Anotācija

Likumprojekta mērķis ir sniegt palīdzību iedzīvotājiem pieejamu īres dzīvokļu nodrošināšanā, tādējādi radot labvēlīgus apstākļus pašvaldībās darbinieku piesaistei pašvaldības funkciju nodrošināšanai, kā arī darbinieku piesaistei komersantiem, lai sekmētu to saimniecisko darbību pašvaldības administratīvajā teritorijā. Likumprojekts paredz pašvaldības autonomajā funkcijā piedalīties arī valstij, īstenot pieejamu mājokļu programmu publiskās un privātās partnerības veidā, kā arī sedzot daļu no  nepieciešamās dotācijas iztrūkstošās īres daļas segšanai.

Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)

Lai laikus uzsāktu publiskās un privātās partnerības projektu par pieejamu īres mājokļu būvniecību un pašvaldību speciālistiem, radītu to pieejamību, lai veicinātu ekonomisko attīstību reģionos, likumprojektam "Grozījums likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" (turpmāk - likumprojekts) nepieciešams stāties spēkā pēc iespējas ātrāk.
Ministru kabineta 2024.gada 11.jūnijā pieņemtā Informatīvā ziņojumā iekļautajā laika grafikā paredzēts, ka VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) 2025. gada augustā slēdz vienošanos ar pašvaldībām atbilstoši Publiskās un privātās partnerības likuma 6.pantam un 2025. gada septembrī Ministru kabinets lemj par projekta finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem, pašvaldību dalību projektā un subsīdijas apmēru. Līdz ar to, nepieciešams veikt grozījumu likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk - Palīdzības likums), nosakot valsts iesaisti pašvaldību autonomās funkcijas izpildē un VNĪ dalību PPP projektā no valsts puses kā publiskā partnera pārstāvi pašvaldību dzīvojamā fonda veidošanā, uzturēšanā un modernizēšanā.
Līdz 2025. gada augustam ir jābūt spēkā ne tikai grozījumam Palīdzības likumā, bet arī pieņemtam Ministru kabineta lēmumam par programmas nosacījumiem, finansēšanas un uzraudzības kārtību, komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošanu un valsts kā publiskā partnera pārstāvi, ja nepieciešams deleģējot pārvaldes uzdevumus valsts kapitālsabiedrībai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.

 

Zemu un pieejamu cenu īres dzīvokļu trūkums Pierīgā un reģionos aktuāls jautājums vairākus gadu desmitus. Mājokļu fonds noveco, ēkas nolietojas, to tehniskais stāvoklis netiek vērtēts kā kvalitatīvs, risinājumi ir energoneefektīvi un neatbilst mūsdienu tirgus un kvalitatīvu sadzīves apstākļu prasībām. Pēc neatkarības atgūšanas īres mājokļi Pierīgā un ārpus Rīgas praktiski netika būvēti. Ārpus Rīgas un Pierīgas pēdējo 10 gadu laikā ir uzbūvētas tikai dažas ēkas ar jauniem dzīvokļiem – Vidzemē šajā periodā uzbūvētajās ēkās kopā ir 153 dzīvokļi, Kurzemē 223 dzīvokļi, Zemgalē 116 dzīvokļi, bet Latgalē 21 dzīvoklis.

Izmaksu ziņā pieejamu un būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstošu mājokļu trūkums ir viens no iemesliem, kādēļ tiek kavēta valsts iekšējā mobilitāte, un tas netieši izraisa citus negatīvus efektus – ir mazāka iespēja iesaistīt darba tirgū darba meklētājus un bezdarbniekus, tiek kavēta tautsaimniecības izaugsme un padziļināta depopulācija (Eiropas Savienības atveseļošanas un noturības mehānisma plāns. Latvija 2021 – 2026, 168.lpp., 862.rindkopa. https://www.fm.gov.lv/lv/atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-plana-2021-2026-gadam-projekts). Izmaksu ziņā pieejamu mājokļu trūkumu uzsver arī OECD 2020. gada 17. jūnijā publicētajā pētījumā “Politikas virzieni mājokļu pieejamības veicināšanai Latvijā” (https://issuu.com/oecd.publishing/docs/latvia_housing_report_web-1), norādot, ka ir novērots privāto investīciju trūkums daudzdzīvokļu īres māju celtniecībā un norādot, ka 44% no mājsaimniecībām nevar atļauties iegādāties mājokli uz tirgus nosacījumiem un ir novērojams pieprasījums pēc cenu ziņā pieejamiem īres mājokļiem, taču nelielā komerciālā īres tirgus rezultātā šīm mājsaimniecībām trūkst izmaksu ziņā pieejamu mājokļu alternatīvu.
Atbalsts īres mājokļu būvniecībai ir pieejams, taču tas ir nepietiekams un nav mērogojams. Attīstības finanšu institūcijas “ALTUM” programma (turpmāk – Altum programma), kas tiek īstenota saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.459 “Noteikumi par atbalstu dzīvojamo īres māju būvniecībai Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.1.4.i. investīcijas “Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai” ietvaros” prasībām ir vērsta uz sociālajām grupām ar zemiem ienākumiem, tā nenosedz sociālās grupas ar augstākiem ienākumiem.

VNĪ 2024.gada pavasarī veica pētījumu ar mērķi noteikt Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pieprasījumu pēc kvalitatīvu un izmaksu ziņā pieejamiem īres mājokļiem pašvaldībās. Pētījuma ietvaros tika konstatēts, ka:
Vien 7 no 17 apskatītajās pašvaldībās kopš 2015. gada uzbūvētas daudzdzīvokļu ēkas ar vairāk kā 10 mājokļiem.
Piecās pašvaldībās, no kurām trīs ir Pierīgas pašvaldības (Jelgava, Ogre, Ķekava), kopš 2015. gada nav uzbūvēta neviena daudzdzīvokļu māja.
No 6 535 mājokļiem daudzdzīvokļu ēkās, kuras būvētas kopš 2015. gada, 5 252 jeb 80% atrodas Rīgā. Ieskaitot Pierīgu, mājokļu skaits ir 6 325 jeb 97% no kopējiem Latvijā.
Pietiekams piedāvājums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos bija vien Rīgā un atsevišķās pašvaldībās Pierīgas reģionā - Salaspils novadā, Mārupes novadā, Jūrmalas valstspilsētā un Ādažu novadā.
Piedāvājums pēc īres mājokļiem 12 no 17 apskatītajās pašvaldībās jaunajā projektā 2023. gadā bija mazāks nekā pieprasījums pēc šādiem dzīvokļiem.
Informatīvais ziņojums konstatēja tirgus nepilnību, kad būvniecības izmaksas un iedzīvotāju maksātspēja nav līdzsvarā, būvniecības izmaksas pārsniedz pašvaldību iedzīvotāju ienākumu līmeni un tālāko spēju maksāt īri par dzīvokli. Cenu atšķirības dēļ reģionos uzbūvēt mājokļus par tirgus būvniecības izmaksām šobrīd nav iespējams. Attiecīgi valsts un pašvaldību sektora uzdevums ir nodrošināt iedzīvotājiem pieejamu īres maksu rodot tirgus nepilnības risinājumu.

Vienlaikus jāņem vērā tas, ka pašvaldībām nav pietiekamu budžeta līdzekļu, ko novirzīt jaunu īres mājokļu būvniecībai, tāpēc viens no risinājumiem ir PPP projekta īstenošana ar komercdarbības atbalstu, kā ietvaros pašvaldībai ir iespēja norēķināties par īres mājokļu būvniecību 20-30 gadu laikā, būtiski mazinot ietekmi uz pašvaldības budžetu (Centrālās finanšu un līgumu aģentūras sagatavots materiāls “Īres mājokļu projekti”, pieejams:  https://www.cfla.gov.lv/lv/ires-majoklu-ppp-projekti#_ftn6). 
Informatīvajā ziņojumā tika secināts, ņemot vērā to, ka darījums ir jāstrukturē ar mērķi panākt mērogojamu ilgtermiņa risinājumu, jānodrošina, lai projekta mērogs ir piemērots plašam finansētāju lokam, kā arī to, ka valstij ir jānodrošina pieprasījuma agregēšana. Tika secināts, ka vislielākā pieredze nekustamo īpašumu pārvaldīšanā un programmas īstenošanai ir VNĪ, kuras valsts kapitāldaļu turētājs ir Finanšu ministrija, attiecīgi tika nolemts, ka programmas īstenotājs ir VNĪ. 

Pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programma paredz nodrošināt jaunu mājokļu dzīvojamā fonda izbūvi pašvaldībās pēc iespējas īsākā laikā un augstākā kvalitātē.

Pieejamu cenu īres mājokļi nav sociālie mājokļi, bet gan mājokļi, kuri ir koncentrēti uz pieejamību galalietotājiem, kas var īrēt mājokli ar pieņemamu standartu, atstājot pietiekamus ienākumus būtisku ar mājokli nesaistītu izdevumu segšanai.

Informatīvajā ziņojumā VNĪ ir uzdots sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku uzsākt finanšu ekonomisko aprēķinu izstrādi. VNĪ nodrošinās programmas FEA izstrādi un kompetento institūciju atzinumu saņemšanu, pieņemot, ka vadošais publiskā partnera pārstāvis būs VNĪ un programma tiks īstenota kopā ar citiem publiskajiem partneriem – pašvaldībām, pamatojoties uz attiecīgo pašvaldību domju pieņemtajiem lēmumiem par dalību programmā, noslēdzot nodomu protokolus pirms FEA izstrādes. Pašvaldības kā publiskie partneri pievienosies VNĪ sagatavotajam partnerības iepirkuma līgumam, nodos augstas gatavības projekta īstenošanas zemi lietošanā un apsaimniekošanā privātajam partnerim, uzņemsies programmas pieejamības risku (veiks īrnieku atlasi un līdzfinansēs īres maksas (kompensēs vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma (turpmāk - VTNP)  sniedzēja neto izmaksas), ievērojot iedzīvotāju maksātspēju un tirgus nepilnības apmēru), izstrādās VTNP kritērijus programmas īstenošanai savā administratīvajā teritorijā, pieejamības periodā maksās pieejamības maksājumu privātajam partnerim pa tiešo vai ar VNĪ iesaisti (saskaņā ar FEA rekomendēto darījuma struktūru). VTNP uzlicējs būs publiskais partneris, bet FEA tiks izvērtēts un ieteikts labākais iespējamais risinājums VTNP pakalpojuma sniedzējam. VTNP pakalpojuma sniedzējs saņems ieņēmumus no īres maksas.

Programmas pirmajā lotē tiks paredzēta vismaz 1000 pieejamu cenu īres dzīvokļu izbūve līdz 2030. gadam ar kopējām investīcijām ap 100 miljoniem euro, precīzs apjoms tiks noteikts FEA ietvaros, kura izstrāde tiks veikta sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku. Projekts tiks strukturēts pēc “privātais partneris projektē, būvē, finansē, uztur, apsaimnieko” modeļa ar mērķi, ka PPP līguma aktīvi tiks uzskaitīti privātā partnera bilancē, projektam neradot negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu, publiskā sektora pieejamības maksājumu iekļaujot valsts un pašvaldību budžetu izdevumos no 2030. gada, vienlaikus ar mājokļa pieejamību iedzīvotājiem. Ņemot vērā  Latvijā pastāvošo ģeogrāfisko un darba tirgus nepilnību, projekta ietvaros ir paredzēts valsts subsīdijas elements, kura struktūra ir aprakstīta Informatīvā ziņojuma 4.sadaļā. Turklāt Programma paredz, ka pēc publiskās un privātās partnerības līguma termiņa beigām pašvaldības saņem īpašumā zemi un izbūvētos mājokļus.

2024. gada 2. oktobrī 13 pašvaldību vadītāji parakstīja nodomu protokolu par konceptuālu dalību Programmā, nodrošinot mājokļu izbūvei piemērotu zemesgabalu un definējot pašvaldības sākotnējo pieprasījumu pēc pieejamās īres dzīvokļiem. Uz nodomu protokolu parakstīšanas brīdi ir secināms, ka pašvaldību pieprasījums ir līdz 2266 pieejamas cenas īres dzīvokļi - Daugavpilī (120), Rēzeknē (60), Kuldīgā (50), Liepājā (250), Jelgavā (130), Jēkabpilī (130-150), Valmierā (150), Ķekavā (48), Olainē (50), Alūksnē (48), Cēsīs (100), Siguldā (110) un Rīgā (1000). Precīzu dzīvokļu skaitu būs iespējams noteikt pēc finanšu aprēķinu veikšanas 2025. gadā.

Informatīvajā ziņojuma 5.sadaļā ir veikts projekta (turpmāk – Projekts) komercdarbības atbalsta regulējuma, konkurences ierobežošanas regulējuma izvērtējums. Pastāvošās tirgus nepilnības ietvaros, kur iedzīvotāju maksātspēja ir ierobežota,  būvniecības uzņēmumi nav motivēti (esošajos tirgus apstākļos privātajam partnerim nav komerciālās intereses par pieejamās īres māju projektiem,  jo ar tirgus īres maksām nav iespējams atpelnīt privātā partnera investīcijas un saprātīgo peļņu) radīt jaunas dzīvojamās platības, līdz ar ko pašvaldības atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 10. punktam var sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā, kā arī veicināt dzīvojamā fonda veidošanu, uzturēšanu un modernizēšanu. Tas nozīmē publisko līdzekļu izmantošanu īres tirgū, līdz ar to pašvaldībai, sniedzot atbalstu, jāņem vērā Komercdarbības atbalsta kontroles likums.
Vienlaikus jāņem vērā tas, ka pašvaldībām nav pietiekamu budžeta līdzekļu, ko novirzīt jaunu īres mājokļu būvniecībai, tāpēc viens no risinājumiem ir PPP projekta īstenošana ar komercdarbības atbalstu, kā ietvaros pašvaldībai ir iespēja norēķināties par īres mājokļu būvniecību 20-30 gadu laikā, būtiski mazinot ietekmi uz pašvaldības budžetu (Centrālās finanšu un līgumu aģentūras sagatavots materiāls “Īres mājokļu projekti”. Avots pieejams https://www.cfla.gov.lv/lv/ires-majoklu-ppp-projekti#_ftn6). Līdz ar to PPP projekta ietvaros primāri atbalstu nepieciešams sniegt tieši iedzīvotājiem, kuriem nav nepieciešams sociālais atbalsts (saimnieciskās funkcijas ietvaros, uz ko attiecas komercdarbības atbalsts), jo iedzīvotājiem, kuriem tāds ir nepieciešams, ir pieejami arī citi atbalsta veidi, kas iedzīvotājiem ar augstāku ienākumu līmeni nav pieejami.

Atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantam, lai finansiālo palīdzību komercdarbības veicināšanai uzskatītu par komercdarbības atbalstu komercsabiedrībai (saimnieciskajai darbībai), tai jāatbilst visām komercdarbības pazīmēm. Analīze liecina, ka plānotais atbalsts atbilst visām četrām komercdarbības atbalsta pazīmēm:

 1. Finansiālo palīdzību tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem, finanšu līdzekļiem, pār kuriem valsts vai pašvaldības institūcijām vai to pilnvarotām juridiskajām personām ir kontrolējoša ietekme, vai citiem publiskiem līdzekļiem, un par finansiālās palīdzības noteikšanu ir atbildīga valsts vai pašvaldības institūcija vai tās pilnvarota juridiskā persona.
Tā kā pašvaldība kompensēs tirgus nepilnību, saimnieciskās darbības veicēja (piemēram, privāta partnera vai pašvaldības kapitālsabiedrības) zaudējumus sedzot no pašvaldības publiskajiem līdzekļiem, pirmā pazīme atbilst komercdarbības atbalstam.

 2. Saņemot finansiālo palīdzību, komercsabiedrība iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt tirgus apstākļos vai tad, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts.
Saimnieciskās darbības veicējs šajā gadījumā iegūs ekonomisko priekšrocību kā finansiālās palīdzības saņēmējs, kuram tiks segti zaudējumi, ja tādi radīsies saimnieciskās darbības rezultātā. Tirgus apstākļos šāda finansiāla palīdzība nebūtu iespējama, līdz ar to otrā pazīme atbilst komercdarbības atbalstam.

 3. Finansiālā palīdzība neattiecas uz visām komercsabiedrībām vienādi, bet ir paredzēta komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arī citiem diferencējošiem kritērijiem vai arī ir paredzēta tikai konkrētai komercsabiedrībai.
Saimnieciskās darbības veicējs iegūs īpašas vai ekskluzīvas tiesības sniegt īres pakalpojumus iedzīvotāju grupām, ko pašvaldība būs īpaši nodefinējusi, par īres maksu, kas var būt zemāka, nekā tirgū. Līdz ar to trešā pazīme atbilst komercdarbības atbalstam.

 4. Finansiālā palīdzība ietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Finansiālā palīdzība nostiprinās saimnieciskās darbības veicēja stāvokli attiecībā pret citām konkurējošām komercsabiedrībām Eiropas Savienības iekšējā tirgū, līdz ar to ceturtā pazīme atbilst komercdarbības atbalstam.

Atkarībā no tirgus apstākļiem pastāv risks, ka īres maksājumi no īrniekiem būs nepietiekami, vai arī, ka piemērojamie īres maksājumi netiks iekasēti vai citādi atgūti no īrniekiem, kā rezultātā, īres maksājumi nenosegs pieejamības maksājuma apmēru.

Lai publiskais partneris varētu segt minēto starpību starp mājokļa kopējām reālajām izmaksām par vienu kvadrātmetru un izsolē (tirgū) nosolīto īres maksu par vienu kvadrātmetru, nepieciešams identificēt komercdarbības atbalsta tiesiskajā ietvarā noteiktos nosacījumus, atbilstoši kuriem publiskai partneris šādu atbalstu drīkst sniegt.

Esošajā tiesiskajā regulējumā kā vispiemērotākais komercdarbības atbalsta veids ir identificēts atbilstoši Eiropas komisijas lēmumam Nr. 2012/21/ES par VTNP sniegšanu. Uz minēto norāda arī Metodoloģisks palīgmateriāls komercdarbības atbalsta kontroles jomā “Komercdarbības atbalsta kontroles regulējums vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu jomā”, kur ir noteikts, ka: “Ja valsts vai pašvaldība plāno atbalstu sniegt tādu pakalpojumu nodrošināšanai, kas svarīgi iedzīvotājiem, ir ieteicams izskatīt iespēju piemērot Eiropas Komisijas izstrādāto komercdarbības atbalsta regulējumu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai.” (Metodoloģisks palīgmateriāls komercdarbības atbalsta kontroles jomā “Komercdarbības atbalsta kontroles regulējums vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu jomā” 5.lpp. https://www.fm.gov.lv/lv/media/502/download). VTNP sniegšana ir saimnieciskā darbība, ko tirgus dalībnieki vieni paši bez komercdarbības atbalsta sniegt nespēj, vienlaikus nodrošinot, ka pakalpojums ir bez diskriminācijas (tostarp saistībā ar cenu, kvalitāti, nepārtrauktību un piekļuvi pakalpojumam) pieejams visiem iedzīvotājiem. VTNP tiek sniegti sabiedrības interesēs. VTNP noteikšana konkrētajā gadījumā ir pamatota, jo ir konstatēta tirgus nepilnība.

VTNP sniegšanas gadījumā komercdarbības atbalsts ir neto izmaksu (Infografika. VTNP kompensācijas noteikšanas metodes. https://www.fm.gov.lv/lv/media/8505/download) un saprātīgas peļņas (“Saprātīga peļņa” nozīmē kapitāla rentabilitātes koeficientu, kas būtu vajadzīgs tipiskam uzņēmumam, apsverot pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu visā pilnvarojuma periodā, ņemot vērā riska līmeni) kompensācija pakalpojuma sniedzējam. Kompensācija par VTNP sniegšanu nevar būt lielāka par neto izmaksu un saprātīgas peļņas kopsummu.

VTNP aktivitātēm ir noteikts kompensācijas robežlielums – vidēji 15 miljoni euro gadā visā pilnvarojuma periodā. Par jebkādu finansējumu, kas pārsniedz šo robežlielumu, ir jāpaziņo Eiropas Komisijai saskaņā ar VTNP nostādnēm. VTNP pakalpojumu sniedzēja pilnvarojuma periods nepārsniedz 10 gadus, taču VTNP lēmumā tiek pieļauts ilgāks laiks gadījumos, kad ir nepieciešams vērā ņemams paša VTNP sniedzēja ieguldījums, kurš jāamortizē periodā, kas ir ilgāks par 10 gadiem. ( Komercdarbības atbalsta kontroles regulējums vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu jomā https://www.fm.gov.lv/lv/media/502/download) Projekta ietvaros, plānots garāks VTNP pakalpojuma sniegšanas periods, ņemot vērā būtiskos privātā kapitāla ieguldījumus, kā arī plānoto ēku kalpošanas laiku, kas publiskajam partnerim PPP līguma beigās tiks nodoti pēc iespējas augstākā kvalitātē.

Altum programmā izstrādātais VTNP risinājums un pašvaldību saistošajos noteikumos izstrādātie VTNP kritēriji ir vēsti uz sociālajām grupām ar zemiem ienākumiem, tas nenosedz sociālās grupas ar augstākiem ienākumiem.

Vadības grupas izstrādātā Projekta ietvaros tiek paredzēts novērst pastāvošo tirgus nepilnību un sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā sociālās grupas ar augstākiem ienākumiem, līdz ar ko projekta īstenošanai pašvaldību saistošajos noteikumos Projekta īstenošanai ir jāizstrādā jaunie VTNP kritēriji, kas nav vēsti uz sociālajām grupām ar zemiem ienākumiem. Attiecīgi arī noteiktai kompensācijas robežlielums - vidēji 15 miljoni euro gadā visā pilnvarojuma periodā – attiecās atsevišķi uz Altum programmu un atsevišķi uz Projektu.

Projekta ietvaros ir paredzēts, ka VTNP attiecās uz īres maksām. Apsaimniekošanas pakalpojumu tirgū, tirgus nepilnība nav konstatēta, attiecīgi VTNP nav paredzēts attiecināt uz Projekta ietvaros sniedzamajiem apsaimniekošanas pakalpojumiem.

Projekta ietvaros ir plānots, ka pašvaldība ir VTNP sniegšanas pienākuma saistības uzlicēja, bet VTNP pakalpojuma sniedzējs – privātais partneris (komersants). Šobrīd notiek FEA izstrāde,  kuru ietvarā konsultanti padziļināti vērtēs arī valsts atbalsta jautājumu.

Ja VTNP uzlicējs ir publiskais partneris, bet VTNP sniedzējs privātais partneris, pieprasījuma risks ir dalīts (to vienlaicīgi uzņemas gan privātais, gan publiskais partneris), jo ieņēmumus no īres saņems privātais partneris, un tas būs ieinteresēts nodrošināt pēc iespējas lielāku izīrējamās platības noslodzi, lai maksimizētu savu peļņu. Tomēr daļu pieprasījuma riska būs jāuzņemas arī publiskajam partnerim, jo tas noteiks īrnieku atbilstības kritērijus (VTNP kritērijus), kas ierobežos privātā partnera saimniecisko darbību.

Tā kā notiek FEA izstrāde, subsīdijas elementa apmērs precīzi tiks noteikts FEA ietvaros. Ņemot vērā, ka šobrīd plānoto subsīdijas apmēra sadalījumu starp pašvaldībām un valsti noteikt nav iespējams, VNĪ pēc FEA izstrādes līdz 2025.gada 1.jūnijam kopīgi ar FM ir jāsagatavo priekšlikums par valsts un pašvaldību ilgtermiņa saistību iespējamo apmēru projekta ietvaros plānotā pieejamības maksājuma līdzfinansēšanai  2025.gadā, kur tai skaitā tiks iekļauts risinājums, ka valsts uzrauga atbalsta piešķiršanas un izlietošanas procesu, lai izvairītos no iespējamiem pārkāpumiem un nodrošinātu, ka atbalsts tiek izmantots atbilstoši plānotajam mērķim. Minēto paredz arī izstrādātais likumprojekts, kas paredz, ka Ministru kabinets lemj par programmas nosacījumiem, finansēšanas kārtību, komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošanu.

 

Nē

Ņemot vērā esošo tirgus nepilnību valsts pilsētās, Pierīgas un reģionu pašvaldībās, kā arī pētījumā konstatēto nepieciešamību pēc pieejamās īres dzīvokļiem Rīgā, programma ir vērsta uz pieejamu cenu īres dzīvokļu būvniecību un apsaimniekošanu. Projekta pirmajā kārtā VNĪ izvērtēs iespēju īstenot aktivitātes Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā, Ventspilī, kā arī Ādažos, Cēsīs, Ķekavā, Mārupē, Olainē, Salaspilī, Siguldā. Precīzākas projekta aprises tiks iezīmētas finanšu un ekonomiskajos aprēķinos.

Pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programma paredz nodrošināt jaunu mājokļu dzīvojamā fonda izbūvi pašvaldībās pēc iespējas īsākā laikā un augstākā kvalitātē.

Pieejamu cenu īres mājokļi nav sociālie mājokļi, bet gan mājokļi, kuri ir koncentrēti uz pieejamību galalietotājiem, kas var īrēt mājokli ar pieņemamu standartu, atstājot pietiekamus ienākumus būtisku ar mājokli nesaistītu izdevumu segšanai.

Programmā ir paredzēts, ka pašvaldības kā publiskie partneri pievienosies VNĪ sagatavotajam partnerības iepirkuma līgumam, nodos augstas gatavības projekta īstenošanas zemi lietošanā un apsaimniekošanā privātajam partnerim, uzņemsies programmas pieejamības risku (veiks īrnieku atlasi un līdzfinansēs īres maksas (kompensēs VTNP sniedzēja neto izmaksas), ievērojot iedzīvotāju maksātspēju un tirgus nepilnības apmēru), izstrādās VTNP kritērijus programmas īstenošanai savā administratīvajā teritorijā, pieejamības periodā maksās pieejamības maksājumu privātajam partnerim pa tiešo vai ar VNĪ iesaisti (saskaņā ar FEA rekomendēto darījuma struktūru). VTNP uzlicējs būs publiskais partneris, bet FEA tiks izvērtēts un ieteikts labākais iespējamais risinājums VTNP pakalpojuma sniedzējam (privātais vai publiskais partneris). VTNP pakalpojuma sniedzējs saņems ieņēmumus no īres maksas.

Izstrādājot VTNP kritērijus, pašvaldības noteiks iedzīvotāju kategorijas, kas ir tiesīgas saņemt programmā paredzēto atbalstu. Līdz ar ko tās pašvaldības, kas iesaistās šajā programmā, saistošajos noteikumos paredz speciālistu kategorijas, kurām nepieciešams sniegt palīdzību.

Ņemot vērā  Latvijā pastāvošo ģeogrāfisko un darba tirgus nepilnību, projekta ietvaros ir paredzēts valsts subsīdijas elements, kura struktūra ir aprakstīta Informatīvā ziņojuma 4.sadaļā.

Līdz ar ko pašvaldības un valsts sniegts atbalsts ietekmēs kvalificēto speciālistu piesaisti reģionos.

Ietekmēs visus uzņēmumus reģionos, kuru darbiniekiem pašvaldības saistošajos noteikumos tiks paredzēts sniegt palīdzību pieejamu īres dzīvokļu nodrošināšanai, tādejādi radot labvēlīgus apstākļus darbinieku piesaistei uzņēmumos.

Visas nozares

Pašvaldības, kas iesaistās programmā, saistošajos noteikumos noteiks nozaru speciālistu kategorijas, kurām nepieciešams sniegt palīdzību tās teritorijā. 

Jā

Nē

Nē

Nē

-