Anotācija (ex-ante)

Latvijas uzņēmumi jau ilgstošu laika periodu nepietiekami veic ieguldījumus produktivitātes paaugstināšanai ar digitālo tehnoloģiju integrēšanu savā uzņēmējdarbībā. To apliecina Eiropas Komisijas veidotais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (turpmāk – DESI indekss), kurā Latvijas uzņēmumi kategorijā “Digitālo tehnoloģiju integrēšana” ieņem 23. vietu. Šajā kategorijā tika padziļināti analizēts tas, cik lielā mērā uzņēmēji izmanto elektroniskas informācijas apmaiņas sistēmas, lielos datus, mākoņpakalpojumus, sociālos tīklus, tiešsaistes tirdzniecību un pārrobežu pārdošanu un visos šajos punktus Latvija saņem zemu novērtējumu un ierindojās pēdējās vietās starp ES valstīm. Latvijas uzņēmumi zaudē ievērojamas konkurētspējas priekšrocības gan šobrīd, gan nākotnē un to īpaši paspilgtinājusi ir Covid-19 krīze. Bez digitālās transformācijas uzņēmumi nespēs piedāvāt labākus pakalpojumus un preces, kas ļautu konkurēt gan ES, gan globālajā tirgū. Konkurētspējas pasliktināšanos jau iepriekš apliecināja Latvijas rādītāji Pasaules ekonomikas foruma Globālā konkurētspējas indeksā, kur, neskatoties uz kopējā vērtējuma uzlabošanos, Latvijas vieta reitingā pasliktinās, jo citām valstīm progress ir bijis lielāks. Paredzams, ka Covid-19 krīzes ietekmē atšķirības produktivitātes un konkurētspējas kritērijos varētu tikai palielināties. 

Lielai daļai mazo, vidējo un lielo uzņēmumu nav spēju un intereses adaptēt jaunās tehnoloģijas, jo trūkst motivācijas, zināšanas, iespēju piekļūt finansējumam, profesionālas vadībzinību un digitālās prasmes. Latvija atpaliek no ES uzņēmumu īpatsvara ziņā, kas izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas – gan pamattehnoloģijas, gan specifiskās atbalsta tehnoloģijas un programmatūras (ERP/CRM)[1]. Gan augsti kvalificētu speciālistu trūkums, gan kopumā maz pieejamais cilvēku skaits, kam ir pamata digitālās prasmes vai digitālās prasmes virs vidējā (DESI indeksā attiecīgi 25. un 23. vieta) ir viens no šķēršļiem, kāpēc ir ierobežota digitālo pakalpojumu integrācija un digitālo risinājumu izplatība komersantu vidū. Ņemot vērā, ka šo darbaspēka pieprasījums tikai pieaug arī citās nozarēs, šī problēma, visticamāk, saasināsies. Tādēļ vēl jo vairāk ir jāvērš fokuss uz tādām aktivitātēm, kas mazinātu atkarību no ierobežotajiem cilvēkresursiem, un plašāk ieviestu industrijas 4.0 risinājumus.

Tāpat, būtisks faktors ir demogrāfiskās prognozes un saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 2019. gada ziņojumu “Pasaules iedzīvotāju skaita perspektīva”, tiek minēts, ka Latvijā darbspējīgo iedzīvotāju skaits līdz 2060. gadam kritīsies vairāk nekā par 40 %. Darbības, kas ir vērstas uz komersantu darbību  digitalizāciju, automatizāciju un robotizāciju, mazinās atkarību no cilvēkresursu ierobežotās pieejamības, un to ieviešanas nozīme pieaugs ar katru gadu. 


[1] Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ziņojums “Going Digital in Latvia” un ar Ministru kabineta 2021.gada 7.jūlija rīkojumu Nr.490 apstiprinātās “Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2017.gadam”
 

ANM plāns paredz digitālās transformācijas mērķu un rādītāju sasniegšanai novirzīt 330 miljonus euro jeb 20% no kopējā Latvijai pieejamā finansējuma. Šis slieksnis ir Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) noteiktais minimālais nosacījums digitālajiem izdevumiem un 2.2.1.4i. investīcijas ieviešana ir tieši saistīta gan ar šī nosacījuma izpildi, gan ANM plānā noteikto mērķu un rādītāju sasniegšanu. 2.2.1.4i. investīcijai pieejamais Eiropas Atveseļošanas fonda (turpmāk tekstā – AF) finansējums ir 45 143 000  euro.

2.2.1.4i. investīcijas mērķis ir nodrošināt atbalstu kombinēta finanšu instrumenta veidā, lai stimulētu komersantus pārskatīt līdzšinējos darbības procesus un tehnoloģiju izmantošanu, veicinātu komersantu digitālo transformāciju, komersantu attīstību un apgrozījuma apjoma pieaugumu, atbalstot apjomīgas un uz produktivitātes pieaugumu vērstas investīcijas uzņēmējdarbības digitālās transformācijas rīkos, kas veicinātu 4.0 industriālās revolūcijas risinājumu ieviešanu ražošanas procesos un automatizētu vai robotizētu ierasti tradicionālās uzņēmējdarbības funkcijas.

2.2.1.4i. investīcijas ietvaros komersantiem tiek sniegta iespēja pieteikties aizdevumam vai paralēlam aizdevumam ar kapitāla atlaidi pamatsummas dzēšanai, lai īstenotu digitālās transformācijas projektu (turpmāk – DT projekts). Atbalsta mērķis ir veicināt ieguldījumus, kuri palīdz komersantiem pāriet no tradicionāla vai novecojuša procesa un darbības uz vispārēju automatizāciju un robotizāciju caur digitalizācijas risinājumiem, t.sk., lai radītu jaunus produktus vai pakalpojumus.

Vispārīgi nosacījumi
Atbalsta veids ir kombinētais finanšu instruments, kuru veido sabiedrības “Altum” aizdevums vai paralēlais aizdevums ar kapitāla atlaidi sabiedrības “Altum” aizdevuma vai paralēlā aizdevuma pamatsummas pilnīgai vai daļējai dzēšanai. Sabiedrības “Altum” aizdevums vai paralēlais aizdevums ir vismaz DT projektam pieejamās (aprēķinātās) kapitāla atlaides apjomā. Šāds atbalsta veids motivē komersantus īstenot kvalitatīvus DT projektus, kas vērsti uz produktivitātes kāpināšanu uzņēmumā, un veicina kopējo Latvijas tautsaimniecības attīstību.

