Anotācija (ex-ante)

1. Nodrošināt Kredītu reģistra ziņu aktualitāti gadījumā, kad reģistra dalībnieks vai ierobežots reģistra dalībnieks ir iekļāvis Kredītu reģistrā ziņas par sava klienta vai klienta galvinieka saistībām, bet līdz bijušā reģistra dalībnieka statusa iegūšanai (izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra uzturētā komercreģistra vai reģistra žurnāla gadījumā) nav tās aktualizējis, norādot ziņas par saistību izbeigšanos.
2. Nodrošināt reģistra dalībniekiem iespēju efektīvāk, pilnīgāk pārvaldīt kredītrisku, izmantojot Kredītu reģistrā iekļautās ziņas.

Vispārējā kārtība

Attiecībā uz šīs anotācijas 1.2. sadaļā norādīto pirmo punktu:

Latvijas Banka uztur Kredītu reģistru kopš 2008. gada 1. janvāra. Kredītu reģistrā ziņas par saviem klientiem (aizņēmējiem), klientu galviniekiem un to saistībām (kredītiem un garantijām (galvojumiem)) iekļauj reģistra dalībnieki, ierobežotie reģistra dalībnieki un Valsts kase.

Reģistra dalībnieki ir Latvijā reģistrētas kredītiestādes, komercsabiedrības, kurām ir ciešas saites ar kredītiestādēm (piem., vienā kredītiestādes grupā esoši komersanti, kuri sniedz kreditēšanas pakalpojumus un ir reģistrēti Latvijā), ārvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiāles, kuras reģistrētas Latvijā, kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības un akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum". Ja reģistra dalībnieks zaudē reģistra dalībnieka statusu (piemēram, kredītiestādei tiek anulēta licence kredītiestādes darbību veikšanai un tiek uzsākts tās likvidācijas vai maksātnespējas process), tas kļūst par ierobežotu reģistra dalībnieku un turpina nodrošināt ziņu iekļaušanu Kredītu reģistrā par tām klienta un klienta galvinieka saistībām, par kurām tas iekļāvis ziņas Kredītu reģistrā līdz ierobežota reģistra dalībnieka statusa iegūšanai. Ziņu aktualizēšanu par šo saistību izpildes gaitu ierobežots reģistra dalībnieks turpina līdz brīdim, kad visas klienta vai klienta galvinieka saistības ir izpildītas vai izbeigušās citā veidā, un attiecīgi ierobežots reģistra dalībnieks Kredītu reģistrā iekļauj ziņas ar norādi par konkrēto klienta vai klienta galvinieka saistību izbeigšanos. Tiklīdz ierobežots reģistra dalībnieks Kredītu reģistrā iekļāvis ziņas par visu tā klientu vai klientu galvinieku saistību izbeigšanos, tas iegūst bijušā Kredītu reģistra dalībnieka statusu.

Kredītu reģistrā iekļautās ziņas tiek izmantotas Kredītu reģistrā noteikto mērķu sasniegšanai, t. sk. reģistra dalībnieku, ierobežotu reģistra dalībnieku un Valsts kases klientu, iespējamo klientu, klienta galvinieku un iespējamo klienta galvinieku kredītspējas vērtēšanai, Latvijas Bankas uzdevumu veikšanai, t. sk. finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai, un Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu izpildei, tādēļ tajā iekļautajām ziņām ir jāatbilst faktiskajai situācijai arī gadījumos, kad reģistra dalībnieks vai ierobežots reģistra dalībnieks ir izslēgts no komercreģistra vai Uzņēmumu reģistra žurnāla. Būtiski, ka Kredītu reģistrā iekļautas faktiskajai situācijai neatbilstošas ziņas par klienta vai klienta galvinieka saistībām var radīt negatīvas sekas personas (attiecīgā klienta vai klienta galvinieka) iespējām turpmāk saņemt finanšu pakalpojumus ar kredītrisku. Šāda situācija var rasties, ja kredītspējas izvērtēšanas procesā citi reģistra dalībnieki saņem maldinošu informāciju par personas it kā spēkā esošām saistībām pret citiem reģistra dalībniekiem vai ierobežotiem reģistra dalībniekiem, tostarp pret tiem, kuru darbība ir izbeigta (tos izslēdzot no komercreģistra vai Uzņēmumu reģistra žurnāla sakarā ar to darbības izbeigšanu), bet kuri līdz to darbības izbeigšanai nav izpildījuši Kredītu reģistra darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto pienākumu aktualizēt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas. Savukārt atbilstoši spēkā esošajai Kredītu reģistra likuma 24. panta trešajai daļai pēc reģistra dalībnieka vai ierobežota reģistra dalībnieka likvidācijas ziņas, kuras minētā persona ir iekļāvusi Kredītu reģistrā, vairs nav aktualizējamas.

