Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
Iekšlietu ministrijas informācijas centrs informē, ka 19.05.2024 19:00-21:00 tiks veikti FPRIS (Fizisku personu reģistrācijas IS) tehniskie darbi, šajā laika posmā iespējami autentifikācijas traucējumi izmantojot vienotās pieteikšanās moduli.
23-TA-1090: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Ārējo automātisko defibrilatoru uzstādīšanas, ekspluatācijas, tehniskās uzraudzības kārtība" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par automatizētā defibrilatora lietošanu, uzstādīšanu un tehniskajām prasībām” (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāts, pamatojoties uz Ārstniecības likuma 9.2 panta otro daļu.
Ārstniecības likuma 9.2 panta otrā daļa: Gadījumos, kad ir apdraudēta dzīvība sirds apstāšanās dēļ, līdz brīdim, kad ierodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde, apmācīta persona var izmantot automatizēto ārējo defibrilatoru cietušā sirdsdarbības atjaunošanai.
(2) Ministru kabinets nosaka:
1) publiskās vietas, kurās uzstādāmi automatizētie ārējie defibrilatori un prasības šo defibrilatoru uzstādīšanai;
2) automatizēto ārējo defibrilatoru ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtību;
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt publiskās vietas, kurās uzstādāmi automatizētie ārējie defibrilatori, un prasības šo defibrilatoru uzstādīšana kā arī automatizēto ārējo defibrilatoru ekspluatācijas uzraudzības kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Balstoties uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (turpmāk - NMPD)[1] sniegto informāciju, gadā vidēji 1300 reizes NMP brigāde sniedz atdzīvināšanas pasākumus sabiedriskās vietās. 2020.gadā 230 gadījumos NMP brigāde veica atdzīvināšanas pasākumus sabiedriskā vietā un tika konstatēta nāve (iela, darba vieta, ambulatora iestāde, u.c. sabiedriskas vietas), savukārt 2021.gadā tie bija 270 gadījumi, bet 2022.gadā 225 gadījumi. Izvērtējot tos izsaukumus, kuriem NMP brigāde veica atdzīvināšanas pasākumus sabiedriskā vietā, un pacients tika nogādāts ārstniecības iestādē, ir vērojams, ka 2020. gadā tie bija 80 gadījumi, 2021. gadā 86 gadījumi, bet 2022. gadā 77 gadījumi. Veidojot kopējo statistiku, tiek ņemti vērā arī tie izsaukumi, kad NMP brigāde nav veikusi atdzīvināšanas pasākumus un ir konstatējusi nāvi, bet, iespējams, ja apkārtējie līdzcilvēki sabiedriskā vietā būtu snieguši atdzīvināšanas pasākumus, pacients tiktu nogādāts ārstniecības iestādē,- 2020. gadā šādu gadījumu bija 922, 2021.gadā – 1094 gadījumu, bet 2022.gadā – 1045.
Daudzos no šiem gadījumiem pacientu dzīvību varētu glābt, ja publiskās vietās iedzīvotājiem būtu pieejami ārējie automātiskie defibrilatori (turpmāk – defibrialtori) – medicīniskas ierīces,  kas  dod elektrisko impulsu, lai atjaunotu sirds ritmisku darbību un sniedz audio informāciju par secīgi veicamajām darbībām pirmās palīdzības sniegšanai. Tā ir droša un viegli lietojama medicīniska ierīce, kuras pieejamība sabiedriskās vietās ir priekšnosacījums nekavējošai cilvēka dzīvības glābšanai. Atdzīvināšanas pasākumi (netiešā sirds masāža), it īpaši kambaru fibrilācijas gadījumos (sirds kambaru neritmiska darbība), kuros nekavējoties būtu jāizmanto arī defibrilators, ievērojami palielina atdzīvināšanas pasākumu efektivitāti. Defibrilācija, izmantojot defibrilatoru, jāveic nekavējoties, ja tas ir pieejams. Sirds kambaru fibrilācijas laikā katra minūte, kuras laikā netiek izmantots defibrilators, mazina cietušā izdzīvošanas iespēju par 10 līdz 12%.
Pēc Veselības ministrijā rīcībā esošās informācijas, šobrīd Latvijā ir pieejami defibrilatori lielākajos veikalu tīklos (piem., Rimi,  IKEA, Decathlon), lidostā, vēstniecībās, lielākajos uzņēmumos. NMPD ir izstrādātas papildu zināšanu apguves vadlīnijas pirmās palīdzības pamatzināšanu programmai par defibrilatoriem saistībā ar specifiskiem riskiem un vajadzībām, kā arī NMPD ir iekļāvis defibrilatoru izmantošanu pirmās palīdzības pasniedzēju apmācību programmā un pirmās palīdzības sniegšanas pamatzināšanu programmā.


[1] NMPD vērš uzmanību, ka jāņem vērā, ka pacientu skaits var nebūt pilnīgi precīzs, jo dati iegūti pēc šifrētiem personas kodiem. Tāpat no datu analīzes izslēgtas izsaukuma kartes, kurās pacientam konstatēta sirdsdarbības apstāšanās tādās sabiedriskās vietās (izsaukuma vieta klasificēta kā sabiedriska vieta izsaukuma kartē) kā kāpņu telpa, mājas pagalms, pļava/lauks, šķūnis.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Katru gadu Latvijā no pēkšņas sirdsdarbības apstāšanās mirst aptuveni 1000 cilvēki. Tikai 5 līdz 10% no pacientiem izdzīvo, jo iedzīvotāji pārsvarā nav gatavi rīkoties, lai palīdzētu un glābtu dzīvību.[1],[2] Tas nozīmē, ja iedzīvotājam ir pēkšņa sirds darbības apstāšanās, un nav neviens, kas viņam tūlītēji sniedz pirmo palīdzību, pacientam var rasties nozīmīgi veselības bojājumi vai pat nāve. Pacienta izredzes izdzīvot samazinās ar katru minūti par 10%, ja netiek uzsākta savlaicīga pirmā palīdzība.[3]
Sirdsdarbības apstāšanās gadījumā būtiski ir sniegt savlaicīgu pirmo palīdzību. Neatliekamās medicīniskās palīdzības ierašanās vidējais laiks (no zvana saņemšanas līdz atbraukšanai) pilsētās ir aptuveni 9,3 minūtes, bet ārpus pilsētām - 16,5 minūtes.[4] Šajā laikā pacienta izdzīvošana atkarīga no aculiecinieka, kurš uzsāks sirds netiešo masāžu ar kuras palīdzību tiks nodrošināta neliela, bet ļoti nozīmīga skābekli saturošu asiņu piegāde sirdij un galvas smadzenēm. Ja papildus kardiopulmunālajai reanimācijai tiek sniegts arī defibrilatora radītais šoks, tiek būtiski ietekmētas pacienta izdzīvošanas iespējas. Defibrilatoru aktivizē tā lietotājs, defibrilators analizē elektrokardiogrammu, kas iegūta no elektrodiem, kuri novietoti uz krūšu kurvja virsmas, nosaka dzīvībai bīstamus sirds ritmus un automātiski darbina defibrilatoru, kad ir konstatēts dzīvībai bīstams sirds ritms.[5] Balstoties uz pētījumu, agrīni uzsākta defirbrilācija kombinācijā ar kardiopulmunālo reanimāciju par 74% paaugstina izdzīvošanas iespējas, ja defribrilācija ir uzsākta pirmajās trijās minūtēs.[6] Zviedrijā veiktā pētījumā pierādījās, ka 70% no tiem, kam ir bijusi perifēro artēriju slimība, ir izdzīvojuši tieši pateicoties defibrilatoram.[7] Papildus radītajam šokam, defibrilators palīdz uzturēt pareizu sirds masāžas ritmu atskaņot sirds ritmu kardiopulmunālās reanimācijas veikšanai, sniedzot pacientam saņemt pēc iespējas kvalitatīvāku pirmo palīdzību.  
Vairākas pasaules valstīs defibrilatorus izvieto publiskās vietās, lai gadījumā, ja ir nepieciešama palīdzība,  iedzīvotāji var izmantot defibrilatoru. Piemēram, Kanādā defibrilators obligāti ir uzstādāms publiskās vietās tādās kā: fitnesa klubos, sporta zālēs (iekļaujot tos fizisko aktivitāšu centrus, kuros ir vairāk nekā 150 biedri), sabiedriskās vietas, kurās lielākajā daļā nedēļu notiek vismaz 20 stundu ilgas fizisko aktivitāšu nodarbības, golfa centros, baseinos, ledus hallēs, skolās un universitātēs, lidostās, vilcienu stacijās un autoostās (starppilsētu), kazino, bezpajumtnieku patversmēs, kā arī lielajos iepirkšanās centros, muzejos, citās sabiedriski nozīmīgās ēkās (specifiski norādot kurās). Savukārt Kipra ir pirmā Eiropas Savienības valsts, kurā tika pieņemts defibrilatoru likums, kas nosaka publiskās vietas, kurās obligāti ir nepieciešams defibrilators: lidostas, ostas, sporta klubi, baseini, bankas, viesnīcas un publiskās vietās, kurās ir nodarbināti vismaz 500 darbinieki vai vietās, kurās vismaz vienu dienu gada laikā cilvēku plūsma ir lielāka par 500. Itālijā defibrilators obligāti uzstādams valsts un pašvaldības institūcijās, lidostās, ostās, vilcienu stacijās, fizisko aktivitāšu iestādēs un sporta pasākumos. Bet Lielbritānijā no 2022.gada 1. jūnija defibrilatoram ir obligāti jābūt uzstādītam visos boksa klubos. Valensijā (Spānijas reģionā) defibrilatoram obligāti ir jābūt uzstādītam lidostās, ostās, vilcienu stacijās tajās pilsētās, kurās ir vairāk kā 50 000 iedzīvotāju, metro stacijās, kurās dienas laikā apgrozās vairāk nekā 2000 personu, fizisko aktivitāšu iestādēs (kapacitāte virs 500 cilvēkiem), mācību centros (virs 1500 personām), jebkurā citā publiskā vietā, kuras kapacitāte pārsniedz 1000 personas. Visplašākais mērogs ir pieņemts Francijā - publiskās vietas tiek dalītas piecās kategorijās, balstoties uz ugunsdrošības regulu. Defibrilators ir obligāts visās publisko vietu kategorijās.  Pirmā publisko vietu kategorija ir publiskas vietas, kuras sasniedz vairāk kā 1500 apmeklētājus dienā, otrā kategorija ir ar apmeklētāju skaitu 701 līdz 1500 cilvēku dienā, trešā kategorija – 301 līdz 700, ceturtā - līdz 300 cilvēkiem, bet piektā kategorija iekļauj īpašas publiskās vietas, kuras neiekļaujas iepriekš minētajās kategorijās (veco ļaužu pansionāti, aprūpes nami cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, fizisko aktivitāšu un multimediju telpas, kuru platība ir lielāka par 1200 m2 un griestu augstums ir lielāks par 6,5 m, veikali, restorāni, bāri, izglītības iestādes, bibliotēkas, izstāžu zāles, muzeji, bankas, fizisko aktivitāšu iestādes,  kuru kapacitāte sasniedz 200 cilvēku, deju un spēļu zāles ar kapacitāti, kas sasniedz 120 cilvēku, viesnīcas un hoteļi, pirmsskolas iestādes ar kapacitāti sasniedz 100 cilvēku,  iestādes, kurās tiek nodrošināta nakšņošana ar kapacitāti līdz 30 cilvēkiem un kalnu viesu nami ar kapacitāti līdz 20 cilvēkiem). Defibrilatoru ieviešanas termiņi Francijā tika ieviesti pakāpeniski, atkarībā no kategorijas, t.i. no 2020. gada 1. janvāra defibrilators ir obligāts tām publiskām vietām, kuras ietilpst no pirmās līdz trešai kategorijai.  No 2021. gada 1. janvāra defibrilators ir obligāts tām iestādēm, kuras ietilpst ceturtajā kategorijā, bet no 2022. gada 1. janvāra defibrilators  ir obligāts arī tām publiskām vietām, kuras ietilpst piektajā kategorijā. Balstoties uz citu valstu pieredzi piemēriem, līdzīgu modeli ir plānots  pārņemt arī Latvijā, ka defibrilatoru obligāti uzstāda publiskās vietās atbilstoši kategorijām, kā arī defibrilatoru ieviešanas termiņš stāsies spēkā pakāpeniski.


[1] https://sirdsritms.lv/

[2] https://kardiologija.lv/wp-content/uploads/2020/11/p34.pdf

[3] https://firstaid.bg/wp-content/uploads/2020/02/AED-Legislation-EENA.pdf

[4] https://www.nmpd.gov.lv/lv/neatliekamas-mediciniskas-palidzibas-dienests-sasniedzis-labakos-operativitates-raditajus-pedejo-gadu-laika

[5] https://www.en-standard.eu/bs-en-60601-2-4-2011-a1-2019-medical-electrical-equipment-particular-requirements-for-the-basic-safety-and-essential-performance-of-cardiac-defibrillators/?gclid=Cj0KCQiA6fafBhC1ARIsAIJjL8kStiqleuSnvJL6z_xe8c5bzsWTZXeSnjwH7dATnpcU-uad7s3TyycaAi1MEALw_wcB

[6] Valenzuela TD, Roe DJ, Nichol G, et al. Outcomes of rapid defibrillation by security officers after cardiac arrest in casinos. New England Journal of Medicine. 2000;343:1206-1209

[7] Ringh et al., Survival after Public Access Defibrillation in Stockholm, Sweden--A striking success. Resuscitation, 2015.
 
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz noteikt obligātu prasību ieviest defibrilatoru publiskās vietās. Defibrilators ir vidēja riska medicīnas ierīce, kura pēc tam, kad to aktivizējis lietotājs, analizē elektrokardiogrammu, kas iegūta no elektrodiem, kuri novietoti uz krūšu kurvja virsmas, nosaka dzīvībai bīstamus sirds ritmus un automātiski darbina defibrilatoru, kad ir konstatēts dzīvībai bīstams sirds ritms.  Defibrilatora iegāde tiek nodrošināta par fiziskas vai juridiskas personas līdzekļiem. Ārējā automātiskā defibrilatora izmaksas vidēji ir 1400-2000 euro, defibrilatora izlādes gadījumā nepieciešams mainīt elektrodus un bateriju, kuru vidējās izmaksas sasniedz ~ 300 euro. Savukārt vidējas defibrilatora garantijas laiks ir no četriem līdz astoņiem gadiem, atkarībā no ražotāja. [1]
Noteikumi nosaka, ka defibrilatori ir obligāti uzstādāmi publiskās vietās atbilstoši noteikumos noteiktām kategorijām. Defibrilatoru ieviešanu valstī plānots īstenot pakāpeniski. Noteikumu projekts paredz, ka sākot ar 2025. gada 1. janvāri defibrilatoriem ir jābūt izvietotiem vietās, kur ir vairāk par 1500 apmeklētājiem dienā, savukārt, sākot ar 2027. gada 1. janvāri defibrilatoriem būs jābūt pieejamiem arī vietās, kur apmeklētāju skaits dienā sasniedz 701 līdz 1500, bet sākot ar 2029. gada 1. janvāri defibriltoriem būs jābūt publiskās vietās, kur apmeklētāju skaits dienā sasniedz 301 līdz 700. Noteikumu projekts paredz arī defibrilatoru brīvprātīgu uzstādīšanu vietās, kur ir mazāk par 300 apmeklētājiem dienā.
Noteikumu projekts  nosaka defibrilatoru uzstādīšanas prasības, ekspluatācijas prasības un datu apmaiņas prasības. Noteikumu projektā ir paredzēts, ka defibriltora īpašnieks vai valdītājs nodrošina defibrilatora uzraudzību, atbildīgo personu par defibrilatoru vizuālās pārbaudes veikšanu, pirmās palīdzības komplektu (šķēres, skuveklis, cimdi, elpināšanas maska vai sejas aizsargvairogs), pārbaužu kontroles dokumentāciju - pārbaudes žurnālu, kurā norādīts defibrilatora apsekošanas veicējs (vārds, uzvārds), apsekošanas vieta un konstatētās nepilnības.
Papildus noteikumu projektā ir noteikts, ka balstoties uz Latvijas Bērnu kardioloģijas asociācijas ieteikumiem defibrilators ir piemērots bērniem no 8 gadu vecuma vai bērniem, kuru ķermeņa masas sasniedz vismaz 25 kilogramus. Pēc Latvijas bērnu kardioloģijas asociācijas sniegtās informācijas nepieciešamība pielietot defibrilatorus bērniem ir ļoti reti, pēdējos 20 gadus nepieciešamība pēc defibrilatora pielietošanas bērniem nav bijusi. Lai defibrilatoru pielietotu bērniem, kas ir jaunāki par 8 gadiem vai to ķermeņa masu, defibrilatoram ir jābūt aprīkotam ar speciālu bateriju, kas ir pielāgota bērniem. Par cik defibrilatoram vajadzība bērniem zem 8 gadu vecuma ir ļoti reta, noteikumu projekts to neparedz kā obligātu prasību, ka defibrilatoram ir jābūt aprīkotam ar bateriju, kas ir piemērota bērniem.
Noteikumu projekts uzliek par pienākumu defibrilatora īpašniekam vai valdītājam elektroniski sniegt Zāļu valsts aģentūrai paziņojumu par uzstādīšanu vai uzstādīšanas izmaiņām, norādot šādas ziņas par defibrilatoru:  publiskās vietas nosaukumu, faktisko adresi un reģistrācijas numuru (ja tāds ir), defibrilatora nosaukumu, adresi un reģistrācijas numuru, modeli, tipu, atbildīgās personas vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju, informāciju par defibrilatora piegādātāju. 
Plānots, ka Zāļu valsts aģentūra apkopos informāciju un  nodrošinās datu apmaiņu ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kā arī publiski pieejamu informācija par publiskās vietas nosaukumu, faktisko adresi un reģistrācijas numuru; defibrilatora nosaukumu, adresi un reģistrācijas numuru, modeli un tipu.


[1] VM vērš uzmanību, ka izmaksas un garantijas laiks ir tikai aptuvens un balstītas uz ražotāja sniegto informāciju.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildus līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami. Zāļu valsts aģentūra un Veselības inspekcija noteikumos noteiktos uzdevumus nodrošinās to līdzekļu ietvaros.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • sabiedrība kopumā
Ietekmes apraksts
Personas, kurām ir pēkšņa sirds apstāšanās publiskā vietā.
Personas, kuras sniedz pirmo palīdzību.
Nodrošināts ārējais automātiskais defibrilators un tiek sniegta savlaicīga pirmā palīdzība pēkšņas sirds apstāšanās gadījumā.
Juridiskās personas
  • vidējie uzņēmumi
  • lielie uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Publiskās vietas īpašnieki un valdītāji, par saviem līdzekļiem iegādājas ārējos automātiskos defibrilatorus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kā arī nodrošina darbinieku apmācību pirmās palīdzības sniegšanā. Ārējā automātiskā defibrilatora izmaksas vidēji ir 1400 līdz 2000 euro, defibrilatora izlādes gadījumā nepieciešams mainīt elektrodus un bateriju, kuru vidējās izmaksas sasniedz ~ 300 euro, vidējais deibrilatora garantijas laiks ir četri līdz astoņi gadi, atkarībā no ražotāja. [1]


[1] VM vērš uzmanību, ka izmaksas un garantijas laiks ir tikai aptuvens un balstītas uz ražotāja sniegto informāciju.
 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Publisko vietu īpašniekiem vai valdītājiem par saviem finanšu līdzekļiem ir jāiegādājas ārējais automātiskais defibrilators.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Publisko vietu īpašniekiem vai valdītājiem par saviem finanšu līdzekļiem ir jāiegādājas ārējais automātiskais defibrilators.

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Veselības ministrija
  • Veselības inspekcija
  • Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
  • Zāļu valsts aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Zāļu valsts aģentūra, Veselības inspekcija nodrošinās noteikumos noteikto uzdevumu izpildi
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Sirdsdarbības apstāšanās gadījumā būtiski ir sniegt savlaicīgu pirmo palīdzību, pacienta izdzīvošana ir atkarīga no aculiecinieka, kurš uzsāks sirds netiešo masāžu ar kuras palīdzību tiks nodrošināta neliela, bet ļoti nozīmīga skābekli saturošu asiņu piegāde sirdij un galvas smadzenēm. Ja papildus kardiopulmunālajai reanimācijai tiks sniegts arī defibrilatora radītais šoks, tiks būtiski ietekmētas pacienta izdzīvošanas iespējas, kā arī pacients var tikt pasargāts no neatgriezeniskiem veselības bojājumiem.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi