Anotācija (ex-ante)

22-TA-1947: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 8. februāra noteikumos Nr. 111 "Attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu pieaugušo izglītības programmu īstenošanā un nodrošinātu sekmīgu Eiropas Savienības (turpmāk - ES) struktūrfondu līdzfinansēto pasākumu īstenošanu pieaugušo izglītības atbalstam. 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir precizēt attālināto mācību īstenošanas nosacījumus profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmās pieaugušajiem, lai nodrošinātu šādu programmu plašāku pieejamību iedzīvotājiem. 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2022.gada 8.februāra MK noteikumi Nr.111 "Attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtība" (turpmāk - MK noteikumi Nr.111) nosaka attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas principus gan vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā un augstākajā izglītībā bērniem un jauniešiem, gan arī profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmās pieaugušajiem.
Līdztekus šī normatīvā regulējuma izstrādei un vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un augstākās izglītības programmu īstenošanā uzkrātajai pieredzei un secinājumiem,  pieaugušo izglītības īstenošanā ir gūta nozīmīga pieredze ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci” (turpmāk – 8.4.1. SAM) projekta Nr. 8.4.1.0/16/I/001 “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” (turpmāk – 8.4.1.SAM projekts) ietvaros, un pieaugušo izglītībā ir iesaistīti vairāk kā 69 tūkst. personu (projekta dati uz 2022.gada 30.decembri) un līdz 2023.gada decembrim plānots sasniegt kopējo iesaistīto personu dažādās pieaugušo izglītības programmās, tai skaitā, arī profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmās līdz 87,7 tūkst.. Būtiska nozīme personu iesaistes kāpināšanā ir bijusi COVID-19 pandēmijas ārkārtas situācijā ieviestā pilnībā attālināto mācību piedāvājuma izveidei un izglītības iestāžu atsaucībai, pakāpeniski paplašinot 100% attālinātā formā īstenojamu izglītības programmu piedāvājumu. Projekta 7.mācību kārtā, kas tika uzsākta vēl Covid-19 pandēmijas ārkārtas situācijas laikā, vairums nodarbināto ir izvēlējušies tieši 100% attālināti īstenojamas izglītības programmas. Šādām izglītības programmām tika saņemti  gandrīz 25 tūkstoši pieteikumu, no tiem 74% dažādām profesionālās pilnveides izglītības programmām un 5% profesionālās tālākizglītības programmām. 
Attālinātās mācības jau pabeigušo dalībnieku skaits ir proporcionāli samērīgs un neliecina par būtiskām problēmām šādu izglītības programmu īstenošanas gaitā. Daļa 5. un 6.mācību kārtas dalībnieku vēl turpina mācīties, tomēr jau pašlaik redzams, ka atskaitīto dalībnieku īpatsvars ir samērīgs (11-17% no mācības uzsākušajiem), kā arī mācības pabeigušo dalībnieku apmierinātība ar iegūtajām zināšanām ir augsta, proti 92-96% no dalībniekiem ir apmierināti vai drīzāk apmierināti ar dažādiem mācību kvalitātes aspektiem (5.mācību kārtas pieredzes aptaujā piedalījās 2668 respondenti, 6.mācību kārtas pieredzes aptaujā piedalījās 3060 respondenti). 
Līdz ar to secināms, ka iespēja pieaugušo izglītības programmās pilnībā mācīties attālināti ir sekmējusi gan kopējo iedzīvotāju dalību pieaugušo izglītībā (2021.gada ES Darbaspēka apsekojuma Latvijas rādītājs par 25 - 64 gadus vecu iedzīvotāju dalību pieaugušo izglītībā ir 8,6% salīdzinot ar 2020.gada rādītāju 6,6%) gan arī tieši digitālo prasmju apguvi, jo SAM 8.4.1.projekta ietvaros tajās mācību kārtās, kurās tika piedāvāta dažādu prasmju apguve, attālināto mācību formu izvēlējās lielākā daļa iedzīvotāju, kuri bija pieteikušies dažādām digitālo prasmju apguves programmām. 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pēc Covid-19 pandēmijas ārkārtas situācijas beigām pieaugušo izglītības programmu īstenošanā attiecībā uz attālināto mācību organizēšanu profesionālās tālākizglītības programmās un profesionālās pilnveides izglītības programmām klātienē ir jāpiemēro MK noteikumi Nr.111, kuros nav paredzēta iespēja profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas pieaugušajiem pamatā īstenot attālināto mācību formā, kas rada risku, ka daļai no iedzīvotājiem, kuriem iespēja mācīties pilnībā attālināti ir bijis priekšnoteikums dalībai mācībās, šādas iespējas vairs nebūs, jo pieejamo programmu izvēle būs saistīta ar tuvākajām izglītības iestādēm un programmām nevis indivīda vajadzībām atbilstīgākajām programmām, lai varētu savienot darbu ar mācībām un apgūt vajadzīgās zināšanas par samērīgu laika un finanšu resursu ieguldījumu. Šāda nosacījumu maiņa var arī mazināt iedzīvotāju interesi par dalību 8.4.1. SAM projekta ietvaros īstenotajām mācībām vai citām Eiropas Savienības strukturālo un investīciju fondu līdzfinansētām mācībām, tādējādi kavējot projektu iznākuma un rezultāta rādītāju sasniegšanu. 
Risinājuma apraksts
Izvērtējot ES struktūrfondu 8.4.1. SAM projekta ietvaros gūto pieredzi un secinājumus par mācību procesu un rezultātiem, ir sagatavoti grozījumi  MK noteikumos Nr.111 (turpmāk – projekts), paredzot attiecībā uz profesionālās tālākizglītības programmām un profesionālās pilnveides izglītības programmām pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpē noteikt atšķirīgu pieeju attālināto mācību formas lietošanai šo izglītības programmu īstenošanā, paredzot tiesības izglītības iestādei norādīt attālināto mācību apjomu izglītības programmā, kā arī nosakot profesionālās tālākizglītības programmām klātienē obligāti īstenojamās izglītības programmas daļas un attiecīgi svītrojot noteikumu 4.3.8. un 4.3.9.apakšpunktus. Attiecīgi projekts paredz papildināt MK noteikumus nr. 111 ar jaunu 4.5. un 4.6.apakšpunktu. Pārliecība par to, ka attiecīgo izglītības programmu ir iespējams īstenot attālināti izglītības iestādes izstrādātajā izglītības programmā norādītajā apjomā tiks gūta izglītības programmu licencēšanas procesā, lai nodrošinātu, ka attālināto mācību formā netiek īstenotas tādas profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides programmas, kurās attiecīgās kvalifikācijas iegūšanai vai pilnveidei nepieciešamo prasmju kvalitatīva apguve ir iespējama tikai klātienē un attiecīgi ir paredzēta izglītības programmā, kā arī tiek ievēroti Izglītības likumā noteiktie nosacījumi par attālināto mācību formas īstenošanu. Profesionālās tālākizglītības programmām kā obligāti klātienē īstenojamās izglītības programmas daļas ir noteikts profesionālās kvalifikācijas eksāmens un prakse, lai nodrošinātu pēc iespējas objektīvu zināšanu un prasmju pārbaudi, jo tā rezultātā tiek izsniegti valsts atzīti profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, savukārt profesionālās pilnveides izglītības programmās klātienē īstenojāmās izglītības programmas daļas ir jānorāda izglītības programmā. 
Projekts  paredz arī precizēt MK noteikumu nr. 111  7. punktu, iekļaujot tajā atsauci uz MK noteikumu Nr. 111 4.5. un 4.6. apakšpunktu, lai nosacījumi par prasībām izglītības iestādei attālināto mācību īstenošanai tiktu attiecināti arī uz profesionālās tālākizglītības programmu un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanu. Ievērojot minēto projekts paredz attiecīgi precizēt arī MK noteikumu Nr. 111 8. punktu, neattiecinot šī punkta prasības uz profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanu. 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Paredzams, ka MK noteikumu Nr.111 grozījumiem būs pozitīva ietekme uz tautsaimniecību. Noteikumos veiktie grozījumi neradīs papildus izmaksas un sniegs pieaugušajiem iedzīvotājiem plašākas iespējas pilnveidot  zināšanas un prasmes, tādējādi veicinot pieaugušo iedzīvotāju dalību izglītībā un kvalificētu speciālistu skaita palielināšanos tautsaimniecībā, kā arī pilnveidos izglītības iestāžu iekšējo darbības vidi attālināto mācību īstenošanā.  

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • pieaugušie iedzīvotāji, kuri apgūst vai plāno apgūt profesionālās tālākizglītības programmas vai profesionālās pilnveides izglītības programmas
Ietekmes apraksts
Tiks paplašinātas pieaugušo iedzīvotāju iespējas mācīties un apgūt sev nepieciešamās prasmes un zināšanas. 
Juridiskās personas
  • Izglītības iestādes, kas īsteno profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas.
  • izglītības iestādes, kurām būs jāpilnveido savi iekšējie normatīvie akti, ņemot vērā izmaiņas noteikumu 7.3.apakšpunktā
Ietekmes apraksts
Tiks paplašinātas izglītības iestāžu iespējas īstenot profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas attālināto mācību formā, ievērojot precizētos nosacījumus attālināto mācību īpatsvaram izglītības programmas īstenošanas apjomā. Vienlaikus, izglītības iestādēm būs jāpārskata un, ja nepieciešams, jāpapildina savi iekšējie normatīvie akti attiecībā uz attālināto mācību īstenošanas kārtību, papildinot to ar rīcību gadījumos, kas ir aizdomas vai ir konstatēta vardarbība pret izglītojamo. 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

-

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

-

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

-

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

-

2.2.5. uz konkurenci:

-

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Grozījumu rezultātā tiks dotas plašākas iespējas izglītības iestādēm organizēt profesionālās izglītības apgūšanas risinājumus pieaugušajiem, tādējādi paplašinot pieaugušo iespējas apgūt aktīvai līdzdalībai darba tirgū nepieciešamās prasmes. līdz ar to sīm normatīvajam regulējumam ir netieša pozitīva ietekme uz nodarbinātības jomu. 

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts

MK noteikumu Nr.111 grozījumi neietekmē Padomes īstenošanas lēmumā par Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu (CID) un Eiropas Komisijai iesniegtajā rādītāja sasniegšanas pārskatā (Cover note) ietvertos nosacījumus attiecībā uz Atveseļošanas fonda rādītāju (atskaites punktu) Nr.77 – “Tiesiskā regulējuma, ar ko nosaka attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas procedūras, stāšanās spēkā”, jo ar  MK noteikumu grozījumiem netiek mainīta informācija, kas apliecina atskaites punkta sasniegšanu. 

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības kvalitātes valsts dienests, Izglītības un zinātnes ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/59da7f16-4fb0-4192-94fe-ab9ab6ed8b9e/public_participations

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Publiskās apspriešanas ietvaros viedokļi nav saņemti. 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • izglītības iestādes un to dibinātāji, kuriem būs jāsaskaņo precizējumi izglītības iestāžu īstenoto izglītības programmu precizējumi un iekšējo normatīvo aktu grozījumi

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Tiks pilnveidoti izglītības iestāžu iekšējās darbības vides nosacījumi. Attiecībā uz izmaiņu veikšanu izglītības iestāžu iekšējos normatīvajos aktos, lai papildinātu tos ar rīcību gadījumiem, kad ir konstatēta vardarbība vai ir aizdomas par vardarbību pret izglītojamo attālināto mācību laikā, ir noteikts divu mēnešu pārejas periods, lai izglītības iestādes varētu attiecīgas izmaiņas savos ieksējos normatīvajos aktos veikt. Nosakot šādu termiņu izmaiņu veikšanai ir novērtēta ministrijas rīcībā esošā informācija par vidējiem termiņiem, kādos ir iespējams veikt izmaiņas normatīvajā aktā. 
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Normatīvā regulējuma izmaiņām ir netieša pozitīva ietekme uz iedzīvotāju sociālo situāciju, jo piedaloties mācībās iedzīvotāji var iegūt jaunas zināšanas un prasmes un tādējādi uzlabot savu stāvokli darba tirgū. 

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Normatīvā regulējuma izmaiņām ir netieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzīgas iespējas”, jo tiek paplašinātas pieaugušo iespējas dalībai izglītībā. 

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos pilnveido nosacījumus izglītības iestāžu iekšējās darbības videi un attālināto mācību organizēšanas procesam ne tikai izglītojamā drošības un veselības apdraudējuma gadījumā, bet arī gadījumos, kas ir aizdomas vai ir konstatēta vardarbība pret izglītojamo. Īpaši svarīgi būtu gadījumos, kad tiek konstatēta izglītojamo savstarpējā vardarbība digitālā vidē paredzēt pedagoga un izglītības iestādes rīcību, lai šadu situāciju izbeigtu. 

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi