Anotācija

Laika posmā no 2022.gada oktobra līdz 2023.gada martam Civilās aviācijas aģentūrā tika veikts Amerikas Savienoto valstu Federālās Aviācijas administrācijas audits, lai pārbaudītu Latvijas Republikā reģistrēto gaisa kuģu ekspluatantu un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju darbības atbilstību Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) 1944.gada 7.decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 1., 6. un 8. pielikuma prasībām. Minētā audita laikā  tika vērtēti arī administratīvo sodu apmēri, kas paredzēti gaisa kuģu ekspluatantiem, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un aviācijas personālam par aviācijas jomas noteikumu neievērošanu vai pārkāpšanu.
Federālās Aviācijas administrācijas veiktā audita rezultātā tika sastādīta neatbilstība par nesamērīgi zemiem sodu apmēriem civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma jomā, īpaši norādot uz pārkāpumiem, kas paredzēti Likuma 119., 123. un 124.pantā par attiecīgo aviācijas jomu regulējošo prasību neievērošanu.   

Ievērojot augstāk minēto Amerikas Savienoto valstu Federālās Aviācijas administrācijas konstatēto neatbilstību attiecībā uz pārāk zemiem administratīvajiem sodiem lidojuma drošuma jomā, kā arī veiktos grozījumus Administratīvās atbildības likuma 16.panta piektajā daļā, kas paredz aviācijas nozarē noteikt sodu procentuāli no iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma, Likumprojekts paredz grozīt Likuma 119., 123. un 124.pantā ietverto soda apmēru.
Prasības gaisa kuģu ekspluatācijas jomā nosaka 1944.gada 7.decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 6. un 8.pielikums, kā arī Eiropas tiesību akti un nacionālie noteikumi, prasības gaisa satiksmes pārvaldības jomā nosaka Eiropas Savienības tiesību akti un nacionālie normatīvie akti, prasības aviācijas personāla jomā nosaka Konvencijas 1.pielikums, Eiropas Savienības tiesību akti un nacionālie normatīvie akti.
Civilā aviācija pati par sevi ir saistīta ar paaugstinātu drošības apdraudējumu sabiedrībai un paaugstinātu risku personām, jo aviācijas nelaimes sekas ir milzīgas un saistītas gan ar lieliem cilvēku dzīvību zaudējumiem, gan mantiskiem zaudējumiem. Līdz ar to aviāciju nevar pielīdzināt cita veida transporta pakalpojumu jomai, tajā skaitā ceļu satiksmes jomai to nevar pielīdzināt. Turklāt civilās aviācijas pakalpojumi ir saistīti ar lieliem finanšu ieguldījumiem un peļņu. Tas nozīmē, ka sodiem jābūt atturošiem un preventīviem, lai gaisa kuģu ekspluatantiem, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un aviācijas personālam izdevīgāk būtu ieguldīt gaisa kuģu lidojumu drošuma uzturēšanā un kvalitatīvos pakalpojumos, nekā maksāt sodus par pārkāpumiem.
1) Par pasažieru pārvadāšanu ar gaisa kuģi, ja to izdarījusi persona, kurai nav piešķirtas tiesības sniegt šādu pakalpojumu, ir paredzēts soda apmērs līdz diviem procentiem no juridiskās personas iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma.
Minētais pārkāpums paredz gadījumu, kad gaisa kuģa ekspluatants veic gaisa kuģa pārvadājumus bez attiecīgas licences- gaisa kuģa ekspluatanta sertifikāta vai arī gaisa kuģa ekspluatants izmanto tādu gaisa kuģa tipu, kas nav iekļauts gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā.
Minētais pārkāpums var radīt bīstamas sekas, jo gaisa kuģa ekspluatants maldina sabiedrību un patērētājus attiecībā uz pakalpojumu, kura sniegšanai tas nav sertificēts un viņam nav tiesību tādu sniegt. Līdz ar to soda apmērs ir samērīgs un pamatots, jo minētā pārkāpuma gadījumā tiek maldināts patērētājs, kas uzticas ekspluatantam un viņa sniegtajiem pakalpojumiem, taču neskatoties uz to gūst peļņu no tā. Lai gaisa kuģa ekspluatants iegūtu konkrētu sertifikātu, viņam atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir jāiegulda finanšu līdzekļi, lai izpildītu šīs prasības. Līdz ar to minētā pārkāpuma soda apmēra noteikšanā ir ņemts vērā kritērijs, ka minētā pārkāpuma izdarīšana nevar būt ekonomiski izdevīga, ja salīdzina pārkāpuma rezultātā iegūto labumu un pārkāpumu iespējamo sodu. Un proti, minētajā gadījumā soda naudas apmērs ir noteikts samērīgu, lai atturētu personu no pārkāpuma izdarīšanas, kā arī, lai pēc iespējas izslēgtu situāciju, kad soda naudas samaksa ir finansiāli izdevīgāka par konkrēto tiesību aktu prasību izpildi. 
Vērtējot sankcijas apmēru un samērīgumu, ir ņemts vērā pārkāpuma raksturs un smagums, un proti, konkrētais sankcijas apmērs ir nepieciešams, lai nodrošinātu gaisa kuģu lidojumu drošumu.
2) Par gaisa kuģa nodošanu lidojumu veikšanai personai, kurai nav atbilstošas kvalifikācijas, ir paredzēts soda apmērs līdz diviem procentiem no juridiskās personas iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma.
Galvenā atbildība ir gaisa kuģa ekspluatanta īpašniekam, kuram ir jāpārliecinās, ka gaisa kuģis tiek nodots personai, kurai ir attiecīga kvalifikācija, t.i., tai ir izsniegta civilās aviācijas gaisa kuģa lidojumu apkalpes apliecība, kurā ir ietvertas attiecīgās lidojuma apkalpes locekļa kvalifikācijas. Minētais pārkāpums ir saistīts ar nopietnām sekām sabiedrības drošībai, cilvēku veselībai un mantai jo, ja gaisa kuģi pilotē persona bez attiecīgas kvalifikācijas, tad tas var izraisīt aviācijas negadījumu, kā tas jau vienreiz notika Tukumā 2006.gadā, kad lidaparātu pilotēja persona, kurai nebija atbilstoša kvalifikācija, un vairāki cilvēki aizgāja bojā. Cietošais prasību iesniedza arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā, un tas Latvijas valstij radīja lielus administratīvos resursus un materiālos zaudējumus.
Vērtējot sankcijas apmēru un samērīgumu, ir ņemts vērā pārkāpuma raksturs un smagums, un proti, konkrētais sankcijas apmērs ir nepieciešams, lai novērstu smagu seku iestāšanos gan cilvēku veselībai, gan mantai. Nosakot minēto  naudas soda apmēru, ir ņemtas vērā sabiedrības intereses un labums, ko sabiedrība iegūst, uzliekot konkrētas prasības aviācijas personālam un gaisa kuģa īpašniekam.  Konkrētā civilās aviācijas personāla interešu ierobežojums ir samērīgs, jo tas saistīts  ar visas sabiedrības drošību un gaisa kuģu lidojumu drošumu.
3) Par gaisa kuģu lidojumu noteikumu pārkāpšanu ir paredzēts soda apmērs līdz pieciem procentiem no juridiskās personas iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma.
Gaisa kuģu lidojumu noteikumu pārkāpšana ir saistīta ar lidojuma drošuma līmeni gan Latvijas Republikas teritorijā, gan arī Eiropas Savienības vienotajā un starptautiskajā gaisa telpā un tas var izraisīt smagas sekas gan cilvēku veselībai, gan mantai, kā arī apdraudēt gaisa kuģu lidojumu drošumu. Gaisa kuģu lidojumu noteikumi ir kā ceļu satiksmes noteikumi, kuri nosaka prasības, kā var lidot, cik augstu (piemēram, virs apdzīvotām vietām tās ir 500 pēdas). Turklāt, lai veiktu konkrētus lidojumus vai ielidotu kādā konkrētā gaisa telpā, ir nepieciešama konkrēta kvalifikācija aviācijas personālam. 
 Vērtējot sankcijas apmēru un samērīgumu, ir ņemts vērā pārkāpuma raksturs un smagums,  pārkāpuma izdarīšanas apstākļi, un proti, konkrētais sankcijas apmērs ir nepieciešams, lai nodrošinātu gaisa kuģu lidojumu drošumu.
