Anotācija (ex-ante)

Šobrīd normatīvais regulējums neparedz prasības sevišķajiem aizbildņiem, līdz ar to bāriņtiesa sevišķo aizbildni izraugās pati, balstoties uz bāriņtiesas izvirzītiem kritērijiem, kas ir nereglamentēti un nav vienoti. Sevišķajiem aizbildņiem netiek izvirzītas prasības ne attiecībā uz iegūto izglītību, ne uz profesionālo pieredzi un praktiskajām iemaņām. Ievērojot, ka sevišķā aizbildņa pienākumu pildīšana paredz tiešu saskarsmi ar bērnu un to, ka sevišķā aizbildņa pienākums ir aizsargāt bērna tiesiskās intereses, nav pieļaujams, ka par sevišķo aizbildni tiek iecelta persona, kurai nav zināšanu un praktisku iemaņu jautājumos par bērnu tiesību aizsardzību.

Projekts paredz skaidrus kritērijus attiecībā uz izglītību un profesionālo pieredzi, kurai jāpiemīt personai, kura vēlas būt par sevišķo aizbildni. Ņemot vērā Latvijā īstenoto studiju programmu saturu, darba grupa ir secinājusi, ka sevišķā aizbildņa pienākumu veikšanai personai ir nepieciešama augstākā izglītība pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā darbā vai tiesību zinātnē. Papildus projekts paredz nosacījumu, ka sevišķajam aizbildnim ir ne mazāk kā triju gadu darba stāžs iegūtās izglītības vai bērnu tiesību aizsardzības jomā un ne agrāk kā pirms pieciem gadiem apgūtas speciālas zināšanas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Šobrīd minēto jomu regulē Ministru kabineta 2014. gada 1. aprīļa noteikumi Nr. 173 "Noteikumi par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu". Piecu gadu periods izvēlēts, jo atbilstoši spēkā esošajam regulējumam Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmajā daļā minētajiem subjektiem speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā jāapgūst ik pēc pieciem gadiem.

Tādējādi par sevišķo aizbildni var būt, piemēram, bāriņtiesas darbinieks, pašvaldības sociālā dienesta darbinieks, izglītības iestādes pedagogs vai atbalsta personāla darbinieks, bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas speciālists, ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra speciālists vai tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kuras statūtos noteiktais darbības mērķis ir bērnu tiesību aizsardzības jautājumi vai atbalsts ģimenēm un bērniem, vai cita persona, kas atbilst projektā noteiktajām prasībām un bāriņtiesas vērtējumā ir piemērota sevišķā aizbildņa pienākumu veikšanai.

Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk – Interešu konflikta likums) 6. panta pirmā daļa noteic, ka valsts amatpersonai ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, vai saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā, vai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ja šajā likumā vai citā normatīvajā aktā nav paredzēti valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi. Interešu konflikta likuma 8.1 panta trešā daļa noteic, ka valsts amatpersona, kura vēlas savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, un šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, pirms amatu savienošanas (uzņēmuma līguma noslēgšanas vai pilnvarojuma uzņemšanās) uzsākšanas rakstveidā iesniedz minētajai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu. Tādējādi, ja par sevišķo aizbildni vēlas būt persona, kurai ir amatpersonas statuss, tai pirms iesnieguma iesniegšanas bāriņtiesā Interešu konflikta likumā noteiktajā kārtībā jālūdz iestādes vadītājam amatu savienošanas atļauja. 

Interešu konflikta 1. panta 5. punkts noteic, ka par interešu konfliktu uzskatāma situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses. Tādējādi par interešu konfliktu nav uzskatāma situācija, kad bāriņtiesas locekļa, kurš vēlas būt par sevišķo aizbildni, atbilstību projekta prasībām vērtē citi tās pašas bāriņtiesas locekļi, ja vien tā atbilst minētajām prasībām, proti, citu bāriņtiesas locekļu lēmums neietekmē tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.     

Lai nodrošinātu, ka Sarakstā tiek iekļautas vienīgi personas, kuras ne vien atbilst projektā izvirzītajiem izglītības, profesionālās pieredzes un zināšanu kritērijiem, bet arī faktiski ir piemērotas sevišķā aizbildņa pienākumu pildīšanai, projekts paredz, ka par sevišķo aizbildni var būt persona, kas spēj pildīt sevišķā aizbildņa pienākumus. Par personas spēju pildīt sevišķā aizbildņa pienākumu bāriņtiesa pārliecinās, vadoties no pieejamās informācijas. Piemēram, ja bāriņtiesa konstatē, ka personai ir ierobežota rīcībspēja tādā apjomā, kas liedz tai aizsargāt nepilngadīgās personas tiesības vai tiesiskās intereses, persona neatbilst projekta 2.3. apakšpunkta prasībām. Tāpat var pastāvēt citi apstākļi, piemēram, sevišķā aizbildņa kandidāta personības aspekti, kas objektīvi liek secināt, ka persona, neraugoties uz iegūto izglītību, profesionālo pieredzi un zināšanām, nav piemērota sevišķā aizbildņa pienākumu pildīšanai.      

Vienlaikus projekts noteic to personu loku, kas nevar būt par sevišķo aizbildni. Proti, neraugoties uz personas izglītību, profesionālo pieredzi un apgūtām speciālajām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā, par sevišķo aizbildni nevar būt persona:
1) kura atbilst vismaz vienam no Bērnu tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – BTAL) 72. panta piektajā vai sestajā daļā noteiktajiem kritērijiem, izņemot, ja persona ir saņēmusi BTAL 72. panta piektajā vai sestajā daļā minēto atļauju strādāt ar bērniem;
2) kurai ir atņemtas vai pārtrauktas bērna aizgādības tiesības;
3) kurai pēdējo piecu gadu laikā atņemts audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes statuss vai kura ir atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas;
4) kura atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarībā;
5) kura pēdējo piecu gadu laikā izslēgta no Saraksta atbilstoši projekta 18.3. apakšpunktam.
Personas atbilstību minētajiem ierobežojumiem bāriņtiesa vērtē brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par personas iekļaušanu Sarakstā. Ja uz personu ir attiecināms kāds no minētajiem ierobežojumiem, bāriņtiesa pieņem lēmumu par atteikumu iekļaut personu Sarakstā. Vērtējot to, vai uz personu ir attiecināms projekta 3.2. apakšpunktā noteiktais ierobežojums (par sevišķo aizbildni nevar būt persona, kurai ir atņemtas vai pārtrauktas bērna aizgādības tiesības), bāriņtiesa pārbauda, vai lēmuma par personas iekļaušanu Sarakstā pieņemšanas brīdī attiecībā uz personu ir spēkā esošs tiesas nolēmums par aizgādības tiesību atņemšanu vai bāriņtiesas lēmums par aizgādības tiesību pārtraukšanu.

BTAL 72. panta piektā daļa noteic, ka bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumos un tādos pasākumos, kuros piedalās bērni, nedrīkst strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus personas (izņemot personas, kuras sniedz vienreizējus vai īslaicīgus pakalpojumus, kā arī pakalpojumus, kas tiek sniegti, bērnam klāt neesot):
kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas — izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas VBTAI izvērtējusi, vai tas nekaitē bērnu interesēm, un atļāvusi šīm personām (izņemot pedagogus, kuri tiek izvērtēti atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam) strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumos un tādos pasākumos, kuros piedalās bērni;
kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
kurām tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus;
kurām piemērots naudas sods par administratīvo pārkāpumu, kas minēts BTAL 81. pantā, ja no dienas, kad stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums vai tiesas spriedums, nav pagājuši trīs gadi.
BTAL 72. panta sestā daļa noteic, ka, ja šā panta piektajā daļā minētā persona sodīta par BTAL 79., 80., 81. (gadījumos, kad kā administratīvais sods piemērots brīdinājums), 82., 83., 84. un 85. pantā minēto administratīvo pārkāpumu, Alkoholisko dzērienu aprites likuma 14. pantā minēto administratīvo pārkāpumu, par tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču vai elektronisko smēķēšanas ierīču uzpildes tvertņu pārdošanu bērnam, par maznozīmīga miesas bojājuma tīšu nodarīšanu vai par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas nav minēts šā panta piektās daļas 1. un 2. punktā, iestādes vadītājam, darba devējam (par iestādes vadītāju) vai pasākuma organizatoram ir pienākums izvērtēt, vai persona neapdraud bērna drošību, veselību vai dzīvību. Ja tā neapdraud bērna drošību, veselību vai dzīvību, iestādes vadītājs, darba devējs (par iestādes vadītāju) vai pasākuma organizators atļauj personai strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar šīm iestādēm vai pasākumu organizatoriem noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus.

Jānorāda, ka projekta izpratnē ar vārdu "iestāde" saprotama arī bāriņtiesa, kas projekta 7. punktā minētajā gadījumā un projekta 11. punktā noteiktajā kārtībā veic personas izvērtējumu, lai pārliecinātos, ka persona neapdraud bērna drošību, veselību vai dzīvību.

Bāriņtiesas rīcībā nav informācijas par to, kuras personas attiecīgajā pašvaldībā būtu piemērotas un gatavas pildīt sevišķā aizbildņa pienākumus. Pastāv iespēja, ka pašvaldības teritorijā ir sevišķā aizbildņa pienākumu veikšanai piemērotas personas, bet bāriņtiesa par tām nav informēta.

Projekts paredz, ka bāriņtiesa izveido un aktualizē Sarakstu par sevišķajiem aizbildņiem, kuru deklarētā dzīvesvieta ir bāriņtiesas darbības teritorijā. Šāda pieeja izvēlēta, jo atbilstoši Bāriņtiesu likuma 2. panta trešajai daļai bāriņtiesas darbības teritorija ir attiecīgās pašvaldības administratīvā teritorija (izņemot šā panta piektajā daļā minēto gadījumu). Tādējādi bāriņtiesa atbilstoši piekritībai var vērtēt tikai to personu atbilstību projektā noteiktajām prasībām, kuras ir deklarētas attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Jānorāda, ka apstāklis, ka persona ir deklarēta bāriņtiesas darbības teritorijā, pats par sevi nav kritērijs, lai personu iekļautu Sarakstā. Līdz ar to arī tas, ka persona pēc iekļaušanas Sarakstā deklarē dzīvesvietu citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, nevar būt par pamatu personas izslēgšanai no Saraksta. Projekts paredz, ka tad, ja bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par personas iekļaušanu Sarakstā, konstatē, ka persona deklarējusi dzīvesvietu citā administratīvajā teritorijā, bāriņtiesa informē par minēto konstatējumu attiecīgās darbības teritorijas bāriņtiesu, kas aktualizē Sarakstā norādīto personas deklarētās dzīvesvietas adresi.

Sarakstā iekļauj vienīgi personas, kuras atbilst projekta 2. un 3. punktā noteiktajām prasībām. Sarakstā persona tiek iekļauta pēc pašas iniciatīvas, proti, iesniedzot bāriņtiesā iesniegumu. Iesniegumam jāpievieno dzīves gājuma apraksts un dokumenti, kas apliecina personas atbilstību projekta 2. punktā noteiktajām prasībām un to, ka uz personu nav attiecināms projekta 3.4. apakšpunktā noteiktais ierobežojums. Persona iesniegumā arī apliecina, ka uz to nav attiecināmi projekta 3.2. un 3.3. apakšpunktā noteiktie ierobežojumi.

Ja bāriņtiesa, izvērtējot personas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, secina, ka persona neatbilst projektā noteiktajām prasībām, bāriņtiesa pieņem lēmumu par atteikumu iekļaut personu Sarakstā. Lēmumu par personas iekļaušanu Sarakstā vai atteikumu iekļaut Sarakstā bāriņtiesa pieņem un paziņo personai APL noteiktajā kārtībā. 

Sarakstu veido un aktualizē bāriņtiesa un to uztur Tiesu administrācija Tiesu informatīvajā sistēmā. Tādējādi Saraksts būs pieejams tikai tiesām un bāriņtiesām. Sarakstu iecerēts veidot kā koplietošanas failu (piemēram, Microsoft Excel datnes veidā), kuru bāriņtiesas pēc nepieciešamības varēs aktualizēt, precizējot par Sarakstā iekļautajām personām norādīto informāciju. Piekļuve Sarakstam tiks nodrošināta ar katrai bāriņtiesai individuāli izveidotu rediģēšanas saiti, kas tiks izsūtīta bāriņtiesu norādītajām amatpersonām uzreiz pēc projekta pieņemšanas.

Ievērojot, ka atbilstoši projekta 3.5. apakšpunktam par sevišķo aizbildni nevar būt persona, kas pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi izslēgta no Saraksta, jo tiesa vai bāriņtiesa atkārtoti ir konstatējusi, ka tā nepienācīgi pilda likumā noteiktos sevišķā aizbildņa pienākumus, attiecīgajā datnē paredzēts veidot atsevišķu sadaļu, kurā tiktu norādītas visas personas, kuras minētā iemesla dēļ no Saraksta ir izslēgtas. Tādējādi tiktu novērsts risks, ka persona, kura ir bijusi izslēgta no Saraksta, mainot deklarēto dzīvesvietu un iesniedzot jaunu iesniegumu attiecīgās administratīvās teritorijas bāriņtiesā, tiek iekļauta Sarakstā atkārtoti.   

Projekts paredz, ka bāriņtiesa Sarakstu izveido līdz 2023. gada 1. martam. Proti, tiek plānots, ka no 2023. gada 1. janvāra, kad APL uzliek par pienākumu bāriņtiesām Sarakstu veidot, bāriņtiesas sākotnēji apzina un projektā paredzētajā kārtībā iekļauj Sarakstā personas, kas iepriekš ir piekritušas pildīt sevišķā aizbildņa pienākumus vai kas pašas piesakās šo pienākumu pildīšanai, ja tās atbilst projekta prasībām. Atkarībā no bāriņtiesas noslodzes ir pieļaujama pakāpeniska Saraksta papildināšana.

Projekta 3.1. apakšpunktā noteiktais ierobežojums
Saņemot personas iesniegumu, bāriņtiesa pieprasa ziņas no Sodu reģistra, lai noskaidrotu, vai persona atbilst kādai no BTAL 72. panta piektajā vai sestajā daļā minētajām pazīmēm. Ja bāriņtiesa konstatē, ka persona atbilst vismaz vienai no šīm pazīmēm, secināms, ka uz personu ir attiecināms projekta 3.1. apakšpunktā noteiktais ierobežojums.

Šādā gadījumā bāriņtiesa, pirmkārt, vērtē, vai persona, kura atbilst BTAL 72. panta piektajā daļā noteiktajām pazīmēm, iesniegumam pievienojusi tajā minēto VBTAI vai Izglītības kvalitātes dienesta (turpmāk – IKVD) atļauju strādāt ar bērniem. Ja šāda atļauja iesniegumam nav pievienota, bāriņtiesa pieņem lēmumu par atteikumu iekļaut personu Sarakstā. Ja bāriņtiesa secina, ka persona atbilst BTAL 72. panta sestajā daļā minētajām pazīmēm, bāriņtiesa pārbauda, vai iesniegumam ir pievienota BTAL 72. panta sestajā daļā minētā atļauja strādāt ar bērniem. Ja šāda atļauja nav pievienota, bāriņtiesa pārbauda, vai iesniegumā ir izteikts lūgums bāriņtiesai veikt izvērtējumu par personas tiesībām strādāt ar bērniem. Ja šāds lūgums ir izteikts, bāriņtiesa veic izvērtējumu.

Veicot izvērtējumu, bāriņtiesa ņem vērā:
1) laikposmu, kas pagājis kopš administratīvā pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas;
2) administratīvā pārkāpuma vai noziedzīgā nodarījuma veidu, raksturu un personas attieksmi pret to;
3) personas darbību laikposmā no administratīvā pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz dienai, kad persona iesniegusi iesniegumu, vai personas raksturojumu par šo laikposmu;
4) risku bērnu veselībai, drošībai, intelektuālajai un fiziskajai attīstībai;
5) personas un institūciju iesniegtajos dokumentos norādīto informāciju;
6) personas iepriekšējo darbu ar bērniem, ja tāds ir bijis.
Vērtējot personas un institūciju iesniegtajos dokumentos norādīto informāciju, bāriņtiesa vērtē gan tos dokumentus, kurus persona pievienojusi iesniegumam pati, gan tos, kurus APL noteiktajā kārtībā pēc bāriņtiesas pieprasījuma iesniegušas citas institūcijas.

Projekta 3.4. apakšpunktā noteiktais ierobežojums
Lai apliecinātu, ka uz personu nav attiecināms projekta 3.4. apakšpunktā noteiktais ierobežojums, persona iesniegumam pievieno narkologa atzinumu.

Saraksta aktualizēšana
Lai novērstu situāciju, ka Sarakstā ir iekļautas personas, kuras vairs neatbilst projektā noteiktajām prasībām, projekts paredz bāriņtiesu pienākumu pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā Sarakstu pārskatīt, pieprasot informāciju no Sodu reģistra un Fizisko personu reģistra. Pārskatot Sarakstu, bāriņtiesa pārliecinās, vai Sarakstā iekļautās personas atbilst projektā noteiktajām prasībām, vērtējot bāriņtiesas rīcībā esošo informāciju, tostarp dokumentus, kurus projekta 16. punktā noteiktajā kārtībā iesniegusi persona.

Ievērojot, ka valstī nepastāv vienots personu, kuras apguvušas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, reģistrs, un to, ka nepastāv vienots ambulatorajā vai stacionārajā aprūpē esošo personu, kuras atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarībā, reģistrs, projekta 16. punkts paredz Sarakstā iekļautas personas pienākumu:
1) nekavējoties iesniegt bāriņtiesai dokumentu, kas apliecina, ka persona periodiski ik pēc pieciem gadiem ir pilnveidojusi speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, un
2) ne retāk kā reizi divos gados iesniegt bāriņtiesā narkologa atzinumu, tādējādi apliecinot, ka persona neatrodas alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarībā.
Lai nodrošinātu iespēju nepieciešamības gadījumā sazināties ar Sarakstā iekļautu personu, projekts paredz, ka personai, kas iekļauta Sarakstā, ir pienākums nekavējoties informēt bāriņtiesu par savas deklarētās dzīvesvietas, elektroniskā pasta adreses vai mobilā tālruņa numura maiņu. Tāpat Sarakstā iekļautas personas pienākums ir nekavējoties informēt bāriņtiesu, ja pastāv tādi apstākļi, kuru dēļ saskaņā ar projekta prasībām persona nevar būt par sevišķo aizbildni (piemēram, uz personu ir attiecināmi projekta 3.1. apakšpunktā minētie ierobežojumi, kas nepastāvēja brīdī, kad bāriņtiesa pieņēma lēmumu par personas iekļaušanu Sarakstā).

Projekts paredz, ka bāriņtiesa pieņem lēmumu par personas izslēgšanu no Saraksta, ja:
1) to lūdz persona;
2) pārskatot Sarakstu, bāriņtiesa konstatē, ka persona vairs neatbilst projektā noteiktajām prasībām;
3) tiesa vai bāriņtiesa konstatē, ka persona nepilda sevišķā aizbildņa pienākumus.
Tāpat projekts paredz, ka bāriņtiesa izslēdz personu no Saraksta, ja tā ir mirusi.

Privātpersonas, tostarp ar bērnu tiesību aizsardzību saistīti speciālisti, nav ieinteresētas sevišķā aizbildņa pienākumu pildīšanā, jo tas ir atbildīgs un laikietilpīgs process, kam šobrīd valsts budžeta finansējums nav paredzēts. Tādējādi sevišķā aizbildņa pienākumus pilda nevalstiskā sektora pārstāvji, vienojoties ar konkrēto bāriņtiesu, tostarp par atlīdzības apmēru, par sevišķā aizbildņa pienākumu veikšanu, vai bāriņtiesu darbinieki papildus saviem tiešajiem pienākumiem, atlīdzību par to nesaņemot. Šāds modelis ir neefektīvs un rada pārmērīgu slogu bāriņtiesām. Šobrīd, tā kā sevišķā aizbildņa pienākumu pildīšana netiek finansēta no valsts budžeta, ir grūtības atrast personas, kas kvalitatīvi spētu pildīt sevišķā aizbildņa pienākumus.

Projekts paredz, ka sevišķajam aizbildnim, kurš pēc tiesas uzaicinājuma pildījis sevišķā aizbildņa pienākumus, ir tiesības saņemt atlīdzību par tiesas uzdevumā paveikto darbu vienā tiesas instancē 300 euro apmērā. Šāda summa izvēlēta atbilstoši šobrīd pastāvošai praksei, vienlaikus veicinot to, ka tā ir pietiekami motivējoša, lai personas pieteiktos pildīt sevišķā aizbildņa pienākumus un pildītu tos kvalitatīvi. Rīgas valstspilsētas pašvaldības pieredze rāda, ka 300 euro par darbu vienā tiesas instancē ir minimālā atlīdzība, lai nevalstiskā sektora pārstāvji piekristu būt par sevišķo aizbildni. Jānorāda, ka sevišķā aizbildņa pienākumu kvalitatīva un atbildīga pildīšana ir bērna labākajās interesēs, tāpēc atlīdzības apmēram jābūt tādam, lai personas ar atbilstošu izglītību, profesionālajām zināšanām un praktisko pieredzi būtu ieinteresētas būt par sevišķo aizbildni. Tieslietu ministrijas ieskatā zemāka atlīdzības apmēra noteikšana būtiski samazinātu to personu skaitu, kas gan atbilst projektā noteiktajām prasībām, gan arī vēlas būt par sevišķo aizbildni, turklāt radītu risku, ka par sevišķo aizbildni piesakās mazāk kompetenti projekta 2.1. apakšpunktā minēto jomu profesionāļi.

Šobrīd, lai administratīvajā lietā atrastu sevišķo aizbildni, bāriņtiesas vēršas dažādās institūcijās, kas ir saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību, t.sk., biedrībās, kā arī citās bāriņtiesās, tomēr vairumā gadījumos tiek saņemti atteikumi, pamatojoties uz institūciju noslogotību. Situācijas tiek risinātas ar uzņēmuma līguma slēgšanu ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kur atlīdzības apmērs tiek noteikts par vienu tiesas instanci. 

Jānorāda, ka atbilstoši veiktajiem aprēķiniem (sk. projekta anotācijas 3. sadaļu) sevišķie aizbildņi tiek iecelti ne vairāk kā 70 administratīvajās lietās gadā. Šis skaits nav tik liels, lai sevišķo aizbildņu atlīdzības apmēru administrētu atkarībā no stundu vai dokumentu skaita. Projekta mērķis ir ieviest vienkāršu, viegli administrējamu (gan Tiesu administrācijai, gan sevišķajiem aizbildņiem) un atbilstošu atlīdzības sistēmu par sevišķā aizbildņa pienākumu veikšanu.

APL 21. panta otrā daļa noteic, ka, ja likumisko pārstāvju savstarpējās intereses vai likumisko pārstāvju un nepilngadīgās personas intereses ir atšķirīgas un ja tiesa atzīst to par lietderīgu, tā par nepilngadīgās personas pārstāvi var iecelt citu personu, izprasot bāriņtiesas viedokli, vai personu no bāriņtiesas uzturētā sevišķo aizbildņu saraksta. APL 21. panta 2.² panta daļa paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt prasības sevišķajam aizbildnim, kārtību, kādā bāriņtiesa veido un aktualizē sevišķo aizbildņu sarakstu, kā arī sevišķajam aizbildnim izmaksājamās atlīdzības apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtību. No minētā izriet, ka likumdevējs paredzējis izmaksāt atlīdzību ikvienai personai, kas iecelta par sevišķo aizbildni, proti, gan tiem sevišķajiem aizbildņiem, kurus ieceļ tiesa, izprasot bāriņtiesas viedokli, gan tiem sevišķajiem aizbildņiem, ko tiesa ieceļ no Saraksta. 

Sevišķais aizbildnis iesniegumu par atlīdzību un uzziņu par piedalīšanos tiesā (sk. projekta 1. un 2. pielikumu) iesniedz Tiesu administrācijai divu mēnešu laikā pēc attiecīgās tiesu instances tiesvedības noslēguma. Projektā paredzētie divi mēneši ir procesuāls termiņš, kas paredzēts, lai sevišķais aizbildnis varētu savlaicīgi saņemt atlīdzību, savukārt Tiesu administrācija – plānot valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Ievērojot, ka var pastāvēt objektīvi šķēršļi, kuru dēļ sevišķais aizbildnis nevar turpināt pildīt likumā noteiktos sevišķā aizbildņa pienākumus (piemēram, pēkšņa vai ilgstoša slimība), projekts paredz, ka sevišķais aizbildnis var saņemt atlīdzību arī par sevišķā aizbildņa pienākumu pildīšanu nepilnā apjomā – ar nosacījumu, ka laikposmā, kurā persona bijusi iecelta par sevišķo aizbildni, tā sevišķā aizbildņa pienākumus ir pildījusi pienācīgi. Šādā gadījumā tiesa vērtē nepieciešamību konkrētajā lietā iecelt citu sevišķo aizbildni. Ja tiesa konstatē, ka sevišķais aizbildnis likumā noteiktos pienākumus ir pildījis pienācīgi, bet objektīvu iemeslu dēļ tos ir pildījis nepilnā apjomā, tiesa uzziņā norāda, cik lielā apjomā (procentuāli) sevišķais aizbildnis likumā noteiktos pienākumus pildījis. Tiesu administrācija sevišķajam aizbildnim izmaksā atlīdzību atbilstoši tiesas norādītajai informācijai, vienlaikus nodrošinot, ka kopējais lietā iecelto sevišķo aizbildņu atlīdzības apmērs nepārsniedz 300 euro.

Projektā noteikts arī izsmeļošs gadījumu uzskaitījums, kad atlīdzība par sevišķā aizbildņa pienākumu pildīšanu netiek izmaksāta (skat. projekta 23. punktu). 

Publiskajās tiesībās tiesību normai ir tūlītējs spēks, proti, tās attiecas arī uz jau ievadītiem apstākļiem. Tādējādi, ja sevišķais aizbildnis ir iecelts lietā pirms 2023. gada 1. janvāra, bet tiesvedība attiecīgajā tiesas instancē vēl nav noslēgusies, tad viņam ir tiesības uz atlīdzību saskaņā ar projektā paredzēto regulējumu.