23-TA-2439: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas transporta tīkla projektu atļauju piešķiršanas procedūru organizēšanas un uzraudzības kārtība" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Eiropas transporta tīkla projektu atļauju piešķiršanas procedūru organizēšanas un uzraudzības kārtība" (turpmāk - noteikumu projekts) izstrādāts saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un Eiropas transporta tīkla projektu īstenošanas un uzraudzības likuma 5.panta otrās daļas 3.punktā doto pilnvarojumu Ministru kabinetam un Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 7.jūlija Direktīvas (ES) 2021/1187 par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla (TEN-T) ieviešanu (turpmāk – Direktīva Nr.2021/1187) 11.panta 1.punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts "Eiropas transporta tīkla projektu atļauju piešķiršanas procedūru organizēšanas un uzraudzības kārtība" (turpmāk - noteikumu projekts) izstrādāts ar mērķi nodrošināt Direktīvas Nr.2021/1187 prasību pārņemšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2021.gada 7.jūlijā tika pieņemta Direktīva Nr.2021/1187, kuras mērķis ir veicināt savlaicīgu Eiropas transporta pamattīkla pabeigšanu līdz 2030.gadam, īpaši piešķirot prioritāti pārrobežu savienojumiem. Direktīvu Nr.2021/1187 piemēro Eiropas transporta tīkla projektiem Rail Baltica jaunajā ar Eiropas sliežu platumu (1435 mm) pilnībā sadarbspējīgajā līnijā, Via Baltica koridorā un projektiem, kas ir daļa no Eiropas transporta tīkla pamattīkla koridoru posmiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 11.decembra Regulas (ES) 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (turpmāk - Regula Nr.1315/2013) 44. panta 1. punktu un kuru kopējās izmaksas pārsniedz 300 000 000 euro.
Direktīvas Nr.2021/1187 prasības ir vērstas uz savlaicīgu atļauju piešķiršanas procedūru (IVN, būvatļaujas u.c.) īstenošanu, lai veicinātu projektu īstenošanu noteiktajos termiņos un novērstu kavēšanos.
Atļauju piešķiršanas procedūra Direktīvas Nr.2021/1187 izpratnē ir procedūra, kas projekta virzītājam ir jāievēro saistībā ar individuālu projektu, kas ietilpst Direktīvas Nr.2021/1187 tvērumā, lai saņemtu pilnvarojuma lēmumu. Atļaujas, ko projekta virzītājam ir nepieciešams saņemt atļauju piešķiršanas procedūras ietvaros var atšķirties atkarībā no konkrētā projekta specifikas. Būtībā atļauju piešķiršanas procedūras ietvaros projekta virzītājam ir jāsaņem visas atļaujas, kas nepieciešamas, lai saņemtu būvatļauju.
Valsts SIA “Latvijas Valsts ceļi” īstenotajos autoceļu būvniecības projektos atļauju piešķiršanas procedūras ietvaros nepieciešams īstenot šādas darbības:
1) ietekmes uz vidi novērtējuma izstrāde valsts autoceļu objektiem, ja tie pārsniedz 10 km garumu, vai arī ja tiek pārbūvēti par ātrgaitas autoceļiem/automaģistrālēm saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 4. panta pirmo daļu (darbības - likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 1. pielikuma 11.,11.1 un 11.2 punkts). VSIA “Latvijas Valsts ceļi” projektiem visbiežāk ietekmes uz vidi novērtējums tiek veikts kopā ar izpētes projektu, kurā tiek izstrādāti vispārīgi projekta risinājumi. Atbilstoši likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 20. panta vienpadsmitajai daļai pēc ietekmes uz vidi procesa beigām 3 gadu laikā jāiegūst projekta skarto pašvaldību akcepti konkrētajai darbībai. Atbilstoši likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3.2 panta pirmajai daļai (darbības - likuma "Par ietekmes uz vidi" 2.pielikuma 10.punkta 5.apakšpunkts) mazākiem valsts autoceļu objektiem var netikt piemērota ietekmes uz vidi procedūra, bet gan sākotnējais izvērtējums, kā rezultātā tiek nolemts, vai piemērojama ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Atbilstoši likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 13.panta pirmajai daļai sākotnējā izvērtējuma rezultātā var tikt vai nu izdoti Valsts Vides dienesta tehniskie noteikumi, vai arī pieprasīts pilns ietekmes uz vidi novērtējums;
2) būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde. Būvprojekts minimālā sastāvā ir nepieciešamais grafisko un teksta dokumentu kopums, kas ataino būves pamatideju (būves apjoms, novietojums, būves lietošanas veids) un ir pamats būvatļaujas izdošanai. Būvprojekta minimālā sastāvā izstrādi nosaka Būvniecības likums, Ministru kabineta 2014. gada 18. augusta noteikumi Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumi Nr.633 “Autoceļu un ielu būvnoteikumi”;
3) būvprojekta izstrāde;
4) būvatļaujas saņemšana atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr.633 “Autoceļu un ielu būvnoteikumi” 4. punktam;
5) papildus veicamās darbības – zemju atsavināšana un ar to saistītie procesi.
Dzelzceļa nozares īstenotajos dzelzceļa būvniecības projektos atļauju piešķiršanas procedūras ietvaros nepieciešams īstenot šādas darbības:
1) ietekmes uz vidi novērtējuma izstrāde:
- akcepta lēmums saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 21.pantu (attiecībā uz projekta daļām kur nepieciešams IVN), kas ietver plašu procesu un dažādas citas atļaujas;
- lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma nepiemērošanu saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 13.pantu (ja tiek novērtētas izmaiņas dzelzceļa projekta risinājumos);
- ja nepieciešama atmežošana – lēmums, kas piešķir tiesības to veikt;
- Valsts vides dienesta vides aizsardzības tehniskie noteikumi saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 27.janvāra noteikumu Nr.30 “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai” 2.punktu;
2) attiecībā uz kultūras mantojumu: nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atļauja un nosacījumi saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 3., 22. un 23.pantu un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr.720 “Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi” 31. un 35. punkts, ja dzelzceļa projekta infrastruktūra šķērso kultūras pieminekļa teritoriju, aizsardzības zonu vai jānodrošina kultūras vērtību apzināšana paredzamo darbu zonā;
3) kā daļa no būvatļauju ieguves procesa:
- būvatļaujas izsniegšana;
- būvprojekta ekspertīzes atzinums;
- atzīme būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi;
- tehniskie noteikumi;
- saskaņojums no tehnisko noteikumu izdevējiem, ka tehnisko noteikumu prasības korekti iestrādātas būvprojektā/saskaņojums par atkāpēm no tehnisko noteikumu prasībām, ja tās nav iespējams izpildīt;
- atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi būvatļaujā;
4) saistībā ar zemju atsavināšanu:
- pašvaldības (būvvaldes) nosacījumi zemes ierīcības plāna izstrādei;
- institūciju nosacījumi zemes ierīcības plāna izstrādei;
- Ministru kabineta rīkojums par atlīdzības apstiprināšanu vai Ministru kabineta rīkojums par īpašumu pārņemšanu bez atlīdzības vai Satiksmes ministrijas vēstule par īpašumu pārņemšanu no VAS “Latvijas dzelzceļš” bez atlīdzības;
- atsavināšanas līgums vai likums;
Kopumā līdzšinēja prakse liecina, ka projektiem, kas pēc līdzības atbilst Direktīvas Nr.2021/1187 tvērumā noteiktajiem projektiem, atļauju piešķiršanas process, kas nepieciešams, lai uzsāktu projekta īstenošanu, nepārsniedz 4 gadus.
Noteikumu projektā noteiktais regulējums ļaus nodrošināt atļauju piešķiršanas procesa koordināciju un Eiropas transporta tīkla projektu atļauju piešķiršanas procesa uzraudzību no izraudzītās iestādes puses.
Direktīvas Nr.2021/1187 11.panta 1.punktā noteikts, ka līdz 2023.gada 10.augustam Eiropas Savienības dalībvalstīm jāpieņem normatīvie akti, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.
Direktīvas Nr.2021/1187 prasības ir vērstas uz savlaicīgu atļauju piešķiršanas procedūru (IVN, būvatļaujas u.c.) īstenošanu, lai veicinātu projektu īstenošanu noteiktajos termiņos un novērstu kavēšanos.
Atļauju piešķiršanas procedūra Direktīvas Nr.2021/1187 izpratnē ir procedūra, kas projekta virzītājam ir jāievēro saistībā ar individuālu projektu, kas ietilpst Direktīvas Nr.2021/1187 tvērumā, lai saņemtu pilnvarojuma lēmumu. Atļaujas, ko projekta virzītājam ir nepieciešams saņemt atļauju piešķiršanas procedūras ietvaros var atšķirties atkarībā no konkrētā projekta specifikas. Būtībā atļauju piešķiršanas procedūras ietvaros projekta virzītājam ir jāsaņem visas atļaujas, kas nepieciešamas, lai saņemtu būvatļauju.
Valsts SIA “Latvijas Valsts ceļi” īstenotajos autoceļu būvniecības projektos atļauju piešķiršanas procedūras ietvaros nepieciešams īstenot šādas darbības:
1) ietekmes uz vidi novērtējuma izstrāde valsts autoceļu objektiem, ja tie pārsniedz 10 km garumu, vai arī ja tiek pārbūvēti par ātrgaitas autoceļiem/automaģistrālēm saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 4. panta pirmo daļu (darbības - likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 1. pielikuma 11.,11.1 un 11.2 punkts). VSIA “Latvijas Valsts ceļi” projektiem visbiežāk ietekmes uz vidi novērtējums tiek veikts kopā ar izpētes projektu, kurā tiek izstrādāti vispārīgi projekta risinājumi. Atbilstoši likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 20. panta vienpadsmitajai daļai pēc ietekmes uz vidi procesa beigām 3 gadu laikā jāiegūst projekta skarto pašvaldību akcepti konkrētajai darbībai. Atbilstoši likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3.2 panta pirmajai daļai (darbības - likuma "Par ietekmes uz vidi" 2.pielikuma 10.punkta 5.apakšpunkts) mazākiem valsts autoceļu objektiem var netikt piemērota ietekmes uz vidi procedūra, bet gan sākotnējais izvērtējums, kā rezultātā tiek nolemts, vai piemērojama ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Atbilstoši likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 13.panta pirmajai daļai sākotnējā izvērtējuma rezultātā var tikt vai nu izdoti Valsts Vides dienesta tehniskie noteikumi, vai arī pieprasīts pilns ietekmes uz vidi novērtējums;
2) būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde. Būvprojekts minimālā sastāvā ir nepieciešamais grafisko un teksta dokumentu kopums, kas ataino būves pamatideju (būves apjoms, novietojums, būves lietošanas veids) un ir pamats būvatļaujas izdošanai. Būvprojekta minimālā sastāvā izstrādi nosaka Būvniecības likums, Ministru kabineta 2014. gada 18. augusta noteikumi Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumi Nr.633 “Autoceļu un ielu būvnoteikumi”;
3) būvprojekta izstrāde;
4) būvatļaujas saņemšana atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr.633 “Autoceļu un ielu būvnoteikumi” 4. punktam;
5) papildus veicamās darbības – zemju atsavināšana un ar to saistītie procesi.
Dzelzceļa nozares īstenotajos dzelzceļa būvniecības projektos atļauju piešķiršanas procedūras ietvaros nepieciešams īstenot šādas darbības:
1) ietekmes uz vidi novērtējuma izstrāde:
- akcepta lēmums saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 21.pantu (attiecībā uz projekta daļām kur nepieciešams IVN), kas ietver plašu procesu un dažādas citas atļaujas;
- lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma nepiemērošanu saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 13.pantu (ja tiek novērtētas izmaiņas dzelzceļa projekta risinājumos);
- ja nepieciešama atmežošana – lēmums, kas piešķir tiesības to veikt;
- Valsts vides dienesta vides aizsardzības tehniskie noteikumi saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 27.janvāra noteikumu Nr.30 “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai” 2.punktu;
2) attiecībā uz kultūras mantojumu: nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atļauja un nosacījumi saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 3., 22. un 23.pantu un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr.720 “Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi” 31. un 35. punkts, ja dzelzceļa projekta infrastruktūra šķērso kultūras pieminekļa teritoriju, aizsardzības zonu vai jānodrošina kultūras vērtību apzināšana paredzamo darbu zonā;
3) kā daļa no būvatļauju ieguves procesa:
- būvatļaujas izsniegšana;
- būvprojekta ekspertīzes atzinums;
- atzīme būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi;
- tehniskie noteikumi;
- saskaņojums no tehnisko noteikumu izdevējiem, ka tehnisko noteikumu prasības korekti iestrādātas būvprojektā/saskaņojums par atkāpēm no tehnisko noteikumu prasībām, ja tās nav iespējams izpildīt;
- atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi būvatļaujā;
4) saistībā ar zemju atsavināšanu:
- pašvaldības (būvvaldes) nosacījumi zemes ierīcības plāna izstrādei;
- institūciju nosacījumi zemes ierīcības plāna izstrādei;
- Ministru kabineta rīkojums par atlīdzības apstiprināšanu vai Ministru kabineta rīkojums par īpašumu pārņemšanu bez atlīdzības vai Satiksmes ministrijas vēstule par īpašumu pārņemšanu no VAS “Latvijas dzelzceļš” bez atlīdzības;
- atsavināšanas līgums vai likums;
Kopumā līdzšinēja prakse liecina, ka projektiem, kas pēc līdzības atbilst Direktīvas Nr.2021/1187 tvērumā noteiktajiem projektiem, atļauju piešķiršanas process, kas nepieciešams, lai uzsāktu projekta īstenošanu, nepārsniedz 4 gadus.
Noteikumu projektā noteiktais regulējums ļaus nodrošināt atļauju piešķiršanas procesa koordināciju un Eiropas transporta tīkla projektu atļauju piešķiršanas procesa uzraudzību no izraudzītās iestādes puses.
Direktīvas Nr.2021/1187 11.panta 1.punktā noteikts, ka līdz 2023.gada 10.augustam Eiropas Savienības dalībvalstīm jāpieņem normatīvie akti, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nepieciešams pārņemt Direktīvā Nr.2021/1187 noteiktās prasības, lai nodrošinātu transporta nozares projektu atļauju piešķiršanas procedūru organizēšanu un uzraudzību.
Direktīvā Nr.2021/1187 tiek noteiktas šādas prasības:
1) pienākums izraudzīties iestādi, kura būtu projekta virzītāja kontaktpunkts, uzlabojot atļauju piešķiršanas procedūru pārredzamību un īstenošanu, kā arī uzlabojot ES dalībvalstu sadarbību. Izraudzītajai iestādei jānodrošina nepieciešamā informācija projekta virzītājam, atvieglojot atļauju piešķiršanas procedūru īstenošanu, kuru rezultātā tiek pieņemts pilnvarojuma lēmums par tiesībām projekta virzītājam īstenot projektu;
2) projektiem, uz ko attiecas Direktīvas Nr.2021/1187 tvērums, ir jāpiemēro prioritārs režīms, proti, izraudzītajai iestādei ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai atbilstoši normatīvajiem aktiem teritorijas attīstības plānošanā, transporta nozares projektiem, kas ir Direktīvas Nr.2021/1187 tvērumā, tiktu piemērots nacionālo interešu objekta statuss;
3) kopējais atļauju piešķiršanas procedūras termiņš projektiem, uz ko attiecas Direktīva Nr.2021/1187 nepārsniedz četrus gadus no atļauju piešķiršanas procedūras sākuma datuma. Atļauju piešķiršanas procedūra noslēdzas ar pilnvarojuma lēmuma pieņemšanu par tiesībām īstenot projektu. Termiņš atļauju piešķiršanas procedūru īstenošanai tiek noteikts, ņemot vērā steidzamību pabeigt Eiropas transporta tīkla pamattīklu līdz 2030.gadam;
4) tiek noteiktas prasības atļauju piešķiršanas procedūras organizēšanai;
5) tiek noteikts, ka Eiropas transporta tīkla infrastruktūras projektos, kas attiecas uz divām vai vairākām ES dalībvalstīm, tām savā starpā ir jāsadarbojas, lai koordinētu savus grafikus un sastādītu kopīgu grafiku attiecībā uz atļauju piešķiršanas procedūru īstenošanu, ņemot vērā risku, ka pārrobežu projektos var būt problēmas saistībā ar atļauju piešķiršanas procedūru koordināciju. Tiek noteikts, ka ES dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1315/2013 45. pantu izraudzītie Eiropas koordinatori saņem informāciju par atļauju piešķiršanas procedūrām.
6) tiek paredzēts, ka publiskajam iepirkumam Eiropas transporta pamattīkla pārrobežu projektā, ko rīko kopējs subjekts, būtu jāpiemēro vienas dalībvalsts tiesību akti. Atkāpjoties no ES tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā, ir jāpiemēro tās ES dalībvalsts tiesību akti, kurā atrodas kopējā subjekta juridiskā adrese, ja vien vienošanās starp iesaistītajām dalībvalstīm nenosaka citādi. Minētā prasība pārņemta ar likumu "Grozījumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likumā".
Direktīvā Nr.2021/1187 tiek noteiktas šādas prasības:
1) pienākums izraudzīties iestādi, kura būtu projekta virzītāja kontaktpunkts, uzlabojot atļauju piešķiršanas procedūru pārredzamību un īstenošanu, kā arī uzlabojot ES dalībvalstu sadarbību. Izraudzītajai iestādei jānodrošina nepieciešamā informācija projekta virzītājam, atvieglojot atļauju piešķiršanas procedūru īstenošanu, kuru rezultātā tiek pieņemts pilnvarojuma lēmums par tiesībām projekta virzītājam īstenot projektu;
2) projektiem, uz ko attiecas Direktīvas Nr.2021/1187 tvērums, ir jāpiemēro prioritārs režīms, proti, izraudzītajai iestādei ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai atbilstoši normatīvajiem aktiem teritorijas attīstības plānošanā, transporta nozares projektiem, kas ir Direktīvas Nr.2021/1187 tvērumā, tiktu piemērots nacionālo interešu objekta statuss;
3) kopējais atļauju piešķiršanas procedūras termiņš projektiem, uz ko attiecas Direktīva Nr.2021/1187 nepārsniedz četrus gadus no atļauju piešķiršanas procedūras sākuma datuma. Atļauju piešķiršanas procedūra noslēdzas ar pilnvarojuma lēmuma pieņemšanu par tiesībām īstenot projektu. Termiņš atļauju piešķiršanas procedūru īstenošanai tiek noteikts, ņemot vērā steidzamību pabeigt Eiropas transporta tīkla pamattīklu līdz 2030.gadam;
4) tiek noteiktas prasības atļauju piešķiršanas procedūras organizēšanai;
5) tiek noteikts, ka Eiropas transporta tīkla infrastruktūras projektos, kas attiecas uz divām vai vairākām ES dalībvalstīm, tām savā starpā ir jāsadarbojas, lai koordinētu savus grafikus un sastādītu kopīgu grafiku attiecībā uz atļauju piešķiršanas procedūru īstenošanu, ņemot vērā risku, ka pārrobežu projektos var būt problēmas saistībā ar atļauju piešķiršanas procedūru koordināciju. Tiek noteikts, ka ES dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1315/2013 45. pantu izraudzītie Eiropas koordinatori saņem informāciju par atļauju piešķiršanas procedūrām.
6) tiek paredzēts, ka publiskajam iepirkumam Eiropas transporta pamattīkla pārrobežu projektā, ko rīko kopējs subjekts, būtu jāpiemēro vienas dalībvalsts tiesību akti. Atkāpjoties no ES tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā, ir jāpiemēro tās ES dalībvalsts tiesību akti, kurā atrodas kopējā subjekta juridiskā adrese, ja vien vienošanās starp iesaistītajām dalībvalstīm nenosaka citādi. Minētā prasība pārņemta ar likumu "Grozījumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likumā".
Risinājuma apraksts
Direktīvas Nr.2021/1187 prasības tiek pārņemtas nacionālajos normatīvajos aktos:
1) izstrādājot un pieņemot likumu "Grozījumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likumā" (turpmāk - likums), kurā:
- Ministru kabinetam noteikts izstrādāt Eiropas transporta tīkla projektu atļauju piešķiršanas procedūru organizēšanas un uzraudzības kārtību saskaņā ar Direktīvā 2021/1187 noteiktajām prasībām;
- noteiktas prasības publiskajam iepirkumam Eiropas transporta tīkla pārrobežu projektos atbilstoši Direktīvas 2021/1187 8. un 9.pantā noteiktajām prasībām.
Likums Saeimā pieņemts 2023.gada 9.novembrī un stājās spēkā 2023. gada 6.decembrī.
2) izstrādājot un apstiprinot noteikumu projektu atbilstoši likuma 5.panta otrās daļas 3.punktam.
Noteikumu projektā:
1) sniegts noteikumu projektā lietoto terminu skaidrojums atbilstoši Direktīvā Nr.2021/1187 noteiktajam, tostarp:
- noteikumu projekta 3.1.apakšpunktā pārņemts Direktīvas Nr.2021/1187 2.panta 1.punktā definētais termins “pilnvarojuma lēmums”. Pilnvarojuma lēmums nav administratīvais akts Administratīvā procesa likuma izpratnē, proti, tas nenodibina, negroza, nekonstatē vai neizbeidz konkrētas tiesiskās attiecības vai faktisko situāciju. Jāatzīmē, ka Direktīvas Nr.2021/1187 mērķis ir kopējā atļauju piešķiršanas procesa optimizēšana un administratīvo šķēršļu mazināšana, bet tā neparedz jaunas vai papildus atļauju piešķiršanas procedūras. Arī noteikumu projekta mērķis nav paredzēt jaunas administratīvas procedūras. Direktīvā ar “pilnvarojuma lēmumu” apzīmēts visu to lēmumu kopums, kas nepieciešami, lai noteiktu, vai projekta virzītājam ir vai nav tiesības īstenot projektu. Tāpat no direktīvas 2.panta 1.punkta izriet, ka šādu pilnvarojuma lēmumu pieņem saskaņā ar valsts tiesību sistēmu. Latvijas normatīvo aktu izpratnē “pilnvarojuma lēmums” pamatā aptver ietekmes uz vidi novērtējumu, nacionālo interešu objekta statusa piemērošanu konkrētajam projektam (ja attiecināms), būvprojekta izstrādi un būvatļaujas saņemšanu, kā arī projekta īstenošanai nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu;
- noteikumu projekta 3.2.apakšpunktā pārņemts Direktīvas Nr.2021/1187 2.panta 2.punktā definētais termins “atļauju piešķiršanas procedūra”.
Noteikumu projekta 3.2.apakšpunktā sniegtās definīcijas negatīvajā daļā norādītas tās procedūras, kas saskaņā ar direktīvu neietilpst pilnvarojuma lēmumā, atļauju piešķiršanas procedūrā un tās termiņa skaitījumā, tostarp iestāžu lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana augstākā iestādē un tiesā, procedūras, kas saistītas ar publiskā iepirkuma piešķiršanu, teritorijas plānošana un attīstības plānošana plašākā nozīmē, kas aptver t.sk. direktīvā minētos stratēģiskā līmenī veiktus pasākumus, kuri neattiecas uz konkrētu projektu, piemēram, stratēģisko vides novērtējumu, publiskā sektora budžeta plānošanu, vai valsts vai reģionālus transporta plānus.
2) tiek noteikti Eiropas transporta tīkla projekti, kuru īstenošanā jāievēro noteikumu prasības:
- Eiropas transporta tīkla projekti Rail Baltica jaunajā ar Eiropas sliežu platumu (1435 mm) pilnībā sadarbspējīgajā līnijā;
- Eiropas transporta tīkla projekti Via Baltica koridorā;
- projekti, kas ir daļa no Eiropas transporta tīkla pamattīkla koridoru posmiem saskaņā ar Regulas Nr. 1315/2013 44. panta 1. punktu un kuru kopējās izmaksas pārsniedz 300 000 000 euro;
3) tiek definēti izraudzītās iestādes pienākumi un noteikts, ka izraudzītās iestādes funkcijas pilda Satiksmes ministrija. Noteikumu projekta 3.5.apakšpunktā pārņemts Direktīvas Nr,2021/1187 2.panta 6.punktā definētais termins “izraudzītā iestāde”. Izraudzītās iestādes galvenie pienākumi ir informācijas kontaktpunkta funkcija un atļauju piešķiršanas procedūru organizēšana un uzraudzība. Saskaņā ar Direktīvas Nr.2021/1187 4.panta 4. un 5.apakšpunktu dalībvalstīm ir izvēles brīvība - pilnvarot izraudzīto iestādi pieņemt pilnvarojuma lēmumu. Ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un Eiropas transporta tīkla projektu īstenošanas un uzraudzības likumu šī izvēles brīvība nav īstenota, t.i., pilnvarojuma lēmumā ietilpstošos lēmumus pieņem nevis izraudzītā iestāde, bet iestādes, kam šāda kompetence jau noteikta Latvijas normatīvajos aktos. Savukārt noteikumu projekts saskaņā ar Direktīvu Nr.2021/1187, tai skaitā tās 4.panta 5.apakšpunktu, paredz, ka izraudzītā iestāde sniedz informatīvu atbalstu projekta virzītājam, koordinē atļauju piešķiršanas procedūru un tās termiņa ievērošanu, kā arī veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka projekta virzītājs tiek informēts par pilnvarojuma lēmuma pieņemšanu;
4) tiek noteikta atļauju piešķiršanas procedūras organizēšanas kārtība, tostarp prasības, kas attiecas uz pārrobežu Eiropas transporta tīkla projektu atļauju piešķiršanas procedūru organizēšanu:
Atļauju piešķiršanas procedūras organizēšanai ietver:
- kārtību, kādā projekta virzītājs paziņo izraudzītajai iestādei par projektu;
- atļauju piešķiršanas procedūras sākuma datumu, ko reģistrē izraudzītā iestāde;
- termiņu atļauju piešķiršanas procedūras īstenošanai, kas, saskaņā ar Direktīvā Nr.2021/1187 noteikto, nedrīkst pārsniegt četrus gadus no atļauju piešķiršanas procedūras sākuma un ir saistošs visām atļauju piešķiršanas procedūrā iesaistītajām iestādēm;
- nosacījumu, ka pamatotos gadījumos atļaujas piešķiršanas procedūras četru gadu termiņš var tikt pagarināts. Atkārtotu atļauju piešķiršanas procedūras pagarinājumu var piešķirt vienu reizi, t.i., kopā var piešķirt ne vairāk kā divus atļauju piešķiršanas procedūras pagarinājumus;
- ņemot vērā, ka, saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem atļauju izdošana pilnvarojuma lēmuma pieņemšanai ir vairāku institūciju kompetencē, nosacījumu, ka izraudzītā iestāde informē projekta virzītāju par pilnvarojuma lēmuma pieņemšanu;
- pienākumu izraudzītajai iestādei veikt nepieciešamos pasākumus, lai Direktīvas 2021/1187 tvērumā esošajiem transporta nozares projektiem tiktu piemērots nacionālo interešu objekta statuss, t.i., izraudzītā iestāde ir attiecīgā nozares ministrija, kas, saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 17.pantu sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā virza apstiprināšanai Ministru kabinetā priekšlikumu par nacionālo interešu objekta izveidošanu.
5) Noteikumu projektā noteikts, ka izraudzītā iestāde informē projekta virzītāju par nepieciešamo atļauju sagatavošanu atļauju piešķiršanas procedūras ietvaros un sniedz norādes par nepieciešamās informācijas un dokumentu iesniegšanu. Lai nodrošinātu, ka projekta virzītājam tiek sniegta minētā informācija, Satiksmes ministrijas tīmekļa vietnē tiks ievietota rokasgrāmata par projektu atļauju piešķiršanas procedūru īstenošanu saskaņā ar Direktīvu 2021/1187, kurā plānots iekļaut informāciju par:
- nacionālo normatīvo regulējumu Direktīvas Nr.2021/1187 prasību transponēšanai;
- prasībām projekta virzītājam par iesniedzamo informāciju, lai paziņotu par projektu;
- atļauju piešķiršanas procedūras organizēšanu un piemērojamajiem termiņiem pilnvarojuma lēmuma pieņemšanai;
- ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūras veikšanu;
- nacionālo interešu objekta statusa piemērošanu konkrētajam projektam;
- būvprojekta izstrādi un būvatļaujas saņemšanu;
- projekta īstenošanai nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu;
- izraudzītās iestādes un atļauju piešķiršanas procedūrā iesaistīto iestāžu kontaktinformāciju.
Prasības attiecībā uz pārrobežu Eiropas transporta tīkla projektu atļauju piešķiršanas procedūrām nosaka pienākumu izraudzītajai iestādei:
- sadarboties ar attiecīgo projektu sagatavošanā iesaistīto valstu izraudzītajām iestādēm, lai vienotos un koordinētu vienota grafika īstenošanu attiecībā uz atļauju piešķiršanas procedūru;
- informēt Eiropas koordinatoru (kas ir izraudzīts saskaņā ar Regulas Nr. 1315/2013 45.pantu) par atļauju piešķiršanas procedūrām;
- pēc pieprasījuma sniegt informāciju Eiropas koordinatoram par veiktajiem vai plānotajiem atļauju piešķiršanas procedūras īstenošanas pasākumiem, ja netiek ievērots izraudzītās iestādes noteiktais termiņš atļauju piešķiršanas procedūrai.
1) izstrādājot un pieņemot likumu "Grozījumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likumā" (turpmāk - likums), kurā:
- Ministru kabinetam noteikts izstrādāt Eiropas transporta tīkla projektu atļauju piešķiršanas procedūru organizēšanas un uzraudzības kārtību saskaņā ar Direktīvā 2021/1187 noteiktajām prasībām;
- noteiktas prasības publiskajam iepirkumam Eiropas transporta tīkla pārrobežu projektos atbilstoši Direktīvas 2021/1187 8. un 9.pantā noteiktajām prasībām.
Likums Saeimā pieņemts 2023.gada 9.novembrī un stājās spēkā 2023. gada 6.decembrī.
2) izstrādājot un apstiprinot noteikumu projektu atbilstoši likuma 5.panta otrās daļas 3.punktam.
Noteikumu projektā:
1) sniegts noteikumu projektā lietoto terminu skaidrojums atbilstoši Direktīvā Nr.2021/1187 noteiktajam, tostarp:
- noteikumu projekta 3.1.apakšpunktā pārņemts Direktīvas Nr.2021/1187 2.panta 1.punktā definētais termins “pilnvarojuma lēmums”. Pilnvarojuma lēmums nav administratīvais akts Administratīvā procesa likuma izpratnē, proti, tas nenodibina, negroza, nekonstatē vai neizbeidz konkrētas tiesiskās attiecības vai faktisko situāciju. Jāatzīmē, ka Direktīvas Nr.2021/1187 mērķis ir kopējā atļauju piešķiršanas procesa optimizēšana un administratīvo šķēršļu mazināšana, bet tā neparedz jaunas vai papildus atļauju piešķiršanas procedūras. Arī noteikumu projekta mērķis nav paredzēt jaunas administratīvas procedūras. Direktīvā ar “pilnvarojuma lēmumu” apzīmēts visu to lēmumu kopums, kas nepieciešami, lai noteiktu, vai projekta virzītājam ir vai nav tiesības īstenot projektu. Tāpat no direktīvas 2.panta 1.punkta izriet, ka šādu pilnvarojuma lēmumu pieņem saskaņā ar valsts tiesību sistēmu. Latvijas normatīvo aktu izpratnē “pilnvarojuma lēmums” pamatā aptver ietekmes uz vidi novērtējumu, nacionālo interešu objekta statusa piemērošanu konkrētajam projektam (ja attiecināms), būvprojekta izstrādi un būvatļaujas saņemšanu, kā arī projekta īstenošanai nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu;
- noteikumu projekta 3.2.apakšpunktā pārņemts Direktīvas Nr.2021/1187 2.panta 2.punktā definētais termins “atļauju piešķiršanas procedūra”.
Noteikumu projekta 3.2.apakšpunktā sniegtās definīcijas negatīvajā daļā norādītas tās procedūras, kas saskaņā ar direktīvu neietilpst pilnvarojuma lēmumā, atļauju piešķiršanas procedūrā un tās termiņa skaitījumā, tostarp iestāžu lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana augstākā iestādē un tiesā, procedūras, kas saistītas ar publiskā iepirkuma piešķiršanu, teritorijas plānošana un attīstības plānošana plašākā nozīmē, kas aptver t.sk. direktīvā minētos stratēģiskā līmenī veiktus pasākumus, kuri neattiecas uz konkrētu projektu, piemēram, stratēģisko vides novērtējumu, publiskā sektora budžeta plānošanu, vai valsts vai reģionālus transporta plānus.
2) tiek noteikti Eiropas transporta tīkla projekti, kuru īstenošanā jāievēro noteikumu prasības:
- Eiropas transporta tīkla projekti Rail Baltica jaunajā ar Eiropas sliežu platumu (1435 mm) pilnībā sadarbspējīgajā līnijā;
- Eiropas transporta tīkla projekti Via Baltica koridorā;
- projekti, kas ir daļa no Eiropas transporta tīkla pamattīkla koridoru posmiem saskaņā ar Regulas Nr. 1315/2013 44. panta 1. punktu un kuru kopējās izmaksas pārsniedz 300 000 000 euro;
3) tiek definēti izraudzītās iestādes pienākumi un noteikts, ka izraudzītās iestādes funkcijas pilda Satiksmes ministrija. Noteikumu projekta 3.5.apakšpunktā pārņemts Direktīvas Nr,2021/1187 2.panta 6.punktā definētais termins “izraudzītā iestāde”. Izraudzītās iestādes galvenie pienākumi ir informācijas kontaktpunkta funkcija un atļauju piešķiršanas procedūru organizēšana un uzraudzība. Saskaņā ar Direktīvas Nr.2021/1187 4.panta 4. un 5.apakšpunktu dalībvalstīm ir izvēles brīvība - pilnvarot izraudzīto iestādi pieņemt pilnvarojuma lēmumu. Ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un Eiropas transporta tīkla projektu īstenošanas un uzraudzības likumu šī izvēles brīvība nav īstenota, t.i., pilnvarojuma lēmumā ietilpstošos lēmumus pieņem nevis izraudzītā iestāde, bet iestādes, kam šāda kompetence jau noteikta Latvijas normatīvajos aktos. Savukārt noteikumu projekts saskaņā ar Direktīvu Nr.2021/1187, tai skaitā tās 4.panta 5.apakšpunktu, paredz, ka izraudzītā iestāde sniedz informatīvu atbalstu projekta virzītājam, koordinē atļauju piešķiršanas procedūru un tās termiņa ievērošanu, kā arī veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka projekta virzītājs tiek informēts par pilnvarojuma lēmuma pieņemšanu;
4) tiek noteikta atļauju piešķiršanas procedūras organizēšanas kārtība, tostarp prasības, kas attiecas uz pārrobežu Eiropas transporta tīkla projektu atļauju piešķiršanas procedūru organizēšanu:
Atļauju piešķiršanas procedūras organizēšanai ietver:
- kārtību, kādā projekta virzītājs paziņo izraudzītajai iestādei par projektu;
- atļauju piešķiršanas procedūras sākuma datumu, ko reģistrē izraudzītā iestāde;
- termiņu atļauju piešķiršanas procedūras īstenošanai, kas, saskaņā ar Direktīvā Nr.2021/1187 noteikto, nedrīkst pārsniegt četrus gadus no atļauju piešķiršanas procedūras sākuma un ir saistošs visām atļauju piešķiršanas procedūrā iesaistītajām iestādēm;
- nosacījumu, ka pamatotos gadījumos atļaujas piešķiršanas procedūras četru gadu termiņš var tikt pagarināts. Atkārtotu atļauju piešķiršanas procedūras pagarinājumu var piešķirt vienu reizi, t.i., kopā var piešķirt ne vairāk kā divus atļauju piešķiršanas procedūras pagarinājumus;
- ņemot vērā, ka, saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem atļauju izdošana pilnvarojuma lēmuma pieņemšanai ir vairāku institūciju kompetencē, nosacījumu, ka izraudzītā iestāde informē projekta virzītāju par pilnvarojuma lēmuma pieņemšanu;
- pienākumu izraudzītajai iestādei veikt nepieciešamos pasākumus, lai Direktīvas 2021/1187 tvērumā esošajiem transporta nozares projektiem tiktu piemērots nacionālo interešu objekta statuss, t.i., izraudzītā iestāde ir attiecīgā nozares ministrija, kas, saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 17.pantu sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā virza apstiprināšanai Ministru kabinetā priekšlikumu par nacionālo interešu objekta izveidošanu.
5) Noteikumu projektā noteikts, ka izraudzītā iestāde informē projekta virzītāju par nepieciešamo atļauju sagatavošanu atļauju piešķiršanas procedūras ietvaros un sniedz norādes par nepieciešamās informācijas un dokumentu iesniegšanu. Lai nodrošinātu, ka projekta virzītājam tiek sniegta minētā informācija, Satiksmes ministrijas tīmekļa vietnē tiks ievietota rokasgrāmata par projektu atļauju piešķiršanas procedūru īstenošanu saskaņā ar Direktīvu 2021/1187, kurā plānots iekļaut informāciju par:
- nacionālo normatīvo regulējumu Direktīvas Nr.2021/1187 prasību transponēšanai;
- prasībām projekta virzītājam par iesniedzamo informāciju, lai paziņotu par projektu;
- atļauju piešķiršanas procedūras organizēšanu un piemērojamajiem termiņiem pilnvarojuma lēmuma pieņemšanai;
- ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūras veikšanu;
- nacionālo interešu objekta statusa piemērošanu konkrētajam projektam;
- būvprojekta izstrādi un būvatļaujas saņemšanu;
- projekta īstenošanai nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu;
- izraudzītās iestādes un atļauju piešķiršanas procedūrā iesaistīto iestāžu kontaktinformāciju.
Prasības attiecībā uz pārrobežu Eiropas transporta tīkla projektu atļauju piešķiršanas procedūrām nosaka pienākumu izraudzītajai iestādei:
- sadarboties ar attiecīgo projektu sagatavošanā iesaistīto valstu izraudzītajām iestādēm, lai vienotos un koordinētu vienota grafika īstenošanu attiecībā uz atļauju piešķiršanas procedūru;
- informēt Eiropas koordinatoru (kas ir izraudzīts saskaņā ar Regulas Nr. 1315/2013 45.pantu) par atļauju piešķiršanas procedūrām;
- pēc pieprasījuma sniegt informāciju Eiropas koordinatoram par veiktajiem vai plānotajiem atļauju piešķiršanas procedūras īstenošanas pasākumiem, ja netiek ievērots izraudzītās iestādes noteiktais termiņš atļauju piešķiršanas procedūrai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Noteikumu projektā noteiktās izraudzītās iestādes funkcijas tiks nodrošinātas Satiksmes ministrijas esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021L1187
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 7.jūlija Direktīva (ES) 2021/1187 par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla (TEN-T) ieviešanu.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32013R1315
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 11.decembra Regula (ES) 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES.
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 7.jūlija Direktīva (ES) 2021/1187 par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla (TEN-T) ieviešanu.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1.panta 1.punkts
1.punkts
2.punkts
2.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
1.panta 2.punkts
Netiek pārņemts, jo tiek paredzēta rīcības brīvība.
-
Netiek izmantota 1.panta 2.punktā paredzētā rīcības brīvība, jo projektiem, kas neietilpst Direktīvas 2021/1187 1.panta 1.punkta tvērumā, nav identificēta nepieciešamība veikt transporta nozares projektu atļauju piešķiršanas procedūru organizēšanu un uzraudzību.
2.panta 1.punkts
3.1.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 2.punkts
3.2.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 3.punkts
3.3.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 4.punkts
Likuma "Grozījumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likumā" 2.pants (Nr.323/Lp14)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 5.punkts
3.4.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 6.punkts
3.5.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 7.punkts
Netiek pārņemts, jo tiek paredzēta rīcības brīvība (skatāms kontekstā ar 7.panta 2.punktā paredzēto rīcības brīvību).
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3.panta 1.punkts
1) 13.punkts.
2) Teritorijas attīstības plānošanas likuma 17.pants.
2) Teritorijas attīstības plānošanas likuma 17.pants.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3.panta 2.punkts
1) 13.punkts.
2) Teritorijas attīstības plānošanas likuma 17.pants.
2) Teritorijas attīstības plānošanas likuma 17.pants.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3.panta 3.punkts
N/A
-
-
4.panta 1.punkts
4.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
4.panta 2.punkts
Netiek pārņemts, jo tiek paredzēta rīcības brīvība.
Pārņemtas pilnībā
Netiek izmantota 4.panta 2.punktā paredzētā rīcības brīvība, jo vairāku izraudzīto iestāžu noteikšana palielinās administratīvo slogu Direktīvas Nr.2021/1187 prasību pārņemšanā.
4.panta 3.punkts
5.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
4.panta 4.punkts
Netiek pārņemts, jo tiek paredzēta rīcības brīvība.
-
Netiek izmantota 4.panta 4.punktā noteiktā rīcības brīvība pamatojoties uz to, ka pilnvarojuma lēmumā ietilpstošos lēmumus pieņem nevis izraudzītā iestāde, bet iestādes, kam šāda kompetence jau noteikta Latvijas normatīvajos aktos.
4.panta 5.punkts
12.punkts
Paziņošanas likums
Administratīvo procesa likuma 70.pants
Paziņošanas likums
Administratīvo procesa likuma 70.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
4.panta 6.punkts
Netiek pārņemts, jo tiek paredzēta rīcības brīvība.
-
Netiek izmantota 4.panta 6.punktā noteiktā rīcības brīvība, jo atļauju piešķiršanas procedūra Eiropas transporta tīkla projektiem atšķiras, tādēļ vienotu termiņu noteikšana dažādiem atļauju piešķiršanas procedūras starpposmiem nav iespējama.
4.panta 7.punkts
3.5.apakšpunkts.
5.punkts.
7.punkts.
8.punkts.
9.punkts.
5.punkts.
7.punkts.
8.punkts.
9.punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
4.panta 8.punkts
N/A
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz nosacījumus, kas skartu citu atļauju piešķiršanas procedūrā iesaistīto iestāžu kompetenci vai iespēju projekta virzītājam tieši sazināties ar atsevišķām iestādēm, lai saņemtu īpašas atļaujas, lēmumus vai atzinumus. Turklāt Satversmes 104.pants paredz pamattiesības ikvienam likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības.
5.panta 1.punkts
7.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
5.panta 2.punkts
3.2.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
5.panta 3.punkts
Netiek pārņemts, jo tiek paredzēta rīcības brīvība.
-
Netiek izmantota 5.panta 3.punktā paredzētā rīcības brīvība, jo īpaša valsts tiesību akta pieņemšana atļauju piešķiršanas procedūras pabeigšanai pagarinās atļauju piešķiršanas procedūru, kas kavēs Direktīvā Nr.2021/1187 noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī radīs papildus administratīvo slogu.
5.panta 4.punkts
8.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
5.panta 5.punkts
N/A
-
-
6.panta 1.punkts
6.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
6.panta 2.punkts
Netiek pārņemts, jo tiek paredzēta rīcības brīvība.
-
Netiek izmantota 6.panta 2.punktā paredzētā rīcības brīvība, jo Eiropas transporta tīkla projektu gatavības pakāpes noteikšanai netiek identificēta nepieciešamība noteikt informācijas un atbilstīgo dokumentu detalizācijas līmeni, kas projekta virzītājam jāiesniedz, paziņojot par projektu.
6.panta 3.punkts
5.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
6.panta 4.punkts
Netiek pārņemts, jo tiek paredzēta rīcības brīvība.
-
Netiek izmantota 6.panta 4.punktā paredzētā rīcības brīvība, kas nosaka, ka dalībvalstis var prasīt, ka izraudzītā iestāde pēc projekta virzītāja pieprasījuma izveido sīki izstrādātu pieteikumu iesniegšanas kārtību, jo projekta virzītāja veiksmīga paziņošana par projektu tiek nodrošināta ar Direktīvas Nr.2021/1187 6.panta 3.punkta pārņemšanu noteikumu projekta 4.punktā, kurā noteikts, ka izraudzītā iestāde savā tīmekļa vietnē publicē vispārīgu informāciju un prasības projekta virzītājam par iesniedzamo informāciju, lai paziņotu par projektu.
6.panta 5.punkts
Netiek pārņemts, jo tiek paredzēta rīcības brīvība (skatāma kontekstā ar 6.panta 4.punktā paredzēto rīcības brīvību).
-
Netiek izmantota 6.panta 5.punktā paredzētā rīcības brīvība, jo netiek pārņemts Direktīvas Nr.2021/1187 6.panta 4.punkts, kas paredz iespēju piemērot sīki izstrādāto Eiropas transporta tīkla projektu pieteikumu iesniegšanas kārtību.
6.panta 6.punkts
Netiek pārņemts, jo tiek paredzēta rīcības brīvība (skatāma kontekstā ar 6.panta 4.punktā paredzēto rīcības brīvību).
-
Netiek izmantota 6.panta 6.punktā paredzētā rīcības brīvība, jo netiek pārņemts Direktīvas Nr.2021/1187 6.panta 4.punkts, kas paredz iespēju piemērot sīki izstrādāto Eiropas transporta tīkla projektu pieteikumu iesniegšanas kārtību.
6.panta 7.punkts
12.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
6.panta 8.punkts
11.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
7.panta 1.punkts
14.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
7.panta 2.punkts
Netiek pārņemts, jo tiek paredzēta rīcības brīvība.
-
Netiek izmantota 7.panta 2.punktā paredzētā rīcības brīvība, jo kopīgās iestādes izveidošana pārrobežu projektu atļauju piešķiršanas procedūras koordinēšanai palielina administratīvo slogu. Pārrobežu projektu atļauju piešķiršanas procedūras koordinēšana tiks nodrošināta saskaņā ar Direktīvas Nr.2021/1187 7.panta 1.punktā noteikto, t.i., sadarbojoties pārrobežu projektā iesaistīto dalībvalstu izraudzītajām iestādēm, lai koordinētu savus grafikus un vienotos par kopīgu grafiku attiecībā uz atļauju piešķiršanas procedūru.
7.panta 3.punkts
15.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
7.panta 4.punkts
16.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8.panta 1.punkts
Likuma "Grozījumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likumā" 6.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8.panta 2.punkts
Likuma "Grozījumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likumā" 6.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
9.panta 1.punkts
Tiks pārņemts ar noteikumu projekta spēkā stāšanās brīdi
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
9.panta 2.punkts
Pārņemts ar likuma "Grozījumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likumā" spēkā stāšanās brīdi.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
9.panta 3.punkts
Likuma "Grozījumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likumā" 8.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
10.panta 1.punkts
N/A
-
-
10.panta 2.punkts
N/A
-
-
11.panta 1.punkts
Tiks pārņemts ar likuma "Grozījumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likumā" spēkā stāšanās brīdi un noteikumu projekta apstiprināšanu.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
11.panta 2.punkts
N/A
-
-
Pielikums
1.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Direktīvā ir paredzēta opcija dalībvalstīm noteikt stingrākas un detalizētākas prasības, ko Latvija neizmantos, lai nepalielinātu administratīvo slogu, kā arī ņemot vērā pastāvošās tiesību normas Latvijas normatīvajos aktos.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 11.decembra Regula (ES) 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
31.pants
1.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
33.pants
1.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
44.panta 1.punkts
1.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
45.pants
14.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Nav paredzēta rīcības brīvība.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi vai priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Noteikumu projektā Satiksmes ministrijai noteikts pildīt izraudzītās iestādes pienākumus, kas paplašinās esošās funkcijas.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi