Anotācija (ex-ante)

2013. gada 26.-27. janvārī ES-Latīņamerikas un Karību jūras reģiona kopienas samitā Santjago, Čīlē līguma slēdzēja puses vienojās, ka pēc 10 gadiem kopš nolīguma piemērošanas būtu jāpārskata iespējas to modernizēt. 2015. gada 21. aprīlī tika pieņemts lēmums uzsākt sarunas par Asociācijas nolīguma modernizāciju, bet 2022. gada 9. decembrī tās tika oficiāli noslēgtas.

Krievijas iebrukums Ukrainā, globālā inflācija, piegādes ķēžu traucējumi un enerģētikas krīze, ir veicinājušas ES vēlmi stiprināt politisko dialogu, sadarbību un savstarpēji izdevīgas saiknes ar galvenajiem līdzīgi domājošajiem sabiedrotajiem, lai paātrinātu enerģētikas pārkārtošanu, stiprinātu stratēģiskās piegādes ķēdes un dažādotu piegādes avotus.
 

Esošā ES – Čīles Asociācijas nolīguma modernizācija ietver divus paralēlus juridiskos instrumentus:
1. Uzlabotais pamatnolīgums kas iekļauj (I) politisko un sadarbības pīlāru un (II) tirdzniecības un investīciju pīlāru (tostarp investīciju aizsardzības nosacījumus);
2. Pagaidu tirdzniecības nolīgums, kas sedz tirdzniecības un investīciju liberalizācijas nosacījumus. Pagaidu tirdzniecības nolīgums zaudēs spēku tiklīdz tiks pilnībā ratificēts Uzlabotais pamatnolīgums.
Abi nolīgumi tiek ierosināti parakstīšanai un noslēgšanai vienlaicīgi. Ņemot vērā, ka Pagaidu tirdzniecības nolīgums iekļauj tikai nosacījumus, kas ietilpst ES ekskluzīvajā kompetencē, ES pusē tam būs vajadzīga tikai Eiropas Parlamenta piekrišana un Padomes lēmums par noslēgšanu bez individuālas ratifikācijas dalībvalstu parlamentā.
Uzlabotais pamatnolīgums sastāv no četrām daļām:
I daļā (Vispārīgi principi un mērķi) ir izklāstīti Nolīguma mērķi un vispārīgie principi. Demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību un tiesiskuma principu ievērošana, kā arī masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas klauzula ir būtiski nolīguma elementi.

II daļā (Politiskais dialogs un sadarbība) ES un Čīle apņemas padziļināt dialogu un sadarboties tādās jomās kā politiskais dialogs, ārpolitika, starptautiskais miers un drošība, pārvaldība un cilvēktiesības; tieslietas, brīvība un drošība; ilgtspējīga attīstība; vides aizsardzība un klimata pārmaiņas; partnerība ekonomikas, sociālajā un kultūras jomā; valsts un civildienesta modernizācija, decentralizācija, reģionālā politika un iestāžu sadarbība. II daļas noteikumi ļaus īstenot saskaņotāku un vienotāku rīcību tādās jaunās jomās kā sabiedrības veselība, valsts modernizācija, migrācijas plūsmu pārvaldība, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai terorisma finansēšana un kibernoziedzība. Paredzēts padziļināt dialogu un sadarbību korupcijas apkarošanas jautājumos. Nolīgumam ir pievienots protokols, kurā iekļauti noteikumi korupcijas apkarošanai un novēršanai tirdzniecībā un ieguldījumos, izmantojot dažādus pasākumus, jo īpaši veicinot integritāti privātajā un publiskajā sektorā, uzlabojot iekšējo kontroli, ārējo revīziju un finanšu pārskatus, kā arī stiprinot cīņu pret korupciju, ko jau īsteno ar starptautiskām konvencijām, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju.

III daļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) galvenais ES un Čīles politikas mērķis ir pielāgot asociācijas nolīgumu jaunajai realitātei un izveidot jaunu satvaru divpusējām tirdzniecības un ieguldījumu attiecībām saskaņā ar jaunāko tirdzniecības nolīgumu paaudzi, ko noslēgusi vai apspriež Čīle vai ES. Saskaņā ar mērķiem, kas noteikti sarunu norādēs, Nolīguma III daļa piedāvās šādus ieguvumus: uzlabota tirgus piekļuve un lauksaimniecības un zivsaimniecības preču eksporta noteikumi; vienkāršoti izcelsmes noteikumi; modernizētas un vienkāršotas robežprocedūras; godīga tirdzniecība un darījumu noteikumi; ilgtspējas nodrošināšana; pievēršanās mazo uzņēmumu vajadzībām; iespējas pakalpojumu sniedzējiem un digitālās tirdzniecības noteikumi; ieguldījumu veicināšana; piekļuve Čīles publiskajam iepirkumam; labāk aizsargātas inovācijas un radošie darbi; drošas un ilgtspējīgas tirdzniecības ar lauksaimniecības pārtikas produktiem nodrošināšana; tādu nediskriminējošu tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru nodrošināšana, kas nerada nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībai; pārredzamība un laba regulatīvā prakse; mūsdienīgas strīdu izšķiršanas procedūras.

IV daļā (Vispārējā institucionālā struktūra) ir ietverti vispārīgie, institucionālie un nobeiguma noteikumi. Ar nolīgumu izveido institucionālo struktūru, ko veido Apvienotā padome, Apvienotā komiteja un vairākas apakškomitejas. Tajā ir noteiktas struktūras, lai iesaistītos dialogos ar pilsonisko sabiedrību. Ar to ievieš procedūru rīcībai gadījumos, kad kāda Puse nepilda savus pienākumus saskaņā ar nolīgumu.
Nolīgumā ir paredzēta iespēja provizoriski piemērot nolīgumu pilnībā vai tā daļas. Tas ir noslēgts uz nenoteiktu laiku un aizstāj Asociācijas nolīgumu un Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību.

Politiski nolīgums ar Čīli ir nozīmīgs solis, lai stiprinātu ES lomu Dienvidamerikā, pamatojoties uz kopējām vērtībām. Tas paver iespējas plašākai politiskajai, reģionālajai un globālajai sadarbībai starp diviem līdzīgi domājošiem partneriem.

Tiek plānots, ka ES dalībvalstu pārstāvjiem Nolīgums būs atvērts parakstīšanai decembrī. Tādēļ ir nepieciešams pilnvarot Latvijas Republikas Pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā, ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Leldi Līci-Līcīti Latvijas Republikas vārdā parakstīt Nolīgumu. Paredzēts, ka Nolīguma parakstīšana no ES un Čīles Republikas puses notiks 2023. gada 21. decembrī.

Latvija atbalsta ES un Čīles Uzlabotā pamatnolīguma un Pagaidu tirdzniecības nolīguma parakstīšanu un noslēgšanu. Čīle ir nozīmīgs ES partneris Latīņamerikas reģionā. Nolīgums sekmēs ES un Čīles politisko dialogu un padziļinātu sadarbību virknē jomu, tirdzniecības un ieguldījumu apjoma tālāku palielināšanu starp ES un Čīli, tostarp ievērojami uzlabojot ES pieeju kritiskajām izejvielām, un padziļinās pušu ekonomisko sadarbību kopumā.

Latvija atbalsta nolīgumā iezīmēto padziļinātā politiskā dialoga nozīmi, tai skaitā iestājoties par tādiem globālās nozīmes jautājumiem kā demokrātijas stiprināšana, cilvēktiesības, uz noteikumiem balstītas starptautiskās sistēmas spēcināšana, drošība un ilgtspējīga attīstība. Tas stiprinās saiknes ar līdzīgi domājošu partneri, lai paātrinātu enerģētikas pārkārtošanu, stiprinātu stratēģiskās piegādes ķēdes un dažādotu piegādes avotus.

Latvijas nostāja balstās 2023. gada 17. oktobrī Ministru kabinetā apstiprinātajā pozīcijā nr. 2 “Par Uzlabotā pamatnolīguma un Pagaidu tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Čīles Republiku parakstīšanu un noslēgšanu”. Saeimas Eiropas lietu komisija nacionālo pozīciju apstiprināja 2023. gada 25. oktobrī.