Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.

Vispārējā kārtība

Lai mazinātu profilaktiski un medicīniski novēršamo nāves gadījumu skaitu, ir būtiski uzlabojama veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, paredzot ieguldījumus ārstniecības iestāžu attīstībai visos aprūpes līmeņos, atbilstoši pakalpojumu kartējumam, veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai pieejamiem cilvēkresursiem un finanšu resursiem, t.sk. nodrošinot ārstniecības iestāžu gatavību potenciālo sabiedrības veselības krīžu ierobežošanai.

Atbalstāmās darbības ārstniecības iestāžu attīstībai visos līmeņos vērstas uz Eiropas Savienības padomes rekomendācijām Latvijai 2019. gadam veselības jomā un Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam paredzēto mērķu sasniegšanu.

Nodrošinot ilgtspējīgus un saskaņotus pasākumus starp visiem plānotajiem finanšu atbalsta mehānismiem 2022. gada 14. jūlijā Ministru kabinets ir apstiprinājis informatīvo ziņojumu “Par veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju stratēģiju 2021.-2027. gadam” protokollēmums Nr.36/105.§ (22-TA-1198) (https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/c9e99f49-7a1e-42a6-8002-31b1cc66dc96) (turpmāk – infrastruktūras investīciju stratēģija), kurā atspoguļota situācija veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu kartējums visos aprūpes līmeņos un noteikti lielākie izaicinājumi galvenajiem veselības aprūpes pakalpojumu (infrastruktūras) attīstības virzieniem, vai noteikti secīgie virzības soļi.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiks īstenota Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" (turpmāk – SAM) 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" (turpmāk – 4.1.1.1.pasākums) pirmā kārta un 4.1.1.5 pasākums “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība” (turpmāk – 4.1.1.5.pasākums un visi kopā - pasākums).

Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 108 995 936 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums – 92 646 546 euro un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 16 349 390 euro.

Saskaņā ar regulas Nr.2021/1060 18. un 86. pantā noteikto 4.1.1. SAM elastības finansējums tiek noteikts 4.1.1.2. pasākuma "P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība" (turpmāk – 4.1.1.2. pasākums) un 4.1.1.4. "Veselības aprūpes pārvaldības sistēmas stiprināšana un digitalizācija, attīstot digitālos risinājumus" pasākuma ietvaros. Attiecīgi 4.1.1.2. pasākumam noteikts pieejamais un plānotais finansējums. Veselības ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde), pēc Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) lēmuma par vidusposma pārskata, var ierosināt palielināt 4.1.1.2. pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram.
 

Pasākuma Nr.	Pasākuma nosaukums	ES fondu finansējums (ieskaitot elastības finansējumu), euro	ES fondu finansējums (BEZ elastības finansējuma), euro
4.1.1.1.	Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība (1. - 4. kārta)	105 867 028	105 867 028
4.1.1.2.	P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība	114 660 197	74 980 248
4.1.1.3.	Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru	6 970 000	6 970 000
4.1.1.5.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība	10 461 001	10 461 001
4.1.1.6.	Hroniski slimo un nedziedināmi slimo pacientu aprūpei nepieciešamās infrastruktūras attīstība	13 618 057	13 618 057

4.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros Finansējuma saņēmēji noteikti noteikumu pielikumā saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumiem Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” (turpmāk - MK noteikumi Nr.555) un tie ir:
V līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes (klīniskās universitātes slimnīcas):
1. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca",
2. VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca",
3. VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca".
IV līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes (reģionālās slimnīcas):
4. SIA "Liepājas reģionālā slimnīca",
5. SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca",
6. SIA "Vidzemes slimnīca",
7. SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca",
8. SIA "Rēzeknes slimnīca",
9. SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca",
10. SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca".
V līmeņa specializētās ārstniecības iestādes:
11. VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca",
12. SIA "Rīgas Dzemdību nams",
13. VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"",
kuras sniedz sekundāros ambulatoros un stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus un nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību,
un
14. Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs*.
*ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir tiesu medicīnisko un bioloģisko ekspertīžu un izpētes nodrošināšana, ārstniecības iestāžu nodrošināšana ar audu transplantātiem, zinātniskās pētniecības veikšana un pēcdiploma izglītības organizēšana tiesu medicīnas jomā.

4.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros jāņem vērā 2023. gada 14. martā Ministru kabinetā izskatītais ziņojums “Informatīvais ziņojums “Par VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” A ēkas otrās kārtas attīstību” (protokollēmums Nr. 14 30. §, (23-TA-498) (https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/cabinet_ministers/353d2521-f791-4c94-b35a-e7c811a017d2), kurā noteikts , ka VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk – Slimnīca) lielā projekta Nr. 9.3.2.0/17/I/013 “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas attīstība” (turpmāk – lielais projekts) ietvaros sakarā ar Krievijas kara Ukrainā ietekmi uz būvniecības tirgu ir radies ne Slimnīcai un ne būvdarbu īstenotājam SIA “Velve” (turpmāk – Uzņēmējs) prognozējams sadārdzinājums 16 290 890,20 euro (ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN)) apjomā un ir nepieciešams būvdarba līguma termiņa pagarinājums līdz 2024. gada 1. jūnijam. Attiecīgi lielā projekta īstenošana tiks pabeigta atbilstoši EK Vadlīnijās par to darbības programmu slēgšanu, kuras pieņemtas atbalsta saņemšanai no ERAF, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (2014.–2020. gada periodā) (2021/C 417/01) (https://www.esfondi.lv/upload/Vadlinijas/2014-2020_slegsanas-vadlinijas_apst_14.12.2022.pdf ) (turpmāk – EK slēgšanas vadlīnijas) 6. sadaļai “divu periodu projekts”, sadārdzinājuma segšanai nepieciešamo finansējumu piesaistot no 4.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas. Minētais projekts atbilst divu periodu projektam, līdz ar to, projekta ietvaros ir sasniedzami gan šī normatīvā regulējuma, gan ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru” projekta mērķi un rādītāji.

Tāpat 4.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros jāņem vērā, ka SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk – RAKUS) slimnīcas infrastruktūras attīstībai ES fondu 2021.- 2027. gada plānošanas perioda ERAF SAM 4.1.1. ietvaros ir iezīmēts finansējums 46 759 513 euro apmērā, kas paredzēts sekojošām darbībām:
- Infekciju slimību un plaušu veselības korpusa iekārtām un aprīkojumam – 10 039 027 euro;
- Stacionāra "Gaiļezers" ārstniecības nodaļu atjaunošanai – 13 651 480 euro;
- Latvijas Onkoloģijas centra attīstībai – 23 069 006 euro.

Papildus norādām, ka ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros īstenotais RAKUS projekts Nr. 9.3.2.0/17/I/004 “SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” infrastruktūras attīstība” (turpmāk - I kārtas projekts) tiks pabeigts atbilstoši EK slēgšanas vadlīniju 6. sadaļai kā “divu periodu projekts”, sadārdzinājuma segšanai nepieciešamo finansējumu piesaistot no 4.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas. Attiecīgi, lai nodrošinātu projekta mērķu un rādītāju sasniegšanu, kā arī projekta funkcionalitāti, I kārtas projekts tiks posmots un atsevišķās darbības tiks pārceltas un finansētas no ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda finansējuma, paredzot, ka nepieciešamais plānotais finansējums 13 651 479,30 euro (ar PVN) apmērā “Stacionāra “Gaiļezers” ārstniecību nodaļu 2. kārtas” ārstniecības nodaļu atjaunošanai tiks segts no 4.1.1.1. pasākuma iezīmētā finansējuma un finansējums 753 666,56 euro tiks segts no RAKUS projekta Nr.9.3.2.0/21/I/001 “SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” ēkas Hipokrāta ielā 4 infrastruktūras attīstība” līdzekļiem. Tāpat kā PSKUS lielais projekts, augstāk minētais RAKUS projekts atbilst divu periodu projektam un projekta ietvaros ir sasniedzami gan šī normatīvā regulējuma, gan ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru” projekta mērķi un rādītāji.

4.1.1.2. pasākuma ietvaros VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” jau ir iezīmēts finansējums jaunā B korpusa būvniecībai. Plānotais finansējums apstiprināts ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra protokollēmumu Nr. 60 54. § “Informatīvais ziņojums “Par VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” jaunā B korpusa attīstību”” (https://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2021-09-07) (turpmāk – MK protokollēmums Nr.60). MK protokollēmuma Nr. 60 54. § 2. punkts nosaka - pieņemt zināšanai, ka VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" B korpusa attīstībai plānots finansējums līdz 151 milj. euro, piesaistot finanšu līdzekļus no ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027.gada plānošanas perioda ietvaros pieejamā ERAF finansējuma. Savukārt, ņemot vērā to, ka šobrīd vēl nav zināmas pilnas jaunā B korpusa būvniecības izmaksas un nav zināmi šo izmaksu finansēšanas avoti, tika lemts pēc attiecīgās informācijas iegūšanas šo normatīvo regulējumu papildināt ar 4.1.1.2. pasākuma īstenošanas nosacījumiem.

4.1.1.2. pasākuma projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji 2022. gada 29. septembrī tika apstiprināti ES Kohēzijas politikas fondu 2021. -2027. gada plānošanas perioda Apakškomitejas sēdē un 2023. gada 26. janvārī apstiprināti ES Kohēzijas politikas fondu 2021. -2027. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēdē. 2023. gada 21.martā atbildīgā iestāde ir iesniegusi grozījumus pasākuma kritērijos, pievienojot kritēriju piemērošanu attiecībā uz Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centru (turpmāk - VTMEC), kurš tiek atbalstīts 4.1.1. pasākuma projekta iesniegumu atlases ietvaros.

Lai nodrošinātu VTMEC valsts deleģēto funkciju izpildi un nepārtrauktību ir nepieciešams attīstīt ar tiesu medicīnas ekspertīžu un vardarbībā cietušo personu ekspertīžu pakalpojumu sniegšanu saistīto infrastruktūru, kura šobrīd ir kritiskā stāvoklī un nav piemērota pakalpojumu sniegšanai.
Atbalsts tiek paredzēts:  
1) Ēkas Hipokrāta ielā 2 (17. korpuss), kas ir siltināta, projektēšanai un pārbūvei,
2) Ēkas Hipokrāta ielā 2 k-6, 1. kārtas projektēšanai un pārbūvei.

4.1.1.5. pasākuma projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji ir izskatīti un apstiprināti ES fondu Uzraudzības komitejā.

4.1.1.5. pasākuma “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība” ietvaros paredzēts atbalsts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (turpmāk – NMPD) attīstībai. Pirmsslimnīcas neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Neatliekamo medicīnisko palīdzību pirmsslimnīcas etapā nodrošina 190 brigādes 102 atrašanas vietās. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajam (saslimušajam) sniedz notikuma vietā, kā arī transportēšanas laikā uz atbilstošu ārstniecības iestādi, saskaņā ar hospitalizācijas plānu, šādos gadījumos: 
- nelaimes gadījumi, avārijas, katastrofas, smagas mehāniskās, termiskās, ķīmiskās un kombinētās traumas, elektrotraumas, svešķermeņi elpošanas ceļos, slīkšana, smakšana, saindēšanās; 
- pēkšņa saslimšana vai trauma sabiedriskā vietā; 
- pēkšņa saslimšana vai hronisku slimību paasināšanās, kas apdraud personas dzīvību; 
- dzīvībai un veselībai kritiskā stāvoklī esoša cietušā (saslimušā) neatliekama pārvešana, kā arī dzemdētājas nogādāšana atbilstoši veselības stāvoklim tuvākajā attiecīgajā ārstniecības iestādē vai no ārstniecības iestādes uz stacionāru vai augstāka līmeņa stacionārās ārstniecības iestādi (specializēto centru, universitātes klīniku). 
Uz 2022. gadu Latvijā ir izveidoti 14 pirmsslimnīcas etapa neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai atbilstoši brigāžu atbalsta centri Latvijas lielākajās pilsētās, ņemot vērā izsaukumu skaitu un pacientu hospitalizācijas iespējas. Bet, izvērtējot NMPD esošo brigāžu atbalsta centru pašreizējo izvietojumu visā NMPD darbības teritorijā un to darbības efektivitāti, nepieciešams izveidot trīs papildus brigāžu atbalsta centrus (Ogrē, Jūrmalā un Jelgavā), paredzot to ģeogrāfisko izvietojumu tuvāk pakalpojumu saņēmējiem reģionos, samazinot materiāltehniskā nodrošinājuma trūkuma dēļ patērēto laiku un nobrauktos kilometrus, tādējādi uzlabojot pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem reģionos. 

