25-TA-1295: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts izstrādāts, lai nodrošinātu juridisko skaidrību paternitātes un vecāku pabalsta piešķiršanas un izmaksas nosacījumos, precizētu vecāku pabalsta piešķiršanas kritērijus, kā arī lai pilnveidotu normatīvo regulējumu attiecībā uz priekšlaicīgi dzimušo bērnu vecākiem likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (turpmāk – Likums).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu juridisko skaidrību paternitātes pabalsta saņēmējiem, ja vienās dzemdībās dzimuši divi vai vairāki bērni, nodrošinātu papildu atbalstu vecākiem, kuriem bērns dzimis priekšlaicīgi, kā arī precizētu vecāku pabalsta piešķiršanas nosacījumus.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir nepieciešami vismaz 3 mēneši, lai nodrošinātu informācijas sistēmas pielāgošanu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd Likums paredz, ka paternitātes pabalstu piešķir un izmaksā par piešķirtā atvaļinājuma 10 darba dienām bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu vai vienai personai, kura pēc bērna mātes lūguma iesaistās bērna aprūpē, ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta vai bērna tēvs ir miris, vai bērna tēvam ir pārtrauktas aizgādības tiesības. Savukārt vienam no vecākiem sakarā ar ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vecumā līdz 18 gadiem adopciju piešķir 10 kalendāro dienu ilgu atvaļinājumu.
Saskaņā ar Likumu vecāku pabalstu piešķir un izmaksā sociāli apdrošinātai personai, kura kopj bērnu vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus (vienam no bērna vecākiem, vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina), ja šī persona ir nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā.
Vienlaikus spēkā ir arī nosacījums, ka pabalsta pieprasītājam ir jābūt sociāli apdrošinātam ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā pieprasīts vecāku pabalsts.
Atbilstoši Likumā noteiktajam, ja sakarā ar bērna piedzimšanu vienam no vecākiem ir piešķirts maternitātes pabalsts, izvēlētajā vecāku pabalsta izmaksas periodā (13 mēneši vai 19 mēneši) ietver maternitātes pabalsta izmaksas periodu.
Attiecībā uz vecāku pabalsta nenododamo daļu Likums šobrīd paredz, ka personām, saņemot vecāku pabalsta nenododamo daļu, ir jāatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas dēļ negūst ienākumus kā pašnodarbinātais.
Saskaņā ar Likumu vecāku pabalstu piešķir un izmaksā sociāli apdrošinātai personai, kura kopj bērnu vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus (vienam no bērna vecākiem, vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina), ja šī persona ir nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā.
Vienlaikus spēkā ir arī nosacījums, ka pabalsta pieprasītājam ir jābūt sociāli apdrošinātam ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā pieprasīts vecāku pabalsts.
Atbilstoši Likumā noteiktajam, ja sakarā ar bērna piedzimšanu vienam no vecākiem ir piešķirts maternitātes pabalsts, izvēlētajā vecāku pabalsta izmaksas periodā (13 mēneši vai 19 mēneši) ietver maternitātes pabalsta izmaksas periodu.
Attiecībā uz vecāku pabalsta nenododamo daļu Likums šobrīd paredz, ka personām, saņemot vecāku pabalsta nenododamo daļu, ir jāatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas dēļ negūst ienākumus kā pašnodarbinātais.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd situācijās, kad paternitātes pabalstu pieprasa bērna tēvs sakarā ar vienās dzemdībās dzimušiem diviem vai vairāk bērniem pastāv interpretācijas iespējas attiecībā uz paternitātes pabalsta nosacījumiem, proti, ja darba devējs ir piešķīris atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu par katru no vienās dzemdībās dzimušiem bērniem 10 darba dienas, personai ir tiesības uz paternitātes pabalstu par katru no bērniem - tātad dvīņu gadījumā bērna tēvam ir tiesības uz paternitātes pabalstu par 10 darba dienām par katru no bērniem. Analoga interpretācija, iespējams, veidojas arī attiecībā uz situāciju, kurā paternitātes pabalstu pieprasa persona, kura pēc bērna mātes lūguma iesaistās bērna aprūpē, ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta vai bērna tēvs ir miris, vai bērna tēvam ir pārtrauktas aizgādības tiesības.
Pēdējos gados, arvien vairāk pieaugot darba spēka piesaistei no trešajām valstīm un vienlaikus pilnveidojot finanšu ietilpīgos demogrāfiju veicinošos pasākumus, veidojas neplānota tendence saistībā ar vecāku pabalsta izmantošanas iespējām trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ieradušies Latvijā strādāt uz terminētu laiku, kamēr ģimene un bērni faktiski dzīvo trešajā valstī.
Saskaņā ar Likumu tiesības uz maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstiem ir personām, kuras saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ir sociāli apdrošinātas un par kurām ir veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – apdrošināšanas iemaksas) Latvijas Republikā atbilstoši attiecīgajam apdrošināšanas veidam, ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Līdz ar to, lai trešo valstu valstspiederīgajam rastos tiesības uz vecāku pabalstu, personai ir jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Latvijā ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā - pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.
Turklāt Likums arī paredz, ka vecāku pabalsta saņēmējam, kurš bērna kopšanas laikā ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, pabalstu izmaksā 75 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta.
Normatīvais regulējums šobrīd neparedz ierobežojumus, kas liegtu vecāku pabalsta izmaksu noteiktajā periodā arī izbraucot no Latvijas un pat turpinot darba gaitas citā valstī. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) sniegtās informācijas strauji pieaug tendence, kad vecāku pabalstu pieprasa bērnu tēvi, kuri ir trešo valstu valsts piederīgie (piemēram: Uzbekistānas, Tadžikistānas), kuriem Latvijā ir izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas, taču bērni ir piedzimuši un kopā ar māti dzīvo trešajā valstī.
Tā kā personas ir nodarbinātas Latvijā, apdrošināšanas iemaksas vecāku apdrošināšanai tiek veiktas, un jau pēc 3 mēnešiem (pat sezonālas nodarbinātības laikā) izpildās kvalifikācijas nosacījumi, tad šādām personām atbilstoši Likumam ir nosakāmas tiesības uz vecāku pabalstu. Tā kā spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā nav atrunāts, uz kādu laika periodu trešo valstu pilsoņiem vecāku pabalsts būtu piešķirams, trešo valstu valstspiederīgie šobrīd turpina saņemt vecāku pabalstu arī pēc termiņuzturēšanās atļaujas beigu datuma un pēc darba tiesisko attiecību pārtraukšanas. Identificēts arī, ka persona pēc vecāku pabalsta piešķiršanas ir pārtraukusi darba tiesiskās attiecības Latvijā un visdrīzāk darba gaitas turpina citur.
Tādējādi ar Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībnieku veiktajām apdrošināšanas iemaksām tiek veicināta demogrāfiskās situācijas uzlabošanās trešajās valstīs, jo vecāku pabalsts ir viens no ilgāk izmaksājamiem sociālās apdrošināšanas pabalstiem, un trešās valsts valstspiederīgā Latvijā veiktās apdrošināšanas iemaksas 3 vai 6 mēnešu periodā ir salīdzinoši ļoti niecīgs pienesums pret izmaksāto vecāku pabalstu 13 vai 19 mēnešu garumā.
Šobrīd Likums paredz, ja sakarā ar bērna piedzimšanu vienam no vecākiem ir piešķirts maternitātes pabalsts, izvēlētajā vecāku pabalsta izmaksas periodā (13 mēneši vai 19 mēneši) ietver maternitātes pabalsta izmaksas periodu. Līdz ar to situācijā, kad bērns piedzimst priekšlaicīgi, piemēram 5 nedēļas ātrāk pirms plānotā dzemdību datuma, vecāku pabalsta izmaksas periodā tiek ieskaitīts maternitātes pabalsta izmaksas periods pēc bērna piedzimšanas, tas ir 5 nedēļas un attiecīgi 56 dienas vai 70 dienas, tādējādi par 5 nedēļām saīsinot vecāku pabalsta izmaksas periodu.
No 2022.gada 1.augusta atbilstoši Likumā noteiktajam vecāku pabalsta izmaksas periodu pagarina par noteiktā grūtniecības atvaļinājuma periodu, ja bērns dzimis pirms grūtniecības atvaļinājuma noteikšanas termiņa. Līdz ar to papildus atbalsts ir paredzēts tikai tiem vecākie, kuriem bērns piedzimst ļoti agri – vēl pirms bērna māte ir devusies grūtniecības atvaļinājumā. Rezultātā veidojas situācija, kurā pret vecākiem, kuriem bērns dzimis priekšlaicīgi, ir atšķirīga attieksme.
Juridiskās skaidrības nolūkos ir nepieciešams precizēt Likuma normu attiecībā uz vecāku pabalsta nenododamo daļu un tās piešķiršanas nosacījumiem situācijās, kurās persona, piemēram, maternitātes pabalsta vai vecāku pabalsta saņemšanas laikā zaudē sociāli apdrošinātās personas statusu.
Pēdējos gados, arvien vairāk pieaugot darba spēka piesaistei no trešajām valstīm un vienlaikus pilnveidojot finanšu ietilpīgos demogrāfiju veicinošos pasākumus, veidojas neplānota tendence saistībā ar vecāku pabalsta izmantošanas iespējām trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ieradušies Latvijā strādāt uz terminētu laiku, kamēr ģimene un bērni faktiski dzīvo trešajā valstī.
Saskaņā ar Likumu tiesības uz maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstiem ir personām, kuras saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ir sociāli apdrošinātas un par kurām ir veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – apdrošināšanas iemaksas) Latvijas Republikā atbilstoši attiecīgajam apdrošināšanas veidam, ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Līdz ar to, lai trešo valstu valstspiederīgajam rastos tiesības uz vecāku pabalstu, personai ir jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Latvijā ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā - pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.
Turklāt Likums arī paredz, ka vecāku pabalsta saņēmējam, kurš bērna kopšanas laikā ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, pabalstu izmaksā 75 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta.
Normatīvais regulējums šobrīd neparedz ierobežojumus, kas liegtu vecāku pabalsta izmaksu noteiktajā periodā arī izbraucot no Latvijas un pat turpinot darba gaitas citā valstī. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) sniegtās informācijas strauji pieaug tendence, kad vecāku pabalstu pieprasa bērnu tēvi, kuri ir trešo valstu valsts piederīgie (piemēram: Uzbekistānas, Tadžikistānas), kuriem Latvijā ir izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas, taču bērni ir piedzimuši un kopā ar māti dzīvo trešajā valstī.
Tā kā personas ir nodarbinātas Latvijā, apdrošināšanas iemaksas vecāku apdrošināšanai tiek veiktas, un jau pēc 3 mēnešiem (pat sezonālas nodarbinātības laikā) izpildās kvalifikācijas nosacījumi, tad šādām personām atbilstoši Likumam ir nosakāmas tiesības uz vecāku pabalstu. Tā kā spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā nav atrunāts, uz kādu laika periodu trešo valstu pilsoņiem vecāku pabalsts būtu piešķirams, trešo valstu valstspiederīgie šobrīd turpina saņemt vecāku pabalstu arī pēc termiņuzturēšanās atļaujas beigu datuma un pēc darba tiesisko attiecību pārtraukšanas. Identificēts arī, ka persona pēc vecāku pabalsta piešķiršanas ir pārtraukusi darba tiesiskās attiecības Latvijā un visdrīzāk darba gaitas turpina citur.
