Anotācija

VAS "Latvijas dzelzceļš" piederošā administratīvā ēka ar kadastra apzīmējumu  01000542010001, kas atrodas uz Zemes gabala, vairs nav  nepieciešams valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pamatdarbības nodrošināšanai un funkciju īstenošanai.  Ievērojot iepriekšminētos apstākļus, ka valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” plāno atsavināt administratīvo  ēku un  ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, Zemes gabalam nav stratēģiskas nozīmes valsts akciju sabiedrības  “Latvijas dzelzceļš” funkciju īstenošanai, līdz ar to arī to plānots  atsavināt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. panta 2. punktā noteikto. Valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” ir pieņēmusi  lēmumu saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību virzīt atsavināšanai minēto Zemes gabalu un administratīvo ēku izsolē pēc atbilstoša Ministru kabineta rīkojuma “Grozījums Ministru kabineta 2013. gada 4. jūnija rīkojumā Nr.229 “Par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitālā” pieņemšanas, kas noteiks, ka Rīkojuma 2. punktā minētais uzdevums nav attiecināms uz VAS “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitālā ieguldīto valsts nekustamo īpašumu  Torņakalna iela 16, Rīga, kadastra Nr. 0100 054 2010, kas atbilstoši Komerclikumā noteiktajām normām nav nepieciešams VAS “Latvijas dzelzceļš” turpmākai funkciju īstenošanai un valsts pārvaldes vajadzību nodrošināšanai.
Zemes gabala atsavināšanas procesā valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš” ir jāievēro Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktais, ka manta ir atsavināma par iespējami augstāko cenu, veicot Zemes gabala aktuālo nekustamā īpašuma novērtējumu atsavināšanas vajadzībām.
Lai noskaidrotu Zemes gabala vērtību iespējamai atsavināšanai un veiktu Zemes gabala stratēģiskās nozīmes analīzi, valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”  ir uzdevusi sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam veikt  Zemes gabala novērtējumu.
Saskaņā ar Rīgas pašvaldības teritorijas plānojumu: Teritorijas plānojumu Zemes gabals atrodas publiskās apbūves teritorijā, Funkcionālais zonējums - Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija, Maksimālais apbūves blīvums (%) 30, Esošais apbūves blīvums (%) 37.
Ievērojot to, ka Zemes gabals vairs nav nepieciešams valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” funkciju īstenošanai, saskaņā ar Rīkojuma 2. punktu Satiksmes ministrijai būtu jānodrošina, ka minētais Zemes gabals bez atlīdzības tiek nodots atpakaļ valstij.
Vienlaikus, izvērtējot minētā regulējuma piemērošanu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, konstatēts, ka Rīkojumā noteiktais uzdevums nav tiesiski izpildāms.   Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. pantu kapitālsabiedrības pienākums ir rīkoties lietderīgi ar finanšu līdzekļiem un mantu, t.i., rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu; manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu. Zemes gabals tika ieguldīts valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitālā, kā rezultātā valsts pretī saņēma attiecīgu skaitu jaunu akciju. Turklāt kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldīto nekustamo īpašumu nodošana bez atlīdzības atpakaļ valstij ir vērtējama kopsakarā ar komerctiesību regulējumu un valsts kapitālsabiedrību institūta būtību. Publiskas personas kapitālsabiedrības darbība ir pakārtota privātajām tiesībām un pēc sava tiesiskā statusa tā atzīstama par privāto tiesību juridisku personu vai privāttiesību subjektu. Zemes gabala atgūšana valsts īpašumā, attiecīgi samazinot valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitālu, radītu zaudējumus.  Saskaņā ar Komerclikuma 262. panta pirmo daļu pamatkapitālu samazina, sabiedrībai iegūstot un dzēšot savas akcijas; dzēšot akcijas, kuras iesnieguši akcionāri; samazinot akciju nominālvērtību. Bez atlīdzības atsavinātā nekustamā īpašuma bilances vērtība ir norakstāma kapitālsabiedrības zaudējumos, kas ietekmē kapitālsabiedrības pašu kapitālu un var apdraudēt kapitālsabiedrības kreditorus. Tādējādi, ievērojot Komerclikumā noteikto pamatkapitāla samazināšanas kārtību, tiktu aizskartas arī kapitālsabiedrības kreditoru tiesiskās intereses un šāds risinājums negatīvi ietekmētu kapitālsabiedrības darbību un finansiālo situāciju.
Ievērojot Komerclikumā noteikto pamatkapitāla palielināšanas un samazināšanas kārtību, normatīvajos aktos nav paredzēta kārtība, kādā pamatkapitālā ieguldītā lieta varētu tikt dzēsta no pamatkapitāla vai atsavināta bez atlīdzības atpakaļ dalībniekam (valstij). Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums paredz tikai valsts kapitālsabiedrības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā (uz laiku) un arī tikai noteiktos gadījumos, kā arī dāvinājums (nodošana bez atlīdzības īpašumā) ir paredzēts tikai konkrētiem mērķiem, kas neatbilst Rīkojuma gadījumam. Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums un Publiskas personas mantas atsavināšanas likums arī neparedz šādu gadījumu.
Savukārt Civillikuma 968. pantā ir nostiprināts ēkas un zemes vienotības princips - uz zemes uzceltas un cieši ar to savienotas ēkas atzīstamas par tās daļu  Līdz ar to, ievērojot minēto principu un to, ka  valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” plāno atsavināt uz Zemes gabala esošo ēku, tiek paredzēta Zemes gabala, kas funkcionāli izmantojams ēkas uzturēšanai un apsaimniekošanai, atsavināšana. Turklāt, ievērojot iepriekš minētos apstākļus, Zemes gabalam nav stratēģiskas nozīmes valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” funkciju īstenošanai un turpmāka Zemes gabala uzturēšana un apsaimniekošana nav lietderīga.
Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem nav aizliegts atsavināt valsts kapitālsabiedrības nekustamo īpašumu (t.sk. kurš ir ieguldīts pamatkapitālā), ja tas nav nepieciešams valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pamatdarbības nodrošināšanai. Ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas likumā noteikto, ka kapitālsabiedrība rīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir:
1) rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu;
2) manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu, nav lietderīgi un saimnieciski uzturēt pamatdarbībai nevajadzīgu nekustamo īpašumu.
Dzelzceļa likuma 10. panta otrajā daļā noteikts, ka viens no dzelzceļa infrastruktūras finansējuma avotiem ir – peļņa no citas komercdarbības. Ievērojot iepriekšminēto, Rīkojuma projektā ir paredzēts, ka no atsavināšanas iegūtie līdzekļi  tiks novirzīti valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" darbību nodrošināšanai, kas saistītas ar Dzelzceļa likumā paredzēto valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju izpildi. No iepriekšminētā secināms, ja arī valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” īpašumā vairs nebūs nekustamais īpašums, no atsavināšanas iegūtie līdzekļi tāpat tiks izmantoti valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju izpildei.
Tādējādi atbilstoši valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principu un kārtību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, ja kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldītais valsts nekustamais īpašums vairs nav nepieciešams komercdarbības īstenošanai un tā uzturēšana un apsaimniekošana ir nelietderīga, atsavināšana ir pieļaujama nekustamā īpašuma vērtības aizstāšanai ar finanšu resursiem tālākās saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
Tādējādi, ievērojot iepriekš minētos apsvērumus un to, ka Rīkojuma 2. punktā iekļautais nosacījums par nekustamo īpašumu bez atlīdzības atdošanu atpakaļ valstij nav piemērojams attiecībā uz Zemes gabalu, ar rīkojuma projektu ir noteikts, ka Rīkojuma 2. punkts nav attiecināms uz Zemes gabalu.
Vienlaikus ir dzēšama zemesgrāmatas nodalījumā veiktā atzīme - tiesību aprobežojums, saskaņā ar kuru, ja nekustamais īpašums atbilstoši Komerclikumā noteiktajām normām vairs nav nepieciešams valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” funkciju īstenošanai, nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodot atpakaļ valstij. Lai to nodrošinātu, rīkojuma projektā ietverts pilnvarojums Satiksmes ministrijai parakstīt nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļai par atzīmes dzēšanu Zemes gabalam, kā arī veikt citas nepieciešamās darbības attiecīgās atzīmes – tiesību aprobežojuma - dzēšanai zemesgrāmatā.
Turklāt tiek paredzēts uzdevums Satiksmes ministrijai kā valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” valsts kapitāla daļu turētājai nodrošināt, ka no Zemes gabala atsavināšanas iegūtie līdzekļi tiks novirzīti valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” darbību, kas saistītas ar Dzelzceļa likumā paredzēto valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju izpildi, nodrošināšanai. No nekustamā īpašuma atsavināšanas iegūtie līdzekļi tiks novirzīti valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” turpmāko darbību, kas saistītas ar Dzelzceļa likumā paredzēto valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju izpildi, nodrošināšanai. Valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju izpildi  nodrošina atbilstoši Dzelzceļa likumā noteiktajam un Daudzgadu līgumam par valsts akciju sabiedrības  “Latvijas dzelzceļš” pārvaldīšanā esošās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības plānošanu un finansēšanu. No nekustamā īpašuma atsavināšanas iegūto līdzekļu novirzīšana nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu, jo iegūtie līdzekļi tiks novirzīti Dzelzceļa likuma 6. pantā un 9.panta trešajā daļā paredzēto valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju izpildes nodrošināšanai.

Ar rīkojuma projektu paredzēts veikt grozījumus Rīkojumā, nosakot, ka Rīkojuma 2.punktā iekļautais nosacījums par nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodošanu atpakaļ valstij nav piemērojams attiecībā uz nekustamo īpašumu Torņakalna iela 16, Rīga, kadastra Nr. 0100 054 2010.