Anotācija (ex-ante)

Par administratīvām izmaksām ir uzskatāmas tādas izmaksas, kas veidojas, pildot tiesību aktos noteiktās obligātās prasības sniegt informāciju valsts vai pašvaldības iestādēm vai trešajām personām, turklāt informācijas sniegšanas prasības šajā kontekstā ir jāuztver plaši, ņemot vērā visas izmaksas, kas saistītas ar informācijas iegūšanu, uzturēšanu un iesniegšanu, kā arī novērtējumiem, kas nepieciešami, lai sniegtu informāciju. Par administratīvajām izmaksām uzskatāmas arī izmaksas gaidīšanas dēļ.
Meža inventarizācijas jomā lielāko administratīvo slogu rada Meža likuma 29. panta norma, kurā noteikts, ka meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā nodrošina pirmreizēju meža inventarizāciju un tās datus iesniedz Valsts meža dienestam, kā arī vismaz reizi 20 gados un normatīvajos aktos noteiktajos citos gadījumos veic atkārtotu meža inventarizāciju. Turpat ir noteikts meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums katru gadu līdz 1. februārim informēt Valsts meža dienestu (iesniegt pārskatu) par iepriekšējā kalendāra gadā īstenoto mežsaimniecisko darbību.
Likumdevējs ir pilnvarojis Ministru kabinetu noteikt meža inventarizācijas saturu un kārtību (Meža likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkts) un pārskata saturu un iesniegšanas kārtību (Meža likuma 34. panta pirmās daļas 3. punkts).
Lai samazinātu ar Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 384) radīto administratīvo slogu meža inventarizācijas jomā, jāizvērtē iesniedzamās informācijas (meža inventarizācijas un pārskata) saturs un kārtība, proti, saistībā ar šiem abiem informācijas sniegšanas pienākumiem saturā jāparedz, ka ir ievācami tie dati, kas ir vajadzīgi un izmantojami lēmuma pieņemšanai. Lai datu iegūšanai patērētu pēc iespējas mazāk laika un līdzekļu, dati ievācami tik precīzi, cik nepieciešams lēmuma pieņemšanai.
Normu iepriekšējā redakcija veidota laikā, kad nebija pieejams tehnoloģiskais risinājums datu ieguvei, bet patlaban datus var iegūt ar alternatīvā metodēm. Tas veicinātu tālizpētes datu izmantošanu un valsts pārvaldei nepieciešamās informācijas iegūšanu nevis no meža īpašnieka un par meža īpašnieka līdzekļiem, bet pašai valsts pārvaldei ar daudz lētākām metodēm nekā meža inventarizācija ar datu uzmērīšanu dabā. 
Atsevišķu meža inventarizācijas parametru, piemēram, augstuma, caurmēra un šķērslaukuma, automātiska iegūšana no tālizpētes datiem un šādi iegūto parametru izmantošana valsts pārvaldes vajadzībām ievērojami samazinātu lēmumu pieņemšanas laiku, piemēram, reģistrējot datus Meža valsts reģistrā vai pieņemot lēmumu par apliecinājuma izsniegšanu. Tāpat tas dod iespēju novērst cilvēciskas kļūdas.
Meža valsts reģistrā informācija par mežu tiek iegūta vairākos veidos – ar meža inventarizāciju, ar pārskatiem, Valsts meža dienesta reģistrētā informācija, kā arī ar ikgadēju datu aktualizāciju, izmantojot aktualizācijas algoritmus. Tālizpētes tehnoloģiju attīstība ir radījusi jaunas iespējas ar mežu saistītās informācijas iegūšanai, tā atvieglojot lēmuma pieņemšanu vai datu ievākšanu. Izmantojot tālizpētes datus, var iegūt mežaudzi raksturojošus rādītājus un risinājumus, kas izmantojami meža apsaimniekošanas lēmumu pieņemšanai.
Patlaban noteikumu Nr. 384 24. punkts noteic, ka Valsts meža dienests iestādes tīmekļvietnē www.vmd.gov.lv publicē meža inventarizācijas datu sagatavošanas nosacījumus (klasifikatorus, struktūras, formātus), eksportējamo datņu struktūru un ar Zemkopības ministriju saskaņotu kārtību un algoritmus mežaudzes sekundāro parametru aprēķināšanai un ikgadējai aktualizācijai. Lai Meža valsts reģistra datu aktualizācijai varētu izmantot tālizpētes datus, nepieciešams papildināt noteikumu Nr. 384 24. punktu.

Papildināts noteikumu Nr. 384 24. punkts, paredzot, ka Meža valsts reģistra datu aktualizācijai var izmantot tālizpētes datus. Attiecīgi ir precizēts arī 38.2. apakšpunkts. Ar grozījumiem tālizpētes datu izmantošana netiek noteikta kā pienākums, bet ar to ir dota iespēja izmantot tālizpētes datus Meža valsts reģistra datu aktualizēšanai.

Meža likuma 29. pantā meža īpašniekam ir noteikts pienākums iesniegt gan meža inventarizācijas datus, gan pārskatu par iepriekšējā kalendāra gadā notikušo mežsaimniecisko darbību. Izvērtējot meža inventarizācijas un pārskatu saturu un sniegšanas kārtību, secināms, ka veidojas situācijas, kad par vienu un to pašu mežaudzi ir jāiesniedz gan dati, gan pārskats. Jau spēkā esošo noteikumu Nr. 384 59. punkts noteic, ka pārskats par meža ieaudzēšanu ir pielīdzināms meža inventarizācijai. Lai samazinātu dubultas informācijas sniegšanas prasību, situācijās, kad meža nogabala raksturošanai nav nepieciešamas specifiskas zināšanas (pēc koku ciršanas izveidojies izcirtums, atjaunota mežaudze) meža īpašnieka iesniegtais pārskats par koku ciršanu un pārskats par meža atjaunošanu būtu pielīdzināms meža inventarizācijas datiem. Savukārt tad, kad pēc koku ciršanas neveidojas izcirtums (mežaudzes šķērslaukums netiek samazināts zem kritiskā šķērslaukuma), lai iesniegto pārskatu pielīdzinātu meža inventarizācijas datiem, pēc koku ciršanas palikušajai mežaudzei ir nepieciešams noteikt to raksturošos pamatrādītājus – augstumu, caurmēru, šķērslaukumu. Lai to noteiktu, vajadzīgas specifiskas zināšanas. Meža likuma 29. panta piektā daļa noteic, ka meža inventarizāciju veic akreditētā atbilstības novērtēšanas institūcijā sertificētas personas, kuru profesionālā darbība ir civiltiesiski apdrošināta, tāpēc nepieciešams paredzēt, ka tad, ja pārskats par koku ciršanu vai jaunaudžu kopšanu tiek iesniegts par mežaudzi, kuras šķērslaukums nav samazināts zem kritiskā šķērslaukuma, lai pārskatu pielīdzinātu meža inventarizācijas datiem, to sagatavo sertificēts meža inventarizācijas veicējs. Tādējādi meža īpašniekam tiek dota izvēle, proti, viņš var iesniegt vienkāršotu pārskatu, nenosakot palikušās mežaudzes raksturojošos rādītājus, un tad šis pārskats netiks pielīdzināts meža inventarizācijas datiem, vai lūgt sertificētu meža inventarizācijas veicēju noteikt palikušās mežaudzes raksturojošos rādītājus, un tad šādi meža inventarizācijas veicēja aizpildīts pārskats tiks pielīdzināts meža inventarizācijas datiem.
Paredzētais grozījums ne tikai samazinās administratīvo slogu informācijas iegūšanai par mežu (par mežaudzi nebūs jāiesniedz informācija divreiz – pārskats un meža inventarizācijas dati), bet arī uzlabos Meža valsts reģistra datu kvalitāti, proti, tiks reģistrēti dati par mežaudzi pēc kopšanas cirtes, tostarp, jaunaudžu kopšanas, un tos noteiks sertificēts meža inventarizācijas veicējs.

Paredzēts grozījums noteikumu Nr. 384 59. punktā, papildinot to ar normu, ka arī pārskats par meža atjaunošanu un pārskats par koku ciršanu, kad pēc cirtes mežaudzes šķērslaukums samazināts zem kritiskā šķērslaukuma, pielīdzināms meža inventarizācijas datiem. Lai nepasliktinātu Meža valsts reģistra datu kvalitāti, paredzēts, ka tad, ja pārskats tiek iesniegts par koku ciršanu un ar koku ciršanu mežaudzes šķērslaukums netiek samazināts zem kritiskā šķērslaukuma, tostarp pārskats par jaunaudžu kopšanu, un pēc cirtes palikušajai mežaudzei ir noteikts augstums, šķērslaukums un caurmērs, lai pārskatu pielīdzinātu meža inventarizācijas datiem, pārskatu sagatavo sertificēts meža inventarizācijas veicējs.

Likumprojekts "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā" (Saeimā 2025. gada 23. janvārī pieņemts 2. lasījumā) nosaka tiesisko regulējumu Eiropas Zemes atskaites sistēmas jeb "LKS-2020" un Starptautiskās Zemes gravimetriskās sistēmas ieviešanai. Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra sēdes protokola Nr. 45 1.§ "Likumprojekts "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā"" 4. punktā visām ministrijām uzdots nepieciešamos grozījumus nozares normatīvajos aktos, ņemot vērā grozījumus Ģeotelpiskās informācijas likumā, sagatavot kopā ar citiem (būtiskiem) grozījumiem šajos normatīvajos aktos.
Noteikumu Nr. 384 21.1. apakšpunkts noteic, ka meža zemes plāns elektroniskā veidā sagatavojams Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā, kas izteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (LKS-92 TM). Ievērojot likumprojektu "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā", jāizdara grozījumu noteikumu Nr. 384 21.1. apakšpunktā, paredzot, ka meža zemes plāns sagatavojams Eiropas Zemes atskaites sistēmā  jeb "LKS-2020". Ievērojot likumprojektā "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā" paredzēto Eiropas Zemes atskaites sistēmas ieviešanas pārejas periodu, nepieciešams noteikt arī noteikumu Nr. 384 21.1. apakšpunkta normas darbību šajā pārejas periodā. 

Ar grozījumu noteikumu Nr. 384 21.1. apakšpunktā noteikts, ka meža zemes plāns sagatavojams Eiropas Zemes atskaites sistēmā jeb "LKS-2020". Noteikumi Nr. 384 papildināti ar noslēguma jautājumu, nosakot, ka 21.1. apakšpunktā minētā Eiropas Zemes atskaites sistēmas ieviešama līdz 2025. gada 1. oktobrim. Meža inventarizāciju, kas uzsākta līdz 2025. gada 30. septembrim, var pabeigt Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā līdz 2025. gada 31. oktobrim.

Likumā "Grozījumi Valsts meža dienesta likumā", kas stājās spēkā 2024. gada 12. janvārī, noteikta iesniegumu iesniegšanas un Valsts meža dienesta izdoto administratīvo aktu paziņošanas kārtība Valsts meža dienestā, proti, strukturētu datu veidā, izmantojot Meža valsts reģistrā izveidotu tiešsaistes pakalpojumu. Tā pārejas noteikumu 6. punktā paredzēts, ka līdz 2026. gada 31. decembrim personai ir tiesības iesniegt iesniegumu un saņemt administratīvo aktu tiešsaistē Meža valsts reģistrā vai izvēlēties citu normatīvajos aktos noteiktu iesnieguma iesniegšanas un administratīvā akta saņemšanas veidu. Administratīvā procesa likums, Dokumentu juridiskā spēka likums un Paziņošanas likums elektronisko saziņu paredz tikai kā papildiespēju, vienlaikus nosakot, ka citāda kārtība var būt noteikta speciālā likumā. Valsts meža dienesta likums šajā gadījumā ir speciālais likums. 
Patlaban noteikumu Nr. 384 30.2. apakšpunktā un 41. un 52. punktā ir noteikts, ka lēmumu meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt noteikumu 51. punktā ir noteikta kārtība, kādā iesniedzami pārskati par īstenoto mežsaimniecisko darbību. Lai saskaņotu noteikumu Nr. 384 normas ar Valsts meža dienesta likumā noteikto, jāizdara grozījumi noteikumu Nr. 384 30.2. apakšpunktā, kā arī 41., 51. un 52. punktā. 

Paredzēti grozījumi noteikumu Nr. 384 30.2. apakšpunktā un 41. un 52. punktā, nosakot, ka lēmumu par meža inventarizācijas datu reģistrācijas atteikumu, lēmumu par izmaiņu izdarīšanu Meža valsts reģistra datos un lēmumu par atteikšanos pievienot pārskatā minēto informāciju Meža valsts reģistram meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam paziņo Valsts meža dienesta likumā noteiktajā kārtībā. Noteikumu 51. punktā noteikts, ka pārskatus par īstenoto mežsaimniecisko darbību Valsts meža dienestā var iesniegt Valsts meža dienesta likumā noteiktajā kārtībā.

Spēkā esošo noteikumu Nr. 384 31., 41. un 52. punktā ir noteikts, ka Valsts meža dienesta lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt Valsts meža dienesta likuma 10. pantā noteiktajā kārtībā. Ar likumu "Grozījumi Valsts meža dienesta likumā", kas stājās spēkā 2024. gada 12. janvārī, no Valsts meža dienesta likuma tika izslēgts 10. pants. Attiecīgi 2024. gada 27. februārī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 132 "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 30. jūlija noteikumos Nr. 449 "Valsts meža dienesta nolikums"" (turpmāk – noteikumi Nr. 449) un precizēts noteikumu Nr. 449 12. punkts, nosakot, ka Valsts meža dienesta amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt dienesta ģenerāldirektoram Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 

Precizēta noteikumu Nr. 384 31., 41. un 52. punkta redakcija, paredzot, ka Valsts meža dienesta lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt noteikumu Nr. 449 12. punktā noteiktajā kārtībā. 

Patlaban par teritoriju, kurā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, meža īpašniekam ir noteikts pienākums veikt inventarizāciju un iegūt tādas pašas lielas precizitātes datus. Mežaudzē, kurā jau ir noteikta aizsardzības pazīme, nenotiks mežsaimnieciskā darbība, un arī valsts pārvaldes iestādēm nebūs jāpieņem lēmums par mežsaimnieciskas darbības atļaušanu, kas būtu atkarīgs no mežaudzi raksturojošajiem pamatrādītājiem (vecuma, caurmēra, augstuma vai šķērslaukuma), tāpēc noteikumu 4. pielikumā noteiktajiem nogabalu raksturojošajiem rādītājiem (caurmēram, augstumam, šķērslaukumam) jāsamazina pieļaujamās novirzei prasības, jo nav nepieciešami tik precīzi dati. 
Pieļaujamās novirzes palielināšana teritorijās, kurās aizliegta mežsaimnieciskā darbība, attiecas uz teritorijām, kurās jau ir noteikta aizsardzības pazīme, un mežaudzē nenotiks mežsaimnieciskā darbība, proti, valsts pārvaldes iestādēm nebūs jāpieņem lēmums par mežsaimnieciskas darbības atļaušanu, kas būtu atkarīgs no mežaudzes caurmēra, augstuma vai šķērslaukuma. Savukārt mežaudzes vecums jau ir reģistrēts Meža valsts reģistrā, un tas tiek aktualizēts ik gadu, pieskaitot klāt vienu gadu. Ar grozījumu paredzēts samazināt administratīvo slogu, ko meža īpašniekam rada lielas precizitātes datu iesniegšana, kas citādi meža īpašniekam nebūtu nepieciešama.
Savukārt teritorijās, kurās ir atļauta saimnieciskā darbība, nosakāma pieļaujamā novirze caurmēram, jo Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā"" (Tiesību aktu projektu publiskā portāla tiesību akta lietas identifikācijas numurs 24-TA-2384) paredzēts, ka galvenās cirtes caurmēra noteikšanai izmantojami Meža valsts reģistra dati. Meža inventarizāciju (konkrētajā gadījumā – caurmēra noteikšanu) atbilstoši Meža likuma 29. panta 5. punktam veic akreditētā atbilstības novērtēšanas institūcijā sertificētas personas, kuru profesionālā darbība ir civiltiesiski apdrošināta. Meža inventarizācijas datus un sertificēto personu uzraudzība un kontrola ir akreditēto institūciju pārziņā. 

Noteikumu 4. pielikumā noteikta pieļaujamā novirze vidējam caurmēram (+/– 10 % vai ne vairāk par +/– 3 cm).  Mežaudzēs, kurās ir aizliegta saimnieciskā darbība, nogabala raksturojošo rādītāju augstums, šķērslaukums un caurmērs noteikšanai samazināta pieļaujamā novirze. 

Valsts meža dienests kopš 2023. gada katru gadu līdz 1. aprīlim atbilstoši noteikumu 9. pielikumam publisko Meža valsts reģistrā aktualizētos meža inventarizācijas datus shp formātā publisko atvērto datu portālā data.gov.lv, tomēr Valsts meža dienests joprojām saņem Meža valsts reģistra informācijas pieprasījumus pēc datiem, kas nav iekļauti noteikumu 9. pielikumā. Lai atslogotu darbu ar datu pieprasījumiem, nepieciešams papildināt publiskojamo datu kopas saturu ar mežaudzes formulu, kas satur koku sugu koeficientus, kā arī datus par aizsardzības pazīmi un aizsardzības objektu. Tas atvieglos datu iegūšanu un izmantošanu zinātniskajam darbam, mācībām un mežu nozares entuziastiem (vairs nebūs jāraksta iesniegums datu sagatavošanai un jāgaida, kad un vai Valsts meža dienests datus sagatavos).
Dati par aizsardzības objektu satur Dabas datu pārvaldības sistēmā "OZOLS" reģistrētu informāciju par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un to funkcionālajām zonām, mikroliegumiem un to buferzonām. Ja Dabas datu pārvaldības sistēmā "OZOLS" ir reģistrēta atzīme par ierobežotas pieejamības informāciju, aizsardzības pazīmju kodu nepublicē.

Papildināts noteikumu 9. pielikumā noteiktais publiskojamo datu saturs.