Anotācija (ex-ante)

SEG emisiju intensitātes samazinājuma aprēķins

Direktīvas 2018/2001 25.panta 1.punkta (a) apakšpunkta (ii) rindkopā ir noteikts degvielas piegādātāju pienākums nodrošināt SEG emisiju intensitātes samazinājumu, kas pēc būtības ir - atjaunīgās transporta enerģijas SEG emisiju intensitātes īpatsvars kopējā transporta enerģijas SEG emisiju intensitātē.
Direktīvas 2018/2001 27.pantā ir noteikta detalizēta SEG emisiju intensitātes samazinājuma aprēķina metodika, kas šobrīd Latvijas normatīvajā regulējumā nav iekļauta.
Likuma 11.pants noteic degvielas piegādātāja SEG emisiju intensitātes samazināšanas pienākumu un noteic vairākus nosacījumus pienākuma izpildei, tai skaitā attiecībā uz to, kā mērķu izpildē var ieskaitīt citu komersantu, kas nav degvielas piegādātāji, pašpatēriņam izmantoto vai patēriņam transportā realizēto konkrēto transporta enerģijas veidu apjomu vai kā tiek īstenots Direktīvas 2018/2001 25.panta 4.punktā minētais mehānisms.

SEG emisiju intensitātes samazinājuma aprēķins (Likuma 15.panta 1. un 2.punkts)
Noteikumu projekta 2.nodaļā ir noteikta SEG emisiju intensitātes aprēķins, kur formula izriet no Direktīvas 2018/2001 27.panta, kas noteic, ka SEG emisiju intensitāte ir attiecība, kur:
- dalāmajā (numerators) ir katra atjaunīgās transporta enerģijas veida, kas reizināts ar tā SEG emisiju intensitāti (izņemot elektroenerģijai, kur elektroenerģijas apjoms tiek reizināts ar Direktīvas 2018/2001 V pielikumā noteikto fosilās degvielas komparatoru ECF(t), summa
- dalītājā (denumerators) ir visu transporta enerģijas veidu apjoms reizināts ar fosilās degvielas komparatoru, kas ir Likumā minētā bāzlīnija.
Noteikumu projektā iekļautā formula pilnībā atbilst Eiropas Komisijas sniegtajai informācijai un formulām par aprēķinu (Eiropas Komisijas prezentācija ir publicēta Klimata un enerģētikas ministrijas tīmekļa vietnē, jo šajā anotācijā nav iespējams ievietot attēlus).

Bāzlīnijas aprēķins (Likuma 15.panta 2.punkts, Noteikumu projekta 3. un 4.punkts)
Vienlaikus Direktīvas 2018/2001 paredz, ka periodā līdz 2031.gada 31.decembrim ir jāizmanto iepriekšminētais aprēķins, bet periodā no 2031.gada 1.janvāra ir jāizmanto nedaudz savādāks aprēķins, jo īpatsvara dalītājs (denumerators) būs jāaprēķina kā šāda summa - degvielu apjoms reizināts ar fosilo degvielu komparatoru E_CF(t) plus elektroenerģijas apjoms reizināts ar fosilo degvielu komparatoru E_CF(e).
Ņemot vērā šos Direktīvas 2018/2001 27.panta 1.punkta (a) un (b) apakšpunkta nosacījumus un to, ka minētie nosacījumi Latvijas normatīvajā regulējumā ir jātransponē jau šobrīd, Noteikumu projekta 3. un 4.punktā ir iekļautas nedaudz atšķirīgas formulas (atšķiras formulu dalītāji).

Transporta enerģijas aptvērums mērķu izpildei
Saskaņā ar Likumu un Noteikumu projektu degvielas piegādātājam SEG emisiju intensitātes samazināšanas mērķis un konkrēto transporta enerģijas veidu īpatsvara mērķis ir noteikts visā konkrētā degvielas piegādātāja patēriņam transportā realizētajā transporta enerģijas portfelī, t.i. mērķi aptver to transporta enerģiju, par kuru konkrētais degvielas piegādātājs ir nomaksājis akcīzes nodokli vai viņam ir aprēķināts akcīzes nodoklis, un tātad šis degvielas piegādātājs to ir realizējis patēriņam ceļa transportā, dzelzceļa transportā, izmantošanai gaisa kuģos vai ūdens transportā.
Vienlaikus Noteikumu projekts paredz, ka mērķu izpildei var izmantot arī to transporta enerģiju, ko degvielas piegādātājs ir izmantojis pašpatēriņam, t.i. nevis degvielas piegādātājs ir realizējis patēriņam transportā, bet izmantojis saviem transportlīdzekļiem.
Transporta enerģijas aptvērumā, ko degvielas piegādātājs iekļauj vispārīgajā ziņojumā un ko deklarē Likumā noteikto pienākumu (mērķu) izpildē, netiek ņemts vērā tas atjaunīgās transporta enerģijas apjoms, kas ir pārdots citam degvielas piegādātājam.

Nosacījumi elektroenerģijai mērķu izpildei (Noteikumu projekta 7. un 8.punkts)
Noteikumu projektā ir iekļauti vairāki nosacījumi, kā degvielas piegādātāji mērķu izpildē ņem vērā elektroenerģijas apjomu.
1) transportlīdzekļos uzlādētajam elektroenerģijas apjomam ir jābūt uzlādētam publiskās uzlādes punktā, neatkarīgi no uzlādes punkta operatora veida vai
2) uzlādes punktā uzlādētajam elektroenerģijas apjomam ir jābūt mērītam ar verificētām mērierīcēm, lai uzlādētās elektroenerģijas apjoms tiktu uzskaitīts precīzi un ticami.
Lai degvielas piegādātājs varētu savu mērķu izpildē ieskaitīt elektroenerģiju, tam ir jābūt pamatojumam, ka minētā elektroenerģija ir uzlādēta transportlīdzekļos – dati no uzlādes punktu verificētām mērierīcēm. Kā pamatojums ir jāsniedz informācija, par kuriem publiskajiem uzlādes punktiem pamatojumā dati ir sniegti, t.i. kuros uzlādes punktos uzlādētais elektroenerģijas daudzums tiek ieskaitīts mērķu izpildē. Šī informācija ir svarīga, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt pārbaudi par ziņoto elektroenerģijas apjomu un lai varētu novērst iespējamo dubulto uzskaiti.

Ir noteikts, ka degvielas piegādātājs savu mērķu izpildē var ieskaitīt to elektroenerģijas apjomu:
1) ko pats degvielas piegādātājs ir pašpatēriņā izmantojis savos transportlīdzekļos;
2) ko pats degvielas piegādātājs ir realizējis (pārdevis) galapatēriņam transportā, darbojoties kā elektroenerģijas tirgotājs;
3) ko tas ir iegādājies no cita elektroenerģijas tirgotāja (iegādājies atjaunīgās elektroenerģijas statistiku) vienību apmaiņas mehānisma ietvaros.
Šādā gadījumā minētajam elektroenerģijas tirgotājam ir jāsniedz pamatojums, ka pārdotais elektroenerģijas apjoms ir uzlādēts transportlīdzekļos, pamatojums, ka uzlāde ir veikta publiski pieejamā uzlādes punktā un uzlāde tiek uzskaitīta ar verificētām mērierīcēm vai uzlāde ir veikta publiski nepieejamā uzlādes punktā, bet uzlāde tiek uzskaitīta ar verificētām mērierīcēm), kā arī jāsniedz dati par atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvara aprēķinu (kāds procentuālais īpatsvars ir izmantots, lai aprēķinātu tieši atjaunīgās elektroenerģijas apjomu kopējā uzlādētās elektroenerģijas apjomā).

Noteikumu projektā ir noteikts, ka, nosakot atjaunojamās elektroenerģijas daļu kopējā elektroenerģijas apjomā, ir jāizmanto Centrālās statistikas pārvaldes aktuālākos datus. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu savā tīmekļvietnē (https://stat.gov.lv/lv) publicē datus par atjaunīgās enerģijas īpatsvaru periodā līdz diviem gadiem pirms konkrētā kalendārā gada, piemēram 2023.gada 3.ceturksnī tiek publicēti dati par 2022.gadu (tabulas kods ENA020). Līdz ar to degvielas piegādātājam, aprēķinot atjaunojamās elektroenerģijas apjomu, ir jāizmanto atjaunojamās elektroenerģijas īpatsvars, kas ir publicēts šajā tabulā (ja aprēķins tiktu veikts 2022.gadā par 2020.gadu, tad būtu jāizmanto atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars 51,4 %).
Vienlaikus noteikumu projektā ir iekļauta atruna, ka, ja galapatēriņam transportā tiek piegādātā elektroenerģija tiešā pieslēgumā atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas iekārtai, tad šādu elektroenerģiju var ieskaitīt kā pilnīgi atjaunojamo elektroenerģiju. Tas nozīmē, ka elektroenerģija ir realizējama patēriņam transportā ar uzlādes iekārtu, kas ir pieslēgta, piemēram, biomasas vai biomasas degvielas koģenerācijas iekārtai, saules vai vēja elektroenerģijas ražošanas iekārtai. Šādā gadījumā šādas elektroenerģijas atbilstību 100% atjaunojamai elektroenerģijai, ja tās izmantošanu ziņos degvielas piegādātājs, pārbaudīs ziņojuma inspicētāji (akreditēti komersanti). Ja minēto elektroenerģijas apjomu galapatēriņam transportā realizēs degvielas piegādātājs, tad tam būs pieejama informācija no uzlādes punkta mērierīces. Ja minēto elektroenerģijas apjomu galapatēriņam transportā realizēs cits komersants, bet degvielas piegādātājs iegādājas statistiku, tad minētajam komersantam jānorāda, kuri konkrēti ir minētie uzlādes punkti (to atrašanās vieta) un ar tām auto uzlādētos elektroenerģijas apjomus, kas arī ir pieejami no uzlādes punkta mērierīces. Vienlaikus, par pierādījumu būtu tas, ka uzlādes iekārta nav tieši pieslēgta biomasas koģenerācijas iekārtai, bet ir pieslēgta caur tīklu, kuram nav pieslēgta neviena cita elektroenerģijas ražošanas iekārta.

Vienlaikus ir būtiski ņemt vērā, ka Komisijas 2023.gada 10.februāra deleģētā regula (ES) 2023/1184, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina, izveidojot Savienības metodiku, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo šķidro un gāzveida transporta degvielu ražošanu noteic metodiku kā elektroenerģiju, ko izmanto RFNBO ražošanai, uzskata par atjaunīgo elektroenerģiju.

Biomasas degvielas, modernās biomasas degvielas un RFNBO izmantošana mērķu izpildei (iegāde) 
Likums un Noteikumu projekts paredz, ka mērķu izpildei degvielas piegādātāji var iegādāties biomasas degvielu, moderno biomasas degvielu un RFNBO apjomu, ko pašpatēriņam ir izmantojis vai patēriņam transportam realizējis komersants, kas nav degvielas piegādātājs, t.i. kurš neatbilst Likumā noteiktajai "degvielas piegādātājs" definīcijai. Šis nosacījums pēc būtības nozīmē, ka degvielas piegādātāji mērķu izpildei var iegādāties konkrētu transporta enerģijas veidu patēriņa apjoma statistiku.
Tādējādi degvielas piegādātājs, piemēram, no kāda lauksaimniecības nozares komersanta, kas ražo biometānu un to pēc tam izmanto lauksaimniecības tehnikā, preču pārvadāšanas transportlīdzekļos, vai no kāda atjaunīgās elektroenerģijas ražotāja, kurš no minētās elektroenerģijas ir saražojis RFNBO un pēc tam to ir piegādājis izmantošanai transportlīdzekļos, piemēram, gaisa kuģos vai jūras kuģos, varēs vienību apmaiņas mehānisma ietvaros iegādāties statistiku par to biometāna vai RFNBO apjomu, ko minētais komersants ir izmantojis transportlīdzekļos vai ir piegādājis izmantošanai transportlīdzekļos. Vienlaikus, ja transportlīdzekļos izmantotais biomasas degvielas vai RFNBO apjoms ir bijis degvielas piegādātāja realizēts / piegādāts, tad šo apjomu savā mērķu izpildē iekļauj konkrētais degvielas piegādātājs un komersants, kas nav degvielas piegādātājs, tā statistiku nevar pārdot kādam degvielas piegādātājam.

Biomasas degvielas izcelsmes pamatošana (Likuma 15.panta 3.punkts)
Noteikumu projektā ir noteikts, ka biomasas degvielas izcelsme ir jāapliecina tikai, ja biomasas degvielas transportēšanai / realizēšanai tiek izmantota Latvijas dabasgāzes pārvades vai sadales sistēma, t.i. biometāns tiek sajaukts ar fosilās izcelsmes metānu. Šajā gadījumā izcelsmes apliecināšanai ir jāizmanto gāzes izcelsmes apliecinājumi - Enerģētikas likuma XV¹ nodaļa, ko izsniedz un pārvalda vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators. Savukārt, ja biomasas degviela tiek piegādāta / realizēta transportlīdzekļiem, neizmantojot Latvijas dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmu, tad izcelsmes apliecinājumi izcelsmes pamatošanai nav nepieciešami un izcelsmes ir pamatojama ar biomasas degvielas piegādi pamatojošiem dokumentiem, piemēram, degvielas pavadzīmēm.

SEG emisiju intensitātes rādītāji
SEG emisiju intensitātes samazinājuma aprēķinā biodegvielām, biomasas degvielām, RFNBO un pārstrādātā oglekļa degvielu SEG emisiju ietaupījumu (izteiktu procentos), kas ir aprēķināta atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 2.novembra noteikumiem Nr.686 "Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem" (turpmāk - Noteikumi Nr. 686), ņemot vērā šādus tieši piemērojamos ES tiesību aktus:
1) Komisijas 2022. gada 14. jūnija Īstenošanas regulā (ES) 2022/996 par ilgtspējas kritēriju, siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriju un zema netiešas zemes izmantojuma maiņas riska kritēriju verifikācijas noteikumiem (turpmāk - Regula 2022/996);
2) Komisijas 2023.gada 5.jūnija regula (ES) 2023/1640 par metodiku tādas transporta biodegvielas un biomasas degvielas īpatsvara noteikšanai, ko ražo no biomasas, kuru pārstrādā kopīgā procesā ar fosilajām degvielām;
3) Komisijas 2023.gada 10.februāra deleģētā regula (ES) 2023/1184, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina, izveidojot Savienības metodiku, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo šķidro un gāzveida transporta degvielu ražošanu;
4) Komisijas 2023.gada 10.februāra deleģētā regula (ES) 2023/1185, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina, nosakot siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma minimālo robežvērtību reciklēta oglekļa degvielām un precizējot metodiku, ar kuru novērtē siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu no nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgām šķidrajām un gāzveida transporta degvielām un no reciklēta oglekļa degvielām.
Lai aprēķinātu SEG emisiju intensitātes ietaupījumu (saving) gramos CO₂ ekv/MJ pret fosilās degvielas komparatoru var izmantot 2 pieejas:
1) izmanto aprēķinātais SEG emisiju ietaupījums (%) un tas jāreizina ar fosilās degvielas komparatoru, piemēram: Direktīvas 2018/2001 V pielikuma A daļā rapšu sēklu biodīzeļdegvielas SEG emisiju ietaupījuma standartvērtība ir 47%, līdz ar to rapšu sēklu biodīzeļdegvielas SEG emisiju intensitātes ietaupījums būs 47% reizināts ar 94 g CO₂ ekv./MJ = 44,18 g CO₂ ekv./MJ.
2) izmanto aprēķināto SEG emisiju apjomu g CO₂ ekv. un no fosilā degvielas komparatora atņem šo SEG emisiju apjomu, piemēram, rapšu sēklu biodīzeļdegvielas SEG emisiju standartvērtība ir 50,1 g CO₂ ekv/MJ (Direktīvas 2018/2001 V pielikuma D daļa), līdz ar to SEG emisiju ietaupījums būs 94 g CO₂ ekv./MJ mīnus 50,1 g CO₂ ekv./MJ = 43,9 g CO₂ ekv./MJ

Modernās biodegvielas, modernās biomasas degvielas un RFNBO īpatsvara aprēķins (Likuma 15.panta 5.punkts (Noteikumu projekta 3.nodaļa))

Direktīvas 2018/2001 25.panta 1.punkta (b) apakšpunktā ir noteikts degvielas piegādātāju pienākums nodrošināt modernās biodegvielas, modernās biomasas degvielas un RFNBO īpatsvaru kopējā patēriņam transportā realizētajā transporta enerģijas apjomā.

Direktīvas 2018/2001 27.pantā ir noteikta detalizēta īpatsvara aprēķina metodika, kas šobrīd Latvijas normatīvajā regulējumā nav iekļauta.

Likuma 13.pants noteic degvielas piegādātāja iepriekšminēto transporta enerģijas veidu īpatsvaru un noteic vairākus nosacījumus tā nodrošināšanai, tai skaitā attiecībā uz to, kā mērķu izpildē var ieskaitīt citu komersantu, kas nav degvielas piegādātāji, pašpatēriņam izmantoto vai patēriņam transportā realizēto konkrēto transporta enerģijas veidu apjomu vai kā tiek īstenots Direktīvas 2018/2001 25.panta 4.punktā minētais mehānisms. Tāpat Likumā ir iekļauts deleģējums Ministru kabineta noteikumos noteikt "nosacījumus un kārtību moderno biodegvielu, moderno biomasas degvielu un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu īpatsvara aprēķināšanai kopējā realizētajā transporta enerģijas apjomā", t.i. noteikt koeficientus/reizinātājus, ko piemēro konkrētiem transporta enerģijas veidiem un transporta veidiem, kurā konkrētais transporta enerģijas veids ir izmantots). Līdz ar to Ministru kabineta noteikumos ir jānosaka visi tehniskie nosacījumi, kas jāņem vērā Likuma 13.pantā noteikto mērķrādītāju sasniegšanai.

Noteikumu projekta III nodaļā ir noteikta modernās biodegvielas, modernās biomasas degvielas un RFNBO īpatsvara aprēķins, kur formula izriet no Direktīvas 2018/2001 27.panta, kas noteic, ka īpatsvars ir attiecība, kur:
- dalāmajā (numerators) ir katra atjaunīgās transporta enerģijas veida, kas reizināts ar Likuma 9.panta 3.daļā noteiktajiem reizinātājiem, summa;
- dalītājā (denumerators) ir visu transporta enerģijas veidu apjoms.

Transporta enerģijas aptvērums mērķu izpildei
Saskaņā ar Likumu un Noteikumu projektu degvielas piegādātājam konkrēto transporta enerģijas veidu īpatsvara mērķis ir noteikts visā konkrētā degvielas piegādātāja patēriņam transportā realizētajā transporta enerģijas portfelī, t.i. mērķi aptver to transporta enerģiju, par kuru konkrētais degvielas piegādātājs ir nomaksājis akcīzes nodokli (aprēķināts akcīzes nodoklis), kas ir realizēta patēriņam ceļa transportā, dzelzceļa transportā, izmantošanai gaisa kuģos vai ūdens transportā.
Vienlaikus Noteikumu projekts paredz, ka mērķu izpildei var izmantot arī to moderno biodegvielu, moderno biomasas degvielu un RFNBO, ko degvielas piegādātājs ir izmantojis pašpatēriņam, t.i. nevis degvielas piegādātājs ir realizējis patēriņam transportā, bet izmantojis saviem transportlīdzekļiem.

Modernās biomasas degvielas un RFNBO izmantošana mērķu izpildei
Likums un Noteikumu projekts paredz, ka mērķu izpildei degvielas piegādātāji vienību apmaiņas mehānisma ietvaros var iegādāties, modernās biomasas degvielas un RFNBO apjomu, ko pašpatēriņam ir izmantojis vai patēriņam transportam realizējis komersants, kas nav degvielas piegādātājs, t.i. kurš neatbilst Likumā noteiktajai "degvielas piegādātājs" definīcijai. Šis nosacījums pēc būtības nozīmē, ka degvielas piegādātāji mērķu izpildei var iegādāties konkrētu transporta enerģijas veidu patēriņa apjoma statistiku.
Tādējādi degvielas piegādātājs, piemēram, no kāda lauksaimniecības nozares komersanta, kas ražo moderno biometānu un to pēc tam izmanto lauksaimniecības tehnikā, preču pārvadāšanas transportlīdzekļos, vai no kāda atjaunīgās elektroenerģijas ražotāja, kurš no minētās elektroenerģijas ir saražojis RFNBO un pēc tam to ir piegādājis izmantošanai transportlīdzekļos, piemēram, gaisa kuģos vai jūras kuģos, varēs iegādāties statistiku par to modernā biometāna vai RFNBO apjomu, ko minētais komersants ir izmantojis transportlīdzekļos vai ir piegādājis izmantošanai transportlīdzekļos. Vienlaikus, ja transportlīdzekļos izmantotais modernās biomasas degvielas vai RFNBO apjoms ir bijis degvielas piegādātāja realizēts/piegādāts, tad šo apjomu savā mērķu izpildē iekļauj konkrētais degvielas piegādātājs, un komersants, kas nav degvielas piegādātājs, tā statistiku nevar pārdot kādam degvielas piegādātājam.

Koeficienti (reizinātāji) dažādiem transporta enerģijas veidiem (Likuma 15.panta 4.punkts)
Direktīva 2023/2413 saglabā Direktīvā 2018/2001 noteikto pieeju, ka daži atjaunīgās transporta enerģijas veidu fiziski patērētais apjoms var tikt ieskaitīts mērķu aprēķinā lielākā apjomā nekā fiziski patērētais apjoms:
1) uzskata, ka moderno biodegvielu un moderno biomasas degvielu īpatsvars un RFNBO īpatsvars ir divas reizes lielāks par to enerģijas saturu un
2) modernās biodegvielas un modernās biomasas degvielas īpatsvars, kas piegādāta aviācijas un jūras transportam, ir 1,2 reizes lielāks par šādas degvielas un biogāzes enerģijas saturu, bet RFNBO īpatsvars, kas piegādāta aviācijas un jūras transportam, ir 1,5 reizes lielāks par šādas degvielas enerģijas saturu.
Tātad atbilstoši šiem nosacījumiem, degvielas piegādātājs Likuma 13.panta 1.daļā noteikto pienākumu izpilda, ņemot vērā to, ka moderno biodegvielu, modernās biomasas degvielas un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu enerģētiskā vērtība pienākuma izpildes apjomā tiek ieskaitīta divas reizes lielākā apjomā.
Līdz ar to attiecīgajiem transporta enerģijas veidiem ir jāpiemēro konkrēti reizinātāji, kur reizinātāji ir jāpalielina, ja attiecīgie transporta enerģijas veidi ir izmantoti aviācijā vai kuģniecībā, piemēram:
1) ja 1 MJ modernās biodegvielas tiek patērēts aviācijā, tad aprēķins ir šāds:
1MJ x 2 x 1,2 = 2,4 MJ
2) ja 1 MJ RFNBO tiek patērēts kuģniecībā, tad aprēķins ir šāds:
1MH x 2 x 1,5 = 3 MJ.
Minētie reizinātāji ir iekļauti Noteikumu projekta 13. un 14.punktā iekļautajās formulās un nav izdalīti atsevišķos Ministru kabineta noteikumu punktos, tādējādi noteikumu projektā ir izteiktas formulas, kas tiks iestrādātas IKT vispārīgā ziņojuma funkcionalitātē.
Minētie reizinātāji ir izmantojami transporta enerģijas modernizēšanas pienākuma izpildes aprēķinā, tātad ir saprotams, ka arī Likuma 13.panta 1.daļā noteiktie mērķrādītāji jau iekļauj minētos reizinātājus.

Emisiju intensitātes un transporta enerģijas modernizēšanas pienākuma izpildes elastības un ierobežojumi

Likumā ir iekļauta iespēja Ministru kabinetam noteikt pienākumu izpildes elastības un ierobežojumus, kas ir nacionāli noteikti vai ir noteikti Eiropas Savienības tiesību aktos. Direktīva 2018/2001 noteic vairākus ierobežojumus attiecībā uz to, kādā apjomā pienākumu izpildei var izmantot Direktīvas 2018/2001 IX pielikuma B daļā noteikto izejvielu biodegvielas (Transporta enerģijas likuma pielikuma B daļa), kādā apjomā var ņemt vērā biodegvielas, kas ir ražotas no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem (Direktīvas 2018/2001 26.pants), kādā apjomā ieskaita jūras transporta patērēto transporta enerģiju.
Tāpat Direktīvas 2018/2001 26.panta 2.punktā ir noteikts, ka visām Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 2030.gadam ir jāpārtrauc izmantot tādas biodegvielas, kas ražotas no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, kuriem ir augsts netiešas zemes izmantošanas maiņas risks un novērota ievērojama ražošanas platības izplešanās zemes platībās ar augstu oglekļa koncentrāciju.

Noteikumu projekta 4.nodaļā ir noteiktas šādas pienākumu izpildes elastības un ierobežojumi:

1. Ierobežojumi konkrētu biodegvielu izmantošanai pienākumu izpildē (Likuma 15.panta 8.punkts)
Biodegvielu un biogāzi, kas nav ražota no šā likuma pielikumā minētajām izejvielām un ir ražota no pārtikas un dzīvnieku kultūraugiem, pienākuma nodrošināšanā var ieskaitīt tikai līdz 4,2% no kopējā patēriņam transportā realizēta transporta enerģijas apjoma.
Tādējādi tiek noteikts Direktīvas 2018/2001 26.panta 1.punkta nosacījumi, ka, aprēķinot SEG emisiju intensitātes rādītājus, biodegvielu, kas ir ražota no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem, drīkst ieskaitīt tikai tādā apjomā, kas ir par 1% lielāks nekā šādas biodegvielas īpatsvars Latvijā 2020.gadā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvalde un EUROSTAT datiem šādas biodegvielas īpatsvars 2020.gadā bija 3,1%.
Noteikumu projektā ir noteikts arī Direktīvas 2018/2001 27.pantā noteiktais ierobežojums, ka pienākumu izpildē biodegvielas vai biomasas degvielas, kas ražotas no Likuma B daļā noteiktajām izejvielām (Direktīvas 2018/2001 IX pielikuma B daļa), var ieskaitīt ne vairāk kā 1,7% apjomā.
Noteikumu projektā tiek pārņemts Direktīvas 2018/2001 27(5).pantā noteiktais nosacījums, ka pienākuma izpildes "vajadzībām uzskata, ka jūras transporta nozare piegādātās enerģijas daudzums veido ne vairāk kā 13 % no attiecīgo dalībvalstu enerģijas bruto galapatēriņa".
Iepriekšminētie nosacījumi tiks iestrādāti IT risinājumā, lai tie tiktu piemēroti automātiski.
Tāpat noteikumu projektā ir noteikts ierobežojums biodegvielām un biomasas degvielām, kas ražotas no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, kurām ir augsts netiešas zemes izmantošanas maiņas risks, kurām ir novērota ievērojama ražošanas platības izplešanās zemes platībās ar augstu oglekļa koncentrāciju. Šīs izejvielas ir izvērtētas Komisijas 2019.gada 13.marta deleģētajā regulā (ES) 2019/807, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina attiecībā uz to, kā identificēt izejvielas, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, un kā sertificēt biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas, kas rada zemu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32019R0807&from=EN), kurā ir iekļauti kritēriji šādu izejvielu noteikšanai un kuras pielikumā var izvērtēt izejvielas, kurām ir šāds augsts risks. Šobrīd izejvielas, kas atbilst regulā noteiktajiem augsta riska kritērijiem, ir "palmu eļļa", līdz ar to ir saprotams, ka šādu izejvielu izmantošana ir jāierobežo.
Klimata un enerģētikas ministrija Likuma virzības laikā piedāvāja noteikt pilnīgu aizliegumu pienākumu izpildē izmantot izejvielām ar augstu risku, tomēr Eiropas Komisija 2026.gada sākumā publicēja Komisijas deleģētās regulas projektu "COMMISSION DELEGATED REGULATION (EU) …/...
of XXX amending Commission Delegated Regulation (EU) 2019/807 to introduce a trajectory to gradually decrease the contribution of high indirect land-use change-risk biofuels, bioliquids and biomass fuels to renewable energy targets" (https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/16532-Review-of-the-methodology-and-data-for-high-ILUC-risk-biofuels-and-trajectory-for-the-gradual-decrease_en), kurā atbilstoši Direktīvas 2018/2001 26.panta 2.punkta 5.rindkopas deleģējumā pamata ir iekļāvusi arī šādu izejvielu izmantošanas izmantošanas ierobežošanas trajektoriju (Komisija ... pieņem deleģētu aktu ... lai papildināto šo direktīvu, iekļaujot līkni, saskaņā ar kuru pakāpeniski samazinās to biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu devums ... 25. panta 1. punkta pirmajā daļā minētās atjaunojamās enerģijas minimālā īpatsvara un siltumnīcefekta gāzu intensitātes samazinājuma mērķrādītāja sasniegšanā, kam ir augsts netiešas zemes izmantošanas maiņas risks un kas ir ražotas no izejvielām, kurām ir novērota ievērojama ražošanas platības izplešanās zemes platībās ar augstu oglekļa koncentrāciju.). Līdz ar to ir saprotams, ka 2026.gada laikā tieši piemērojamā Eiropas Savienības tiesību aktā tiks noteikta cita trajektorija šādu izejvielu izmantošanas pienākumu izpildē ierobežošanai un, ja noteikumu projektā tiktu iekļauts pilnīgs aizliegums jau no noteikumu spēkā stāšanās brīža, tad noteikumi būtu pretrunā ar tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu, kad iepriekšminētā deleģētā regula stāsies spēkā. Ņemot vērā iepriekšminēto noteikumu projektā netiek noteikts aizliegums, bet ir iekļauta atsauce uz Regulā 2019/807 iekļauto trajektoriju.
Atbilstoši Regulas 2019/807 grozījumiem, kad tie stāsies spēkā kā izejvielas ar augstu netiešas zemes izmantošanas maiņas risku tiks noteiktas šādas izejvielas - cukurniedres (sugar cane), palmu eļļa (oil, palm), sojas pupiņas (soybeans), kuru ieskaite mērķu izpildē tiks ieskaitīta šādā apjomā (neatkarīgi no patēriņam realizētā apjoma):
- 85,7% apjomā 2024.gadam
- 71,4% 2025.gadam
- 57,1% 2026.gadam
- 42,8% 2027.gadam
- 28,6% 2028.gadam
- 14,3% 2029.gadam
- 0% in 2030.gadam
Vienlaikus ir jāņem vērā, ka šī regula neierobežos to, kādā apjomā biodegvielas vai biomasas degvielas varēs realizēt patēriņam Latvijā, bet ierobežos to, kādā apjomā šos transporta enerģijas veidus degvielas piegādātājs varēs iekļaut vispārīgajā ziņojumā un ieskaitīt savā mērķu izpildē.

2. Pienākumu izpildes elastības
Noteikumu projektā ir noteikts, ka degvielas piegādātājs viena kalendārā gada pienākumu var izpildīt ar iepriekšējā kalendārā gadā nodrošināto pienākuma pārsniegumu, t.i. pārnest no viena kalendārā gada vispārīgā ziņojuma aprēķināto procentuālo apjomu, piemēram, ja mērķis ir 10% SEG emisiju intensitātes samazinājums, bet vispārīgajā ziņojumā par konkrēto gadu ir aprēķināts, ka emisiju samazinājums ir 11%, tad konkrētais 1 procentpunkts pēc degvielas piegādātāja izvēles var tikt pārnests uz nākamo kalendāro gadu, kur tas pieskaitītos šajā nākamajā kalendārajā gadā nodrošinātajam emisiju intensitātes samazinājumam procentos. Vienlaikus Noteikumu projektā ir noteikts, ka degvielas piegādātājs var nodrošinātos pārsniegumus pārnest no viena kalendārā gada uz otru līdz 2029.gadam (ieskaitot), t.i. 2029.gadā nodrošināto pārsniegumu uz 2030.gadu pārnest nevarēs, jo degvielas piegādātājam ir jānodrošina, ka 2030.gadā mērķis tiek izpildīts fiziski, bez šādu elastību izmantošanas. Šis nosacījums ir noteikts, jo dalībvalstīm ir saistošs pienākums, ka 2030.gadā tie sasniegts konkrēts emisiju intensitātes samazinājums un ka šis samazinājums valstī kopumā tiek sasniegts fiziski 2030.gadā. Savukārt pienākuma pārsnieguma pārnešanas elastība šo nenodrošina, jo ar šādu pieeju degvielas piegādātāji nevis nodrošinātu konkrētu emisiju intensitātes samazinājumu tieši 2030.gadā, bet izmantotu iepriekš sasniegto.
Tāpat Noteikumu projektā ir noteikts, ka degvielas piegādātājs šo pārsniegumu var pārnest no viena kalendārā gada tikai vienu reizi un izmantot viena kalendārā gada pārsniegumu tikai nākamā gada pienākuma izpildei, kas nozīmē, ka, piemēram, 2029.gadā nevarēs izmantot to pārsniegumu, kas ir nodrošināts 2027.gadā. 

Elektroenerģijas statistikas sadale (5.nodaļa)

Latvijā elektroenerģijas patēriņš transportlīdzekļos tiek uzskaitīts, ņemot vērā Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzskaitītos datus par elektrotransportlīdzekļu nobraukumiem Latvijā un šo transportlīdzekļu veidu (zīmolu un marku) deklarētos vidējos elektroenerģijas patēriņus (kwh uz 100km), aprēķinot vidējos iespējamo (teorētisko) elektroenerģijas apjomu, kas tiek izmantots elektrotransportlīdzekļos Latvijā. Šāda pieeja ir izvēlēta, lai pēc iespējas precīzāk uzskaitītu to elektroenerģijas apjomu, kas tiek izmantots transportlīdzekļos, bet nav uzlādēta publiski pieejamos uzlādes punktos, par kuriem būtu pieejami uzskaites dati, jo elektroenerģija galvenokārt tiek uzlādēta transportlīdzekļos privātos vai publiski nepieejamos uzlādes punktos (saskaņā ar Eiropas Savienības valstu sniegto informāciju absolūti lielākā daļa no elektrotransportlīdzekļos vai ārēji uzlādējamos hibrīdauto elektroenerģija tiek uzlādēta no mājsaimniecību vai publiski nepieejamos uzlādes punktos/iekārtās).
Tāpat elektroenerģijas patēriņā tiek ņemti vērā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju sniegto informāciju par elektroenerģijas patēriņu sliežu transportā - dzelzceļā un tramvajos, un par elektroenerģijas patēriņu citos sabiedriskā transporta transportlīdzekļu veidos, piemēram, elektroautobusos.
Likums arī noteic, ka publiski pieejamā uzlādes punkta operatoram katru gadu līdz 31.martam ir jāsniedz Centrālai statistikas pārvaldei informācija par šī operatora uzlādes punktā/punktos elektrotransportlīdzekļos uzlādēto elektroenerģijas apjomu, līdz ar to valsts pārvaldei būs pieejama arī informācija par publiski pieejamos uzlādes punktos elektrotransportlīdzekļos uzlādēto elektroenerģijas apjomu.

Ņemot vērā, ka joprojām būs pietiekami liels elektroenerģijas apjoms, ko vienību apmaiņas mehānismā piedāvāt nebūs iespējams, ir nepieciešams uz degvielas piegādātājiem attiecināt arī to elektroenerģijas apjomu, kas nav uzlādēts publiski pieejamos uzlādes punktos un kas nav piedāvāts vienību apmaiņas mehānismā, kā atsevišķs rīks degvielas piegādātājiem noteikto pienākumu izpildes atvieglošanai.

Noteikumu projekts paredz, ka automātiski un bez maksas tiek sadalīts tas elektroenerģijas apjoms, kas:
- nav piedāvāts vienību apmaiņas mehānismā;
- nav izmantots sabiedriskā transporta transportlīdzekļos.
Sadalāmais elektroenerģijas apjoms tiks automātiski sadalīts katram degvielas piegādātājam proporcionāli degvielas piegādātāja patēriņam transportā nodotajam transporta enerģijas apjomam gadā, kas ir pirms gada, par kuru tiek iesniegts vispārīgais ziņojums (x-2 gadā).

Degvielas piegādātājiem elektroenerģijas apjoms tiek sadalīts, balstoties uz šādiem datiem:
1) Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju par x-2 gadā (x ir gads, kurā tiek iesniegts vispārīgais ziņojums) patēriņam nodoto transporta enerģijas apjomu
Valsts ieņēmumu dienests informāciju par degvielas piegādātāju iepriekšējā kalendārā gadā patēriņam Latvijā realizēto transporta enerģijas apjomu Valsts vides dienestam sniedz līdz kalendārā gada 1.aprīlim, tad elektroenerģijas sadale tiek veikta, balstoties uz x-2 gadu.
2) Centrālās statistikas pārvaldes datiem par x-2 gadā (x ir gads, kurā tiek iesniegts vispārīgais ziņojums) transportā patērēto atjaunīgās elektroenerģijas apjomu.
Sadales mehānismā tiek izmantoti dati par x-2 gadā patērēto elektroenerģijas apjomu, jo uz vispārīgā ziņojuma iesniegšanas brīdi Centrālā statistikas pārvaldes rīcībā vēl nebūs pieejami / apkopoti dati par iepriekšējā kalendārā gadā transportlīdzekļos patērēto elektroenerģijas apjomu;
3) publiski pieejamo uzlādes punktu operatoru Centrālai statistikas pārvaldei sniegtajiem datiem par šajos uzlādes punktos elektrotransportlīdzekļos uzlādēto elektroenerģijas apjomu;
4) transporta enerģijas (elektroenerģijas) vienību (atjaunīgās elektroenerģijas) apjoms, kas ir piedāvāts vienību apmaiņas mehānismā x-1 kalendārajā gadā (darījumi ar transporta enerģijas (elektroenerģijas) vienībām tiek noslēgti vienību apmaiņas mehānismā līdz 15.februārim, šo datumu pielāgojot elektroenerģijas statistikas sadalei).

Ņemot vērā, ka līdz kalendārā gada 1.martam nebūs vēl pieejami Valsts ieņēmumu dienesta un Centrālās statistikas pārvaldes dati, tad elektroenerģijas statistikas sadale tiek veikta, balstoties uz x-2 gadu šiem datiem.

Sadales mehānisms, piemērs par 2025.gadu par teorētisku degvielas piegādātāju:
1) 2023.gadā degvielas piegādātājs X patēriņam transportā ir realizējis 150000 tonnu dīzeļdegvielas un benzīna, kas veido 15% no kopējā 2023.gadā realizētā apjoma (ņemot vērā tos degvielas piegādātāju, uz kuriem attiecas Likuma tvērums).
2) atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gadā transportā tika patērēts 386 MJ elektroenerģijas, kas ņemot vērā atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvaru 2023.gadā - 51%, ir 197 MJ atjaunīgās elektroenerģijas;
3) atbilstoši publiski pieejamo uzlādes punktu operatoriem 2023.gadā to uzlādes punktos tika uzlādēts 40 MJ elektroenerģijas, kas ņemot vērā atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvaru 2023.gadā - 51%, ir 20 (20,4) MJ atjaunīgās elektroenerģijas;
4) par 2024.gadu vienību apmaiņas mehānismā ir piedāvāts 50 transporta enerģijas (elektroenerģijas) vienību, kas atbilst 50 MJ atjaunīgās elektroenerģijas.
Tātad sadalei pieejamais atjaunīgās elektroenerģijas apjoms 2025.gadā ir 127 MJ.
Savukārt degvielas piegādātājam X tiek iedalīts 15% no šiem 127 MJ, t.i. 19MJ transporta enerģijas (elektroenerģijas) vienību, kas automātiski tiek iekļauta. degvielas piegādātāja vispārīgajā ziņojumā.

Elektroenerģijas statistika sadale, kas balstīta uz x-2 gadu neradīs dubultās uzskaites vai pārāk liela apjoma sadalē, jo transporta patērētās elektroenerģijas apjoms, katru gadu pieaug nevis samazinās, tāpēc pēc būtības katrā nākamajā gadā tiek sadalīts mazāks apjoms nekā potenciāli tajā gadā būtu izmantots transportā.
Vienlaikus IKT risinājums tiks izstrādāts tā, lai tiktu salīdzināts šī aprēķina rezultāts par x-2 gadu ar Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošajiem sākotnējiem datiem par transportā patērēto elektroenerģijas apjomu vai vienību apmaiņas mehānismā iepriekšējā kalendārajā gadā piedāvāto transporta enerģijas (elektroenerģijas) vienību apjomu, un, ja tiek secināts, ka sadalāmais apjoms ir lielāks nekā operatīvie jaunākie dati, tad šis sadalāmais apjoms tiks attiecīgi samazināts.

Vienību apmaiņas mehānisms (Likuma 15.panta 5.punkts)

Direktīvas 2018/2001 25(4).pantā ir iekļauts pienākums Latvijai "izveidot mehānismu, kas degvielas piegādātājiem to teritorijā dod iespēju apmainīties ar kredītiem par atjaunojamās enerģijas piegādi transporta nozarei. Uzņēmēji, kas nodrošina atjaunojamo elektroenerģiju elektrotransportlīdzekļiem, izmantojot publiskas uzlādes punktus, saņem kredītus neatkarīgi no tā, vai uz uzņēmējiem attiecas dalībvalsts degvielas piegādātājiem noteiktais pienākums, un tie var šos kredītus pārdot degvielas piegādātājiem, kuriem ir atļauts šos kredītus izmantot, lai izpildītu 1. punkta pirmajā daļā noteikto pienākumu. Dalībvalstis minētajā mehānismā var iekļaut privātas uzlādes punktus, ja vien ir iespējams apliecināt, ka šīm uzlādes stacijām piegādāto atjaunojamo elektroenerģiju saņem tikai elektrotransportlīdzekļi.”

Lai novērstu iespējamos krāpniecības riskus, kad savstarpējos līgumus tiek tirgota neeksistējošas transporta enerģijas statistika, kā arī lai uzlabotu vienību apmaiņas mehānisma pārredzamību un to būtu iespējams labāk kontrolēt, Noteikumu projekts noteic, ka jebkāda transporta enerģijas statistika ir jāveic, izmantojot vienību apmaiņas mehānismu, transporta enerģijas vienības (statistiku) piedāvājot šajā minētajā mehānismā, kur transporta enerģijas vienību (statistikas) iegādei varētu pieteikties jebkurš degvielas piegādātājs, kurš to varētu izmantot saistību izpildei. Tādējādi pēc būtības vienību apmaiņas mehānisms būtu transporta enerģijas vienību (statistikas) izsoles vietne.
Vienību apmaiņas mehānisms ir paredzēts, lai degvielas piegādātāji varētu tirgoties ar saistību pārsniegumu, kā arī, lai komersanti, kas nav degvielas piegādātāji, var degvielas piegādātājiem piedāvāt transporta enerģijas vienību statistiku.

Darījumi ar pienākuma izpildes pārsniegumu
Lai palīdzētu komersantiem, kuri kādu iemeslu dēļ nevar izpildīt mērķi, kā arī "apbalvotu" komersantus, kuri ir pārsnieguši savu mērķi, Noteikumu projektā ir noteikts, ka degvielas piegādātāji, uz kuriem tiek attiecināts mērķis, var pārdot nodrošināto pienākuma un mērķa pārsniegumu - emisiju intensitātes tonnas vai modernās biodegvielas / biomasas degvielas MJ. Tādējādi, ja ir secināts, degvielas piegādātājs ir nodrošinājis pienākuma vai mērķu pārsniegumu (saistību pārsniegumu), tad vienību apmaiņas mehānisma ietvaros degvielas piegādātājs var pārdot citiem degvielas piegādātājiem saistību pārsnieguma vienības - tonnas vai MJ, neņemot vērā atjaunīgās transporta enerģijas veidu, noteiktā apjomā tā, lai paša degvielas piegādātāja saistību izpilde tiktu nodrošināta.

Darījumi ar transporta enerģijas vienībām (statistiku)
Noteikumu projekts noteic nosacījumus, kā degvielas piegādātāji mērķu un pienākumu izpildei var ņemt vērā (iegādāties) citu komersantu, kas nav degvielas piegādātājs, pašpatēriņam izmantotās un transportam realizētās modernās biomasas degvielas un RFNBO, kā arī atjaunīgās elektroenerģijas transporta enerģijas vienības (statistiku).

Noteikumu projekts paredz, ka vienību apmaiņas mehānismā izdotā vienība tiek piesaistīta konkrētajam kalendārajam gadam, kur vienības tiks attiecīgi reģistrētas ar dažādiem reģistrācijas kodiem, piemēram, transporta enerģijas (elektroenerģijas) piedāvātais vienību apjoms, kas izdota par 5 MJ 2025.gadā uzlādētās elektroenerģijas  būtu reģistēta kā 2025-ELE5, kas, ja šis apjoms tiek tālāk sadalīts līdz minimālajām komponentēm, tiktu reģistrēts kā 2025-ELE5-1, 2025-ELE5-2 utt.
Vispārīgajā ziņojumā, kas tiek gatavots par konkrēto kalendāro gadu būtu iekļaujamas tikai tās transporta enerģijas vienības, kas ir izdotas par iepriekšējo kalendāro gadu, t.i., 2026.gadā būtu iekļaujamas vienības, kurām reģistrācijas kods ir 2025.

Ņemot vērā, ka tiek komersantiem, kas vienību apmaiņas mehānismā ir piedāvājuši un arī pārdevuši transporta enerģijas vienības (elektroenerģijas vai biomasas degvielu / RFNBO vienības), līdz katra gada 31. martam sistēmā ir jāsagatavo un arī jāiesniedz ziņojums par iepriekšējā kalendārā gadā pārdotajām vienībām, tad Noteikumu projektā ir arī noteikts, ka līdz kalendārā gada 31. martam visiem darījumiem ar iepriekšējā kalendārā gada vienībām ir jābūt noslēgtiem.

Vienību apmaiņas mehānismā transportlīdzekļos uzlādēto elektroenerģijas apjomu var piedāvāt:
1) uzlādes punkta operators, kuram ir uzlādes punkts, kas ir/nav publiski pieejams un kurā uzlāde notiek ar verificētām mērierīcēm (galvenais nosacījums, ka uzlādētā elektroenerģija tiek ar attiecīgām mērierīcēm uzskaitīta, bet pati uzlādes ierīce var būt publiski pieejama, bet var arī nebūt publiski pieejama).
2) sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji, kas vienību apmaiņas mehānismam var piedāvāt tikai to elektroenerģijas apjomu, kas pakalpojuma sniedzēja uzlādes punktos ir uzlādēts elektrotransportlīdzekļos (elektroautobusos), vai izmantots citos transportlīdzekļos - elektrovilcieni, tramvaji, trolejbusi, pieņemot, ka šo izmantoto apjomu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējs var atbilstoši pamatot un pierādīt.
3) komersanti, kuriem pieder vismaz 5 uzlādes iekārtas, kurās elektroenerģija tiek uzlādēta komersantu īpašumā vai valdījumā esošajos transportlīdzekļos. Šādi komersanti var būt, piemēram, loģistikas uzņēmumi, preču/pakalpojumu piegādes uzņēmumi, kuri savā darbībā izmanto elektrotransportlīdzekļus.
Noteikumu projektā tiek noteikts minimālais slieksnis uzlādes iekārtu skaitam, no kuram komersants var sākt piedalīties vienību apmaiņas mehānsimā - 5 uzlādes iekārtas, lai mazinātu administratīvo slogu, ja mehānismā vēlētos piedalīties būtiski daudz pārdevēju.
Tādējādi tiek noteikts, ka transporta enerģijas (elektroenerģijas) vienības vienību apmaiņas mehānisma ietvaros var piedāvāt nevis elektroenerģijas tirgotājs, bet komersants, kas šo elektroenerģiju tieši piedāvā / izmanto transportlīdzekļos.

Vienību apmaiņas mehānismā transportlīdzekļos izmantoto biomasas degvielu, pārstrādātā oglekļa degvielu RCF) un/vai RFNBO apjomu var piedāvāt tikai komersants, kas nav degvielas piegādātājs un tikai to apjomu, kas patēriņam transportā nav realizēts ārpus Likuma aptvēruma, piemēram, izmantots pašpatēriņa, vai realizēts komersantam darbojoties kā aviācijas degvielas piegādātājs.

Vienību apmaiņas mehānismā piedāvātais transporta enerģijas vienību apjoms būs publiski pieejams un tam varēs pieteikties jebkurš degvielas piegādātājs, vienlaikus darījumu sarunu risināšana, darījumu noslēgšana un veikšana, kā arī norēķini būs komersantu savstarpējās attiecības, kas tiks risinātas ārpus vienību apmaiņas mehānisma.

Vienību mehānismā reģistrēto (pieteikto) datu pārbaude un apstiprināšana
Noteikumu projekts izveidot vienību apmaiņu mehānismu, kurā degvielas piegādātāji varētu apmainīties ar pienākumu (mērķu) pārsniegumiem un kurā citi komersanti vienību mehānisma apmaiņas mehānisma ietvaros varētu degvielas piegādātājiem piedāvāt (pārdot) atjaunīgās transporta enerģijas statistiku.
Degvielas piegādātāju vispārīgos ziņojumus un tajā iekļautos datus apstiprina akreditēta institūcija (Noteikumu projekta 33.punkts), un kuri datus ievada energoresursu informācijas sistēmā vispārīgā ziņojuma sagatavošanai un kuriem atbilstoši Noteikumiem Nr.686 ir jābūt sertificētiem. Līdz ar to ir skaidrs, ka degvielas piegādātāju dati tiek vai tiktu pārbaudīti pietiekami detalizēti, un šīs pārbaudes veiktu akreditētas institūcijas. Tāpēc noteikumu projektā nav iekļauts pienākums vienību, ko vienību apmaiņas mehānisma ietvaros piedāvātu degvielas piegādātāji, pārbaudei un apstiprināšanai.

Bet komersantu, kuri nav aptverti ar Likumu vai tam pakārtotajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas vienību apmaiņas mehānisma ietvaros varētu degvielas piegādātājiem piedāvāt savu atjaunīgās transporta enerģijas apjoma, kura jau nav ietverta kādā no degvielas piegādātāja vispārīgajā ziņojumā, tātad netiek deklarēta Likumā noteikto pienākumu izpildes ietvaros, dati nekādā veidā netiek pārbaudīti un apstiprināti, līdz ar to šos datus nav iespējams pārbaudīt. Tas savukārt var novest pie iespējamās dubultās uzskaites vai pie tā, ka degvielas piegādātāji saņem (iegādājas) transporta enerģijas statistikas datus, kas neatbilst reālajai situācijai.

Lai novērst iespējamās neprecizitātes, dubultās uzskaites un iespējamos krāpniecības riskus, noteikumu projektā ir noteikts pienākums šo komersantu datu auditēšanai:
1) elektroenerģijas tirgotāju datus - transportlīdzekļos uzlādētais elektroenerģijas dati.
Ar noteikumu projektu tiek noteikts, ka šāda komersanta datus pārbauda:
- no komersanta neatkarīga inspicēšanas institūcija, kas akreditēta sfērā - elektroenerģijas ražošanas vienības datu apstiprināšana, kas ir standarta LVS EN ISO/IEC 17020:2012 ietvaros;
- neatkarīga sertificēšanas institūcija, kas ir akreditēta vides pārvaldības sistēmas ar nepārtrauktu enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesu sertificēšanas sfērā saskaņā ar ES regulām 333/2011, 1179/2012 un 715/2013;
- no komersanta neatkarīgs uzņēmumu energoauditors, kas ir akreditēts uzņēmumu enegoauditu veikšanai normatīvo aktu par uzņēmumu energoauditu ietvaros (https://likumi.lv/ta/id/283807-uznemumu-energoaudita-noteikumi), energoresursu informācijas sistēmā apstiprina reģistrētā apjoma atbilstību.
Tādējādi ir noteikts, ka minētās pārbaudes veic tie uzņēmumu energoauditori, kas noteikti Ministru kabineta 2016. gada 26. jūlijā noteikumos Nr.487 "Uzņēmumu energoaudita noteikumi". Noteikumos Nr.487 ir noteikts uzņēmuma energoaudita apjoms un īstenošanas kārtība kā arī uzņēmuma energoaudita pārskatā iekļaujamās informācijas apjoms, un minētais energoauditors ir akreditēts nacionālajā akreditācijas institūcijā. Bet noteikumu projektā noteiktās darbības ir tās darbības, kas neskar noteikumos Nr.487 noteiktos uzņēmuma energoauditus, un ir ārpus uzņēmuma energoauitora akreditācijas sfēras tvēruma. Noteikumu projektā ir minēts tieši šis energoaudita veicējs, jo tam ir pietiekoša kompetence un zināšanas par elektroenerģijas uzskaites iekārtām, par uzlādes iekārtām, kopējo elektroenerģijas datu pārbaudei.
- no komersanta neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā, kura kompetence ir apliecināta un kurš ir reģistrēts atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 21.augusta noteikumiem Nr. 531 "Noteikumi par neatkarīgu ekspertu kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību ēku energoefektivitātes jomā".

2) komersanta, kas transportā izmanto vai realizē biomasas degvielu vai moderno biomasas degvielu, RFNBO vai RCF 
- no komersanta neatkarīga sertifikācijas institūcija, kas darbojas brīvprātīgās shēmas ietvaros atbilstoši normatīvajiem aktiem par ilgtspēju (https://likumi.lv/ta/id/336963-noteikumi-par-ilgtspejas-un-siltumnicefekta-gazu-emisiju-ietaupijuma-kriterijiem-no-biomasas-kurinama-razotas-elektroenergijas). Atbilstoši Transporta enerģijas likumam un Noteikumiem Nr.686 minētās sertificēšanas struktūras tiek akreditētas atbilstoši Regulai 2022/996;
- neatkarīga sertificēšanas institūcija, kas ir akreditēta vides pārvaldības sistēmas ar nepārtrauktu enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesu sertificēšanas sfērā saskaņā ar ES regulām 333/2011, 1179/2012 un 715/2013;
- no komersanta neatkarīgs uzņēmumu energoauditors, kas ir akreditēts uzņēmumu energoauditu veikšanai normatīvo aktu par uzņēmumu energoauditu ietvaros (https://likumi.lv/ta/id/283807-uznemumu-energoaudita-noteikumi), energoresursu informācijas sistēmā apstiprina reģistrētā apjoma atbilstību.

Vispārīgā ziņojuma sagatavošana, pārbaude, iesniegšana un aktualizācija (Likuma 15.panta 9.punkts, 20.panta 8.daļa)

Direktīvā 2018/2001 ir noteikti mērķi degvielas piegādātājiem un mērķu izpildes aprēķini, bet nav iekļauti nekādi nosacījumi attiecībā uz to, kā dalībvalstis pārbauda vai kontrolē degvielas piegādātāju mērķu izpildi.

Likuma 11.pants noteic vispārīgus nosacījumus vispārīgā ziņojuma sagatavošanai, pārbaudei, iesniegšanai un izvērtēšanai:
- Degvielas piegādātājs katru gadu līdz 31.maijam energoresursu informācijas sistēmā iesniedz VVD pārbaudītu pārskatu par tā darbību iepriekšējā kalendāra gadā, kurā ietver:
1) nodrošināto siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazinājumu un nodrošināto modernās biodegvielas, modernās biomasas degvielas un RFNBO īpatsvaru;
2) datus par transporta enerģijas apjomu dalījumā pa transporta enerģijas veidiem, to izejvielu veidiem un biodegvielu kategorijām un informāciju par transporta enerģijas zemākajām siltumspējas vērtībām un biodegvielas ražošanas paņēmieniem;
3) datus par transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisijām, tai skaitā visus parametrus, kas izmantoti siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinā, un datus par transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti;
4) informāciju par realizētās biodegvielas, biomasas degvielas un biomasas degvielas ģeogrāfisko izcelsmi.
- Vispārīgo ziņojumu pārbauda neatkarīga inspicēšanas institūcija, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditēta validēšanas un verificēšanas institūcija.
- VVD izvērtē iesniegto vispārīgo ziņojumu. 

Noteikumu projekts nosaka, ka degvielas piegādātājs vispārīgās ziņošanas sistēmas ietvaros katru gadu, izmantojot energoresursu informācija sistēmu tiešsaistes režīmā sagatavos vispārīgo ziņojumu, kurā būs jāiekļauj Noteikumu projekta II., III. un IV. nodaļā minētie dati.
Ņemot vērā "degvielas piegādātājs" definīciju, degvielas piegādātājs vispārīgajā ziņojumā atskaitīsies (iekļaus) datus tikai par to transporta enerģijas apjomu, par kuru ir maksājis akcīzes nodokli vai par kuru ir aprēķināts maksājamais akcīzes nodoklis.

Vispārīgā ziņojuma sagatavošanas veidlapā tiešsaistes režīmā tiks iestrādātas aprēķinu formulas, transporta enerģijas veidu energoietilpības, tai skaitā, tās formulas, kas ir iekļautas Noteikumu projekta pielikumā.

Vispārīgā ziņojuma pārbaudes procedūra (Noteikumu projekta 33.-34.punkts)
Noteikumu projekts nosaka arī vispārīgā ziņojuma pārbaudes procedūru – ziņojumu sagatavo degvielas piegādātājs un, izmantojot energoresursu informācijas sistēmu, iesniedz to pārbaudei neatkarīgai institūcijai, kas pēc ziņojuma pārbaudes sistēmā to apstiprina un sagatavo atzinumu, kas automātiski tiks pievienots vispārīgajam ziņojumam. Tālāk degvielas piegādātājs vispārīgo ziņojumu kopā ar noteikto papildu informāciju, izmantojot energoresursu informācijas sistēmu, iesniegs VVD, kur VVD papildus izvērtēs tikai tos ziņojumus, kuros tiktu ziņots par vienību apmaiņas mehānisma izmantošanu, ja nepieciešams prasot degvielas piegādātājam sniegt papildu informāciju.
Pārbaudes institūcija (Noteikumu projekta 32.punkts)
Ņemot vērā, ka degvielas piegādātāji, uz kuriem attiecas Noteikumu projekts, ir tie paši degvielas piegādātāji, uz kuriem attieksies Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma transporta jomā, kuras ietvaros ikgadējos emisiju ziņojumus pārbaudīs institūcijas, kas ir akreditētas saskaņā ar Eiropas Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulu (ES) 2018/2067 par datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditēta validēšanas un verificēšanas institūcija, noteikumu projektā tiek noteikts, ka šīs ir tās institūcijas, kas pārbauda un apstiprina arī vispārīgo ziņojumu, ko degvielas piegādātājs iesniedz Transporta enerģijas likuma un noteikumu projekta ietvaros. Līdz ar to komersantam nebūs pienākums izvēlēties un izmantot dažādas pārbaudes institūcijas.

Vispārīgā ziņojuma pieņemšana vai noraidīšana
Vienlaikus energoresursu informācijas sistēmā, kas būs datu gala turētājs visai informācijai, būs iespējams novērst, ka dažādi degvielas piegādātāji savā pienākumu (Transporta enerģijas likuma 11. un 13.pnats) izpildē iekļauj vienas un tās pašas partijas biodegvielas apjomus, pārbaudot biodegvielas atbilstības ilgtspējas kritērijiem apliecinājumu numurus (atbilstības apliecinājumiem ar vienādiem numuriem ir jāpievērš īpaša uzmanība, jo viena gada ietvaros nedrīkstētu izveidoties situācija, kad tiek ziņots par vienam atbilstības apliecinājumam piesaistīto biodegvielas apjomu, kas ir lielāks nekā atbilstības apliecinājumā norādītais). 
VVD, izmantojot energoresursu informācijas sistēmu, tajā arī veiks atzīmi, vai iesniegtais vispārīgais ziņojums ir atbilstošs vai ir konstatētas neatbilstības, un ziņojums ir jāprecizē (Noteikumu projekta 35.-37.punkts).

Transporta enerģijas likuma pielikumā minēto izejvielu saraksts (1.pielikums) (Likuma 15.panta 6.punkts)

Likuma pielikumā ir iekļauts Direktīvas 2018/2001 (direktīvas 2023/2413 redakcijā) IX pielikumā iekļauto izejvielu saraksts, to transponējot tiešā veidā. Vienlaikus šajā pielikumā iekļautais izejvielu saraksts ir ļoti plašs, kas rada apgrūtinājumus šo izejvielu identificēšanai kā moderno biodegvielu vai citu kategoriju izejvielas.
Regulas 2022/996 IV pielikumā ir iekļauts saraksts ar atkritumu un atlikumu izejvielām, kuras būtu aptvertas ar Direktīvas 2018/2001 IX pielikumu. Vienlaikus šajā pielikumā ir norādīts, ka saraksts nav visaptverošs un papildina Direktīvas 2018/2001 IX pielikumā doto izejvielu sarakstu.

Šobrīd ir vairākas valstis, tostarp Lietuva un Lielbritānija, ir izstrādājušas savus detalizētus modernās degvielas izejvielu sarakstus, balstoties uz nozaru/komersantu sniegto informāciju, uz detalizētiem zinātniskiem izvērtējumiem un konsultācijām ar nozares pārstāvjiem un sabiedrību. Papildus tam saraksta izstrādē izmantota Regulas (ES) 2023/996 IV pielikumā sniegtā informācija. Šis pielikums ietver neizsmeļošu atkritumu un atlikumu sarakstu, kurus pašlaik aptver Direktīvas (ES) 2018/2001 (RED II) IX pielikums, un ir izstrādāts ar mērķi precizēt materiālu kategorijas, kuras var kvalificēties kā atbilstīgas moderno degvielu ražošanai.
Izejvielu saraksts ir izstrādāts, balstoties uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi un uz citu dalībvalstu izstrādātajiem izejvielu sarakstiem, kā arī ņemot vērā komersantu sniegto viedokli.

Izejvielu saraksta aktualizēšana
Ņemot vērā biodegvielu vai biomasas degvielu tirgus dinamiskumu un to, ka pietiekami aktīvi tirgū parādās aizvien jaunas moderno biodegvielu/biomasas degvielu vai B daļas biodegvielu/biomasas degvielu izejvielas, ir nepieciešams arī noteikumu projektā noteikt kārtību, kādā noteikumu 1.pielikumā iekļautais izejvielu saraksts tiek papildināts vai aktualizēts, jo varētu arī būt nepieciešams kādas izejvielas no minētā saraksta svītrot.
Noteikumu projekts paredz, ka informāciju (iesniegumu) par kādu izejvielu iekļaušanu sarakstā var iesniegt transporta enerģijas apritē iesaistītā persona. Šādā gadījumā Klimata un enerģētikas ministrija izvērtē iesniegto informāciju, ja nepieciešams piesaistot / konsultējoties ar nozares pārstāvjiem, zinātniskajām institūcijām. Ja izvērtējums ir bijis pozitīvs, un Klimata un enerģētikas ministrija secina, ka konkrētā izejviela būtu iekļaujama 1.pielikumā iekļautajā sarakstā, tad Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā un attiecīgais ministrs virza grozījumus šajos noteikumos 1.pielikuma grozījumiem, attiecīgo izvērtējumu iekļaujot noteikumu projekta sākotnējā ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā).

Tāpat arī Klimata un enerģētikas ministrija arī ir tiesīga ierosināt grozījumu noteikumu 1.pielikumā, ja Klimata un enerģētikas ministrija uzskata par nepieciešamu izejvielu sarakstu grozīt - iekļaut tajā papildu izejvielas, vai kādas izejvielas no tā svītrot.

Transporta enerģijas likuma 11. un 13.pantā noteiktie mērķrādītāju sasniegšana.
Sagatavots divgadu progresa ziņojums, izvērtējot Latvijai noteikto mērķu izpildi (Latvijai noteiktie mērķi ir noteikti Latvijas degvielas piegādātājiem, kur, ja degvielas piegādātāji izpilda savus mērķus, tad tiek izpildīti Latvijai noteiktie mērķi).

Transporta enerģijas likuma 11. un 13.pantā noteiktie mērķrādītāji.