Anotācija (ex-ante)

Līdz šim Zemkopības ministrija ir sagatavojusi piecus informatīvos ziņojumus, lai informētu valdību par situāciju lauksaimniecības nozarēs: 1) informatīvo ziņojumu "Par situāciju piensaimniecības nozarē saistībā ar svaigpiena iepirkuma cenu pazemināšanos un nepieciešamām rīcībām situācijas stabilizēšanai", kas skatīts Ministru kabineta 2023. gada 7. marta sēdē; 2) informatīvo ziņojumu "Par Ministru kabineta 2023. gada 7. marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 13 35.§) "Informatīvais ziņojums "Par situāciju piensaimniecības nozarē saistībā ar svaigpiena iepirkuma cenu pazemināšanos un nepieciešamām rīcībām situācijas stabilizēšanai"" 2. punktā minētā uzdevuma izpildi", kas skatīts Ministru kabineta 2023. gada 6. jūnija sēdē; 3) informatīvo ziņojumu "Par globālās tirgus situācijas nelabvēlīgo ietekmi uz Latvijas graudu un rapšu ražošanas nozari", kas skatīts Ministru kabineta 2023. gada 11. jūlija sēdē; 4) informatīvo ziņojumu "Par sausuma un salnu radītajiem zaudējumiem Latvijas lauksaimniecībā un neatliekamiem pasākumiem situācijas stabilizēšanai", kas skatīts Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē 2023. gada 13. jūlijā; 5) informatīvo ziņojumu "Par kritisko situāciju lauksaimniecības nozarēs, kura ietekmē lauksaimniecības produktu ražotāju ekonomisko dzīvotspēju, un iespējamajiem risinājumiem negatīvās ietekmes mazināšanai", kas skatīts Ministru kabineta 2023. gada 12. septembra sēdē. 

Informatīvajā ziņojumā "Par kritisko situāciju lauksaimniecības nozarēs, kura ietekmē lauksaimniecības produktu ražotāju ekonomisko dzīvotspēju, un iespējamajiem risinājumiem negatīvās ietekmes mazināšanai" ir izklāstītas problēmas un analizēts ekonomisko un klimatisko apstākļu kopums (2023. gada pavasara salnas, ilgstošais un ekstrēmais sausums 2023. gada aprīlī–jūnijā, 2023. gadā ievērojami augstāku ražošanas resursu cenu indeksu saglabāšanās salīdzinājumā ar lauksaimniecības produktu cenu indeksiem un citiem apstākļiem), kas ir negatīvi skāris un ietekmējis lauksaimniecības nozares.

Ņemot vērā regulas 2023/1465 1. panta 2. punktā noteikto, ka atbalsts ir piešķirams visvairāk skartajās nozarēs, lai kompensētu ekonomiskos zaudējumus, kas ietekmē lauksaimniecības produktu ražotāju dzīvotspēju, Zemkopības ministrija īstenoja izvērtējumu, lai noteiktu nelabvēlīgās tirgus un klimatiskās situācijas visvairāk skartās nozares Latvijā, kurās lauksaimniekiem būs iespēja saņemt atbalstu. 

Zemkopības ministrijas veiktā analīze par visvairāk skartajām lauksaimniecības nozarēm Latvijā liecina, ka 2023. gadā kopējie lauksaimniecības nozares ekonomiskie zaudējumi, kurus noteica vairāku ekonomisko un klimatisko apstākļu mijiedarbība, veido 412,32 milj. EUR. Vislielākie zaudējumi monetārā izteiksmē ir piena lopkopības (129,25 milj. EUR) un graudkopības (106,43 milj. EUR) nozarei, mazākus zaudējumus cietusi ganāmo mājlopu (gaļas liellopu, aitu, kazu un zirgu) (84,94 milj. EUR), lopbarības kultūru (56,51 milj. EUR), rapša (20,53 milj. EUR), augļu un ogu (11,82 milj. EUR) un kartupeļu (2,84 milj. EUR) audzēšanas nozare.

Lai katrai nozarei novērtētu ekonomisko zaudējumu nozīmi, kā arī lai nozares varētu salīdzināt savā starpā, ņemot vērā nozaru ekonomiskā lieluma atšķirības, ekonomiskie zaudējumi 2023. gadā attiecināti pret attiecīgās nozares 2022. gada izlaides rādītājiem. Tādējādi vislielākie ekonomiskie zaudējumi salīdzinājumā ar šo nozaru izlaides vērtību 2022. gadā ir ganāmo mājlopu (gaļas liellopu, aitu, kazu un zirgu) audzēšanas, piena lopkopības un augļu un ogu nozarē.

Lauksaimniekiem piena lopkopības, augļu un ogu, gaļas liellopu, aitu, kazu un zirgu audzēšanas nozarēs, kuras 2023. gadā ir visvairāk cietušas no dažādiem ekonomiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem, tiek paredzēts piešķirt atbalstu 6 796 780 euro apmērā. 

Zemkopības ministrija novirzīs atbalstu iepriekšminētajām visvairāk cietušajām nozarēm saskaņā ar šo noteikumu projektu, nodrošinot finansējumu no esošā budžeta līdzekļiem no Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammas 64.10.00 "Izdevumi Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) projektu un pasākumu īstenošanai (2023–2027)" tāpat kā līdz šim līdzīga atbalsta gadījumos. Pēc atbalsta izmaksāšanas atbalsta saņēmējiem Lauku atbalsta dienests (turpmāk – LAD) šos izdevumus deklarēs Eiropas Komisijai, un finansējums tiks atmaksāts valsts budžeta ieņēmumos.

Atbalsts 6 796 780 euro apmērā tiks sadalīts starp
1) augļu un ogu nozari, lai augļu un ogu saimniecībām segtu ekonomiskos zaudējumus, kas radušies no 2023. gada pavasara sala un salnu postījumiem, un
2) piena lopkopības, gaļas liellopu, aitu, kazu un zirgu audzēšanas nozarēm, lai šo nozaru saimniecībām segtu lopbarības iegādes izmaksas.

Atbalstu augļkopības nozarē piešķir tikai tiem augļu un ogu audzētājiem, kuri savus 2023. gada pavasara salā un salnās cietušos augļu un ogu dārzus pieteica apsekošanai LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā no 2023. gada 5. līdz 20. jūnijam un kuru pieteiktās augļkopības platības dabā apsekoja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (turpmāk – LLKC) vai Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk – VAAD) inspektori. Atbalsta likme katrai augļu un ogu kultūrai tiek noteikta, pamatojoties uz LLKC datiem par mainīgajām izmaksām 2022. gadā attiecīgajai augļu un ogu kultūrai. 2022. gada mainīgās izmaksas izmantotas tāpēc, ka 2023. gada ražas iegūšanai ieguldījumi tika īstenoti jau 2022. gadā, kad izmaksas bija rekordlielas. Ar šo atbalstu augļkopības nozarē tiktu segtas pamata darbības (mainīgās) izmaksas ražošanas spēju uzturēšanai, lai netiktu zaudēts ražošanas potenciāls 2024. gadā. Minimālās pamata darbības augļkopības nozarē ir mēslošana, ravēšana, mulčēšana, smidzināšana, laistīšana, pļaušana, vainaga vai krūmu veidošana, zaru griešana, apdobju frēzēšana, stīgu apgriešana – šie darbi ir būtiski, lai nodrošinātu augļu un ogu ražas spēju nākamajā gadā.

Atbalstu augļkopības nozarē piešķir tikai tiem augļu un ogu audzētājiem, kuri savus dārzus pieteica apsekošanai un kuru pieteiktās platības dabā apsekoja LLKC vai VAAD inspektori, pamatojoties uz regulas 2023/1465 1. panta 2. un 3. punktu, kas noteic, ka atbalsts jāpiešķir lauksaimniekiem visvairāk skartajās nozarēm, lai kompensētu radušos ekonomiskos zaudējumus. 2023. gada pavasara sals un salnas tiešā veidā radīja ekonomiskos zaudējumus augļu un ogu audzētājiem, kuru stādījumus skāra sals un salnas, un šie zaudējumi arī tika konstatēti LLKC vai VAAD veiktajos apsekojumos, nosakot cietušās platības hektāros un postījumu intensitāti. Sala un salnu postījumus varēja noteikt tikai tajā brīdī, kad notika pieteikšanās un apsekošana. Savukārt pašlaik, t.i., 2023. gada oktobrī, 2023. gada pavasara sala un salnu postījumus dabā vairs nevar noteikt.

Zemkopības ministrija sadarbībā ar LLKC un VAAD izstrādāja ražas zuduma apjoma noteikšanas metodiku, kā noteikt sala un salnu skarto platību postījumu apmēru tā, lai tiktu nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret tiem augļu un ogu audzētājiem Latvijā, kuri cieta no pavasara sala un salnām, nepieļaujot konkurences izkropļojumus, jo visiem augļu un ogu audzētājiem tika dota iespēja no 2023. gada 5. līdz 20. jūnijam pieteikt apsekošanai savus 2023. gada pavasara salā un salnās cietušos augļu un ogu dārzus.

Lai mazinātu administratīvo slogu augļu un ogu audzētājiem, atbalsta aprēķinam tiks izmantots jau īstenotais novērtējums un LLKC vai VAAD inspektoru apsekojumā gūtie rezultāti par cietušajām platībām un to postījuma intensitāti.

Turklāt 2023. gada 26. septembra Lauksaimniecības konsultatīvās padomes sēdē ar nozaru nevalstiskajām organizācijām par ES finansiālā atbalsta novirzīšanu cietušajām lauksaimniecības nozarēm tika diskutēts, kā vislabāk atbalstīt lauksaimnieku dzīvotspēju nozarēs, kuras visvairāk ir ietekmējuši ekonomiskie un klimatiskie apstākļi, un, lai veicinātu arī lauksaimnieciskās ražošanas saglabāšanu, tika atbalstīts Zemkopības ministrijas ierosinātais atbalsta veids augļkopības nozarē.

Atbalsta izmaksu administrēs LAD. Lai pieteiktos atbalstam, atbalsta pretendents augļu un ogu nozarē iesniedz LAD atbalsta iesniegumu, lūdzot izmaksāt atbalstu saskaņā ar apsekoto un cietušo kultūru un platību rezultātiem. Atbalsta summa tiks aprēķināta, pretendenta attiecīgās augļu un ogu kultūras cietušo platību hektāros reizinot ar attiecīgās cietušās platības postījumu intensitāti un reizinot ar atbalsta likmi attiecīgajai augļu un ogu kultūrai. 

VAAD un LLKC, veicot apsekošanu, sagatavoja apsekošanas aktu, novērtējot salnas postījumu apjomu atbilstoši reālajai situācijai dabā. Salnas postījumu apjomu novērtējumu veica saskaņā ar ražas zuduma apjoma noteikšanas metodiku un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk - LVĢMC) informāciju par minimālajām gaisa temperatūrām.

Saskaņā ar ražas zuduma apjoma noteikšanas metodiku pārbaudāmajā platībā vērtētājs veica apskati un fakta konstatāciju. Konstatējot faktu, vērtētājs aktā norādīja pārbaudīto platību, cietušo platību, postījumu intensitātes pakāpi, kultūraugu, tā attīstības stadiju un šķirni. Salna postījumu novērtēšanai izmantoja valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" datus, lai pārbaudītu gaisa minimālo temperatūru (iespējama arī augsnes virskārtas temperatūras pārbaude) par noteiktu periodu un noteiktā reģionā. Postījumu intensitātes pakāpi noteica, pārbaudāmajā platībā ejot pa diagonāli tajā lauka daļā, kuru ir skāruši salnu postījumi. Postījumu intensitāti novērtēja ne mazāk kā 0,5 x 0,5 metrus lielos parauglaukumos, kas vienmērīgi izvietoti pa maršrutu. Uzskaiti veica trijās vietās, ja orientējošā lauka platība līdz 10 ha, bet, ja lauki lielāki – 5 vietās. Nedrīkstēja uzskaiti veikt lauka malās. Postījumu intensitātes pakāpi apzīmēja:
1) 0 – postījumu nav (lauksaimniecības kultūras postījumi 0-10% no parauglaukuma platības);
2) 5% postījumu (lauksaimniecības kultūras postījumi 11-15% no parauglaukuma platības);
3) 25% postījumu (lauksaimniecības kultūras postījumi 16-35% no parauglaukuma platības);
4) 50% postījumu (lauksaimniecības kultūras postījumi 36 - 65% no parauglaukuma platības);
5) 75% postījumu (lauksaimniecības kultūras postījumi 66 - 95% no parauglaukuma platības);
6) 100% postījumu (lauksaimniecības kultūras postījumi 95 - 100% no parauglaukuma platības).
Pamatojoties uz iegūtajiem postījumu intensitātes datiem, aprēķināja pārbaudāmās platības postījumu vidējo intensitāti procents, izmantojot šādu formulu:
P=(a1xn1+a2xn2+a3xn3+a4xn4+a5xn5)/N, kur
P – postījumu intensitāte %;
a1 – a5 – parauglaukumu postījumu intensitāte (5%, 25%, 50%, 75%, 100%);
n1 – parauglaukumu skaits, kuros postījumu intensitāte ir 5%
n2 – parauglaukumu skaits, kuros postījumu intensitāte ir 25%
n3 – parauglaukumu skaits, kuros postījumu intensitāte ir 50%
n4 – parauglaukumu skaits, kuros postījumu intensitāte ir 75%
n5 – parauglaukumu skaits, kuros postījumu intensitāte ir 100%
N – pārbaudāmās zemes platības parauglaukumu kopskaits.

LAD ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc noteikumu stāšanās spēkā saņemot visus atbalsta iesniegumus, aprēķina kopējo atbalsta summu augļu un ogu nozarei, nepārsniedzot 3 012 000 euro.

Finansējuma summa, kas aprēķināta no kopējā finansējuma 6 796 780 euro apmēra atņemot aprēķināto atbalsta summu augļu un ogu nozarei, tiek izmantota atbalstam lopbarības iegādei piena lopkopības, gaļas liellopu, aitu, kazu un zirgu audzēšanas nozarēm. 

Atbalstu lopkopības nozarē piešķir piena lopkopības, gaļas liellopu, aitu, kazu un zirgu audzēšanas nozares saimniecībām, ja tās atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: 1) ir būtiski samazinājušies ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības, 2) ir būtiski samazinājušies ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības uz vienu nosacīto liellopu vienību, 3) ir būtiski samazinājies nosacīto liellopu vienību skaits, 4) ir būtiski samazinājušies ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības uz vienu kilogramu piena, kas piegādāts pirmajam pircējam, vai 5) ir būtiski samazinājušies ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības uz vienu realizēto nosacīto liellopu vienību. Vērtējot šos kritērijus, tiek salīdzināti 2023. gada pirmo deviņu mēnešu dati ar 2022. gada deviņu mēnešu datiem, izņemot trešajā kritērijā, kur tiek salīdzināts nosacīto liellopu vienību skaits 2022. un 2023. gada 1. oktobrī. Samazinājumam ir jābūt vismaz par 20 %, kas liecina par būtiskām problēmām atbalsta pretendenta saimniecībā, nevis par tirgus svārstībām. 

Atbalsta pretendents LAD sniedz tikai operatīvos datus par saimniecības kopējiem ieņēmumiem no lauksaimnieciskās darbības 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos. Pārējos nepieciešamos datus LAD iegūst no Valsts ieņēmumu dienesta un Lauksaimniecības datu centra (turpmāk – LDC). Tomēr, atkāpjoties no šiem noteikumiem, atbalsta pretendents var sniegt operatīvos datus par 2022. un 2023. gada pirmo deviņu mēnešu ieņēmumiem attiecīgajā lopkopības nozarē. Zemkopības ministrija ir paredzējusi iespēju atbalsta pretendentam izvēlēties un pašam sagatavot operatīvos datus par ieņēmumiem 2022. un 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos attiecīgajā lopkopības nozarē, lai šādā veidā atbalsta pretendents savus ekonomiskos zaudējumus varētu pierādīt ar datiem par saimniecības ieņēmumiem no attiecīgās lopkopības nozares, piemēram, piena lopkopības, nevis kopējiem ieņēmumiem no lauksaimnieciskās darbības, kas var iekļaut ieņēmumus no citām nozarēm, piemēram, graudkopības. 

Lai mākslīgi neradītu apstākļus, kad 2023. gadā visiem atbalsta pretendentiem ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības ir samazinājušies, jo līdz 2023. gada 30. septembrim LAD administrētie atbalsti par 2023. gadu vēl nebūs izmaksāti, noteikumu projektā ir paredzēts, ka ieņēmumos no lauksaimnieciskās darbības gan 2022., gan 2023. gadā netiek ņemti vērā saņemtie LAD administrētie atbalsti.

Atbalsta summa tiks aprēķināta, atbalsta likmi par vienu nosacīto liellopu vienību reizinot ar 2023. gada 1. oktobrī atbalsta pretendenta saimniecībā esošo nosacīto liellopu vienību skaitu. 

Saimniecības nosacīto liellopu vienību skaita aprēķinā iekļauj saimniecībā reģistrētos un apzīmētos dzīvniekus attiecīgajās lopkopības nozarēs, izņemot šādos gadījumos:
1) atbalsta pretendentam kā atbilstības kritērijs ir dzīvnieku skaita būtisks samazinājums – šajā gadījumā iekļauj tos saimniecībā reģistrētos un apzīmētos attiecīgās lopkopības nozares dzīvniekus, kuru skaits ir samazinājies vismaz par 20 procentiem;
2) atbalsta pretendentam kā atbilstības kritērijs ir būtiski samazinājušies ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības uz vienu kilogramu piena, kas piegādāts pirmajam pircējam, – šajā gadījumā iekļauj tikai saimniecībā reģistrētos un apzīmētos piena šķirnes dzīvniekus;
3) atbalsta pretendentam kā atbilstības kritērijs ir būtiski samazinājušies ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības uz vienu realizēto nosacīto liellopu vienību – šajā gadījumā iekļauj tikai saimniecībā reģistrētos un apzīmētos realizētos dzīvniekus attiecīgajā lopkopības nozarē.

Atbalsta likmi par vienu nosacīto liellopu vienību aprēķina, pieejamo finansējumu (t.i., summu, kas veidosies, no kopējās ES ārkārtas finansējuma summas 6 796 780 euro apmērā atņemot kopējo aprēķināto finansējuma summu augļu un ogu nozarē) dalot ar visu pieteikto nosacīto liellopu vienību skaitu, bet nepārsniedzot 87,70 euro par vienu nosacīto liellopu vienību. Maksimālā atbalsta likme 87,70 euro apmērā par vienu nosacīto liellopu vienību tika noteikta kā starpība starp LLKC bruto segumā aprēķinātajām pirktās un pašražotās lopbarības izmaksām 2022. gadā (1141,92 euro) un prognozētajām lopbarības izmaksām 2023. gadā vienai slaucamajai govij ganāmpulkā, kurā izslaukums ir virs 7000 kilogramiem gadā (1229,62 euro). Prognozes par lopbarības izmaksu kāpumu 2023. gadā tika izdarītas, ņemot vērā Agroresursu un ekonomikas institūta (turpmāk – AREI) datus par lopbarības izmaksām 2023. gada pirmajā un otrajā ceturksnī (izmaksu pieaugums par diviem procentiem salīdzinājumā ar 2022. gadu) un Latvijas Bankas 2023. gada 30. augusta oficiālās prognozes par gada inflācijas rādītāju (5,68 procenti). Aprēķiniem tika izmantoti dati par slaucamajām govīm ar izslaukumu virs 7000 kilogramiem gadā, t.i., dati par intensīvu piena lopkopību, kuras sekmīgai darbībai un izslaukuma apjoma nodrošināšanai ir nepieciešams lielāks daudzums un kvalitatīvāka lopbarība. Vērtējot LLKC bruto seguma izmaksas par pirkto un pašražoto lopbarību vienai slaucamajai govij, izmaksas vienai slaucamajai govij ar lielu izslaukumu ir 1,89 reizes lielākas nekā slaucamajai govij ar izslaukumu zem 7000 kilogramiem gadā. 

Ņemot vērā ierobežoto finansējuma apmēru, kā arī lai tiktu īstenots labas pārvaldības princips un atbalsts būtu pieejams visiem attiecīgajiem tirgus dalībniekiem, noteikumu projektā tiek noteikts, ka atbalsta pretendents lopkopības nozarē var saņemt atbalstu par ne vairāk kā 1000 nosacītajām liellopu vienībām. 

Saskaņā ar noteikumu projekta 7. punktu, ja kopējais aprēķinātais atbalsta apmērs pārsniegs pieejamo finansējumu, LAD proporcionāli samazinās atbalstu visiem pretendentiem, lai netiktu pārsniegts pieejamais budžets.

Atbilstoši regulas 2023/1465 5. panta 1. punkta prasībai Zemkopības ministrija paziņoja Komisijai informāciju 2023. gada 29. septembrī. 

Ar ārkārtas ES finansiālo atbalstu augļkopības nozarē tiktu segtas pamata darbības (mainīgās) izmaksas 100 % apmērā ražošanas spēju uzturēšanai, lai netiktu zaudēts ražošanas potenciāls 2024. gadā. Minimālās pamata darbības augļkopības nozarē ir mēslošana, ravēšana, mulčēšana, smidzināšana, laistīšana, pļaušana, vainaga vai krūmu veidošana, zaru griešana, apdobju frēzēšana, stīgu apgriešana – šie darbi ir būtiski, lai nodrošinātu augļu un ogu ražas spēju nākamajā gadā, un atbalsts par šīm darbībām daļēji segtu radušos zaudējumus 2023. gadā. Uz augļu un ogu ražas spējas saglabāšanu 2024. gadā vērstā pasākuma ietekmi būs iespējams novērtēt, kad būs zināmi dati par 2024. gada ražas apjomu augļu un ogu nozarē.

Ar ārkārtas ES finansiālo atbalstu lopkopības (piena, gaļas liellopu, aitu, kazu un zirgu) nozarēm tiktu daļēji segtas lopbarības izmaksas, lai nodrošinātu ganāmpulka turpmāku uzturēšanu un netiktu zaudēts vai ievērojami mazināts ganāmpulks 2024. gadā. Uz lopbarības izmaksu daļēju segšanu vērstā pasākuma ietekmi būs iespējams novērtēt, kad būs zināmi dati par dzīvnieku skaitu piena, gaļas liellopu, aitu, kazu un zirgu nozarēs 2024. gada pirmajā pusgadā un varēs izdarīt secinājumus par dzīvnieku skaita pārmaiņām. 

Augļkopības nozarē – 2024. gada platību un ražas apjoma pārmaiņas. 
Lopkopības (piena, gaļas liellopu, aitu, kazu un zirgu) nozarē – dzīvnieku skaita pārmaiņas.