Kombinētā finanšu instrumenta ietvaros kapitāla atlaide paredzēta līdz 35 % no:
(1) sabiedrības “Altum” paralēlā aizdevuma  un cita finansētāja sniegtā finansējuma kopsummas konkrētajam DT projektam;
(2) DT projekta kopējā apjoma sabiedrības “Altum” aizdevuma gadījumā.
Sabiedrības “Altum” aizdevuma vai paralēlā aizdevuma minimālā summa komersantam ir 100 000 euro, bet maksimālā summa ir 7 000 000 euro, t.sk., kapitāla atlaide viena aizdevuma ietvaros nepārsniedz 1 000 000 euro. Aizdevumu saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk - Komisijas regula Nr. 651/2014) var saņemt līdz 75% no DT projekta kopējām izmaksām, ar nosacījumu, ka pārējais piesaistītais privātais finansējums ir brīvs no jebkāda publiskā atbalsta, bet aizdevumu saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) var saņemt līdz 90% no DT projekta kopējām izmaksām.

Atbalsta piešķiršanas un piemērošanas kārtība
Aprēķinot komersantam pieejamo atbalsta apmēru, tā maksimālais apmērs tiek noteikts, izvērtējot:
(1) 2.2.1.4i. investīcijas nosacījumus;
(2) ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, komersantam pieļaujamās reģionālā atbalsta intensitātes, kas lielajiem komersantiem Rīgas un Pierīgas reģionā ir 30%, bet Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā 40% no attiecināmām izmaksām; vidējiem komersantiem Rīgas un Pierīgas reģionā 40%, bet Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā 50% no attiecināmām izmaksām; sīkajiem (mikro) vai mazajiem komersantiem Rīgas un Pierīgas reģionā 50%, bet Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā ir 60% no attiecināmām izmaksām.
(3) atbalsta limitus, ja atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013);
(4) aprēķinot kapitāla atlaidi, tā pēc nepieciešamības tiek reducēta līdz apmēram, lai nepārsniegtu projektam maksimāli pieļaujamo valsts atbalsta intensitāti vai atbalsta apmēru. Jāatzīmē, ka bāze, pret kuru tiek rēķināts pieejamās kapitāla atlaides apmērs, nav projekta attiecināmās izmaksas, kā arī aprēķins atšķiras, ja tiek saņemts sabiedrības “Altum” aizdevums vai paralēlais aizdevums, kurā iesaistās gan sabiedrība “Altum”, gan cits finansētājs. DT projekta izmaksu atbilstību citiem MK noteikumu projektā noteiktajiem nosacījumiem (skatīt “Atbalstāmās darbības”).

Kapitāla atlaides apmērs tiek noteikts un piešķirts uzreiz, t.i., ietverts lēmumā  par sabiedrības “Altum” aizdevuma vai paralēlā aizdevuma piešķiršanu (lēmums, ar kuru komersantam tiek piešķirts atbalsts). Taču faktiski kapitāla atlaide tiek piemērota (t.i. tiek veikta aizdevuma vai paralēlā pamatsummas pilnīga vai daļēja dzēšana) tikai tad, kad komersants izpilda konkrētus nosacījums, kas ir iepriekš noteikti komersantam izsniegtajā digitālās attīstības ceļa kartē (kartes aprakstu skatīt zemāk). Jānorāda, ka kapitāla atlaidei netiek piemērotas gradācijas atkarībā no komersanta snieguma – kapitāla atlaide tiek piešķirta pilnā apmērā (ja visi nosacījumi ir izpildīti) vai netiek piemērota nemaz (ja netiek izpildīts viens, vairāki vai visi nosacījumiem). Kapitāla atlaidi piemēro tad, kad komersants ir iesniedzis sabiedrībā “Altum” apliecinājumu par nosacījumu izpildi, bet ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc projekta pabeigšanas. Sabiedrība “Altum” piemēro kapitāla atbildi attiecīgi samazinot vai pilnībā dzēšot sabiedrības “Altum” aizdevuma vai paralēlā aizdevuma pamatsummu. Pilnībā dzēst sabiedrības “Altum” aizdevuma vai sabiedrības “Altum” paralēlā aizdevuma pamatsummu iespējams tad, ja tā ir  piešķirtās kapitāla atlaides apmērā.

Ja komersantam konkrētā projektā pieejamā kapitāla atlaide netiek piemērota, komersants turpinās izmantot piešķirto aizdevumu vai paralēlo aizdevumu pilnā apmērā, uzsākot šī aizdevuma vai paralēlā aizdevuma pamatsummas daļas, kas atbilst pieejamās, bet nepiemērotās kapitāla atlaides apjomam, atmaksu sabiedrībai “Altum”.

Digitālā brieduma tests, digitālās attīstības ceļa karte un pēcnovērtējums
Lai komersantiem palīdzētu veikt mērķtiecīgas un pārdomātas investīcijas, kuras ir efektīvas un sniedz reālu ieguldījumu digitālajā transformācijā, MK noteikumu projekts paredz šādu kārtību:
komersants veic digitālā brieduma testu, lai novērtētu esošo digitālo tehnoloģiju situāciju un identificētu jomas, kurās nepieciešams veikt ieguldījumus.

Pēc digitālā brieduma testa veikšanas, tiek padziļināti analizēti komersanta biznesa procesi, digitalizācijas pakāpe, automatizācijas un robotizācijas iespējas un  nepieciešamās darbības, lai veiktu digitālo transformāciju.Balstoties uz digitālā brieduma testa un padziļinātās analīzes rezultātiem, tiek izstrādāta digitālās attīstības ceļa karte, kurā tiek iekļautas rekomendētās aktivitātes prioritārā secībā, lai uzņēmums veiktu digitālo transformāciju produktivitātes paaugstināšanai. Jānorāda, ka digitālās attīstības ceļa kartes izstrādes laikā tiek ņemta vērā komersanta gatavība un iespējas īstenot potenciāli nepieciešamo DT projektu, konsultējoties gan par pieejamajiem finanšu resursiem, prioritātēm, darbaspēka un citiem aspektiem, kas noteiktu komersanta spēju sekmīgi realizēt DT projektu. Ņemot vērā, ka 2.2.1.4i. investīcija paredz komersanta līdzdalību DT projekta īstenošanā, gan piesaistot privāto līdzfinansējumu, gan uzņemoties saistības, svarīgi, ka komersantam ir rekomendētas tādas darbības, kuru īstenošana ir iespējama, tādējādi motivētu komersantu īstenot 2.2.1.4i. investīciju.

Digitālās attīstības ceļa karte satur nosacījumus, pēc kuriem pēc projekta realizēšanas var izvērtēt, vai digitālā transformācija ir sasniegusi savu rezultātu un varēs sniegt ieguldījumu komersanta produktivitātes un konkurētspējas veicināšanai. Nosacījumu izpilde būs pamats, lai pieņemtu lēmumu par kapitāla atlaides piešķiršanu vai nepiešķiršanu.

Digitālās attīstības ceļa karte ir dokuments, kam ir jābūt ciešā sasaistē ar komersanta izstrādāto DT projektu, kuram komersants vēlas saņemt aizdevumu. Sabiedrība “Altum” finansēšanai izvērtēs tikai tādas DT projektā paredzētās darbības, kas iekļautas komersanta  digitālās attīstības ceļa kartē . Ja komersanta projektā paredzētās darbības nesakrīt ar digitālās attīstības ceļa kartē norādīto, tad sabiedrība “Altum” atteiks komersantam izsniegt aizdevumu šīs programmas ietvaros.

Pēc projekta realizācijas, komersantam ir jāveic pēcnovērtējums. Pēcnovērtējumātiek analizēts, vai komersants DT projekta rezultātā ir izpildījis digitālās attīstības ceļa kartē noteiktos priekšnosacījumus un komersantam var piemērot kapitāla atlaidi. Ja nosacījumi nav izpildīti vai ir izpildīti tikai daļēji, tiek izsniegts negatīvs pēcnovērtējums. Ja nosacījumi ir pilnībā izpildīti, tiek izsniegts pozitīvs pēcnovērtējums.Pēcnovērtējums ir jāiesniedz sabiedrībā “Altum” ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc projekta realizācijas. Ja pēcnovērtējums netiek iesniegts noteiktajā laikā vai tiek iesniegts negatīvs pēcnovērtējums, kapitāla atlaide netiek piemērota.

Komersantam par digitālā brieduma testu un digitālās attīstības ceļa karti nebūs jāmaksā, ja testa veikšanas un ceļa kartes izveidošanas izmaksas var tikt segtas kā de minimis atbalsts. Šīs izmaksas ir paredzētas ANM plāna 2.2.1.1i. investīcijā “Atbalsts digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei”. Digitālā brieduma testa veikšana un digitālās attīstības ceļa kartes izveide nav uzskatāma par darbu sākumu MK Noteikumu projekta izpratnē, taču tie ir priekšnosacījumi, lai varētu pieteikties sabiedrības “Altum” aizdevumam vai paralēlajam aizdevumam 2.2.1.4i. investīcijas ietvaros. 

Eiropas digitālo inovāciju centrs
Digitālā brieduma testu, digitālās attīstības ceļa karti un pēcnovērtējumu komersants varēs veikt Eiropas digitālā inovāciju centrā (turpmāk – EDIC). EDIC ir Eiropas Komisijas iniciatīva, kas izriet no programmas “Digitālā Eiropa” un kuras mērķis ir palīdzēt gan publiskā, gan privātā sektora organizācijām ieviest jaunākās digitālās tehnoloģijas, procesus, produktus un pakalpojumus. Paredzēts, ka šādi EDIC darbojas visā Eiropas Savienībā un kopā veido centru tīklu. EDIC darbosies kā vienas pieturas aģentūra, kas padziļināti izvērtēs komersantus, sniedzot tehnisko ekspertīzi, apmācības, prasmju pilnveidi, lai tiktu īstenota digitālā transformācija. 2.2.1.4i. investīcijas ieviešanā EDIC īstenos savas pamata funkcijas, organizēs digitālā brieduma testus, izstrādās digitālās attīstības ceļa karti, kā arī palīdzēs komersantiem sagatavot projektu pieteikumus, kas ir nepieciešams, lai saņemtu sabiedrības “Altum” aizdevumu vai paralēlo aizdevumu.

Latvija Eiropas Komisijas veiktajai EDIC atlasei ir izvirzījusi divus nacionālos kandidātus: biedrību “Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteris” un biedrību “Latvijas Digitālais akselerators”. Lai arī plānots, ka Latvijā darbosies divi atsevišķi EDIC, katram no tiem ir paredzēta sava specializācija. Biedrības “Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteris” vadītais EDIC specializēsies uz tirgū jau esošu tehnoloģiju ieviešanu un uzlabošanu, atbalstu sniedzot tradicionālajās un horizontālajās nozarēs, kas ir tieši 2.2.1.4i. investīcijas tvērumā. Taču neatkarīgi no specializācijas, paredzēts, ka abi EDIC būs kā 1 kontaktpunkts, kas nodrošinās digitālā brieduma ekspertīzi un digitālās attīstības ceļa kartes izstrādi.

Eiropas Komisija EDIC atlasi ir izsludinājusi 2021. gada 17. novembrī un paredz, ka tā ilgs līdz 2022. gada 22. februārim, līdz ar to šobrīd plānots, ka EDIC savu darbu pilnvērtīgi varēs sākt ātrākais 2022. gada septembra beigās. Tad varētu tikt noslēgti pirmie līgumi par finansējuma saņemšanu no Eiropas Komisijas EDIC pamata funkciju veikšanai. Tai pašā laikā Eiropas Komisija norāda, ka izmaksas par EDIC darbu varēs attiecināt jau pirms līguma parakstīšanas un sākot jau ar 2022. gada 1. janvāri, bet ne ātrāk kā pirms datuma, kad ir iesniegts projekta pieteikums.

Lēmums par atbalsta piešķiršanu
Sabiedrība “Altum” pārliecinās, vai projektā paredzētās investīcijas atbilst Digitālās attīstības ceļa kartē norādītajām nepieciešamajām darbībām. Sabiedrība “Altum” finansē tikai tādas darbības, kuras ir atzinusi par ekonomiski dzīvotspējīgām, tai skaitā, izvērtējot komersanta investīciju projekta ilgtspēju, projekta īstenošanai nepieciešamo līdzfinansējumu, nodrošinājuma pietiekamību, komersanta esošo un nākotnes finanšu situāciju, zināšanu un pieredzes atbilstību, kā arī analizējot identificētos uzņēmējdarbības riskus un citus faktorus komersanta aizdevuma kvalitātes noteikšanai. Sabiedrība “Altum” savā darbībā izmanto dažādus informācijas resursus darījumu pārbaudei un informācijas gūšanai par atbalsta pretendentu, tā saistībām un tam piederošo kustamo un nekustamo mantu, kas kalpo par nodrošinājumu, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Ceļu satiksmes drošības direkcijas datu bāzes, Latvijas Bankas Kredītu reģistru, Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu, Kadastra informācijas sistēmu, Tiesu administrācijas informācijas sistēmu. Tāpat, tiks veikts izvērtējums atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam. MK Noteikumu projektā ir paredzētas tiesības sabiedrībai “Altum” pieprasīt komersantam citu nepieciešamo informāciju, ja tas var palīdzēt pieņemt lēmumu par atbalsta piešķiršanu.

Komersanta atbilstība atbalsta saņemšanai MK Noteikumu projektā noradītajām prasībām tiek izvērtēta uz atbalsta piešķiršanas brīdi. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņem sabiedrība “Altum”. Sabiedrības “Altum” lēmums nav administratīvs akts. Komersantam atbalstu piešķir brīdī, kad sabiedrība “Altum” pieņem lēmumu par aizdevuma vai paralēlā aizdevuma piešķiršanu, kurā ir noteikts atbalsta maksimālais apjoms, atbalsta intensitāte un maksimālā pieejamā kapitāla atlaide. Aizdevumu, t.sk., kapitāla atlaidi vai paralēlo aizdevumu, t.sk., kapitāla atlaidi sniedz sabiedrība “Altum”, noslēdzot ar komersantu civiltiesisku līgumu (aizdevuma līgumu).

Citi finansētāji
2.2.1.4i. investīcijas ietvaros paredzēts, ka paralēlos aizdevumus sabiedrība  “Altum” varēs sniegt sadarbībā ar citiem finansētājiem vai, ja citi finansētāji investīciju projektu nelīdzfinansē,  sabiedrība  “Altum” var sniegt vienīgo aizdevumu investīciju projekta finansēšanai. Izvēlētais atbalsta modelis tādējādi ne tikai nodrošina, ka sabiedrība  “Altum” nekonkurē par projektu finansēšanu ar citiem finansētājiem, bet arī veicina alternatīvu finansēšanas avotu meklēšanu projekta līdzfinansēšanai. Līdzšinējā atbalsta programmu īstenošanas pieredze liecina, ka šāds mehānisms ir pieņemams visām iesaistītajām pusēm un palīdz nodrošināt investīcijas ietvaros izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Cits finansētājs MK Noteikumu projekta ietvaros ir kredītiestāde, tās filiāle vai tās meitas sabiedrība, līzinga sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā, ieguldījumu fonds, kas ir tiesīgs sniegts finanšu pakalpojumus Latvijā, starptautiska finanšu institūcija, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Investīciju banka Ziemeļu Investīciju banka, Eiropas Padomes attīstības banka.

Aizdevuma izsniegšanas scenāriji
2.2.1.4i. investīciju īsteno atbalsta veidā, kas MK Noteikumu projekta izpratnē ir kombinētais finanšu instruments. To veido sabiedrības “Altum” aizdevums ar kapitāla atlaidi vai paralēlais aizdevums ar kapitāla atlaidi. Pastāv četri scenāriji, kā 2.2.1.4i. investīcijas ietvaros var tikt izsniegts atbalsts, kuros būtiski noteikt:
(1) vai komersantam izsniegtais aizdevums DT projekta realizēšanai ir sabiedrības “Altum” aizdevums vai paralēlais aizdevums, kura finansēšanā iesaistīta gan sabiedrība “Altum”, gan cits finansētājs, jo tas maina  bāzi, no kuras tiek rēķināta komersantam pieejamā kapitāla atlaide;
(2) vai komersantam izsniegtais aizdevums/paralēlais aizdevums ir tikai kapitāla atlaides apjomā vai pārsniedz pieejamo kapitāla atlaidi.

Visos scenārijos komersants saņemto atbalstu novirza tikai projekta attiecināmo izmaksu segšanai.
Scenārijs A – DT projekta realizēšanai komersants izmanto sabiedrības “Altum” aizdevumu un aizdevums ir kapitāla atlaides apmērā.
Scenārijs B – DT projekta realizēšanai komersants izmanto cita finansētāja sniegto aizdevumu un sabiedrības “Altum” paralēlo aizdevumu un sabiedrības “Altum” paralēlais aizdevums ir kapitāla atlaides apmērā.
Scenārijs C – DT projekta realizēšanai komersants izmanto sabiedrības “Altum” aizdevumu un aizdevums pārsniedz pieejamo kapitāla atlaidi.
Scenārijs D – DT projekta realizēšanai komersants izmanto cita finansētāja sniegto aizdevumu un sabiedrības “Altum” paralēlo aizdevumu un sabiedrības “Altum” paralēlais aizdevums pārsniedz pieejamo kapitāla atlaidi.

Aizdevuma termiņš un pagarinājuma iespējas
Sabiedrības “Altum” piešķirtā aizdevuma vai paralēlā aizdevuma  termiņu nosaka, ņemot vērā aizņēmēja nozares specifiku, ekonomisko ciklu, finansējuma izmantošanas mērķi un iegādājamo aktīvu lietderīgo kalpošanas laiku un amortizācijas termiņu. Sabiedrības “Altum” aizdevuma vai paralēlā aizdevuma, t.sk., tā pagarinājuma (ja attiecināms) termiņš nepārsniedz 10 gadus. Tas nozīmē, ka pagarinājuma termiņam kopā ar pamattermiņu ir jāiekļaujas 10 gadu periodā, piemēram, ja aizdevums tiek paņemts uz 7 gadiem, tad maksimālais pieejamais pagarinājuma termiņš ir 3 gadi; ja aizdevums uzreiz tiek paņemts uz 10 gadiem, tad to nav iespējams pagarināt.
Sabiedrības “Altum” aizdevuma vai paralēlā aizdevuma termiņa pagarinājums iespējams tikai gadījumā, ja netiek pārsniegts sākotnēji piešķirtais atbalsta apmērs, vai kā jauns atbalsts. Tādā gadījumā jauno atbalstu vairs nevarēs saņemt kā  reģionālo atbalstu saskaņā ar Komisijas regulas (ES) Nr. 651/2014 14. pantu, jo termiņa pagarinājuma gadījumā neizpildās stimulējošās ietekmes nosacījums, kā arī, ja komersantam nav pieejams neizmantots de minimis atbalsta limits, tad termiņa pagarinājums kā jauns atbalsts nav iespējams.

Atbalstāmās darbības
Atbalsts 2.2.1.4i investīcijas ietvaros paredzēts šādos gadījumos:
(1) tradicionālo procesu digitalizācijai uzņēmumos, proti, līdz šim komersanta saimnieciskajā darbībā veiktais process tiek aizstāts ar digitālu risinājumu, piemēram, tiek digitalizēta darba laika uzskaite, darba organizēšana, dokumentu parakstīšana un aprite;
(2) industrijas 4.0 risinājumu (automatizētas iekārtas, robotu risinājumi, sensoru tīkli un sakaru tehnoloģijas, mākslīgā intelekta risinājumu tehnoloģijas un citi investīcijas mērķim atbilstoši risinājumi, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (turpmāk – IKT)) iegādei un ieviešanai (paredzot gan nepieciešamās iekārtas, gan programmatūras komponenti) atbilstoši uzņēmuma pamatdarbības specifikai – pamatdarbības nodrošināšanā tiek ieviestas viedās tehnoloģijas:
a. lietu internets (lietu internetu veido jebkura elektriski vadāma ierīce, kuru var ieslēgt vai izslēgt, un kura ir savienota ar internetu un / vai viena ar otru), piemēram, sensori ražošanas uzraudzīšanai;
b. mākslīgais intelekts (sistēmas spēja pareizi interpretēt ārējos datus un modelēt cilvēkiem līdzīgas uzvedības, piemēram, saprātīgu izturēšanos, mācīšanās spējas, plānošanu un radošumu), piemēram, virtuālie asistenti klientu apkalpošanā;
c. mašīnmācīšanās (mākslīgā intelekta apakšnozare, kas izmanto datorsistēmas, lai efektīvi veiktu konkrētus uzdevumus, neizmantojot skaidri programmētas instrukcijas, tā vietā paļaujoties uz paraugiem un secinājumiem), piemēram, mašīntulkošana;
d. blokķēde (tehnoloģija, lai sinhronizētu datus, kas tiek glabāti dažādos datoros vai serveros jebkurā pasaules vietā, izmantojot tīklu tādā veidā, kas ļauj šiem datiem palikt nemainīgiem), piemēram, blokķēdes tehnoloģijā balstītas sistēmas izveide;
e. lielie dati (savākto datu kopas, kas ir tik lielas un sarežģītas, ka to apstrādei nepieciešamas jaudīgas tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts), piemēram, risinājums, kas ļauj izmantot lielos datus un iegūt vērtīgu informācija produktivitātes paaugstināšanai, jaunu produktu attīstīšanai, izaugsmei;
f. mākoņdatošana (internetā bāzēta skaitļošana, kurā datori un citas ierīces tiek nodrošinātas ar koplietojamiem resursiem, programmatūru un informāciju pēc pieprasījuma), piemēram, uzņēmuma datubāžu pārcelšana uz mākoņdatošanas pakalpojumiem.
g. augstas veiktspējas datošana (spēja apstrādāt datus un veikt sarežģītus aprēķinus lielā ātrumā);
h. virtuālā realitāte (mākslīga vide, kas tiek veidota ar programmatūru un tiek demonstrēta lietotājam tādā veidā, ka lietotājs to uztver kā reālu vidi); 
i. paplašinātā realitāte (esošās un papildinātās realitātes kombinācija, kas tiek panākta papildinot reālo pasauli ar dažādiem vizuāliem, skaņas vai citu maņu stimulējošiem efektiem, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas).  
(3) 5G tīklā funkcionējošu sistēmu un iekārtu iegādei;
(4) datu uzglabāšanas risinājumiem, piemēram, modernizēt savu datu uzglabāšanas risinājumu vai pāriet uz datu uzglabāšanu kā ārpakalpojumu;
(5) uzņēmējdarbības procesu digitalizācijai nepieciešamo esošo ražošanas un citu iekārtu atjaunošanai un efektivizēšanai un jaunu iekārtu iegādei;
(6) jaunu iekārtu iegādei informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) jomā, kas saistīts ar IKT produktu lietošanu ražošanas procesā;
(7) vienā platformā darbojošos risinājumu vai sistēmu darbību izveidei un nodrošināšanai (platformu ekonomika).

2.2.1.4i. investīcijas ietvaros atbilstoši MK Noteikumu projektam ir paredzēts, ka ar nemateriālo aktīvu lietošanas tiesību iegūšanu saistītās izmaksas ir attiecināmas atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 14.panta 4. punkta a apakšpunktam. Nemateriālie aktīvi, saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 30. punktu, ir aktīvi, kas nav konkretizēti fiziskā vai finanšu formā, piemēram, patenti, licences, zinātība vai cits intelektuālais īpašums.
2.2.1.4i. investīcijas ietvaros plānotās aktivitātes attiecas uz investīciju kodu 010 (MVU digitalizācija (tostarp e-komercija, e-darījumi un uzņēmējdarbības procesi tīklā, digitālās inovācijas centri, "dzīvās laboratorijas", tīmekļa uzņēmēji un IKT jaunuzņēmumi, B2B)), kurš sniedz 100% pienesumu digitalizācijas mērķu sasniegšanai.

Principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana
ANM plāna 1. pielikumā “Principa Nenodarīt būtisku kaitējumu novērtējums” ietvertajā novērtējumā 2.2.1.4i. investīcijas ietvaros paredzētajām atbalstāmajām darbībām ir nebūtiska vai neesoša paredzamā ietekme uz visiem vides mērķiem, vērtējot gan tiešās, gan primārās netiešās sekas visā aprites ciklā.

Lai nodrošinātu, ka  atbalstāmās darbības nerada būtisku ietekmi uz vides mērķiem, atbalstam kvalificētā saņēmēja līgumā tiks iekļauta informācija par būtiska kaitējuma nodarošo iniciatīvu neatbalstīšanu. Komersantam, iesniedzot pieteikumu sabiedrībā “Altum” būs jāiesniedz apliecinājums par DT projektā paredzēto darbību atbilstību gan nenodarīt būtisku kaitējumu principiem, gan ES un nacionālajiem tiesību aktiem vides jomā.

2.2.1.4.i. investīcijas ietvaros netiks atbalstīti ieguldījumi:
(1) atkritumu apglabāšanai un atkritumu apglabāšanas poligoniem, mehāniski bioloģiskajai apstrādei vai atkritumu sadedzināšanai un mehāniskās bioloģiskās attīrīšanas un atkritumu sadedzināšanas iekārtām, izņemot:
a. iekārtām, kas paredzētas vienīgi nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei;
b. esošām iekārtām, kur ieguldījums ir paredzēts energoefektivitātes paaugstināšanai, izplūdes gāzu uztveršanai uzglabāšanai vai izmantošanai, vai materiālu iegūšanai no sadedzināšanas pelniem, ar nosacījumu, ka šādi ieguldījumi nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes apjomu vai nepagarina rūpnīcas ekonomisko dzīves ciklu.
(2) darbībām, kurās ilgstoša atkritumu apglabāšana var radīt ilgtermiņa kaitējumu videi;
(3) saistībā ar fosilo kurināmo (ieskaitot pārkārtoto izmantošanu);
(4) darbībām saskaņā ar ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (turpmāk – ETS), lai sasniegtu prognozētās CO2 emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajiem bezmaksas kvotu piešķiršanas kritērijiem. Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās CO2 emisijas, kas nav būtiski zemākas par attiecīgajiem bezmaksas kvotu piešķiršanas kritērijiem, ir jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kuru dēļ tas nav iespējams. Bezmaksas kvotu piešķiršanas kritēriji ETS ietvaros ir noteikti Komisijas 2021. gada 12. marta īstenošanas regulā (ES) 2021/447, ar ko nosaka pārskatītās līmeņatzīmju vērtības bezmaksas emisijas kvotu iedalei 2021. – 2025. gada periodam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 10. a panta 2. punktu.

2.2.1.4i. investīcijas ietvaros sasniedzamie ANM plāna radītāji
2.2.1.4i.  investīcijas īstenošanas laikā Eiropas Komisija sekos līdzi īstenošanas progresam, tādēļ saskaņā ar ANM plānu Latvijai ir noteikti konkrēti rādītāji, kuriem Latvijas un Eiropas Komisijas darbības kārtībā (Operational Arrangements) un tās pavadošajos pielikumos ir noteikti starpposma mērķi un mērķi. Starpposma mērķi (“milestones”) ir svarīgi, lai sekotu līdzi 2.2.1.4i. investīcijas ieviešanas progresam un par tiem būs regulāri jāziņo Eiropas Komisijai, taču to sasniegšana vai nesasniegšana nerada nekādu ietekmi un sekas. Savukārt mērķu (“targets”) sasniegšana ir ļoti būtiska, jo AF finansējuma daļas Latvijai tiks pārskaitītas atbilstoši progresam un, proti, ja kāds rādītājs netiks sasniegts, tas negatīvi ietekmēs visa Latvijai paredzētā AF finansējuma saņemšanu.

2.2.1.4i investīcijas rādītāji ir:
(1) izsniegto aizdevumu skaits. Latvijas mērķi ir līdz 2024. gada 30. jūnijam izsniegt 51 aizdevumu, bet līdz 2026. gada 30. jūnijam izsniegt 133 aizdevumus, tādējādi 2.2.1.4i. investīcijas laikā kopumā atbalstot vismaz 133 komersantus. 
(2) DT projektiem piesaistītais privātais līdzfinansējums. Latvijas mērķis ir panākt, ka piesaistītais līdzfinansējums DT projektiem, kuriem izsniegts aizdevums līdz 2026. gada 30. jūnijam, ir 37 000 000 euro.

Visu rādītāju sasniegšanu apliecinošais dokuments ir aizdevuma līgums, kas tiek slēgts starp komersantu un sabiedrību “Altum”. Aizdevuma līgums satur informāciju par komersantu, kurš saņem atbalstu DT projekta īstenošanai un kopējo DT projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu, t.sk. piesaistīto privāto līdzfinansējumu, kas ir brīvs no jebkāda publiskā atbalsta. Privātā finansējuma rādītāja sasniegšanā tiktu ņemts vērā: (1) paša komersanta sniegtais līdzfinansējums DT projektam, (2) finansējums, ko sabiedrības “Altum” paralēlā aizdevuma gadījumā DT projektam piešķīris cits finansētājs un (3) finansējums, ko sabiedrība “Altum” ir piesaistījusi finanšu instrumenta līmenī, piemēram, valsts aizdevumu kredītlīnijas veidā vai piesaistot finansējumu tirgū, tai skaitā aizņemoties finansējumu no starptautiskajām finanšu institūcijām.

2.2.1.4i. investīcijas ieviešanas termiņi
2.2.1.4i. investīcijas ieviešanas termiņš ir 2026. gada 30.jūnijs, taču sabiedrība “Altum” lēmumu par atbalsta piešķiršanu var pieņemt līdz 2025. gada 31. decembrim, ja attiecīgi tiek pagarinātas valsts atbalsta regulas. DT projekta īstenošanas termiņš tiek noteikts aizdevuma līgumā, taču tas nedrīkst pārsniegt aizdevuma termiņu.

Jāņem vērā, ka atbalsta piešķiršanas termiņus ietekmē citu tiesību aktu darbības laiks. Šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumi Nr. 786 “Noteikumi par reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2021. gadam” nosaka, ka reģionālās attīstības atbalsts piešķirams līdz 2021. gada 31. decembrim, taču ir apstiprināti Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra noteikumi Nr. 729 “Noteikumi par reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2027. gadam”, bet tie stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra, ja tiks saņemts Eiropas Komisijas pozitīvs lēmums par Latvijas Republikas reģionālā atbalsta karti 2022. – 2027. gadam.

Pie nosacījuma, ka no Eiropas Komisijas tiek saņemts pozitīvs lēmums par Latvijas Republikas reģionālā atbalsta karti 2022. – 2027. gadam, reģionālo atbalstu 2.2.1.4i. investīcijas ietvaros saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu varēs piešķirt no 2022. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim, jo tas ir šobrīd noteiktais Komisijas regulas Nr.651/2014 darbības laiks. Tiek pieņemts, ka Komisijas regula Nr. 651/2014 varētu tikt pagarināta līdz 2027. gadam, tādējādi neierobežojot 2.2.1.4i. investīcijas ieviešanas termiņu, taču, kamēr tas nav noticis, MK Noteikumu projekts ir veidots, balstoties uz zināmo Komisijas regulas Nr.651/2014 darbības laiku.
Eiropas  Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr.  1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) darbības laiks šobrīd ir noteikts 2023. gada 31. decembris, taču tajā ir paredzēts sešu mēnešu pielāgošanās laiks, kas dod iespēju pieņemt lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu līdz 2024. gada 30. jūnijam. Taču arī attiecībā uz Komisijas regulu Nr.1407/2013 tiek pieņemts, ka tās darbības laiks varētu tikt pagarināts, tādējādi neierobežojot 2.2.1.4i. investīcijas ieviešanas termiņu, taču, kamēr tas nav noticis, MK noteikumu projekts ir veidots, balstoties uz zināmo Komisijas regulas Nr. 1407/2013 darbības laiku.

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, juridiskās skaidrības dēļ esošā MK noteikumu redakcija ir formulēta tā, lai, ja tiek veikti grozījumi attiecībā uz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 un Komisijas regulas Nr.651/2014 darbības termiņiem, tie iekļautos 2.2.1.4. investīcijas ieviešanas termiņā, bet nepārsniegtu to (skatīt MK Noteikumu projekta sadaļu “Noslēguma jautājumi”).

Atbalsta sniegšana saistībā ar ES regulējumu
Atbalstu primāri sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr.651/2014, taču, lai nodrošinātu zināmu elastību 2.2.1.4i, investīcijas īstenošanā, gadījumos, ja komersantam nav iespēja saņemt sabiedrības “Altum” aizdevumu saskaņā ar šo regulējumu, tad ir iespējams atbalstu sniegt saskaņā ar Komisijas regulu Nr.1407/2013, ja komersants nav pārsniedzis tajā noteiktos limitus atbalsta saņemšanai, piemēram, šādos gadījumos: 
(1) tā kā paralēlo aizdevumu gadījumā, klienta pamatpartneris darījuma sagatavošanā ir cits finansētājs un Altum piesaiste var notikt vēlāk - projekta strukturēšanas laikā, var būt gadījumi, kad projekts ir uzsākts Komisijas regulas (ES) Nr.651/2014 izpratnē;
(2) tiem investīciju projektiem, kuriem finansējuma struktūrā nav iespējams izpildīt nosacījumu, ka vismaz 25 % no projekta attiecināmajām izmaksām jābūt tādam finansējumam, kas ir brīvs no jebkāda publiskā atbalsta.

Tāpat, ja komersantam nepieciešams PVN priekšfinansējums, vai ja komersants ir saņēmis aizdevumu, taču vēlāk iesniedz sabiedrībā “Altum” pieprasījumu pēc aizdevuma pagarinājuma, tad atsevišķos gadījumos aizdevuma pagarinājums ir iespējams tikai saskaņā ar Komisijas regulu Nr.1407/2013 ar mērķi “uzlabot uzņēmuma naudas plūsmu/likviditātes pozīciju”. Jauns
atbalsts ar mērķi ‘uzlabot uzņēmuma naudas plūsmu/likviditātes pozīciju’ nebūtu kumulējams ar atbalstu, kas sniegts par projekta attiecināmām izmaksām ar mērķi ‘īstenot digitalizācijas projektu. 

Jāņem vērā, ka arī kapitāla atlaide var netikt piešķirta, ja tās apmērs pārsniedz Komisijas regulas Nr.1407/2013 noteiktos limitus vai maksimālās atbalsta intensitātes saskaņā ar Komisijas regulu Nr.651/2014 , tātad, ja komersants sasniedz maksimālo atbalsta apmēru jau ar aizdevuma saņemšanu, tad viņam vairs nebūs iespēju saņemt kapitāla atlaidi. Ievērojot iepriekš minēto, jānorāda, ka MK Noteikumu projekts paredz, ka nosacījums par aizdevuma izsniegšanu vismaz kapitāla atlaides apmērā attiecas uz aizdevuma minimālās summas noteikšanu, nevis uz visu kombinētā finanšu instrumenta komponenšu obligātu piešķiršanu, t.i. iespēju piemērot kapitāla atlaidi.

Jānorāda, ka atbalsta sniegšanai 2.2.1.4i. investīcijas ietvaros netiek piemērotas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai prasības.

Datu ievade Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā
Sabiedrība “Altum” ir atbildīga par informācijas un saistošo datu ievadi Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS), kas ir Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk – CFLA) administrēta sistēma. Līgumā, kas tiks slēgts starp Ekonomikas ministriju un sabiedrību “Altum” par 2.2.1.4i. investīcijas īstenošanu, tiks noteiks:
(1) Informācijas ievades apjoms, t.sk. vai nepieciešams uzkrāt datus par atbalstu saņēmušiem komersantiem;
(2) Datu ievades regularitāte, kas ir nepieciešama, lai uzraudzītu ANM plāna ieviešanas progresu un nodrošinātu datu pieejamību un to apstrādi atbilstoši ANM plāna īstenošanas uzraudzības kārtībā noteiktajam;
(3) Atbildības sadalījums starp CFLA, Ekonomikas ministriju un sabiedrību “Altum” datu ievadē. EM un CFLA vienojas par atbildības sadalījumu datu ievadē, nepieciešamības gadījumā slēdzot starpresoru vienošanās par sadarbību datu ievadē KPVIS.
(4) Nepieciešamo pamatojošo dokumentu par 2.2.1.4i. investīcijas starpposma mērķu un mērķu sasniegšanu augšupielādes apjomu un regularitāti KPVIS.

Kad būs pieejama informācija par konkrētiem iespējamajiem datu laukiem un to apjomu, informācija par to tiks iekļauta līgumā starp EM un sabiedrību “Altum”.

Biedrību un nodibinājumu iesaiste investīcijas ieviešanā
2.2.14i. investīcijas ieviešana notiks sadarbībā ar biedrību “Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteris”, jo paredzēts, ka tās paspārnē darbosies EDIC, kurš piedāvās komersantiem veikt testus un izstrādās digitālās attīstības ceļa kartes. MK Noteikumu projekta izstrādes laikā notika atsevišķas konsultācijas arī ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kā arī Latvijas Darba devēju konfederāciju, kuras pārstāv arī to komersantu intereses, kuri varēs saņemt aizdevumu DT projekta īstenošanai.

Dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana
Ņemot vērā, ka 2.2.1.4.i. investīcijas mērķis ir veikt uzņēmuma pāreju no tradicionāla vai novecojuša procesa uz vispārēju automatizāciju un robotizāciju caur digitālu risinājumu ieviešanu, tad tas veicinātu uzņēmumu pieejamību un sociālo iekļaušanu, neatkarīgi no dzimuma un īpašām vajadzībām. Izsniedzot ceļa karti un tajā iekļautās rekomendācijas, EDIC ir jāizvērtē to atbilstība dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju principiem. Komersantiem, veicot projekta izstrādi, ir jāpārliecinās, ka projektā paredzētās iekārtas, risinājumi, procesu digitalizācijas darbības, programmatūra un citas darbības neierobežo šo principu īstenošanu.

2.2.1.4i. investīcijas sasaiste, sinerģija un demarkācija ar citām investīcijām
ANM plānā paredzētās investīcijas nosedz pilnu atbalsta ciklu komersantu digitālajai transformācijai un katrai no investīcijām ir definēta konkrēta mērķa grupa un veicamās darbības. 2.2.1.4i. investīcijas ietvaros galvenais fokuss ir digitalizācijas risinājumu ieviešana uzņēmējdarbības automatizācijai un robotizācijai, ar mērķi vairot produktivitāti un konkurētspēju. 2.2.1.4i. investīcijas atbalstāmās darbības lielākoties ir vērstas uz infrastruktūras investīciju vajadzībām līdz ar to tās ietvaros nevarēs saņemt aizdevumu izmaksām, kas nosegtu, piemēram, jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanu vai digitālo prasmju attīstītībai. 2.2.1.4i. investīcijas nosacījumi (atbalsts pieejams aizdevumu veidā, kam nepieciešams piesaistīt līdzfinansējumu, un tas ir pieejams sākot no 100 000 euro), nepārklājas un nav līdzīgi citām ANM investīcijām digitālajā transformācijā.

Tāpat, demarkācija paredzēta EDIC līmenī, izstrādājot komersantiem Digitālās attīstības ceļa karti, tajā nosakot gan darbības, kas komersantam ir jāīsteno, lai varētu saņemt atbalstu, gan investīcijas, kuru ietvaros komersants var saņemt atbalstu šo darbību īstenošanai. EDIC specializācija būs kā faktors, kas ļaus īstenot demarkāciju atbilstoši katra komersanta specifiskajām vajadzībām, proti, EDIC rekomendēs komersantam pieteikties tam atbalstam konkrētā investīcijā, kurš vistiešāk atbildīs viņa vajadzībām.

Dubultfinansējuma riska mazināšana
Lai novērstu pārkompensācijas riskus tiks ievēroti Eiropas Komisijas 2015. gada 9. jūnija lēmumā Nr. SA.36904 (2014/N) “LHZB attīstības (programmu) daļa un Latvijas vienotās attīstības finanšu institūcijas izveide”  norādītais. Tāpat, Ekonomikas ministrija un sabiedrība “Altum” veiks darbības, lai 2.2.1.4i. investīcijas ieviešanas laikā novērstu interešu konfliktu, korupciju un krāpšanu.
2.2.1.4i. investīcijas administrēšanas izmaksas.

Ekonomikas ministrija slēgs līgumu ar sabiedrību “Altum” par AF finansējuma izmantošanu atbalsta sniegšanai komersantiem un ieguldīšanu ilgtermiņa saistībās, tāpēc lēmumā norādītie kapitāla limiti netiks pārsniegti. AF finansējums tiks izmantots aizdevumu un paralēlo aizdevumu finansēšanai, kā arī  sabiedrības “Altum” sagaidāmo kredītriska zaudējumu segšanai (tiek izmantots pirmo zaudējumu segšanai no neatgūtajiem aizdevumiem) un kapitāla atlaides segšanai. Turpmākos zaudējumus, kas pārsniedz pirmo zaudējumu apmēru, kas ir noteikts procentuāli no kopējās izsniegto paralēlo aizdevumu summas, pamatojoties uz programmas rādītāju novērtējumu atbilstoši Attīstības finanšu institūcijas likuma 12. panta trešajai daļai, sedz no sabiedrības “Altum” pašu finansējuma, t.i. attiecinātā pašu kapitāla un aizdevuma ieņēmumiem, kas veidojas no klientu maksājumiem. Sabiedrībai “Altum” ir tiesības atteikties no turpmākās aizdevumu piešķiršanas, ja faktiskie un prognozētie zaudējumi pārsniedz pieejamo publisko finansējumu zaudējumu segšanai.