Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekta mērķis ir definēt kārtību, kādā tiks īstenots, koordinēts un finansēts jauns jaunatnes politikas līdzdalības mehānisms – nacionālais jaunatnes dialogs, kas ir vērsts uz jauniešu līdzdalības stiprināšanu valstiskā līmenī.

Vispārējā kārtība

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un plānošanas dokumentiem ministrijas viens no jaunatnes politikas un darba ar jaunatni pamatuzdevumiem ir jauniešu aktīvas pilsoniskās līdzdalības veicināšana. Ministrija plāno un izstrādā rīcībpolitikas un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, kā arī Valsts izglītības attīstības aģentūra īsteno rīcībpolitikas, kas sniedz atbalstu pašvaldībām, jaunatnes organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem, lai iesaistītu jauniešus aktīvas pilsoniskās līdzdalības aktivitātēs. Atbalsts tiek sniegts Jaunatnes politikas valsts programmas un Eiropas Savienības programmas “Erasmus+” un “Eiropas Solidaritātes korpuss” ietvaros. Neskatoties uz nozīmīgu attīstību šajā jomā, pētījuma dati uzrāda, ka mainīgajā darba ar jaunatni jomā, ir nepieciešami arvien jauni jauniešu aktīvas pilsoniskās līdzdalības veicināšanas mehānismi. Svarīgi norādīt, ka jauniešu aktīvas pilsoniskās līdzdalības jēgpilna funkcionēšana, paredz augstu jauniešu motivāciju praktiski iesaistīties, diskutēt savā starpā un ar lēmumu pieņēmējiem par jauniešiem un visai sabiedrībai būtiskiem problēmjautājumiem un to risinājumiem.

Pamatojoties uz 2026. gadā apstiprināto Latvijas Sesto nacionālo atvērtās pārvaldības rīcības plānu 2026.-2027. gadam^[1], tad viens no plāna rīcības virzieniem ir nodrošināt plašāku sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā un stiprināt pilsonisko līdzdalību demokrātiskos procesos, tostarp attīstot bērnu un jauniešu pilsoniskās prasmes. Svarīgi ir bērniem un jauniešiem attīstīt prasmi uzticēties un veicināt viņu izpratni par valsti un demokrātisko līdzdalību.

Pamatojoties uz 2019. gadā veikto pētījumu “Jauniešu labbūtība Baltijas valstīs: pētījuma ziņojums (Latvija)”^[2], tad 17 % jauniešu iesaistās nevalstisko organizāciju darbībā, 19 % apmeklē jauniešu centrus, 22 % iesaistīti jaunatnes organizācijās un 24 % jauniešu projektos. Saskaņā ar ministrijas 2024. gadā veiktās aptaujas “Nacionāla mēroga socioloģiski reprezentatīvu aptauju īstenošana jaunatnes politikas un darba ar jaunatni monitoringa ietvaros: Pētījuma gala ziņojums”^[3] datiem, tad 10 % jauniešu uzskata, ka viņiem ir lielas vai visas iespējas ietekmēt lēmumus valsts līmenī, bet 12 %, ka viņiem ir lielas vai visas iespējas ietekmēt lēmumus savas pašvaldības līmenī. Tikai 15 % jauniešu novērtē, ka viņiem ir lielas iespējas iesaistīties politisko partiju aktivitātēs. Un tikai 23 % novērtē, ka viņiem ir iespējas ietekmēt lēmumus savā izglītības iestādē.

Gatavību iesaistīties lielā mērā ietekmē arī priekšstati un pieredze par sabiedrisko un pilsonisko aktivitāšu efektivitāti. Par to, ka viņiem ir iespējas ietekmēt savas pašvaldības lēmumus, pārliecināti ir tikai 21  % jauniešu Igaunijā, 12 % Latvijā un 9 % Lietuvā. Iespējas ietekmēt lēmumus savā skolā vai augstskolā atzīst 42 % jauniešu Igaunijā, 29 % Latvijā un 27 % Lietuvā. Savukārt lēmumus savā ģimenē var ietekmēt 74 % Igaunijā un Latvijā, un 70 % Lietuvā. Vienlaikus – to, ka viņiem ir iespējas brīvi paust savu viedokli, vērtējumu, uzskatus, atzīst 75 % jauniešu Igaunijā, 71 % Latvijā, bet tikai 58 % Lietuvā. Kopumā šie dati liecina, ka jaunieši ne vienmēr tiek iesaistīti tādu lēmumu pieņemšanā, kas attiecas uz viņiem pašiem. Lai gan ģimenē lielākā daļa jauniešu var ietekmēt lēmumus, izglītības iestādēs un savā pašvaldībā ietekmes iespējas tiek vērtētas drīzāk kritiski (Igaunijas rādītāji gan ir būtiski pozitīvāki). Tas liecina par nepieciešamību veicināt lielāku jauniešu iesaisti lēmumu diskutēšanā un pieņemto lēmumu skaidrošanā – kā institucionālā līmenī, tā arī dažādu atsevišķu projektu un aktivitāšu veidā, vienlaikus izvairoties no formālu līdzdalības pasākumu īstenošanas.

Ministrijas ieskatā jauniešu pilsoniskās līdzdalības līmeni ir nepieciešams būtiski uzlabot, jo šobrīd tas nav pieteikumi augsts. Tādēļ jaunatnes politikā un darbā ar jaunatni tiek meklēti arvien jauni pilsoniskās līdzdalības mehānismi.

Viens no šādiem būtiskiem un inovatīviem jauniešu aktīvas pilsoniskās līdzdalības iedzīvināšanas mehānismiem ir nacionālais jaunatnes dialogs. Ministrija sadarbībā ar Latvijas Jaunatnes padomi pirmo reizi 2025. gada 21. oktobrī Rīgā organizēja nacionālo jaunatnes forumu, kura ietvaros tika uzsākts Latvijā jauns jauniešu valsts līmeņa līdzdalības mehānisms – nacionālais jaunatnes dialogs. Forums pulcēja ap 140 jauniešu līderus, jaunatnes jomas pārstāvjus, Saeimas deputātus, Ministru prezidenti, ministrus, ministriju pārstāvjus ar mērķi uzsākt valsts līmeņa diskusijas par jauniešiem nozīmīgām tēmām, problēmām un to risinājumiem.


^[1] Avots: https://likumi.lv/ta/id/367024-par-latvijas-sesto-nacionalo-atvertas-parvaldibas-ricibas-planu-20262027-gadam
^[2] Avots: https://www.izm.gov.lv/sites/izm/files/3-well-being-of-young-people-in-the-baltic-states_2018_latvia1.pdf
^[3] Avots: https://jaunatneslietas.gov.lv/sites/default/files/2024-11/Aptaujas%20monitoringa%20ietvaros_Gala_zi%C5%86ojums_2024_14.11.pdf
 

Nē

Noteikumu projektā ietvertās normas būs vērstas uz jauniešu un lēmumu pieņēmēju diskusijām par jauniešiem nozīmīgu problēmu risināšanu valsts līmenī, īstenojot nacionālo jaunatnes dialogu.

Tiesiskais regulējums ietekmēs Latvijas Jaunatnes padomi, kas būs galvenā atbildīgā biedrība par nacionālā jaunatnes dialoga īstenošanu un koordinēšanu.

Nē

Nē

Nē

Nē

-