Latvijas Banka Kredītu reģistrā iekļautās ziņas izmanto, lai izpildītu tai Kredītu reģistra likumā noteiktos uzdevumus, kuri saistīti ar Kredītu reģistra uzturēšanu, finanšu statistikas un makroekonomisko analīzi, Latvijas Bankas darbību Eiropas Centrālo banku sistēmā, kā arī no 2023. gada 1. janvāra – ar finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību.

Latvijas Bankas pienākumu labot, aktualizēt un anulēt bijušā reģistra dalībnieka Kredītu reģistrā iekļautās ziņas paredz Kredītu reģistra likuma 24. panta ceturtā un piektā daļa, ja Latvijas Banka saņem: klātienē Latvijas Bankā vai notariālā kārtā sastādītu abpusēju parakstītu personas (klienta vai klienta galvinieka) un bijušā reģistra dalībnieka apliecinājumu par Kredītu reģistrā iekļauto kļūdaino ziņu labošanu vai anulēšanu (24. panta piektās daļas 1. un 2. punkts) vai likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu, ar kuru konstatēts no Kredītu reģistrā iekļautajām ziņām pēc būtības atšķirīgs tiesību un pienākumu saturs attiecībā uz personu (klientu vai klienta galvinieku) (24. panta piektās daļas 3. punkts).

Kredītu reģistra likuma 24. panta piektās daļas 1. un 2. punkts var tikt piemērots tikai gadījumos, ja komersants, kurš zaudējis reģistra dalībnieka vai ierobežota reģistra dalībnieka statusu un kļuvis par bijušo reģistra dalībnieku, turpina pastāvēt (piemēram, komercsabiedrība, kurai ir ciešas attiecības ar kredītiestādi, vairs nesniedz finanšu pakalpojumus ar kredītrisku vai ir zaudējusi ciešas attiecības ar kredītiestādi) un tam ir likumisks pārstāvis vai pilnvarnieks, kurš bijušā reģistra dalībnieka vārdā var parakstīt apliecinājumu par Kredītu reģistrā iekļauto kļūdaino ziņu labošanu vai anulēšanu.

Ņemot vērā, ka no komercreģistra vai Uzņēmumu reģistra žurnāla izslēgtam komersantam nav pārstāvja vai pilnvarnieka, kurš varētu parakstīt apliecinājumu par Kredītu reģistrā kļūdaini iekļauto ziņu labošanu vai anulēšanu Kredītu reģistra likuma 24. panta piektās daļas 1. vai 2. punktā noteiktajā kārtībā, ziņas par klienta vai klienta galvinieka saistībām, kuras Kredītu reģistrā iekļāvis bijušais reģistra dalībnieks, atbilstoši spēkā esošajam regulējumam Latvijas Banka var labot tikai atbilstoši Kredītu reģistra likuma 24. panta piektās daļas 3. punktā noteiktajam – ja saņem likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu, ar kuru konstatēts no Kredītu reģistrā iekļautajām ziņām pēc būtības atšķirīgs tiesību un pienākumu saturs attiecībā uz bijušā reģistra dalībnieka klientu vai klienta galvinieku.

Ievērojot likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 2.⁷ pantu, komercreģistru ved Uzņēmumu reģistrs, savukārt saskaņā ar Komerclikuma 11. pantu un 12. panta pirmo daļu ieraksti komercreģistrā ir spēkā attiecībā uz trešajām personām ar to izsludināšanas dienu, kas ir nākamā diena pēc ieraksta izdarīšanas dienas.

Atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likuma 3. panta otrajai daļai kooperatīvā sabiedrība ir uzskatāma par nodibinātu un iegūst juridiskās personas statusu ar dienu, kad tā ierakstīta Uzņēmumu reģistra žurnālā. Kooperatīvo sabiedrību likuma 76. pants un 85. pants noteic, ka ja kooperatīvā sabiedrība izbeidz darbību, tā tiek izslēgta no Uzņēmumu reģistra žurnāla.

Praksē, īstenojot vienkāršoto likvidācijas procesu, kooperatīvās sabiedrības darbība tiek izbeigta un tā tiek izslēgta no Uzņēmumu reģistra žurnāla, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra lēmumu, ja pēc Uzņēmumu reģistra publikācijas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona mēneša laikā nav iesniegusi Uzņēmumu reģistrā pieteikumu likvidatora iecelšanai un sabiedrībai nav pasludināts maksātnespējas process (Kooperatīvo sabiedrību likuma 67. panta 4. punkts, 70. panta trešā daļa un 71. panta otrā daļa). Sabiedrības darbības izbeigšana un izslēgšana no komercreģistra, pamatojoties uz komercreģistra iestādes (Uzņēmumu reģistra) lēmumu, atbilstoši Komerclikuma 314.¹ pantā noteiktajam var tikt attiecināta arī uz kapitālsabiedrībām (sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām), tādējādi teorētiski var tikt piemērota arī citu reģistra dalībnieku vai ierobežotu reģistra dalībnieku gadījumā.

Vienlaikus būtu ņemams vērā, ka arī citos Kooperatīvo sabiedrību likuma 67. pantā noteiktajos kooperatīvās sabiedrības darbības izbeigšanas gadījumos un Komerclikuma 312. pantā noteiktajos kapitālsabiedrības darbības izbeigšanas gadījumos teorētiski var rasties situācija, ka reģistra dalībnieks vai ierobežots reģistra dalībnieks līdz tā izslēgšanai no komercreģistra vai Uzņēmumu reģistra žurnāla neizpilda Kredītu reģistra darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto pienākumu iekļaut Kredītu reģistrā ziņas par šā reģistra dalībnieka vai ierobežotā reģistra dalībnieka klienta vai klienta galvinieka saistību faktisko izbeigšanos, un tādējādi Kredītu reģistrā tiek atspoguļotas faktiskai situācijai neatbilstošas ziņas.

Attiecībā uz šīs anotācijas 1.2. sadaļā norādīto otro punktu:

a) Lai nodrošinātu reģistra dalībniekiem iespēju efektīvāk un pilnīgāk pārvaldīt kredītrisku, izmantojot Kredītu reģistrā iekļautās ziņas, paredzētas reģistra dalībnieka tiesības Kredītu reģistrā iekļautās ziņas pieprasīt par personu, ar kuru reģistra dalībnieks noslēdzis atvasinātā finanšu instrumenta darījumu vai izvērtē iespēju noslēgt šādu darījumu.

Atvasināto finanšu instrumentu darījumi ir finanšu vienošanās, līgumi vai darījumi, saskaņā ar kuriem saistību izpildes pienākums iestājas noteiktā laikā vai laikposmā ar vai bez nosacījumiem, kā, piemēram, iespēju līgumi (option), standartizēti nākotnes līgumi (future), mijmaiņas līgumi (swap), nākotnes līgumi (forward), atvasinātie kredītriska pārvešanas instrumenti, finanšu līgumi par starpību, tūlītējie (spot) darījumi attiecībā uz tādiem aktīviem, kuru vērtība var mainīties finanšu vienošanās laikā, piemēram, vērtspapīriem, precēm, procentu likmēm, valūtu. Šādi darījumi ietver aktīva vērtības izmaiņas laikā, līdz ar to arī augstu risku, tostarp arī risku, ka darījuma partneris var nenorēķināties par savām saistībām (kredītrisku).

Ievērojot Finanšu instrumentu tirgus likuma pirmā panta 18. punktā noteikto, par finanšu instrumentu tirgus dalībnieku citastarp var būt kredītiestāde, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojums. Kredītiestādēm kā nozīmīgiem Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem, kuri piesaista arī noguldījumus, ir noteikta to darbības uzraudzība, tādējādi veicinot finanšu tirgus ilgtspējīgu attīstību un stabilitāti. Kredītiestādēm, atbilstoši to darbību regulējošo tiesību aktu noteikumiem, ir pienākums veidot savai darbībai piemērotu kredītriska pārvaldīšanas sistēmu. Kredītriska izvērtēšanas pamatelements ir kredītiestādes klientu kredītspējas vērtēšana, kuras ietvaros kredītiestādēm ir pienākums analizēt informāciju par esošo un iespējamo klientu finanšu stāvokli un tā noturību, līdzšinējo maksāšanas disciplīnu, informāciju par to pastāvošajām saistībām un ar tām saistītajiem maksājumiem. Lai veicinātu kredītriska efektīvu pārvaldību, likumprojekts paplašina reģistra dalībnieku tiesības pieprasīt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas arī par tādām personām, kuras reģistra dalībniekam iesniegušas pieteikumu atvasinātā finanšu instrumenta darījuma noslēgšanai vai ar kurām jau ir noslēgts līgums par atvasināto finanšu instrumentu darījumu veikšanu. Šāds risinājums uzlabo konkrētā finanšu pakalpojuma pieejamību, jo personu, kuras veic atvasināto finanšu instrumentu darījumus vai piesakās tos veikt, kredītspēju būs iespējams objektīvāk novērtēt, izmantojot arī Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par šīs personas saistībām.

b) Lai nodrošinātu reģistra dalībniekiem iespēju efektīvāk un pilnīgāk pārvaldīt kredītrisku, izmantojot Kredītu reģistrā iekļautās ziņas, reģistra dalībniekiem, kas ir kredītiestādes, veicot kredītriska pārvaldīšanu konsolidācijas grupas ietvaros.

Kredītiestādēm atbilstoši Kredītiestāžu likuma 4.¹ pantam šī likuma prasības jāievēro individuāli un konsolidācijas grupas līmenī. Minētā likuma 34.² panta ceturtā daļa un 55. pants pilnvaro Latvijas Banku noteikt prasības kredītriska pārvaldīšanas, aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas jomā. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 22. decembra normatīvo noteikumu Nr. 242 "Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi" (turpmāk – Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi) prasības kredītiestādēm jāievēro individuāli un konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti, nodrošinot prudenciālās konsolidācijas grupā vai apakšgrupā, kā arī ikvienā meitas sabiedrībā šo noteikumu prasībām atbilstošu kredītriska pārvaldīšanu, kas cita starpā ietver piemērotas kredītriska stratēģijas izveidi, tostarp kredītu koncentrācijas noteikšanu, kā arī kredītņēmēja kredītspējas novērtēšanu, izmantojot ārējus avotus, tostarp Kredītu reģistrā iekļautās ziņas.

Šobrīd reģistra dalībnieki ir tiesīgi vērtēt savu esošo un iespējamo klientu vai klienta galvinieku kredītspēju, pieprasot Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par šīm personām, kā arī ar tām dalības un kontroles veidā saistītajām personām un par šo personu patiesajiem labuma guvējiem.

Reģistra dalībniekiem, tostarp kredītiestādēm, veicot Kredītu reģistrā iekļauto ziņu pieprasījumu, nav tiesību saņemt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas, kas attiecas uz citu reģistra dalībnieku, tostarp šo kredītiestāžu konsolidācijas grupā ietilpstošo meitas sabiedrību, klientiem un klienta galviniekiem. Saskaņā ar augstāk minētajām kredītriska novērtēšanas prasībām kredītiestādēm būtu jābūt tiesībām saņemt vienkopus informāciju, kas attiecas uz kredītiestādes konsolidācijas grupas ietvaros esošajiem visiem klientiem un klienta galviniekiem, tas kredītiestādei ļautu efektīvāk pārvaldīt kredītrisku, tajā skaitā arī kredītu koncentrāciju grupas ietvaros, veicot vienu pieprasījumu par personu nevis atkārtoti – gan kredītiestādei, gan tās meitas sabiedrībai.

Likumprojekts paredz pilnveidot Kredītu reģistrā iekļauto ziņu saņemšanas kārtību tieši kredītiestādēm attiecībā uz tās meitas sabiedrību esošajiem un iespējamajiem klientiem un klienta galviniekiem un ziņām, kuras Kredītu reģistrā iekļāvušas šo kredītiestāžu meitas sabiedrības. Regulējuma pilnveides rezultātā kredītiestāde, veicot Kredītu reģistrā iekļauto ziņu pieprasījumu par personu, varēs saņemt arī tā reģistra dalībnieka, kas ir šīs kredītiestādes meitas sabiedrība, nosaukumu, ja attiecīgās ziņas par personas kā klienta vai klienta galvinieka saistībām Kredītu reģistrā būs iekļāvusi attiecīgās kredītiestādes meitas sabiedrība. Tādējādi kredītiestādei būs gan iespēja pieprasīt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas ne tikai par savu, bet arī par savu meitas sabiedrību esošajiem un iespējamajiem klientiem, klienta galviniekiem, un ar tiem dalības un kontroles veidā saistītajām personām un par šo personu patiesajiem labuma guvējiem, kā arī no Kredītu reģistra saņemtajām ziņām viegli identificēt, kuras klienta vai klienta galvinieka saistības personai ir pret pašu kredītiestādi, kuras – pret šīs kredītiestādes meitas sabiedrību, tādējādi identificējot konkrētās personas saistību apjomu kredītiestādes konsolidācijas grupā kopumā.

Likumprojekta leģitīmais mērķis ir citu personu tiesību aizsardzība un sabiedrības labklājības nodrošināšana.
Konkrēti, leģitīmais mērķis – sabiedrības labklājība – tiek sasniegts, iekļaujot Kredītu reģistrā detalizētas ziņas (kas pēc būtības atbilst klienta vai klienta galvinieka līgumam) par izsniegtajiem kredītiem un garantijām (galvojumiem) un izmantojot tās Kredītu reģistra likumā noteiktajiem uzdevumiem, t. sk. finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai un Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu izpildei. Tādējādi ar detalizētām, faktiskajiem apstākļiem atbilstošām Kredītu reģistrā iekļautajām ziņām tiek nodrošināti to likumiskie lietotāji, kuri var vairot sabiedrības labklājību, pieņemot kvalitatīvus, pamatotus un uz datiem balstītus lēmumus. Vienlaikus savlaicīgi pieejami, kvalitatīvi un detalizēti dati par reģistra dalībnieku veiktajiem darījumiem un ar tiem saistīto kredītrisku, kas nepieciešami finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai, paaugstina kopējo sabiedrības labklājības līmeni, nodrošinot ar iespēju operatīvi rīkoties noguldītāju interesēs.

Savukārt, leģitīmais mērķis – citu personu tiesību aizsardzība – tiek sasniegts, Kredītu reģistrā iekļauto ziņu apstrādi veicot tādā veidā, kas nodrošina to personu interešu aizsardzību, attiecībā uz kurām Kredītu reģistrā iekļautas ziņas par personu (klientu vai klienta galvinieku) un viņas saistībām (klienta vai klienta galvinieka saistībām) un šādu Kredītu reģistrā iekļauto ziņu atbilstību faktiskajiem apstākļiem, ko vispārējā situācijā nodrošina reģistra dalībnieki, ierobežoti reģistra dalībnieki un Valsts kase kā subjekti, kuriem ir pienākums iekļaut ziņas Kredītu reģistrā un kuru rīcībā ir visa ar klienta vai klienta galvinieka saistībām saistītā dokumentācija.

Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt sabiedrības, reģistra dalībnieku, ierobežotu reģistra dalībnieku un Valsts kases uzticēšanos Latvijas Bankai, Latvijas Banka pārrauga Kredītu reģistrā iekļauto ziņu kvalitāti, veikto Kredītu reģistrā iekļauto ziņu pieprasījumu pamatotību un Kredītu reģistrā iekļautās ziņas izmanto tikai Kredītu reģistra likumā noteikto uzdevumu izpildei.

Nē

Ar detalizētām, faktiskajiem apstākļiem atbilstošām Kredītu reģistrā iekļautajām ziņām tiek nodrošināti to likumiskie lietotāji, kuri var vairot sabiedrības labklājību, pieņemot kvalitatīvus, pamatotus un uz datiem balstītus lēmumus attiecībā uz personām, kuras vēlas saņemt ar kredītrisku saistītus pakalpojumus. Vienlaikus savlaicīgi pieejami, kvalitatīvi un detalizēti dati par reģistra dalībnieku veiktajiem darījumiem un ar tiem saistīto kredītrisku, kas nepieciešami finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai, paaugstina kopējo sabiedrības labklājības līmeni, nodrošinot ar iespēju operatīvi rīkoties noguldītāju interesēs.

Klienta vai klienta galvinieka saistību izbeigšanās fakta norādīšanas pienākuma uzlikšana Latvijas Bankai gadījumos, kad bijušais reģistra dalībnieks to vairs nevar izdarīt, atvieglo administratīvo slogu personām, kuras vēlas saņemt ar kredītrisku saistītus pakalpojumus.

Reģistra dalībnieka tiesības pieprasīt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas, kas attiecas uz fizisko personu, kura pieteikusies atvasināto finanšu instrumentu darījumam, vai galvo par tās saistībām, samazina šīs personas pienākumu apjomu pašai iesniegt reģistra dalībniekam ziņas par savu kredītvēsturi, līdz ar to palielina šāda pakalpojuma pieejamību. Reģistra dalībnieks, saņemot Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par šādu personu likumprojektā paredzētajā veidā, saņem mazāku Kredītu reģistrā iekļauto ziņu apjomu kā tas notiek gadījumā, ja Kredītu reģistrā iekļautās ziņas saņem pati persona un kredītspējas vērtēšanas nolūkiem tās iesniedz attiecīgajam reģistra dalībniekam.

Ar detalizētām, faktiskajiem apstākļiem atbilstošām Kredītu reģistrā iekļautajām ziņām tiek nodrošināti to likumiskie lietotāji, kuri var vairot sabiedrības labklājību, pieņemot kvalitatīvus, pamatotus un uz datiem balstītus lēmumus attiecībā uz personām, kuras vēlas saņemt ar kredītrisku saistītus pakalpojumus. Vienlaikus savlaicīgi pieejami, kvalitatīvi un detalizēti dati par reģistra dalībnieku veiktajiem darījumiem un ar tiem saistīto kredītrisku, kas nepieciešami finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai, paaugstina kopējo sabiedrības labklājības līmeni, nodrošinot ar iespēju operatīvi rīkoties noguldītāju interesēs.

Reģistra dalībnieka tiesības pieprasīt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas, kas attiecas uz juridisko personu, kura pieteikusies atvasināto finanšu instrumentu darījumam vai galvo par tās saistībām, samazina šīs personas pienākumu apjomu pašai iesniegt reģistra dalībniekam ziņas par savu kredītvēsturi, līdz ar to palielina šāda pakalpojuma pieejamību. Reģistra dalībnieks, saņemot Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par šādu personu likumprojektā paredzētajā veidā, saņem mazāku Kredītu reģistrā iekļauto ziņu apjomu kā tas notiek gadījumā, ja Kredītu reģistrā iekļautās ziņas saņem pati persona, un kredītspējas vērtēšanas nolūkiem tās iesniedz attiecīgajam reģistra dalībniekam.

Likumprojekta izdošana attiecībā uz klienta vai klienta galvinieka saistību izbeigšanās fakta norādīšanas pienākuma uzlikšanu Latvijas Bankai finanšu tirgus dalībniekiem neradīs papildu pienākumus vai izmaksas.

Likumprojekta izdošana attiecībā uz kredītriska pārvaldīšanas uzlabošanu sniedzot iespēju kredītiestādēm pieprasīt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas atvasināto finanšu instrumentu darījumu veikšanas procesā, kā arī uzlabojot kredītriska pārvaldīšanu kredītiestādēm konsolidācijas grupas ietvaros, pozitīvi ietekmēs tās kredītiestādes, kuras piedāvā atvasinātos finanšu instrumentu darījumus vai kurām ir kredītiestādes grupas ietvaros meitas sabiedrības, kas arī ir reģistra dalībnieki.

Visas nozares

Kredītu reģistra ziņu aktualitāte veicina ar kredītrisku saistītu pakalpojumu apriti.

Jā

Nē

Nē

-