Anotācija

Tiesību normu loģiskas izkārtojamības nolūkā likumdevēja Ministru kabinetam deleģētie jautājumi attiecībā uz aviācijas nozares uzturētām drošības rezervēm būtu nosakāmi viena tiesību aktā ar Noteikumos Nr. 29 noteiktajiem jautājumiem, tostarp:
1) drošības rezervju apmēru;
2) drošības rezervju pakalpojuma maksas apmēru un tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā pārvaldītājs īsteno drošības rezervju pakalpojuma maksas piespiedu izpildi;  
3) nokavējuma naudas apmēru, tās maksāšanas un administrēšanas kārtību;
4) kārtību, kādā tiek administrēts drošības rezervju uzkrāšanas fonds un segti pārvaldītāja izdevumi;
5) iestādi, kuras padotībā atrodas pārvaldītājs, un tās formu attiecībā uz Enerģētikas likuma 72. panta otrajā daļā minēto uzdevumu izpildi.

Ņemot vērā minēto, Noteikumu projekts aizstāj spēkā esošos Noteikumus Nr. 29, kurā tiek apvienoti Noteikumos Nr. 29 ietvertie jautājumi, kurā papildus ir noteikti jautājumi, kas saistīti ar aviācijas nozares uzturētām drošības rezervēm. 

Ar 2024. gada 28. novembra grozījumiem Enerģētikas likumā 2025. gada 1. jūnija kopējās valsts naftas produktu drošības rezerves tiek veidotas no:
1) pārvaldītāja veidotām un uzturētām valsts naftas produktu drošības rezervēm;
2) aviācijas nozares uzturētām drošības rezervēm.

Noteikumu projektā ir noteikti jautājumi, kas ir attiecināmi kopā uz valsts naftas produktu drošības rezervēm, tikai uz pārvaldītāja uzturētām valsts naftas produktu drošības rezervēm vai tikai uz aviācijas nozares uzturētām rezervēm.

Lai noteiktu viennozīmīgi skaidru un vieglāk uztveramu tiesību normu piemērošanu, Noteikumu projekta 2. punktā tiek  noteikti termini, kas tiek lietoti Noteikumu projektā.


Direktīvas 2009/119/EK 3. panta 1. punkta prasības uzliek par pienākumu katrai Eiropas Savienības dalībvalstij nodrošināt drošības rezervju apjomus, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumiem 90 dienu laikā vai arī dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks, kā arī nosaka rīcību obligāto rezervju izmantošanai nopietnu apgādes traucējumu gadījumā.

Savukārt kopējo valsts naftas produktu drošības rezervēs veidojamo  apjomu, kas ir jāuztur katrai dalībvalstij aprēķina saskaņā ar Direktīvu 2009/119/EK un Eiropas parlamenta un padomes 2008. gada 22. oktobra regula Nr. 1099/2008 par enerģētikas statistiku (turpmāk - Regula Nr. 1099/2008).

Atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam kopējo valsts drošības rezervēs veidojamo apjomu nodrošina:
1) Possessor atbilstoši Enerģētikas likuma 72. panta pirmajai un otrajai daļai iegādājoties drošības rezerves īpašumā, kā arī atbilstoši Enerģētikas likuma pārejas noteikumu 80.punktam - pārejas periodā, iegādājoties drošības rezervju pakalpojumu drošības rezervju izveidei tādā apjomā, par kādu nav iegādātas drošības rezerves valsts īpašumā;
2) aviācijas nozares komersanti, proporcionāli to prognozētajam aviācijas degvielas patēriņam, iegādājoties naftas produktus īpašumā vai iegādājoties naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izveidei.


Noteikumu projekta 4. punkts nosaka, ka drošības rezerves var veidot no benzīna, aviācijas degvielas, dīzeļdegvielas, petrolejas un petrolejas veida reaktīvās degvielas; degvieleļļas;sašķidrinātās naftas gāzes.

Noteikumu projekta 4.5. apakšpunkts paredz, ka drošības rezerves var veidot neapstrādātas naftas veidā - jēlnaftas, ja tās tiek glabātas kopā ar naftas starpproduktiem (komponentēm) un tās tiek uzglabātas tādā Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras teritorijā ir naftas pārstrādes rūpnīca un kas var nodrošināt naftas produktu ražošanu enerģētiskās krīzes laikā. Gadījumā, ja drošības rezerves tiek veidotas Noteikumu 4.5. apakšpunktā noteiktā veidā, lai enerģētiskās krīzes laikā iespēju to praktiski izmantot,  Noteikumu projekta 6. punktā noteikts pienākums drošības rezervju veidotājam (pārvaldītājam vai aviācijas nozares komersantam), ka to atbildībā esošā neapstrādātā nafta enerģētiskās krīzes laikā tiek pārstrādāta naftas produktu veidā. 

Noteikumu projekta 5. punkts  paredz tiesības drošības rezervju veidotājam valsts drošības rezerves uzglabāt nepievienojot biodegvielu un citas piedevas, kas nav ogļūdeņraži un ko naftas produktiem pievieno, lai mainītu tā īpašības.  Tomēr šādā gadījumā atbilstoši Noteikumu projekta 7. punktam pārvaldītājs par valsts īpašumā esošajām drošības rezervēm un aviācijas nozares komersants par aviācijas nozares uzturētām drošības rezervēm nodrošina, ka enerģētiskās krīzes laikā nodrošina, ka šādas piedevas ir pievienotas.

Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 3. panta pirmās daļas 13. punktu un Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 4. panta trešās daļas 8. punktu minēto likumu normas drošības apsvērumu dēļ nepiemēro valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei, uzturēšanai un rotācijai. Minētais nozīmē, ka veicot valsts naftas produktu drošības rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju pārvaldītājs nepiemēro publisko iepirkumu regulējumu. 

Lai noteiktu skaidru un nepārprotamu pārvaldītāja rīcību valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei, uzturēšanai un rotācijai, Noteikumu projekta 9. punktā ir noteikts, ka pārvaldītājs valsts īpašumā esošo drošības rezervju iegādi, uzturēšanu un rotāciju veic, ievērojot labas pārvaldības un finanšu līdzekļu efektīvas izmantošanas principu, kā arī saimnieciskā izdevīguma un lietderības aspektus. Vienlaikus Noteikumu projekta 13. punktā minētais nosacījums nebūtu uzskatāms par izsmeļošu, jo pārvaldītajam aizvien ir saistoši tiesību akti, kas nosaka principus, kādai ir jābūt rīcībai ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu (piemēram, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertos principus).
 

Noteikumu projekta 10. punkts paredz, ka pārvaldītājs drošības rezerves veido Noteikumu projekta 3. punktā minētajā apmērā, neieskaitot aviācijas nozares uzturēto drošības rezervju apjomu.
Atbilstoši Eiropas Savienības izvirzītājām prasībām Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij pastāvīgi ir jānodrošina valsts drošības rezerves Direktīvā 2009/119/EK noteiktajā apjomā. Lai apliecinātu Latvijas saistību izpildi, Latvijai ir regulāri ir jāinformē Eiropas Komisiju un Starptautisko Enerģētikas aģentūru. Ņemot vērā to, ka saistību neizpildes gadījumā Latvijai var iestāties negatīvas sekas, patstāvīgi nodrošināt visu Latvijai nepieciešamo drošības rezervju apjomu ir imperatīvs pienākums.

Ņemot vērā minēto, pārvaldītājs valsts drošības rezerves nodrošina tādā apmērā, kādā tās nav nodrošinājuši aviācijas nozares komersanti. 


Enerģētikas likuma 72. panta otrā daļa nosaka, ka pārvaldītājs, pildot Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras uzdevumus, ir šādi uzdevumi:

1) iegādāties drošības rezerves;
2) nodrošināt drošības rezervju uzturēšanu un rotāciju;
3) administrēt drošības rezervju pakalpojuma maksu;
4) uzturēt un administrēt drošības rezervju uzkrāšanas fondu;
5) veikt uzraudzību pār aviācijas nozares uzturētām drošības rezervēm.

Vienlaikus Enerģētikas likuma 72.¹ ceturtā un piektā daļā nosaka, ka pārvaldītājs uztur drošības rezervju uzkrāšanas fondu, kurā ieskaita drošības rezervju pakalpojuma maksu un ieņēmumus no drošības rezervju atsavināšanas. Savukārt drošības rezervju uzkrāšanas fondā uzkrātie līdzekļi tiek izmantoti, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar šā likuma 72. panta otrajā daļā noteikto pārvaldītāja uzdevumu izpildi, un ar tām saistītos administratīvos izdevumus.

Noteikumu projekta 26. punkts nosaka, ka par Enerģētikas likuma 72. panta otrajā daļā noteikto uzdevumu izpildi saistītos ieņēmumus un izdevumus pārvaldītājs uzskaita āpusbilances uzskaitē.

Šāds nosacījums ir noteikts, ņemot vērā to, ka ar Grāmatvedības likumu un uz Likuma par budžetu un finanšu vadību pamata izdotiem Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumiem Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs”  budžeta iestādes grāmatvedības uzskaitē reģistrē visus īpašumā, valdījumā un turējumā esošos un piekrītošos ilgtermiņa ieguldījumus, apgrozāmos līdzekļus un saistības.

Ņemot vērā, ka Enerģētikas likuma 72.pantā paredzētās drošības rezerves un drošības rezervju uzkrāšanas fondā ieskaitīta drošības rezervju pakalpojuma maksa un ieņēmumi no drošības rezervju atsavināšanas ir piekritīgi valstij un ir tās īpašums,  un  minētie aktīvi un ieņēmumi tiek iekļauti Ekonomikas ministrijas finanšu pārskatos, kuru sagatavo pamatojoties uz Likuma par budžetu un finanšu vadību 30. pantu.

Tāpat, pildot Enerģētikas likuma 72. panta otrajā daļā dotos uzdevumus, pārvaldītājs atrodas Ekonomikas ministrijas funkcionālā pārraudzībā. Noteikumu projekta 28. - 33. punktos ir noteikti būtiskākie funkcionālās pārraudzības aspekti, tostarp nosakot, ka Ekonomikas ministrija un CKUS atsevišķi noslēdz līgumu par deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma – pildīt CKUS uzdevumus - izpildi un uzraudzību, kā arī pārvaldītājs katru gadu iesniedz Ekonomikas ministrijā deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildes plānu nākošajam gadam, kā arī reizi ceturksnī iesniedz pārskatu par deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildi un finanšu līdzekļu izlietojumu iepriekšējā ceturksnī.


Noteikumu projekta 34. punkts nosaka, ka aviācijas nozares komersanti drošības rezerves veido proporcionāli to prognozētajam aviācijas degvielas apjomam vismaz 90 dienu ilgam periodam attiecīgajā kalendārajā gadā, kas no akcīzes preču noliktavas vai muitas noliktavas tiek nodots gaisa kuģiem Latvijas Republikā vietējiem un starptautiskajiem pārvadājumiem. 

Minētais nozīmē, ka aviācijas nozares komersanti drošības rezerves veido ņemot vērā to prognozēto aviācijas degvielas apjomu vismaz 90 dienu ilgam periodam attiecīgajā kalendārajā gadā.

Par provizorisko prognozēto aviācijas degvielas apjomu nākošajam gadam aviācijas nozares komersanti informē pārvaldītāju līdz iepriekšējā gada 1.jūlijam un par faktisko prognozēto aviācijas degvielas apjomu nākošajam gadam aviācijas nozares komersanti  informē līdz 1.novembrim. Vienlaikus Noteikumu projekta 36. punkts paredz iespēju aviācijas nozares komersantam iespēju mainīt prognozēto drošības rezervju apjomu attiecīgajā gadā, informējot pārvaldītāju vismaz četrus mēnešus iepriekš. Minētais ierobežojums attiecas tikai uz prognozēto apjomu, par kādu aviācijas nozares komersanti veido drošības rezerves. Minētais nozīmē, ka aviācijas nozares komersanti ir tiesīgi mainīt drošības rezervju veidu, to atrašanās vietu, piegādes termiņus, vienlaikus ievērojot Noteikumu projekta 47. punktā minēto nosacījumu, ka veidojamam naftas produktu drošības rezervju veidam, atrašanās vietai, piegādes termiņiem ir jābūt saskaņotiem ar pārvaldītāju. 

Pārvaldītājs īsteno uzraudzību pār aviācijas nozares komersantu veidotajām drošības rezervēm, tostarp pārbaudot, vai aviācijas nozares komersanti drošības rezerves faktiski uztur atbilstoši to prognozētajam drošības rezervju apjomam, tostarp veicot plānotas un neplānotas apsekošanas drošības rezervju uzglabāšanas vietā. 

Noteikumu projekta 42. punkts nosaka pienākumu aviācijas nozares komersantiem nodrošināt nepārtrauktu pieeju to uzturētajām drošības rezervēm. Šī noteikumu projekta izpratnē par nepārtrauktu pieeju ir uzskatāms, drošības rezervēm ir jābūt pieejamām apsekošanai attiecīgās uzglabāšanas vietas darba laikā. 

Noteikumu projekta 44. punkts nosaka, ka Enerģētiskās krīzes gadījumā pārvaldītājs vai pārvaldītāja nominēts komersants atsavina aviācijas nozares komersantu uzturētas rezerves, izņemot šo noteikumu 45. punktā minētās drošības rezerves, par cenu, ko PLATTS aģentūra ir publicējusi par attiecīgo naftas produktu klasi dienā, kad ir uzsākta naftas produkta iekraušana transportlīdzeklī + ņemot vērā tirgus prēmiju par metrisko tonnu, kas tiek noteikta dienā, kad tiek pieņemts Ministru kabineta lēmums par drošības rezervju izmantošanu. Šī noteikumu projekta 44. punktā minētā atsavināšanas cena netiek piemērota, gadījumā, ja aviācijas nozares komersants drošības rezerves veido no aviācijas degvielas, kuras saskaņā ar Noteikumu projekta 45. punktu enerģētiskās krīzes gadījumā aviācijas nozares komersanti ir tiesīgi izlietot autonomi savas komercdarbības nodrošināšanai. Drošības rezervju atsavināšanas cena tiek noteikta pēc vienādiem principiem, pēc kuriem pārvaldītājs atsavina tā veidotās drošības rezerves. Minētais nosacījums ir būtisks, lai enerģētiskās krīzes laikā 

Savukārt, nosakot vienādus principus, par kādu tiek atsavinātas drošības rezerves, gan tās, kuras veido pārvaldītājs, gan tās kuras veido aviācijas nozares komersanti, ar Noteikumu projekta 44. punktu tiek noteikti Ministru kabineta reglamentēta drošības rezervju atpirkšanas cena.

Noteikumu projekta 47. punkts nosaka, ka pārvaldītājs un aviācijas nozares komersants savstarpēji saskaņo veidojamo drošības rezervju veidu, atrašanās vietu, piegādes termiņus un citus ar piegādi saistīti saistītus jautājumus. Ņemot vērā to, ka pārvaldītājs aizvien ir likumdevēja deleģēta institūcija, kas pilda CKUS funkcijas, pārvaldītājam aizvien saglabājas kompetence pār kopējo valsts drošības rezervju veidošanu, tostarp, lai tas kopumā spētu pārvaldīt valsts uzturētās drošības rezerves.  


Atbilstoši Noteikumu projekta 56. punktam pārvaldītājs, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta un Centrālās statistikas pārvaldes iesniegto informāciju, salīdzina objektīvo informāciju par faktisko aviācijas degvielas apjomu attiecībā pret prognozēto aviācijas degvielas apjomu attiecīgajā periodā. Gadījumā, ja faktiskais aviācijas degvielas apjoms ir lielāks par prognozēto aviācijas degvielas apojomu, par iztrūkstošo starpību aviācijas nozares komersants maksā pakalpojuma maksu vispārējā kārtībā.

Ņemot vērā to, ka atbilstoši Direktīvai 2009/119/EK un Regulai Nr. 1099/2008, aprēķinot nepieciešamo krājumu daudzumus, aprēķinos iekļauj visu iekšzemes patēriņu, izņemot starptautiskajos jūras kuģos bunkurētos naftas produktus, viss aviācijas  degvielas patēriņš palielina valstij veidojamo drošības rezervju apjomu. Tādējādi, šāds nosacījums ir būtisks, lai pēc vienlīdzīgiem principiem ar citiem pakalpojuma maksas maksātājiem tiktu kompensēti izdevumi, kas pārvaldītajam ir radušies par aviācijas nozares komersantu nedrošinātā drošības rezervju apjoma veidošanu.