Atbalsts specifiskā atbalsta mērķa ietvaros pārējām MK noteikumos Nr. 555 noteiktajām ārstniecības iestādēm, tiks noteikts atsevišķā regulējumā, ievērojot Nacionālajā attīstības plānā 2021. - 2027. gadam (https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf) un infrastruktūras investīciju stratēģijā noteikto.
 

Nr.	Pasākuma nosaukums	Infrastruktūras investīciju stratēģijā plānotais finansējums, euro
1	4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 1 .- 4. kārta KOPĀ, t.sk.	124 549 445
1.1.	4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 1. kārta (V - VI līmeņa un Valsts tiesu medicīnas centrs)	96 688 876
1.2.	4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 2. kārta (I -III līmeņa un pārējās slimnīcas)	15 089 807
1.3.	4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 3. kārta (Psihiatrijas profila ārstniecības iestādes)	7 957 886
1.4.	4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 4. kārta (Sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji)	4 812 876
2	4.1.1.2. pasākums "P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība"	134 894 350
3	4.1.1.3. pasākums "Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru"	8 200 000
4	4.1.1.5. pasākums "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība"	12 307 060
5	4.1.1.6. pasākums "Hroniski slimo un nedziedināmi slimo pacientu aprūpei nepieciešamās infrastruktūras attīstība"	16 021 244
	4.1.1. SAM ietvaros plānotais finansējums, izņemot 4.1.1.4.pasākumu	295 972 099

Lai nodrošinātu ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda investīciju plūsmas intensificēšanu ir jāizpilda EK pieprasāmo izdevumu minimālais apmērs kumulatīvi 2025. gadā turpmāk līdz 2030. gadam (n + 3 mērķis), lai nezaudētu ES fondu “piešķīrumu” atbilstoši starpībai starp mērķi un izpildi^[2]. Atbilstoši atbildīgo iestāžu 2023. gada 25. janvāra prognozēm^[3] deklarējamo izdevumu minimālajam apjomam tiek paredzētas sekojošas Pasākuma projektu iesniegumu atlases:
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā sadarbības iestāde (turpmāk – sadarbības iestāde) 4.1.1.1. pasākuma projektu iesniegumu atlases ietvaros organizē ierobežotas projektu iesniegumu atlases, uzaicinot tajā piedalīties šo noteikumu pielikumā minētos katra pasākuma projekta iesniedzējus, izskatot šādu iespēju kā 4.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros projektu iesniegumu atlasi organizēt ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanas, savukārt 4.1.1.5. pasākuma ietvaros -  ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

Pasākuma mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru.

Pasākuma mērķa grupa ir visi Latvijas iedzīvotāji, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, ministrijas padotības iestādes, ārstniecības iestādes.

Sasniedzamie iznākuma un rezultāta rādītāji:

1. 4.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas sasniedzamais iznākuma rādītājs ir jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu kapacitāte - līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzot, ka pasākuma ietvaros izveidotās vai uzlabotās veselības aprūpes iestādes vismaz vienu reizi gada laikā apmeklēs 2 226 984 iedzīvotāji. (Darbības programmas rādītājs RCO69).

2. Specifiskā atbalsta mērķa iznākuma rādītājs ir noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem veselības aprūpes infrastruktūras objektos - līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzot, ka pasākuma ietvaros noslēgti līgumi vai vienošanās par projektu īstenošanu 100 procentu apmērā no visiem ieguldījumiem, tai skaitā nodrošinot, ka uz 2024. gada 31. decembri būs noslēgti līgumi vai vienošanās par projektu īstenošanu vismaz par 10 procenti no pasākumiem pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma, kas ietver ES fondu finansējumu un nacionālo līdzfinansējumu, attiecīgi iekļaujot datus no 4.1.1.1., 4.1.1.2. un 4.1.1.5. pasākuma, kā arī no 4.1.1.3. pasākuma “Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru” (turpmāk – 4.1.1.3. pasākums) un 4.1.1.6. pasākuma “Hroniski slimo un nedziedināmi slimo pacientu aprūpei nepieciešamās infrastruktūras attīstība” (turpmāk – 4.1.1.6. pasākums). (Darbības programmas rādītājs i.4.1.1.a).

3. Specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājs ir personu skaits, kuras izmanto jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu pakalpojumus, skaits gadā - līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzot vērtību 3 878 460 lietotāju gadā, ko iegūst no 4.1.1.1., 4.1.1.2., 4.1.1.3. un 4.1.1.6. pasākuma. (Darbības programmas rādītājs RCR 73), tai skaitā 4.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros – 2 024 531 lietotāji gadā.

4. 4.1.1.5. pasākuma specifiskais iznākuma rādītājs ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas efektivitātes uzlabošana, izveidojot 3 brigāžu atbalsta centrus tuvāk pakalpojumu saņēmējiem reģionos. (Darbības programmas rādītājs i.4.1.1.b).

Informācija par 4.1.1. SAM pasākumu ietvaros plānotajiem intervences kodiem:
 

Pasākuma Nr.	Pasākuma nosaukums	ERAF, euro	Intervences laukums	ERAF, euro	Intervences laukums	ERAF, euro	Intervences laukums	ERAF, euro
4.1.1.1.	Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība	105 867 028	128	16 938 725	129	21 173 406	44	67 754 897
4.1.1.2.	P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība	114 660 197	128	18 345 631	129	22 932 039	44	73 382 527
4.1.1.5.	Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība	10 461 001	128	1 673 760	129	2 092 200	44	6 695 041

Specifiskā atbalsta projektu iesniegumu atlases īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda ministrija.

Valsts atbalsts:
1) 4.1.1.1. pasākuma projekta iesniedzējiem, izņemot VTMEC, komercdarbības atbalsts tiek sniegts saskaņā ar 2022. gada 20. decembra Komisijas lēmumu 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku (turpmāk – VTNP) nozīmi (turpmāk – Eiropas Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES).

VTNP un Eiropas Komisijas lēmuma Nr.2012/21/ES galvenais deleģētājs ir Nacionālais veselības dienests (turpmāk – pilnvarojuma uzlicējs), kurš ministrijas vārdā slēdz līgumus par valsts apmaksāto veselības aprūpes VTNP pakalpojumu īstenošanu un nodrošina VTNP un Eiropas Komisijas lēmuma Nr.2012/21/ES prasību ievērošanu dalībvalstī.

Finansējuma saņēmējs atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtību ir noslēdzis ar Nacionālo veselības dienestu deleģēšanas līgumu par valsts apmaksātajiem stacionārajiem un ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Par komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienu ir uzskatāma diena, kad sadarbības iestāde sniedz atzinumu par projekta apstiprināšanu vai projekta apstiprināšanu ar nosacījumu.

Komercdarbības atbalsta Eiropas Komisijas lēmuma Nr.2012/21/ES nosacījumu ievērošanas kontroli un uzraudzību nodrošina Nacionālais veselības dienests.

Pilnvarojuma uzlicējam un finansējuma saņēmējam ir pienākums dokumentāciju par saņemto komercdarbības atbalstu glabāt 10 gadus no pilnvarojuma termiņa beigām, savukārt nozares ministrijai, kas nav pilnvarojuma uzlicējs, bet piešķir komercdarbības atbalstu saskaņā ar šīs nodaļas prasībām, ir pienākums dokumentāciju, kas saistīta ar komercdarbības atbalsta piešķiršanu, glabāt 10 gadus no komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienas.

2) 4.1.1.5 pasākuma finansējuma saņēmējam  - NMPD - atbalsts tiek sniegts deleģētās valsts funkcijas nodrošināšanai un tas nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Finansējuma saņēmējs valsts deleģētās funkcijas īstenošanai paredzētās darbības un izmaksas nodala no citiem pakalpojumiem (tostarp maksas pakalpojumiem). Infrastruktūra, kurā tiks veikti ieguldījumi, netiks izmantota maksas pakalpojumu sniegšanai, jo šādu pakalpojumu sniegšanai NMPD izmanto atsevišķos transportlīdzekļus un šos pakalpojumus sniedz tikai Rīgā. Savukārt, 4.1.1.5. pasākuma ietvaros plānotie 3 brigāžu atbalsta centri tiks izveidoti ārpus Rīgas.    

3) Pielikumā 1.13. ailē minētajam 4.1.1.1. pasākuma projekta iesniedzējam -  VTMEC - atbalsts tiek sniegts deleģētās valsts funkcijas nodrošināšanai un tas nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, tostarp minētajam finansējuma saņēmējam pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu nolietojuma periodā ir pieļaujams veikt papildinošu saimniecisko darbību 20 procentu apmērā no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē, lai atbalsts pasākuma ietvaros netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts. Ar papildinošu saimniecisko darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks, pamatkapitāls) apjomu kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām.
Ja VTMEC infrastruktūrā papildinošās saimnieciskās darbības apmērs pārsniedz 20 procentus vai ēkā tiek veikta cita veida saimnieciskā darbība, uz atbalstu 4.1.1.1. pasākuma ietvaros nevar pretendēt un projekta iesniedzējam proporcionāli šai infrastruktūras daļai platības, laika vai finanšu izteiksmē ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas brīvi no valsts atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

Papildinošās saimnieciskās darbības aprēķina veidu nav pieļaujams mainīt projekta īstenošanas laikā. Aprēķins veicams atbilstoši sākotnēji izvēlētajam veidam platības, laika vai finanšu izteiksmē. Veikto investīciju atbilstības uzraudzību nosacījumiem reizi gadā visā projekta dzīves ciklā nodrošina sadarbības iestāde.

Atbildīgā iestāde līdz projekta atlases uzsākšanai izstrādā papildinošās saimnieciskās darbības metodiku, lai korekti piešķirtu finansējumu un tas nekvalificētos kā komercdarbības atbalsts.

Saskaņā ar MK noteikumu projekta “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā” (22-TA-2143) protokollēmumā noteikto -  lai veicinātu Eiropas Savienības fondu projektu izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu ne tikai gadījumos, kad Eiropas Savienības fondu projekta ietvaros plānots gūt neto ieņēmumus, atbildīgā iestāde, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu, paredz nepieciešamību finansējuma saņēmējam veikt izmaksu un ieguvumu analīzi Eiropas Savienības fondu projektiem, kuru atlase paredzēta ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā un projekta kopējās izmaksas (ieskaitot PVN) pārsniedz 1 miljonu euro. Atbildīgā iestāde minēto risinājumu var nepiemērot, ja to objektīvi un izvērsti pamato Ministru kabineta noteikumu par specifisko atbalsta mērķa īstenošanu anotācijā. Attiecīgi skaidrojam, ka  SAM ietvaros atbalsts infrastruktūras attīstībai tiek piemērots saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmuma Nr.2012/21/ES nosacījumiem vai deleģētās funkcijas izpildei. Ārstniecības pakalpojumi ir valsts nozīmes tautsaimniecības pakalpojumi, kuri vajadzīgi valsts uzdevumu izpildei un tiek deleģēti izpildei atsevišķiem uzņēmumiem publiskām vai privātām ārstniecības iestādēm.  Uzraudzības procesā tiek sekots līdzi, lai ieņēmumi var pārsniegt izdevumus tikai saprātīgas peļņas procenta apmērā. Šo pārkompensāciju uzrauga Nacionālais veselības dienests.

SAM atbalsts piešķirams tikai infrastruktūras, kurā tiek nodrošināti valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi, attīstībai, tādejādi finansējuma saņēmējam ir pienākums aprēķināt infrastruktūras izmantošanas atbalstāmo darbību proporciju valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai (turpmāk - infrastruktūras izmantošanas proporcija) un piemērot to projekta kopējam finansējumam, nosakot publiskā un privātā finansējuma apmēru. Proporcionāli infrastruktūras izmantošanai citiem mērķiem (maksas pakalpojumiem) paredzēts piesaistīt pašu privāto līdzfinansējumu, tādejādi nodrošinot godīgu konkurenci un neietekmējot tirgus dalībniekus, ar to, ka publiska nauda tiek dota ne tikai valsts apmaksātu (publisku) veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, bet arī maksas pakalpojumiem.

Infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķina metodiku izstrādā atbildīgā iestāde.

Infrastruktūras izmantošanas proporcijas piemērošanu uzrauga sadarbības iestāde.

Finansējuma saņēmējs infrastruktūras izmantošanas proporciju iesniedz sadarbības iestādei iesniedzot projekta iesniegumu un iesniedzot projekta noslēguma maksājuma pieprasījumu.
Ja pēc līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas palielinās projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs, atbalsta sniedzējs kopējās publiskās projekta attiecināmās izmaksas nepalielina. Finansējuma saņēmējs, iesniedzot projekta noslēguma maksājuma pieprasījumu, nodrošina, ka aprēķinātais projekta kopējais publisko izmaksu maksimālais apmērs atbilst piešķirtajam kopējam publisko izmaksu maksimālajam apmēram, palielinot šo noteikumu noteikto privāto līdzfinansējumu.
Attiecīgi uzdevums - nepieciešamību finansējuma saņēmējam veikt izmaksu un ieguvumu analīzi Eiropas Savienības fondu projektiem praktiski dublē Eiropas Komisijas lēmuma Nr.2012/21/ES nosacījumus un vairo administratīvo slogu un nedod ieguvumu analīzē gaidīto atbildi.

Pasākuma projekta īstenošanas laikā saskaņā ar līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu finansējuma saņēmējs var saņemt avansa maksājumu saskaņā ar pakalpojumu, preču piegādes vai būvdarbu līgumu un valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtību Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.-2027.gada plānošanas periodā. Sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja pieprasījumu un atbilstoši projekta plānoto maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafikam, veicot avansa un starpposma maksājumus, ievēro nosacījumu, ka to kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma. Šāds avansa apjoms pieļaujams, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt pēc iespējas ātrāku projektu īstenošanas uzsākšanu. Ir pieļaujams, ka par projekta būvniecības darbībām projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī jau ir noslēgts būvdarbu līgums un uzsākti būvdarbi. Avansa apjoms katram projektam ir nosakāms individuāli. Nosakot projekta avansa apmēru, ņem vērā finansējuma saņēmēja spēju sešu mēnešu laikā pēc avansa maksājuma saņemšanas iesniegt sadarbības iestādē maksājuma pieprasījumu piešķirtā avansa maksājuma apmērā. Avansa maksājumu ir iespējams saņemt vairākos maksājumos.

Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas infrastruktūras, kurā tiek nodrošināta valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi, attīstības darbības:
- projekta vadības nodrošināšana;
- būvniecība;
- tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža;
- informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana.
Atbalstāmās darbības “projekta vadības nodrošināšana” ir attiecināmas finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma līguma pamata, tai skaitā normatīvajos aktos noteiktās piemaksas un nodokļi, šādā apmērā:
- ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir virs 5 000 000 euro – nepārsniedzot 84 787 euro gadā;
- ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir līdz 5 000 000 euro (ieskaitot), ierobežojumu aprēķina ar minimālo izmaksu bāzi 34 422 euro gadā, pieskaitot 0,64 procenti no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot projekta vadības personāla izmaksas;
- ja personāla iesaisti projektā nodrošina saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata), attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze.

Atbalstāmās darbības “būvniecība” ietvaros ir attiecināmas būvprojekta minimālā sastāvā un būvprojekta izstrādes izmaksas, funkcionālā plānojuma un tehniskās specifikācijas izstrādes izmaksas, projekta ekspertīžu izmaksas, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas un normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas ar nosacījumu, ka tās nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, un būvniecības izmaksas, tajā skaitā demontāžas izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar objektu nodošanu ekspluatācijā – ir attiecināmas visas ar būvniecību saistītās izmaksas saskaņā ar Būvniecības likumu. Atbilstoši Būvdarbu likumam būvdarbi ir - būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu. Savukārt būvniecība ir - visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi. Likuma 3. pants noteic - darbības jomu – proti, likumu piemēro jaunu būvju būvniecībai, kā arī esošu būvju pārbūvei, atjaunošanai, restaurācijai, nojaukšanai, novietošanai, lietošanas veida maiņai bez pārbūves un konservācijai.
Attiecīgi no abiem terminiem izriet, ka ir attiecināmas gan jauna būvniecība, gan nojaukšana, gan atjaunošanas un pārbūves darbi, u.c. atbilstoši likumam.

Atbalstāmās darbības “tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža” ietvaros ir attiecināmas ārstniecības procesam tieši nepieciešamo tehnoloģiju piegādes (t.sk. iegādes, piegādes un montāžas) izmaksas, proti medicīniskās tehnoloģijas, t.sk. iebūvējamās medicīniskās tehnoloģijas, iekārtas, ierīces, mēbeles, un aprīkojums, cits aprīkojums telpu funkcionalitātes nodrošināšanai, kā arī informācijas tehnoloģiju aprīkojums (piemēram, datori, printeri, rindu sistēmas u.c.).

4.1.1.5 pasākuma ietvaros NMPD ir atbalstāmas tehniskā nodrošinājuma izmaksas jeb operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu autoparka atjaunošanai ir atbalstāmas tehniskā nodrošinājuma iegādes izmaksas, kas ietver ar operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu iegādi, piegādi un aprīkošanu saistītos izdevumus, bet nav atbalstāmi uzturēšanas izdevumi. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulā (ES) Nr. 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu 7.pantā noteikto no ERAF un Kohēzijas fonda finansējuma drīkst iegādāties tikai tādus transportlīdzekļus, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīvas (ES) Nr. 2009/33/EK par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (turpmāk - direktīva Nr. 2009/33/EK) nosacījumiem. Savukārt, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvai (ES) Nr. 2019/1161, ar ko groza Direktīvu 2009/33/EK par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu, dalībvalstis no direktīvas Nr. 2009/33/EK prasībām var atbrīvot transportlīdzekļus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regulas (ES) Nr. 2018/858 (turpmāk – regula Nr. 2018/858) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK, 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā un 2. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā un minētās regulas I pielikuma A daļas 5.2–5.5. punktā un 5.7. punktā, tai skaitā neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļus, kas ir minēti regulas Nr. 2018/858 I pielikuma A daļas 5.3. punktā.

Pasākuma projektā, attiecinot medicīniskās tehnoloģijas, kuru vienas vienības piegādes izmaksas pārsniedz 20 000 euro (ar PVN), nepieciešams ministrijas saskaņojums. Ministrija izveido tehnoloģijas skaņošanas darba grupu un nosaka tās kārtību, tostarp par projekta ietvaros iegādājamajām iekārtām, kuru vienas vienības piegādes izmaksas nepārsniedz 20 000 euro (ar PVN).

Atbalstāmās darbības “informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana” ietvaros ir attiecināmas informācijas un publicitātes nodrošināšanas izmaksas atbilstoši regulas Nr.2021/1060 47. un 50. pantā noteiktajām prasībām, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem par ES fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, kā arī ievēro saistītās komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Projekta atbalstāmo darbību īstenošanai ir attiecināmas neparedzētās izmaksas līdz pieciem procentiem no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzētās izmaksas ir izmaksas par papildu darbu vai pakalpojumu veikšanu, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvušas nepieciešamas, lai varētu nodrošināt par projekta īstenošanu noslēgto līgumu izpildi, ja finansējuma saņēmējs veicis visus plānošanas pasākumus, lai šādus apstākļus novērstu. Pasākuma ietvaros paredzēts atbalsts gan jaunu ēku būvniecībai, gan esošu ēku atjaunošanai vai pārbūvei, pielāgojot tās veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai iedzīvotājiem. Ņemot vērā projektu apjomīgumu (ERAF finansējuma un nacionālā līdzfinansējuma paredzamā kopsumma 1,6 – 46,8 milj. euro),  un būvniecības procesa sarežģītību, projekta īstenošanas laikā var rasties papildu neparedzētās izmaksas – optimāli piecu procentu apmērā. Neparedzēto izmaksu faktiskai izmantošanai finansējuma saņēmējs sadarbības iestādē iesniegs pamatojumu, kuru sadarbības iestāde detalizēti izvērtēs.

PVN nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja finansējuma saņēmējs tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par PVN.

Projekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un tās ir radušās ne agrāk kā par 2021. gada 1. decembri.

Projekta iesnieguma vērtēšanas komisijā sadarbības iestāde iekļauj arī pārstāvi no Veselības ministrijas kā vadošās valsts pārvaldes iestādes veselības nozarē un Nacionālā veselības dienesta.

Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
1) nodrošina, ka atbilstoši regulas Nr. 2021/241 ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 5. panta 2. punkta un Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088, 17. panta prasībām nodrošina, ka tiek ievēroti nacionālos normatīvos aktos noteiktie principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” vides mērķi:
- klimata pārmaiņu mazināšana:
Vai paredzams, ka pasākums radīs ievērojamas siltumnīcefekta gāzes (turpmāk – SEG) emisijas?
Ietekme uz SEG emisijām.
Pasākums neradīs ievērojamas SEG emisijas, ņemot vērā, ka SAM ietvaros plānota ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība, kam būs nebūtiska ietekme uz SEG emisijām.
Ņemot vērā, ka plānots infrastruktūras attīstība atbilstoši mūsdienu prasībām, tad plānots, ka ēkas un iekārtas tiks uzlabotas (vai daļa iekārtu aizstātas ar jaunām), tad daļā gadījumu iespējama arī pozitīva ietekme uz klimata pārmaiņām.
Tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, piemēram, koku stādīšanu, apzaļumošanu, tādējādi veicinot CO2 piesaisti.
Pasākumam nav nulles alternatīvas, t.i., nav iespējams neveikt investīcijas veselības aprūpes infrastruktūras attīstības pasākumus, jo tādējādi tiktu apdraudēta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem.
Papildinoši pasākumi un investīcijas ar SEG emisiju samazinošu efektu.
Papildinošas investīcijas digitālajā veselībā, kas samazinās pārvietošanās nepieciešamību (klātienes apmeklējumus) un papīra izmantošanu, ir arī darbības programmas 2021. - 2027. gada plānošanas perioda ietvaros, paredzot investīcijas e-pakalpojumu attīstībai. 
- pielāgošanās klimata pārmaiņām:
Vai paredzams, ka pasākums izraisīs pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata negatīvās ietekmes palielināšanos uz pašu pasākumu vai uz cilvēku, dabu vai aktīviem?
Ieguldījumi kvalitatīvu un izmaksu efektīvu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai un veselības aprūpes sistēmas gatavībai pakalpojumu nodrošināšanai epidemioloģiskajās krīzēs neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumi nav saistīti ar klimata pārmaiņu radīto potenciālo risku radīšanu, kā arī uzlabojot novecojošo infrastruktūru, tiks netieši mazināta klimatu pārmaiņu ietekme.
- ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība:
Vai paredzams, ka pasākums kaitēs: (i) ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus; vai (ii) jūras ūdeņu labam vides stāvoklim?
Pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo netiek īstenoti pasākumi ūdensobjektu ietekmēšanai.
- pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu:
Vai paredzams, ka pasākums: (i) būtiski palielinās atkritumu rašanos, incinerāciju vai apglabāšanu, izņemot nepārstrādājamu bīstamo atkritumu incinerāciju; vai (ii) dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā jebkurā to aprites cikla posmā radīs būtisku neefektivitāti, kas netiek samazināta līdz minimumam ar atbilstošiem pasākumiem; vai (iii) radīs būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi attiecībā uz aprites ekonomiku?
Pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo:
projektu īstenošanā iespēju robežās tiks veicināta zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošana;
tiks nodrošināta atkritumu apstrāde atbilstoši normatīvo aktu prasībām un labas pārvaldības principiem.
- piesārņojuma novēršana un kontrole:
Vai paredzams, ka pasākums ievērojami palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē?
Pasākumam, plānojot jau esošo ārstniecības iestāžu attīstību nav paredzams, ka pasākums būtiski palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, pasākuma ietvaros tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, tostarp apzaļumošanu un koku stādīšanu, tādējādi nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu. Apstādījumi mazina gaisa temperatūru un palīdz gaisa temperatūras svārstības padarīt mērenākas. Turklāt apstādījumu teritorijās ir vērojamas daudz mazākas temperatūras svārstības.
- bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana:
Vai paredzams, ka pasākums:
(i) būtiski kaitēs ekosistēmu labam stāvoklim un noturībai; vai (ii) kaitēs dzīvotņu un sugu, tostarp Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam?
Pasākumam nav paredzama būtiska ietekme, jo:
plānots, ka projekti tikt veikti jau esošajā ārstniecības iestāžu teritorijā,
Attiecībā uz jauno būvniecību tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto un Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, tai skaitā nepieciešamības gadījumā tiek noteikti un ieviesti ietekmi mazinošie pasākumi:
1) ja projekta izmaksas pieaug, sedz projekta sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem;
2) nodrošina, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī tos nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
3) uzkrāj datus par projekta ietvaros faktiski sasniegtiem iznākuma un rezultāta rādītājiem;
4) nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas.
- vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana:
Vai paredzams, ka finansējuma saņēmējs nodrošina horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanu un uzkrāj datus par šādiem horizontālā principa rādītājiem:
1)  objektu skaits, kuros ERAF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;
2)  veiktā vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējuma rezultāts, atbilstoši LM izstrādātajai metodikai un pašnovērtējumā iegūtais punktu skaits.
Papildus minētajam, finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par faktiski sasniegtiem šo noteikumu 9. un 10. punktā minētajiem rādītājiem.
Attiecībā uz pārējo rādītāju datu uzkrāšanu un ziņošanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS), norādām, ka šo rādītāju aktuālās vērtības netiks uzkrātas atsevišķi katrā šī pasākuma projektā, bet būs manuāli aprēķināti, apkopoti un ievadīti KPVIS. Rādītāju uzskaiti un aktuālo datu ievadi nodrošinās atbildīgā iestāde sadarbībā ar sadarbības iestādi.

Finansējuma saņēmējam ir jāveicina, ka atbalsts ne mazāk kā 30 procentu apmērā tiek ieguldīts infrastruktūras attīstībai, kurā tiek nodrošināti sekundārie ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi. Lai mazinātu administratīvo slogu, paredzēts, ka prasība ir jānodrošina uz projekta apstiprināšanas un līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas brīdi. Gadījumā, ja šī prasība tiktu uzraudzīta projekta īstenošanas laikā vai līdz pēdējā maksājuma veikšanai varētu rasties situācijas, kad piemēram, mainoties iepirkuma cenām vai atsevišķām projekta darbībām, kuras neietekmē projekta sākotnēji plānotos ieguldījumus projektā izvirzīto mērķu sasniegšanai, būtu mākslīgi jāplāno jaunas darbības projektā, tāpat varētu tikt piemērota finanšu korekcija par prasības neizpildi utml. Tāpat arī Veselības ministrijas pārstāvji piedalās būtisku projektu grozījumu izvērtēšanas procesā, kur nepieciešamības gadījumā var paust viedokli par ierosinātajām izmaiņām projektā, tādējādi samazinot riskus un nodrošinot prasības izpildi attiecībā uz sekundāro ambulatoro pakalpojumu attīstību pēc būtības.

Ja pasākuma ietvaros īstenojamo projekta kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz 3 000 000 euro, finansējuma saņēmējs projektu plānošanai un īstenošanas kontrolei izveido vadības un kontroles komisiju un reizi ceturksnī organizē pārskata sanāksmes par projektu progresu, uz kurām uzaicina atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes pārstāvjus.

Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, kas noslēgta starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

Eiropas Savienības (turpmāk - ES) izvirzītos mērķus nepieciešams ne tikai efektīvi īstenot, bet arī kvalitatīvi, atbildīgi un plaši atspoguļot un nokomunicēt ES valstu līmenī. Attiecīgi Finanšu ministrija ir izstrādājusi vadlīnijas “Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas” (turpmāk - dizaina vadlīnijas). Lai komunikācija būtu vienojoša, ir būtiski, lai ES fondu, Atveseļošanas fonda un Kopējās lauksaimniecības politikas fondu vadībā iesaistīto iestāžu komunikācijā veidotos sasaiste ar ES izvirzītājiem lielajiem mērķiem. 2021.–2027.gada plānošanas periodā ES fondu komunikācijā īpašs uzsvars tiek likts uz Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk - ANM) identificētajiem stratēģiski svarīgajiem projektiem, kā arī ES kohēzijas politikas programmā noteiktajām stratēģiski svarīgajām darbībām un projektiem, nodrošinot pastiprinātu komunikāciju par šo projektu/darbību īstenošanas gaitu un sabiedrības ieguvumiem no tiem. Stratēģiski svarīgo projektu publicitātes pasākumos pēc iespējas jānodrošina EK vai EK pārstāvniecības Latvijā pārstāvju dalība, tā pastiprinot projektu nozīmību un svarīgumu. Attiecīgi pasākuma ietvaros kā stratēģiski svarīgs projekts noteikts šo noteikumu ​pielikumā norādītais valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" projekts, kura ietvaros ne retāk kā reizi pusgadā tiek organizēti komunikācijas pasākumi par projekta aktualitātēm, ne mazāk kā piecas darbdienas pirms pasākuma informējot sadarbības iestādi un atbildīgo iestādi. Tāpat noteikts, ka stratēģiski svarīgs projekts nodrošina papildus komunikācijas pasākumu īstenošanu - komunikācijas plāna izstrādi - atbilstoši dizaina vadlīnijās noteiktajam.

Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
- finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt pasākuma iznākuma un uzraudzības rādītāju sasniegšanu;
- finansējums saņēmējs apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;
- citos gadījumos, ko paredz vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu.

Pasākuma demarkācija un papildinātība ar citiem finanšu instrumentiem, piemēram, ar ANM ietvaros īstenojamās reformas 4.1.1.r. “Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība”” investīciju 4.1.1.2.i.: “Atbalsts universitātes un reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā”, ar ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda ERAF atbalsta piešķīruma projektiem. Lai novērstu demarkāciju un dubulto finansējumu, demarkācija veselības jomas investīcijām tiek nodrošināta trijos līmeņos:
- Stratēģiskās plānošanas līmenī (Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. - 2027. gadam un specifiskajos veselības jomas apakšnozaru plānošanas dokumentos);
- Investīciju plānošanas līmenī (veselības nozares infrastruktūras investīciju stratēģijā 2021.-2027. gadam);
- Operacionālajā līmenī (projektu vērtēšanas posmā, t.sk. paredzot attiecīgus projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus darbības programmas projektiem, kā arī nodrošinot visu investīciju augsto tehnoloģiju vērtēšanu).

Visām publiskajām investīcijām veselības jomā ir savstarpēji papildinoša ietekme, proti ANM ietvaros paredzēts finansējums, lai stiprinātu sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru, nodrošinot visaptverošu, ilgtspējīgu un integrētu veselības pakalpojumu sniegšanu, lai mazinātu infekciju slimību izplatību un veicinātu epidemioloģisko prasību ievērošanu, savukārt ES fondu ieguldījumi 2021. - 2027. gada plānošanas periodā paredzēti pakalpojumu pieejamības un efektivitātes uzlabošanai veselības jomā.

Pasākuma ietvaros īstenotās investīcijas uzlabos sabiedrības pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem, veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Veicot investīcijas infrastruktūras uzlabošanā, tiek veicināta ilgtspējīga pakalpojumu sniegšana, veselības aprūpes sistēmas efektivitāte, pacientu drošība, pakalpojumu kvalitāte un pacientu medicīniskās aprūpes pēctecība un pieejamība. Pasākuma ietvaros īstenotās investīcijas ļaus attīstīt slimnīcu pakalpojumus, izveidot mūsdienīgu veselības aprūpes vidi un iedzīvotāju piekļuvi uzlabotiem ārstniecības pakalpojumiem Rīgā un reģionos, tuvāk pacientu dzīves vietai, veicinot slimnīcu visaptverošu veselības aprūpes nodrošināšanu, uz pacientu vajadzībām orientētu aprūpi, lai slimnīcu teritorijā esošā infrastruktūra atbilstu mūsdienu higiēnas, sanitārajām un drošības prasībām. Investīcijas tiek sniegtas reģionālajām slimnīcām un specializētajām slimnīcām, klīniskās universitāšu slimnīcām, VTMEC un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, tādējādi nodrošinot visa spektra veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem. Tāpat pasākuma ietvaros paredzētie pasākumi vienlaicīgi veicinās arī Eiropas Savienības stratēģijā Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) apakšmērķa “celt labklājību” sasniegšanu.

[1] Saprātīga peļņas procents tiek noteiks kā finansiālās rentabilitātes procents pēc nodokļiem (UFG070) Komersantu finanšu analīzes rādītājs atbilstoši saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai (NACE 2. red) attiecīgajā pārskata gadā (https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/uzn/uzn__uznemfin__ikgad/UFG070.px/?rxid=e00b1d98-adfc-4db2-a781-076ee6ab1c44).
[2] 2021.–2027. Regulas Nr. 2021/1060 105. pants: EK atceļ saistības jebkurai Programmas summas daļai, kas nav izmantota priekšfinansējumam vai par kuru līdz 31. decembrim trešajā gadā pēc programmas budžeta saistību gada nav sagatavots maksājuma pieteikums par 2021.–2026. gadu. Saistību daļu, kas joprojām pastāv 2029. gada 31. decembrī, atceļ, ja regulas 43. panta 1. punktā noteiktajā (līdz 2031. gada 15. februārim) termiņā EK nav iesniegta apliecinājumu pakete un galīgais snieguma ziņojums par programmām. Izņēmumi ir regulas 106. pantā.
[3] Š. g. janvārī VI ar atsevišķām iestādēm (ar finanšu apjomīgāko ES fondu “portfeli”) un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra pārrunāja iespējamos risinājumus ES fondu 2021. – 2027. gada perioda investīciju ieviešanas tempa kāpināšanai, tika rasti atsevišķi pasākumi investīciju plūsmas uzlabošanai, vienošanās par mērķtiecīgu, pastiprinātu un koordinētu uzraudzību prognožu izpildei, riskiem, risinājumiem un starpinstitūciju fokusētu sadarbību, kad nepieciešams.

Nē

Nē

Tiks sniegts atbalsts sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai

Nē

Nē

Nē

Jā

Nē

-