4) Par lidojuma veikšanu ar gaisa kuģi bez obligātās apdrošināšanas vai normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem, kas apliecina gaisa kuģa derīgumu lidojumam ir paredzēts sods līdz deviņiem procentiem no juridiskās personas iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 785/2004  par apdrošināšanas prasībām, kas attiecas uz gaisa pārvadātājiem un gaisa kuģu ekspluatantiem 7.pantā ir noteiktas minimālās apdrošināšanas summas attiecībā uz atbildību pret trešajām personām. Minimālais apdrošināšanas segums par nelaimes gadījumu katram gaisa kuģim ir noteikts miljonos. Tas liecina par minētā pārkāpuma smago raksturu un nopietnību.
Minētais pārkāpums ir saistīts ar lidojuma drošuma līmeni gan Latvijas Republikas teritorijā, gan arī visā Eiropas Savienības vienotajā un starptautiskajā gaisa telpā un tas var izraisīt smagas sekas gan cilvēku veselībai, dzīvībai, gan mantai, kā arī apdraudēt gaisa kuģu lidojumu drošumu.  Turklāt minētā pārkāpuma soda apmēra noteikšanā ir ņemts vērā kritērijs, ka minētā pārkāpuma izdarīšana nevar būt ekonomiski izdevīga, ja salīdzina pārkāpuma rezultātā iegūto labumu un pārkāpumu iespējamo sodu. Un proti, minētajā gadījumā soda naudas apmērs ir noteikts pietiekami liels, lai atturētu personu no pārkāpuma izdarīšanas, kā arī, lai pēc iespējas izslēgtu situāciju, kad soda naudas samaksa ir finansiāli izdevīgāka par konkrēto tiesību aktu prasību izpildi. Tas nozīmē, ka sodam par lidojuma veikšanu ar gaisa kuģi bez obligātās apdrošināšanas ir jābūt lielam, lai veicinātu augstāk minētā tiesību akta prasību izpildi, lai sods atturētu gaisa kuģa ekspluatantu neievērot minētās regulas prasības.
5) Par lidojuma veikšanu ar gaisa kuģi bez normatīvajos aktos noteiktā aprīkojuma ir paredzēts sods līdz septiņiem procentiem no juridiskās personas iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma.
Tiesību akti paredz, ka gaisa kuģim jābūt aprīkotam ar attiecīgām ierīcēm (radiostacijas, radiolokators, transponderis vai atbildētājs), jo minētās ierīces nodrošina drošu gaisa kuģu lidojuma izpildi.
Minētais pārkāpums ir saistīts ar lidojuma drošuma līmeni gan Latvijas Republikas teritorijā, gan arī visā Eiropas Savienības vienotajā gaisa telpā un tas var izraisīt smagas sekas gan cilvēku veselībai, gan mantai, kā arī apdraudēt gaisa kuģu lidojumu drošumu.  Minētajā gadījumā soda naudas apmērs ir noteikts pietiekami liels, lai atturētu personu no pārkāpuma izdarīšanas. Nosakot konkrētu naudas sodu, sabiedrības intereses un labums, ko sabiedrība iegūst, ir lielāks nekā konkrētā gaisa kuģa ekspluatanta interešu ierobežojums.
6) Par gaisa kuģa lidotspējas apliecības vai lidotspējas uzturēšanas noteikumu pārkāpšanu ir paredzēts sods līdz desmit procentiem no juridiskās personas iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma.
Minētais pārkāpums ir ļoti nopietns un bīstams sabiedrības drošības interesēm, jo tas var izraisīt bīstamas sekas , jo, ja gaisa kuģim nav veikta tehniskā apkope un novērsti tehniskie defekti, tad tas var izraisīt aviācijas nelaimes gadījumu ar apdraudējumu cilvēku dzīvībām. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām gaisa kuģa lidotspējas uzturēšana sevī ietver tehnisko apkopju veikšanu pēc noteiktām nolidojuma stundām. Pat tas, ka nav pārbaudīta gaisa kuģa viena skrūvīte, var novest pie aviācijas nelaimes gadījuma un izraisīt smagas sekas cilvēku dzīvībai. Tas nozīmē, ka tiesību akti uzliek par pienākumu gaisa kuģa ekspluatantam veikt gaisa kuģa tehnisko apkopi pēc noteiktām nolidojuma stundām, ievērojot konkrētus termiņus un regularitāti. Līdz ar to minētais pārkāpums ir saistīts ar lidojuma drošuma līmeni gan Latvijas Republikas teritorijā, gan arī  Eiropas Savienības vienotajā gaisa telpā un tas var izraisīt smagas sekas gan cilvēku veselībai, gan arī apdraudēt gaisa kuģu lidojumu drošumu. Nosakot konkrētu naudas sodu, ir ņemtas vērā sabiedrības intereses un tas labums, ko sabiedrība iegūst, uzliekot konkrētas prasības gaisa kuģa ekspluatantam veikt regulāras gaisa kuģa tehniskās apkopes, un līdz ar to sabiedrības labums ir lielāks nekā konkrētā gaisa kuģu ekspluatanta interešu ierobežojums. Nelabvēlīgās sekas, kas rodas gaisa kuģu ekspluatantam ierobežojuma- soda naudas rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā, jo tas saistīts ar visas sabiedrības drošību un gaisa kuģu lidojumu drošumu. Un proti, minētajā gadījumā soda naudas apmērs ir noteikts pietiekami liels, lai atturētu personu no pārkāpuma izdarīšanas, kā arī, lai pēc iespējas izslēgtu situāciju, kad soda naudas samaksa ir finansiāli izdevīgāka par konkrēto tiesību aktu prasību izpildi. Tas nozīmē, ka sodam par gaisa kuģa lidotspējas apliecības vai lidotspējas uzturēšanas noteikumu pārkāpšanu ir jābūt pietiekami lielam, lai veicinātu augstāk minētā tiesību akta prasību izpildi, lai sods atturētu gaisa kuģa ekspluatantu neievērot minētās regulas prasības. Turklāt minētajā gadījumā tiks nodrošināta administratīvā soda pielīdzināšana Rietumeiropas valstīs pastāvošajam soda apmēram, kā arī nodrošināta prasība, ka paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. 
7) Par civilā zemskaņas gaisa kuģa ekspluatāciju bez atbilstoša trokšņa līmeņa sertifikāta līdz septiņiem procentiem no juridiskās personas iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma.
Eiropas Savienības tiesību akti nosaka prasību, ka katram gaisa kuģim tiek izsniegts atbilstošs trokšņa līmeņa sertifikāts. Ja gaisa kuģa ekspluatants ekspluatē gaisa kuģi, kura dzinēja darbības troksnis pārsniedz noteiktu limitu, tas var ietekmēt sabiedrības labbūtību, kā arī ietekmēt sabiedrības intereses uz drošu un tīru vidi, kā arī ir saistīts ar sabiedrības nosodījumu. Leģitīmais mērķis ir sabiedrības droša un tīra vide. Turklāt minētajā gadījumā tiks nodrošināta prasība, ka paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. 
8) Par lidojuma veikšanu ar nereģistrētu gaisa kuģi vai ar gaisa kuģi, uz kura nav atveidota gaisa kuģa reģistrācijas valsts noteikumiem atbilstoša nacionālā zīme un reģistrācijas zīme līdz septiņiem procentiem no juridiskās personas iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma.
 Prasību, ka katram gaisa kuģim jābūt reģistrētam un uz tā jābūt atbilstošai nacionālai zīmei un reģistrācijas zīmei, nosaka Konvencija par starptautisko civilo aviāciju. Tas, ka šādu prasību regulē un nosaka starptautisks dokuments, liecina, ka minētais pārkāpums ir ļoti būtisks un var izraisīt smagas sekas. Gaisa kuģim jābūt identificējamam jebkurā mirklī. Ja gaisa telpā tiek konstatēts neidentificējams gaisa kuģis, to var uzskatīt par apdraudējumu gan lidojumu drošumam, gan arī valsts drošības interesēm, it īpaši, ņemot vērā šobrīd Eiropā un pasaulē notiekošos ģeopolitiskos procesus. Ja gaisa kuģis nav reģistrēts vai lido bez reģistrācijas zīmes, ievērojot valsts drošības intereses, var tikt iesaistīti pat bruņotie spēki un citi valsts administratīvie resursi, lai identificētu minēto gaisa kuģi un noskaidrotu apstākļus. Un proti, minētajā gadījumā soda naudas apmērs ir noteikts pietiekami liels, lai atturētu personu no pārkāpuma izdarīšanas, kā arī, lai pēc iespējas izslēgtu situāciju, kad soda naudas samaksa ir finansiāli izdevīgāka par konkrēto tiesību aktu prasību izpildi. Tas nozīmē, ka sodam par lidojuma veikšanu ar nereģistrētu gaisa kuģi vai ar gaisa kuģi, uz kura nav atveidota gaisa kuģa reģistrācijas zīme, ir jābūt pietiekami lielam, lai veicinātu augstāk minētā tiesību akta prasību izpildi, lai sods atturētu gaisa kuģa ekspluatantu neievērot minētās prasības.
9)Likuma 123.panta pirmajā un trešajā daļā par gaisa satiksmes pārvaldību regulējošu normatīvo aktu prasību pārkāpšanu un par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu regulējošu noteikumu pārkāpšanu ir paredzēts paaugstināt sankcijas apmēru juridiskajām personām līdz septiņiem un attiecīgi astoņiem procentiem no juridiskās personas iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma.
Izvērtējot minētajās  dispozīcijās ietvertos pārkāpumus kopsakarībā ar sekām, ko minētie pārkāpumi var radīt gaisa kuģu lidojumu drošumam, secināts, ka šobrīd spēkā esošā sankcija ir par zemu, lai nodrošinātu attiecīgu tiesību aktos paredzēto lidojumu drošumu, jo minētais pārkāpums ir saistīts ne tikai ar Latvijas Republikas gaisa telpu un tajā nodrošināmo gaisa kuģu lidojumu drošumu, bet arī ar Eiropas Savienības vienoto gaisa telpu un tajā sniegtajiem gaisa satiksmes un aeronavigācijas pakalpojumiem. Virs Latvijas teritorijas ir izveidots konkrēts lidojumu informācijas reģions, kurā tiek sniegti aeronavigācijas pakalpojumi. It īpaši kvalitatīvu aeronavigācijas pakalpojumu sniegšana ir būtiska kontrolējamā gaisa telpā, jo neprecīza vai nekvalitatīva pakalpojuma sniegšana var izraisīt smagas sekas un novest pie aviācijas nelaimes gadījuma, kurā ir iesaistītas cilvēku dzīvības un materiālie resursi. Pilots gaisa satiksmes vadības operatora vai dispečera sniegto informāciju gaisa telpā uztver kā rīkojumu un obligātu prasību, kura ir jāizpilda. Līdz ar to nekvalitatīva aeronavigācijas pakalpojuma sniegšana ir saistīta gan ar lidojuma drošumu, gan ar sabiedrības drošību.
Gaisa satiksmes pakalpojumi sniedzas ārpus Latvijas Republikas teritorijas un gaisa telpai, turklāt tos izmanto arī trešo valstu, t.i., Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju dalībvalstu gaisa kuģi, kas lido no trešajām valstīm un šķērso Latvijas Republikas gaisa telpu. Gaisa satiksmes pakalpojumu izpilde atbilstoši starptautiskajām un Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām ir būtiska gaisa kuģu lidojuma drošuma līmeņa nodrošināšanai un aviācijas nelaimes gadījumu riska samazināšanai. Minētais pārkāpums ir saistīts ar sabiedrības drošības interesēm un materiālajām sekām cilvēku dzīvībai, veselībai un mantai. Nelabvēlīgās sekas, kas rodas no gaisa satiksmes un aeronavigācijas pakalpojuma sniedzēja  ierobežojuma- soda naudas rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā, jo tas saistīts ar visas sabiedrības drošību un gaisa kuģu lidojumu drošumu. Konkrētais sods ir atbilstošs pārkāpuma raksturam. Un proti, minētajā gadījumā soda naudas apmērs ir noteikts pietiekami liels, lai atturētu pakalpojumu sniedzējus no pārkāpuma izdarīšanas, kā arī, lai pēc iespējas izslēgtu situāciju, kad soda naudas samaksa ir finansiāli izdevīgāka par konkrēto tiesību aktu prasību izpildi.
10) Likuma 124.pants par civilās aviācijas personāla pienākumu pildīšanu bez nepieciešamās kvalifikācijas vai par kvalifikāciju un veselību apliecinošos dokumentos norādīto ierobežojumu neievērošanu paredz piemērot naudas sodu no trīsdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām, atņemot tiesības veikt civilās aviācijas personāla pienākumus uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā. Izvērtējot minētā panta dispozīcijā ietverto pārkāpumu kopsakarībā ar sekām, ko minētais pārkāpums var radīt gaisa kuģu lidojumu drošumam, secināts, ka šobrīd spēkā esošā sankcija ir par zemu, lai nodrošinātu attiecīgu tiesību aktos noteikto lidojumu drošumu, jo aviācijas personāls (piloti, dispečeri, gaisa kuģu tehniķi) ir integrēta aviācijas sastāvdaļa, kuru piedalīšanās pasažieru pārvadājumu veikšanā ar atbilstošu normatīvajos aktos noteiktu kvalifikāciju, ir būtiska lidojuma drošuma līmeņa nodrošināšanai un aviācijas nelaimes gadījumu riska samazināšanai. Katram aviācijas personālam ir izsniegta atbilstoša licence, kurā ir konkrēti ierakstīts, kādas funkcijas var pildīt un kādu pakalpojumu nodrošināt. Piemēram, gaisa kuģu tehniķiem apliecības izsniedz uz vienu gadu, lai nodrošinātu prasību, ka kvalifikācija atbilst tam, lai tiktu nodrošināts drošs lidojums. Turklāt aviācijas personāls savus pienākumus var pildīt ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī visā Eiropas Savienībā, tādā veidā ietekmējot visā vienotajā gaisa telpā esošo gaisa kuģu lidojumu drošumu. Sekas tam, ka aviācijas personāls sniedz pakalpojumus bez attiecīgas kvalifikācijas, ir aviācijas nelaimes gadījums, kurā ir iesaistītas cilvēku dzīvības.
Nosakot konkrētu naudas sodu, sabiedrības intereses un labums, ko sabiedrība iegūst, ir lielāks nekā konkrētā civilās aviācijas personāla interešu ierobežojums. Nelabvēlīgās sekas, kas rodas civilās aviācijas personāla ierobežojuma- soda naudas rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā, jo tas saistīts ar visas sabiedrības drošību un gaisa kuģu lidojumu drošumu. Konkrētais sods ir atbilstošs pārkāpuma raksturam.

Ņemot vērā, ka 2021.gada 29.jūnijā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 436 “Tālvadības pilotu kvalifikācijas noteikumi”, kas nosaka detalizētākas prasības tālvadības pilotu kvalifikācijai un 2024.gada 23.aprīlī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.248 “Bezpilota gaisa kuģu lidojuma noteikumi” (turpmāk - Noteikumi Nr. 248), kas nosaka kārtību bezpilota gaisa kuģu lidojumu izpildei, Likumā ir nepieciešams precizēt 124.¹ pantu, paredzot tiesību normas par administratīvo atbildību attiecībā uz lidojumu veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi bez atbilstošas tālvadības pilota kvalifikācijas, kā arī par bezpilota gaisa kuģu sistēmas ģeogrāfiskajās zonās noteikto prasību neievērošanu.
Ņemot vērā, ka Īstenošanas regula (ES) 2019/947 paredz vispārīgus nosacījumus šķidrumu izsmidzināšanai, materiālu vai vielu nomešanai un bīstamu izstrādājumu vai vielu pārvadāšanai ar bezpilota gaisa kuģi, tostarp nosacījumu par nepieciešamību veikt risku novērtējumu kā priekšnosacījumu atļaujas iegūšanai minēto darbību veikšanai, risku novērtējumā paredzot konkrētus nosacījumus attiecīgo darbību īstenošanai, ir nepieciešams precizēt Likuma 124.¹ pantu, paredzot administratīvo atbildību par minētajām darbībām, ja tās tiek veiktas, neievērojot Īstenošanas regulā (ES) 2019/947 un atļaujā noteiktos nosacījumus.
Praksē ir konstatēts, ka ir nepieciešams papildināt Likuma 124.¹ pantu ar tiesību normu, kas nosaka administratīvo atbildību par bezpilota gaisa kuģa lidojumu izpildi, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, kā arī administratīvo atbildību bezpilota gaisa kuģu personālam par atteikšanos no izelpas gaisa pārbaudes vai, ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt, medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai medicīniskās pārbaudes narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai (atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 113. panta otrajā daļā noteiktajam). Lai bezpilota gaisa kuģu personālam konstatētu alkohola reibumu, primāri ir veicama bezpilota gaisa kuģu personāla izelpas gaisā pārbaude ar mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, bet pārbaude medicīnas iestādē jeb medicīniskā pārbaude alkohola  koncentrācijas noteikšanai tiek veikta tad, ja ir pamatotas aizdomas, ka bezpilota gaisa kuģu personāls ir alkohola reibumā, bet izelpotā gaisa pārbaudi nav iespējams veikt vai persona nepiekrīt tās rezultātiem. Krimināllikuma tiesību normas paredz, ka alkohola koncentrācijas asinīs noteikšanai veicama vai nu izelpas gaisa pārbaude, vai arī asins pārbaude. Proti, visās minētajās tiesību normās ir noteiktas divas patstāvīgas pierādījumu ieguves metodes, kas savukārt nozīmē, ka alkohola koncentrācijas asinīs noteikšanai katra no tām ir atzīstama par atbilstošu pierādījumu ieguves veidu, bet tās rezultāts – par pietiekamu pierādījumu.
Ņemot vērā to, ka likumprojekts paredz precizēt, kā arī ieviest jaunas tiesību normas par administratīvo atbildību bezpilota gaisa kuģu jomā, ir nepieciešams precizēt un izteikt Likuma  125. pantu jaunā redakcijā, nosakot kompetenci Civilās aviācijas aģentūrai, Valsts policijai, pašvaldības policijai, Valsts robežsardzei un Militārajai policijai minēto pārkāpumu konstatēšanā un administratīvās pārkāpuma lietvedības izskatīšanā.

Likuma 117.⁶ panta otrajā daļā ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumus un lidojumu atvieglošanas, ierobežošanas un aizliegšanas kritērijus un kārtību bezpilota gaisa kuģu lidojumiem paredzētajā gaisa telpā. Ievērojot Īstenošanas regulu (ES) 2019/947, lai bezpilota gaisa kuģu lidojumiem noteiktu aizliegumus, ierobežojumus vai atvieglojumus, kas saistīti ar drošuma, drošības, privātuma vai vides aspektiem, tiek izveidota gaisa telpas daļa, ko vienotā ES regulējuma izpratnē dēvē par bezpilota gaisa kuģu sistēmu ģeogrāfiskajām zonām. Līdz ar to konstatējams, ka ģeogrāfiskās zonas ir bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumu sastāvdaļa un ietilpst bezpilota gaisa kuģu lidojumu atvieglošanas, ierobežošanas un aizliegšanas kritēriju un kārtības tvērumā.
Attiecībā uz Latviju var minēt šādus ģeogrāfisko zonu piemērus (uzskaitījums nav pilnīgs): bezpilota gaisa kuģu lidojumu ierobežojumi lidlauku tuvumā; zonas, kas izveidotas saistībā ar aviācijas aktivitātēm; zonas, kas izveidotas ap militāriem objektiem, Latvijas Banku, ieslodzījuma vietām, kā arī infrastruktūras objektiem, kas saistīti ar sabiedriskās kārtības un drošības, valsts robežas drošības un civilās aizsardzības nodrošināšanu; lidojumu ierobežojumi ap rūpniecisko avāriju riska objektiem.
No iepriekš norādītā secināms, ka, pilnvarojot Ministru kabinetu noteikt bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumus, kā arī lidojumu atvieglošanas, ierobežošanas un aizliegšanas kritērijus un kārtību, Ministru kabinets ir pilnvarots reglamentēt arī ar ģeogrāfisko zonu noteikšanu saistītus jautājumus, piemēram, ģeogrāfisko zonu noteikšanas vispārīgos nosacījumus, personas un institūcijas, kam ir tiesības ierosināt ģeogrāfisko zonu izveidošanu, izmaiņas ģeogrāfiskās zonas prasībās un tās darbības izbeigšanu, kā arī ģeogrāfisko zonu noteikšanas, izveidošanas un pārvaldības kārtību.
Pamatojoties uz Likuma 117.⁶ panta otrajā daļā noteikto pilnvarojumu, Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt prasības arī lidojumu pieteikšanai, saskaņošanai un koordinēšanai ar ģeogrāfiskās zonas pārvaldītāju. Par ģeogrāfiskās zonas pārvaldītāju atzīstama gan privāto tiesību, gan publisko tiesību juridiska persona, kas atbilstoši Īstenošanas regulas (ES) 2019/947 15. pantā minētajiem mērķiem ir tiesīga saskaņot bezpilota gaisa kuģu lidojumus, saņemt paziņojumus vai nodrošināt informāciju par UAS ģeogrāfiskās zonas prasībām.
Ievērojot minēto, Likumprojekta 5. pants paredz papildināt Likuma 117.⁶ pantu ar četrām jaunām daļām, nosakot, ka bezpilota gaisa kuģu sistēmu ģeogrāfiskās zonas tiek izveidotas bezpilota gaisa kuģu lidojumu atvieglošanai, ierobežošanai, aizliegšanai saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/947 15. pantu un  informēšanai par lidojumu drošuma un aviācijas drošības riskiem gaisa telpā, kā arī sabiedriskās kārtības un drošības riskiem. Civilās aviācijas aģentūra, Valsts policija (sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai) un Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (aviācijas meklēšanas un glābšanas nodrošināšanai) tiek noteiktas kā institūcijas, kam ir tiesības pieņemt lēmumus par ģeogrāfisko zonu noteikšanu. Valsts policija un Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs varēs pieņemt lēmumu par ģeogrāfiskās zonas noteikšanu tikai ārkārtas un neatliekamos gadījumos. Minētajā tiesību normā lietotais jēdziens “sabiedriskā kārtība un drošība” izriet no likumā “Par policiju” noteiktās kompetences. Kā piemēru, kad Valsts policija būtu tiesīga noteikt ģeogrāfisko zonu sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai, var minēt masu nekārtību sākšanos – attiecīgi Valsts policija varētu pieņemt lēmumu par ģeogrāfiskās zonas noteikšanu masu nekārtību norises teritorijā, lai bezpilota gaisa kuģu lidojumu dēļ netiktu apgrūtināts Valsts policijas un citu iesaistīto institūciju darbs, tostarp lai noteiktajā zonā lidojumus būtu tiesīgi veikt tikai valsts bezpilota gaisa kuģi. Tāpat iespējama situācija, kad sabiedriskā kārtība un drošība var tikt apdraudēta tieši bezpilota gaisa kuģu lidojumu dēļ. Arī šādā gadījumā, lai novērstu sabiedriskās kārtības un drošības turpmāku apdraudējumu, Valsts policija var pieņemt lēmumu par ģeogrāfiskās zonas noteikšanu, aizliedzot bezpilota gaisa kuģu lidojumus konkrētā teritorijā. Likumprojekta 5. pantā noteikts, ka ģeogrāfiskās zonas aptver aizliegumu veikt lidojumu; lidojumu ierobežojumus, nosakot prasības to izpildei (piemēram, nepieciešamība saskaņot lidojuma izpildi, informēt par lidojuma izpildi vai ievērot bezpilota gaisa kuģu sistēmu tehniskās prasības); atvieglojumus lidojumu veikšanai un informēšanu par iespējamiem gaisa un zemes riskiem (nenosakot papildu aizliegumus vai ierobežojumus bezpilota gaisa kuģu lidojumiem). Šī tiesību norma veicinās bezpilota gaisa kuģu sistēmu ģeogrāfisko zonu ierosinātāju izpratni par ģeogrāfisko zonu veidiem un tvērumu.
Likumprojekta 5. pants arī reglamentē, kādas prasības var noteikt ģeogrāfiskajās zonās, kas paredz lidojuma aizliegumu vai ierobežojumu. Tie ir: lidojuma aizliegums, pienākums saskaņot lidojumu, pienākums informēt par lidojuma izpildi, tehniskās prasības bezpilota gaisa kuģim (sistēmu klases, attālinātās identifikācijas sistēmas vai citi automātiskie signāla devēji, vietzinīguma sistēma, maksimālās pacelšanās masas ierobežojums, trokšņu ierobežojumi), kompetences prasības tālvadības pilotam (atvērtās kategorijas A1 un A3 kvalifikācijas apliecinājums, A2 apakškategorijas kompetences sertifikāts, un specifiskās kategorijas kompetences sertifikāts un  praktisko prasmju apliecinājums) un ekspluatācijas prasības (operācijas veids  - lidojumi tikai tiešā redzamībā (VLOS) vai arī ārpus tiešās redzamības (BVLOS), darbības kategorijas – atvērtā, specifiskā,  fotografēšana un filmēšanas).
Kopsakarā ar iepriekš minēto Likuma 124.¹ pants tiek precizēts, kā arī papildināts ar jaunām tiesību normām par administratīvo atbildību par pārkāpumiem, kas izdarīti ar bezpilota gaisa kuģi un tā sistēmu. Likumprojektā kā piemērojamo administratīvo sankciju veidi izvēlēts naudas sods un brīdinājums. Praksē ir secināts, ka faktiskie bezpilota gaisa kuģu jomas tiesību aktu pārkāpumi var atšķirties, piemēram, administratīvā pārkāpuma ilgums (bezpilota gaisa kuģa lidojuma ilgums), lidojuma augstuma amplitūda, nodarītais apdraudējums tiesiski aizsargātajām interesēm. Ņemot vērā minēto, likumprojektā attiecīgi ir paredzēta naudas soda amplitūda, tādējādi nodrošinot iespēju piemērot pieļautajam pārkāpumam samērīgu un lietderīgu sankciju veidu. Ņemot vērā to, ka bezpilota gaisa kuģu izpildes laikā veiktais bezpilota gaisa kuģu jomas tiesību aktu pārkāpums var radīt apdraudējumu personai, tās mantai, veselībai un citu gaisa kuģu lidojuma drošumam, soda naudas apmērs ir noteikts pietiekami liels, lai atturētu personu no pārkāpuma izdarīšanas, kā arī, lai pēc iespējas izslēgtu situāciju, kad soda naudas samaksa ir finansiāli izdevīgāka par bezpilota gaisa kuģu jomas tiesību aktu prasību izpildi. Likumprojekta 11.pantā ietvertā 124.¹ panta pirmajā, otrajā, trešā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā, vienpadsmitajā, divpadsmitajā, trīspadsmitajā un četrpadsmitajā daļā tiek izslēgta minimālā naudas soda sankcijas robeža, jo, ja sankcija paredz brīdinājumu, nav nepieciešams noteikt minimālo naudas soda vienības apmēru. Administratīvo atbildību paredzēts piemērot par Likumā un Likumprojektā noteikta regulējuma pārkāpumu. Likumprojekts neparedz piemērot administratīvo atbildību par Ministru kabineta noteikta regulējuma pārkāpumu.
Likumprojekta 11.pantā ietvertā 124.¹ panta:  
1)  astotā daļa nosaka administratīvo atbildību par atteikšanos no izelpas gaisa pārbaudes vai, ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt, medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai medicīniskās pārbaudes narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai.
[1] Nosakot administratīvās atbildības pamatu, ir izvērtēti šādi kritēriji:
 1) Administratīvā akta (procesa) prioritātes princips. Minētajā tiesību normā paredzēto valsts nevar noteikt kā privātpersonas obligātu pienākumu, jo persona var izvēlēties - būt par tālvadības pilotu vai nē. Tāpēc administratīvais akts šādā situācijā nav izdodams.
2) Mērķa sasniegšanas efektivitāte. Neraugoties uz būtiski uzlabotajām tehniskajām iespējām (uztveršanas iekārtas), nav konstatēts administratīvo pārkāpumu skaita pieaugums. Administratīva pārkāpuma process ir piemērots šāda pārkāpuma izmeklēšanai un pierādīšanai. 
3) Attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām. Likuma 3.panta piektā daļa nosaka, ka bezpilota gaisa kuģa jomai tiek piemērots Likuma 34. pants. Minētā panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, publiski tiesisku aizliegumu civilās aviācijas personāla loceklim pildīt viņam noteiktās funkcijas, ja viņš atrodas alkoholisko vielu ietekmē un alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles.
4) Bīstamība (kaitīgums). Problēmsituācija vērtējama kā administratīvais pārkāpums, kam potenciāli var būt nopietnas sekas sabiedrības interesēm un kārtībai, jo pārkāpums var skart pilotējamās aviācijas drošumu un drošību, kā arī sabiedrības intereses un kārtību, piemēram, persona atrodoties alkohola reibumā var nebūt spējīga adekvāti reaģēt kritiskās situācijas. 
5) Aizliegums paredzēt administratīvo atbildību par administratīvā akta labprātīgu nepildīšanu. Administratīvo aktu šajā gadījumā neizdod.
[2] Likumprojekts paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesu par minēto pārkāpumu veic:
- Valsts policija vai pašvaldības policija, jo minētās normas neievērošana ir saistīta ar sabiedrības interesēm un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu un tās piemērošanai nav nepieciešamas specifiskas civilās aviācijas eksperta zināšanas.
-Valsts robežsardze infrastruktūras objektos, kuri tiek izmantoti Valsts robežsardzes vajadzībām, bezpilota gaisa kuģu sistēmu ģeogrāfiskajās zonās un gaisa telpas struktūras elementos, kuri izveidoti Valsts robežsardzes vajadzībām.
- Militārā policija par pārkāpumu izdarīšanu militārajos objektos, kurus izmanto Nacionālie bruņotie spēki Nacionālo bruņoto spēku likumā noteikto uzdevumu pildīšanai, bezpilota gaisa kuģu sistēmu ģeogrāfiskajās zonās un gaisa telpas struktūras elementos, kas ir izveidoti Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, to aktīvās darbības laikā.
[3] Viens no soda samērīguma un soda veida un apmēra izvēles pamatkritērijiem ir pārkāpuma smagums un tā iespējamās sekas. Pārkāpuma soda apmērs ir pielīdzināts Ceļu satiksmes likuma 62. panta  astotajā daļā noteiktajiem soda apmēriem. Tā kā projektā minētās normas neievērošana skar sabiedrības intereses un sabiedrisko kārtību, rada apdraudējumu cilvēku dzīvībai, veselībai, un mantai, lidojumu drošumam, par minēto pārkāpumu paredzēts piemērot naudas sodu līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām;

2)  devītā daļa nosaka administratīvo atbildību par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi bez atbilstošas tālvadības pilota kvalifikācijas.
[1] Nosakot administratīvās atbildības pamatu, ir izvērtēti šādi kritēriji:
1) Administratīvā akta (procesa) prioritātes princips. Minētajā tiesību normā paredzēto valsts nevar noteikt kā privātpersonas obligātu pienākumu, jo persona var izvēlēties - būt par tālvadības pilotu vai nē. Tāpēc administratīvais akts šādā situācijā nav izdodams.
2) Mērķa sasniegšanas efektivitāte. Neraugoties uz būtiski uzlabotajām tehniskajām iespējām (uztveršanas iekārtas), nav konstatēts administratīvo pārkāpumu skaita pieaugums. Administratīva pārkāpuma process ir piemērots šāda pārkāpuma izmeklēšanai un pierādīšanai. 
3) Attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām. Publiski tiesisku pienākumu iegūt tālvadības pilotu kvalifikāciju nosaka Īstenošanas regulas (ES) 2019/947 8.pants un Likuma 117.² pants.
4) Bīstamība (kaitīgums). Problēmsituācija vērtējama kā administratīvais pārkāpums, kam potenciāli var būt nopietnas sekas sabiedrības interesēm un kārtībai, jo pārkāpums var skart pilotējamās aviācijas drošumu un drošību, piemēram, var notikt nekontrolēta sadursme ar gaisa kuģi. Šādas rīcības rezultātā pastāv risks nodarīt būtiskus kaitējumu veselībai, kā arī mantiska rakstura zaudējumus.
 5) Aizliegums paredzēt administratīvo atbildību par administratīvā akta labprātīgu nepildīšanu. Administratīvo aktu šajā gadījumā neizdod.
[2] Minētajā normā ir paredzēta atbildība par Īstenošanas regulas Nr.2019/947 8.pantā minēto tiesību normu pārkāpumiem.
[3] Likumprojekts paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesu par minēto pārkāpumu veic:
- Valsts policija vai pašvaldības policija, jo minētās normas neievērošana ir saistīta ar sabiedrības interešu un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu.  
- Valsts robežsardze tās infrastruktūras objektos, bezpilota gaisa kuģu ģeogrāfiskajās zonās un gaisa telpas struktūras elementos, kas ir izveidoti Valsts robežsardzes vajadzībām;
- Militārā policija tās militārajos objektos, kurus izmanto Nacionālie bruņotie spēki Nacionālo bruņoto spēku likumā noteikto uzdevumu pildīšanai, bezpilota gaisa kuģu ģeogrāfiskajās zonās un gaisa telpas struktūras elementos, kas ir izveidoti Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, to aktīvās darbības laikā.
[4] Viens no soda samērīguma un soda veida un apmēra izvēles pamatkritērijiem ir pārkāpuma rezultātā iespējamais iegūtais labums (ekonomiskais izdevīgums). Soda naudas apmērs ir noteikts pietiekami liels, lai atturētu personu no pārkāpuma izdarīšanas, kā arī, lai pēc iespējas izslēgtu situāciju, kad soda naudas samaksa ir finansiāli izdevīgāka par bezpilota gaisa kuģu jomas tiesību aktu prasību neizpildi. Noteikumu Nr. 891 30. punkts nosaka pakalpojuma “Tālvadības pilotu teorētisko zināšanu klātienes eksāmena kārtošana, sertifikāta izdošana” izmaksu apmēru no 15 līdz 20 euro (atkarībā no nepieciešamās kvalifikācijas), tādējādi iegūtās kvalifikācijas izmaksa ir ievērojami mazākas par piemērojamo naudas soda apmēru. Ir ņemts vērā apstāklis, ka pārkāpuma izdarīšana nevar būt ekonomiski izdevīgāka par pārkāpumu iespējamo sodu. Turklāt paredzētajiem sodiem ir leģitīms mērķis – gaisa kuģu lidojuma drošuma nodrošināšana.
Par minēto pārkāpumu paredzēts piemērot brīdinājumu gadījumos, ja minētais pārkāpums nav radījis lidojuma drošuma apdraudējumu vai citas materiāla rakstura sekas. Pārējos gadījumos par minēto pārkāpumu paredzēts piemērot naudas sodu fiziskajai personai līdz sešdesmit naudas soda vienībām;

3) desmitā daļa nosaka administratīvo atbildību par šķidrumu izsmidzināšanu, materiālu vai vielu nomešanu, bīstamu izstrādājumu vai vielu pārvadāšanu ar bezpilota gaisa kuģi bez atbilstošas  atļaujas.
[1] Nosakot administratīvās atbildības pamatu, ir izvērtēti šādi kritēriji:
1) Administratīvā akta (procesa) prioritātes princips. Minētajā tiesību normā paredzēto valsts nevar noteikt kā privātpersonas obligātu pienākumu, jo persona var izvēlēties - būt par tālvadības pilotu vai nē. Tāpēc administratīvais akts šādā situācijā nav izdodams.
2) Mērķa sasniegšanas efektivitāte. Neraugoties uz būtiski uzlabotajām tehniskajām iespējām (uztveršanas iekārtas), nav konstatēts administratīvo pārkāpumu skaita pieaugums. Administratīva pārkāpuma process ir piemērots šāda pārkāpuma izmeklēšanai un pierādīšanai. 
3) Attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām. Publiski tiesisku aizliegumu tālvadības pilotam veikt šķidrumu izsmidzināšanu, materiālu vai vielu nomešanu, bīstamu izstrādājumu vai vielu pārvadāšanu ar bezpilota gaisa kuģi bez atbilstošas atļaujas nosaka Īstenošanas regulas (ES) Nr.2019/947 4.panta f) punkts  un UAS.STS-01.010.punkts.
4) Bīstamība (kaitīgums). Problēmsituācija vērtējama kā administratīvais pārkāpums, kam potenciāli var būt nopietnas sekas sabiedrības interesēm un kārtībai, jo pārkāpums var skart pilotējamās aviācijas drošumu un drošību, piemēram, var notikt nekontrolēta sadursme ar gaisa kuģi.  Šādas rīcības rezultātā pastāv risks nodarīt būtiskus kaitējumu veselībai, kā arī mantiska rakstura zaudējumus.
5) Aizliegums paredzēt administratīvo atbildību par administratīvā akta labprātīgu nepildīšanu. Administratīvo aktu šajā gadījumā neizdod.
[2]Minētajā normā ir paredzēta atbildība par Īstenošanas regulas (ES) Nr.2019/947 4.panta f) punkta un UAS.STS-01.010.punkta 4) apakšpunktā minēto tiesību normu pārkāpumiem.
[3] Likumprojekts paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesu par minēto pārkāpumu veic:
- Valsts policija vai pašvaldības policija jo minētās normas neievērošana  ir saistīta ar sabiedrības interešu un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu;
[4] Viens no soda samērīguma un soda veida un apmēra izvēles pamatkritērijiem ir pārkāpuma rezultātā iespējamais iegūtais labums (ekonomiskais izdevīgums). Soda naudas apmērs ir noteikts pietiekami liels, lai atturētu personu no pārkāpuma izdarīšanas, kā arī, lai pēc iespējas izslēgtu situāciju, kad soda naudas samaksa ir finansiāli izdevīgāka par bezpilota gaisa kuģu jomas tiesību aktu prasību neizpildi. Noteikumu Nr. 891 29.3. un 29.4. apakšpunkti nosaka pakalpojuma “Bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas atļaujas iegūšana” izmaksu apmēru no 75 līdz 325 euro. Iegādājoties bezpilota gaisa kuģa sistēmu persona visticamāk plāno bezpilota gaisa kuģa lidojumu izpildīt vairākkārt, tādējādi iegūtās atļaujas izmaksas ir ievērojami mazākas par piemērojamo naudas soda apmēru. Ir ņemts vērā apstāklis, ka pārkāpuma izdarīšana nevar būt ekonomiski izdevīgāka par pārkāpumu iespējamo sodu. Turklāt paredzētajiem sodiem ir leģitīms mērķis – gaisa kuģu lidojuma drošuma nodrošināšana.
Par minēto pārkāpumu paredzēts piemērot brīdinājumu gadījumos, ja minētais pārkāpums nav radījis lidojuma drošuma apdraudējumu vai citas materiāla rakstura sekas. Pārējos gadījumos par minēto pārkāpumu paredzēts piemērot naudas sodu fiziskajai personai līdz sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai līdz divsimt naudas soda vienībām;

4) piecpadsmitā daļa nosaka administratīvo atbildību par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi, neievērojot bezpilota gaisa kuģu sistēmu ģeogrāfisko zonu, kurās lidojumi ir aizliegti vai noteikti lidojumu ierobežojumi, prasības, izņemot šā panta sešpadsmitajā daļā minētos gadījumus.
[1] Nosakot administratīvās atbildības pamatu, ir izvērtēti šādi kritēriji:
1) Administratīvā akta (procesa) prioritātes princips. Minētajā tiesību normā paredzēto valsts nevar noteikt kā privātpersonas obligātu pienākumu, jo persona var izvēlēties - būt par tālvadības pilotu vai nē. Tāpēc administratīvais akts šādā situācijā nav izdodams.
2) Mērķa sasniegšanas efektivitāte. Neraugoties uz būtiski uzlabotajām tehniskajām iespējām (uztveršanas iekārtas), nav konstatēts administratīvo pārkāpumu skaita pieaugums. Administratīva pārkāpuma process ir piemērots šāda pārkāpuma izmeklēšanai un pierādīšanai. 
3) Attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām. Publiski tiesisku pienākumu ievērot bezpilota gaisa kuģu sistēmu ģeogrāfiskās zonas nosacījumus nosaka Īstenošanas regulas (ES) Nr.2019/947 15. pants un Likuma 117.⁶ pants.
4) Bīstamība (kaitīgums). Problēmsituācija vērtējama kā administratīvais pārkāpums, kam potenciāli var būt nopietnas sekas sabiedrības interesēm un kārtībai, jo pārkāpums var skart pilotējamās aviācijas drošumu un drošību, piemēram, var notikt nekontrolēta sadursme ar gaisa kuģi.  Šādas rīcības rezultātā pastāv risks nodarīt būtiskus kaitējumu veselībai, kā arī mantiska rakstura zaudējumus.
5) Aizliegums paredzēt administratīvo atbildību par administratīvā akta labprātīgu nepildīšanu. Administratīvo aktu šajā gadījumā neizdod.
[2] Minētajā normā ir paredzēta atbildība par Īstenošanas regulas (ES) 2019/947 15. panta 1.punktā, UAS.OPEN.060. punkta 2) apakšpunkta c) punktā, UAS.SPEC.060. punkta 3) apakšpunkta c) punktā un Noteikumu Nr.248 IV nodaļā minēto tiesību normu pārkāpumiem.
[3] Likumprojekts paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesu par minēto pārkāpumu veic:
        -  Valsts policija vai pašvaldības policija.
        -  Valsts robežsardze infrastruktūras objektos, kuri tiek izmantoti Valsts robežsardzes vajadzībām, bezpilota gaisa kuģu sistēmu ģeogrāfiskajās zonās un gaisa telpas struktūras elementos, kuri izveidoti Valsts robežsardzes vajadzībām.
        - Militārā policija par pārkāpumu izdarīšanu militārajos objektos, kurus izmanto Nacionālie bruņotie spēki Nacionālo bruņoto spēku likumā noteikto uzdevumu pildīšanai, bezpilota gaisa kuģu sistēmu ģeogrāfiskajās zonās un gaisa telpas struktūras elementos, kas ir izveidoti Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, to aktīvās darbības laikā.
[4] Viens no soda samērīguma un soda veida un apmēra izvēles pamatkritērijiem ir pārkāpuma smagums un tā iespējamās sekas. Soda naudas apmērs ir noteikts pietiekami liels, lai atturētu personu no pārkāpuma izdarīšanas, kā arī, lai pēc iespējas izslēgtu situāciju, kad soda naudas samaksa ir finansiāli izdevīgāka par bezpilota gaisa kuģu jomas tiesību aktu prasību neizpildi. Veicot bezpilota gaisa kuģa lidojumu, neievērojot bezpilota gaisa kuģu sistēmu ģeogrāfiskās zonās noteiktos nosacījumus, var radīt tiešu apdraudējumu gan civilajai aviācijai, gan personas veselībai, privātumam un mantai. Likuma 119. panta ceturtā daļa paredz, ka par gaisa kuģu lidojumu noteikumu pārkāpšanu, piemēro naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no simt četrdesmit līdz septiņsimt naudas soda vienībām. Pārkāpuma norma par bezpilota gaisa kuģa lidojumu, neievērojot pieļaujamo lidojuma augstumu, ir pielīdzināma Likuma 119. panta ceturtajai daļai, ņemot vērā, ka bezpilota gaisa kuģa lidojumus var veikt plaša sabiedrības daļa, kā arī to, ka bezpilota gaisa kuģu jomas normatīvo aktu prasības ir mazāk stingrākas kā civilajai aviācijai. Ir ņemts vērā apstāklis, ka pārkāpuma izdarīšana nevar būt ekonomiski izdevīgāka par pārkāpumu iespējamo sodu.
          Par minēto pārkāpumu paredzēts piemērot brīdinājumu gadījumos, ja minētais pārkāpums nav radījis lidojuma drošuma apdraudējumu vai citas materiāla rakstura sekas. Pārējos gadījumos par minēto pārkāpumu paredzēts piemērot naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām - līdz četrsimt naudas soda vienībām”;

5) sešpadsmitā daļa nosaka administratīvo atbildību par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi, neievērojot bezpilota gaisa kuģu sistēmu ģeogrāfisko zonu, kurās transformēta informācija attiecībā uz bezpilota gaisa kuģu lidojumiem gaisa telpas struktūras elementos, kā arī cita attiecināmā aeronavigācijas informācija, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par aeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas kārtību ir publicēta aeronavigācijas informācijas produktos un ietekmē bezpilota gaisa kuģu lidojumus, vai kas izveidotas virs citiem aviācijas objektiem un kurās lidojumi ir aizliegti vai noteikti lidojumu ierobežojumi,  nosacījumus. 
[1] Nosakot administratīvās atbildības pamatu, ir izvērtēti šādi kritēriji:
1) Administratīvā akta (procesa) prioritātes princips. Minētajā tiesību normā paredzēto valsts nevar noteikt kā privātpersonas obligātu pienākumu, jo persona var izvēlēties - būt par tālvadības pilotu vai nē. Tāpēc administratīvais akts šādā situācijā nav izdodams.
2) Mērķa sasniegšanas efektivitāte. Neraugoties uz būtiski uzlabotajām tehniskajām iespējām (uztveršanas iekārtas), nav konstatēts administratīvo pārkāpumu skaita pieaugums. Administratīva pārkāpuma process ir piemērots šāda pārkāpuma izmeklēšanai un pierādīšanai. 
3) Attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām. Publiski tiesisku pienākumu ievērot bezpilota gaisa kuģu sistēmu ģeogrāfiskās zonas nosacījumus nosaka Īstenošanas regulas (ES) Nr.2019/947 15. pants un Likuma 117.⁶ pants.
4) Bīstamība (kaitīgums). Problēmsituācija vērtējama kā administratīvais pārkāpums, kam potenciāli var būt nopietnas sekas sabiedrības interesēm un kārtībai, jo pārkāpums var skart pilotējamās aviācijas drošumu un drošību, piemēram, var notikt nekontrolēta sadursme ar gaisa kuģi. Šādas rīcības rezultātā pastāv risks nodarīt būtiskus kaitējumu veselībai, kā arī mantiska rakstura zaudējumus.
5)  Aizliegums paredzēt administratīvo atbildību par administratīvā akta labprātīgu nepildīšanu. Administratīvo aktu šajā gadījumā neizdod.
[2] Minētajā normā ir paredzēta atbildība par Īstenošanas regulas (ES) 2019/947 15. panta 1.punktā, UAS.OPEN.060. punkta 2) apakšpunkta c) punktā, UAS.SPEC.060. punkta 3) apakšpunkta c) punktā un Noteikumu Nr.248 III nodaļā minēto tiesību normu pārkāpumiem.
[3] Likumprojekts paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesu par minēto pārkāpumu pamatā veic:
 - Civilās aviācijas aģentūra (izņemot par pārkāpumu izdarīšanu militārajos objektos, kurus izmanto Nacionālie bruņotie spēki Nacionālo bruņoto spēku likumā noteikto uzdevumu pildīšanai, bezpilota gaisa kuģu sistēmu ģeogrāfiskajās zonās un gaisa telpas struktūras elementos, kuri ir izveidoti Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām);
- Militārā policija par pārkāpumu izdarīšanu militārajos objektos, kurus izmanto Nacionālie bruņotie spēki Nacionālo bruņoto spēku likumā noteikto uzdevumu pildīšanai, bezpilota gaisa kuģu sistēmu ģeogrāfiskajās zonās un gaisa telpas struktūras elementos, kas ir izveidoti Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, to aktīvās darbības laikā.
- tā kā minētais pārkāpums var tikt izdarīts visā Latvijas Republikas teritorijā un Civilās aviācijas aģentūrai nav paredzētas teritoriālās struktūrvienības, projekts paredz, ka Valsts policija vai pašvaldības policija var uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību un veikt izmeklēšanas darbības, un, pēc minēto darbību veikšanas, nodot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai Civilās aviācijas aģentūrai.
[4] Viens no soda samērīguma un soda veida un apmēra izvēles pamatkritērijiem ir pārkāpuma smagums un tā iespējamās sekas. Soda naudas apmērs ir noteikts pietiekami liels, lai atturētu personu no pārkāpuma izdarīšanas, kā arī, lai pēc iespējas izslēgtu situāciju, kad soda naudas samaksa ir finansiāli izdevīgāka par bezpilota gaisa kuģu jomas tiesību aktu prasību neizpildi. Veicot bezpilota gaisa kuģa lidojumu, neievērojot pieļaujamo lidojuma augstumu, var tikt radīts tiešs apdraudējums gan civilajai aviācijai, gan personas veselībai, privātumam un mantai. Likuma 119. panta ceturtā daļa paredz, ka par gaisa kuģu lidojumu noteikumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no simt četrdesmit līdz septiņsimt naudas soda vienībām. Pārkāpuma norma par bezpilota gaisa kuģa lidojumu, neievērojot pieļaujamo lidojuma augstumu, ir pielīdzināma iepriekšminētajai Likuma 119. panta ceturtajai daļai, paredzot, ka naudas sods var būt lielāks, jo bezpilota gaisa kuģu lidojumus veic plaša sabiedrības daļa, kas palielina pārkāpuma iespējamību, tādējādi radot lielāku apdraudējumu. Ir ņemts vērā apstāklis, ka pārkāpuma izdarīšana nevar būt ekonomiski izdevīgāka par pārkāpumu iespējamo sodu.
          Par minēto pārkāpumu paredzēts piemērot brīdinājumu gadījumos, ja minētais nav radījis lidojuma drošuma apdraudējumu vai citas materiāla rakstura sekas. Pārējos gadījumos par minēto pārkāpumu paredzēts piemērot naudas sodu fiziskajai personai līdz divsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz tūkstoš naudas soda vienībām”.

          Ņemot vērā augstāk minētos  grozījumus Likuma 124.¹ pantā, ir precizēta Likuma 125. panta otrā, trešā, ceturtā, sestā un septītā daļa, nosakot, ka:

- Militārā policija veic administratīvā pārkāpuma procesu par Likuma 124.¹ panta pirmajā, otrā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, astotajā, devītajā, piecpadsmitā un sešpadsmitā daļā (par pārkāpumu izdarīšanu militārajos objektos, kurus izmanto Nacionālie bruņotie spēki Nacionālo bruņoto spēku likumā noteikto uzdevumu pildīšanai, bezpilota gaisa kuģu sistēmu ģeogrāfiskajās zonās un gaisa telpas struktūras elementos, kuri ir izveidoti Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām) minētajiem pārkāpumiem;
- Valsts policija, kā arī pašvaldības policija veic administratīvā pārkāpuma procesu par Likuma 124.¹ panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā un piecpadsmitajā (izņemot valsts robežas drošību) daļā minētajiem pārkāpumiem;
- Valsts robežsardze veic administratīvā pārkāpuma procesu par Likuma 124.¹ pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, astotajā, devītajā un piecpadsmitajā daļā (par pārkāpumu izdarīšanu infrastruktūras objektos, kuri tiek izmantoti Valsts robežsardzes vajadzībām, bezpilota gaisa kuģu sistēmu ģeogrāfiskajās zonās un gaisa telpas struktūras elementos, kuri ir izveidoti Valsts robežsardzes vajadzībām) minētajiem pārkāpumiem;
 par Likuma 124.¹ divpadsmitajā, trīspadsmitajā, četrpadsmitajā un sešpadsmitajā daļā (izņemot par pārkāpumu izdarīšanu militārajos objektos, kurus izmanto Nacionālie bruņotie spēki Nacionālo bruņoto spēku likumā noteikto uzdevumu pildīšanai, bezpilota gaisa kuģu sistēmu ģeogrāfiskajās zonās un gaisa telpas struktūras elementos, kuri ir izveidoti Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām) minētajiem pārkāpumiem, administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija, pašvaldības policija vai Civilās aviācijas aģentūra. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Civilās aviācijas aģentūra;
- Militārā policija, Valsts policija vai pašvaldības policija veic administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai par Likuma 124.¹ panta piecpadsmitajā daļā (par pārkāpumu izdarīšanu militārajos objektos un bezpilota gaisa kuģu sistēmu ģeogrāfiskajās zonās, kuros nav nodrošināta Militārās policijas klātbūtne) minētajiem pārkāpumiem. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Militārā policija.

2023. gadā tika izstrādāta Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēma ar mērķi nodrošināt ar bezpilota gaisa kuģu jomu saistīto e-pakalpojumu sniegšanu un bezpilota gaisa kuģu jomas reģistra darbību. Vienlaikus minētā sistēma uzlabos gaisa kuģu lidojumu drošumu, komunikāciju starp bezpilota gaisa kuģu lietotājiem (Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas un trešo valstu pilsoņiem), pilotējamās aviācijas pārstāvjiem, sabiedrību un uzraugošajām iestādēm ar digitalizētu un automatizētu sistēmu starpniecību. Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēma minētajām personām un institūcijām nodrošinās vienotu piekļuves punktu, kā arī ērtu dokumentu iesniegšanas un saņemšanas kārtību.

Lai sasniegtu Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēmas izstrādes mērķi, Likumprojekta 6. pants paredz noteikt, ka pieteikumi bezpilota gaisa kuģu jomā tiek izveidoti, izmantojot sistēmu, kā arī paredz noteikt, ka dokumentu vai citu informāciju paziņo adresātam, izmantojot sistēmu. Projektā iekļautais Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēmas izmantošanas regulējums ir daudzpusīgi izvērtēts, ievērojot Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, kas atbalstītas ar Ministru kabineta 2021. gada 7. jūlija rīkojumu Nr. 940 “Par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam”. Minētās pamatnostādnes kā vienu no attīstības jomām nosaka tautsaimniecības (t.sk valsts pārvaldes) digitālo transformāciju. Ievērojot minēto, ir svarīgi, lai arī bezpilota gaisa kuģu jomā pakalpojumu sniedzēji un pakalpojumu saņēmēji darbotos digitālā vidē. Turklāt Īstenošanas regulas (ES) 2019/947 14. panta 4. punktā noteikts dalībvalstu pienākums  nodrošināt, ka UAS reģistrācijas sistēmas ir digitalizētas un sadarbspējīgas, savukārt minētās regulas 15. panta 3. punktā noteikts pienākums informāciju par bezpilota gaisa kuģu sistēmu ģeogrāfiskajām zonām darīt publiski pieejamu plaši izmantotā unikālā digitālā formātā. Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēmā paredzēta funkcionalitāte noteiktiem lietotājiem (bezpilota gaisa kuģu sistēmu ģeogrāfisko zonu ierosinātājiem) uz kartes uzzīmēt poligonus, ievadīt atribūtus atbilstoši iepriekšdefinētiem nosacījumiem, tostarp par zonas derīguma termiņu, un tos saglabāt kā ģeogrāfisko zonu pieteikumus (vai augšupielādēt iepriekš citās ārējās sistēmās sagatavotus un attiecīgi strukturētus failus, kas, tostarp, satur ģeotelpisko informāciju).  Kad ir pieņemts lēmums par bezpilota gaisa kuģu sistēmu ģeogrāfiskās zonas noteikšanu, Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēma veic datu apmaiņu ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas gaisa satiksme” uzturētajām informācijas sistēmām, lai rezultātā informācija par ģeogrāfiskajām zonām būtu publiski pieejama vienotā digitālā formātā (šobrīd – tīmekļvietnē airspace.lv/drones/).  
Likumprojekta 6. panta trešā daļa paredz Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēmā izveidotu dokumentu derīgumu arī bez rekvizīta “paraksts”. Persona var pieslēgties sistēmai un darboties tajā, identificējoties ar kvalificētu vai kvalificētu paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekli. Trešo valstu (piemēram, Amerikas Savienoto Valstu vai Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes) pilsoņi, kuriem nav pieejami kvalificēti vai kvalificēti paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekļi, var pieslēgties Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēmai, izmantojot e-pasta adresi un paroli. Ja persona pieslēdzas sistēmai, izmantojot e-pasta adresi un paroli, tā sākotnēji, lai varētu veikt darbības sistēmā, tiek verificēta Civilās aviācijas aģentūrā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēmā veiktie auditācijas pieraksti ļauj pārliecināties par sistēmā izveidota dokumenta nemainīgumu. Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēmas attīstības gaitā tiks izvērtēta nepieciešamība un iespēja izstrādāt funkcionalitāti “sistēmas paraksts” atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulai (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK.
Likumprojekta 6. pantā minētais paziņošanas regulējums neattiecas uz administratīvā pārkāpuma procesu.
Veidojot pieteikumus Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēmā, tās lietotājiem ir būtisks pozitīvs ieguvums arī šādā aspektā – aizpildot pieteikumu sistēmā, ir iespējams izvairīties no kļūdām (tās uzreiz izlabot), tādējādi saīsinot termiņu līdz pakalpojuma saņemšanai. Personām, kurām nav datoru vai iemaņu darbā ar datoru, jau šobrīd ir nodrošināta iespēja saņemt praktisku palīdzību un konsultācijas Civilās aviācijas aģentūrā par Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēmas lietošanu.
Projektā paredzētā redakcija atbilst arī Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12. panta otrajai daļai, kurā noteikts, ka, ja normatīvajos aktos tas paredzēts, valsts iestāde var sazināties elektroniski un elektronisko dokumentu nosūtīt, izmantojot atbilstošu valsts informācijas sistēmu, vienlaikus nodrošinot attiecīgās informācijas vai dokumenta pieejamību oficiālās elektroniskās adreses kontā. Projektā arī noteikts, ka persona valsts informācijas sistēmā vai, rakstveidā informējot Civilās aviācijas aģentūru, var lūgt, lūgumu īpaši pamatojot, izmantot citu saziņas kanālu, norādot to kā galveno kanālu dokumentu un informācijas saņemšanai. Savukārt Likumprojekta 3. pants “Bezpilota gaisa kuģu jomas reģistrs” tiek izteikts jaunā redakcijā, papildus nosakot, ka reģistrā ietver informāciju par Civilās aviācijas aģentūras atzītajām struktūrām bezpilota gaisa kuģu jomā, bezpilota gaisa kuģu sistēmu ģeogrāfiskajām zonām, kā arī bezpilota gaisa kuģu lidojumu pieteikumiem un saskaņojumiem bezpilota gaisa kuģu sistēmu ģeogrāfiskajās zonās, kas nav “U-space” pakalpojums Komisijas 2021. gada 22. aprīļa Īstenošanas regulas (ES) 2021/664 par “U-space” tiesisko regulējumu 10. panta izpratnē, attiecīgi precizējot Ministru kabinetam piešķirto pilnvarojumu noteikt bezpilota gaisa kuģu jomas reģistra izveidošanas, uzturēšanas, pieejamības, savietojamības un darbības nosacījumus, kā arī kārtību, kādā reģistrā tiek sniegta, atjaunota, saglabāta vai izslēgta attiecīgā informācija. Normu skaidrākas piemērošanas un noteiktības nolūkā Likumprojekta 3. pantā saglabāts jau šobrīd spēkā esošais nosacījums, ka bezpilota gaisa kuģu jomas reģistru izveido un uztur Civilās aviācijas aģentūra, minēto nosacījumu papildinot ar norādi arī uz reģistra pilnveidošanu. Lai nodrošinātu bezpilota gaisa kuģu jomas reģistra savietojamību ar citām valsts nozīmes informācijas sistēmām, Civilās aviācijas aģentūra plāno izvietot minēto reģistru Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā (turpmāk – DAGR). Šobrīd bezpilota gaisa kuģu jomas reģistrs izmanto DAGR kā datu ņēmējs, izgūstot datus no Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes uzturētā Fizisko personu reģistra un Uzņēmumu reģistra.