Anotācija (ex-ante)

Šī brīža augstākās izglītības vērtēšanas sistēmas trūkumus raksturo normatīvais un administratīvais slogs, liels darba apjoms, tai skaitā sagatavojot dokumentāciju, apjomīgi laika un cilvēku resursi gan augstskolās un koledžās, gan Augstākās izglītības kvalitātes aģentūrā, problēmas ar atbilstošu ekspertu pieejamību, veicot viena studiju virziena novērtēšanu vairākās augstskolās un koledžās viena gada laikā, kā arī augstas novērtēšanas procedūru izmaksas, iekļaujot dokumentu tulkošanas izmaksas. Ņemot vērā, ka mainās akreditācijas process, ir nepieciešams izstrādāt jaunu kārtību un prasības, kuras tiks pārbaudītas izmēģinājuma akreditācijas procesā, tāpat arī nepieciešams izstrādāt prasības un kārtību, kā pieņemt lēmumu par akreditāciju.  
 

Izstrādātā institucionālas akreditācijas modeļa aprobēšanai tiks īstenots izmēģinājuma projekts jeb pilotakreditācijas, kuru rezultāti būs līdzvērtīgi pilnvērtīgai institucionālai akreditācijai. Atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 14. janvāra rīkojumam Nr. 30 "Par konceptuālo ziņojumu "Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju, tiek paredzēts, ka kā izmēģinājumprojekts tiek ieviests augstskolu institucionālās akreditācijas modelis. Izmēģinājumprojekts tiks īstenots divās augstskolās un koledžā, kuras tiks izvēlētas saskaņā ar  centra un ministrijas saskaņotiem atlases nosacījumiem un kārtībai.
Projekts paredz normatīvā regulējumu izstrādi izmēģinājuma akreditācijas īstenošanai, kas nosaka akreditācijā iesaistītās puses, to tiesības un atbildību un akreditācijas procesa norisi.
Projekta I nodaļa “Vispārīgie jautājumi” norādīts, ko regulēs tiesību akta projekts. Kā arī norādīti dokumenti, kurus ir jāizstrādā centram un jāpublicē savā tīmekļa vietnē.
Projekta II nodaļā “Atbilstības normatīvajiem aktiem novērtēšanas kārtība” noteikts:
Kā augstskola vai koledža, kas ir atlasīta izmēģinājuma akreditācijai, var uzsākt akreditācijas procesu. Kā arī kādā veida informāciju ir nepieciešams iesniegt centrā. Minēts gadījums, kad iesniegumu var atstāt bez izskatīšanas. Tiek definētas prasības atbilstības novērtēšanai  7. punktā, un nosacījums, ka tiek novērtētas arī izlases kārtā atlasītas studiju programmas.
Prasībai 7.1. par augstskolas atbilstību dibinātajam noteiktajam tipam ir saistošas tiesību normas Augstskolu likumā:  3., 3.¹, 3.², 3.³, 3.⁴ pants, 1. panta 17. punkts, 5. panta sestā daļa, 10. panta otrā, ceturtā līdz astotā un vienpadsmitā daļa, un citi. Prasībai 7.2. par augstskolas pašpārvaldes un struktūrvienību darbības atbilstību ir saistošas tiesību normas Augstskolu likumā:  12. pants, 13. pants, 14.¹ pants, 15. pants, 17. pants, 19.pants, 20. pants, 21. pants, 24. pants, 25.¹ pants, 25.² pants. 30. panta piektā daļa, 35.pants; Profesionālās izglītības likumā: 15. panta trešā daļa, 17.¹pants, 17.²panta pirmā un otrā daļa,17.³pants pirmā, otrā, piektā un sestā daļa, un citas. Prasībai 7.3. par studiju programmas ziņu atbilstību ir saistošas tiesību normas Augstskolu likuma 1.panta astotā līdz desmitā punktā, 3. panta sestajā daļā, 5. panta otrā daļā, 55. Panta 11 daļā, 55.²  panta  pirmajā daļā, un 57. pantā. Profesionālās izglītības likumā 30.¹ pantā, un citur. Prasībai 7.5. par studējošo pašpārvaldes un studējošo tiesību ievērošanu ir saistošas normas Augstskolu likumā: 6. panta otrā daļa, 50. panta pirmā daļa, 53. panta ceturtā daļa, Augstskolu likuma III nodaļa; Profesionālās izglītības likumā:17. pants, 20.¹ panta astotā daļa, un citur. Prasībai 7.6. par augstskolas sagatavoto dokumentu studiju procesa kvalitātes nodrošināšanai ir saistošas tiesību normas Augstskolu likumā: 5. panta 2.¹ daļa, , 15.¹ pants, 18. pants, 33. pants, 34. pants, 43. panta trešā daļa, 47. pants, 55. pants, 56. pants, 77. panta pirmā daļa; Ministru kabineta noteikumi nr. 70 “Studiju līgumā obligāti ietveramie noteikumi”, Nr. 305 “Noteikumi par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu”, Nr. 240 “Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu”, Nr. 202 “Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus”, un citur. Prasībai 7.7. par augstskolas akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un viesprofesoru, vieslektoru, viesdocentu atlases procesa, kvalifikācijas un darbības nodrošināšanas atbilstību ir saistītas normas Augstskolu likumā: 5 pants piektā daļa, 26. panta septītā daļa, 27. panta septītā daļa, 28. līdz 32. pants, 36. līdz 39. pants, 40. Pants, 55. panta pirmā daļa; Profesionālās izglītības likumā: 18. līdz 19. pants,  20.² panta otrā daļa, un citas. Prasībai 7.8. par uzņemšanas kārtības atbilstību ir saistošas tiesību normas Augstskolu likumā:  8. pants, 9. pants, 10. pants, 55. pants, 55.¹pants, 56. pants, 56.¹ pants, 56.² pants, 58. pants, 59. pants; Profesionālās izglītības likumā  25. pants; Ministru kabineta noteikumi Nr. 305 “Noteikumi par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu”, Nr. 240 “Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu”, Reglamentēto profesiju likums, un citas. Prasībai 7.9. par augstskolas apliecinājumu finansiāli nodrošināt studējošajiem iespējas turpināt studijas ir saistošas ar Augstskolu likuma 55. panta astoto daļu.  Prasībai 7.10. ir attiecināma, ja augstskola īsteno profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas augstākās izglītības pakāpē un saistošās prasības ir Profesionālās izglītības likums: 25. pants, 27. pants, 28. pants, Ministru kabineta noteikumi Nr. 52 “Valsts atzītu profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, moduļa apliecību un profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinošu dokumentu noteikumi” un Nr.110 “Noteikumi par valsts profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības standartu”, un citi. Prasībai 7.12. par augstskolas atbalsta sistēmu zinātniskajai un lietišķajai pētniecībai un mākslinieciskajai jaunradei (ja attiecināms) ir saistošas tiesību normas Augstskolu likumā: 5. panta ceturtā daļa, 60. panta pirmā daļa, 61. Pants, 62. panta pirmā daļa, 63.² pants, 63.³ pants, Profesionālās izglītības likumā: 16.⁷ panta sestās daļas 2. punkts un citur. Prasībai 7.13. par augstskolas informāciju saistībā ar tās darbībām nodrošinot iekļaujošu izglītību, pieejamu un piekļūstamu studiju vidi un labbūtības veicināšanas pasākumiem ir Augstskolu likumā: 5. panta otrā daļa un Izglītības likumā 36. pants. Prasībai 7.14. par citu normatīvo aktu izpildi augstākās izglītības īstenošanā ir attiecināma uz koledžām, kurām ir atsevišķas normas Profesionālās izglītības likumā; uz augstākās izglītības iestādēm, kurām ir atsevišķi speciālie gadījumi likumos vai noteikumos (piemēram, Latvijas Nacionālā Aizsardzības akadēmija vai Iekšlietu Iekšlietu ministrijas sistēmā esošās koledžas), kā arī dažādās reglamentētajās un speciālajās profesijās (piemēram, jūrniecībā). 
 
Atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 30.¹ panta pirmajai daļai, koledžas akreditē Augstskolu likuma noteiktajā kārtībā, vienlaikus ņemot vērā Profesionālās izglītības likuma 16.¹, 16.⁷ 17.³ un 20.² pantā noteikto. Līdz ar to prasība 7.14. punktā var ietvert kritērijus, kas ir specifiski attiecināmi uz koledžām.
Prasības tiek vērtētas ar šādiem vērtējumiem: atbilst, ja nav konstatētu būtisku trūkumu; daļēji atbilst, ja konstatē nebūtiskus trūkumus, neatbilst, ja ir konstatēti būtiski trūkumi, kas nav novēršami akreditācijas procesa laikā. Izlases kārtā var tikt izvērtētas studiju programmas. Kāda informācija tiek ņemta vērā, centram sagatavojot atzinumu. Akreditācijas procesā notiek sadarbība ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi u.c
Projekta III nodaļa "Izglītības kvalitātes valsts dienesta dalība izmēģinājuma akreditācijā" nosaka:
Ja izvēlētā izmēģinājuma akreditācijā augstskola īsteno profesionālās vidējās izglītības programmu, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu vidējā izglītības pakāpē, tad augstskola sazinās ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu un vienojas par dienesta iesaisti programmu novērtēšanā. Izglītības Kvalitātes valsts dienests noteikumu projektā noteiktā termiņā sagatavo novērtējuma ziņojumu.
Projekta IV nodaļā “Kvalitātes novērtēšanas kārtība” noteikts, ka:
Kvalitātes novērtēšanu var centrs vai cita Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļauta kvalitātes nodrošināšanas aģentūra.
Ja kvalitātes novērtēšanu veic cita ārvalstu aģentūra, tad tā apliecina, ka spēju veikt kvalitātes vērtēšanu atbilstoši Augstskolu likumā un šī projektā noteikumos minētajai kārtībai. Šajā sadaļā tiek noteikts, ka neatkarīgi no ārvalstu aģentūras vai centra, neatkarīgā ekspertu grupā iekļauj arī pārstāvi no Latvijas darba devēju konfederācijas un Latvijas Studentu apvienības. Ekspertu grupa sagatavo kvalitātes novērtēšanas atzinumu. Kopējo ekspertu  skaitu var noteikt centra vai ārvalstu aģentūras metodika, jo to var ietekmēt iestādes struktūrvienību daudzums, studējošo daudzums, īstenoto studiju programmu skaits un dažādība tematiskajās grupās un citi faktori. Tiek definētas prasības kvalitātes novērtēšanai (27. un 28. punkts) un nosacījums, ka tiek novērtētas arī izlases kārtā atlasītas studiju programmas. Tiek definētas iespējas augstskolai vai koledžai sniegt faktu kļūdas 5 darbdienu laikā pēc atzinuma saņemšanas, kā arī par centra pienākumu publicēt ekspertu grupas kopīgo kvalitātes novērtēšanas atzinumu.
Projekta V nodaļā “Augstskolas akreditācija” noteikta kārtība, kādi dokumenti jāpievieno iesniegumam par akreditācijas lēmuma pieņemšanu. Nodaļā aprakstīta arī Studiju kvalitātes komisijas tiesības pieprasīt papildus informāciju no augstskolām un citām institūcijām lēmumu pieņemšanai, kā arī minēta specifisko jomu ministriju (Aizsardzības un Iekšlietu) atzinumu  militārās aizsardzības vai iekšējās drošības un civilās aizsardzības jomās, attiecīgo sertifikācijas institūciju atzinumu par studiju programmām, kas sagatavo reglamentētajās profesijās speciālistus un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas koordinatora  iesaisti.
Nodaļā norādīta kārtība lēmuma pieņemšanai, kā arī prasības, kuros gadījumos var pieņemt lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju uz septiņiem vai trijiem gadiem, vai atteikumu akreditēt.
Noteikumu projekts arī paredz prasības, kurās tiks izvērtēta prakse ārvalstu studentu, tajā skaitā trešo valstu pilsoņu uzņemšanu un uzraudzības procesu, kā arī studentu atbalsta pasākumus.  Piemēram, atbilstības novērtēšanas posmā- centrs novērtē: augstskolas apstiprinātās uzņemšanas kārtības atbilstību normatīvu aktu prasībām, tajā skaitā augstskolas informāciju par mehānismiem ārvalstu studējošo apmeklējuma uzskaitei, kas veicina savlaicīgu informācijas nodošanu tiesībsargājošajām iestādēm. Šī prasība paredz, ka augstskola sniedz informāciju par mehānismiem visu ārvalstu studējošo, tostarp par trešo valstu pilsoņiem, apmeklējuma uzskaiti un informācijas nodošanu atbildīgajām iestādēm. 
Savukārt kvalitātes novērtēšanas posmā neatkarīga ekspertu grupa novērtēs augstskolā šādu prasību:27.4. augstskola nodrošina studentcentrētu studiju procesu, kas ietver kvalitatīvu studiju programmu izstrādi un regulāru pilnveidi, objektīvu un caurskatāmu studiju īstenošanu un vērtēšanu, studējošo sasniegto rezultātu monitoringu  un atzīšanas mehānismus, studiju un pētniecības integrāciju, mobilitāti, kā arī sagatavo starptautiski konkurētspējīgus absolventus, veicina studentu nodarbinātību un personības attīstību. Šī prasība un citas 27. punktā minētās prasības novērtēs studiju kvalitāti, tostarp sniegtos atbalsta mehānismus studējošajiem.  Prasības ir vienlīdz attiecināmas uz visiem studējošajiem, ievērojot vienlīdzības principu, tāpēc atsevišķi ārvalstu studējošie kvalitātes novērtēšanas prasībās netiek izcelti. 
Lai augstskola pašlaik licencētu programmas vai akreditētu studiju virzienu, papildus iesniegumam ir jāiesniedz vairāki dokumenti, piemēram, pašnovērtējuma ziņojums un ekspertu atzinumi. Arī akreditācijas procesā augstskola ir jāsaņem atbilstības novērtēšanas atzinums, kvalitātes novērtēšanas atzinums, kas ir papildus iesniedzami kopā ar iesniegumu.

Ministru kabineta noteikumi izstrādāti pamatojoties uz Augstskolu likuma 8.⁷ panta un 9. panta noteikumiem redakcijā, kas stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī un tie ietver speciālās normas, ko pieļauj Administratīvā procesa likums.  Jau šobrīd Augstskolu likums paredz speciālas normas attiecībā uz augstskolām. Augstskolu likums 9. panta pirmā daļa paredz, ka augstskolas akreditācijas procesu secīgi veido atbilstības novērtēšana, kvalitātes novērtēšana un lēmuma par augstskolas akreditāciju pieņemšana. Akreditācijas procesu organizē Akadēmiskās informācijas centrs. Lēmumu par augstskolas akreditāciju vai atteikumu akreditēt augstskolu pieņem Studiju kvalitātes komisija ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no dienas, kad saņemts augstskolas iesniegums par akreditācijas lēmuma pieņemšanu. Tikai studiju  kvalitātes lēmums par akreditāciju vai atteikumu akreditēt augstskolu ir administratīvs akts. Attiecīgi akreditācijas process sākas ar pašnovērtējuma ziņojuma iesniegšanu centrā, kas ir pamats atbilstības izvērtēšanas procesa uzsākšanai, kura ietvaros centrs veiks darbības, lai sniegtu atzinu par augstskolas atbilstību normatīvajiem aktiem. Minētais process nav administratīvais process, bet gan augstskolas uzraudzības procedūras process.  Augstskola piesaka (izsaka lūgumu) Akadēmiskās informācijas centru veikt atbilstības novērtēšanu, iesniedzot pašnovērtējuma ziņojumu, kopā ar visiem nepieciešamajiem dokumentiem pielikumā. Šādi augstskola dod atļauju sākt izvērtēšanu un sniedz piekrišanu piekļūt iekšējiem resursiem u.c. materiāliem. Kvalitātes novērtēšanas posms ir civiltiesisks process, kurā augstskola iegūst novērtējumu par tās darbību slēdzot līgumu ar kvalitātes novērtēšanas aģentūru.