Tādējādi ar Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībnieku veiktajām apdrošināšanas iemaksām tiek veicināta demogrāfiskās situācijas uzlabošanās trešajās valstīs, jo vecāku pabalsts ir viens no ilgāk izmaksājamiem sociālās apdrošināšanas pabalstiem, un trešās valsts valstspiederīgā Latvijā veiktās apdrošināšanas iemaksas 3 vai 6 mēnešu periodā ir salīdzinoši ļoti niecīgs pienesums pret izmaksāto vecāku pabalstu 13 vai 19 mēnešu garumā.
Šobrīd Likums paredz, ja sakarā ar bērna piedzimšanu vienam no vecākiem ir piešķirts maternitātes pabalsts, izvēlētajā vecāku pabalsta izmaksas periodā (13 mēneši vai 19 mēneši) ietver maternitātes pabalsta izmaksas periodu. Līdz ar to situācijā, kad bērns piedzimst priekšlaicīgi, piemēram 5 nedēļas ātrāk pirms plānotā dzemdību datuma, vecāku pabalsta izmaksas periodā tiek ieskaitīts maternitātes pabalsta izmaksas periods pēc bērna piedzimšanas, tas ir 5 nedēļas un attiecīgi 56 dienas vai 70 dienas, tādējādi par 5 nedēļām saīsinot vecāku pabalsta izmaksas periodu.
No 2022.gada 1.augusta atbilstoši Likumā noteiktajam vecāku pabalsta izmaksas periodu pagarina par noteiktā grūtniecības atvaļinājuma periodu, ja bērns dzimis pirms grūtniecības atvaļinājuma noteikšanas termiņa. Līdz ar to papildus atbalsts ir paredzēts tikai tiem vecākie, kuriem bērns piedzimst ļoti agri – vēl pirms bērna māte ir devusies grūtniecības atvaļinājumā. Rezultātā veidojas situācija, kurā pret vecākiem, kuriem bērns dzimis priekšlaicīgi, ir atšķirīga attieksme.
Juridiskās skaidrības nolūkos ir nepieciešams precizēt Likuma normu attiecībā uz vecāku pabalsta nenododamo daļu un tās piešķiršanas nosacījumiem situācijās, kurās persona, piemēram, maternitātes pabalsta vai vecāku pabalsta saņemšanas laikā zaudē sociāli apdrošinātās personas statusu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 1. pants paredz noteikt, ka juridiskās skaidrības nolūkā precizējams Likums, nosakot, ka paternitātes pabalstu piešķir par piešķirtā atvaļinājuma 10 darba dienām par katru no vienās dzemdībās dzimušiem diviem vai vairāk bērniem bērna tēvam vai personai, kura iesaistās divu vai vairāku bērnu aprūpē, kuri dzimuši vienās dzemdībās. Analogus nosacījumus paredzēts noteikt arī personai, kura vienlaikus adoptē divus vai vairāk bērnus.
Likumprojekta 2. pants paredz:
- noteikt papildu kritēriju vecāku pabalsta piešķiršanai, ņemot vērā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu praksi attiecībā uz līdzīgu pabalstu piešķiršanu trešās valsts valstspiederīgajiem, kā arī arvien pieaugošo darba spēka migrāciju no trešajām valstīm. Likumprojekts paredz, ka vecāku pabalstu piešķir par bērnu, kuram piešķirts personas kods, kura statuss Fizisko personu reģistrā ir aktīvs un kurš pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, izņemot, ja persona, kura ir sociāli apdrošināta Latvijā, vai tās ģimenes loceklis dzīvo vai strādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī. Šāds nosacījums būs arī atbilstošs Eiropas Savienības normatīvajam regulējumam attiecībā uz migrācijas politikas nosacījumiem dalībvalstīs. Vienlaikus juridiskās skaidrības nodrošināšanai nepieciešams papildināt Likumu ar normu, ka, ja Latvijā sociāli apdrošināta persona vai tās ģimenes loceklis dzīvo vai strādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, tai, piešķirot vecāku pabalstu par bērnu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu.
Lai nodrošinātu papildu atbalstu priekšlaicīgi dzimušo bērnu vecākiem un novērstu nevienlīdzīgo attieksmi starp šiem vecākiem, paredzēts noteikt, ka vecāku pabalsta izmaksas periodā ieskaita tikai dzemdību atvaļinājuma periodu (grozījums Likuma 10.4 panta 4.1 daļā)
- juridiskās skaidrības nodrošināšanai ir nepieciešams papildināt Likumu ar normu, kas nosaka, ka personai, kura maternitātes pabalsta, vecāku pabalsta vai vecāku pabalsta nenododamās daļas izmaksas laikā zaudē darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu, ir tiesības uz vecāku pabalsta nenododamo daļu, ja persona ir izvēlējusies vecāku pabalstu, tostarp tā nenododamo daļu, saņemt kā vienotu un nepārtrauktu periodu (papildināta Likuma 10.4 panta 4.2 daļa ar 5.punktu).
- izslēdzama Likuma 10.4 panta septītā daļa, kas paredz vecāku pabalsta izmaksas periodu pagarināt par noteiktā grūtniecības atvaļinājuma periodu, ja bērns dzimis pirms grūtniecības atvaļinājuma noteikšanas termiņa, jo grozījums Likuma 10.4 panta 4.1 daļā atrisinās minēto situāciju un nodrošinās vecāku pabalsta izmaksas perioda pagarināšanu par attiecīgo periodu.
Likumprojekta 3.pants papildina Likuma pārejas noteikumus ar 65. un 66.punktu, paredzot, ka:
- tiesiskās paļāvības principa ievērošanai grozījums Likuma 10.4 panta 1.1 daļā attiecībā uz papildu kritēriju vecāku pabalsta piešķiršanas gadījumā stājas spēkā 2026. gada 1. martā. Vienlaikus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārtrauks vecāku pabalsta izmaksu personai, kurai lēmums par vecāku pabalsta piešķiršanu ir pieņemts līdz 2026. gada 28. februārim, un vecāku pabalsta izmaksa būtu turpināma arī pēc tam, ja aģentūras rīcībā ir informācija, ka bērnam, par kuru šis lēmums ir pieņemts, nav piešķirts personas kods, tā statuss Fizisko personu reģistrā ir neaktīvs vai tas pastāvīgi nedzīvo Latvijas teritorijā un nav pamata piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu;
- piešķirot vecāku pabalstu par bērnu, kurš piedzimis līdz 2025. gada 31. decembrim, tiek piemērota šā likuma 10.4 panta 4.1 daļas redakcija, kas bija spēkā līdz 2025. gada 31. decembrim.
Likumprojekta 2. pants paredz:
- noteikt papildu kritēriju vecāku pabalsta piešķiršanai, ņemot vērā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu praksi attiecībā uz līdzīgu pabalstu piešķiršanu trešās valsts valstspiederīgajiem, kā arī arvien pieaugošo darba spēka migrāciju no trešajām valstīm. Likumprojekts paredz, ka vecāku pabalstu piešķir par bērnu, kuram piešķirts personas kods, kura statuss Fizisko personu reģistrā ir aktīvs un kurš pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, izņemot, ja persona, kura ir sociāli apdrošināta Latvijā, vai tās ģimenes loceklis dzīvo vai strādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī. Šāds nosacījums būs arī atbilstošs Eiropas Savienības normatīvajam regulējumam attiecībā uz migrācijas politikas nosacījumiem dalībvalstīs. Vienlaikus juridiskās skaidrības nodrošināšanai nepieciešams papildināt Likumu ar normu, ka, ja Latvijā sociāli apdrošināta persona vai tās ģimenes loceklis dzīvo vai strādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, tai, piešķirot vecāku pabalstu par bērnu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu.
Lai nodrošinātu papildu atbalstu priekšlaicīgi dzimušo bērnu vecākiem un novērstu nevienlīdzīgo attieksmi starp šiem vecākiem, paredzēts noteikt, ka vecāku pabalsta izmaksas periodā ieskaita tikai dzemdību atvaļinājuma periodu (grozījums Likuma 10.4 panta 4.1 daļā)
- juridiskās skaidrības nodrošināšanai ir nepieciešams papildināt Likumu ar normu, kas nosaka, ka personai, kura maternitātes pabalsta, vecāku pabalsta vai vecāku pabalsta nenododamās daļas izmaksas laikā zaudē darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu, ir tiesības uz vecāku pabalsta nenododamo daļu, ja persona ir izvēlējusies vecāku pabalstu, tostarp tā nenododamo daļu, saņemt kā vienotu un nepārtrauktu periodu (papildināta Likuma 10.4 panta 4.2 daļa ar 5.punktu).
- izslēdzama Likuma 10.4 panta septītā daļa, kas paredz vecāku pabalsta izmaksas periodu pagarināt par noteiktā grūtniecības atvaļinājuma periodu, ja bērns dzimis pirms grūtniecības atvaļinājuma noteikšanas termiņa, jo grozījums Likuma 10.4 panta 4.1 daļā atrisinās minēto situāciju un nodrošinās vecāku pabalsta izmaksas perioda pagarināšanu par attiecīgo periodu.
Likumprojekta 3.pants papildina Likuma pārejas noteikumus ar 65. un 66.punktu, paredzot, ka:
- tiesiskās paļāvības principa ievērošanai grozījums Likuma 10.4 panta 1.1 daļā attiecībā uz papildu kritēriju vecāku pabalsta piešķiršanas gadījumā stājas spēkā 2026. gada 1. martā. Vienlaikus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārtrauks vecāku pabalsta izmaksu personai, kurai lēmums par vecāku pabalsta piešķiršanu ir pieņemts līdz 2026. gada 28. februārim, un vecāku pabalsta izmaksa būtu turpināma arī pēc tam, ja aģentūras rīcībā ir informācija, ka bērnam, par kuru šis lēmums ir pieņemts, nav piešķirts personas kods, tā statuss Fizisko personu reģistrā ir neaktīvs vai tas pastāvīgi nedzīvo Latvijas teritorijā un nav pamata piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu;
- piešķirot vecāku pabalstu par bērnu, kurš piedzimis līdz 2025. gada 31. decembrim, tiek piemērota šā likuma 10.4 panta 4.1 daļas redakcija, kas bija spēkā līdz 2025. gada 31. decembrim.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Sociāli apdrošinātās personas, kurām ir tiesības uz paternitātes un/vai vecāku pabalstu
Ietekmes apraksts
Sociāli apdrošinātajām personām, kurām ir tiesības uz paternitātes pabalstu par vienās dzemdībās dzimušiem diviem vai vairāk bērniem, vai persona adoptējusi vienlaicīgi divus vai vairāk bērnus, būs nepārprotami skaidra kārtībā, ka paternitātes pabalstu piešķir par piešķirtā atvaļinājuma 10 darba dienām par katru bērnu.
Sociāli apdrošinātajām personām, kurām ir tiesības uz vecāku pabalstu, būs jāņem vērā no jauna ieviestais kritērijs, ka vecāku pabalstu piešķir par bērnu, kuram piešķirts personas kods, kura statuss Fizisko personu reģistrā ir aktīvs un kurš pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, izņemot, ja persona, kura ir sociāli apdrošināta Latvijā, vai tās ģimenes loceklis dzīvo vai strādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī.
Sociāli apdrošinātajām personām, kurām bērns dzimis priekšlaicīgi, tiks nodrošināts papildu atbalsts un nodrošināta vienlīdzīga attieksmes attiecībā uz vecāku pabalsta aprēķināšanas nosacījumiem.
Sociāli apdrošinātajām personām, kurām ir tiesības uz vecāku pabalstu, būs jāņem vērā no jauna ieviestais kritērijs, ka vecāku pabalstu piešķir par bērnu, kuram piešķirts personas kods, kura statuss Fizisko personu reģistrā ir aktīvs un kurš pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, izņemot, ja persona, kura ir sociāli apdrošināta Latvijā, vai tās ģimenes loceklis dzīvo vai strādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī.
Sociāli apdrošinātajām personām, kurām bērns dzimis priekšlaicīgi, tiks nodrošināts papildu atbalsts un nodrošināta vienlīdzīga attieksmes attiecībā uz vecāku pabalsta aprēķināšanas nosacījumiem.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
1 220 138 302
0
1 297 054 083
0
1 377 394 909
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
1 220 138 302
0
1 297 054 083
0
1 377 394 909
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
1 208 666 667
0
1 288 714 828
-496 078
1 372 347 099
-762 874
-792 949
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
1 208 666 667
0
1 288 714 828
-496 078
1 372 347 099
-762 874
-792 949
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
11 471 635
0
8 339 255
496 078
5 047 810
762 874
792 949
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
11 471 635
0
8 339 255
496 078
5 047 810
762 874
792 949
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
36 179
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
532 257
762 874
792 949
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
532 257
762 874
792 949
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
* kolonās "saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam" un "saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" uzrādīta valsts speciālā budžeta apakšprogrammas 04.04.00 "Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets" un 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets" ieņēmumu un izdevumu kopsumma
Detalizēts anotācijas režģis pievienots anotācijas pielikumā.
Detalizēts anotācijas režģis pievienots anotācijas pielikumā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
1. Vecāku pabalstu izmaksai priekšlaicīgi dzimušo bērnu vecākiem: provizoriskais gadījumu skaits – 715 personas (saskaņā ar VSAA sniegto informāciju 2025.gada 7 mēnešos jaunpiešķirtie lēmumi par vecāku pabalsta piešķiršanu ~10 000 personām, t.i. 1 429 pers.menesī, t.sk. 50% no bērniem ir piedzimuši priekšlaicīgi (nesasniedzot 40 grūtniecības nedēļu). Prognozētais vecāku pabalstu vidējais apmērs, atbilstoši LM bāzes izdevumu prognozēm 2026.-2029.gadam: 2026.gadā – 815,93 euro, 2027.gadā –872,21 euro, 2028.gadā – 927,12 euro, 2029.gadā – 983,04 euro.
Priekšlaicīgi dzimušo bērnu vecākiem, pieņemot, ka vecāku pabalstu izmaksas pagarinājums ir vidēji par 1 mēnesi, provizoriskais izdevumu palielinājums vecāku pabalstu izmaksai speciālā budžeta apakšprogrammā 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets”:
2026.gads: ietekme ir nebūtiska, ņemot vērā, jo pamatā ietekme no vecāku pabalsta izdevumiem radīsies 13. vai 19. mēnesī no bērna piedzimšanas brīža (izdevumi var rasties, piem., tikai tādā situācijā, ja ģimenē sieviete neizvēlas saņemt maternitātes pabalstu, tēvs uzreiz pieprasa vecāku pabalstu uz īso periodu);
2027.gads: 715 pers. x 872,21 euro = 623 630 euro;
2028.gads: 715 pers. x 927,12 euro = 662 891 euro;
2029.gads: 715 pers. x 983,04 euro = 702 874 euro.
2. Vienlaikus, atbilstoši Likumam, par tām personām, kuras kopj bērnu un saņem vecāku pabalstu (nestrādājošie vecāku pabalsta saņēmēji), no speciālā budžeta apakšprogrammas 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” ir jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pensiju apdrošināšanai (iemaksu likme 20% no iemaksu objekta, t.i., pabalsta apmēra), apdrošināšanai bezdarba gadījumam (iemaksu likme 1,6%) un invaliditātes apdrošināšanai (iemaksu likme 2,29%).
Pēc VSAA statistikas datiem nestrādājošo vecāku pabalsta saņēmēju īpatsvars kopējā pabalstu saņēmēju skaitā ir ~85%, līdz ar to minētās VSAOI provizoriski attiektos uz 608 personām 2027. gadā un turpmāk ik gadu.
Aprēķins:
1) VSAOI iemaksas pensiju apdrošināšanai (ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta transfertiem no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta valsts pensiju apdrošināšanai apakšprogrammā 04.01.00 “Valsts pensiju speciālais budžets”):
2027.gads: 608 pers. x 872,21 euro x 20% = 106 061 euro;
2028.gads: 608 pers. x 927,12 euro x 20% = 112 738 euro;
2029.gads: 608 pers. x 983,04 euro x 20% = 119 538 euro.
2) VSAOI iemaksas apdrošināšanai bezdarba gadījumam (ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta transfertiem no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta valsts pensiju apdrošināšanai apakšprogrammā 04.02.00 “Nodarbinātības speciālais budžets”):
2027.gads: 608 pers. x 872,21 euro x 1,60% = 8 485 euro;
2028.gads: 608 pers. x 927,12 euro x 1,60% = 9 019 euro;
2029.gads: 608 pers. x 983,04 euro x 1,60% = 9 563 euro.
3) VSAOI iemaksas invaliditātes apdrošināšanai (ieņēmumi no saņemtajiem transfertiem viena speciālā budžeta veida ietvaros apakšprogrammā 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets”):
2027.gads: 608 pers. x 872,21 euro x 2,29% = 12 144 euro;
2028.gads: 608 pers. x 927,12 euro x 2,29% = 12 908 euro;
2029.gads: 608 pers. x 983,04 euro x 2,29% = 13 687 euro.
Kopējie izdevumi VSAOI nodrošināšanai no apakšprogrammas 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets”:
2027.gadā: 126 690 euro, 2028.gadā 134 665 euro un 2029.gadā 142 788 euro.
VSAOI iemaksu nodrošināšanas ietekmē palielinās minēto speciālā budžeta apakšprogrammu ieņēmumi un apakšprogrammas 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” izdevumi, tomēr, ņemot vērā, ka tie ir speciālā budžeta savstarpējie transferti, tam ir fiskāli neitrāla ietekme uz speciālo budžetu.
3. Vecāku pabalsts trešo valstu valsts piederīgajiem: provizoriskais pabalsta saņēmēju skaits 2026.gadā – 108 personas vidēji mēnesī, 2027.gadā un turpmāk ik gadu – 200 personas vidēji mēnesī, ņemot vērā VSAA statistiku par personu iesniegtiem iesniegumiem par pabalsta pieprasījumu 2022.janvāris–2025.februāris; pieņemot, ka visi pabalsta saņēmēji ir strādājoši vecāku pabalsta saņemšanas laikā, prognozētais vecāku pabalstu vidējais apmērs 2026.gadā – 547,59 euro (atbilstoši VSAA statistikas datiem 2025.gada janvārī strādājošo vecāku pabalsta vidējais apmērs 516,59 euro, piemērojot FM 2025. gada jūnija prognozes par tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugumu faktiskajās cenās (turpmāk – FM prognoze) 2026.gadā 6,0%), 2027.gadā – 577,71 euro (FM prognoze 2027. gadam 5,5%), 2028.gadā – 606,60 euro (FM prognoze 2028. gadam 5,0%), 2029.gadā – 636,93 euro (FM prognoze 2028. gadam 5,0%).
Provizoriskais izdevumu samazinājums vecāku pabalstu izmaksai speciālā budžeta apakšprogrammā 04.04.00 “Invaliditātes maternitātes un slimības speciālais budžets”:
2026.gads: 108 pers.vid.mēnesī x 547,59 euro x 9 mēn.* = 532 257 euro;
2027.gads: 200 pers.vid.mēnesī x 577,71 euro x 12 mēn. = 1 386 504 euro;
2028.gads: 200 pers.vid.mēnesī x 606,60 euro x 12 mēn. = 1 455 840 euro;
2029.gads: 200 pers.vid.mēnesī x 636,93 euro x 12 mēn.= 1 528 632 euro.
* ņemot vērā, ka šī likumprojekta norma stājas spēkā ar 01.03.2026., ietekme 2026.gadam aprēķināta 9 mēnešiem (vecāku pabalstu par martu izmaksā aprīlī)
Likumprojekta ietekmē kopējais provizoriskais izdevumu palielinājums speciālā budžeta apakšprogrammā 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” 2026.gadā 532 257 euro apmērā, 2027.gadā provizoriskais izdevumu samazinājums 636 184 euro (t.sk., izdevumu samazinājums vecāku pabalstam 762 874 euro un izdevumu palielinājums valsts budžeta transfertiem no valsts speciālā budžeta uz valsts speciālo budžetu 126 690 euro), 2028. gadā 658 284 euro (t.sk., izdevumu samazinājums vecāku pabalstam 792 949 euro un izdevumu palielinājums valsts budžeta transfertiem no valsts speciālā budžeta uz valsts speciālo budžetu 134 665 euro) un 2029. gadā 682 970 euro (t.sk., izdevumu samazinājums vecāku pabalstam 825 758 euro un izdevumu palielinājums valsts budžeta transfertiem no valsts speciālā budžeta uz valsts speciālo budžetu 142 788 euro).
Papildus, lai realizētu izmaiņas Likumā, nepieciešams piesaistīt IS izstrādes ārpakalpojumu 65 cilvēkdienu apjomā, kas rada 2026. gadā nepieciešamu finansējumu speciālā budžeta apakšprogrammā 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” 36 179 euro apmērā (65 c/d * 556,60 euro c/d).
Darbi ietver programmatūras labojumu izstrādi un piegādi, lai:
- precizētu tiesību pārbaudes un aprēķinu, kā arī pabalsta kalkulatora funkcionalitāti paternitātes pabalstam, gadījumos, ja pabalstu piešķir par diviem vai vairāk vienās dzemdībās dzimušiem bērniem – 20 c/d;
- papildinātu tiesību pārbaudes par bērna dzīvesvietu un aktīvu statusu Fizisko personu reģistrā vecāku pabalsta un nenododamās daļas piešķiršanas brīdī – 10 c/d;
- precizētu nosacījumus dienu skaita aprēķināšanai, padziļinot maternitātes perioda analīzi ar cēloni - 10 c.d;
- mainītu nosacījumus nenododamās daļas tiesību pārbaudē un izmaksas nosacījumos, daļai nenododamo daļu neveicot pārbaudi par atrašanos bērna kopšanas atvaļinājumā un esamību darba attiecībās – 25 c/d.
Priekšlaicīgi dzimušo bērnu vecākiem, pieņemot, ka vecāku pabalstu izmaksas pagarinājums ir vidēji par 1 mēnesi, provizoriskais izdevumu palielinājums vecāku pabalstu izmaksai speciālā budžeta apakšprogrammā 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets”:
2026.gads: ietekme ir nebūtiska, ņemot vērā, jo pamatā ietekme no vecāku pabalsta izdevumiem radīsies 13. vai 19. mēnesī no bērna piedzimšanas brīža (izdevumi var rasties, piem., tikai tādā situācijā, ja ģimenē sieviete neizvēlas saņemt maternitātes pabalstu, tēvs uzreiz pieprasa vecāku pabalstu uz īso periodu);
2027.gads: 715 pers. x 872,21 euro = 623 630 euro;
2028.gads: 715 pers. x 927,12 euro = 662 891 euro;
2029.gads: 715 pers. x 983,04 euro = 702 874 euro.
2. Vienlaikus, atbilstoši Likumam, par tām personām, kuras kopj bērnu un saņem vecāku pabalstu (nestrādājošie vecāku pabalsta saņēmēji), no speciālā budžeta apakšprogrammas 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” ir jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pensiju apdrošināšanai (iemaksu likme 20% no iemaksu objekta, t.i., pabalsta apmēra), apdrošināšanai bezdarba gadījumam (iemaksu likme 1,6%) un invaliditātes apdrošināšanai (iemaksu likme 2,29%).
Pēc VSAA statistikas datiem nestrādājošo vecāku pabalsta saņēmēju īpatsvars kopējā pabalstu saņēmēju skaitā ir ~85%, līdz ar to minētās VSAOI provizoriski attiektos uz 608 personām 2027. gadā un turpmāk ik gadu.
Aprēķins:
1) VSAOI iemaksas pensiju apdrošināšanai (ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta transfertiem no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta valsts pensiju apdrošināšanai apakšprogrammā 04.01.00 “Valsts pensiju speciālais budžets”):
2027.gads: 608 pers. x 872,21 euro x 20% = 106 061 euro;
2028.gads: 608 pers. x 927,12 euro x 20% = 112 738 euro;
2029.gads: 608 pers. x 983,04 euro x 20% = 119 538 euro.
2) VSAOI iemaksas apdrošināšanai bezdarba gadījumam (ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta transfertiem no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta valsts pensiju apdrošināšanai apakšprogrammā 04.02.00 “Nodarbinātības speciālais budžets”):
2027.gads: 608 pers. x 872,21 euro x 1,60% = 8 485 euro;
2028.gads: 608 pers. x 927,12 euro x 1,60% = 9 019 euro;
2029.gads: 608 pers. x 983,04 euro x 1,60% = 9 563 euro.
3) VSAOI iemaksas invaliditātes apdrošināšanai (ieņēmumi no saņemtajiem transfertiem viena speciālā budžeta veida ietvaros apakšprogrammā 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets”):
2027.gads: 608 pers. x 872,21 euro x 2,29% = 12 144 euro;
2028.gads: 608 pers. x 927,12 euro x 2,29% = 12 908 euro;
2029.gads: 608 pers. x 983,04 euro x 2,29% = 13 687 euro.
Kopējie izdevumi VSAOI nodrošināšanai no apakšprogrammas 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets”:
2027.gadā: 126 690 euro, 2028.gadā 134 665 euro un 2029.gadā 142 788 euro.
VSAOI iemaksu nodrošināšanas ietekmē palielinās minēto speciālā budžeta apakšprogrammu ieņēmumi un apakšprogrammas 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” izdevumi, tomēr, ņemot vērā, ka tie ir speciālā budžeta savstarpējie transferti, tam ir fiskāli neitrāla ietekme uz speciālo budžetu.
3. Vecāku pabalsts trešo valstu valsts piederīgajiem: provizoriskais pabalsta saņēmēju skaits 2026.gadā – 108 personas vidēji mēnesī, 2027.gadā un turpmāk ik gadu – 200 personas vidēji mēnesī, ņemot vērā VSAA statistiku par personu iesniegtiem iesniegumiem par pabalsta pieprasījumu 2022.janvāris–2025.februāris; pieņemot, ka visi pabalsta saņēmēji ir strādājoši vecāku pabalsta saņemšanas laikā, prognozētais vecāku pabalstu vidējais apmērs 2026.gadā – 547,59 euro (atbilstoši VSAA statistikas datiem 2025.gada janvārī strādājošo vecāku pabalsta vidējais apmērs 516,59 euro, piemērojot FM 2025. gada jūnija prognozes par tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugumu faktiskajās cenās (turpmāk – FM prognoze) 2026.gadā 6,0%), 2027.gadā – 577,71 euro (FM prognoze 2027. gadam 5,5%), 2028.gadā – 606,60 euro (FM prognoze 2028. gadam 5,0%), 2029.gadā – 636,93 euro (FM prognoze 2028. gadam 5,0%).
Provizoriskais izdevumu samazinājums vecāku pabalstu izmaksai speciālā budžeta apakšprogrammā 04.04.00 “Invaliditātes maternitātes un slimības speciālais budžets”:
2026.gads: 108 pers.vid.mēnesī x 547,59 euro x 9 mēn.* = 532 257 euro;
2027.gads: 200 pers.vid.mēnesī x 577,71 euro x 12 mēn. = 1 386 504 euro;
2028.gads: 200 pers.vid.mēnesī x 606,60 euro x 12 mēn. = 1 455 840 euro;
2029.gads: 200 pers.vid.mēnesī x 636,93 euro x 12 mēn.= 1 528 632 euro.
* ņemot vērā, ka šī likumprojekta norma stājas spēkā ar 01.03.2026., ietekme 2026.gadam aprēķināta 9 mēnešiem (vecāku pabalstu par martu izmaksā aprīlī)
Likumprojekta ietekmē kopējais provizoriskais izdevumu palielinājums speciālā budžeta apakšprogrammā 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” 2026.gadā 532 257 euro apmērā, 2027.gadā provizoriskais izdevumu samazinājums 636 184 euro (t.sk., izdevumu samazinājums vecāku pabalstam 762 874 euro un izdevumu palielinājums valsts budžeta transfertiem no valsts speciālā budžeta uz valsts speciālo budžetu 126 690 euro), 2028. gadā 658 284 euro (t.sk., izdevumu samazinājums vecāku pabalstam 792 949 euro un izdevumu palielinājums valsts budžeta transfertiem no valsts speciālā budžeta uz valsts speciālo budžetu 134 665 euro) un 2029. gadā 682 970 euro (t.sk., izdevumu samazinājums vecāku pabalstam 825 758 euro un izdevumu palielinājums valsts budžeta transfertiem no valsts speciālā budžeta uz valsts speciālo budžetu 142 788 euro).
Papildus, lai realizētu izmaiņas Likumā, nepieciešams piesaistīt IS izstrādes ārpakalpojumu 65 cilvēkdienu apjomā, kas rada 2026. gadā nepieciešamu finansējumu speciālā budžeta apakšprogrammā 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” 36 179 euro apmērā (65 c/d * 556,60 euro c/d).
Darbi ietver programmatūras labojumu izstrādi un piegādi, lai:
- precizētu tiesību pārbaudes un aprēķinu, kā arī pabalsta kalkulatora funkcionalitāti paternitātes pabalstam, gadījumos, ja pabalstu piešķir par diviem vai vairāk vienās dzemdībās dzimušiem bērniem – 20 c/d;
- papildinātu tiesību pārbaudes par bērna dzīvesvietu un aktīvu statusu Fizisko personu reģistrā vecāku pabalsta un nenododamās daļas piešķiršanas brīdī – 10 c/d;
- precizētu nosacījumus dienu skaita aprēķināšanai, padziļinot maternitātes perioda analīzi ar cēloni - 10 c.d;
- mainītu nosacījumus nenododamās daļas tiesību pārbaudē un izmaksas nosacījumos, daļai nenododamo daļu neveicot pārbaudi par atrašanos bērna kopšanas atvaļinājumā un esamību darba attiecībās – 25 c/d.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Likumprojekta ieviešanai saistībā ar izmaiņām vecāku pabalsta izmaksas kārtībā nav nepieciešams papildu finansējums. Aprēķini ir provizoriski un izdevumu samazināšanās speciālā budžeta apakšprogrammā 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” palielinās apakšprogrammas un speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikumu 2026. gadā 532 257 euro apmērā, 2027. gadā 762 874 euro apmērā 2028. gadā 792 949 euro apmērā un 2029. gadā 825 758 euro apmērā.
Vienlaikus LM virza Informatīvā ziņojuma “Par vecāku pabalsta saņēmēju skaita dinamiku 2025. gada pirmajā pusgadā un izvērtējumu par nepieciešamību saglabāt izmaksu 75 % apmērā pēc 2025. gada 31. decembra” (25-TA-1931) projektu. Ņemot vērā ziņojumā veikto datu analīzi, Labklājības ministrija, ņemot vērā arī nepieciešamību veicināt ģimenes un darba dzīves saskaņošanu, kā arī nodrošināt lielāku atbalstu ģimenēm, kuras kopj bērnu, uzskata, ka vecāku pabalsta izmaksa 75% apmērā nodarbinātajiem pabalsta saņēmējiem būtu turpināma arī laika periodā no 2026. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim, atstājot to likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” kā pagaidu regulējumu.
Lai no 2026. gada nodarbinātajiem vecākiem pabalstu nodrošinātu palielinātā 75% apmērā, nepieciešami papildu līdzekļi valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā (izdevumiem vecāku pabalstam): provizoriski 2026.gadā – 7 711 192 euro, 2027.gadā – 8 153 915 euro, 2028.gadā – 8 581 489 euro un 2029.gadā – 9 010 746 euro gadā.
Lai vismaz daļēji kompensētu ar informatīvo ziņojumu identificēto papildus līdzekļu nepieciešamību, kā daļēju resursu avotu LM piedāvā izmantot identificēto izdevumu atlikumu likumprojekta ieviešanai.
Likumprojekta īstenošanai nepieciešamie izdevumi valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļi apakšprogrammā 04.04.00 " Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets" valsts budžeta transfertiem no valsts speciālā budžeta uz valsts speciālo budžetu 2026. gadā 54 773 euro, 2027. gadā 117 313 euro, 2028. gadā 124 698 euro un 2029. gadā 132 219 euro apmērā tiks nodrošināti apakšprogrammai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Likumprojekta īstenošanai būs nepieciešami papildus valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļi apakšprogrammā 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets" izdevumiem pamatkapitāla veidošanai 36 179 euro apmērā. VSAA minēto finansējumu nodrošinās tai piešķirto 2026. gada valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Vienlaikus LM virza Informatīvā ziņojuma “Par vecāku pabalsta saņēmēju skaita dinamiku 2025. gada pirmajā pusgadā un izvērtējumu par nepieciešamību saglabāt izmaksu 75 % apmērā pēc 2025. gada 31. decembra” (25-TA-1931) projektu. Ņemot vērā ziņojumā veikto datu analīzi, Labklājības ministrija, ņemot vērā arī nepieciešamību veicināt ģimenes un darba dzīves saskaņošanu, kā arī nodrošināt lielāku atbalstu ģimenēm, kuras kopj bērnu, uzskata, ka vecāku pabalsta izmaksa 75% apmērā nodarbinātajiem pabalsta saņēmējiem būtu turpināma arī laika periodā no 2026. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim, atstājot to likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” kā pagaidu regulējumu.
Lai no 2026. gada nodarbinātajiem vecākiem pabalstu nodrošinātu palielinātā 75% apmērā, nepieciešami papildu līdzekļi valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā (izdevumiem vecāku pabalstam): provizoriski 2026.gadā – 7 711 192 euro, 2027.gadā – 8 153 915 euro, 2028.gadā – 8 581 489 euro un 2029.gadā – 9 010 746 euro gadā.
Lai vismaz daļēji kompensētu ar informatīvo ziņojumu identificēto papildus līdzekļu nepieciešamību, kā daļēju resursu avotu LM piedāvā izmantot identificēto izdevumu atlikumu likumprojekta ieviešanai.
Likumprojekta īstenošanai nepieciešamie izdevumi valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļi apakšprogrammā 04.04.00 " Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets" valsts budžeta transfertiem no valsts speciālā budžeta uz valsts speciālo budžetu 2026. gadā 54 773 euro, 2027. gadā 117 313 euro, 2028. gadā 124 698 euro un 2029. gadā 132 219 euro apmērā tiks nodrošināti apakšprogrammai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Likumprojekta īstenošanai būs nepieciešami papildus valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļi apakšprogrammā 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets" izdevumiem pamatkapitāla veidošanai 36 179 euro apmērā. VSAA minēto finansējumu nodrošinās tai piešķirto 2026. gada valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Darba likums
Pamatojums un apraksts
Juridiskās skaidrības nolūkos nepieciešams precizēt Darba likuma normas attiecībā uz atvaļinājuma piešķiršanu bērna tēvam, citai personai, kura kopj bērnu, un ģimenei, kura adoptējusi bērnu vecumā līdz 18 gadiem.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi