Anotācija (ex-ante)

Lai veiksmīgi notiktu uzņēmējdarbības digitālā transformācija, ir jāveicina komersantu izpratne par digitalizācijas procesiem, jo uzņēmējiem, īpaši sīkiem (mikro), maziem un vidējiem, nav pietiekamas kompetences par procesiem un tehnoloģiskajām iespējām, ko sniedz digitalizācija. Tai pat laikā Covid-19 krīzes kontekstā no uzņēmēju puses ir lielāka interese pēc atbalsta pārmaiņu vadības stratēģijas izstrādei.

Ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek izstrādāta atbalsta programma, kuras ietvaros Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sniegs atbalstu procesu digitalizācijai komercdarbībā.

Atbalsta programmas sasaiste ar Digitālo dimensiju: atbalsta programma 100 % atbilst MVU digitalizācijai, intervences kods 010 (ieskaitot e-komerciju, e-komercdarbību un tīklā savienotus uzņēmējdarbības procesus, digitālās inovācijas centrus, dzīves laboratorijas, tīmekļa uzņēmējus un jaunizveidotus IKT uzņēmumus, B2B), intervences kods 010a1 (lielo uzņēmumu digitalizācija (tostarp e-komercija, e-darījumi un uzņēmējdarbības procesi tīklā, digitālās inovācijas centri, “dzīvās laboratorijas”, tīmekļa uzņēmēji un IKT jaunuzņēmumi, B2B)).

Vispārīgi atbalsta programmas nosacījumi

- mērķgrupa jeb gala labuma guvējs ir sīkais (mikro), mazais, vidējais, lielais komersants, biedrība un nodibinājums, kas apvieno vairākus komersantus vai pārstāv to intereses, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas. Biedrības un nodibinājumi sastāv no vismaz desmit biedrības biedriem vai nodibinājuma dibinātājiem, kuru vidū ir vismaz pieci komersanti un kas darbojas vismaz trīs gadus no dibināšanas brīža. Atbalstam var pieteikties arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, sociālie uzņēmumi Sociālā uzņēmuma likuma izpratnē. Gala labuma guvējiem jābūt reģistrētiem Latvijas Republikas teritorijā;

- pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums ir 40 000 000 euro, kas ir pieejams šādām mērķgrupām:

-atbalsts 1 000 000 euro apmērā paredzēts sīkiem (mikro), maziem komersantiem (maksimālais atbalsta slieksnis ir 5000 euro vienam komersantam). Atbalsta saņēmējam jānodrošina labās prakses pārņemšanu un informācijas pieejamību par sasniegto risinājumu citiem sīkiem (mikro) un maziem komersantiem. Plānots, ka komersanti varēs pārņemt labo praksi viens no otra ar klātienes vai attālinātām vizītēm, tādējādi veicinot ne tikai savu, bet arī reģiona izaugsmi;

-atbalsts 500 000 euro apmērā paredzēts biedrībām un nodibinājumiem (maksimālais atbalsta slieksnis ir 100 000 euro vienai biedrībai un nodibinājumam);

-atbalsts 36 000 000 euro apmērā paredzēts sīkiem (mikro), maziem, vidējiem un lieliem komersantiem, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, ja atbalsts ir nepieciešams ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos virs 5000 euro apmērā (maksimālais atbalsta slieksnis ir 100 000 euro vienam komersantam);

-atbalsts 2 500 000 euro apmērā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai atbalsta programmas īstenošanas nodrošināšanai.

- izdevumu attiecināmības termiņš ir 2026. gada 30. jūnijs;

- atbalsta sniedzējs - Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūra;

- atbalsta veids - Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūras izsniegts grants vaučera formā gala labuma guvēja investīciju projekta finansēšanai. Vaučers ir instruments, kurš jāpieņem kā atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu un kurā vai ar kuru saistītajos dokumentos, tostarp šāda instrumenta izmantošanas noteikumos, norādītas piegādājamās preces vai sniedzamie pakalpojumi, vai potenciālo piegādātāju vai sniedzēju identitāte. Vaučerī tiek norādīti tā izmantošanas nosacījumi un tādēļ pakalpojuma sniedzējam ir zināmi nosacījumi, kādiem iestājoties, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju.
- investīcijas ietvaros tiks īstenots stratēģiski svarīgs projekts un veiktas ar to saistītās komunikācijas aktivitātes. Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūra nodrošinās informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas Nr. 2021/241 34. pantu, Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10. pantu, nodrošinot ne mazāk kā vienu informatīvu pasākumu noteikumu projekta 10. punkta īstenošanai, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīniju 3. nodaļā noteikto.

Demarkācija ar 2.2.1.4.i. investīciju “Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai” (turpmāk - 2.2.1.4.i. investīcija) tiks nodrošināta, jo 2.2.1.4.i. investīcijas ietvaros atbalsts daudz specifiskāk vērsts uz Industrija 4.0 iekārtām un liela apjoma investīcijām (līdz 7 milj. euro vienam komersantam), savukārt atbalsts vaučera veidā atbalsta programmas ietvaros vērsts mazāka apjoma ieguldījumiem (līdz 5000 euro un līdz 100 000 euro vienam) iekārtās kā, piemēram, sensori, aparatūra (piemēram, kases iekārtas), programmatūrā (gan pašas programmatūras, gan lietošanas licenču iegādi, gan periodisko izmaksu segšanu uz to izmantošanas laiku). Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra nodrošinās dubultfinansējuma neesamības pārbaudi.

Atbalsta programmas ietvaros sasniedzamais

Šo noteikumu projekta 7. punktā minētais termins “uzņēmumi” tiek lietots pamatojoties uz  Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna darbības kārtības oficiālo tulkojumu, kas pēc būtības šo noteikumu projekta izpratnē ir saprotams kā “komersanti”, kā arī termins “projekts” ir saprotams kā “investīciju projekts”.

mērķi:
līdz 2024. gada 30. jūnijam to uzņēmumu skaits, kam sniegts atbalsts, lai digitalizētu komercdarbības procesus, un kam pēc granta saņemšanas un projekta īstenošanas uzlabojās digitālā brieduma testa rezultāts, salīdzinot ar iepriekšējo testa rezultātu  – 80;

līdz 2026. gada 30. jūnijam  to uzņēmumu skaits, kam sniegts atbalsts, lai digitalizētu komercdarbības procesus, un kam pēc granta saņemšanas un projekta īstenošanas uzlabojās digitālā brieduma testa rezultāts, salīdzinot ar iepriekšējo testa rezultātu – 200;

uzraudzības rādītāji:
līdz 2023. gada 30. jūnijam to uzņēmumu skaits, kam sniegts atbalsts, lai digitalizētu komercdarbības procesus, un kam pēc granta saņemšanas un projekta īstenošanas uzlabojās digitālā brieduma testa rezultāts, salīdzinot ar iepriekšējo testa rezultātu – 40;

līdz 2025. gada 31. decembrim to uzņēmumu skaits, kam sniegts atbalsts, lai digitalizētu komercdarbības procesus, un kam pēc granta saņemšanas un projekta īstenošanas uzlabojās digitālā brieduma testa rezultāts, salīdzinot ar iepriekšējo testa rezultātu  – 140;

kopējie rādītāji:
uzņēmumi, kas saņem atbalstu digitālo produktu, pakalpojumu un lietojumprogrammu izstrādei vai ieviešanai - uzņēmumi, kurus atbalsta, lai pieņemtu digitālos risinājumus savu pakalpojumu, produktu vai procesu pārveidošanai (mazie, tai skaitā mikro, uzņēmumi, vidējie uzņēmumi, lielie uzņēmumi);

atbalstītie uzņēmumi (mazie, tai skaitā mikro, uzņēmumi, vidējie uzņēmumi, lielie uzņēmumi).

Kopējie rādītāji ir noteikti saskaņā ar Komisijas 2021. gada 28. septembra deleģētās regulas Nr. 2021/2106, ar kuru, nosakot atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata kopējos rādītājus un detalizētos elementus, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, pielikuma „Kopējo rādītāju saraksts” noteiktajiem kopējiem rādītājiem. Kopējo rādītāju mērķis ir sniegt vispārēju informāciju par progresu, kas panākts, īstenojot Atveseļošanas fonda plānu, un par tiem būs jāziņo Eiropas Komisijai divas reizes gadā. Jānorāda, ka kopējie rādītāji, atšķirībā no atbalsta programmas uzraudzības rādītājiem un mērķiem, neparedz definētus atskaites punktus, kas ir jāsasniedz. To mērķis ir sekot līdzi aktuālajai situācijai iepriekš definētos iedalījumos.
Visi kopējie rādītāji un apakšrādītāji tiks vērtēti un par tiem tiks ziņots Eiropas Komisijai kontekstā ar atbalsta programmas ietvaros sniegto atbalstu gala labuma guvējiem. Tai pašā laikā jānorāda, ka nebūs ieguldījumu rādītāja “Uzņēmumi, kas saņem atbalstu digitālo produktu, pakalpojumu un lietojumprogrammu izstrādei vai ieviešanai” apakšrādītājā “Uzņēmumi, kurus atbalsta, lai izstrādātu digitālās tehnoloģijas un risinājumus”, jo atbalsta programma neparedz atbalstīt tādas darbības, kurās tiek izstrādātas digitālās tehnoloģijas un risinājumi un šī apakšrādītāja ietvaros prognozējamais rādītājs, par ko tiks ziņots Eiropas Komisijai, ir 0. 

Rādītāju sasniegšanas izpildes nosacījumi saskaņā ar Eiropas Padomes 2021. gada 6. jūlija lēmuma par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna izvērtējuma apstiprināšanu pielikumā un Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtībā noteikto:

Mērķrādītājs ir izpildīts, ja ir noslēgts līgums ar uzņēmumu un atkārtotā digitālā brieduma testā tiek novēroti testa rezultāta uzlabojumi.

Rādītāju pārbaudes mehānisms:

Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi) kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus:

1) to līgumu sarakstu, kas noslēgti starp atbalsta sniedzēju un saņēmēju;
2) atkārtota digitālā brieduma testa rezultātu, kas apliecina procesu uzlabojumus.

Noteikumu projektā ietverto mērķu, rādītāju un to sadalījuma termini ir norādīti atbilstoši to latviskajam tulkojumam. 

Gala labuma guvēja katra nākamā atbalsta pieteikuma iesniegšana noteikumu projekta 42. punktā noteiktajos gadījumos neietekmēs investīcijas rādītāju, kas noteikti noteikumu projekta 7. punktā, izpildi.

Atbalsta programmas īstenošanā iesaistītās institūcijas

Ekonomikas ministrija slēdz vienošanos ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par Atveseļošanas fonda finansējuma pārvaldīšanu, tā piešķiršanas, izlietošanas, uzraudzības kārtību un noteikto rādītāju uzskaiti un ievadīšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk - Vadības informācijas sistēma).

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir atbalsta sniedzējs gala labuma guvējiem. 

Atbalsta programmas īstenošanas ietvaros ir paredzēta sadarbība ar Eiropas digitālās inovācijas centru (turpmāk - EDIC), kas ir 2.2.1.1.i. investīcijas “Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei” (turpmāk - 2.2.1.1.i. investīcija) ietvaros Latvijas nacionālās atlases procedūrā izraudzīta kandidātiestāde, kas ir iesniegusi pieteikumu Eiropas Komisijas uzsaukumam par EDIC izveidi. Eiropas Komisijas atlasē ir izvēlēti abu EDIC kā biedrības “Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteris” un biedrības “Latvijas Digitālais akselerators” veidotie konsorciji un katrs darbojas savā specializācijas jomā.

