23-TA-2026: Noteikumu projekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas Ministru kabineta līgumu par tehnisko un finansiālo sadarbību" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
Saskaņā ar deklarācijā noteikto valdībai ir paredzēts aktīvi iesaistīties Ukrainas atjaunošanas un stiprināšanas procesos, t.i. atbalstīt palīdzības sniegšanu Ukrainai ar ES tirdzniecības instrumentiem un caur attīstības sadarbības politikas instrumentiem turpināt sniegt atbalstu Ukrainas steidzamajām vajadzībām, koordinēt un atbalstīt Latvijas sabiedrības un privātā sektora atbalsta centienus Ukrainā, veicināt Latvijas sadarbību ar citiem donoriem un ekspertu iesaisti lielapjoma projektu īstenošanā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līguma par sadarbību tehniskās un finansiālās palīdzības jomās (turpmāk – Līgums) projekts ir izstrādāts, lai radītu tiesiski pamatotu kārtību, kas regulētu sadarbību tehniskās un finansiālās palīdzības jomās starp Latviju un Ukrainu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašreiz nav kārtības, kas regulētu sadarbību tehniskās un finansiālās palīdzības jomās starp Latviju un Ukrainu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kopš Krievijas pilna mēroga uzbrukuma Ukrainai Latvija ir sniegusi atbalstu Ukrainai bez vienotas juridiskās bāzes starpvaldību sadarbības jomā.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Līguma nosacījumiem Ukrainas puse apņemas nodrošināt, ka visas programmas un projekti, kas tiek īstenoti Līguma ietvaros, tiktu nekavējoties bez maksas reģistrēti Ukrainas Ministru kabineta Sekretariātā atbilstoši Ukrainas normatīvajiem aktiem. Projektu īstenošanā ievestās preces un sniegtie pakalpojumi Ukrainā netiek aplikti ar nodokļiem vai citiem maksājumiem. Savukārt no Latvijas eksportējamām precēm un pakalpojumiem būs piemērojamas vispārējās procedūras. Tāpat Līgums noteic, ka Ukraina neapliek ar nodokļiem projektos iesaistīto Latvijas ekspertu atalgojumu. Vienlaikus Latvijā ekspertu atalgojumam, kas tiek izmaksāts projektu ietvaros, tiek piemērots vispārējais nodokļu režīms. Uz visiem projektos iesaistītajiem ir attiecināma nulles tolerances politika pret korupciju un citiem finanšu pārkāpumiem.
Latvijas projektos Ukrainā galvenokārt piedalīsies Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Nepieciešamības gadījumā projektam tiek piesaistīti arī citu valstu speciālisti, izvērtējot personu atbilstību projekta mērķim un drošības kritērijiem.
Līguma ietvaram atbilstošas programmas vai projekta īstenošana tiktu uzsākta ar vienošanās parakstīšanu starp attiecīgajā projektā vai programmā iesaistītajām pusēm. Vienošanās tiks slēgtas starp Ukrainas un Latvijas tiešās un pastarpinātās valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, citām valsts iestādēm, kā arī starp biedrībām, nodibinājumiem, komersantiem, arodbiedrībām un citiem subjektiem starpresoru vai privāttiesisko vienošanās formā. Projekta iesniedzējam ir jābūt vismaz vienam sadarbības partnerim potenciālajā saņēmējvalstī. Vienošanās ietvers detalizētu pienākumu un tiesību izklāstu, uzraudzības noteikumus, atskaitīšanos un iepirkuma procedūras. Projektu īstenošanas uzraudzības formu noteiks projekta īstenotājs. Slēdzot atsevišķās vienošanās, kurās tiktu nodota zinātība, komercnoslēpums, tehnoloģiskais noslēpums, ražošanas noslēpums un cita konfidenciāla informācija, obligāti tiks atrunāts, kura konkrētā informācija ir komercnoslēpums un tas, ka informācijas ieguvējs apņemas nodrošināt efektīvu tās aizsardzību.
Piemērojot Līgumu, no Latvijas puses iesaistītās valsts un pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa, ir atbildīgas par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
Latvijas valsts un pašvaldības iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, veicot publiskos iepirkumos Līgumā paredzēto projektu ietvaros, būs saistoši Publisko iepirkumu likuma, kā arī citu publisko iepirkumu jomu regulējošu tiesību aktu normas.
Kustamās mantas nodošana tiks īstenota ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 43.¹ pantā noteikto.
Līgums neparedz mainīt Ukrainas likuma “Par korupcijas novēršanu” 54. pantā noteikto kārtību, kas Ukrainas valsts iestādēm, Krimas Autonomās Republikas iestādēm un vietējām pašpārvaldes iestādēm aizliedz saņemt naudu vai citus līdzekļus, nemateriālos līdzekļus, īpašumu, pakalpojumus, ko bez maksas sniedz privātpersonas vai juridiskās personas, izņemot gadījumus, kas paredzēti piemērojamos tiesību aktos vai Ukrainas starptautiskos līgumos.
Ārlietu ministrija kā vadošā valsts pārvaldes iestāde ārlietu jomā koordinē šī līguma saskaņošanas un parakstīšanas procesu. Ārlietu ministrija, izmantojot diplomātiskos kanālus, varēs sniegt atbalstu programmu vai projektu ieviesējiem, ja būs nepieciešama palīdzība, vai būs kādi sarežģījumi ar preču vai pakalpojumu nogādi Ukrainā. Ārlietu ministrija koordinēs citu Latvijas iestāžu un juridisko personu aktivitātes, īstenojot Līgumā paredzētās atbalsta programmas vai projektus. Tāpat Ārlietu ministrija nodrošinās Līgumā paredzēto regulāro konsultāciju rīkošanu starp Latvijas un Ukrainas pusi. Ārlietu ministrijas struktūrvienība – Latvijas Republikas vēstniecība Ukrainā - nodrošinās visa veida komunikāciju ar Ukrainas pusi un nepieciešamības gadījumā iesaistīsies ar Līguma piemērošanu saistīto jautājumu risināšanā.
Latvijas projektos Ukrainā galvenokārt piedalīsies Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Nepieciešamības gadījumā projektam tiek piesaistīti arī citu valstu speciālisti, izvērtējot personu atbilstību projekta mērķim un drošības kritērijiem.
Līguma ietvaram atbilstošas programmas vai projekta īstenošana tiktu uzsākta ar vienošanās parakstīšanu starp attiecīgajā projektā vai programmā iesaistītajām pusēm. Vienošanās tiks slēgtas starp Ukrainas un Latvijas tiešās un pastarpinātās valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, citām valsts iestādēm, kā arī starp biedrībām, nodibinājumiem, komersantiem, arodbiedrībām un citiem subjektiem starpresoru vai privāttiesisko vienošanās formā. Projekta iesniedzējam ir jābūt vismaz vienam sadarbības partnerim potenciālajā saņēmējvalstī. Vienošanās ietvers detalizētu pienākumu un tiesību izklāstu, uzraudzības noteikumus, atskaitīšanos un iepirkuma procedūras. Projektu īstenošanas uzraudzības formu noteiks projekta īstenotājs. Slēdzot atsevišķās vienošanās, kurās tiktu nodota zinātība, komercnoslēpums, tehnoloģiskais noslēpums, ražošanas noslēpums un cita konfidenciāla informācija, obligāti tiks atrunāts, kura konkrētā informācija ir komercnoslēpums un tas, ka informācijas ieguvējs apņemas nodrošināt efektīvu tās aizsardzību.
Piemērojot Līgumu, no Latvijas puses iesaistītās valsts un pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa, ir atbildīgas par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
Latvijas valsts un pašvaldības iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, veicot publiskos iepirkumos Līgumā paredzēto projektu ietvaros, būs saistoši Publisko iepirkumu likuma, kā arī citu publisko iepirkumu jomu regulējošu tiesību aktu normas.
Kustamās mantas nodošana tiks īstenota ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 43.¹ pantā noteikto.
Līgums neparedz mainīt Ukrainas likuma “Par korupcijas novēršanu” 54. pantā noteikto kārtību, kas Ukrainas valsts iestādēm, Krimas Autonomās Republikas iestādēm un vietējām pašpārvaldes iestādēm aizliedz saņemt naudu vai citus līdzekļus, nemateriālos līdzekļus, īpašumu, pakalpojumus, ko bez maksas sniedz privātpersonas vai juridiskās personas, izņemot gadījumus, kas paredzēti piemērojamos tiesību aktos vai Ukrainas starptautiskos līgumos.
Ārlietu ministrija kā vadošā valsts pārvaldes iestāde ārlietu jomā koordinē šī līguma saskaņošanas un parakstīšanas procesu. Ārlietu ministrija, izmantojot diplomātiskos kanālus, varēs sniegt atbalstu programmu vai projektu ieviesējiem, ja būs nepieciešama palīdzība, vai būs kādi sarežģījumi ar preču vai pakalpojumu nogādi Ukrainā. Ārlietu ministrija koordinēs citu Latvijas iestāžu un juridisko personu aktivitātes, īstenojot Līgumā paredzētās atbalsta programmas vai projektus. Tāpat Ārlietu ministrija nodrošinās Līgumā paredzēto regulāro konsultāciju rīkošanu starp Latvijas un Ukrainas pusi. Ārlietu ministrijas struktūrvienība – Latvijas Republikas vēstniecība Ukrainā - nodrošinās visa veida komunikāciju ar Ukrainas pusi un nepieciešamības gadījumā iesaistīsies ar Līguma piemērošanu saistīto jautājumu risināšanā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ir izvērtēti dažādi sadarbības mehānismi, iesaistot nevalstiskā sektora organizācijas, vietējos uzņēmējus un starptautiskās organizācijas.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Latvijas Republikas tiešās un pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, citas valsts iestādes, kā arī Latvijas Republikā reģistrētas biedrības, nodibinājumi, komersanti, arodbiedrības un citi subjekti.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Līgums neuzliek Latvijas pusei finansiālas saistības, vienlaikus gadījumā, ja tehniskās vai finansiālās palīdzības programmām/projektiem būs nepieciešams papildu finansējums, tad jautājums skatāms Ministru kabinetā valsts budžeta kārtējam gadam un budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrijaNevalstiskās organizācijas
JāCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ārlietu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi