Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
VRAA informē, ka saistībā ar tehniskiem darbiem 21.02.2024 laikā no plkst. 21:00 līdz plkst. 23:30 var būt traucēta vienotās pieteikšanās moduļa darbība. To laikā portālā īslaicīgi var būt traucēti vai nepieejami e-Identitātes apliecināšanas un parakstīšanās pakalpojumi ar eID, eParaksts kartēm un mobilo lietotni eParaksts mobile.
22-TA-3504: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes  2021. gada 24. novembra Direktīva (ES) 2021/2101, ar ko Direktīvu 2013/34/ES groza attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles (turpmāk – Direktīva 2021/2101)

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojektā "Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums" iekļautas tiesību normas, kas izriet no Direktīvas 2021/2101. Tā mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas.
Spēkā stāšanās termiņš
22.06.2023.
Pamatojums
Direktīvas 2021/2101 normas ir jāpārņem līdz 22.06.2023.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Direktīvas 2021/2101 preambulā norādīts, ka:
1. 2019. gada 26. marta rezolūcijā Eiropas Parlaments uzsvēra, ka ir vajadzīga vērienīga publiska pārskatu sniegšana par katru valsti, lai palielinātu korporatīvo pārredzamību un uzlabotu publisko kontroli. Paralēli darbam, ko Eiropas Savienības Padome (turpmāk- Padome) veic, lai cīnītos pret uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešanu, ir jāuzlabo publiskā kontrole pār tādu starptautisko uzņēmumu ienākuma nodokļiem, kas darbojas Eiropas Savienībā (turpmāk- ES), lai vēl vairāk sekmētu korporatīvo pārredzamību un atbildību, tādējādi veicinot mūsu sabiedrības labklājību. Šāda kontrole ir nepieciešama arī tādēļ, lai sekmētu publiskās debates, jo īpaši attiecībā uz tādu starptautisko uzņēmumu ienākuma nodokļu saistību izpildi, kas darbojas ES, un ienākuma nodokļu saistību izpildes ietekmi uz reālo ekonomiku. Kopīgu noteikumu noteikšana attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa pārredzamību kalpos arī vispārējām ekonomiskajām interesēm, visā ES nodrošinot līdzvērtīgus aizsardzības pasākumus investoru, kreditoru un citu trešo personu aizsardzībai kopumā un tādējādi sekmējot ES iedzīvotāju uzticēšanās atgūšanu valstu nodokļu sistēmu taisnīgumam. Šādu publisku kontroli var panākt, izmantojot ziņojumu par ienākuma nodokļa informāciju, neatkarīgi no tā, kur starptautiskas grupas galvenais mātesuzņēmums ir iedibināts.
2. ES jau ir ieviesta publisku pārskatu sniegšana par katru valsti attiecībā uz banku nozari saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīvu 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (turpmāk – Direktīva 2013/36), kā arī attiecībā uz ieguves un mežizstrādes nozari saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīvu 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (turpmāk – Direktīva 2013/34). Lai novērstu banku sektora ziņojumu sniegšanu dubultā, galvenie mātesuzņēmumi un atsevišķie uzņēmumi, uz kuriem attiecas Direktīva 2013/36 un kuri savā ziņojumā, kas sagatavots saskaņā ar minētās direktīvas 89. pantu, iekļauj visas savas darbības un attiecīgā gadījumā arī visas savu radniecīgo uzņēmumu darbības, kas iekļautas to konsolidētajos finanšu pārskatos, tostarp darbības, uz kurām neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes  2013. gada 26. jūnija Regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 Trešās daļas I sadaļas 2. nodaļas noteikumi, būtu jāatbrīvo no pienākuma izpildīt ziņošanas prasības, kas izklāstītas šajā direktīvā.
3. Lai nodrošinātu pietiekamu detalizācijas pakāpi, kas ļautu iedzīvotājiem labāk novērtēt starptautisku uzņēmumu ieguldījumu sabiedrības labklājības veicināšanā katrā dalībvalstī, informācija būtu jāsniedz sadalījumā pa dalībvalstīm. Turklāt informācija par starptautisku uzņēmumu darbībām būtu jāatspoguļo ļoti detalizēti arī par konkrētām trešo valstu nodokļu jurisdikcijām, kas rada īpašas problēmas. Par visām citām trešās valsts darbībām informācija būtu jāsniedz apkopotā veidā, ja vien uzņēmums nevēlas sniegt sīkāku informāciju.
4. Attiecībā uz noteiktām nodokļu jurisdikcijām būtu jānorāda ļoti detalizēta informācija. Ziņojumā par ienākuma nodokļa informāciju vienmēr būtu jāatklāj informācija atsevišķi par katru jurisdikciju, kura iekļauta Padomes secinājumu par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, pielikumos un to turpmākos atjauninājumos, kas divreiz gadā, parasti februārī un oktobrī, tiek īpaši apstiprināti un publiskoti ES Oficiālajā Vēstneša C sērijā. Minēto Padomes secinājumu I pielikumā ir iekļauts "ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas", savukārt II pielikumā – "Pašreizējais stāvoklis sadarbībā ar ES attiecībā uz paustajām saistībām, ko uzņēmušās jurisdikcijas, kuras sadarbojas, nolūkā īstenot labas nodokļu pārvaldības principus". Attiecībā uz I pielikumu apskatāmās jurisdikcijas ir tās, kuras bija uzskaitītas tā finanšu gada 1. martā, par kuru ir jāsagatavo ziņojums par ienākuma nodokļa informāciju. Attiecībā uz II pielikumu – apskatāmās jurisdikcijas ir tās, kuras ir minētas II pielikumā tā finanšu gada 1. martā, par kuru jāsagatavo ziņojums par ienākuma nodokļa informāciju, un iepriekšējā finanšu gada 1. martā.
5. Tūlītēja tādu datu publiskošana, kuri iekļaujami ziņojumā par ienākuma nodokļa informāciju, atsevišķos gadījumos varētu nopietni kaitēt uzņēmuma komerciālajam stāvoklim. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atļaut uzņēmumiem atlikt konkrētas informācijas atklāšanu uz ierobežotu vairāku gadu posmu ar noteikumu, ka tie skaidri atklāj informāciju par šādu atlikšanu, sniedz ziņojumā pamatotu paskaidrojumu par tās iemesliem un dokumentē šos pamatā esošos iemeslus. Informācija, ko uzņēmumi neiekļauj, būtu jāatklāj vēlākā ziņojumā. Nekādos apstākļos nebūtu pieļaujams neiekļaut informāciju, kas attiecas uz nodokļu jurisdikcijām, kuras iekļautas I un II pielikumā Padomes secinājumos par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas.
6. Dalībvalstu pienākums paredzēt sodus un veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto sodu izpildi saskaņā ar Direktīvu 2013/34, attiecas uz valsts noteikumu pārkāpumiem saistībā ar to, kā konkrēti uzņēmumi un filiāles atklāj informāciju par ienākuma nodokli, kas pieņemta saskaņā ar šo direktīvu.
7. Lai izvairītos no tā, ka tiek radīts administratīvais slogs, sagatavojot ziņojumu par ienākuma nodokļa informāciju saskaņā ar šo direktīvu, uzņēmumiem vajadzētu būt tiesīgiem atspoguļot informāciju, pamatojoties uz ziņošanas norādēm, kas noteiktas Padomes 2016. gada 25. maija Direktīvā(ES) 2016/881, ar ko Direktīvu 2011/16/ES groza attiecībā uz obligātu automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā (turpmāk Direktīva 2016/881). Ziņojumā par ienākuma nodokļa informāciju būtu jānorāda, kura pārskatu sagatavošanas sistēma tika izmantota. Ziņojumā par ienākuma nodokļa informāciju papildus varētu iekļaut vispārīgus skaidrojumus, ja ir vērojamas būtiskas atšķirības grupas līmenī starp uzkrāto nodokļu summām un samaksāto nodokļu summām, ņemot vērā atbilstošās summas par iepriekšējiem finanšu gadiem.
8. Latvijā tiesību normas, kas izriet no
Direktīvas 2016/881, iekļautas šādos nodokļu jomas normatīvajos aktos:
- likumā "Par nodokļiem un nodevām";
- Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumos Nr. 397 "Noteikumu par starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti" (turpmāk – MK 397) (izdoti saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7. panta ceturto daļu, 15. panta devīto daļu un 18.1 panta trešo daļu).
9. Latvijā tiesību normas, kas pašlaik izriet no Direktīvas 2013/34, iekļautas šādos normatīvajos aktos:
 - Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, izņemot šīs direktīvas 10. nodaļu "Ziņojums par maksājumiem pārvaldes struktūrām", 19.a. pantu "Nefinanšu informācija", 29.a. pantu "Konsolidētais nefinanšu paziņojums" un 35. pantu "Grozījums Direktīvā 2006/43/EK attiecībā uz revīzijas ziņojumu". Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums neattiecas uz kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām, apdrošināšanas sabiedrībām, pārapdrošināšanas sabiedrībām, privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām un alternatīvo ieguldījumu fondiem, kuri dibināti kā komercsabiedrības. Minēto sabiedrību darbību un gada pārskatu, kā arī konsolidēto gada pārskatu sagatavošanu regulē attiecīgo nozari reglamentējošie likumi un uz to pamata izdotie normatīvie akti, tai skaitā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi, kuros iekļauts arī Direktīvā 2013/34 paredzētais regulējums, kas attiecas uz minēto sabiedrību gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem;
- Direktīvas 2013/34 10. nodaļā "Ziņojums par maksājumiem pārvaldes struktūrām" paredzētais regulējums iekļauts likumā "Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm";
- Direktīvas 2013/34 19.a. pantā “Nefinanšu informācija” un 29.a. pantā "Konsolidētais nefinanšu paziņojums" paredzētais regulējums iekļauts Finanšu instrumentu tirgus likumā un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajos noteikumos, kuri attiecas uz kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām;
- Direktīvas 2013/34 35. pantā "Grozījums Direktīvā 2006/43/EK attiecībā uz revīzijas ziņojumu" paredzētais regulējums iekļauts Revīzijas pakalpojumu likumā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Saskaņā ar Direktīvā 2013/34 ietverto līdzšinējo regulējumu (bez grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvas  2021/2101 1. pantu un ko paredzēts pārņemt ar likumprojektu) un, ņemot vērā 1. pantā un I un II pielikumā minēto, šī direktīva attiecas uz visām Latvijas Republikas akciju sabiedrībām, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, pilnsabiedrībām un komandītsabiedrībām. Savukārt, ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu pieņemtie šīs direktīvas grozījumi paredz, ka koordinācijas pasākumus, kas paredzēti Direktīvas 2013/34 jaunajā 48.a līdz 48.e pantā un 51. pantā, piemēros arī tiem dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz filiālēm, kuras dalībvalstī atvēris uzņēmums, kuru nereglamentē dalībvalsts tiesību akti, bet kura juridiskā forma ir salīdzināma ar I pielikumā uzskaitītajiem uzņēmumu veidiem. Šīs direktīvas 2. pantu attiecībā uz šīm filiālēm piemēros tiktāl, ciktāl 48.a līdz 48.e pants un 51. pants ir piemērojams šādām filiālēm.
2. Pašlaik regulējums attiecībā uz filiālēm ir paredzēts Komerclikumā, savukārt regulējums attiecībā uz filiālēm un citām personām, kas uzskatāms par pastāvīgajām pārstāvniecībām, ietverts likumā "Par nodokļiem un nodevām", Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un citos nodokļus reglamentējošajos normatīvajos aktos.
3. Nav iespējams Direktīvā 2021/2101 paredzēto regulējumu ietvert kādā no spēkā esošajiem likumiem, ar kuriem pašlaik pārņemts Direktīvā 2013/34 ietvertais regulējums, jo neviens no minētajiem likumiem neaptver Direktīvā 2013/34 (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvas  2021/2101 1.pantu) paredzēto subjektu loku.
Risinājuma apraksts
Ievērojot iepriekšminēto, lai normatīvajā regulējumā iekļautu tiesību normas, kas izriet no Direktīvas 2021/2101, izstrādāts jauna likuma projekts “Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums" (turpmāk - likumprojekts).
Likumprojekta I nodaļa "Vispārīgie noteikumi" (1. – 3. pants)
1. pantā
iekļauts ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.a panta 1. punktā paredzēto četru terminu skaidrojumi (atsevišķa komercsabiedrība, konsolidētie finanšu pārskati, koncerna (grupas) galvenā mātes sabiedrība, nodokļu jurisdikcija), kā arī minētās Direktīvas 1. panta 2. punktā terminu skaidrojumi (neto apgrozījums un ieņēmumi). Tomēr, lai izprastu likumprojektā lietotos terminus, papildus atzīmējam, ka ar komercsabiedrības filiāli saprot komercsabiedrības struktūrvienību, kurai nav juridiskās personas statusa un kura darbojas šīs komercsabiedrības vārdā. Tā ir minētās komercsabiedrības organizatoriski patstāvīga daļa, kura teritoriāli vai citādi nošķirta no šīs komercsabiedrības, reģistrēta Latvijas Republikā un savā atrašanās vietā attiecīgās komercsabiedrības vārdā sistemātiski veic komercdarbību. Šā likumprojekta izpratnē par komercsabiedrības filiāli uzskatāma arī nerezidenta (ārvalsts komercsabiedrības) pastāvīgā pārstāvniecība (likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē). Tā pat arī koncerna (grupas) mātes sabiedrība ir komercsabiedrība, kura kontrolē vienu vai vairākas citas komercsabiedrības ir šā koncerna (grupas) meitas sabiedrības. Koncerna (grupas) meitas sabiedrība ir komercsabiedrība, kuru kontrolē šā koncerna (grupas) mātes sabiedrība. Par koncerna (grupas) meitas sabiedrību uzskata arī ikvienu šā koncerna (grupas) meitas sabiedrības meitas sabiedrību. Koncerns (grupa) ir komercsabiedrību kopums, kuru veido koncerna (grupas) mātes sabiedrība un visas tās meitas sabiedrības.
2. pantā paredzēts likumprojekta mērķis - nodrošināt sabiedrībai pieejamu informāciju par konkrētu starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām.
3. pantā paredzēta likumprojekta darbības joma un likumprojekta subjekti, tai skaitā, ka:
- likumprojekts noteiks kārtību, kādā sagatavo, iesniedz un publisko konkrētu starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām (turpmāk – pārskats par ienākuma nodokļiem).
- likumprojektā paredzētais regulējums attieksies uz visiem subjektiem, kas paredzēti Direktīvā 2013/34 (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvas  2021/2101 1.pantu) neatkarīgi no to saimnieciskās darbības nozares, kuri atbildīs Direktīvā  2021/2101 paredzētajiem kritērijiem un nosacījumiem un uz kuriem neattieksies attiecīgie atbrīvojumi vai izņēmumi, tātad likumprojekta subjekti ir šādas Latvijas Republikā reģistrētas komercsabiedrības un saimnieciskās vienības (t.i., filiāles), ja tās atbilst šajā likumā noteiktajiem kritērijiem un nosacījumiem vai uz kurām attiecas šajā likumprojektā noteiktie atbrīvojumi vai likumprojekta piemērošanas izņēmumi:
1) koncerna (grupas) galvenā mātes sabiedrība;
2) komercsabiedrība, kura ir starptautiskas koncerna (grupas) meitas sabiedrība (turpmāk – meitas sabiedrība);
3) atsevišķa komercsabiedrība;
4) Eiropas Savienības dalībvalsts, kas nav Latvijas Republika, vai trešās valsts komercsabiedrības filiāle (turpmāk – filiāle).
Atbilstoši Komerclikumam uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība. Uzņēmumā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības), kurus komersants izmanto komercdarbības veikšanai.
Likumprojekta II nodaļas "Galvenās mātes sabiedrības un atsevišķas komercsabiedrības pienākums sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, uz tām attiecināmie nosacījumi, kritēriji, atbrīvojumi un piemērošanas izņēmumi" (4. – 8. pants):
4. pantā iekļauts ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.b panta 1. punkta pirmajā un otrajā daļā paredzētais regulējums attiecībā uz galvenās mātes sabiedrības pienākumu sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja saskaņā ar konsolidētā finanšu pārskata datiem attiecīgā koncerna (grupas) konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) galvenās mātes sabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 000 000 euro. Atbilstīgi šāds pienākums būtu jābeidz piemērot, ja divus pārskatu gadus pēc kārtas minētie ieņēmumi vairs nepārsniedz attiecīgo apmēru. Uz šādu galveno mātes sabiedrību būtu atkal jāattiecina ziņošanas pienākums, ja tā ieņēmumi atkal divus pārskata gadus pēc kārtas pārsniedz attiecīgo apmēru.
5. pantā iekļauts ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.b panta 1. punkta trešajā un ceturtajā daļā paredzētais regulējums attiecībā uz atsevišķas komercsabiedrības pienākumu sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja saskaņā ar finanšu pārskata datiem tās ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) bilances datumā pārsniedz 750 000 000 euro. Atbilstīgi šāds pienākums būtu jābeidz piemērot, ja divus pārskatu gadus pēc kārtas minētie ieņēmumi vairs nepārsniedz attiecīgo apmēru. Uz šādu atsevišķo komercsabiedrību būtu atkal jāattiecina ziņošanas pienākums, ja tā ieņēmumi atkal divus pārskata gadus pēc kārtas pārsniedz attiecīgo apmēru.
6. pantā iekļauts ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.b panta 2. punktā paredzētais regulējums, ciktāl tas paredz atbrīvojumu galvenajai mātes sabiedrībai no pienākuma sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja tā un visas tās radniecīgās sabiedrības, tostarp tās filiāles, ir reģistrētas Latvijas Republikā vai visu saimnieciskās darbības vieta ir tikai Latvijas Republika un neviena cita nodokļu jurisdikcija.
7.pantā iekļauts ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.b panta 2. punktā paredzētais regulējums ciktāl tas paredz atbrīvojumu atsevišķai komercsabiedrībai no pienākuma sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja tā, tostarp tās filiāles, ir reģistrētas Latvijas Republikā vai tās saimnieciskās darbības vieta ir tikai Latvijas Republika un neviena cita nodokļu jurisdikcija.
8. pantā iekļauts ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.b panta 3. punktā paredzētais piemērošanas izņēmums, kas attiecas uz tādu galveno mātes sabiedrību un atsevišķo komercsabiedrību, kura ir kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, ja šī galvenā mātes sabiedrība vai tās radniecīgā sabiedrība, vai atsevišķā komercsabiedrība ietver attiecīgi konsolidētajā finanšu pārskatā vai gada pārskatā apkopotu informāciju par visām savām saimnieciskajām darbībām sadalījumā par katru ES dalībvalsti un par katru trešo valsti un to publisko, ievērojot kārtību, kāda noteikta minēto finanšu tirgus dalībnieku darbību reglamentējošajos likumos un saskaņā ar tiem  izdotajos gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas normatīvajos noteikumos.
Jāatzīmē, ka minētā kārtība noteikta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 4. augusta normatīvo noteikumu Nr. 113 "Kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas normatīvie noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 113) 100. punktā, pārņemot Direktīvas 2013/36 89. pantā paredzēto regulējumu attiecībā uz ziņošanu par katru valsti.
Likumprojekta 8. panta 1. punkts paredz, ka galvenajai mātes sabiedrībai pārskats par ienākuma nodokļiem nav jāsniedz, jo saskaņā ar noteikumu Nr. 113 100. punktu kredītiestāde un ieguldījumu brokeru sabiedrība apkopotā veidā un sadalījumā pa katru dalībvalsti un pa katru ārvalsti, kurā tā veic komercdarbību ar filiāles vai meitas sabiedrības, kas ir finanšu iestāde saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 26. apakšpunktu sniedz finanšu (konsolidētā finanšu pārskata) pielikumā arī informāciju par ienākuma nodokļa apmēru, kas tiek publiskota.
Likumprojekta III nodaļas "Meitas sabiedrības un filiāles pienākumi attiecībā uz pārskatu par ienākuma nodokļiem, uz tām attiecināmie nosacījumi, kritēriji un atbrīvojumi" (9. – 14. pants):
9. pantā
iekļauts ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.b panta 4. punkta pirmajā daļā paredzētais regulējums attiecībā uz meitas sabiedrības, kura saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5. panta ceturto daļu ir vidēja sabiedrība (nepārsniedz divus no trim kritērijiem, t.i., bilances kopsumma — 20 000 000 euro, neto apgrozījums — 40 000 000 euro, vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250.) un piekto daļu – liela sabiedrība (pārsniedz divus no trim kritērijiem, t.i., bilances kopsumma — 20 000 000 euro, neto apgrozījums — 40 000 000 euro, vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250), pienākumu iesniegt un publiskot starptautiskā koncerna (grupas), kuras radniecīgā sabiedrība tā ir, galvenās mātes sabiedrības pārskatu par ienākuma nodokļiem.
10. pantā iekļauts ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.b panta 4. punkta otrajā daļā paredzētais regulējums attiecībā uz meitas sabiedrības, kura saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5. panta ceturto un piekto daļu ir vidēja vai liela sabiedrība, pienākumu pieprasīt informāciju no galvenās mātes sabiedrības un sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, bet gadījumā, ja minētā galvenā mātes sabiedrība nesniedz visu informāciju, kas nepieciešama pārskata par ienākuma nodokļiem sagatavošanai, meitas sabiedrībai ir pienākums sagatavot, iesniegt un publiskot paziņojumu, kurā norāda, ka minētā galvenā mātes sabiedrība nav darījusi pieejamu visu informāciju, kas nepieciešama pārskata par ienākuma nodokļiem sagatavošanai (turpmāk – meitas sabiedrības paziņojums).
11. pantā iekļauts ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.b panta 4. punkta trešajā daļā paredzētais atbrīvojums meitas sabiedrībai no pienākumiem attiecībā uz starptautiskā koncerna (grupas), kuras radniecīgā sabiedrība tā ir, galvenās mātes sabiedrības pārskata par ienākuma nodokļiem iesniegšanas un publiskošanas gadījumā, ja saskaņā ar minētās galvenās mātes sabiedrības sagatavotā konsolidētā finanšu pārskata datiem šī starptautiskā koncerna (grupas) konsolidēto ieņēmumu kopsumma divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) minētās galvenās mātes sabiedrības bilances datumā vairs nepārsniedz 750 000 000 euro.
12. pantā iekļauts ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.b panta 5. punktā paredzētais regulējums attiecībā uz filiāles, kuras neto apgrozījums katrā no diviem pēdējiem pārskata gadiem (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) pārsniedz 8 000 000 euro:
- pienākumu iesniegt un publiskot atsevišķas komercsabiedrības vai starptautiskā koncerna (grupas), kuras radniecīgās sabiedrības filiāle tā ir, galvenās mātes sabiedrības pārskatu par ienākuma nodokļiem,
- personas vai personu, kuras pilnvarotas pārstāvēt attiecīgo dalībvalsts vai trešās valsts komercsabiedrību darbībās, kas saistītas ar filiāli, pienākumu pieprasīt, lai minētā galvenā mātes sabiedrība vai atsevišķā komercsabiedrība sniedz visu informāciju, kas nepieciešama pārskata par ienākuma nodokļiem sagatavošanai, gadījumā, ja filiālei nav pieejama informācija par galvenās mātes sabiedrības vai atsevišķās komercsabiedrības ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām vai tās sagatavotais pārskats par ienākuma nodokļiem. Jāatzīmē, ka ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.e panta 2. punktā ir atsauce uz Eiropas Padomes un Parlamenta 2017.gada 14. jūnija Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (turpmāk - Direktīva 2017/1132), ciktāl tajā ir regulējums attiecībā uz personu vai personām, kuras pilnvarotas pārstāvēt attiecīgo dalībvalsts vai trešās valsts komercsabiedrību darbībās, kas saistītas ar filiāli (30. un 37. pants). Minētais regulējums pārņemts ar Komerclikumu (8. panta piektās daļas 2. punkts),
- filiāles pienākumu gadījumā, kad galvenā mātes sabiedrība vai atsevišķā komercsabiedrība nesniedz visu informāciju, kas nepieciešama pārskata par ienākuma nodokļiem sagatavošanai, sagatavot, iesniegt un publiskot paziņojumu, kurā norāda, ka minētā galvenā mātes sabiedrība vai atsevišķā komercsabiedrība nav darījusi pieejamu visu informāciju, kas nepieciešama pārskata par ienākuma nodokļiem sagatavošanai (turpmāk – filiāles paziņojums),
- papildu nosacījumus attiecībā uz filiālei paredzētajiem pienākumiem, piemēram, ka šajā pantā noteiktie pienākumi uz filiāli attiecas tikai tad, ja galvenajai mātes sabiedrībai nav tādas meitas sabiedrības, kura ir Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība un saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5. panta ceturto un piekto daļu – vidēja vai liela sabiedrība.
13. pantā iekļauts ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.b panta 6. punktā paredzētais atbrīvojums meitas sabiedrībai un filiālei no pienākumiem attiecībā uz pārskata par ienākuma nodokļiem iesniegšanu un publiskošanu gadījumā, ja galvenā mātes sabiedrība, kas nav Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība, vai attiecīgā atsevišķā komercsabiedrība, kas nav Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība, ir pati sagatavojusi prasībām atbilstošu pārskatu par ienākuma nodokļiem un to publiskojusi savā tīmekļvietnē, un tas ir bez maksas publiski pieejams vismaz vienā no ES oficiālajām valodām elektroniski mašīnlasāmā formātā. Turklāt pārskatā par ienākuma nodokļiem ir norādīts tās meitas sabiedrības vai filiāles nosaukums un juridiskā adrese, kura pārskatu par ienākuma nodokļiem ir iesniegusi publicēšanai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs).
14. pantā iekļauts ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.b panta 7. punktā paredzētais aizliegums izvairīties no pienākuma sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem.
Likumprojekta IV nodaļas "Pārskata par ienākuma nodokļiem saturs un sagatavošanas noteikumi" (15. – 21. pants):
15. pantā un 16. panta pirmajā daļā
iekļauts ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.c panta 1. punktā un 2. punkta otrajā daļā paredzētais regulējums attiecībā uz pārskata par ienākuma nodokļiem saturu un šajā pārskatā sniedzamo informāciju. Šajos pantos paredzēts arī sniegt skaidrojumu par to, kā jānovērtē naudā vai jāaprēķina atsevišķu informācijas vienību summas, vai cik sīkā sadalījumā noteiktā informācija jāsniedz. Jāatzīmē, ka pārskatā par ienākuma nodokļiem sniedzamā informācija ietver lielu daļu no MK 397 pielikumā paredzētajām informācijas vienībām, turklāt likumprojekta 15. un 16. pantā paredzēto un minētajos noteikumos paredzēto informācijas vienību nosaukumi un summu aprēķināšanas metodes ir līdzīgas.
15. pantā paredzēts arī sniegt informāciju par darbinieku skaitu, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos. Atzīmējam, ka MK 397 ir skaidrots, ka attiecīgajā ailē "Darbinieku skaits" norāda visu to starptautiskās uzņēmumu grupas sastāvā esošo vienību darbinieku kopējo skaitu ar pilnslodzes ekvivalentu (FTE), kuru rezidence nodokļu vajadzībām atrodas attiecīgajā valstī vai teritorijā. Darbinieku skaitu var norādīt uz gada beigām vai, pamatojoties uz vidējo gada nodarbinātības līmeni vai jebkuru citu pamatu, kas konsekventi katru gadu piemērots dažādās nodokļu vajadzībām izvēlētajās rezidences valstīs vai teritorijās. Šajā nolūkā neatkarīgus līgumslēdzējus, kas piedalās starptautiskās uzņēmumu grupas sastāvā esošās vienības parastajā saimnieciskajā darbībā, var norādīt kā darbiniekus. Saprātīga darbinieku skaita noapaļošana vai tuvināšana ir pieļaujama ar nosacījumu, ka šāda noapaļošana vai tuvināšana būtiski nekropļo darbinieku relatīvo sadalījumu dažādās nodokļu valstīs vai teritorijās. Konsekventu pieeju subjektiem piemēro katru gadu. Savukārt, pamatojoties uz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 7. panta ceturto daļu vidējo darbinieku skaitu aprēķina, saskaitot sabiedrībā (koncernam — konsolidācijā iesaistāmajās sabiedrībās) strādājošos darbiniekus pārskata gada katra mēneša pēdējā datumā un summu dalot ar mēnešu skaitu pārskata gadā.
Tāpat 15. panta otrajā daļā ir arī noteikts, ka jāsniedz informācija par uzkrāto ienākuma nodokli. Atzīmējam, ka MK 397 ir sniegts skaidrojums par to, ka attiecīgajā pārskata ailē "Uzkrātais ienākuma nodoklis – kārtējais gads" norāda kārtējos uzkrātos nodokļu izdevumus attiecībā uz visu to starptautiskās uzņēmumu grupas sastāvā esošo vienību ar nodokli apliekamo peļņu vai zaudējumiem pārskata gadā, kuru rezidence nodokļu vajadzībām atrodas attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā. Kārtējie nodokļu izdevumi atspoguļo tikai kārtējā gada darījumus un neietver atliktos nodokļus vai rezerves neskaidrām nodokļu saistībām. Savukārt termins "uzkrātie ienākumi" lietots šajā pantā konsekventi ar MK 397. Termins "uzkrātie ienākumi" norāda visu to starptautiskās uzņēmumu grupas sastāvā esošo vienību kopējo uzkrāto ienākumu summu gada beigās, kuru rezidences valsts nodokļu vajadzībām atrodas attiecīgajā nodokļu vajadzībām izvēlētajā rezidences valstī vai teritorijā. Attiecībā uz pastāvīgajām pārstāvniecībām uzkrātos ienākumus norāda tā juridiskā persona, kuras pastāvīgā pārstāvniecība tā ir;
Attiecībā uz 15. panta otrās daļas d) punktu par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas* (*Padomes secinājumi par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas I pielikums. ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas II pielikums. Pašreizējais stāvoklis sadarbībā ar ES attiecībā uz paustajām saistībām, ko uzņēmušās jurisdikcijas, kuras sadarbojas, nolūkā īstenot labas nodokļu pārvaldības principus.) ir salāgots konsekventi ar MK 397 I un II pielikumu un aktuālais saraksts tiek noteikts atbilstoši 17. panta 6. un 7. daļai.
Jāatzīmē, ka 15. panta ceturtā daļā minētais naudas plūsmas princips ir grāmatvedības uzskaites princips, saskaņā ar kuru darījumus un citus notikumus atzīst tad, kad tiek samaksāta vai saņemta nauda par tiem.
16. panta pirmajā daļā minētie atliktā nodokļa aktīvi ir uzņēmumu ienākuma nodokļa summas, kuras atgūstamas nākamajos pārskata gados un attiecas uz atskaitāmajām pagaidu starpībām starp bilances aktīva vai pasīva posteņu vērtību finanšu pārskatā un šā posteņa vērtību uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām. Savukārt atliktā nodokļa saistības ir tādas uzņēmumu ienākuma nodokļa summas, kuras maksājamas nākamajos pārskata gados un attiecas uz tām pagaidu starpībām starp bilances aktīva vai pasīva posteņu vērtību finanšu pārskatā un šā posteņa vērtību uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, kuras apliekamas ar šo nodokli. Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā sniegto definīciju  uzkrājumi ir paredzēti, lai segtu saistības, kuru būtība ir skaidri noteikta un kuras bilances datumā ir paredzamas vai zināmas vai kuras noteikti radīsies, bet var mainīties šo saistību segšanai nepieciešamās summas lielums vai šo saistību rašanās datums.
16. panta otrajā daļā iekļauta ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.c panta 3. punktā paredzētā prasība dalībvalstij "atļaut, ka pārskatā par ienākuma nodokļiem informāciju ziņo pamatojoties uz Padomes Direktīvas 2011/16/ES III pielikuma III iedaļas B un C daļā minētajām pārskatu sniegšanas norādēm". Pārņemot šo prasību, 16. panta otrā daļa paredz, ka pārskatā par ienākuma nodokļiem atļauts iekļaut informāciju, kas sagatavota, pamatojoties uz normatīvajos aktos, kuri attiecas uz noteikumiem par starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti un izdoti saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām", iekļautajiem noteikumiem par minētā pārskata aizpildīšanas vispārīgo un speciālo kārtību. Tas nozīmē, ka pārskata par ienākuma nodokļiem sagatavošanā atļauts pamatoties uz MK 397 III nodaļas "Pārskata aizpildīšanas vispārīgā kārtība" un IV nodaļas "Pārskata aizpildīšanas speciālā kārtība" attiecīgajiem noteikumiem.
16. panta trešajā daļā iekļauts ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.c panta 4. punktā paredzētais noteikums, kas paredz, ka pārskata par ienākuma nodokļiem informāciju sniedz elektroniski mašīnlasāmā formātā, izmantojot ar Eiropas Savienības tieši piemērojamajiem īstenošanas aktiem apstiprināto kopējo veidni un ar tiem noteikto elektronisko pārskata sniegšanas formātu. Jāatzīmē, ka Direktīvas 2021/2101 preambulas 15. punktā uzsvērts, ka "Ir svarīgi nodrošināt datu salīdzināmību. Šajā nolūkā būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai noteikt kopēju veidni un elektroniskus, mašīnlasāmus ziņošanas formātus ziņojuma par ienākuma nodokļa informāciju atspoguļošanai saskaņā ar šo direktīvu. Nosakot šo veidni un ziņošanas formātus, Komisijai būtu jāņem vērā panākumi, kas gūti uzņēmumu publicētās informācijas digitalizācijas un pieejamības jomā, jo īpaši attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi, kā ierosināts tās 2020. gada 24. septembra paziņojumā "Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā – jauns rīcības plāns". Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011. Tomēr jāatzīmē, ka pārskatam, kurš būs sagatavots mašīnlasāmā formātā ir jābūt nodrošinātam cilvēklasāmā formātā, kas ir elektronisks datu attēlošanas veids, ko fiziskā persona var izmantot kā informāciju bez jebkādas papildu apstrādes (Grāmatvedības likuma 6. panta sestā daļa).
17. pantā iekļauts ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.c. panta 5. punktā paredzētais regulējums, kas noteic, kādā sadalījumā attiecībā uz ES dalībvalstīm un nodokļu jurisdikcijām, un, uz kādiem principiem balstoties, jānorāda informācija pārskatā par ienākuma nodokļiem. Tai skaitā, paredzēts arī tas, ka informācija jānorāda:
- sadalījumā pa ES dalībvalstīm (par katru dalībvalsti atsevišķi). Ja attiecīgajā dalībvalstī ietilpst vairākas nodokļu jurisdikcijas, informāciju apvieno šīs dalībvalsts līmenī (17. panta pirmā daļa),
- atsevišķi par katru nodokļu jurisdikciju, kura (a) tā gada 1. martā, par kuru sagatavots pārskats, uzskatāma par tādu nodokļu jurisdikciju, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, vai kura (b) tā gada 1. martā, par kuru sagatavots pārskats, kā arī iepriekšējā gada 1. martā uzskatāma par tādu nodokļu jurisdikciju, kura sadarbojas nolūkā īstenot labas nodokļu pārvaldības principus. Jāatzīmē, ka šis likumprojekta 17. panta otrajā daļā paredzētais regulējums pamatojas uz Direktīvas 2021/2101 prasību pārskata par ienākuma nodokļiem sagatavošanā ņemt vērā Padomes secinājumu par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas I pielikumā "ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas" un II pielikumā "Pašreizējais stāvoklis sadarbībā ar ES attiecībā uz paustajām saistībām, ko uzņēmušās jurisdikcijas, kuras sadarbojas, nolūkā īstenot labas nodokļu pārvaldības principus" paredzētos sarakstus pēc stāvokļa uz tā gada 1. martu, par kuru sagatavots pārskats.
Saistībā ar likumprojekta 17. panta trešajā daļā noteikto jāņem vērā, ka likumā "Par nodokļiem un nodevām" (14. pants) noteiktais par nodokļu maksātāju statusu, proti, nodokļu likumos nodokļu maksātājs, kurš nav fiziskā persona, tiks uzskatīts par rezidentu, ja tas ir izveidots un reģistrēts vai tas bija jāizveido un jāreģistrē saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, savukārt nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja vienlaikus ir ievēroti šādi noteikumi - 1) nerezidents (ārvalsts komersants) Latvijā izmanto noteiktu darbības vietu, 2) darbības vieta tiek izmantota pastāvīgi vai ir izveidota nolūkā to izmantot pastāvīgi, 3) darbības vieta tiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai.
17. panta sestā daļa skaidro, ka šā panta otrajā daļā minētās nodokļu jurisdikcijas ir ar Eiropas Savienības 2017. gada 5. decembra Padomes secinājumiem apstiprinātā I un II pielikumā minētās jurisdikcijas, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas.
17. panta septītā daļa skaidro, ka Finanšu ministrija paziņo šā panta sestajā daļā minēto aktualizēto jurisdikciju sarakstu pēc Padomes secinājumu par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, un to I un II pielikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, nosūtot to publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un publicējot ministrijas tīmekļa vietnē.
18. pantā iekļauta ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.c. panta 6. punktu paredzētā izvēles iespēja dalībvalstij atļaut likumprojekta subjektiem uz laiku (ne ilgāku kā neiekļauto informāciju iekļauj vēlākā pārskatā par ienākuma nodokļiem, tomēr ne vēlāk kā piecus gadus no šīs informācijas sākotnējās neiekļaušanas dienas, t.i., no pēdējā datuma, uz kuru tika sagatavots pārskats par ienākuma nodokļiem) atkāpties no konkrētām informācijas sniegšanas prasībām, ja konkrētas informācijas atklāšana pārskatā par ienākuma nodokļiem varētu nopietni kaitēt komercsabiedrību, uz kurām šis pārskats attiecas, komerciālajām interesēm. Šādā gadījumā pārskatā par ienākuma nodokļiem būs skaidri jānorāda, kurš informācijas elements nav iekļauts, un jāpaskaidro, pienācīgi pamatojot un, attiecīgā gadījumā, dokumentējot šīs informācijas neiekļaušanas iemeslus. Tomēr jāatzīmē, ka šo izvēles iespēju nav atļauts izmantot attiecībā uz nodokļu jurisdikcijām, kuras (a) tā gada 1. martā, par kuru sagatavots pārskats, uzskatāmas par tādu nodokļu jurisdikciju, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas vai kuras (b) tā gada 1. martā, par kuru sagatavots pārskats, kā arī iepriekšējā gada 1. martā uzskatāmas par tādu nodokļu jurisdikciju, kura sadarbojas nolūkā īstenot labas nodokļu pārvaldības principus. Tas nozīmē, ka arī šajā gadījumā jāievēro Direktīvas 2021/2101 prasība pārskata par ienākuma nodokļiem sagatavošanā ņemt vērā Padomes secinājumu par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas I pielikumā "ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas" un II pielikumā "Pašreizējais stāvoklis sadarbībā ar ES attiecībā uz paustajām saistībām, ko uzņēmušās jurisdikcijas, kuras sadarbojas, nolūkā īstenot labas nodokļu pārvaldības principus" paredzētos sarakstus pēc stāvokļa uz tā gada 1. martu, par kuru sagatavots pārskats.
19. pantā iekļauta ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.c panta 7. punktā paredzētā izvēles iespēja pārskata par ienākuma nodokļiem sagatavotājam. Pārskatā par ienākuma nodokļiem (attiecīgā gadījumā koncerna (grupas) līmenī) var papildus ietvert vispārīgu informāciju un nepieciešamos skaidrojumus.
20. pantā iekļauts ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.c panta 8. un 9. punktā paredzētais regulējums attiecībā uz vērtības mēru pārskatā par ienākuma nodokļiem. 20. panta trešajā daļā paredzēts, ja pārskata par ienākuma nodokļiem sagatavošanas vajadzībām nepieciešams šā likumprojekta 4., 5., 9. un 12. pantā minēto kritēriju robežvērtības pārrēķināt no euro uz ārvalstu valūtu, tad pārrēķinot:
1) tādas ES dalībvalsts valūtā, kura nav ieviesusi euro, izmanto valūtas kursu, kas 2021. gada 21. decembrī publiskots Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Pārrēķināšanā uz attiecīgās dalībvalsts valūtu iegūtās kritēriju robežvērtības summu var noapaļot līdz tuvākajam tūkstotim, samazinot vai palielinot, tomēr ne vairāk kā par 5 procentiem, ja to paredz attiecīgās dalībvalsts normatīvais regulējums;
2) trešās valsts valūtā, izmanto 2021. gada 21. decembrī Eiropas Centrālās bankas publicēto euro atsauces kursu, bet, ja konkrētai ārvalstu valūtai nav Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa, izmanto cita pasaules finanšu tirgus atzīta finanšu informācijas sniedzēja periodiskajā izdevumā vai tā tīmekļvietnē 2021. gada 21. decembrī publiskoto valūtas tirgus kursu. Pārrēķināšanā uz attiecīgo trešās valsts valūtu iegūtās kritēriju robežvērtības noapaļo līdz tuvākajam tūkstotim.
Jāatzīmē, ka 20. panta trešajā daļā paredzētais 2. punkts nepārprotami attiecas tikai uz gadījumiem, kad robežvērtības kritērijs ir jānovērtē trešās valsts valūtā. Tāpēc šis noteikums attiecas tikai uz situāciju, kad trešo valstu grupai ir jānovērtē, vai tā pārsniedz kritēriju robežvērtību 750 000 000 euro apmērā. Trešo valstu starptautiskām uzņēmumu grupām ir jāizmanto 2021. gada 21. decembrī Eiropas Centrālās bankas publicēto euro atsauces kursu, t.i., Direktīvā 2021/2101 norādītais konversijas kurss, lai noteiktu, vai ieņēmumi, kas izteikti trešās valsts valūtā, pārsniedz 750 000 000 euro. Atbilstošais slieksnis 750 000 000 euro apmērā grupai būtu jākonvertē trešās valsts valūtā, pamatojoties uz ieņēmumiem, kas atspoguļoti grupas konsolidētajos finanšu pārskatos. Piemēram, 21.12.2021 atsauces kurss pret 1 euro bija 1.12950 ASV dolāri, tātad EUR 750 000 000 x 1,12950 = USD 847 125 000, kas ir no iegūtās robežvērtības summas noapaļošanu līdz tuvākajam tūkstotim USD 847 125 000. Tādējādi, lai noteiktu, vai starptautiskas uzņēmumu grupas konsolidētie ieņēmumi galvenās mātes sabiedrības bilances datumā, kas ir, piemēram, 847 125 000 USD, atbilst šā likumprojekta 4. pantā noteiktajam kritērijam, ir jāveic pārrēķins uz euro atbilstoši dotajam atsauces kursam. Rezultāts ir EUR 750 000 000.
21. pantā iekļauts ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.c panta 10. punktā paredzētais regulējums. Līdz ar to pārskatā par ienākuma nodokļiem obligāti jānorāda, vai šis pārskats sagatavots saskaņā ar likumprojekta 15. pantā un 16. panta pirmajā daļā ietvertajiem noteikumiem vai tas sagatavots saskaņā ar 16. panta otro daļu. Tas nozīmē, ka jānorāda, vai šī pārskata sagatavošanā balstījās tikai uz likumprojektā ietvertajiem noteikumiem, vai arī izmantoja iespēju pārskata par ienākuma nodokļiem sagatavošanā pamatoties uz MK 397 III nodaļas "Pārskata aizpildīšanas vispārīgā kārtība" un IV nodaļas "Pārskata aizpildīšanas speciālā kārtība" attiecīgajiem noteikumiem.
Likumprojekta V nodaļas Pārskata par ienākuma nodokļiem parakstīšana, iesniegšana, publiskošana un tā pārbaude (22. – 26. pants):
22. pantā p
aredzēti pārskata par ienākuma nodokļiem parakstīšanas noteikumi. Šā panta trešajā daļā paredzēts arī tas, ka gadījumā, ja meitas sabiedrība vai filiāle saņēmusi iesniegšanai un publiskošanai attiecīgi vai nu attiecīgās starptautiskā koncerna (grupas) galvenās mātes sabiedrības, kas nav Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība, vai attiecīgās atsevišķās komercsabiedrības, kas nav Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība, sagatavoto pārskatu par ienākuma nodokļiem, tad attiecīgās šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētās personas pārliecinās par iesniedzamā un publiskojamā pārskata datu autentiskumu un to elektroniski apliecina.
23. pantā iekļauts ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.d. panta 1. punktā paredzētais regulējums attiecībā uz pārskata par ienākuma nodokļiem iesniegšanu un publiskošanu. Paredzēts, ka pārskatu par ienākuma nodokļiem un, attiecīgā gadījumā, meitas sabiedrības paziņojumu vai filiāles paziņojumu ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc pārskata gada beigām elektroniski iesniegs Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID), kurš minētos dokumentus tiešsaistes datu pārraides režīmā elektroniski nodos Uzņēmumu reģistram publiskošanai savā tīmekļvietnē.
Šā panta ceturtajā daļā paredzēts arī tas, ka pārskatam par ienākuma nodokļiem, ko iesniedz, jābūt sagatavotam latviešu valodā vai tulkotam latviešu valodā (ja meitas sabiedrība vai filiāle saņēmusi iesniegšanai un publiskošanai vai nu attiecīgās starptautiskā koncerna (grupas) galvenās mātes sabiedrības, kas nav Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība, vai attiecīgās atsevišķās komercsabiedrības, kas nav Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība, sagatavoto pārskatu par ienākuma nodokļiem un tas nav sagatavots latviešu valodā). Papildus latviešu valodai var lietot citu valodu, kas nepieciešama savai saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tomēr tāds pārskats nebūs iesniedzams VID, bet to varēs publiskot savā tīmekļvietnē. Jāatzīmē, ka Direktīvas 2021/2101 preambulas 13. punktā uzsvērts, ka Ziņojums par ienākuma nodokļa informāciju [pārskats par ienākuma nodokļiem] būtu jādara pieejams ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc bilances datuma. Ziņojumam par ienākuma nodokļa informāciju [pārskatam par ienākuma nodokļiem] nebūtu jāpiemēro nekādi īsāki termiņi, kas noteikti finanšu pārskatu publiskošanai. Ar šo direktīvu ieviestie noteikumi neietekmē Direktīvas 2013/34/ES noteikumus par gada finanšu pārskatiem un konsolidētajiem finanšu pārskatiem. Papildus jāatzīmē, ka Direktīvas 2021/2101 48.d. panta 1. punkts paredz arī to, ka pārskatu par ienākuma nodokļiem nodod atklātībā tādā veidā, kā to katra dalībvalsts paredzējusi saskaņā ar Direktīvas 2017/1132 14.–28. pantu un attiecīgā gadījumā saskaņā ar Direktīvas 2017/1132 36. pantu. Minētās direktīvas 21. pants noteic arī to, ka dokumentus un ziņas, kas nododamas atklātībā saskaņā ar 14. pantu, izstrādā un reģistrē vienā no valodām, kas atbilst tajā dalībvalstī piemērojamajiem valodu noteikumiem, kurā izveido 16. panta 1. punktā minēto lietu. Tas nozīmē, ka ir saistoši Valsts valodas likuma, tai skaitā 8.panta ceturtās daļas noteikumi.
23. panta piektā daļa nosaka, ka par pārskatā par ienākuma nodokļiem un, attiecīgā gadījumā, meitas sabiedrības paziņojumā vai filiāles paziņojumā norāda ziņas par šā likumprojekta 24. pantā noteikto pārskata par ienākuma nodokļiem vai attiecīgā gadījumā, meitas sabiedrības paziņojuma vai filiāles paziņojuma publiskošanas tīmekļvietni. Atbildīgā persona par šā panta minēto prasību izpildi ir noteikta šā likumprojekta 25. pantā.
24. pantā iekļauts ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.d panta 2., 3. un 4. punktā paredzētais regulējums attiecībā uz pārskata par ienākuma nodokļiem publiskošanu tīmekļvietnē. Šā panta pirmajā un trešajā daļā paredzēts, ka papildus pārskata par ienākuma nodokļiem publicēšanai Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē, šis pārskats ne vēlāk kā 12 mēnešus (vienlaikus ar pārskata vai paziņojuma iesniegšanu) pēc pārskata gada beigām bez maksas publiskojams vēl vienā tīmekļvietnē, kur tas paliek pieejams vismaz piecus gadus, attiecīgi galvenās mātes sabiedrības vai atsevišķās komercsabiedrības tīmekļvietnē, vai meitas sabiedrības vai tai radniecīgās sabiedrības tīmekļvietnē, vai filiāles tīmekļvietnē vai komercsabiedrības, kas atvērusi šo filiāli, vai tai radniecīgās sabiedrības tīmekļvietnē.
24. panta otrajā daļā ietverta 48.d. panta 3. punktā paredzētā izvēles iespēja dalībvalstij atbrīvot likumprojekta subjektus no prasības par pārskata par ienākuma nodokļiem publiskošanas savā tīmekļvietnē. Likumprojektā paredzēts, ka gadījumā, ja pārskats par ienākuma nodokļiem noteiktajā kārtībā ir iesniegts un Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē mašīnlasāmā, elektroniskā ziņošanas formātā un tas bez maksas ir pieejams jebkurai personai, kas atrodas ES, tad attiecīgais šā likumprojekta subjekts ir atbrīvots no pārskata par ienākuma nodokļiem un, attiecīgā gadījumā, meitas sabiedrības paziņojumu vai filiāles paziņojuma publiskošanas savā tīmekļvietnē. Šādā gadījumā šajā tīmekļvietnē ietver informāciju par minēto atbrīvojumu un atsauci uz Uzņēmumu reģistra tīmekļvietni. Jāatzīmē, ka saskaņā ar informāciju no Uzņēmumu reģistra mājaslapas ar izsludināšanu tiek saprasta komercreģistra ierakstu publiska pieejamība Uzņēmumu reģistra informācijas tīmekļvietnē https://info.ur.gov.lv. Tāpat arī tiks izsludināti reģistrācijas lietai pievienotie dokumenti (Komerclikuma 11. panta pirmā daļa). Ņemot vērā minēto, kopš 2021. gada 1. augusta komercreģistra ierakstu un dokumentu izsludināšana turpmāk tiek nodrošināta Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē (nevis oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā tas ir bijis līdz šim). Ieraksti un dokumenti tiks uzskatīti par izsludinātiem nākamajā dienā jeb pēc pulksten 00.00 pēc ieraksta izdarīšanas vai dokumenta pievienošanas reģistrācijas lietai (Komerclikuma 11.panta otrā daļa). Izsludinot komercreģistra ierakstus un reģistrācijas lietai pievienotos dokumentus, papildus norāda komercreģistra ieraksta izdarīšanas datumu un datumu, kad dokuments pievienots reģistrācijas lietai. Minētā norma stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā (Komerclikuma pārejas noteikumu 61. punkts). Informāciju no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem iespējams saņemt trīs dažādos pašapkalpošanās veidos:
- informācijas tīmekļvietnē https://info.ur.gov.lv, ja nepieciešami informācijas vienumi (aktuālie dati – bez autorizācijas, vēsturiskie dati un dokumenti – ar autorizāciju; bez maksas);
- izmantojot API (tīmekļa pakalpes), ja informācija nepieciešama masveidā, bez maksas;
- izmantojot atvērtos datus, bez maksas;
Vienlaikus likumprojekta 24. panta ceturtā daļa nosaka, ka VID ir pienākums pārbaudīt, vai pārskats par ienākuma nodokļiem un attiecīgā gadījumā meitas sabiedrības paziņojums vai filiāles paziņojums ir publiskots attiecīgajā šā likumprojekta subjekta tīmekļvietnē, atbilstoši šajā pantā noteiktajai kārtībai.
Likumprojekta 24. panta piektā daļa nosaka, ka VID, konstatējot 24. panta ceturtajā daļā noteikto prasību neizpildi vai nepienācīgu izpildi, veic pasākumus pārkāpuma novēršanai, izdodot administratīvo aktu, ar kuru šā panta attiecīgajam subjektam tiks uzlikts pienākums noteiktā termiņā publiskot tīmekļa vietnē pārskatu par ienākuma nodokļiem vai meitas sabiedrības paziņojumu vai filiāles paziņojumu, vai arī informāciju par publiskošanas atbrīvojumu. Izpildes termiņa neievērošanas gadījumā VID uzsāks administratīvā akta piespiedu izpildi. Mehānisms, kādā VID apstrādās informāciju par dokumenta publicēšanas vietu (atbilstoši šā likuma 23. pantam VID iesniegtajā pārskatā, tiks norādītas arī ziņas par attiecīgo publiskošanas tīmekļvietni), un veicamās darbības pārskata publiskošanas šā panta attiecīgā subjekta tīmekļvietnē pārbaudei attiecīgi nosakāms VID iekšējos normatīvajos aktos.
Izpildoties prasībām par pārskata par ienākuma nodokļiem un attiecīgā gadījumā meitas sabiedrības paziņojuma vai filiāles paziņojuma publiskošanu tīmekļvietnē, vai arī informācija par publiskošanas atbrīvojumu, tiks nodrošināta sabiedrībai pieejama informācija par konkrētu starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām.
25. pantā iekļauta ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.e. pantu paredzētā prasība noteikt par pārskata par ienākuma nodokļiem sagatavošanu, iesniegšanu un publiskošanu tīmekļvietnē atbilstoši to zināšanām un spējām atbildīgās personas, t.i., tādas personas, kam ir atbilstoša kvalifikācija šādu uzdevumu veikšanai Galvenajā mātes sabiedrībā un atsevišķajā komercsabiedrībā vai meitas sabiedrībā, kas ir akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, atbildīgās personas ir valdes un padomes (ja ir izveidota padome) locekļi, bet personālsabiedrībā - visi šīs personālsabiedrības biedri vai tie biedri, kuri ir īpaši pilnvaroti pārstāvēt šo sabiedrību. Filiālē atbildīgās personas ir tā persona vai personas, kuras pilnvarotas pārstāvēt ES dalībvalsts kapitālsabiedrību, komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli.
Ņemot vērā, ka atbildīgās personas šā likumprojekta izpratnē ir fiziskas personas (uzņēmuma amatpersonas) un Direktīvas 2013/34 51. panta prasība dalībvalstīm noteikt "sankcijas, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri ir pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto sankciju piemērošanu. Noteiktajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām.", secināms, ka tieši fiziskām personām ir piemērojama Direktīvas 2013/34 51. panta prasība.
Savukārt likumprojekta mērķis ir nodrošināt nacionālo regulējumu, kas paredz pienākumu sniegt sabiedrībai publiski pieejamu informāciju par konkrētu starptautisku koncernu (grupu), atsevišķu komercsabiedrību ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām. Tātad tā būtība ir informācijas sniegšana. Līdz ar to, atbildīgās personas faktiski atbild par informācijas saturu un tās sniegšanu šā likumprojekta noteiktajā kārtībā. Tātad arī informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu administratīvā atbildība ir jāparedz atbildīgām personām, kas, kā jau iepriekš secināts, ir fiziskas personas.
Jāatzīmē, ka Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. panta otrajā daļā ir noteikta atbildība par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei, tātad administratīvā pārkāpuma procesu par šā likumprojekta 23. pantā noteikto prasību neievērošanu veic VID.
26. pantā tiek noteikts pienākums, kas jāveic zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atbildīgajam zvērinātam revidentam – pārbaudīt, vai attiecīgā komercsabiedrība ir izpildījusi tai ar šo likumu uzliktos pienākumus, t.i,: (1)  vai komercsabiedrībai bija pienākums sagatavot pārskatu par ienākuma nodokļiem, un (2) vai šo pārskatu komercsabiedrība bija iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestā; un (3) vai šo pārskatu komercsabiedrība bija publiskojusi attiecīgajā tīmekļvietnē. Minētā zvērināta revidenta pārbaude nav revīzijas uzdevums (kas saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likumu ir klienta gada pārskata arī konsolidētā gada pārskata finanšu revīzija), bet gan pārbaudes uzdevums, ko zvērināts revidents veic saskaņā ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas noteiktajiem Starptautiskās grāmatvežu federācijas Starptautiskās revīzijas un apliecinājuma uzdevumu standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem pārbaudes uzdevumu standartiem. Šie standarti noteic procedūras, kādas zvērinātam revidentam ir jāveic pārbaudes uzdevuma laikā. Lai mazinātu administratīvo slogu un izmaksas atsevišķa pārbaudes ziņojuma izstrādāšanai un noformēšanai, pārbaudes secinājumus zvērināts revidents ietver savā zvērināta revidenta ziņojumā par komercsabiedrības gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir jāsagatavo) revīziju. Likumprojekts noteic pienākumu komercsabiedrības pieaicinātam zvērinātam revidentam veikt pārskata par ienākuma nodokļiem pārbaudi, nosakot, ko minētā pārbaude ietver (pārbaudes apjomu), kā arī pienākumu komercsabiedrībai (komercsabiedrības atbildīgajai personai) sniegt zvērinātam revidentam šai pārbaudei nepieciešamās ziņas. Savukārt, ar likumprojektu "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" (22-TA-3491) tiek noteiktas prasības zvērinātam revidentam iekļaut savā revidenta ziņojumā par komercsabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir jāsagatavo) revīziju, arī likumprojektā minētā pārskata par ienākuma nodokļiem pārbaudes secinājumus. Revīzijas pakalpojumu likumā jau ir iekļauta zvērināta revidenta ziņojuma definīcija un tā saturs.

Ievērojot ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2021/2101 48.g pantā minēto, likumprojektā iekļauts pārejas noteikums, kas nosaka, ka likuma noteikumus piemēros, sākot ar pārskata gadu, kurš sākas 2024. gada 22. jūnijā vai vēlāk.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Tika izvērtēts, vai būtu lietderīgi Grāmatvedības likumā vai likumā "Par nodokļiem un nodevām" (jo abi šie likumi attiecas uz visplašāko subjektu loku) ietvert pilnvarojumu Ministru kabinetam izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu, lai pārņemtu Direktīvā 2021/2101 paredzēto regulējumu. Tomēr tika atzīts, ka abu minēto likumu mērķis un darbības joma būtiski atšķiras no Direktīvā 2021/2101 paredzētā regulējuma mērķa -  nodrošināt publiski pieejamu informāciju par konkrētu starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām, tādēļ attiecīgā pilnvarojuma ietveršana šajos likumos netika atbalstīta.
 
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Direktīva 2021/2101 cita starpā paredz, ka tajā paredzēto regulējumu dalībvalstis piemēro vēlākais no dienas, kad sākas pirmais pārskata gads, kurš sākas 2024. gada 22. jūnijā vai pēc tam. Saskaņā ar minētās Direktīvas 48.c panta 4.punktu šajā direktīvā paredzēto ienākuma nodokļa informāciju sniedz, izmantojot kopēju veidni un elektroniskus, mašīnlasāmus ziņošanas formātus. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka minēto kopējo veidni un minētos elektroniskos ziņošanas formātus. Līdz 2022. gada 21. februārim minētais īstenošanas akts nav vēl pieņemts.

 
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • lielie uzņēmumi
  • • Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība, kura ir starptautiska koncerna (grupas) galvenā mātessabiedrība (turpmāk – galvenā mātessabiedrība), ja saskaņā ar konsolidētā finanšu pārskata datiem šī koncerna (grupas) konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) galvenās mātessabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 000 000 euro; • Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība, kura ir tāda starptautiska koncerna (grupas) meitassabiedrība (turpmāk – meitassabiedrība), ja saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5. panta ceturto un piekto daļu tā ir vidēja vai liela sabiedrība un ja šīs meitassabiedrības galvenā mātessabiedrība nav Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība un saskaņā ar galvenās mātessabiedrības sagatavotā konsolidētā finanšu pārskata datiem koncerna (grupas) konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) galvenās mātessabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 000 000 euro; • Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība, kas nav iekļauta nevienā koncernā (grupā) (turpmāk – atsevišķa komercsabiedrība) un kuras pašas, kā arī visu tās filiāļu saimnieciskās darbības vieta ir ne tikai Latvijas Republikas teritorija, bet ir arī citas nodokļu jurisdikcijas, un saskaņā ar finanšu pārskata datiem tās ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) bilances datumā pārsniedz 750 000 000 euro; • Latvijas Republikā reģistrēta trešās valsts vai Eiropas Savienības dalībvalsts, kas nav Latvijas Republika, komercsabiedrības filiāle, kuras ieņēmumi katrā no pēdējiem diviem pārskata gadiem (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) pārsniedz 8 000 000 euro, ja komercsabiedrība, kura atvērusi (reģistrējusi) filiāli, ir: • a) tāda starptautiskā koncerna (grupas) radniecīga sabiedrība, kura galvenā mātessabiedrība nav Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība un saskaņā ar konsolidētā finanšu pārskata datiem šī koncerna (grupas) konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) galvenās mātessabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 000 000 euro , vai • b) atsevišķa komercsabiedrība, kas nav Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība un kurai saskaņā ar finanšu pārskata datiem ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) bilances datumā pārsniedz 750 000 000 euro.
Ietekmes apraksts
Turpmāk juridiskajām personām papildus pienākumiem, kas tām noteiktas ar nodokļu jomas normatīvo aktu prasībām nodokļu informācijas sniegšanai, tai skaitā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" un MK 397 noteiktajam pienākumam iesniegt VID starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti, būs arī pienākums sagatavot, publiskot un darīt publiski pieejamu pārskatu par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām. Sagatavojot pārskatu par ienākuma nodokļiem, varēs izmantot informāciju, kas sagatavota, pamatojoties uz MK 397 iekļautajiem noteikumiem par starptautiskas uzņēmumu grupas pārskata par katru valsti aizpildīšanas vispārīgo un speciālo kārtību.


 
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
-

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
31 554
0
3 156
3 156
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
31 554
0
3 156
3 156
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-31 554
0
-3 156
-3 156
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-31 554
0
-3 156
-3 156
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-31 554
-3 156
-3 156
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Nepieciešamo izmaiņu veikšanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās ir nepieciešams finansējums 31 553,78  EUR ar PVN apmērā:
 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

 
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
 
VID IS nosaukums Izmaksas cilvēkdienās (c/d) Vienas c/d cena EUR Izmaksas EUR ar PVN
Elektroniskās deklarēšanas  sistēma (EDS) 33 574,75 18 966,75
VID Informāciju sistēmu savietotājs (VIDISS) 28,5 441,65 12 587,03
Kopā     31 553,78
Uzturēšana gadā 10% (turpmāk katru gadu)     3 155,38
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav attiecināms.
Cita informācija
Jautājums par papildu nepieciešamo finansējumu Finanšu ministrijas budžeta programmā 33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" 2024. gadam 31 554 euro apmērā, 2025. gadam un turpmāk ik gadu 3 156 euro apmērā VID informācijas tehnoloģiju sistēmu pielāgošanai un uzturēšanai ir izskatāms Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" sagatavošanas procesā.
 

4.1.1. "Likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā"" 

Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas 2021/2101 48.f panta prasības, vienlaicīgi tiek virzīts "Likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā"" (22-TA-3491). Tiek paredzēts, ka turpmāk Revīzijas pakalpojuma likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā tiek īsi definēts termins "revidenta ziņojums", bet revidenta ziņojuma saturs tiek noteikts jaunā 31.2 pantā, ar ko tiek papildināts Revīzijas pakalpojumu likums. 31.2 pantā tiek uzskaitīta revidenta ziņojumā iekļaujamā informācija, kura līdz šim tika minēta Revīzijas pakalpojumu likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā. 31.2 panta 10. punktā tiek paredzēts, ka revidenta ziņojumā jāietver arī informācija par to, vai klientam (ja klients ir komercsabiedrība, kurai ir pienākums sagatavot un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem) par to pārskata gadu, kas bija pirms attiecīgā pārskata gada, par kuru sagatavots revidējamais gada pārskats vai revidējamais konsolidētais gada pārskats (ja tāds ir jāsagatavo), bija pienākums sagatavot pārskatu par ienākuma nodokļiem un, ja bija, vai šis pārskats bija iesniegts VID atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un vai bija nodrošināta šā pārskata publiska pieejamība.


 
 
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
nav.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32021L2101
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. novembra Direktīva 2021/2101, ar ko Direktīvu 2013/34/ES groza attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles [publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 429, 01.12.2021.].
Apraksts
Direktīvas 2021/2101 normas ir jāpārņem līdz 22.06.2023.
 

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Nav.

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. novembra Direktīva 2021/2101, ar ko Direktīvu 2013/34/ES groza attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles [publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 429, 01.12.2021.].
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 1.a pants
Likumprojekta 3. panta otrās daļas 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
 
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.a panta 1. punkts
Likumprojekta 1.panta pirmās daļas 1., 4., 8. un 9. punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.a panta 2. punkts
 
Likumprojekta 1. panta pirmās daļas 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1.pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.b panta 1.punkta pirmā un otrā daļa
Likumprojekta 4. pants
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1.pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.b panta 1.punkta trešā un ceturtā daļa
Likumprojekta 5. pants
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.b panta 2. punkts
Likumprojekta 6. un 7. pants
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1.pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.b panta 3.punkts
Likumprojekta 8. pants
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.b panta 4.punkta pirmā daļa
Likumprojekta 9. pants
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.b panta 4.punkta otrā daļa
Likumprojekta 10. pants
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.b panta 4.punkta trešā daļa
Likumprojekta 11. pants
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.b panta 5.punkta pirmā daļa
Likumprojekta 12. panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.b panta 5. punkta otrā daļa
Likumprojekta 12. panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1.pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.b panta 5. punkta trešā daļa
Likumprojekta 12. panta trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1.pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.b panta 5. punkta ceturtā daļa
Likumprojekta 12. panta ceturtā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1.pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.b panta 5. punkta piektā daļa
Likumprojekta 12. panta piektā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.b panta 5. punkta sestā daļa a) apakšpunkts
Likumprojekta 12. panta sestā daļa 1. punkts a. un b. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.b panta 5. punkta sestā daļa b) apakšpunkts
Likumprojekta 12. panta sestā daļa 2. punkts 
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.b panta 5. punkts septītā daļa 
Likumprojekta 12. panta septītā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.b panta 6. punkts
Likumprojekta 13. pants
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.b panta 7. punkts
Likumprojekta 14. pants
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.c panta 1. punkts
Likumprojekta 15. panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.c panta 2. punkta pirmās daļas b. apakšpunkts
Likumprojekta 15.panta otrās daļas 2. punkta a. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.c panta 2.punkta pirmās daļas c. apakšpunkts
Likumprojekta 15. panta otrās daļas 2. punkta b. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.c panta 2. punkta pirmās daļas d. apakšpunkts
Likumprojekta 15. panta otrās daļas 2. punkta c.apakšpunkts un trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.c panta 2. punkta pirmās e.apakšpunkts
Likumprojekta 15. panta otrās daļas 2. punkta d. apakšpunkts
 
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.c panta 2. punkta pirmās daļas f. apakšpunkts
Likumprojekta 15. panta otrās daļas 2. punkta e. apakšpunkts un ceturtās daļas 1. punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.c panta 2. punkta pirmās daļas g. apakšpunkts
Likumprojekta 15.panta otrās daļas 2. punkta f. apakšpunkts un ceturtās daļas 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.c panta 2. punkta pirmās daļas h. apakšpunkts
Likumprojekta 15. panta otrās daļas 2. punkta g. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.c panta 2. punkta otrā daļa
 
Likumprojekta 16. panta pirmās daļas 1. punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.c panta 2. punkta trešā daļa
Likumprojekta 16. panta pirmās daļas 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.c panta 2. punkta ceturtā daļa
Likumprojekta 16. panta pirmās daļas 3. punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.c panta 2. punkta piektā daļa
Likumprojekta 16.panta pirmās daļas 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.c panta 3. punkts  
Likumprojekta 16.panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.c panta 4. punkts  
Likumprojekta 16.panta trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34  48.c panta 5. punkta pirmā daļa
Likumprojekta 17.panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34  48.c panta 5. punkta otrā un trešā daļa
Likumprojekta 17.panta otrā daļa
 
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34  48.c panta 5. punkta ceturtā, piektā un sestā daļa
Likumprojekta 17.panta trešā, ceturtā un piektā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.c panta 6. punkta pirmā, otrā un trešā daļa
Likumprojekta 18.panta pirmā, otrā un trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.c panta 7. punkts  
Likumprojekta 19. pants
 
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.c panta 8. punkta pirmā un otrā daļa
Likumprojekta 20. panta pirmā un otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.c panta 9. punkta otrā daļa
Likumprojekta 20. panta trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.c panta 10. punkts 
Likumprojekta 21. pants
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.d panta 1. punkts 
Likumprojekta 23. pants
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34  48.d panta 2., 3. un 4. punkts 
Likumprojekta 24. panta pirmā, otrā un trešā daļa
 
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.e panta 1. punkts 
Likumprojekta 25. panta pirmā un otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.e panta 2. punkts 
Likumprojekta 25. panta trešā un ceturtā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34  48.f pants
Likumprojekta 26. panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1.pantu grozītās Direktīvas 2013/34  48.g pants
Likumprojekta pārejas noteikums
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas 2021/2101 1.pantu grozītās Direktīvas 2013/34  51.pants
Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. pants. Kā arī Likumprojekta 24. panta ceturtā un piektā daļa.
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2021/2101 2.panta 1.punkta pirmā daļa
Likumprojekta spēkā stāšanās datums
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2021/2101 2.panta 1.punkta otrā daļa
Likumprojekta Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Latvija izvēlas ieviest ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.c panta 6. punktā paredzēto iespēju atļaut, ka vienu vai vairākus konkrētus informācijas elementus, kas citā gadījumā saskaņā ar šā panta 2. vai 3. punktu būtu jāatklāj, var uz laiku neiekļaut ziņojumā (pārskatā par ienākuma nodokļiem), ja minēto informācijas elementu atklāšana nopietni kaitētu to uzņēmumu komerciālajam stāvoklim, uz kuriem ziņojums attiecas. Vienlaikus pārņemtas šajā punktā paredzētās prasības, ka  par jebkādu informācijas neiekļaušanu skaidri norāda ziņojumā (pārskatā par ienākuma nodokļiem) kopā ar pienācīgi pamatotu paskaidrojumu par neiekļaušanas iemesliem un ka neiekļauto informāciju publisko vēlākā ziņojumā (pārskatā par ienākuma nodokļiem) ne vēlāk kā piecus gadus no tās sākotnējās neiekļaušanas dienas.
Latvija izvēlas ieviest ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.d panta 3. punktā paredzēto iespēju atbrīvot uzņēmumus (pārskata par ienākuma nodokļiem iesniedzējus) no šā panta 2. punktā izklāstīto noteikumu piemērošanas, ja saskaņā ar šā panta 1. punktu publicētais ziņojums (pārskats par ienākuma nodokļiem) vienlaikus tiek darīts publiski pieejams Direktīvas (ES) 2017/1132 16. pantā minētā reģistra (Uzņēmumu reģistra) tīmekļvietnē – mašīnlasāmā, elektroniskā ziņošanas formātā un bez maksas jebkurai trešajai personai, kas atrodas Eiropas Savienībā. Šādā gadījumā šī ziņojuma (pārskata par ienākuma nodokļiem) iesniedzēja tīmekļvietnē, kā minēts šā panta 2. punktā, ir informācija par minēto atbrīvojumu un atsauce uz attiecīgā reģistra tīmekļvietni.
 
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav saistību.
Cita informācija
1.Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.c panta 9. punkta pirmā daļa. Norma satur noteikumu saistībā ar apstākļiem, kuri uz Latviju neattiecas, un tādēļ to nav nepieciešams pārņemt.
2. Ar Direktīvas 2021/2101 1. pantu grozītās Direktīvas 2013/34 48.h pants. Norma nesatur dalībvalstij saistošus pienākumus.
3. Direktīvas 2021/2101 3. pants. Norma nesatur dalībvalstij saistošus pienākumus.
4. Direktīvas 2021/2101 4. pants. Norma nesatur dalībvalstij saistošus pienākumus.

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienests, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (līdz 31.12.2022) šobrīd Latvijas Banka
Nevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija", Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Likumprojekts tika izskatīts un ir konceptuāli saskaņots darba grupā, kas izveidota ar Finanšu ministrijas 2022.gada 30. maija rīkojumu Nr.194 Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. novembra Direktīvas 2021/2101 pārņemšanai (turpmāk- darba grupa). Likumprojekta izstrādes gaitā darba grupas sēdēs iesaistītie Valsts ieņēmumu dienesta, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (līdz 31.12.2022) šobrīd Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Latvijas Republikas ārpakalpojumu grāmatvežu asociācijas pārstāvji izvērtēja visas spēkā esošās Direktīvas 2021/2101 normas un darba grupas sēdēs vai elektroniskā viedokļu saskaņošanā pauda viedokli par likumprojektā iekļaujamo regulējumu. Darba grupā tika panākta vienošanās par visiem jautājumiem. 
Plānots, ka pēc likuma stāšanās spēkā Finanšu ministrijas pārstāvji sniegs skaidrojumus publiskajā telpā dažāda formāta pasākumos, kā arī presē un medijos.

6.4. Cita informācija

Lai pārņemtu Direktīvas 2021/2101 48.f panta prasības, vienlaicīgi tiek virzīts "Likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā"" (22-TA-3491).
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts ieņēmumu dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Valsts ieņēmumu dienests
palielinās
Vērtības nozīme:
12,35
12,35
20,00
20,00
5
5
1
1
1 235,00
Pārskata administrēšanai prognozētais paterētais laiks 6,5 stundas, konsultācijām 2 stundas, administratīvajam procesam 11,5 stundas.
Kopā
1 235,00

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Valsts ieņēmumu dienests
Vērtības nozīme:
Kopā
0,00

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Ar likumprojektu Valsts ieņēmumu dienestam tiks paplašinātas funkcijas, tiks noteikts jauns uzdevums pārbaudīt, vai pārskats par ienākuma nodokļiem vai meitas sabiedrības paziņojums vai filiāles paziņojums, vai arī informācija par publiskošanas atbrīvojumu ir publiskots tīmekļvietnē. Konstatējot likumprojekta 24. panta prasību pārkāpumu, valsts ieņēmumu dienestam būs jāizdod administratīvais akts, ar kuru likumprojekta 24. pantā noteiktam attiecīgajam subjektam tiks uzlikts pienākums noteiktā termiņā publiskot tīmekļa vietnē pārskatu par ienākuma nodokļiem vai meitas sabiedrības paziņojumu vai filiāles paziņojumu, vai arī informāciju par publiskošanas atbrīvojumu. Izpildes termiņa neievērošanas gadījumā VID būs tiesības uzsākt administratīvā akta piespiedu izpildi. Pašreiz Latvijā šāds subjektu loks ir ļoti šaurs (līdz 5 uzņēmumiem).
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Nav.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi