konkrētās apdzīvotās vietas (uz projekta darbībām attiecināmo teritoriju) deklarēto iedzīvotāju skaits pēc PMLP datiem (vērtības noteikšanai izmanto lielāko no aprēķinātajām vērtībām), vienlaicīgi, novēršot rādītāja dubultās uzskaites iespējamību, ja projekta ietvarā aprēķina rādiusa teritorija savstarpēji  pārklājās. Aprēķina piemērs: Projekta ietvarā tiek plānota septiņas pašvaldības ēkas pieslēgšana efektīvai centralizētai pilsētu siltumapgādes sistēmai un CSP dati norāda, ka attiecīgās pilsētas iedzīvotāju blīvums 2022.gadā ir 1000 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru. Attiecīgi projekta darbības rezultāta rādītājs ir vismaz 910 iedzīvotāji, kas gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem (1000x0,13x7=910);
- ja veikta mazemisiju un bezemisiju (ja attiecināms) transportlīdzekļu, komunālo mašīnu un (vai) tehnoloģisko iekārtu iegāde ielu tīrīšanai vismaz no putekļu daļiņu (PM2.5 un PM10) piesārņojuma mazināšanai, tad rezultāta rādītāju nosaka atbilstoši CSP uz projekta iesniegšanas dienas pēdējiem publicētajiem datiem par apdzīvotās vietas reģistrēto iedzīvotāju blīvumu (iedzīvotāji/kvadrātkilometru), reizinot to ar to apkaimju vai mikrorajonu laukumu (kvadrātkilometrs), kurā notiks darbība un kurš/i ir prioritāri identificēts/i attiecīgajā pašvaldības izstrādātājā gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmā, vai, konkrētās apdzīvotās vietas (uz projekta darbībām attiecināmo teritoriju) deklarēto iedzīvotāju skaits pēc PMLP datiem (vērtības noteikšanai izmanto lielāko no aprēķinātajām vērtībām), vienlaikus, sniedzot aprēķinu pamatojumu projekta iesniegumā.
Netiek atsevišķi vai papildus aprēķināts rezultāta rādītājs par ceļu seguma infrastruktūras būvdarbu, pārbūves un atjaunošanas darbiem, kas nepārsniedz 20% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, vides un informācijas piekļūstamība veicināšanai nepieciešamā drošuma iegādes un būvdarbu veikšanas darbiem, transporta satiksmes uzlabošanas pasākumu un satiksmes viedās regulēšanas sistēmu izveides darbiem, gājēju un velotransporta kustībai nepieciešamās infrastruktūras darbiem.
Vides un informācijas piekļūstamības veicināšanai nepieciešamā aprīkojuma iegādes un būvdarbu veikšanas izmaksas ir tās, kuras nepieciešamas personām ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem un veicina LM HP “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”  īstenošanu, piemēram, informācija publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus. Šādi izdevumi, kas nepārsniedz piecus procentus no projekta ERAF finansējuma apmēra, tiek attiecināti, lai īstenotu ieteikumus par publisko līdzekļu piešķiršanu kompleksiem ilgtspējīgiem risinājumiem.
Rezultāta rādītāja vērtību uzskata par sasniegtu projekta pēcuzraudzības pirmā gada beigās pamatojoties uz CSP pieejamajiem ikgadējiem datiem par iedzīvotāju skaitu pēcuzraudzības pirmā gada beigās, vai  PMLP  datiem, ņemot vērā demogrāfiskās ietekmes aspektus. Netiek samazināts atbalsta finansējuma apjoms, ja demogrāfisko iemeslu dēļ un atbilstoši jaunākajiem CSP datiem vai PMLP datiem apdzīvotajā vietā ir samazinājies iedzīvotāju blīvums projekta pēcuzraudzības pirmā gada beigās un attiecīgi arī sasniegtais projekta rezultāta radītājs. Sasniedzamo rādītāja vērtību aprēķina projektu līmenī. Vienlaikus izvirzīts nosacījums, ka rezultāta rādītāja vērtība valstspilsētā nepārsniedz konkrētās valstspilsētas iedzīvotāju skaitu, novēršot rādītāja dubultās uzskaites iespējamību. Finansējuma saņēmējam jānodrošina projekta ietvaros panākto rezultātu uzskaite gaisa kvalitātes uzlabošanai (kvantitatīvā ietekme uz gaisa kvalitātes mērķrādītājiem), piemēram, cieto daļiņu PM2.5 un PM10 koncentrācijas samazināšanās variācijas pēc ielu tīrīšanas ar projekta ietvarā iegādātajam iekārtām mēneša/sezonas/gada ietvarā, citu gaisa piesārņojošo vielu emisijas samazināšanas pētījumu variācijas. Finansējuma saņēmējs  patstāvīgi nodrošina pamatotu datu ievākšanu vai aprēķināšanu (piemēram, izmantojot mobilas gaisa piesārņojuma mērīšanas stacijas vai veicot pieejamo pētījumu datu modelēšanu) un uzkrāšanu (piemēram, excel formātā) par projekta ietvaros panāktajiem rezultātiem gaisa kvalitātes uzlabošanai, tai skaitā kvantitatīvo ietekmi (piemēram, excel formātā izmaiņas PM2,5 daļiņu daudzumā) uz gaisa kvalitātes (piemēram, PM10 un PM2,5 daļiņu) mērķrādītājiem. Pēcuzraudzības periodā sadarbības iestādei ir tiesības pēc pieprasījuma saņemt no finansējuma saņēmēja uzkrātos datus un tos pamatojošos dokumentus. Pēcuzraudzības periodā finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms) jānodrošina projekta rezultātu ilgtspēju un uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma saņemšanas finansējuma saņēmējam, vienlaikus pēcuzraudzības periodā nav paredzēta rezultāta rādītāja - iedzīvotāju skaita izmaiņu kontrole.