Ekonomikas ministrijas pienākumi 

Nosūtīt uzaicinājumu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai iesniegt projekta iesniegumu un izvērtēt to atbilstoši noteikumu projekta, Atveseļošanas fonda plāna un izslēgšanas kritēriju atbilstoši Komisijas 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 136. panta nosacījumiem un atbilstības gadījumā slēgt vienošanos ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par Atveseļošanas fonda finansējuma pārvaldīšanu, tā piešķiršanas, izlietošanas un uzraudzības kārtību. Ekonomikas ministrija nodrošinās iekšējās kontroles sistēmas izstrādi, īstenošanu, uzraudzību (tai skaitā iekšējo auditu) un pilnveidi atbilstoši Atveseļošanas fonda īstenošanas prasībām. Tiks izstrādātas iekšējās procedūras, kas noteiks Ekonomikas ministrijas funkcijas, pienākumus un atbildību attiecībā uz Atveseļošanas fonda investīciju ieviešanu.

Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūras pienākumi 

Iesniegt projekta iesniegumu Vadības informācijas sistēmā Ekonomikas ministrijas norādītajā termiņā, nodrošināt atbalsta programmas īstenošanu, atbalsta piešķiršanu un uzraudzību saskaņā ar atbalsta programmas nosacījumiem un vienošanos, ko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra noslēdz ar Ekonomikas ministriju.

Paredzēts izveidot konsultatīvo padomi, kas sanāks reizi sešos mēnešos un tās pienākumos paredzēts izvērtēt sešu mēnešu progresa pārskatos norādāmo informāciju par atbalsta programmas rezultātu un informēt par iespējamiem riskiem, kas ietekmē vēlamo atbalsta programmas rezultātu un mērķa sasniegšanu. Tās sastāvā paredzēts iekļaut pārstāvjus no EDIC, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas, nepieciešamības gadījumā piesaistot ekspertus no zinātniskajām institūcijām, nozares biedrībām un nodibinājumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra izstrādās gala labuma guvēju iesniegto pieteikumu vērtēšanas kritērijus un kārtību, kādā gala labuma guvējam tiek izsniegts vaučers, tiek nodrošināta vaučera aprite un izmantošanas uzraudzība un tā būs publiski pieejama informācijas sistēmā "Valsts platforma biznesa attīstībai" (www.business.gov.lv), kas ir ar mākslīgā intelekta atbalstu veidotā biznesa atbalsta platforma, kur digitāli ir pieejami visi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegtie pakalpojumi, kas paaugstina automatizācijas līmeni un paātrina pakalpojumu saņemšanu. Attiecībā uz gala labuma guvēju konsultāciju izmaksām Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra iekšējā kārtībā var ietvert nosacījumus attiecībā uz konsultāciju izmaksu minimālo un maksimālo summu, pakalpojuma sniedzēja pieredzi, konsultācijām paredzēto ilgumu.
Kārtības nosacījumi tiks atrunāti arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras līgumā ar gala labuma guvēju. Atbalsta programmas ietvaros sākotnēji gala labuma guvējs slēdz līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un pēc vaučera saņemšanas- līgumu ar pakalpojuma sniedzēju, kas izvēlēts saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā.

