Anotācija (ex-ante)

Sabiedrības integrācijas fonds 2022. gadā ir veicis izvērtējumu “Rīcības plāna personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošana un uzņemšana Latvijā rīcības virziena – sociālekonomiskā iekļaušana izvērtējums” (turpmāk – izvērtējums), kas liecina, ka patvēruma meklētāji joprojām saskaras ar nozīmīgiem šķēršļiem, lai uzsāktu patstāvīgu dzīvi Latvijā, kas viņiem ir jāspēj līdz ar galīgā lēmuma par statusu pieņemšanas brīdi. Ir saglabājušie tādi izaicinājumi kā izglītība, dzīves vietas atrašana, nepietiekamais finansiālā pabalsta apmērs no valsts puses, nodarbinātība, latviešu valodas nepietiekamās zināšanas un kursu nepietiekamība u.c.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem trīs mēnešu laikā. Pamatotos gadījumos šo termiņu var pagarināt līdz 12 mēnešiem. Ja pieteikums tiek izskatīts saīsinātā kārtībā, lēmums tiek pieņemts 10 darbdienu laikā (gadījumos, kad visdrīzāk statuss netiks piešķirts). Līdz lēmuma pieņemšanai par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nodrošina patvēruma meklētāju izmitināšanu patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”. Pēc galīgā lēmuma piešķiršanas patvēruma meklētājam faktiski nav likumisku tiesību atrasties patvēruma meklētāju centrā. Lai gan tas nozīmē, ka primāri patvēruma meklētājam ir nepieciešams mājoklis un pastāvīgi ienākumi, izvērtējumā secināts, ka iespējas atrast mājokli būtiski ietekmē ierobežotie finanšu līdzekļi, kā arī mājokļu īpašnieku pretestība, savukārt darba atrašanu kavē latviešu valodas nezināšana. Tas bieži liedz uzsākt darbu savā profesijā, tāpēc arī zinoši jomas speciālisti ir spiesti strādāt vienkāršu, fizisku, mazāk apmaksātu darbu.

2021. gada 17. jūnijā tika pieņemti grozījumi Patvēruma likumā, kas atvieglo patvēruma meklētāju nodarbinātību, veselības un izglītības pakalpojumu saņemšanu. Patvēruma likuma grozījumi paredz, ka patvēruma meklētāja statusu un tiesības uzturēties Latvijas Republikas teritorijā patvēruma procedūras laikā apliecina patvēruma meklētāja personas dokuments vai ārzemnieka personas apliecība. Patvēruma likuma grozījumi izstrādāti, lai pilnveidotu kārtību, kādā patvēruma meklētajam patvēruma procedūras laikā tiek nodrošināta Patvēruma likumā paredzēto tiesību izpilde, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīvas 2013/33/ES, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai. 2021. gada 17. jūnijā tika pieņemti grozījumi Fizisko personu reģistra likumā, kas paredz, ka turpmāk Fizisko personu reģistrā tiks iekļautas ziņas par patvēruma meklētājiem. Tas nodrošinās, ka iekļautie un aktualizētie dati būs pieejami visām iestādēm, kuras iesaistītas patvēruma meklētājiem paredzēto tiesību nodrošināšanā, kā rezultātā patvēruma meklētāju apkalpošana iestādēs būs ātrāka. Iekļaujot ziņas par patvēruma meklētājiem fizisko personu reģistrā, tiek nodrošināta patvēruma meklētājiem paredzēto tiesību efektīvāka nodrošināšana, jo iesaistītajām iestādēm ir centralizēta piekļuve personas datiem. Tādējādi kopumā tiek samazināts administratīvais slogs, jo vienas iestādes – iekļautie un aktualizētie dati uzreiz ir pieejami visām iestādēm, kā rezultātā patvēruma meklētāja apkalpošana nākamajā iestādē būs ātrāka.

2021. gada 17. jūnijā tika pieņemti grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredz ieviest ārzemnieka personas apliecību jeb eID karti. Ārzemnieka personas apliecību izsniegs fizisko personu reģistrā iekļautam ārzemniekam, un to varēs saņemt arī patvēruma meklētājs no brīža, kad ir iestājušies Imigrācija likumā minētie nosacījumi, lai patvēruma meklētājam piešķirtu tiesības uz nodarbinātību. Ārzemnieka personas apliecība jeb eID karte dos iespēju ārzemniekam, tai skaitā patvēruma meklētājiem lietot plašu valsts sniegto pakalpojumu klāstu, tostarp izmantot publiskās pārvaldes e-pakalpojumus, lietot e-adresi, elektroniski identificēties un parakstīt dokumentus. Imigrācijas likuma 9. panta piektās daļas 23. punkts paredz, ka patvēruma meklētājam ir tiesības uz nodarbinātību, ja viņš nav saņēmis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt triju mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, un tas nav noticis viņa vainas dēļ. Atbilstoši Patvēruma likuma 6. panta otrajai daļai persona iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu iesniedz personīgi Valsts robežsardzei. Tiesības uz nodarbinātību saglabājas līdz brīdim, kad stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams galīgais lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Grozījumi Imigrācijas likumā izstrādāti, lai saīsinātu iepriekš Imigrācijas likumā noteikto sešu mēnešu termiņu, kad patvēruma meklētājam ir tiesības uz nodarbinātību, uz trīs mēnešu termiņu, un dotu iespēju patvēruma meklētājiem gūt papildus ienākumus, veicinātu viņu individuālo izaugsmi un palīdzētu nezaudēt kvalifikāciju. Regulējuma nepieciešamība aktualizējās 2020. gadā saistībā ar situāciju Baltkrievijā, no kuras Latvijā ieradās patvēruma meklētāji, tai skaitā augstas kvalifikācijas nodarbinātie. Minētie uzlabojumi paaugstinās patvēruma meklētāju uzņemšanas efektivitāti un ir nozīmīgs pamats patvēruma sistēmas attīstībai. Vienlaikus jāņem vērā, ka patvēruma meklētāju dzīves kvalitāti nosaka ne tikai institūciju sniegtais atbalsts, bet arī viņu pašu spēja līdzdarboties un piedalīties sabiedrības dzīvē. 
 

Lai palīdzētu patvēruma meklētājiem orientēties Latvijas tiesību sistēmā un sniegtu praktisku atbalstu, Rīcības plānā tika noteikts 3.8. pasākums “Sociālā darbinieka (patvēruma meklēšanas procesā 3 mēneši) un sociālā mentora (patvēruma meklēšanas procesā trīs mēneši un 12 mēneši pēc statusa saņemšanas) piesaiste katram bēglim vai ģimenei, kurš sniedz atbalstu sociālekonomiskās iekļaušanas plāna ieviešanā.” Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros pakalpojums tika nodrošināts darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.1.4. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū” 9.1.4.4. pasākuma “Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)” ietvaros, par projekta īstenotāju nosakot Sabiedrības integrācijas fondu.

4.3.4.8. pasākuma projekta īstenotājs ir noteikts Sabiedrības integrācijas fonds. Vienlaikus Latvijas programmā atbalstam no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, noteikts, ka, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos un saliedētas sabiedrības attīstību, ir nepieciešama sistēmiska pieeja, kas nodrošina savlaicīgu atbalstu sākotnējās integrācijas posmā, nodrošinot nepieciešamo informācijas un konsultāciju atbalstu vienuviet “Vienas pieturas aģentūrā”, Sabiedrības integrācijas fonds noteikts par atbildīgo iestādi “Vienas pieturas aģentūras” koncepcijas izstrādei un īstenošanai, attiecīgi nosakot Sabiedrības integrācijas fondu Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projekta īstenotāju. Lai īstenotu ilgtspējīgas nacionāla līmeņa koordinējošas institūcijas “Vienas pieturas aģentūras” darbību, nodrošinot kvalitatīvas informācijas un atbalsta pieejamību trešo valstu pilsoņiem, Kultūras ministrija nodrošinās Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondā ietvaros plānoto darbību un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.4.8. pasākuma ietvaros plānot darbību sinerģiju, vienlaikus nodrošinot skaidru demarkāciju plānotajā pakalpojumu klāstā. “Vienas pieturas aģentūras” uzdevums ir nodrošināt, ka trešo valstu pilsoņiem ir pieejams pēc iespējas plašāks publisko pakalpojumu klāsts, kā arī nodrošināt to, ka persona izprot savas tiesības un saņem nepieciešamo palīdzību.

2023. gada 23. aprīlī ir noslēgts līgums par Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projekta Nr. PMIF/13.1./2022/1/01 „Vienas pieturas aģentūra” (turpmāk – projekts Nr. PMIF/13.1./2022/1/01) īstenošanu. “Vienas pieturas aģentūras” pakalpojumi būs pieejami gan Rīgā (centrā), gan reģionos (četrās reģionu pilsētās). Sabiedrības integrācijas fonda administrētās “Vienas pieturas aģentūras” mērķis ir nodrošināt savlaicīgu atbalstu trešo valstu pilsoņiem, kas saņēmuši tiesības uzturēties Latvijas teritorijā, un personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība (bēgļi, personas, kurām piešķirts alternatīvais statuss, un patvēruma meklētāji) un kuras likumīgi uzturas Latvijas teritorijā (turpmāk kopā – mērķa grupa) sākotnējās integrācijas posmā, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos un saliedētas sabiedrības attīstību, izveidojot sistēmisku un vienotu valstisku pieeju, nodrošinot nepieciešamo informācijas un konsultāciju atbalstu vienuviet “Vienas pieturas aģentūrā” un vienlaikus uzlabojot sadarbību ar dažādu sektoru pārstāvjiem. Sabiedrības integrācijas fonda projekta Nr. PMIF/13.1./2022/1/01 ietvaros mērķa grupa var saņemt šādus pakalpojumus:
1. sākotnējas konsultācijas viņus interesējošās jomās (piemēram, migrācija, nodarbinātība, izglītība, veselības aprūpe u.c. aktuāli jautājumi) juridisko un psiholoģisko atbalstu, kā arī praktisku palīdzību reālajās dzīves situācijās;
2. informatīvo tālruni, kur būs pieejama visaptveroša, aktuāla un pārbaudīta informācija par pieejamiem pakalpojumiem un iespējām personu sociālekonomiskai iekļaušanai;
3. nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināta mutiskā un rakstiskā tulkošana retajās valodās, lai palīdzētu mērķa grupas pārstāvjiem risināt veselības, nodarbinātības, juridiskos jautājumus, kas nepieciešami kvalitatīvai dzīvei Latvijā.

Pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai un pārraudzībai darbosies digitālā klientu datu bāze, paredzot klientu profilēšanu, identificējot nodrošinātos un nepieciešamos pakalpojumus.

Savukārt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.4.8. pasākuma ietvaros tiks nodrošināts sociālekonomiskās iekļaušanās mentora un sociālā darbinieka pakalpojumi patvēruma meklētājiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem. Projekta mērķis ir stiprināt mērķa grupas pamattiesību īstenošanu, iesaisti sabiedrības sociālajos procesos un piekļuvi pakalpojumiem, nodrošinot pielāgotu un individuālu sociālekonomiskās iekļaušanās mentora un sociālā darbinieka pakalpojumu patvēruma meklētājiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ilgtspējīgas nacionāla līmeņa koordinējošas institūcijas „Vienas pieturas aģentūra” darbības ietvaros.

4.3.4.8. pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, nosakot, ka projekta iesniedzējs ir Sabiedrības integrācijas fonds, kas projektu īsteno kopā ar sadarbības partneriem – Nodrošinājuma valsts aģentūru un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi.

4.3.4.8. pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāk kā 2 610 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF+) finansējums granta veidā ne vairāk kā – 2 218 500 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta līdzfinansējums) (turpmāk – nacionālais finansējums) – ne mazāk kā 391 500 euro.

4.3.4.8. pasākuma projektu iesniegumu atlasi var uzsākt un līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu var slēgt, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2021. gada 24. jūnija Regulas 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060) 86. pantā noteikto, ka elastības finansējuma apjoms ir 50% no dalībvalstij pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 2026. gadam un 2027. gadam, attiecīgi pasākumam pieejamais kopējais finansējums līdz 2025. gada 31. decembrim, lai slēgtu līgumu vai vienošanos par projektu īstenošanu, ir ne vairāk kā 2 198 207 euro, tai skaitā ESF+ finansējums granta veidā 1 868 476 euro un nacionālais finansējums 329 731 euro.

4.3.4.8. pasākuma ESF+ finansējums 2 218 500 euro apmērā atbilst diviem intervences kodiem:
1. 152 “Pasākumi, kas veicina vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību sabiedrībā”;
2. 157 “Pasākumi trešo valstu valstspiederīgo sociālajai integrācijai”.
 

Finansējuma saņēmējs	Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmušas atbalstu	Patvēruma meklētāji un starptautiskās aizsardzības saņēmēji, kuriem veicināta sociālekonomiskā iekļaušana (skaits)
Sabiedrības integrācijas fonds	1	1 140

4.3.4.8. pasākuma ietvaros ir noteiktas šādas atbalstāmas darbības:
1. sociālā mentora un sociālā darbinieka pakalpojuma nodrošināšana mērķa grupai;
2. informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu;
3. projekta vadība un projekta īstenošanas nodrošināšana.

4.3.4.8. pasākuma mērķa grupa: patvēruma meklētāji un personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu, kas nepārsniedz 12 mēnešus pēc šī statusa iegūšanas dienas, pēc patvēruma lūguma izskatīšanas perioda, kas var ilgt no trīs līdz 12 mēnešiem.

Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojuma mērķis ir nodrošināt sociālekonomiskā iekļaušanas procesa īstenošanu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu, lai paaugstinātu personas sociālās funkcionēšanas spējas un integrāciju sabiedrībā.

Sociālā darbinieka pakalpojuma ietvaros sociālais darbinieks nodrošinās katras personas sociālā gadījuma vadību, kā arī sadarbībā ar sociālo mentoru, sastādīs katrai personai individuālu sociālekonomiskās iekļaušanas plānu un atbilstoši katras personas situācijai koordinēs atbalsta sniegšanu un sadarbību ar pašvaldības iestādēm, izglītības iestādēm, veselības aprūpes iestādēm, tai skaitā ģimenes ārstiem un citām iestādēm. Atbilstoši Rīcības plānam sociālā darbinieka pakalpojums tiks nodrošināts patvēruma meklētājiem trīs mēnešus patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki” vai tā tuvumā. Papildus rīcības plānā noteiktajam pasākuma ietvaros pēc bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanas, persona varēs turpināt saņemt sociālā darbinieka pakalpojumu uz laiku līdz 12 mēnešiem vai līdz brīdim, kad tiks izpildīts personas individuālajā sociālekonomiskās iekļaušanas plānā noteiktais (persona atradusi dzīvesvietu ar īres līgumu vai citu tiesisku pamatu, atradusi izglītības iestādi vai darba vietu). Pakalpojuma sniegšanas laiku būs iespējams pagarināt līdz 24 mēnešiem, ja tas būs pamatots ar sociālā darbinieka atzinumu.

Sociālā mentora pakalpojuma ietvaros sociālais mentors sniegs atbalstu personām integrēties sabiedrībā, veidot izpratni par dzīvi Latvijas sabiedrībā, palīdzēs reālās dzīves situācijās apgūt ikdienai nepieciešamās prasmes, sniegs atbalstu ikdienas situāciju risināšanā, sadarbībā ar sociālo darbinieku rosinās attīstīt jaunas iemaņas. Atbilstoši Rīcības plānam sociālā mentora pakalpojums tiks nodrošināts patvēruma meklētājiem trīs mēnešus, bet pēc bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanas, persona varēs turpināt saņemt sociālā mentora pakalpojumu uz laiku līdz 12 mēnešiem. Pakalpojuma sniegšanas laiku būs iespējams pagarināt līdz 24 mēnešiem, ja tas būs pamatots ar sociālā darbinieka atzinumu.

Atbilstoši plānotajam, sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojums būtiski paātrinās patvēruma meklētāju, personu ar bēgļu statusu un personu ar alternatīvā statusu integrācijas procesu sabiedrībā.

Papildus 4.3.4.8. pasākuma ietvaros tiks veicināta sadarbība starp sociālo darbinieku, kas sniedz pakalpojumus patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu un citām institūcijām (piemēram, Iekšlietu ministriju, Nodarbinātības valsts aģentūru u.c.) atbilstoši Rīcības plānā minētajam. Tiek plānots, ka pakalpojuma sniedzējs izvirza vadošo sociālo darbinieku (sadarbības koordinators), kurš nodrošina sociālo darbinieku un sociālo mentoru virsvadību un sadarbības koordinēšanu (tai skaitā informācijas apmaiņu) ar Rīcības plānā noteiktajām institūcijām. Tādējādi tiek plānots, ka 4.3.4.8. pasākums aptvers visu Latviju.

Finansējuma saņēmēja sadarbības partneris Nodrošinājuma valsts aģentūra nodrošina telpas sociālā darbinieka pakalpojuma īstenošanai patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā vai pēc iespējas tuvāk pakalpojuma saņēmējiem, savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nodrošina darba vietas aprīkojumu (izņemot datortehniku) sociālā darbinieka pakalpojuma īstenošanas vietā.

4.3.4.8. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi rādītāji:
1. iznākuma rādītājs: nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmušas atbalstu – 1;
2. rezultāta rādītājs: Patvēruma meklētāji un starptautiskās aizsardzības saņēmēji, kuriem veicināta sociālekonomiskā iekļaušana – 1 140.

Kopumā sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojums pasākuma ietvaros tiks nodrošināts 6 gadus, līdz 2029. gadam. 4.3.4.8. pasākuma projekta saturisko uzraudzību īstenos Sabiedrības integrācijas fonda kā Nacionālās koordinējošās iestādes patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrācijas jomā izveidota starpnozaru darba grupa, kuras sastāvā iekļauti pārstāvji no Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. decembra sēdes protokola Nr. 79 37. §, par Informatīva ziņojuma “Par koordinējošās iestādes izveidi personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, sociālekonomiskās iekļaušanas jomā” (21-TA-108) 3. punktu tiek paredzēta starpnozaru darba grupas izveide patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju sociālekonomiskās iekļaušanas jautājumu izskatīšanai Sabiedrības integrācijas fonda vadībā (turpmāk – Nacionālās koordinējošās iestādes darba grupa).

Nacionālās koordinējošās iestādes darba grupas galvenie uzdevumi:
1) organizēt regulāru iesaistīto valsts un pašvaldību iestāžu tikšanos, lai sekmētu integrācijas politikas attīstību un veicinātu starpinstitucionālo sadarbību;
2) atbalsta sniegšana mērķa grupas integrācijā un sociālajā iekļaušanā iesaistītajām institūcijām un organizācijām, tostarp veicot problēmu analīzi un nodrošinot pieredzes un labās prakses apmaiņu starp institūcijām, kā arī priekšlikumu izstrādi normatīvā regulējuma pilnveidei;
3) nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu starp lēmumu pieņēmējiem un mērķa grupu, veicinot tāda pakalpojuma groza izstrādi, kas ir nepieciešams mērķa grupas kvalitatīvai sociālekonomiskajai iekļaušanai Latvijas sabiedrībā, salāgojot gan mērķa grupas, gan sabiedrības intereses.

4.3.4.8. pasākumam ir tieša ietekme uz horizontālo principu ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” un tā ietvaros ir plānotas specifiskas darbības horizontālā principa veicināšanai, nosakot pienākumu uzkrāt datus par projekta ietekmi uz šādiem rādītājiem:
1) atbalstu saņēmušās sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautās personas, skaits;
2) personu, kuras ir piedalījušās mācību programmās, kurās ir integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās un citiem piederības un pamattiesību jautājumiem, skaits; 
3) konsultatīva rakstura pasākumu par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās un citiem piederības un pamattiesību jautājumiem, skaits.

Projektā noteikts, ka 4.3.4.8. pasākuma ietvaros plānots attiecināt tiešās attiecināmās izmaksas un pārējās attiecināmās izmaksas. Tiešās attiecināmās izmaksas ietver projekta īstenošanas un vadības personāla izmaksas, telpu nomas izmaksas, projekta īstenošanas personāla darba vietas aprīkojuma iegādes, īres, atjaunošanas, uzturēšanas un remonta izmaksas jaunu darba vietu radīšanai vai esošo darba vietu atjaunošanai, iekšzemes komandējumu, mācību, darba  braucienu izmaksas plānotā projekta vadības un īstenošanas personālam, pasākuma mācību, semināru, konferenču organizēšanas un ar to saistīto materiālu nodrošināšanas izmaksas, transporta izmaksas, tai skaitā nomas izmaksas.

Projekta nosaka netiešās attiecināmās izmaksas, ko finansējuma saņēmējam projektā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no tiešajām personāla izmaksām.
 
4.3.4.8. pasākuma ietvaros netiek sniegts valsts atbalsts komercdarbībai, jo 4.3.4.8. pasākuma ietvaros plānotajām darbībām nav saimnieciska rakstura un netiek sniegtas priekšrocības, radot konkurences ierobežojumus. Projekta īstenotājs – Sabiedrības integrācijas fonds, projekta ietvaros sniegs bezmaksas pakalpojumus mērķa grupai sociālās iekļaušanas nodrošināšanai. Sabiedrības integrācijas fonds par koordinējošo iestādi personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, sociālekonomiskās iekļaušanas koordinācijas jomā, noteikts ar Ministru kabineta 2021. gada 7. decembra sēdes protokollēmuma (Nr. 79/37.§) “Informatīvais ziņojums “Par koordinējošās iestādes izveidi personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, sociālekonomiskās iekļaušanas jomā”” 2. punktu.