Teritorijas labiekārtošana un ar to saistītie pasākumi, ietver “zaļās” (piemēram, koku, krūmu un citu daudzgadīgo augu apstādījumi, "zaļās" sienas un salas) un (vai) “zilās” infrastruktūras (piemēram, virszemes apūdeņošanas sistēmas,, dīķiBūves nojaukšana un teritorijas attīrīšana ir attiecināmas  uz to teritoriju, kurā rēķina rezultāta rādītājus.
Funkcionāli saistītā teritorija ir zaļo zonu izveidošana/labiekārtošana atsevišķos zemesgabalos vienā funkcionāli/ģeogrāfiski vienotā teritorijā (piemēram funkcionāli/ģeogrāfiski vienotā teritorijā, gaisa kvalitātes uzlabošanai ir nepieciešams veikt kompleksus pasākumus, bet finansējuma trūkuma dēļ vai citu pamatotu īstermiņa ierobežojumu dēļ projekta ietvarā nav iespējams veikt pasākumus visā funkcionāli/ģeogrāfiski vienotā teritorijā, tad publiskās teritorijas labiekārtošana var notikt šīs  funkcionāli/ģeogrāfiski vienotā teritorijas, konkrētos atsevišķos zemesgabalos. Savukārt secīgi, kompakti kompleksi pasākumi nozīmē, ka konkrētie atsevišķie zemesgabali atrodas līdzās nevis, piemēram, pretējās funkcionāli/ģeogrāfiski vienotās teritorijās pusēs). Ja finansējuma trūkuma dēļ vai citu pamatotu īstermiņa ierobežojuma iemeslu dēļ projekta ietvarā nav iespējams veikt pasākumus visā funkcionāli/ģeogrāfiski vienotā teritorijā, kas norādīta projekta iesniegumā, tad projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda plānotās darbības, kas šajā teritorijā nodrošinās gaisa kvalitātes uzlabošanu, konkrēti norādot plānoto pasākumu realizācijas termiņu.
Ieguldījumi tiks veikti centralizētajā siltumapgādes sistēmā, kas atbilst efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK [1] 2.panta 41.punktā minētajam. Minētās prasības plānots pārņemt ar Likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”[2], nodrošinot investīciju atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu [3] 7.panta punkta h) apakšpunkta prasībām. Atbilstoši Klimata un enerģētikas ministrijas sniegtajai informācijai, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija) [4] 24. panta 6. punktu, 24. panta 10. punkta c apakšpunktu, Klimata un enerģētikas ministrijas aprēķiniem un paziņojumam Eiropas Komisijai, ka Latvija nepiemēro Atjaunojamo energoresursu direktīvas 24. panta 2. – 9. punkta prasības, Latvijas centralizētās siltumapgādes efektivitāte nacionālā līmenī ir atbilstoša Energoefektivitātes direktīvas 2. panta 41. punkta prasībām.  
2.2.3.5. pasākuma ietvaros ir ierobežots projektu iesniegumu skaits, kādu var iesniegt viens projekta iesniedzējs, bet vienlaikus projekta iesniegumā var iesniegt neierobežotu atbalstāmo darbību skaitu, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku kompleksu pieeju gaisa piesārņojuma samazināšanai.
Projektā ir vismaz kāda uz gaisu piesārņojošu vielu PM10 , PM2,5 ,  benz(a)pirēna, benzola un slāpekļa dioksīda NO2, kopējās cietās daļiņas (TPM),  oglekļa oksīda CO, samazināšanu vērsta attiecīgā darbība, vienlaikus, katrā projektā tiek paredzēta vismaz uz daļiņas PM2,5 samazināšanu vērsta attiecīgā darbība.
2.2.3.5. pasākumam ir netieša ietekme uz horizontālajiem principiem “Klimatnodrošināšana”, “Nenodarīt būtisku kaitējumu” “Energoefektivitāte pirmajā vietā” īstenošanu un noteikumu projektā iekļautās prasības, kas tiks ietvertas arī projektu iesniegumu un vērtēšanas kritērijos, lai izvērtētu minētos ilgtspējību veicinošos un vidi saudzējošos nosacījumus.
Atbilstoši Tehniskajiem norādījumiem par principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, noteikumu projektam nav tieša negatīva ietekme uz principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, tai skaitā uz šādiem vides mērķiem:
1) Klimata pārmaiņu mazināšana;
2) Pielāgošanas klimata pārmaiņām;
3) Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde;
5) Piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē;
6) Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.
2.2.3.5. pasākuma ietvaros plānotās darbības neradīs negatīvu ietekmi un būtisku siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugumu. Negatīvi neietekmēs klimata apstākļus, cilvēkus, dabu vai aktīviem (tai skaitā infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu. Projekta iesniedzējam ir jāsniedz pietiekama informācija, lai gūtu pārliecību, ka projekta iesniegumā ir izvērtēta iespēja projektā iekļaut darbības, kas paredz pielāgošanos klimata pārmaiņām un ka projekta iesniedzējs ir apzinājis dažādus  klimata pārmaiņu radītos riskus atkarībā no projektā paredzētajām darbībām. Ja projektā ir darbības, kuras nekādi neietekmē klimata pārmaiņu radītie riski to attiecīgi pamatojot, šāds risku novērtējums nav jāveic.
2.2.3.5. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta īstenošanas ietvaros nepieciešamās iepirkumu procedūras tiek veiktas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām iepirkumu procedūras jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru. Veicot iepirkumus, jāizvērtē vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums saskaņā ar MK 2017.gada 20.jūnija noteikumiem Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”), kā arī jāizvērtē sociāli atbildīga publiskā iepirkuma nosacījumu piemērošana, tādējādi ilgtermiņā mazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām, koncentrējoties uz otrreizējo būvmateriālu un materiālu izmantošanu, tāpat priekšroka dodama videi draudzīgākiem materiāliem, kas satur mazāk kaitīgo vielu.
Sociāli atbildīga publiskā iepirkuma nosacījumu piemērošana jāveic saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto informāciju par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, kā arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām “Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai”, ievērojot godīgas konkurences principu, nodrošinot konsultēšanos ar tirgus dalībniekiem caurskatāmā un atklātā veidā, — balstoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Sociāli atbildīga publiskā iepirkuma galvenie mērķi ir vairot nodarbinātības iespējas, veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, sabiedrisku pakalpojumu un ēku pieejamību, plašam lietotāju lokam paredzētu pakalpojumu un produktu izstrādi, ētisku tirdzniecību, kā arī paplašināt sociālo standartu ievērošanu. Finansējuma saņēmējs var veikt arī inovatīvu iepirkumu.
Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. panta prasībām.
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvā 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem noteiktos mērķus, projektu iesniedzējiem kopā ar projekta iesniegumu nepieciešams iesniegt apliecinājumus par to, ka tiks ievērotas MK 2021.gada 26.oktobra noteikumos Nr.712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 6. punktā un MK noteikumu Nr.353 2.pielikumā noteiktās prasības, tostarp, ka nebīstamos būvgružus un nojaukšanas atkritumus, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju atkārtoti izmanto būvniecības objektā uz vietas (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) vai tos nodos sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai uzņēmumiem, kas saņēmuši atbilstošas piesārņojošās darbības atļaujas.
Ja projekta ietvaros tiek plānots nojaukt teritorijā esošas ēkas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, azbestu saturošie izstrādājumi tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu, tajā skaitā nepieļaujot azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē. Prasība ir pārņemta nacionālajos normatīvajos aktos,  uzraudzību saskaņā MK  2011. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 301 “Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu” un saskaņā ar MK 2004. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 852 “Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu” noteikto veic Valsts vides dienests un Veselības inspekcija.
Ja darbības projekta ietvaros ir plānotas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, tad tās ir saskaņā ar konkrētās teritorijas dabas aizsardzības plānu un netiek pieļauta biotopu un sugu stāvokļa pasliktināšanās. Projekta iesniedzējs ar projekta iesniegumu arī iesniedz atbilstošās jomas sugu un biotopu eksperta atzinumu par to, kā projekta darbības īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kam nav izstrādāts dabas aizsardzības plāns vai tas nav spēkā esošs, vai mikroliegumos vai Eiropas Savienības nozīmes biotopu un sugu dzīvotnēs, nepasliktinās biotopu un sugu aizsardzības stāvokli. Savukārt, ja projektā ir plānotas darbības, kas nepieļauj aizsardzības stāvokļa pasliktināšanos no projekta darbībām, valsts nozīmes dižkoku aizsardzības zonās, tad projekta iesniegumam ir pievienots arborista atzinums par projektā plānoto darbību ietekmi uz aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Ja ar minētajiem atzinumiem nevar nodrošināt pilnvērtīgas informācijas sagatavošanu, tad projekta iesniedzējs var iesniegt Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu. Papildu projekta iesniegumā ir sniegta informācija, ja projektā ir paredzētas darbības, kurām saskaņā ar vides jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem ir nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu vai sākotnējo izvērtējumu (t.sk., ja īpaši aizsargājamai dabas teritorijai nav izstrādāts dabas aizsardzības plāns).
Ja tiks veikta būvniecība, tad būvniecības procesa laikā tiks ievērotas prasības par koku ciršanas aizliegumu putnu ligzdošanas periodā, atbilstoši MK  2012.gada 2.maija noteikumos Nr.309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” noteiktajam termiņam,  un nodrošināta esošo koku veselības stāvokļa aizsardzība, tai skaitā nekaitējot koku saknēm. Optimālo koka sakņu aizsardzības zonu aprēķina pēc formulas – koka stumbra diametrs (1.5m augstumā) x 10.  Tas ir rādiuss ap koka stumbru, kur sakņu bojājumi ir visbīstamākie. Valsts nozīmes dižkokiem ir aizsardzības zona 10 metri no vainaga projekcijas (MK 2010.gada 16.marta  noteikumi Nr.264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 8.pants). Var tikt piemērotas attiecīgās pašvaldības vadlīnijas koku aizsardzībai būvobjektos, vai pašvaldību saistošie noteikumi vai, tai skaitā, ja attiecināms veikt publisko apspriešanu. Ja nepieciešams var piesaistīt arboristu, kas veiktu detalizētāku koku stāvokļa novērtējumu un izvērtētu nepieciešamās sakņu aizsardzības zonas lielumu, kā arī var izvērtēt vispārīgo koku veselības stāvokli konkrētajā teritorijā pirms darbību uzsākšanas (ja attiecināms).
Ja tiks veikta labiekārtošana, tad projektā tiks nodrošināts, ka daļā labiekārtošanas darbu melnzemes vietā tiks izmantots no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem (dārzu un parku atkritumiem) sagatavots komposts.
Projekta iesniegumā izvērtē un iekļauj darbības, kas paredz enerģijas ietaupījumu vai pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem, vai pasākumus, kas kopumā vai daļēji ir aizstājami ar izmaksefektīviem vai tehniski vai ekonomiski vai videi nekaitīgiem alternatīviem pasākumiem, vai vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu.
Horizontālā principu novērtējumā iekļautā informācija tiks vērtēta, balstoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un to piemērošanas metodikā sniegto skaidrojumu, nodrošinot, ka tiek novērsta vai mazināta pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību ietekme uz vidi.
Projektu iesnieguma vērtēšanas kritēriji ir 2023.gada 6.oktobrī apstiprināti Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda uzraudzības komitejā ar lēmumu Nr. L-2023/21-27/66 “Par projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriju apstiprināšanu”.
Lai nodrošinātu obligātās komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas prasības, noteikumu projekts nosaka, ka finansējuma saņēmējs nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar  Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām. Finansējuma saņēmējs nodrošina sabiedrībai skaidri redzamā vietā vismaz vienu plakātu vai plakātam līdzvērtīgu elektronisku paziņojumu juridiskās personas tīmekļa vietnē vai sociālajos tīklos, kur izklāstīta informācija par projekta darbību un uzsvērts no fondiem saņemtais atbalsts.
Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027.gadam noteikumu projektā iekļautajām investīcijām piemēroti šādi intervences kodi:
1) intervences veidu dimensija - 077, Gaisa kvalitātes uzlabošanas un trokšņa mazināšanas pasākumi (koeficients, ar ko aprēķina atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai – 40%; koeficients, ar ko aprēķina atbalstu vides mērķu sasniegšanai – 100%);
2) kods, kas attiecas uz atbalsta dimensijas veidu – 01,  dotācija;
3) kods, kas attiecas uz teritoriālā īstenošanas mehānisma un teritoriālā aspekta dimensiju – 33, bez teritoriālā mērķa.




[1] (EMEP/EEA air pollutant emission inventory guidebook 2019, sadaļa 1.A.4 Small combustion 2019)

[2] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32015R1189

[3] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/?uri=CELEX:32015R1187

[4]  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.L_.2018.328.01.0082.01.LAV&toc=OJ%3AL%3A2018%3A328%3ATOC

[5]  https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40500367