Anotācija (ex-ante)

Katru gadu Latvijā no pēkšņas sirdsdarbības apstāšanās mirst aptuveni 1000 cilvēki. Tikai 5 līdz 10% no pacientiem izdzīvo, jo iedzīvotāji pārsvarā nav gatavi rīkoties, lai palīdzētu un glābtu dzīvību.[1],[2] Tas nozīmē, ja iedzīvotājam ir pēkšņa sirds darbības apstāšanās, un nav neviens, kas viņam tūlītēji sniedz pirmo palīdzību, pacientam var rasties nozīmīgi veselības bojājumi vai pat nāve. Pacienta izredzes izdzīvot samazinās ar katru minūti par 10%, ja netiek uzsākta savlaicīga pirmā palīdzība.[3]
Sirdsdarbības apstāšanās gadījumā būtiski ir sniegt savlaicīgu pirmo palīdzību. Neatliekamās medicīniskās palīdzības ierašanās vidējais laiks (no zvana saņemšanas līdz atbraukšanai) pilsētās ir aptuveni 9,3 minūtes, bet ārpus pilsētām - 16,5 minūtes.[4] Šajā laikā pacienta izdzīvošana atkarīga no aculiecinieka, kurš uzsāks sirds netiešo masāžu ar kuras palīdzību tiks nodrošināta neliela, bet ļoti nozīmīga skābekli saturošu asiņu piegāde sirdij un galvas smadzenēm. Ja papildus kardiopulmunālajai reanimācijai tiek sniegts arī defibrilatora radītais šoks, tiek būtiski ietekmētas pacienta izdzīvošanas iespējas. Defibrilatoru aktivizē tā lietotājs, defibrilators analizē elektrokardiogrammu, kas iegūta no elektrodiem, kuri novietoti uz krūšu kurvja virsmas, nosaka dzīvībai bīstamus sirds ritmus un automātiski darbina defibrilatoru, kad ir konstatēts dzīvībai bīstams sirds ritms.[5] Balstoties uz pētījumu, agrīni uzsākta defirbrilācija kombinācijā ar kardiopulmunālo reanimāciju par 74% paaugstina izdzīvošanas iespējas, ja defribrilācija ir uzsākta pirmajās trijās minūtēs.[6] Zviedrijā veiktā pētījumā pierādījās, ka 70% no tiem, kam ir bijusi perifēro artēriju slimība, ir izdzīvojuši tieši pateicoties defibrilatoram.[7] Papildus radītajam šokam, defibrilators palīdz uzturēt pareizu sirds masāžas ritmu atskaņot sirds ritmu kardiopulmunālās reanimācijas veikšanai, sniedzot pacientam saņemt pēc iespējas kvalitatīvāku pirmo palīdzību.  
Vairākas pasaules valstīs defibrilatorus izvieto publiskās vietās, lai gadījumā, ja ir nepieciešama palīdzība,  iedzīvotāji var izmantot defibrilatoru. Piemēram, Kanādā defibrilators obligāti ir uzstādāms publiskās vietās tādās kā: fitnesa klubos, sporta zālēs (iekļaujot tos fizisko aktivitāšu centrus, kuros ir vairāk nekā 150 biedri), sabiedriskās vietas, kurās lielākajā daļā nedēļu notiek vismaz 20 stundu ilgas fizisko aktivitāšu nodarbības, golfa centros, baseinos, ledus hallēs, skolās un universitātēs, lidostās, vilcienu stacijās un autoostās (starppilsētu), kazino, bezpajumtnieku patversmēs, kā arī lielajos iepirkšanās centros, muzejos, citās sabiedriski nozīmīgās ēkās (specifiski norādot kurās). Savukārt Kipra ir pirmā Eiropas Savienības valsts, kurā tika pieņemts defibrilatoru likums, kas nosaka publiskās vietas, kurās obligāti ir nepieciešams defibrilators: lidostas, ostas, sporta klubi, baseini, bankas, viesnīcas un publiskās vietās, kurās ir nodarbināti vismaz 500 darbinieki vai vietās, kurās vismaz vienu dienu gada laikā cilvēku plūsma ir lielāka par 500. Itālijā defibrilators obligāti uzstādams valsts un pašvaldības institūcijās, lidostās, ostās, vilcienu stacijās, fizisko aktivitāšu iestādēs un sporta pasākumos. Bet Lielbritānijā no 2022.gada 1. jūnija defibrilatoram ir obligāti jābūt uzstādītam visos boksa klubos. Valensijā (Spānijas reģionā) defibrilatoram obligāti ir jābūt uzstādītam lidostās, ostās, vilcienu stacijās tajās pilsētās, kurās ir vairāk kā 50 000 iedzīvotāju, metro stacijās, kurās dienas laikā apgrozās vairāk nekā 2000 personu, fizisko aktivitāšu iestādēs (kapacitāte virs 500 cilvēkiem), mācību centros (virs 1500 personām), jebkurā citā publiskā vietā, kuras kapacitāte pārsniedz 1000 personas. Visplašākais mērogs ir pieņemts Francijā - publiskās vietas tiek dalītas piecās kategorijās, balstoties uz ugunsdrošības regulu. Defibrilators ir obligāts visās publisko vietu kategorijās.  Pirmā publisko vietu kategorija ir publiskas vietas, kuras sasniedz vairāk kā 1500 apmeklētājus dienā, otrā kategorija ir ar apmeklētāju skaitu 701 līdz 1500 cilvēku dienā, trešā kategorija – 301 līdz 700, ceturtā - līdz 300 cilvēkiem, bet piektā kategorija iekļauj īpašas publiskās vietas, kuras neiekļaujas iepriekš minētajās kategorijās (veco ļaužu pansionāti, aprūpes nami cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, fizisko aktivitāšu un multimediju telpas, kuru platība ir lielāka par 1200 m2 un griestu augstums ir lielāks par 6,5 m, veikali, restorāni, bāri, izglītības iestādes, bibliotēkas, izstāžu zāles, muzeji, bankas, fizisko aktivitāšu iestādes,  kuru kapacitāte sasniedz 200 cilvēku, deju un spēļu zāles ar kapacitāti, kas sasniedz 120 cilvēku, viesnīcas un hoteļi, pirmsskolas iestādes ar kapacitāti sasniedz 100 cilvēku,  iestādes, kurās tiek nodrošināta nakšņošana ar kapacitāti līdz 30 cilvēkiem un kalnu viesu nami ar kapacitāti līdz 20 cilvēkiem). Defibrilatoru ieviešanas termiņi Francijā tika ieviesti pakāpeniski, atkarībā no kategorijas, t.i. no 2020. gada 1. janvāra defibrilators ir obligāts tām publiskām vietām, kuras ietilpst no pirmās līdz trešai kategorijai.  No 2021. gada 1. janvāra defibrilators ir obligāts tām iestādēm, kuras ietilpst ceturtajā kategorijā, bet no 2022. gada 1. janvāra defibrilators  ir obligāts arī tām publiskām vietām, kuras ietilpst piektajā kategorijā. Balstoties uz citu valstu pieredzi piemēriem, līdzīgu modeli ir plānots  pārņemt arī Latvijā, ka defibrilatoru obligāti uzstāda publiskās vietās atbilstoši kategorijām, kā arī defibrilatoru ieviešanas termiņš stāsies spēkā pakāpeniski.


[1] https://sirdsritms.lv/

[2] https://kardiologija.lv/wp-content/uploads/2020/11/p34.pdf

[3] https://firstaid.bg/wp-content/uploads/2020/02/AED-Legislation-EENA.pdf

[4] https://www.nmpd.gov.lv/lv/neatliekamas-mediciniskas-palidzibas-dienests-sasniedzis-labakos-operativitates-raditajus-pedejo-gadu-laika

[5] https://www.en-standard.eu/bs-en-60601-2-4-2011-a1-2019-medical-electrical-equipment-particular-requirements-for-the-basic-safety-and-essential-performance-of-cardiac-defibrillators/?gclid=Cj0KCQiA6fafBhC1ARIsAIJjL8kStiqleuSnvJL6z_xe8c5bzsWTZXeSnjwH7dATnpcU-uad7s3TyycaAi1MEALw_wcB

[6] Valenzuela TD, Roe DJ, Nichol G, et al. Outcomes of rapid defibrillation by security officers after cardiac arrest in casinos. New England Journal of Medicine. 2000;343:1206-1209

[7] Ringh et al., Survival after Public Access Defibrillation in Stockholm, Sweden--A striking success. Resuscitation, 2015.
 

Noteikumu projekts paredz noteikt obligātu prasību ieviest defibrilatoru publiskās vietās. Defibrilators ir vidēja riska medicīnas ierīce, kura pēc tam, kad to aktivizējis lietotājs, analizē elektrokardiogrammu, kas iegūta no elektrodiem, kuri novietoti uz krūšu kurvja virsmas, nosaka dzīvībai bīstamus sirds ritmus un automātiski darbina defibrilatoru, kad ir konstatēts dzīvībai bīstams sirds ritms.  Defibrilatora iegāde tiek nodrošināta par fiziskas vai juridiskas personas līdzekļiem. Ārējā automātiskā defibrilatora izmaksas vidēji ir 1400-2000 euro, defibrilatora izlādes gadījumā nepieciešams mainīt elektrodus un bateriju, kuru vidējās izmaksas sasniedz ~ 300 euro. Savukārt vidējas defibrilatora garantijas laiks ir no četriem līdz astoņiem gadiem, atkarībā no ražotāja. [1]
Noteikumi nosaka, ka defibrilatori ir obligāti uzstādāmi publiskās vietās atbilstoši noteikumos noteiktām kategorijām. Defibrilatoru ieviešanu valstī plānots īstenot pakāpeniski. Noteikumu projekts paredz, ka sākot ar 2025. gada 1. janvāri defibrilatoriem ir jābūt izvietotiem vietās, kur ir vairāk par 1500 apmeklētājiem dienā, savukārt, sākot ar 2027. gada 1. janvāri defibrilatoriem būs jābūt pieejamiem arī vietās, kur apmeklētāju skaits dienā sasniedz 701 līdz 1500, bet sākot ar 2029. gada 1. janvāri defibriltoriem būs jābūt publiskās vietās, kur apmeklētāju skaits dienā sasniedz 301 līdz 700. Noteikumu projekts paredz arī defibrilatoru brīvprātīgu uzstādīšanu vietās, kur ir mazāk par 300 apmeklētājiem dienā.
Noteikumu projekts  nosaka defibrilatoru uzstādīšanas prasības, ekspluatācijas prasības un datu apmaiņas prasības. Noteikumu projektā ir paredzēts, ka defibriltora īpašnieks vai valdītājs nodrošina defibrilatora uzraudzību, atbildīgo personu par defibrilatoru vizuālās pārbaudes veikšanu, pirmās palīdzības komplektu (šķēres, skuveklis, cimdi, elpināšanas maska vai sejas aizsargvairogs), pārbaužu kontroles dokumentāciju - pārbaudes žurnālu, kurā norādīts defibrilatora apsekošanas veicējs (vārds, uzvārds), apsekošanas vieta un konstatētās nepilnības.
Papildus noteikumu projektā ir noteikts, ka balstoties uz Latvijas Bērnu kardioloģijas asociācijas ieteikumiem defibrilators ir piemērots bērniem no 8 gadu vecuma vai bērniem, kuru ķermeņa masas sasniedz vismaz 25 kilogramus. Pēc Latvijas bērnu kardioloģijas asociācijas sniegtās informācijas nepieciešamība pielietot defibrilatorus bērniem ir ļoti reti, pēdējos 20 gadus nepieciešamība pēc defibrilatora pielietošanas bērniem nav bijusi. Lai defibrilatoru pielietotu bērniem, kas ir jaunāki par 8 gadiem vai to ķermeņa masu, defibrilatoram ir jābūt aprīkotam ar speciālu bateriju, kas ir pielāgota bērniem. Par cik defibrilatoram vajadzība bērniem zem 8 gadu vecuma ir ļoti reta, noteikumu projekts to neparedz kā obligātu prasību, ka defibrilatoram ir jābūt aprīkotam ar bateriju, kas ir piemērota bērniem.
Noteikumu projekts uzliek par pienākumu defibrilatora īpašniekam vai valdītājam elektroniski sniegt Zāļu valsts aģentūrai paziņojumu par uzstādīšanu vai uzstādīšanas izmaiņām, norādot šādas ziņas par defibrilatoru:  publiskās vietas nosaukumu, faktisko adresi un reģistrācijas numuru (ja tāds ir), defibrilatora nosaukumu, adresi un reģistrācijas numuru, modeli, tipu, atbildīgās personas vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju, informāciju par defibrilatora piegādātāju. 
Plānots, ka Zāļu valsts aģentūra apkopos informāciju un  nodrošinās datu apmaiņu ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kā arī publiski pieejamu informācija par publiskās vietas nosaukumu, faktisko adresi un reģistrācijas numuru; defibrilatora nosaukumu, adresi un reģistrācijas numuru, modeli un tipu.


[1] VM vērš uzmanību, ka izmaksas un garantijas laiks ir tikai aptuvens un balstītas uz ražotāja sniegto informāciju.