Anotācija (ex-ante)

22-TA-1954: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Vietējo pašvaldību referendumu likuma pārejas noteikums.
2022. gada 17. martā tika pieņemts Vietējo pašvaldību referendumu likums, kura mērķis ir veicināt vietējās pašvaldības iedzīvotāju līdzdalību vietējās nozīmes jautājumu lemšanā un noteikt jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu (turpmāk — pašvaldības referendums), pašvaldības referenduma finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams pašvaldības referendums un paziņojami tā rezultāti. Vietējo pašvaldību referendumu likums paredz balsošanas kārtību, kurā vēlētāju datu apstrādei tiek izmantots Vēlētāju reģistrs.

 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekta “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” (turpmāk – likumprojekts) mērķis ir noteikt Vēlētāju reģistra darbības kārtību, nosakot kārtību, kādā tiek apstrādāti vēlētāju dati, lai nodrošinātu pašvaldības referenduma norisi.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Likumprojekts stājas spēkā vienlaikus ar Vietējo pašvaldību referendumu likumu, proti, 2024. gada 1. janvārī.
 

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Vietējo pašvaldību referenduma likuma 7. panta otrajā daļā noteikts, ka tiesības piedalīties pašvaldības referendumā ir personai, kura dienā, kad pieņemts lēmums par pašvaldības referenduma rīkošanu, atbilst Vietējo pašvaldību referenduma likuma 7. panta pirmās daļas prasībām un ir reģistrēta Vēlētāju reģistrā. Tādējādi, viens no nosacījumiem, kad persona ir tiesīga piedalīties pašvaldības referendumā ir vēlētāja personas datu iekļaušana Vēlētāju reģistrā.
Atbilstoši Vietējo pašvaldību referenduma likuma 17. panta otrajai daļai un 29. panta pirmajai un trešajai daļai balsošanas telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis, izmantojot tiešsaisti ar Vēlētāju reģistru, pārliecinās, vai balsotājs jau nav nobalsojis pašvaldības referendumā klātienē, izdara Vēlētāju reģistrā atzīmi par balsošanu un izsniedz balsotājam ar vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu balsošanas zīmi. Balsotājs parakstās balsotāju sarakstā par balsošanas zīmes saņemšanu. Gadījumā, ja nav iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu ir iekļautas Vēlētāju reģistrā un tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos pašvaldības referendumā, personu ieraksta atsevišķā balsotāju sarakstā un izsniedz tai balsošanas zīmi, ar vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu balsošanas aploksni un reģistrācijas aploksni, uz kuras iecirkņa komisija norādījusi personas vārdu, uzvārdu un kārtas numuru balsotāju sarakstā. Kad atkal iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā un tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos referendumā, vēlēšanu iecirkņa komisija, netraucējot balsošanu, pārbauda šīs ziņas pēc atsevišķajiem balsotāju sarakstiem, izdara Vēlētāju reģistrā atzīmi par balsotāja piedalīšanos referendumā un balsotāju sarakstā atzīmē, vai personas balss ir līdzskaitāma.
          Šobrīd Velētāju reģistra likumā nav noteikts, ka vienota vēlētāju uzskaite tiek veikta Vēlētāju reģistrā, lai nodrošinātu pašvaldības referenduma norisi, kā arī nav noteikta kārtība, kādā ziņas par vēlētāju tiek iekļautas Vēlētāju reģistrā, lai pašvaldības referenduma norises laikā vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis varētu pārbaudīt, vai ziņas par vēlētāju ir iekļautas Vēlētāju reģistrā un izdarītu atzīmi par vēlētāja dalību pašvaldības referendumā.

 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ievērojot to, ka Vietējo pašvaldību referenduma likumā ir noteikts, ka pašvaldības referendumā var balsot persona, kura ir reģistrēta Vēlētāju reģistrā un ir noteikta kārtība, kādā  iecirkņa vēlēšanu komisijas loceklis pārliecinās un izdara atzīmi Velētāju reģistrā par personas dalību pašvaldības referendumā, bet Velētāju reģistra likumā nav noteikts, ka vienota vēlētāju uzskaite tiek veikta Vēlētāju reģistrā, lai nodrošinātu pašvaldības referenduma norisi, tad likumprojekta mērķis ir paplašināt Vēlētāju reģistra likuma darbības jomu, nosakot, ka vienota vēlētāju uzskaite tiks nodrošināta arī pašvaldības referendumā un likumprojekts noteiks kārtību, kādā dati par vēlētājiem pirms pašvaldības referenduma norises tiks iekļauti Vēlētāju reģistrā. Tāpat likumprojekts paredz precizēt esošo regulējumu atbilstoši faktiskajai situācijai.

 
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 1. pants paredz paplašināt Vēlētāju reģistra darbības jomu, nosakot, ka Vēlētāju reģistrs veic to personu uzskaiti, kurām saskaņā ar Vietējo pašvaldību referendumu likumu ir tiesības piedalīties pašvaldības referendumā.
          Likumprojekta 2. pants paredz grozīt Vēlētāju reģistra likuma 5. pantu, paredzot to, ka Vēlētāju reģistrā tiek iekļautas un aktualizētas ziņas arī par Latvijas pilsoņiem, Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri lēmuma par pašvaldības referenduma rīkošanu pieņemšanas dienā sasniedza 18 gadu vecumu, ir reģistrēti Fizisko personu reģistrā un tiem dzīvesvietas adrese ir reģistrēta attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā notiks pašvaldības referendums. Vienlaikus, lai nodrošinātu, ka pašvaldības referendumā var piedalīties arī vēlētājs, kuram tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā norisināsies pašvaldības referendums,  pieder nekustamais īpašums, likumprojekta 2. pants paredz, ka Vēlētāju reģistrā tiks aktualizēta informācija arī par vēlētājiem, kuriem attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums. Pašvaldību referenduma procesā nav paredzēta e-pakalpojuma izmantošana, kura ietvaros nekustamā īpašuma īpašniekam ir iespējams pieteikties balsošanai, pamatojoties uz likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta nekustamā īpašuma pamata, kas atrodas attiecīgajā administratīvajā teritorijā, kurā izsludināts pašvaldības referendums. Tādējādi, minēto ziņu uzkrāšana Vēlētāju reģistrā sekmēs to, ka ziņas tikai par tiem vēlētājiem, kuriem lēmuma par pašvaldības referenduma rīkošanu pieņemšanas dienā piederēja nekustamais īpašums, kas reģistrēts zemesgrāmatā, tiks iekļautas automātiski Vēlētāju reģistrā, un daļai no personām nevajadzēs atsevišķi vērsties pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, uzrādīt nekustamā īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu un iesniegt iesniegumu ar lūgumu iekļaut ziņas par personu vēlētāju sarakstā, lai piedalītos pašvaldības referendumā.

Ievērojot minētos grozījumus par vēlētāja datu iekļaušanu Vēlētāju reģistrā, likumprojekts paredz papildināt arī Vēlētāju reģistra likuma 15. pantu ar 3.1 daļu, nosakot ka Tiesu administrācijai būs nepieciešams no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (turpmāk – Pārvalde) sniegt ziņas par tām personām, kurām lēmuma par pašvaldības referenduma rīkošanu pieņemšanas dienā piederēja likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, kas atrodas tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā notiks pašvaldības referendums. Tiesu administrācija sniegs Pārvaldei ziņas, norādot personas personas kodu un administratīvās teritorijas kodu, kurā personai pieder nekustamais īpašums. 2022. gada 5. maijā notika attālināta starpinstitūciju sanāksme, kurā piedalījās Pārvaldes, Centrālās vēlēšanu komisijas, Tieslietu ministrijas, Tiesu administrācijas, Valsts zemes dienesta pārstāvji. Sanāksmes laikā tika apspriests jautājums par nekustamā īpašuma īpašnieka datu nodošanu Pārvaldei saistībā ar Vietējo pašvaldību referendumu likumu un apspriesti arī jautājumi par minēto datu manuālu ievadi Vēlētāju reģistrā.
Saskaņā ar Civillikuma 89. panta otro daļu viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās. Tādējādi, īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu var veidoties arī, ja personas laulības laikā ieguvušas nekustamo īpašumu kopīgi. Papildus tam likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” paredz divus patstāvīgus nekustamā īpašuma tiesību iegūšanas pamatus – privatizāciju vispārējā kārtībā, un tā saucamo paātrināto privatizāciju jeb dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Līdz ar to, ja īpašums ir iegūts saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” XV1 nodaļu “Dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai”, tad arī uzskatāms, ka personai pieder nekustamais īpašums.
Pamatojoties uz Civillikuma 89. pantā un likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteikto, Vietējo pašvaldību referenduma likumā teikto, ka pašvaldības referendumā ir tiesības piedalīties vēlētājiem, kuriem attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, ir jāinterpretē plaši, paredzot arī to, ka piedalīties pašvaldības referendumā ir tiesības personām, kurām attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder kopīgs īpašums vai pieder īpašums, kas iegūts paātrinātās privatizācijas rezultātā. Tā kā Tiesu administrācijas pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā netiek iekļauti dati par līdzīpašniekiem (laulātajiem, kuriem ir kopmanta, kas nav reģistrēta zemesgrāmatā) un personām, kas ieguvušas īpašuma tiesības paātrinātās privatizācijas rezultātā, tad Vēlētāju reģistrā netiks automātiski aktualizētas ziņas par minētām personām. Kā rezultātā, nekustamā īpašumā līdzīpašniekiem vai personām, kuras ieguva nekustama īpašuma tiesības paātrinātās privatizācijas rezultātā un ziņas par kurām netiks iekļautas Vēlētāju reģistrā, ir jānodrošina iespēja vērsties ar rakstveida iesniegumu pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē un lūgt, lai ziņas par personu tiktu iekļautas vēlētāju sarakstā. Ievērojot minēto, ir nepieciešams veikt grozījumus Vietējo pašvaldību referendumu likumā, paredzot, ka personām, kurām pieder nekustamais īpašums, kas atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā norisinās pašvaldības referendums un ziņas par kurām nav iekļautas Vēlētāju reģistrā, ir tiesības ar rakstveida iesniegumu vērsties pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē un lūgt, lai ziņas par personu tiktu iekļautas vēlētāju sarakstā. Papildus tam, Vietējo pašvaldību referendumu likumā ir nepieciešams noteikt, ka pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādēs personām ir tiesības iesniegt iesniegumu par ziņu iekļaušanu vēlētāju sarakstā ne agrāk kā 14 darbdienas pirms pašvaldības referenduma norises dienas un ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms pašvaldības referenduma norises dienas. Šāds termiņš tiek noteikts, ievērojot sākotnējā vēlētāju saraksta izveides termiņu, proti, pēc tā, kad personas iesniegs iesniegumus ar lūgumu iekļaut ziņas par tām vēlētāju sarakstā, Pārvaldei būs nepieciešams vēl izveidot elektronisko vēlētāju sarakstu un nodot to pašvaldības iecirkņa vēlēšanu komisijai, lai tās veiktu Vietējo pašvaldību referenduma likumā noteiktās darbības. Ievērojot to, ka tehnisku iemeslu dēļ Tiesību aktu portāla likumprojekta anotācijas  4. sadaļā kā atbildīgo institūciju nav iespējams noteikt Centrālo vēlēšanu komisiju, tad par grozījumiem Vietējo pašvaldību referenduma likumā un atbildīgo institūciju ir norādīta informācija likumprojekta anotācijas 1.3. apakšpunktā. Ir nepieciešams izstrādāt grozījumu projektu Vietējo pašvaldību referendumu likumā, lai nodrošinātu, ka personām, kurām pieder nekustamais īpašums, kas atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā norisinās pašvaldības referendums un ziņas par kurām nav iekļautas Vēlētāju reģistrā, ir tiesības ar rakstveida iesniegumu vērsties pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē un lūgt, lai ziņas par personu tiktu iekļautas vēlētāju sarakstā, kā arī nepieciešams noteikt, ka pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādēs personām ir tiesības iesniegt iesniegumu par ziņu iekļaušanu vēlētāju sarakstā ne agrāk kā 14 darbdienas pirms pašvaldības referenduma norises dienas un ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms pašvaldības referenduma norises dienas. Grozījumus Vietējo pašvaldību referendumu likumā izstrādās Centrālā vēlēšanu komisija. Plānots, ka minētos grozījumus Centrālā vēlēšanu komisija izstrādās un virzīs izskatīšanai Saeimā līdz 2023. gada 31. janvārim.

Ievērojot to, ka valstī nelielā laika periodā vai vienlaikus var norisināties pašvaldības referendumi vairākās pašvaldībās, tad likumprojekts paredz papildināt Vēlētāju reģistra likumu ar 7.1 pantu, nosakot, ka vēlēšanu komisijai vienas darbdienas laikā pēc tam, kad paziņots lēmums par pašvaldības referenduma rīkošanu, rakstveidā būs jāinformē par to Pārvaldi. Tāpat minētajā pantā ir noteikts pulksteņa laiks, līdz kuram pašvaldības vēlēšanu komisija varēs iesniegt paziņojumu. Pulksteņa laiks tiek noteikts tiem gadījumiem, kad saskaņā ar Vietējo pašvaldību referenduma likuma 13. panta ceturto daļu 20 darbdienas pirms pašvaldības referenduma norises dienas vēlēšanu komisija saņems iesniegumu par referenduma rīkošanu par citu Vietējo pašvaldību referenduma likuma 5. pantā minēto jautājumu. Šāda pienākuma noteikšana vēlēšanu komisijai ir nepieciešama, lai Pārvalde, pamatojoties uz vēlēšanu komisijas rakstveida ziņojumu,  Vēlētāju reģistrā varētu laikus uzsākt vēlētāju datu apstrādi Vēlētāju reģistra likumā noteiktajos termiņos. Tāpat rakstveida paziņojuma sniegšana Pārvaldei izslēgs tos gadījumus, kad Pārvalde nebūs informēta, ka attiecīgajā pašvaldībā ir izsludināts pašvaldības referendums.         
Likumprojekts paredz grozīt Vēlētāju reģistra likuma 9. pantu, nosakot, ka Pārvalde, pamatojoties uz Fizisko personu reģistrā esošajām ziņām, Vēlētāju reģistrā iekļauj ziņas par Latvijas pilsoņiem, kuri lēmuma par pašvaldības referenduma rīkošanu pieņemšanas dienā sasniedza 18 gadu vecumu, iekļaujot Vēlētāju reģistrā ziņas ne agrāk kā 19 darbdienas pirms vietējā pašvaldības referenduma. Šāds termiņš vēlētāju datu atlasei ir noteikts, ievērojot Vietējo pašvaldību referenduma likuma 13. panta ceturtajā daļā noteikto, proti, ja pēc tam, kad publiski paziņots vēlēšanu komisijas lēmums par pašvaldības referenduma rīkošanu, bet ne vēlāk kā 20 darbdienas pirms pašvaldības referenduma norises dienas vēlēšanu komisija ir saņēmusi iesniegumu par referenduma rīkošanu par citu šā likuma 5. pantā minēto jautājumu, ierosinātie pašvaldības referendumi rīkojami vienā dienā [..]. Tiesības piedalīties pašvaldības referendumos, kurus rīko vienā dienā, ir personām, kuras dienā, kad vēlēšanu komisija pieņēmusi lēmumu par referendumu rīkošanu vienā dienā, atbilst Vietējo pašvaldību referenduma likuma 7. panta pirmās daļas prasībām un ir reģistrētas Vēlētāju reģistrā. No Vietējo pašvaldību referenduma likuma 13. panta ceturtās daļas secināms, ka pēc pašvaldības referenduma izsludināšanas vēl pastāv varbūtība, ka var tikt rīkots vēl viens pašvaldību referendums citā jautājumā. Tādējādi, likumprojektā tiek noteikts, ka sākotnējais vēlētāju saraksts tiek izveidots ne agrāk kā 19 darbdienas pirms pašvaldības referenduma norises dienas, lai nodrošinātu to, ka  sākotnējā vēlētāju sarakstā tiek iekļautas ziņas arī par tiem vēlētājiem, kuriem bija tiesības balsot lēmuma par pašvaldības referenduma rīkošanu citā jautājumā pieņemšanas brīdī.
Grozījumi Vēlētāju reģistra likuma 12. pantā, tas ir likumprojekta 6. pants, paredz noteikt, ka vēlētāju saraksts pašvaldības referendumā tiek izveidots ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms vietējā pašvaldību referenduma norises dienas. Šāds termiņš tiek noteikts, jo sākot ar 14 darbdienu pirms pašvaldības referenduma vajadzēs nodrošināt iespēju personām, ziņas par kurām kā nekustamā īpašuma īpašniekiem netiks iekļautas vēlētāju sarakstā, iesniegt iesniegumu ar lūgumu iekļaut ziņas par tām vēlētāju sarakstā, jo personai (Latvijas pilsonim, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim) paātrinātās privatizācijas rezultātā vai kā līdzīpašniekam pieder nekustamais īpašums tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā notiks pašvaldības referendums. Papildus tam, likumprojekts paredz grozīt Vēlētāju reģistra likuma 12. panta ceturto daļu, paredzot, ka Vēlētāju reģistrā sākotnējā vēlētāju sarakstā Pārvalde iekļaus ziņas tikai par tiem vēlētājiem, kuri ir reģistrēti dzīvesvietā attiecīgajam vēlēšanu apgabalam piederīgajās adresēs, proti, iekļaus sākotnējā sarakstā tikai to informāciju, kas Pārvaldei būs pieejama līdz 15 darba dienai pirms pašvaldības referenduma norises dienas. Vēlāk minētais saraksts tiks papildināts ar nekustamā īpašuma īpašnieku datiem.
Likumprojekta 7. pants paredz arī papildināt Vēlētāju reģistra likuma 15. panta ar piekto daļu, nosakot, ka elektronisko vēlētāju sarakstu Pārvalde izveido 6 darbdienas pirms pašvaldības referenduma. Šāds termiņš elektroniskā vēlētāju saraksta izveidei ir noteikts, jo saskaņā ar Vietējo pašvaldību referendumu likumu 15. panta pirmo daļu  iepriekšējā balsošana par pašvaldības referendumam nodoto jautājumu notiek elektroniski pirmdienā, otrdienā un trešdienā pirms referenduma dienas visu diennakti pēc Latvijas laika. Tādējādi, lai nodrošinātu to, ka iepriekšējās balsošanas laikā ir pieejams elektroniskais velētāju saraksts, kurā ir apkopota informācija par visiem pašvaldības referenduma vēlētājiem, tad likumprojekts paredz, ka elektroniskais vēlētāju saraksts ir pieejams 6 darbdienas pirms pašvaldības referenduma norises.
Vienlaikus likumprojekta 7. pants paredz grozīt Vēlētāju reģistra likuma 15. panta ceturto daļu, nosakot tiesību normā vēlēšanu procedūras, attiecībā uz kurām tiek piemērots Vēlētāju reģistra likuma 15. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktais. Ar minēto grozījumu tiek nodrošināta teksta konsekvence ar   Likumprojekta 7. pantā paredzēto Vēlētāju reģistra likuma 15. panta piektās daļas grozījumu, kā arī tiek atvieglota Vēlētāju reģistra likuma 15. panta ceturtās daļas interpretācija. Attiecībā uz Vēlētāju reģistra likuma 15. panta trešās daļas grozīšanu norādāms, ka šobrīd Vietējo pašvaldību referenduma likumā paredzētais regulējums par  balsotājiem, kuriem piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kā arī personām, kuras atrodas īslaicīgās aizturēšanas vietās, ir noteikta balsošanas kārtība, kuras izpildei nav nepieciešams atsevišķi saņemt datus no Ieslodzījuma vietu pārvaldes iekļaušanai Vēlētāju reģistrā. Vienlaikus norādāms, ka tiek plānots veikt grozījumus Vietējo pašvaldību referendumu likumā, paredzot to, ka pašvaldības referendumā varēs balsot personas, kurām piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis un personas, kuras atrodas īslaicīgās aizturēšanas vietās, taču atrodas ārpus tās pašvaldības teritorijas, kurā notiek attiecīgais referendums, kā arī varēs balsot visas ar brīvības atņemšanu notiesātās personas, kas atbilst Vietējo pašvaldību referenduma likuma 7. pantā noteiktajam. Kā tiklīdz minētie grozījumi tiks pieņemti Saeimā otrajā lasījumā un tiks konstatēts, ka Vēlētāju reģistrā būs nepieciešams iekļaut un aktualizēt arī ziņas no Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārziņā esošās Ieslodzīto informācijas sistēmas, tad tiks veikti attiecīgi grozījumi Vēlētāju reģistra likuma 15. panta trešajā daļā. Minētos grozījumus virzīs Centrālā vēlēšanu komisija izskatīšanai Saeimā līdz 2023. gada 31. janvārim.

Tāpat likumprojekta 9. pants paredz grozīt Vēlētāju reģistra likuma 19. panta pirmo daļu, nosakot, ka Eiropas Parlamenta, pašvaldības domes, Saeimas vēlēšanās vai pašvaldības referendumā Pārvalde ne vēlāk kā pulksten 19 septītajā dienā pirms vēlēšanām vai pirms pašvaldības referenduma norises dienas nodrošina, ka Reģistrs un vēlētāju elektroniskais saraksts ir pieejams vēlēšanu iecirkņu komisijām. Šāds termiņš attiecībā uz elektroniskā vēlētāju saraksta pieejamību pašvaldības referendumā vēlēšanu iecirkņa komisijām ir noteikts, jo Vietējo pašvaldību referenduma likumā ir noteikta iepriekšējā balsošana, kuras nodrošināšanai ir nepieciešams elektroniskais vēlētāju saraksts, kā arī tiks nodrošināta Vietējo pašvaldību referenduma likuma 17. panta otrajā daļā noteiktā pienākuma izpilde, kas paredz, ka vēlēšanu iecirkņa komisijai nepieciešams pārliecināties, vai vēlētājs jau nav nobalsojis pašvaldības referendumā klātienē un izdarīt Vēlētāju reģistrā atzīmi par balsošanu. Tādējādi, likumprojekta tiesību norma paredz gan vēlētāju saraksta un Reģistra pieejamību vēlēšanu iecirkņa komisijām.
Papildus likumprojekts paredz pilnveidot esošo Vēlētāju reģistra likuma regulējumu, novēršot  konstatētās neatbilstības pašreizējai faktiskajai situācijai.
Likumprojekta 3. pants paredz grozīt Vēlētāju reģistra likuma 6. panta pirmo daļu, nosakot to informācijas apjomu, kas Vēlētāju reģistrā tiek iekļauts no Fizisko personu reģistra un nosakot to informācijas apjomu, kas Vēlētāju reģistrā tiek iekļauts un aktualizēts laika gaitā, iegūstot nepieciešamo informāciju par vēlētāju, atsevišķi. Pēc būtības netiek mainīts Vēlētāju reģistrā iekļaujamais ziņu apjoms, bet gan tiek noteikts, kad ziņas tiek saņemtas no Fizisko personu reģistra vai iegūtas laika gaitā. Tātad, Vēlētāju reģistra likuma 2. pantā minētajās vēlēšanu procedūrās, veidojot sākotnējo vēlētāju sarakstu, dati par vēlētāju, proti, vēlētāja personas kods, vārds (vārdi), uzvārds, personu apliecinošā dokumenta ar jaucējfunkciju apstrādātais numurs, dzimšanas datums, pilsonība un dzīvesvietas adrese, tiek iegūti no Fizisko personu reģistra un tie tiek iekļauti Vēlētāju reģistrā. Tādējādi, likumprojekts paredz noteikt Vēlētāju reģistra likuma 6. panta pirmās daļas 1. punktā to informācijas apjomu, kas par personu Vēlētāju reģistrā tiek iekļauts no Fizisko personu reģistra. Fizisko personu reģistrā iekļautās ziņas tiek apstrādātas, lai iekļautu tās Vēlētāju reģistrā, pamatojoties uz attiecīgo vēlēšanu procedūru regulējošo normatīvo aktu, kurā noteikts personu loks, kurām ir tiesības vēlēt noteiktajā vēlēšanu procedūrā vai piedalīties pašvaldības referendumā. 

Norādāms, ka Vēlētāju reģistrā tiek uzkrātas ziņas par personu apliecinošā dokumenta numuru, kas apstrādāts ar jaucējfunkciju, ar mērķi pārbaudīt, vai vēlēšanu iecirknī ieradusies persona ir vēlētājs. Ar jaucējfunkciju apstrādātais personu apliecinošā dokumenta numurs ir dati, pēc kuriem, automatizēti no personu apliecinošā dokumenta mašīnlasāmās zonas tiek lasītas ziņas par personu apliecinošā dokumenta numuru un tiek automatizēti pārbaudīta personas (vēlētāja) esamība elektroniskajā vēlētāju sarakstā. Automatizētā datu lasīšana minimizē apstrādājamo personas datu apjomu. Šobrīd spēkā esošā Vēlētāju reģistra likuma redakcija paredz ziņu uzkrāšanu Vēlētāju reģistrā par personu apliecinošu dokumentu šādā apjomā: dokumenta veids, sērija un numurs, izdošanas datums, derīguma termiņš, izdevējvalsts un izdevējiestāde. Ievērojot to, ka pārbaude, vai persona ir vēlētājs, notiek automatizētā veidā un automatizētās pārbaudes veikšanai ir nepieciešamas ziņas tikai par personu apliecinošā dokumenta numuru, kas apstrādāts ar jaucējfunkciju, tad likumprojekts paredz minimizēt Vēlētāju reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu par personu apliecinošo dokumentu.

Savukārt, attiecībā uz likumprojektā noteikto Vēlētāju reģistra likuma 6. panta pirmās daļas 2. punktu norādāms, ka šajā punktā noteiktās ziņas Vēlētāju reģistrā par vēlētāju tiek iekļautas un aktualizētas laika gaitā pēc sākotnējā vēlētāju saraksta izveides. Ziņas par vēlētāja vārdu (vārdi), uzvārdu, dzimšanas datumu, pilsonību, dzīvesvietas adresi, vēlētāja kodu, vēlēšanu apgabalu tiek iekļautas, pamatojoties uz Vēlētāju reģistra likuma 11. pantu, kurā noteikts, ka personām, kuras ir atbrīvotas no reģistrācijas Fizisko personu reģistrā, ir noteiktas tiesības Ārlietu ministrijā ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām pieteikties balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijas Republikā un Centrālā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā 20 dienas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām manuāli iekļauj Vēlētāju reģistrā ziņas par minētām personām. Tādējādi, Centrālā vēlēšanu komisija, pamatojoties uz personas iesniegumu, manuāli iekļauj ziņas par personu Vēlētāju reģistrā. Attiecībā uz ziņu iekļaušanu un aktualizēšanu Vēlētāju reģistrā par adresi ārvalstī, uz kuru izsūtāmi dokumenti balsošanai pa pastu, ja vēlētājs pieteicies balsot pa pastu, elektroniskā pasta adresi, uz kuru nosūtāma tīmekļvietnes adrese, kurā ir pieejami balsošanas materiāli, ja vēlētājs Saeimas vēlēšanās vai pašvaldības domes vēlēšanās pieteicies balsot pa pastu, atzīmi, ka tīmekļvietnes adrese, kurā ir pieejami balsošanas materiāli, nosūtāma uz vēlētāja oficiālo elektronisko adresi, ja vēlētājs Saeimas vēlēšanās vai pašvaldības domes vēlēšanās pieteicies balsot pa pastu un ārvalsti, no kuras vēlētājs plāno nosūtīt savu balsojumu, ja ir pieteicies balsot pa pastu, norādāms, ka minētās ziņas par vēlētāju Vēlētāju reģistrā tiek iekļautas laika gaitā, proti, attiecīgajā vēlēšanu procedūrā vēlētājam ir tiesības pieteikties balsot pa pastu, kā rezultātā, ziņas par personas adresi vai elektroniskā pasta adresi, uz kuru izsūtāmi balsošanas materiāli, ārvalsti, no kuras tiks sūtīti balsošanas materiāli un atzīmi par tīmekļvietnes adreses nosūtīšanu tiek aktualizētas Vēlētāju reģistrā manuāli, jo ziņas par personas vēlmi netiek iegūtas no Fizisko personu reģistra. Kā rezultātā, ziņas, kas saistāms ar pasta balsošanu, likumprojekts paredz noteikt Vēlētāju reģistra likuma 6. panta pirmās daļas 2. punktā, tādā veidā nosakot, ka šīs ziņas tiek iekļautas un aktualizētas Vēlētāju reģistrā, nevis saņemtas no Fizisko personu reģistra.
Arī ziņas par pazīmi, ka personai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums tiek iekļautas un aktualizētas pēc pašvaldības referenduma sākotnējā vēlētāju saraksta izveides, kad tās sniegs pats vēlētājs vai Tiesu administrācija sniegs ziņas par personām, kurām noteiktajā administratīvajā teritorijā, kurā norisināsies pašvaldības referendums, pieder normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums. Ziņas par vēlēšanu iecirkni, kurā vēlētājs nobalsojis un atzīmi par balsošanu tiek iekļautas un aktualizētas Vēlētāju reģistrā pēc tā, kad persona ir ieradusies vēlēšanu iecirknī un atbildīgais darbinieks minētās ziņas Vēlētāju reģistrā iekļauj un aktualizē saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma 22. panta trešo daļu, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 23. panta otro daļu, Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 28. panta otro daļu, Vietējo pašvaldību referendumu likuma 17. panta otro daļu.  Ziņas par iekļaušanu Vēlētāju reģistrā vai izslēgšanu no tā arī tiek iekļautas un aktualizētas laika gaitā par vēlētāju saskaņā ar Vēlētāju reģistra likuma 21. pantu. Ziņas par  vēlēšanu vai pašvaldības referenduma nosaukumu arī tiek iekļautas un aktualizētas Fizisko personu reģistrā pēc tā, kad ir izveidots sākotnējais vēlētāju saraksts un Vēlētāju reģistrā ir iekļautas ziņas par vēlētāju saskaņā ar likumprojekta 3. pantā noteikto Vēlētāju reģistra likuma 6. panta pirmās daļas 1. punkta redakciju.
Attiecībā uz ziņu iekļaušanu un aktualizēšanu par to, ka personai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, norādāms, ka Vēlētāju reģistrā tiks iekļauts tikai apliecinājums (apstiprinājums), ka personai pieder nekustamais īpašums, lai attiecīgās pašvaldības vēlēšanu iecirkņa komisija saskaņā ar Vietējo pašvaldību referendumu likuma 16. panta trešo daļu varētu pārliecināties, vai personai ir tiesisks pamats balsot pašvaldības referendumā. 
Savukārt likumprojekta 8. pants paredz grozīt Vēlētāju reģistra likuma 18. pantu, novēršot  konstatētās neatbilstības ar Vēlētāju reģistra likuma 6. panta pirmajā daļā noteikto. Minētā likumprojekta panta teksts tiek precizēts paredzot, ka gadījumos, kad vēlētājs norāda vēlētāja elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi, tad personai tiek nosūtīta  tīmekļvietnes adrese, kurā pieejami balsošanas materiāli, nevis dokumenti balsošanai pa pastu.
Lai īstenotu likumprojektā noteiktos grozījumus ir nepieciešams veikt Vēlētāju reģistra funkcionalitātes pilnveidošanu, paredzot, ka tiek apstrādāti vēlētāju dati arī pašvaldības referenduma norisei. Vēlētāju reģistra funkcionalitātes pilnveidošanai nepieciešamais finansējums ir noteikts šā dokumenta 3. punktā.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Personas, kurām ir tiesības piedalīties pašvaldības referendumā, proti, Latvijas pilsoņi, Eiropas Savienības pilsoņi, kuri lēmuma par pašvaldības referenduma rīkošanu pieņemšanas dienā sasniedza 18 gadu vecumu un ir reģistrēti Fizisko personu reģistrā vai kurām attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.
Ietekmes apraksts

Likumprojekts ietekmē personas, kurām pašvaldības referendumā ir tiesības piedalīties. Personu dati tiks apstrādāti Vēlētāju reģistrā, lai nodrošinātu Vietējo pašvaldību referendumu likumā noteikto attiecībā uz atzīmes izdarīšanu par personas dalību pašvaldības referendumā.
 
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
467 556
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
467 556
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
565 743
0
161 881
161 881
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
565 743
0
161 881
161 881
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-98 187
0
-161 881
-161 881
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-98 187
0
-161 881
-161 881
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-98 187
-161 881
-161 881
5.1. valsts pamatbudžets
0
-98 187
-161 881
-161 881
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
 Iekšlietu ministrijai (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei) papildu nepieciešams finansējums:

1) Lai nodrošinātu Vēlētāju reģistra informācijas sistēmas (turpmāk – VRIS)  un Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra (turpmāk – ETVR) programmatūras pilnveidošanu pašvaldības referendumu procedūras vajadzībām, Pārvaldei ir nepieciešams finansējums 2023. gadā 539 728 euro apmērā (EKK 5120 “Licences, koncesijas un patenti, preču zīmes un līdzīgas tiesības”) (no tiem 93 672 euro PVN)

1.1)    Indikatīvas VRIS programmatūras pilnveidošanas (analīze, izstrāde, testēšana) izmaksas: 149 503 euro  (1 840 cilvēkstundas x 67,15 euro  = 123 556 euro + 21 % (PVN))
Darbu ietvaros paredzēts veikt šādus būtiskākos VRIS programmatūras pilnveidojumus: dažādās pašvaldībās vienlaicīgi notiekošo referendumu procedūru pārvaldības funkcionalitāte, risinājuma izstrāde masveida Zemesgrāmatas datu saņemšanai un apstrādei, risinājuma izstrāde Ieslodzījuma vietu pārvaldes datu saņemšanai un apstrādei, tīmekļa pakalpes vēlētāju (referenduma balsotāju) sarakstu automatizētai nodošanai ETVR izstrāde.

1.2)    Indikatīvas ETVR programmatūras pilnveidošanas (analīze, izstrāde, testēšana) izmaksas: 390 225 euro (6 880 cilvēkstundas x 46,88 euro = 322 500 euro + 21 % (PVN))
Darbu ietvaros paredzēts veikt šādus būtiskākos ETVR programmatūras pilnveidojumus: dažādās pašvaldībās vienlaicīgi notiekošo referendumu vēlētāju (referenduma balsotāju) sarakstu pārvaldības funkcionalitāte, referendumu vēlētāju (referenduma balsotāju) dalības pašvaldības referendumā procesa plūsmu funkcionalitāte, jaunu pašvaldības referenduma norises un rezultātu statistikas pārskatu izstrāde, risinājuma automatizētai vēlētāju (referenduma balsotāju) sarakstu saņemšanai no VRIS, tīmekļa pakalpju vēlētāja (referenduma balsotāja) statusa pārbaudei un dalības atzīmēšanai no Centrālās vēlēšanu komisijas balsošanas sistēmas, autonomas ETVR lietotāju pārvaldības funkcionalitātes izstrāde, t.sk. nodrošinot iespēju ETVR pieslēgties ar Vienotās pieteikšanās moduli (šobrīd vēlēšanu komisiju lietotāju pārvaldībai ETVR ir integrēts ar Centrālās vēlēšanu komisijas Vēlēšanu vadības sistēmu, kuras lietošanas pašvaldību referendumos nav paredzēta).

2) Lai nodrošinātu VRIS un ETVR programmatūras uzturēšanu, drošu lietošanu un tehnisko darbību pašvaldību referendumu norises laikā, Pārvaldei valsts budžeta apakšprogrammā 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” ir nepieciešams papildu finansējums no 2024. gadu un turpmāk katru gadu 161 881 euro apmērā (EKK 2250 Informācijas tehnoloģiju pakalpojumi):

2.1)    VRIS programmatūras uzturēšana un tehniskais atbalsts (kļūdu novēršana, sistēmas administratoru konsultēšana) gadā: 31 201 euro (384 cilvēkstundas x 67,15 euro = 25 786 euro + 21 % (PVN));
2.2)    ETVR programmatūras uzturēšana un tehniskais atbalsts (kļūdu novēršana, sistēmas konfigurēšana, lietotāju atbalsts): 130 680 euro (2 304 cilvēkstundas x 46,88 euro = 108 000 euro + 21 % (PVN)).
Nepieciešamo VRIS un ETVR programmatūras pilnveidojumu izstrādes, uzturēšanas un tehniskā atbalsta pakalpojumu indikatīvā darbietilpība un izmaksas ir aprēķinātas vadoties pēc iepriekš veiktajiem līdzīga veida VRIS un ETVR programmatūras izstrādes un uzturēšanas darbu veikšanai nepieciešamajiem laika, darba un izmaksu apjomiem esošo VRIS un ETVR programmatūras izstrādes un uzturēšanas pakalpojumu līgumu ietvaros.

Tieslietu ministrijai (Tiesu administrācijai) ir nepieciešams papildu finansējums 2023. gadā 26 015 euro (21 500 eiro + 21%(PVN)) apmērā, lai nodrošinātu automatizētu datu apmaiņas risinājumu, kas ir saistīts ar sistēmu pielāgošanu likumprojektā paredzētajām darbībām. Datu apmaiņas risinājums nodrošinās iespēju Pārvaldei izgūt datus no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas par īpašuma tiesībām, konkrētā teritorijā un uz noteiktu datumu.



 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija

Pārvalde ir Vēlētāju reģistra informācijas sistēmas (turpmāk – VRIS) pārzinis. Kopš 2021.gada pašvaldību vēlēšanām ir izstrādāts Vēlētāju reģistra informācijas sistēmas modulis Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs (turpmāk – ETVR). Pašvaldības referendumu procedūrā paredzēts izmantot gan VRIS – vēlētāju (referenduma balsotāju) uzskatei un sarakstu izveidei, gan ETVR – vēlētāju (referenduma balsotāju) statusa pārbaudei un atzīmju par dalību referendumā fiksēšanai un uzskaitei.
Atbilstoši LR 13.Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2022.gada 8.marta sēdē (protokols Nr.247), kurā tika skatīts likumprojekts “Vietējo pašvaldību referendumu likums” pirms 3. lasījuma, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas minētajam, pašvaldības referendumu procedūrās izmantojamo informācijas sistēmu (t.sk. Pārvaldes pārziņā esošo) programmatūras izstrādes izdevumus plānots segt no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virziena “Valsts pārvaldes, t.sk. pašvaldību digitālā transformācija” Centrālajai vēlēšanu komisijai paredzētā finansējuma vēlēšanu procesu digitalizācija un automatizācijai”, tādējādi palīdzot sasniegt Centrālās vēlēšanu komisijas aktivitātei Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā izvirzītos mērķus, savukārt informācijas sistēmu uzturēšanai būs nepieciešami valsts budžeta līdzekļi.
Atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 14.jūlija noteikumu Nr. 435 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija " 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi” (turpmāk - 2022.gada 14.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 435) 1. un 4. pielikumā ietvertajai informācijai investīcijas Nr. 2.1.1.1.i. ietvaros ir atbalstīta Centrālās vēlēšanu komisijas aktivitāte “Digitāli pārveidoti vēlēšanu procesu elementi”. Pārvaldes pārziņā esošās VRIS un ETVR ir neatņemama daļa no valsts un pašvaldību līmeņa vēlēšanu procesu tehniskā nodrošinājuma. Likumprojekts ir sagatavots saskaņā ar Vietējo pašvaldību referendumu likuma pārejas noteikumā noteikto un viens no Vietējo pašvaldību referendumu likuma mērķiem ir nodrošināt pašvaldību referendumu norisi, izmantojot informācijas tehnoloģiju iespējas, tādējādi digitāli pārveidojot vēlēšanu procesu elementus, t.i. izstrādājot un pilnveidojot vēlēšanu informācijas sistēmas un pakalpojumus.
Līdz ar to Vietējo pašvaldību referendumu likumā un likumprojektā noteikto uzdevumu izpildei – VRIS un ETVR pilnveidošanai un datu apmaiņas risinājuma ar Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu, Iekšlietu ministrijai (Pārvaldei) un Tieslietu ministrijai (Tiesu administrācijai) nepieciešamie papildu finanšu līdzekļi likumprojekta anotācijas 3.sadaļā norādītajā apmērā piešķirami no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas administrētās Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virziena “Valsts pārvaldes, t.sk. pašvaldību digitālā transformācija” investīcijas 2.1.1.1.i. “Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide” projekta “Vēlēšanu procesu digitalizācija un automatizācija” finansējuma saņēmējam Centrālajai vēlēšanu komisijai atvēlētā finansējuma un pieprasāmi atbilstoši 2022.gada 14.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 435 13.1. punktā un 13.1.1. apakšpunktā noteiktajā kārtībā, Centrālajai vēlēšanu komisijai sagatavojot Ministru kabineta rīkojuma projektu par projekta īstenošanu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, likumprojektam pievienotais Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts paredz:
- pieņemt zināšanai, ka Vēlētāju reģistra informācijas sistēmas un Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra programmatūras pielāgošanas izmaksas bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) 446 056 euro apmērā un Tiesu administrācijas Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas programmatūras pielāgošanai 21 500 euro apmērā 2023. gadā plānots segt no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas administrētās Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virziena “Valsts pārvaldes, t.sk. pašvaldību digitālā transformācija” investīcijas 2.1.1.1.i. “Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide” projekta “Vēlēšanu procesu digitalizācija un automatizācija” finansējuma saņēmējam Centrālajai vēlēšanu komisijai atvēlētā finansējuma.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr.421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas 24.3. apakšpunktu no  budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" līdzekļus budžeta iestādēm Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu neattiecināmo izmaksu segšanai tikai tajos gadījumos un tādā apmērā, kāds noteikts tiesību aktos vai donorvalsts apstiprinātajos projekta nosacījumos. Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros finansējums PVN maksājumiem netiek plānots (neattiecināmie izdevumi). Atbilstoši 2022.gada 14.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 435 saistītājā 2022.gada 7.jūnija Ministru kabineta sēdes protokolā Nr. 30 cita starpā ir norādīts, ka:
- katra Atveseļošanas fonda plāna reformu un investīciju virziena ietvaros īstenotā projekta konkrētais pievienotās vērtības nodokļa apmērs tiek segts apmērā, kāds noteikts rīkojumā par projekta īstenošanu;
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2022. gada 31. decembrim iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā Centrālās vēlēšanu komisijas, Rīgas brīvostas pārvaldes  un valstspilsētu un novadu pašvaldību sagatavotos rīkojumu projektus par projektu īstenošanu.
Līdz ar to Pārvaldes VRIS un ETVR programmatūras pielāgošanas izmaksu segšana PVN daļu 93 672 euro apmērā un Tiesu administrācijas Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas programmatūras pielāgošanas izmaksu PVN daļu 4 515 euro apmērā pieprasāma 2022.gada 14.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 435 34.1. un 35.punktā noteiktajā kārtībā, Centrālajai vēlēšanu komisijai sagatavojot Ministru kabineta rīkojuma projektu par projekta īstenošanu.
Lai nodrošinātu VRIS un ETVR uzturēšanas izdevumu segšanu,  finansējums tiks pieprasīts saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumu Nr.867 „Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam” 10.4.apakšpunktu,  kas nosaka, ka ministrijas, izmantojot Finanšu ministrijas sniegto informāciju, sagatavo un līdz Finanšu ministrijas noteiktajam termiņam iesniedz Finanšu ministrijā informāciju pamatbudžeta bāzes projekta sagatavošanai n+1, n+2 un n+3 gadam, ņemot vērā izmaiņas  izdevumos pabeigto Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu uzturēšanai, ja projekts vai tā posms ir pilnībā pabeigts, nodots ekspluatācijā un par to ir veikts galīgā norēķina maksājums, un tas turpmāk jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem.

 
Ir nepieciešams izstrādāt grozījumu projektu Vietējo pašvaldību referendumu likumā, lai nodrošinātu, ka personām, kurām pieder nekustamais īpašums, kas atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā norisinās pašvaldības referendums un ziņas par kurām nav iekļautas Vēlētāju reģistrā, ir tiesības ar rakstveida iesniegumu vērsties pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē un lūgt, lai ziņas par personu tiktu iekļautas vēlētāju sarakstā, kā arī nepieciešams noteikt, ka pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādēs personām ir tiesības iesniegt iesniegumu par ziņu iekļaušanu vēlētāju sarakstā ne agrāk kā 14 darbdienas pirms pašvaldības referenduma norises dienas un ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms pašvaldības referenduma norises dienas. Grozījumus Vietējo pašvaldību referendumu likumā izstrādās Centrālā vēlēšanu komisija. Vienlaikus plānots veikt grozījumus Vietējo pašvaldību referendumu likumā, paredzot, ka pašvaldības referendumā varēs balsot personas, kurām piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis un personas, kuras atrodas īslaicīgās aizturēšanas vietās, taču atrodas ārpus tās pašvaldības teritorijas, kurā notiek attiecīgais referendums, kā arī varēs balsot visas ar brīvības atņemšanu notiesātās personasPlānots, ka minētos grozījumus Centrālā vēlēšanu komisija izstrādās un virzīs izskatīšanai līdz 2023. gada 31. janvārim. Atbildīgā institūcija - Centrālā vēlēšanu komisija
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Tiesu administrācija, Centrālā vēlēšanu komisija
Nevalstiskās organizācijas
-
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/b09a34ea-5544-4892-b8ae-6821659e96ed

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2009.gada 15.augusta noteikumiem Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā", sabiedrībai tika dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par likumprojektu tā izstrādes un saskaņošanas procesā.
Lai nodrošinātu efektīvu, atklātu, ietverošu, savlaicīgu un atbildīgu sabiedrības līdzdalību, un sabiedrības pārstāvjiem nodrošinātu iespēju rakstveidā sniegt viedokli par likumprojektu tā izstrādes stadijā. Sabiedrības pārstāvjiem tika dota iespēja līdzdarboties projekta izstrādē, rakstveidā sniedzot viedokli par projektu no 2022. gada 16. jūnija līdz 2022. gada 26. jūnijam.
Iebildumi vai priekšlikumi par likumprojektu netika saņemti.


 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
  • Tiesu administrācija
  • Valstspilsētu un novadu pašvaldību vēlēšanu komisija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
palielinās
Vērtības nozīme:
9,00
vidējā stundas likme Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodarbinātajam
40,00
cilvēkstundas vienas pašvaldību referenduma procedūras datu apstrādei un Vēlētāju reģistra lietotāja tiesību administrēšanai
1
Viena vietējā pašvaldības referenduma procedūra
1
Nav iespējams prognozēt cik reizes gadā var norisināties pašvaldības referendums valstī. Tādējādi, tiek aprēķinātas viena pašvaldības referenduma administratīvā sloga izmaksas
360,00
Likumprojekts ietekmēs arī Pārvaldes administratīvo slogu. Tā kā pašvaldības referenduma norisi nav iespējams iepriekš paredzēt, kā arī kalendārajā gadā valstī tas var norisināties vairākas reizes, tad iekšējā administratīvā sloga aprēķins likumprojektā tiek veikts par vienam vietējā pašvaldības referenduma darbiniekiem nepieciešamo laiku datu apstrādei, to iekļaušanai Vēlētāju reģistrā un elektroniskā vēlētāju saraksta izveidei, kā arī Vēlētāju reģistra lietotāju administrēšanai. Likumprojektā paredzēto darbību veikšanai (sākotnējā vēlētāju saraksta izveide, datu aktualizēšana Vēlētāju reģistrā, elektroniskā vēlētāju saraksta izveide) Pārvaldes darbiniekam ir nepieciešamas 30 cilvēkstundas un Vēlētāju reģistra lietotāju administrēšanai ir nepieciešamas 10 cilvēkstundas. Vidējā stundas likme Pārvaldes nodarbinātajam ir 9,00 euro/stundā. Tādējādi, administratīvais slogs, kas rodas apstrādājot datus viena vietējo pašvaldības referenduma norisei un veicot Vēlētāju reģistra lietotāju administrēšanu ir šāds: 40 cilvēkstundas x 9,00 euro/stundā = 360 euro.
Tiesu administrācija
palielinās
Vērtības nozīme:
9,52
vidējā stundas likme Tiesu administrācijas nodarbinātajam
75,00
cilvēkstundas
1
Viena vietējā pašvaldības referenduma procedūra
1
Nav iespējams prognozēt cik reizes gadā var norisināties pašvaldības referendums valstī. Tādējādi, tiek aprēķinātas viena pašvaldības referenduma administratīvā sloga izmaksas
714,00
Tāpat likumprojekts ietekmēs Tiesu administrācijas administratīvo slogu, jo pēc pašvaldības referenduma izsludināšanas Tiesu administrācijai no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas vajadzēs sniegt Pārvaldei ziņas par personām, kurām lēmuma par pašvaldības referenduma rīkošanu pieņemšanas dienā piederēja likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, kas atrodas tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā notiks pašvaldības referendums. Tā kā nav prognozējams informācijas pieprasījumu gadījumu skaits, aprēķins veikts pie nosacījuma, ka viena vietējo pašvaldību plānotā referenduma datu apstrādei, lai nodrošinātu informācijas par visiem īpašumiem, kas atrodas konkrētas pašvaldības teritorijā, sniegšanu, ir nepieciešamas viena informācijas sistēmu administratora 75 cilvēkstundas. Atbilstoši veiktajam izdevumu aprēķinam, prognozējamais administratīvais slogs vienas pašvaldības nepieciešamo datu apstrādei un informācijas sagatavošanai ir 714 euro . Pēc saskarnes izveides dati par nekustamā īpašuma īpašniekiem attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā tiek rīkots pašvaldības referendums, tiks nodoti automatizēti, līdz ar to administratīvais slogs neveidosies.
Valstspilsētu un novadu pašvaldību vēlēšanu komisija
palielinās
Vērtības nozīme:
10,00
Vienas darba stundas likme varētu būt vidēji 10 EUR/h
0,25
15 minūtes vēstules sagatavošanai.
1
Viena vietējā pašvaldības referenduma procedūra
1
Nav iespējams prognozēt cik reizes gadā var norisināties pašvaldības referendums valstī. Tādējādi, tiek aprēķinātas viena pašvaldības referenduma administratīvā sloga izmaksas
2,50
Likumprojekts ietekmēs valstspilsētu un novadu pašvaldību vēlēšanu komisiju administratīvo slogu. Attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai būs jāinformē Pārvalde par pašvaldības referenduma norises datumu, nosaukumu un pašvaldības administratīvo teritoriju, kurā notiks pašvaldību referendums. Likumprojekts radīs nelielas administratīvās izmaksas no pašvaldību budžetiem. Precīzu izmaksu novērtējumu nav iespējams paredzēt. Pieņemot, ka Pārvaldes informēšanu veiks viens vēlēšanu komisijas loceklis, informācijas sagatavošana un nosūtīšana varētu aizņemt 15 minūtes. Vienas darba stundas likme varētu būt vidēji 10 EUR/h. Gadījumā, ja katrā no 43 pašvaldībām notiek viens referendums gadā, tad izmaksas gadā kopā varētu būt šādas: atalgojums 2,50 euro + darba devēja soc.23,59% = 3,09 euro; 43 pašvaldības x 3,09 euro = 132,87 euro.
Kopā
1 076,50

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Likumprojekts ietekmēs valstspilsētu un novadu pašvaldību vēlēšanu komisiju administratīvo slogu. Attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai būs jāinformē Pārvalde par pašvaldības referenduma norises datumu, nosaukumu un pašvaldības administratīvo teritoriju, kurā notiks pašvaldību referendums. Likumprojekts radīs nelielas administratīvās izmaksas no pašvaldību budžetiem. Precīzu izmaksu novērtējumu nav iespējams paredzēt. Pieņemot, ka Pārvaldes informēšanu veiks viens vēlēšanu komisijas loceklis, informācijas sagatavošana un nosūtīšana varētu aizņemt 15 minūtes. Vienas darba stundas likme varētu būt vidēji 10 EUR/h. Gadījumā, ja katrā no 43 pašvaldībām notiek viens referendums gadā, tad izmaksas gadā kopā varētu būt šādas: atalgojums 2,50  euro +  darba devēja soc.23,59% = 3,09 euro;  43 pašvaldības x 3,09 euro = 132,87 euro.

Tāpat likumprojekts ietekmēs Tiesu administrācijas administratīvo slogu, jo pēc pašvaldības referenduma izsludināšanas Tiesu administrācijai no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas vajadzēs sniegt Pārvaldei ziņas par personām, kurām lēmuma par pašvaldības referenduma rīkošanu pieņemšanas dienā piederēja likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, kas atrodas tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā notiks pašvaldības referendums. Tā kā nav prognozējams informācijas pieprasījumu gadījumu skaits, aprēķins veikts pie nosacījuma, ka viena vietējo pašvaldību plānotā referenduma datu apstrādei, lai nodrošinātu informācijas par visiem īpašumiem, kas atrodas konkrētas pašvaldības teritorijā, sniegšanu, ir nepieciešamas viena informācijas sistēmu administratora 75 cilvēkstundas. Atbilstoši veiktajam izdevumu aprēķinam, prognozējamais administratīvais slogs vienas pašvaldības nepieciešamo datu apstrādei un informācijas sagatavošanai ir 714 euro. Pēc saskarnes izveides dati par nekustamā īpašuma īpašniekiem attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā tiek rīkots pašvaldības referendums, tiks nodoti automatizēti,  līdz ar to administratīvais slogs neveidosies. Ja gada laikā norisināsies 43 pašvaldībās pašvaldības referendums, tad administratīvais slogs būs 43x714 euro=30702 euro.

Likumprojekts ietekmēs arī Pārvaldes administratīvo slogu. Tā kā pašvaldības referenduma norisi nav iespējams iepriekš paredzēt, kā arī kalendārajā gadā valstī tas var norisināties vairākas reizes, tad iekšējā administratīvā sloga aprēķins likumprojektā tiek veikts par vienam vietējā pašvaldības referenduma darbiniekam nepieciešamo laiku datu apstrādei, to iekļaušanai Vēlētāju reģistrā un elektroniskā vēlētāju saraksta izveidei.  Likumprojektā paredzēto darbību veikšanai (sākotnējā vēlētāju saraksta izveide, datu aktualizēšana Vēlētāju reģistrā, elektroniskā vēlētāju saraksta izveide) Pārvaldes darbiniekam ir nepieciešamas 30 cilvēkstundas un Vēlētāju reģistra lietotāju administrēšanai ir nepieciešamas 10 cilvēkstundas, vidējā stundas likme Pārvaldes nodarbinātajam ir 9,00 euro/stundā. Tādējādi, administratīvais slogs, kas rodas apstrādājot datus viena vietējo pašvaldības referenduma norisei un veicot Vēlētāju reģistra lietotāju administrēšanu ir šāds: 40 cilvēkstundas x 9,00 euro/stundā = 360 euro.  Ja gada laikā norisināsies 43 pašvaldībās pašvaldības referendums, tad administratīvais slogs būs 43x360 euro=15 480 euro.

Norādāms, ka administratīvā sloga izmaksas tiks segtas iestāžu esošo budžetu un cilvēkresursu ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Likumprojekts paredz Vēlētāju reģistra izmantošanu Vietējo pašvaldību referendumos, nodrošinot pašvaldību referendumu vēlētāju sarakstu uzturēšanu un atzīmes izdarīšanu par personas dalību pašvaldības referendumā.
 

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Likumprojekts paredz Vēlētāju reģistra izmantošanu Vietējo pašvaldību referendumos, nodrošinot pašvaldību referendumu vēlētāju sarakstu uzturēšanu un atzīmes izdarīšanu par personas dalību pašvaldības referendumā. Tādējādi, valsts informācijas sistēma Vēlētāju reģistrs un Vēlētāju reģistra informācijas sistēmas modulis Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs tiks pilnveidoti, nodrošinot to darbību vietējo pašvaldību referendumos.
 

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Iekļaujot Vēlētāju reģistrā datus par personām, kurām ir tiesības balsot pašvaldības referendumā, tiek apstrādāti personas dati. Šāda datu apstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu šo personu līdzdalību vietējās pašvaldības vietējās nozīmes jautājumu lemšanā. Personas dati tiek apstrādāti minimālā apmērā, tikai tik daudz, cik nepieciešams, lai nodrošinātu šo tiesību īstenošanu.
 

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk