23-TA-1123: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma Rīgā, Mazā Nometņu ielā 56-3 nodošanu privatizācijai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (turpmāk –Privatizācijas likums) 7.panta otrā daļa, 74.panta trešā un ceturtā daļa
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Privatizēt dzīvokļa īpašumu, kas nodots īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nekustamais īpašums ar kadastra numuru 01000560135 Mazā Nometņu ielā 56, Rīgā sastāv no dzīvojamās mājas ar kadastra apzīmējumu 01000560135001 un zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 01000560135 (turpmāk- Nekustamais īpašums). Nekustamais īpašums pieder vairākiem kopīpašniekiem domājamās daļās, tostarp valstij Finanšu ministrijas personā – ¼ domājamās daļas apmērā.
Nekustamā īpašuma kopīpašnieki 2022.gada 28.oktobrī noslēguši līgumu par nekustamā īpašuma lietošanas kārtību un kopīpašuma izbeigšanu, sadalot Nekustamo īpašumu dzīvokļu īpašumos.
Līgumā par kopīpašuma izbeigšanu noteikts, ka valstij patstāvīgā lietošanā un īpašumā ir kopīpašuma 428/2717 domājamās daļas no dzīvojamās mājas un zemes vienības, kas piekrīt dzīvoklim Nr.3 un ietilpst dzīvokļa īpašuma sastāvā. Privatizācijas likuma 74.panta ceturtā daļa paredz, ja dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, šāda dzīvojamā māja nododama privatizācijai šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Privatizācijas likuma 73.7 panta pirmajā daļā noteikts, ka, pamatojoties uz dzīvojamo māju privatizācijas komisijas pieņemto lēmumu un dokumentu, kas apliecina, ka ir izdarīta samaksa par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, Valsts zemes dienests izsniedz īrniekam apliecību par īpašuma tiesībām uz dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.
Nekustamā īpašuma kopīpašnieki 2022.gada 28.oktobrī noslēguši līgumu par nekustamā īpašuma lietošanas kārtību un kopīpašuma izbeigšanu, sadalot Nekustamo īpašumu dzīvokļu īpašumos.
Līgumā par kopīpašuma izbeigšanu noteikts, ka valstij patstāvīgā lietošanā un īpašumā ir kopīpašuma 428/2717 domājamās daļas no dzīvojamās mājas un zemes vienības, kas piekrīt dzīvoklim Nr.3 un ietilpst dzīvokļa īpašuma sastāvā. Privatizācijas likuma 74.panta ceturtā daļa paredz, ja dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, šāda dzīvojamā māja nododama privatizācijai šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Privatizācijas likuma 73.7 panta pirmajā daļā noteikts, ka, pamatojoties uz dzīvojamo māju privatizācijas komisijas pieņemto lēmumu un dokumentu, kas apliecina, ka ir izdarīta samaksa par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, Valsts zemes dienests izsniedz īrniekam apliecību par īpašuma tiesībām uz dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas 2000.gada 20.novembrī izsniegtai apliecībai par īpašuma tiesībām uz dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Nekustamā īpašuma dzīvoklis Nr.3 ar kopējo platību 42,8 m2, kadastra Nr.01003561265, nodots īpašumā fiziskai personai. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā īpašuma tiesības reģistrētas fiziskai personai. Saskaņā ar Privatizācijas likuma 73.9 panta trešo daļu ikviens, kas darījuma noslēgšanas vai mantošanas rezultātā ieguvis īpašumā dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, atzīstams par dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieku, ja viņš ir reģistrēts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
Risinājuma apraksts
SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor), pamatojoties uz Privatizācijas likumu un Ministru kabineta 2019.gada 17.septembra noteikumiem Nr.431 “Noteikumi par valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu”, ir valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija. Ministru kabineta 1999.gada 19.janvāra noteikumu Nr.20 „Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas noteikumi” 12.punktā noteikts, ka valsts dzīvojamā māja tiek nodota privatizācijai ar Ministru kabineta rīkojumu.
Ievērojot, ka Nekustamajā īpašumā esošais dzīvoklis Nr.3 nodots īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kā arī, lai aizsargātu tā īpašnieka tiesības pabeigt dzīvojamās telpas privatizāciju, Ministru kabinetam jālemj par tā nodošanu privatizācijai.
Ievērojot, ka Nekustamajā īpašumā esošais dzīvoklis Nr.3 nodots īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kā arī, lai aizsargātu tā īpašnieka tiesības pabeigt dzīvojamās telpas privatizāciju, Ministru kabinetam jālemj par tā nodošanu privatizācijai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projekts attiecināms uz fizisko personu, kurai īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai nodots Nekustamajā īpašumā esošais dzīvoklis Nr.3.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Rīkojuma projekta būtība skar Ministru kabineta kompetenci lemt par rīcību ar Latvijas valsts nekustamo īpašumu. Rīkojuma projektā risinātais jautājums neparedz ieviest izmaiņas, kas varētu ietekmēt sabiedrības intereses.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Neskar nevienu no jomām, jo ir likumīgo funkciju izpilde.
Pielikumi