Gala labuma guvēju iesniegtos pieteikumus izvērtēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras izveidotā vērtēšanas komisija. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra informāciju par atbalsta pieteikumu iesniegšanu publicēs www.business.gov.lv. Atbalstu saņems gala labuma guvēji, kas atbildīs noteikumu projektā un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras izstrādātajiem nosacījumiem. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra slēgs līgumu ar tiem gala labuma guvējiem, kas atbildīs visiem noteikumu projektā un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras izstrādātajiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas īstenošanai  Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra var saņemt vairākus maksājumus. Avansa maksājumu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra var saņemt 30% apmērā no kopējā pieejamā finansējuma apmēra, ja ir izstrādāta un ar Ekonomikas ministriju saskaņota kārtība, kādā gala labuma guvējam tiek izsniegts vaučers, tiek nodrošināta vaučera aprite un izmantošanas uzraudzība. Nākamos starpposma maksājumus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra var pieprasīt, ja iepriekšējie maksājumi ir izlietoti pilnā apmērā. Avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90% no kopējā pieejamā finansējuma 2.2.1.2.i. investīcijai.

Maksājumu kārtību nevar tiešā veidā sasaistīt ar atbalsta programmas mērķiem, uzraudzības rādītājiem, jo noteikumu projekta izstrādes brīdī nav iespējams prognozēt, kāds būs gala labuma guvēju iesniegto investīciju projektu lielums un kopējā aktivitāte. Ņemot vērā, ka atbalsta programmas ieviešanā laicīga mērķu un uzraudzības rādītāju sasniegšana ir kritiski svarīga Atveseļošanas fonda plāna izpildīšanai, nedrīkst radīt apstākļus situācijai, ka atbalsta programmā izveidojas finansējuma pārrāvums un kādu brīdi nav iespēja sniegt atbalstu gala labuma guvēju investīciju projektu īstenošanai. 

Nosacījumi gala labuma guvējam

Gala labuma guvējam ir nepieciešams veikt digitālā brieduma testu (sākotnējo), lai noteiktu nepieciešamās investīcijas digitalizācijas vajadzībām un saņemtu digitālās attīstības ceļa karti no EDIC. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sniegs atbalstu tikai mērķiem, kas ir atrunāti digitālā brieduma testa rezultātos balstītas digitālās attīstības ceļa kartē.
Digitālā brieduma testu gala labuma guvējs var veikt patstāvīgi vai kopā ar EDIC ekspertu. Gala labuma guvējam tiks nodrošināta iespēja patstāvīgi piekļūt testam EDIC tīmekļvietnē, kā arī nodrošināta eksperta palīdzība, sazinoties ar EDIC un tā reģionālajiem kontaktpunktiem. Digitālā brieduma testa aizpildīšana ir komplekss pasākums, kur nepieciešamas zināšanas un prasmes tā aizpildīšanā, tādēļ atbalsta programma ir ietverts nosacījums, ka testu var veikt gan patstāvīgi, gan kopā ar EDIC ekspertu.

Attiecīgi gala labuma guvējam ir pienākums kopā ar atbalsta pieteikumu iesniegt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā sākotnējo digitālā brieduma testu un digitālās attīstības ceļa karti. Digitālās attīstības ceļa kartes izstrādi veiks EDIC eksperts, kas būs padziļināts novērtējums pēc digitālā brieduma testa veikšanas par gala labuma guvējam nepieciešamajām investīcijām digitālās transformācijas veicināšanai.

Lai gūtu pārliecību, ka konkrēto iekārtu vai programmatūras iegāde ir sniegusi pienesumu procesu digitalizācijā, gala labuma guvējam jāveic otrreizējais EDIC pārvaldītais digitālā brieduma tests, kas jāiesniedz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā un tā rezultāti tiks savstarpēji salīdzināti. Plānots, ka digitālā brieduma testa rezultātā ir jābūt vērojamam uzlabojumam digitalizācijas kopējā līmenī pret iepriekšējo pirms atbalsta saņemšanas no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras. Ja otrreizējā digitālā brieduma testa rezultāti neuzrāda uzlabojumus, EDIC ir pienākums pārbaudīt testus un sniegt atzinumu gala labuma guvējam. Otrreizējā digitālā brieduma testa rezultāti var parādīt tādu pašu digitālā brieduma līmeni kā sākotnējā digitālā brieduma testa rezultāti, kas varētu liecināt par to, ka gala labuma guvējam ir nepieciešams veikt papildus ieguldījumus digitālajā transformācijā. Gadījumā, ja ir bijušas tehniskas problēmas problēmas testa aizpildīšanas procesā un saņemtie rezultāti ir nekvalitatīvi, gala labuma guvējam ir tiesības veikt atkārtotu digitālā brieduma testu. EDIC pārbaudīs testus un sniegs atzinumu gala labuma guvējam. 

Gala labuma guvējam no EDIC ir jāsaņem atzinums - novērtējums par gala labuma guvēja esošo digitālo un inovāciju briedumu un par veikto investīciju atbilstību digitālās attīstības ceļa kartei. Novērtējums apliecina, ka gala labuma guvējs ir izpildījis digitālās attīstības ceļa kartē noteikto. EDIC pastāv iespēja veidot automātisku sākotnējo un otrreizējo digitālā brieduma testa rīku, kur viena no sadaļām būtu automatizēta digitālās attīstības ceļa karte un atzinums. Automātiski izveidots novērtējums attiecināms tikai uz gala labuma guvējiem – sīkiem (mikro), maziem komersantiem ar atbalstu līdz 5000 euro apmērā.
Ja EDIC veiktā izvērtējuma rezultāti norāda, ka ir uzlabojumi digitalizācijas kopējā līmenī pret iepriekšējo, tad tiek izsniegts pozitīvs atzinumus. Ja izvērtējuma rezultāti nenorāda uzlabojumus digitalizācijas kopējā līmenī pret iepriekšējo, tiek izsniegts negatīvs atzinums kā rezultātā izmaksas gala labuma guvējam no Atveseļošanas fonda finansējuma netiek attiecinātas.

Gala labuma guvējam digitālā brieduma testa (sākotnējā un otrreizējā), digitālās attīstības ceļa kartes, atzinuma izmaksas var tikt segtas kā 100% de minimis atbalsts 2.2.1.1.i. investīcijas ietvaros. Ja gala labuma guvējam nav pieejams de minimis atbalsts, tad izmaksas jāsedz no saviem līdzekļiem atbilstoši EDIC cenrādim, kas atbilst tirgus cenai vai atspoguļo attiecīgās izmaksas un ir publiski pieejams. Gala labuma guvēji, kas saņem finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem (piemēram, valsts kapitālsabiedrības un nevalstiskās organizācijas, kurām deleģēta valsts funkciju izpilde) nosacījumu par noteikumu projekta 64. punktā minēto, kas nosaka, ka par gala labuma guvēja līdzfinansējumu nevar būt saņemts publiskais atbalsts, tai skaitā de minimis, izpilda, līdzfinansējumu nodrošinot no pašu ieņēmumiem, tos grāmatvediski nodalot no saņemtās valsts dotācijas.

Atbalsts tiek sniegts vaučera veidā un gala labuma guvējs var iesniegt vairākus atbalsta pieteikumus, ņemot vērā  nosacījumu, ka katru nākamo atbalsta pieteikumu var iesniegt, ja ir īstenots iepriekšējais apstiprinātais atbalsta pieteikums, pieņemts lēmums par iepriekšējā atbalsta pieteikuma noraidīšanu vai sniegts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atzinums par to, ka lēmumā par atbalsta pieteikuma apstiprināšanu ar nosacījumu ietvertie nosacījumi nav izpildīti. Gala labuma guvējs vienlaicīgi nevar iesniegt vairākus atbalsta pieteikumus investīciju projekta īstenošanai. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra atbilstoši Administratīva procesa likumam pieņem lēmumu par gala labuma guvējam piešķiramo atbalstu. Pieņemot lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 68. pantu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai ir tiesības pieņemt lēmumu par piešķiramo atbalstu gala labuma guvējam ar nosacījumu.
Vaučerī norādīto mērķu sasniegšanai atbalstāmo darbību ietvaros gala labuma guvējs piemēro ārpakalpojumu, kas tiek veikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru. Nav pieļaujama mākslīga iepirkumu sadalīšana, paredzot, piemēram, vienas iekārtas vai to daļu iegādi vairākos, mazos iepirkumos kā 2.2.1.4.i. investīcijas, tā atbalsta programmas ietvaros. Tāpat nav pieļaujama vienas un tās pašas programmatūras vai iekārtas iegāde atkārtoti. Digitālās attīstības ceļa kartē tiks norādīti gala labuma guvējam nepieciešamie ieguldījumi digitālās transformācijas īstenošanai, attiecīgi gala labuma guvējam būs jāievēro paredzamās līgumcenas noteikšanas pamatprincipi, lai izvēlētos atbilstošu iepirkuma procedūru. Iepirkumu uzraudzības birojs ir sniedzis skaidrojumus paredzamās līgumcenas noteikšanai, kurus gala labuma guvējs var izmantot iepirkumu plānošanā https://www.iub.gov.lv/lv/skaidrojums-paredzamas-ligumcenas-noteiksanas-pamatprincipi.

Tāpat gala labuma guvējs kopā ar pieteikumu atbalsta saņemšanai iesniedz apliecinājumu, ka atbalstāmo darbību īstenošanas laikā un trīs gadus pēc šo darbību īstenošanas iesniegs Centrālajā statistikas pārvaldē pārskatus par inovāciju izmaksām Centrālās statistikas pārvaldes noteiktajos termiņos un formā. Pēc investīciju projekta īstenošanas veiktie ieguldījumi jāiekļauj gala labuma guvēja finanšu pārskatos ilgtermiņa ieguldījumu sadaļā. Nosacījumi tiks ietverti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras līgumā ar gala labuma guvēju.

Līdz šim lielākā daļa veiksmīgo digitalizācijas atbalsta iniciatīvu un projektu ir bijušas ar individuālu pieeju komersantam, kas neapšaubāmi ir rezultatīvākais veids mērķa sasniegšanā, taču ne no izmaksu efektivitātes viedokļa. Lai panāktu arvien lielāku komersantu, jo īpaši sīko (mikro), mazo iesaistīšanos projektos, nepieciešama mērogojama pieeja, tādēļ ir paredzēts, ka EDIC izstrādās Latvijā pieejamu standartizētu digitālās transformācijas risinājumu katalogu. Sīkie (mikro), mazie komersanti Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūras izsniegto vaučeri varēs izmantot, izvēloties pakalpojuma sniedzēju no EDIC izstrādātā kataloga. Katalogā tiek iekļauti Latvijas vai Latvijā pārstāvēto komersantu vai organizāciju izstrādātie risinājumi. Lai atvieglotu administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem kā sīkiem (mikro), maziem komersantiem ar atbalstu līdz 5000 euro apmērā, plānots, ka šiem komersantiem ir tiesības izvēlēties pakalpojuma sniedzēju tieši no kataloga. EDIC veic risinājumu pārbaudi pirms to ievietošanas katalogā, pirms tam pārliecinoties, ka risinājums ir iegūstams uzreiz, tam ir pieejami bezmaksas lietotāju apmācību materiāli un uzstādīšanas/ administrēšanas rokasgrāmata, risinājuma piegādātājs nav grūtības nonācis un risinājuma izmaksas atbilst tirgus cenai. Katalogā piedāvāto risinājumu cenā ietilpst arī konsultācijas par produktu, tā konfigurāciju. Katalogs būs pieejams EDIC tīmekļvietnē. Katalogā nebūs pieejami pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina konsultāciju sniegšanu par digitalizācijas (procesu un produktu) un inovāciju attīstības stratēģiju. 

Vienlaikus, sīkiem (mikro), maziem komersantiem, kas izvēlas digitālos risinājumus no kataloga, ir attiecināmi Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumi Nr. 104 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” (turpmāk – MKN Nr. 104). Atbilstoši MKN Nr. 104 5.1.apakšpunktam, gala labuma guvējs ir tiesīgs nepiemērot atbalsta programmas IV nodaļā minētos nosacījumus, lai noslēgtu piegādes vai pakalpojumu līgumu, kura paredzamā līgumcena ir mazāka par 70 000 euro. Ja sīkais (mikro), mazais komersants slēdz līgumu, kura paredzamā līgumcena ir līdz 70 000 euro, tas ir tiesīgs līguma noslēgšanai nepiemērot MKN Nr. 104 IV nodaļas noteikumus par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtību, tomēr tam jāievēro MKN Nr. 104 III nodaļas noteikumi par līgumu slēgšanas ierobežojumiem (interešu konflikta novēršanu), kā arī, ciktāl attiecināms, būtu piemērojams arī V un VI nodaļas regulējums (līguma grozījumi un līgumcenas pamatotības izvērtēšana) un I un II nodaļas vispārīgie noteikumi. Vienlaikus ar pakalpojuma sniedzēja izvēli katalogā jāievēro attiecīgajā gadījumā (atkarībā no noslēdzamā līguma līgumcenas) piemērojamās MKN Nr. 104 normas.

Pēc investīcijas ieguldījumiem gala labuma guvējam Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā būs jāiesniedz izmaksu pamatojošā dokumentācija – līgums ar izvēlēto pakalpojumu sniedzēju, pieņemšanas-nodošanas akts, rēķins u.c. līgumā starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un gala labuma guvēju noteiktā izmaksu pamatojošā dokumentācija, kā arī otrreizējais digitālā brieduma tests un EDIC izsniegts atzinums. Latvijas investīciju un attīstības aģentūra veiks pārbaudes par izmaksu pamatojošās dokumentācijas, ko izskata ne vēlāk kā 30 dienu laikā no saņemšanas dienas, atbilstību šajos noteikumos, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras iekšējā kārtībā un līgumā starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un gala labuma guvēju noteiktajam. Apmaksa tiks veikta pakalpojuma sniedzējam attiecināmās atbalsta intensitātes apmērā, pārējo izmaksu daļu, kas norādīta pakalpojuma sniedzēja rēķinā, segs gala labuma guvējs, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk - PVN).

Atbalstāmās darbības

Atbalstāmās darbības ir saistītas ar digitālo tehnoloģiju risinājumiem gala labuma guvēja komercdarbībā. Gala labuma guvējs var veikt ieguldījumus iekšējās funkcijās un procesos, tai skaitā citu ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju  produktiem, tehnoloģijām, drošību vai procesiem saistītu uzlabojumu veikšanai, kur atbalsts pieejams arī sistēmu atjauninājumiem, iekārtu papildinājumiem ar vēl citiem sensoriem, ārpus jau eksistējošajiem un to saslēgšanai vienotā sistēmā, gala labuma guvēju digitālo risinājumu pilnveidei, pielāgojot tos informācijas apmaiņai ar valsts pārvaldes digitālajām platformām, piemēram e-adresi, savietotāju / DAGR, nacionālos eID un eParaksta līdzekļus u.tml. Personāla vadības procesi kā cilvēku resursu vadība, motivācija ietver arī darbinieku darba drošību un aizsardzību, ņemot vērā gūto pieredzi un izaicinājumus Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī, ņemot vērā hibrīdkara situāciju, atbalsts gala labuma guvējiem paredzēts arī kiberdrošības problēmjautājumu risināšanai, lai nodrošinātu jau ekspluatējamo informācijas sistēmu un programmatūras drošības testus, atrastu trūkumus un tos novērstu, tādējādi nostiprinot gala labuma guvēja IT infrastruktūru. 

Attiecināmās izmaksas un izmaksas, kas netiek segtas no Atveseļošanas fonda finansējuma

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai attiecināmās izmaksas ir: