Anotācija (ex-ante)

23-TA-2558: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Jaunatnes likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru (turpmāk arī – aģentūra) un biedrību “Latvijas Jaunatnes padome” ir izstrādājusi likumprojektu, lai Jaunatnes likumā (turpmāk – likums) lietotos jēdzienus saskaņotu ar jaunatnes politikas un darba ar jaunatni jomas praksē, tajā skaitā projektos un mācībās, lietotajiem jēdzieniem, redakcionāli precizētu atsevišķu jēdzienu lietojumu, papildinātu jaunatnes politikas pamatprincipa – “mobilitāte un starptautiskā sadarbība” aprakstu, pilnveidojot zināšanu, procesu apmaiņu un ieviešanu arī no starptautisko institūciju ieteikumiem, nostiprinātu likumā Izglītības un zinātnes ministrijas lomu jaunatnes jomas pētniecībā, noteiktu un nošķirtu likumā neformālās izglītības programmas, ko darbā ar jaunatni iesaistītās personas apgūst ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros savu kompetenču pilnveidošanai, un mācību programmas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kuras obligāti jāapgūst ne tikai pašvaldību jaunatnes lietu speciālistiem, bet arī jaunatnes darbiniekiem divu gadu laikā pēc amatā stāšanās, lai attīstītu savas pamatkompetences darbā ar jaunatni, ieviestu iespēju darbā ar jaunatni iesaistītajām personām saņemt stipendijas motivācijai neformālās izglītības programmas apgūšanai ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros, likuma ietvaros nostiprinātu Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras galvenos pienākumus un tiesības, papildinātu likumu ar pašvaldībām saistošām tiesību normām, tajā skaitā ar pienākumu noteikt par darba ar jaunatni atbildīgo institūciju, ar tiesībām pieņemt darbā jaunatnes darbiniekus, ar pienākumu, veicot darbu ar jaunatni, censties sasniegt visus savas pašvaldības jauniešus, ar iespēju pašvaldībām nodrošināt jaunatnes organizācijām nekomerciālos nolūkos izmantot jauniešu centra vai pašvaldības rīcībā esošās citas telpas darba ar jaunatni pamatuzdevumu veikšanai, papildināt likumu ar normu, ka jaunatnes organizācija, līdzīgi kā pašvaldība, ir tiesīga pieņemt darbā jaunatnes darbinieku, papildinātu likumā noteikto subjektu loku ar “plānošanas reģioniem”, kam būtu tiesības saņemt finansējumu projektu veidā ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros un papildinātu likumu ar tiesību normu, ka vietējās un reģionālās jaunatnes organizācijas var pretendēt uz finansējumu projektu veidā organizācijas administratīvās kapacitātes stiprināšanai, nostiprinātu normu, ka Jaunatnes likuma subjektiem ir tiesības pretendēt uz finansējuma saņemšanu, nevis tiesības automātiski  saņemt valsts budžeta finansējumu projektu īstenošanai.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi papildināt un pilnveidot likuma tiesību normas ar jaunatnes politikas un darba ar jaunatni sistēmas elementiem, kas tieši vērsti uz jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem, tajā skaitā jauniešu ar ierobežotām iespējām, sistemātiskas un ilgtspējīgas līdzdalības stiprināšanu, tajā skaitā darbā ar jaunatni iesaistīto personu kvalifikācijas un profesionalizācijas nostiprināšanu, kā arī nosakot pašvaldībai par pienākumu noteikt par darbu ar jaunatni atbildīgo institūciju pašvaldībā, iekļaujot “jaunatnes darbinieka” jēdzienu likumā u.c.  
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
1. Likuma 2.panta trešās daļas 2. punktā un ceturtās daļas 7. punktā jaunatnes politikas, darba ar jaunatni pamatuzdevumu un jaunatnes politikas pamatprincipu definēšanas ietvaros šķirti lietoti jēdzieni “prasmes”, “zināšanas”, “kompetences”. Jaunatnes politikas pamatprincipa “mobilitāte un starptautiskā sadarbība” ietvaros iztrūkst norāde uz starptautiskajām institūcijām, kā labās prakses apmaiņas avota.  
2. Likuma 3. panta pirmās daļas 3. punktā un 11. panta 1. punktā tiek lietots jēdziens “apmācības”.
3. Likuma 3. panta pirmajā daļā par Izglītības un zinātnes ministrijas kompetenci jaunatnes politikas nozarē nav norādīta atsauce uz pētniecības jomu un monitoringa īstenošanu. 
Jaunatnes politikas un darba ar jaunatni nacionāla mēroga plānošanas dokumentos ir noteiktas prioritātes un sasniedzamie rezultāti darbā ar jaunatni iesaistīto personu kvalifikācijas un profesionalizācijas nostiprināšanai, tajā skaitā Ministru kabineta 2022. gada 21. decembra rīkojumā Nr. 967 “Par Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēm 2022.-2027. gadam” ir definēts politikas rezultāts Nr. 3.1.: “Izveidota kvalitatīva un ilgtspējīga darba ar jaunatni sistēma valsts un pašvaldību līmenī, t.sk. nostiprināts darbs ar jaunatni kā pašvaldību autonomā funkcija, kā arī uzlabots darbā ar jaunatni iesaistīto personu profesionālais sniegums un kompetences” un Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra rīkojumā Nr. 921 “Jaunatnes politikas īstenošanas plāns 2023.-2024. gadam” ir noteikts uzdevums Nr. 1.3.: “Paaugstināt darba ar jaunatni veicēju profesionālās kompetences, t.sk. pilnveidot augstākās izglītības studiju iespējas darba ar jaunatni veicējiem, kā arī veicināt sadarbību un labās prakses apmaiņu starp jaunatnes jomas profesionāļiem”, pasākums Nr. 1.3.1.: “Attīstīts darbā ar jaunatni iesaistīto personu profesionālais sniegums un kompetences, nodrošinot mācību pasākumus” un sasniedzamie rezultāti: “Uzlabotas darbā ar jaunatni iesaistīto personu kompetences, stiprināta savstarpējā sadarbība, nodrošināta labās prakses apmaiņa (dalībnieku skaits ES programmu ietvaros organizētajos pasākumos, 2023. g.: 700, 2024. g.: 800) un “Uzlabotas darbā ar jaunatni iesaistīto personu kompetences, nodrošinot profesionālu sniegumu organizējot un vadot darbu ar jauniešiem (dalībnieku skaits IZM organizētajās jaunatnes darbinieku un jaunatnes lietu speciālistu mācībās, 2023. g: 25., 2024. g.: 25). Izglītības un zinātnes ministrija ik gadu aptuveni 20 pašvaldībās nodarbinātiem jaunatnes lietu speciālistiem organizē mācību programmu 80 akadēmisko stundu apjomā darba ar jaunatni pamatkompetenču pilnveidošanai, kas nodrošina iespēju uzsākt darbu ar jaunatni Latvijas pašvaldībās. Izglītības un zinātnes ministrija 2019. gadā papildus uzsāka neformālās izglītības programmas īstenošanu pašvaldību un nevalstiskā sektora jaunatnes darbiniekiem profesionālo kompetenču pilnveidošanai. Pašvaldībā nodarbinātajiem jaunatnes darbiniekiem šobrīd nav paredzēta atsevišķa valsts līmeņa mācību programma pamatkompetenču pilnveidošanai, kā tas ir paredzēts jaunatnes lietu speciālistiem. Saskaņā ar plānošanas dokumentā “Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027. gadam” noteikto jaunatnes lietu speciālists – persona, kas plāno, veic un koordinē darbu ar jaunatni. Jaunatnes lietu speciālists sadarbojas ar jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītajām personām, izstrādā priekšlikumus jaunatnes politikas pilnveidei, īsteno un koordinē informatīvus un izglītojošus pasākumus, projektus un programmas jaunatnes politikas jomā, sekmē jauniešu pilsonisko audzināšanu, veicina jauniešu brīvprātīgo darbu un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, konsultē jauniešus jaunatnes politikas jomā, tajā skaitā par pasākumu, projektu un programmu izstrādi un īstenošanu, kā arī veicina jauniešu personības attīstību. Jaunatnes darbinieks – persona, kas veic darbu ar jaunatni, iesaistot jauniešus darba ar jaunatni īstenošanā un izvērtēšanā; nodrošina aktivitātes un brīvā laika pavadīšanas iespējas jauniešiem vietējā līmenī; līdzdarbojas starptautisku pasākumu un projektu īstenošanā, konsultē jauniešus par viņiem aktuālajām tēmām; nodrošina informācijas pieejamību un apriti par jaunatnes politikas jautājumiem.
     Likuma 3. panta pirmajā daļā saistībā ar valsts pārvaldes iestāžu kompetenci jaunatnes politikas un darba ar jaunatni jomā ir iekļauta tikai Izglītības un zinātnes ministrija.
     Likuma 4. panta otrajā daļā norādītais Jaunatnes konsultatīvās padomes sastāvā iekļaujamo personu loks neatspoguļo reālo minētās padomes sastāvu. Paralēli tam likuma pašreizējā redakcija paredz, ka pusi no Jaunatnes konsultatīvās padomes locekļu skaita veido jaunatnes organizāciju pārstāvji.
     Likuma 5.1 pantā definēta plānošanas reģionu kompetence daļēji atspoguļo darba ar jaunatni praksē īstenoto plānošanas reģionu lomu.
4. Likuma 5. pantā ir definēta pašvaldības kompetence jaunatnes politikas jomā. Likuma ietvaros noteikti vietējā līmeņa normatīvie darba ar jaunatni pamatprincipi, sistēmas elementi un uzdevumi, kas praksē lielākoties tiek iedzīvināti visās Latvijas pašvaldībās, taču ar dažādiem attīstības ātrumiem. Darba ar jaunatni attīstību pašvaldībās ietekmē dažādi faktori, tajā skaitā darbā ar jaunatni iesaistīto personu skaits, viņu kvalifikācija, profesionālais līmenis, pašvaldības lēmumu pieņēmēju izpratne un iesaiste jaunatnes politikas jomas un darba ar jaunatni jautājumos, atbilstošas darba ar jaunatni infrastruktūras esamība darba ar jaunatni īstenošanai, pašvaldības ilgtspējīgs atbalsts, tajā skaitā finansiālo līdzekļu darba ar jaunatni sistēmas attīstībai apjoms.
Saskaņā ar likuma 5. panta otro daļu jaunatnes darbinieks tiek nodarbināts pašvaldības ietvaros kā daļa no darba ar jaunatni institucionālās sistēmas.
5. Likuma 6. panta otrajā daļā ir sniegts deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt kārtību, kas nosaka, kādā jaunatnes organizācijas ierakstāmas jaunatnes organizāciju sarakstā.
     Likuma 6. panta redakcijā nav iekļautas tiesību normas par jaunatnes organizāciju neformālās izglītības aktivitāšu īstenošanu atbilstoši neformālās izglītības programmu saturam.
     Likuma 12. panta otrā daļa šobrīd nesniedz tiesības gan jaunizveidotām, gan pieredzējušām vietēja un reģionāla mēroga jaunatnes organizācijām saņemt valsts budžeta finansējumu ikgadējās jaunatnes politikas valsts programma ietvaros jaunatnes organizāciju kapacitātes stiprināšanai.
     Likuma 12. panta otrā un ceturtā daļa nosaka, ka likumā noteiktajiem subjektiem ir tiesības saņemt valsts budžeta finansējumu projektu īstenošanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Likuma 2.1 panta trešās daļas 2. punktā un ceturtās daļas 7. punktā šķirti lietotie jēdzieni “prasmes”, “zināšanas”, “kompetences” neatbilst jaunatnes politikas un darba ar jaunatni praksē atzītajiem, lietotajiem jēdzieniem un izpratnēm. Nav norādīta atsauce, ka jaunatnes politikas pamatprincipa “mobilitāte un starptautiskā sadarbība” ietvaros, Latvijā tiek pārņemta prakse ne tikai no valstu, bet arī no starptautisko institūciju ieteikumiem.
2. Jaunatnes politikas un darba ar jaunatni praksē jēdziens “apmācības” ir aizstāts ar valodnieciski pareizāk lietojamo jēdzienu “mācības”.
3. Lai Izglītības un zinātnes ministrija sekmīgi attīstītu jaunatnes politikas un darba ar jaunatni ilgtspējīgas sistēmas, lēmumu pieņemšanai par attīstības virzieniem ir jābalstās faktos, datos un pierādījumos. Jau šobrīd tiek veikti pētījumi un tiek izstrādāts monitoringa rīks, bet šīs būtiskās darbības nav nostiprinātas likuma līmenī.
Neskatoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras veiktajiem plānošanas un praktiskajiem pasākumiem jaunatnes lietu speciālistu un jaunatnes darbinieku mācību nodrošināšanā, viens no lielākajiem izaicinājumiem jaunatnes jomai ir augstā kadru mainība, proti, saskaņā ar plānošanas dokumentā “Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027. gadam” noteikto aptuveni viena trešā daļa darbā ar jaunatni iesaistīto personu nostrādā tikai no diviem līdz trīs gadiem pirms darba maiņas. Likuma līmenī šobrīd nav nostiprināti pamata atbalsta pasākumi, proti, noteiktas un nošķirtas neformālās izglītības programmas, ko darbā ar jaunatni iesaistītās personas apgūst ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros savu kompetenču pilnveidošanai, un mācību programmas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kuras obligāti jāapgūst ne tikai pašvaldību jaunatnes lietu speciālistiem, bet arī jaunatnes darbiniekiem divu gadu laikā pēc amatā stāšanās, lai attīstītu savas pamatkompetences darbā ar jaunatni. Šobrīd nav paredzēti arī papildus instrumenti darbā ar jaunatni iesaistīto personu profesionalitātes stiprināšanai, piemēram, stipendijas motivācijai neformālās izglītības programmas apgūšanai ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros, lai darbā ar jaunatni iesaistītajām personām pilnveidotu pamatkompetences un kompetences darbam ar grūti sasniedzamiem jauniešiem, kā arī jaunu darbā ar jaunatni iesaistīto personu piesaistīšanai.
4. Saskaņā ar likuma 3. panta pirmajā daļā noteikto par Izglītības un zinātnes ministrijas lomu vienotas jaunatnes politikas plānošanā un koordinācijā šobrīd likumā nav nodefinēti jaunatnes politikas ieviešanas tiešās pārvaldes iestādes – Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras galvenie uzdevumi. Tādējādi Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai, kura ir galvenā valsts institūcija, kas ievieš jaunatnes politikas dzīvē un kuras rīcībā ir ekspertīze, personāls un institucionālā atmiņa, lai sekmīgi koordinētu mērķtiecīgu jaunatnes politikas sistēmas attīstību, likuma līmenī nav definētie galvenie uzdevumi un pienākumi, kas ļautu attīstīt jaunatnes politikas ieviešanas sistēmu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 26. maija noteikumu Nr. 265 “Jaunatnes konsultatīvās padomes nolikums” 6. punktu padomes sastāvā ir iekļautas nevalstiskās organizācijas, lai gan likumā šādu pārstāvju deleģējums nav noteikts. Jaunatnes konsultatīvās padomes darba praksē nereti iztrūkst pašvaldību plašākas pārstāvniecības.
Likuma 5.1 pantā un 12. panta trešajā daļā nav definēta plānošanos reģionu praktiskā un potenciālā loma darba ar jaunatni ilgtspējīgas un kvalitatīvas sistēmas pilnveidošanā.
5. Izmaiņas atsevišķos normatīvajos aktos (piemēram, Izglītības likuma 46. pantā), jaunu normatīvo aktu pieņemšana (piemēram, Pašvaldību likums), kā arī jaunatnes politikas attīstība un darba ar jaunatni prakse ir veicinājusi jaunu jaunatnes politikas un darba ar jaunatni sistēmas elementu un procesu attīstību pašvaldības līmenī, kas daļēji atspoguļojas likuma pašreizējā regulējumā, tajā skaitā attiecībā uz Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 8. punktā noteikto, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir “veikt darbu ar jaunatni”, pašvaldības mērķtiecīgu darbu ar visiem attiecīgās pašvaldības teritorijā dzīvojošajiem jauniešiem, darba ar jaunatni praktiskā veicēja – “jaunatnes darbinieka” definēšanu likumā, jaunu sadarbības mehānismu iedzīvināšanu papildus likumā noteiktajām pašvaldību jaunatnes lietu konsultatīvajām komisijām, nepieciešamību paplašināt jēdziena “jauniešu centrs” izpratni, skaidrāku regulējumu par jauniešu centru darbības mērķi (tas ir, darbība atbilstoši likumā noteiktajiem darba ar jaunatni pamatuzdevumiem) un jaunatnes organizāciju iespējām savu neformālās izglītības iniciatīvu īstenošanai izmantot pašvaldības jauniešu centra vai pašvaldības rīcībā esošās citas telpās.
6. Saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 188 “Noteikumi par kārtību, kādā biedrības ierakstāmas jaunatnes organizāciju sarakstā, un sarakstā iekļaujamām ziņām” 20. punktu Ministru kabinets ir noteicis arī kārtību, kāda jaunatnes organizācijas ir svītrojamas no jaunatnes organizāciju saraksta, taču likuma 6. panta otrajā daļā ietvertais deleģējums paredz, ka Ministru kabinets noteic tikai kārtību, kādā jaunatnes organizācijas ierakstāmas minētajā sarakstā, un tajā iekļaujamās ziņas.
    Darba ar jaunatni praksē jaunatnes darbinieki tiek nodarbināti un veic tiešo darbu ar jauniešiem jaunatnes organizāciju ietvaros, lai gan normatīvais regulējums to tiešā veidā nenosaka.
    Ņemot vērā, ka jaunatnes organizāciju darbs ar jaunatni balstās neformālās izglītības aktivitāšu un pasākumu īstenošanā un šo procesu kvalitāti nosaka jaunatnes organizāciju izstrādātās neformālās izglītības programmas, kā arī to, ka ar 2022. gada 15. septembra grozījumiem jaunā redakcijā tika izteikts Izglītības likuma 46. pants, tad Jaunatnes likuma 6. pantā nepieciešama atsauce uz Izglītības likumā noteikto neformālās izglītības programmas satura ietvaru. Saskaņā ar Izglītības likuma 46. panta trešo daļu neformālās izglītības programmas ietver sasniedzamos mācīšanās rezultātus, izglītības apguves formu, valodu, saturu, apjomu un īstenošanai nepieciešamos materiālos un intelektuālos resursus. Izmaiņu nepieciešamība ir saistīta arī ar turpmāko darbu pie Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībpolitiku izstrādnēm, lai neformālās izglītības programmu ceļā apgūtās kompetences tiktu sasaistītas un atzītas ar darba tirgū nepieciešamajām kompetencēm.
     Kvalitatīva darba ar jaunatni sistēmas tīkla veidošanai ir nepieciešamas vietējas un reģionālas jaunatnes organizācijas, kas var sasniegt un strādāt ar tiem jauniešiem, līdz kuriem nereti neaizsniedzas pašvaldību darbība. Nesen reģistrētām jaunatnes organizācijām ir grūtības uzsāk pilnvērtīgu darbību, jo nepieciešama palīdzība ar savas organizatoriskās kapacitātes nodrošināšanu, piemēram, grāmatveža algošanu, telpu īrēšanu un citiem jautājumiem, taču šobrīd likums tiešā veidā šāda veida valsts atbalsta sniegšanu neparedz.
     Likuma 12. panta otrā un ceturtā daļa nenosaka detalizētākus nosacījumus, kuriem piepildoties, likumā paredzētie subjekti var saņemt valsts budžeta finansējumu projektu īstenošanai, proti, no normām izriet, ka biedrībām un citiem automātiski ir tiesības saņemt valsts budžeta finansējumu projektu īstenošanai.
Risinājuma apraksts
1. Likumprojekta 1. pantā iekļauto grozījumu mērķis ir definēt jēdzienu “kompetences” kā “zināšanas, prasmes un attieksmes” atbilstoši Eiropas Savienības programmas “Erasmus+” un “Eiropas Solidaritātes korpuss” projektu ietvaros kompetenču apzināšanas un atzīšanas dokumentā “Youthpass” un Valsts izglītības satura centra īstenotajā projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) lietotajai izpratnei. Tiek papildināta jaunatnes politikas pamatprincipa “mobilitāte un starptautiskā sadarbība” skaidrojums ar norādi uz “starptautiskām institūcijām”, ar kurām notiek labās prakses apmaiņa un ieteikumu pārņemšana.
2. Likumprojekta 2. un 7. pantā veikto grozījumu mērķis ir vienādot jēdzienu lietojumu likumā, aizstājot vārdu “apmācības” ar “mācības” atbilstoši jaunatnes politikas un darba ar jaunatni praksei.
3. Ar likumprojekta 2. pantu tiks likuma līmenī nostiprināti pienākumi un uzdevumi Izglītības un zinātnes ministrijai īstenot pētniecības un monitoringa darbu, lai īstenotu datos un pierādījumos balstītu jaunatnes politikas, kas līdz šim ir veikta, balstoties plānošanas dokumentos noteiktajos uzdevumos. Likumprojekta 2. pantā paredzēto normu īstenošana tiks nodrošināta Izglītības un zinātnes ministrijas gadskārtējā valsts budžeta likumā plānoto līdzekļu ietvaros.
Ar likumprojekta 2. pantu likums tiek papildināts ar "neformālās izglītības programmas, kas tiek apgūta ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros", jēdzienu. Likumprojekta 2. pants ir saistīts ar likumprojekta 8. pantu, ar kuru likums tiek papildināts ar "stipendijas motivācijai neformālās izglītības programmas apgūšanai ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros" jēdzienu.
    Ar likumprojekta 4. pantu tiek papildināts likums ar nosacījumu, ka, ja darbu pašvaldībā uzsāk ne tikai jaunatnes lietu speciālists, bet arī jaunatnes darbinieks, tad šīm darbā ar jaunatni iesaistītajām personām divu gadu laikā pēc darba tiesisko attiecību nodibināšanās ar atbilstošo pašvaldību ir jāapgūst mācību programma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, lai pilnveidotu profesionālo pienākumu pildīšanai nepieciešamās pamatkompetences.
     Likumprojekta 2. un 8. pantā noteiktās neformālās izglītības programmas ir attiecināmas un tiks apstiprinātas tikai ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros, un likumprojekta 4. pantā noteiktās mācību programmas ir attiecināmas un tiks apstiprinātas tikai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, tādējādi to saturs un programmatiskie uzstādījumi var atbilst visplašākajiem jaunatnes politikas un darba ar jaunatni jautājumiem. Nosakot un nošķirot likumā neformālās izglītības programmas, ko darbā ar jaunatni iesaistītās personas apgūst ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros savu kompetenču pilnveidošanai, un mācību programmas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kuras obligāti jāapgūst ne tikai pašvaldību jaunatnes lietu speciālistiem, bet arī jaunatnes darbiniekiem divu gadu laikā pēc amatā stāšanās, lai attīstītu savas pamatkompetences darbā ar jaunatni, tādējādi tas kalpos par pamatu darbā ar jaunatni iesaistīto personu profesionalizācijas stiprināšanai, tajā skaitā apgūstot kompetences darbā ar grūti sasniedzamiem jauniešiem, kā arī jaunu darbā ar jaunatni iesaistīto personu piesaistei.
     Likumprojekta 8. pantā norādīto stipendiju izmaksa notiks no valsts budžeta finanšu līdzekļiem atbilstoši apstiprinātajai ikgadējajai jaunatnes politikas valsts programmai.
    Likumprojekta 2., 8., 4. pants katrs atsevišķi un visi kopā ir vērsti uz darbā ar jaunatni iesaistīto personu kvalifikāciju, profesionalizāciju un ilgtspējīga darba ar jaunatni nodrošināšanu.
4. Ar likumprojekta 2. pantu likums tiek papildināts ar tiešās pārvaldes iestādes, kas ir atbildīga par jaunatnes politikas ieviešanu – Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras, galveno uzdevumu un tiesību skaidrāku definēšanu likuma līmenī. Grozījumu mērķis ir stiprināt Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras lomu jaunatnes politikas un darba ar jaunatni kopējā sistēmā, nosakot konkrētus uzdevumus un tiesības, kas ļautu iestādei turpmāk daudz precīzāk un sekmīgāk īstenot Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātās rīcībpolitikas. Aģentūras pienākumu, tiesību un uzdevumu definēšana likuma līmenī ir saistīta un pamatota ar aģentūras kā galvenās Latvijas Republikas valsts iestādes, kas īsteno dzīvē darba ar jaunatni un jaunatnes politikas rīcībpolitikas, tajā skaitā ar to, ka likumprojekta 2., 4., 8. pantā ir noteiktas normas, kas vērstas uz darba ar jaunatni personu profesionalizācijas stiprināšanu, proti, likuma līmenī definēta neformālo izglītības programmu apgūšana gan ikgadējās Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros, gan Ministru kabineta noteikumu ietvaros, kā arī stipendiju izmaksu definēšana – par šo sistēmas elementu ieviešanu un uzraudzību tiešā veidā būs atbildīga aģentūra. Tamdēļ, lai aģentūra varētu sekmīgi īstenot gan uzsākto rīcībpolitiku ieviešanu, gan spētu iedzīvināt jaunās Jaunatnes likuma normas un sistēmas elementus, aģentūras pienākumi, tiesības, uzdevumi ir jānostiprina Jaunatnes likuma līmenī. Cita starpā tiek paredzēts, ka Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai, īstenojot neformālās izglītības programmas, nav nepieciešama normatīvajos aktos paredzētā atļauja minēto programmu īstenošanai. Tā kā aģentūrai likuma līmenī tiek noteikta funkcija - neformālo izglītības programmu īstenošana, tad būtu nesamērīgs administratīvais slogs aģentūrai par katru plānoto neformālās izglītības programmas īstenošanu pieprasīt atļauju atbilstošajā administratīvās teritorijas pašvaldībā. Gan aģentūra, gan neformālās izglītības programma ir Jaunatnes likuma subjektu lokā. 
     Likumprojekta 3. panta grozījumu mērķis ir līdzsvarot un paplašināt pašvaldību pārstāvju iesaistīti jaunatnes konsultatīvās padomes darbā, tādējādi paverot iespējas plašākam jomas pārstāvju lokam piedalīties jaunatnes politikas un darba ar jaunatni jautājumu risināšanā un ilgtspējīgas jaunatnes politikas un darba ar jaunatni sistēmas veidošanā. Pamatojoties uz to, ka kopš 2023. gada viena no pašvaldību autonomajām funkcijām ir veikt darbu ar jaunatni, ir nepieciešams paplašināt pašvaldības pārstāvju īpatsvaru padomes darbā. Kopējais padomes dalībnieku skaits paliks samērīgs, taču nedaudz tiks samazināts jaunatnes organizāciju pārstāvju skaits. Ar grozījumiem tiesību norma tiek papildināta ar jaunu subjektu loku “nevalstiskās organizācijas”, tādējādi likumā nostiprinot pārstāvniecību atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 26. maija noteikumu Nr. 265 “Jaunatnes konsultatīvās padomes nolikums” 6. punktam. 
     Likumprojekta 5. pantā paredzētie grozījumi ir vērsti uz plānošanas reģionu kompetences definēšanu atbilstoši darba ar jaunatni praksei, proti, plānošanas reģioni veicina reģionālu jaunatnes politikas pasākumu plānošanu un īstenošanu, nevis plāno attiecīgo pašvaldību darba ar jaunatni attīstību un sadarbību šajā jomā. Ņemot vērā pieaugošo plānošanas reģionu kā reģionālās attīstības virzītspēka nozīmi, ar likumprojekta 8. pantu likumā noteikto subjektu, kas ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas projektu ietvaros ir tiesīgi saņemt valsts budžeta finansējumu noteiktu projektu īstenošanai, loks tiek papildināts ar plānošanas reģioniem. Atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sniegtajai informācijai šobrīd norit darbs pie plānošanas reģionu darbības pilnveidošanas, tādējādi sekmējot arī plānošanas reģionu iesaisti jaunatnes politikas plānošanā un īstenošanā atbilstoši teritoriju vajadzībām, t.sk. izzinot esošo situāciju attiecībā uz jauniešiem, nodrošinot integrētus pasākumus koordinācijā ar uzņēmējdarbības attīstību, sociālo pakalpojumu pieejamību, remigrācijas veicināšanu u.tml. 
5. Likumprojekta 4. panta grozījumu mērķis ir noteikt, ka pašvaldībai darbs ar jaunatni ir jāveic, cenšoties sasniegt pēc iespējas vairāk pašvaldības jauniešu. Nereti darbs ar jaunatni aktīvāk notiek pašvaldību centros un mazāk uzmanības tiek pievērsts pašvaldību attālākiem reģioniem. Pašvaldību rīcībā ir tādi darba ar jaunatni instrumenti kā digitālais darbs ar jaunatni, kas sekmē jauniešu sasniegšanu izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), tās pielietojot attālinātā darba ar jaunatni sekmīgai nodrošināšanai, mobilais darbs ar jaunatni, kas vērsts uz tiešo darbu ar jauniešiem attālākās pašvaldību teritorijās, uz kurām darba ar jaunatni veicēji regulāri brauc pie jauniešiem ar noteiktu aktivitāšu plānu, un ielu darbs ar jaunatni, kura ietvaros lielajās pilsētās darba ar jaunatni veicēji regulāri strādā noteiktās pilsētas apkaimēs ar jauniešiem, kuri nonākuši sociāli nelabvēlīgos apstākļos.
     Ar likumprojekta 4. pantu likums tiek papildināts ar pienākumu pašvaldībai noteikt par darba ar jaunatni atbildīgo institūciju, tādējādi ikviena no jaunatnes politikā un darba ar jaunatni iesaistītajām pusēm skaidri varēs identificēt sadarbības struktūru pašvaldības ietvaros, no kuras sākas pašvaldības autonomās funkcijas “veikt darbu ar jaunatni” praktiskā iedzīvināšana.
    Ar likumprojekta 4. pantu likumā tiek precizēts, ka pašvaldība nodrošina, nevis no jauna izveido institucionālu sistēmu darbam ar jaunatni, jo darba ar jaunatni institucionālās sistēmas un to elementi praksē jau pastāv visās Latvijas pašvaldības, tikai to darbības intensitātes ir atšķirīgas. Papildus grozījumu mērķis ir nostiprināt likumā darba ar jaunatni veicēja – jaunatnes darbinieka – jēdzienu. Proti, tā ir persona, kas praktiski veic darbu ar jaunatni. Pašvaldību praksē jau šobrīd praktisko darbu ar jaunatni veic jaunatnes darbinieki, taču līdz šim likumā šis jēdziens nebija noteikts. Tāpat grozījumu mērķis ir paplašināt pašvaldības tiesības sadarbības mehānismu ieviešanai un īstenošanai, proti, papildus jaunatnes lietu konsultatīvās komisijas izveidei, pašvaldība var veidot arī citu sadarbību mehānismu, kas veicina pašvaldības darba ar jaunatni plānošanu, koordināciju un īstenošanu, piemēram, izveidot neformālas jauniešu grupas, brīvprātīgo kopienas vai cita veida mehānismu. Likumprojekts paredz arī noteikt, ka pašvaldības izveidots “jauniešu centrs” ir tiesīgs saukties arī citādāk, piemēram, “multifunkcionālais centrs”, “kopienas centrs”, “jauniešu māja”, ņemot vērā, ka praksē dažādās pašvaldībās jauniešu centru nosaukumi ir atšķirīgi. Svarīgi norādīt, ka grozījumi paredz, ka neatkarīgi no nosaukuma jauniešu centram pamatā ir jāveic darbs ar jaunatni atbilstoši likuma 2.1 panta trešajā daļā noteiktajiem pamatuzdevumiem.
     Likumprojekta 4. panta grozījumi paredz, ka, ja pašvaldībā tiek izveidota jauniešu dome, tad viens no tās pamatuzdevumiem ir sniegt iespēju jauniešiem līdzdarboties pašvaldību lēmumu pieņemšanas procesos, gan tādos, kas tiešā veidā skar jauniešu intereses, piemēram, brīvā laikā rekreācijas ierīkošana pilsētas centrā, gan arī tādos procesos, kas tieši neskar jauniešus, jo jauniešu kā pilsoniskās sabiedrības aktīvās daļas interesēs ir būt līdzdalīgiem visplašāko jautājumu risinājumu dalībniekiem, tādējādi mācoties demokrātiskās prakses vistuvāk savai dzīves vietai, vietējā līmenī, argumentējot, formulējot savu viedokli un aizstāvot to.
     Likumprojekta 4. panta grozījumi (attiecībā uz likuma 5. panta septītās daļas ievaddaļu) ir redakcionālas dabas un saistīti ar likumprojekta 4. pantā ietverto grozījumu, ar kuru tiks precizēts “jauniešu centrs” jēdziens (pašvaldību izveidoti jaunieši centri varēs saukties, piemēram, šādi: “multifunkcionālais centrs”, “kopienas centrs”, “jauniešu māja”). Ar likumprojektu no likuma tiks izslēgts arī skaidrojums par to, ka jauniešu centrs ir pašvaldības iestāde vai pašvaldības iestādes struktūrvienība, ņemot vērā likumprojekta 4. pantā ietverto grozījumu likumā.
     Likumprojekta 4. pantā paredzētie grozījumi ir vērsti uz to, lai pašvaldība varētu izvērtēt iespēju tās jauniešu centra vai pašvaldības rīcībā esošās citas telpas ļaut izmantot jaunatnes organizācijām to neformālās izglītības aktivitāšu īstenošanai, piemēram, mācībām, semināriem, forumiem, darbnīcām un citu nekomerciālu pasākumu rīkošanai. Šo aktivitāšu un pasākumu īstenošanas gadījumā no dalībniekiem netiek pieprasīta dalības maksa un pašvaldības telpas netiek izmantotas jaunatnes organizācijas peļņas gūšanas nolūkos.
6. Likumprojekta 6. pantā paredzēto grozījumu mērķis ir likumā ietvert deleģējumu, ka Ministru kabinets noteic arī kārtību, kādā jaunatnes organizācijas ir izslēdzamas no jaunatnes organizāciju saraksta. Darba ar jaunatni kvalitatīvās sistēmas nodrošināšanai ir nepieciešamas aktīvas un spēcīgas jaunatnes organizācijas, tamdēļ Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevums ir veicināt jaunu jaunatnes organizāciju reģistrēšanos jaunatnes organizāciju sarakstā un likvidēto, neatbilstošo jaunatnes organizāciju izslēgšanu no jaunatnes organizāciju saraksta.
      Ar likumprojekta 6. panta grozījumiem tiek papildināts likuma normatīvais regulējums ar jaunatnes organizāciju kompetenci, ka tās ir tiesīgas, ja vēlas, algot jaunatnes darbiniekus savu tiešo uzdevumu un mērķu sasniegšanai darba ar jaunatni jomā.
     Ar likumprojekta 6. panta grozījumiem tiek noteikts “neformālās izglītības programmas” minimālais saturiskais ietvars, kas jāievēro jaunatnes organizācijām, īstenojot savas neformālās izglītības aktivitātes un pasākumus. Grozījumi palīdzēs sistematizēt neformālās izglītības programmu izstrādes procesu, palīdzot jaunatnes organizācijām saprast, kāds ir minimālais šo programmu saturiskais ietvars, un tādējādi palīdzot arī jauniešiem precīzāk saprast, kuras jaunatnes organizāciju rīkotās aktivitātes un pasākumi ir vispiemērotākie viņu vajadzībām un kompetenču iegūšanai un pilnveidošanai.
     Likumprojekta 8. pantā iekļautie grozījumi ļaus vietēja un reģionāla līmeņa jaunatnes organizācijām saņemt atbalstu savas organizācijas kapacitātes stiprināšanai ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros. Īpaši nozīmīgs atbalsts tas būs jaunām, nesen reģistrētām jaunatnes organizācijām, kurām nepieciešams sākotnējais atbalsts savas pilnvērtīgas darbības uzsākšanai. 
    Likumprojekta 8. pantā paredzēto normu īstenošana tiks nodrošināta Izglītības un zinātnes ministrijas gadskārtējā valsts budžeta likumā plānoto līdzekļu ietvaros.
    Ar likumprojekta 8. pantā noteikto biedrībām un citiem likuma subjektiem tiek definēta precīzāka procedūra valsts budžeta finansējuma saņemšanai, proti, tām būs  tiesības pretendēt uz valsts budžeta finansējuma saņemšanu savu projektu īstenošanai, nevis automātiskai prerogatīva tiesībām saņemt valsts budžeta finansējumu projektu īstenošanai, kā tas ir noteikts šobrīd.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem, jaunatnes lietu speciālisti, jaunatnes darbinieki, darbā ar jaunatni iesaistītās personas.
Ietekmes apraksts
Likumprojektā ietvertās tiesību normas definē, ka pašvaldībai ir jānosaka par darbu ar jaunatni atbildīgo institūciju, tādējādi jaunieši varēs griezties šajā iestādē atbilstoši savām vajadzībām un interesēm, kā arī ar likumprojektu paredzēts Jaunatnes likumā noteikt, ka pašvaldība pieņem darbā ne tikai jaunatnes lietu speciālistu (personu, kas plāno, veic un koordinē darbu ar jaunatni), bet arī personu, kas veic tiešo darbu ar jaunatni - jaunatnes darbinieku. Ar likumprojektu tiek noteiktas un nošķirtas neformālās izglītības programmas, ko darbā ar jaunatni iesaistītās personas apgūst ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros savu kompetenču pilnveidošanai, un mācību programmas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kuras obligāti jāapgūst ne tikai pašvaldību jaunatnes lietu speciālistiem, bet arī jaunatnes darbiniekiem divu gadu laikā pēc amatā stāšanās, lai attīstītu savas pamatprasmes darbā ar jaunatni. Likumprojektā paredzēts, ka darbā ar jaunatni iesaistītās personas varēs tikt iesaistītais jaunatnes organizāciju kapacitātes stiprināšanas un iespējamo plānošanas reģionu īstenotajos projektos.
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Likumprojektā paredzēto normu īstenošana tiks nodrošināta Izglītības un zinātnes ministrijas gadskārtējā valsts budžeta likumā plānoto līdzekļu ietvaros, tajā skaitā no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmas 21.00.00 “Jaunatnes politikas valsts programma”.

4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 26. maija noteikumi Nr. 265 "Jaunatnes konsultatīvās padomes nolikums"

Pamatojums un apraksts
Nepieciešams veikt grozījumu Ministru kabineta 2014. gada 26. maija noteikumos Nr. 265 “Jaunatnes konsultatīvās padomes nolikums”, nosakot jaunatnes organizāciju pārstāvju skaitu.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija

4.1.2. Jaunatnes lietu speciālistu un jaunatnes darbinieku mācību noteikumi

Pamatojums un apraksts
Likumprojekta 4. panta ceturtā daļa paredz jaunu pilnvarojumu Ministru kabinetam izstrādāt jaunatnes lietu speciālistu un jaunatnes darbinieku mācību noteikumus. Ministru kabineta noteikumi noteiks mācību programmas saturu, tēmas, ilgumu, mācību dalībnieku atlases kritēriju(-s), vienas mācību grupas maksimālo dalībnieku skaitu, mācību programmas īstenotāja atbilstības kritēriju(-s), dokumentus, papildus informāciju, procedūras, kuras mācību programmas īstenotājam pirms mācībām ir jāsaskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju.  
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija

4.1.3. Noteikumi par stipendiju piešķiršanu neformālās izglītības programmu apgūšanai ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros

Pamatojums un apraksts
Likumprojekta 8. panta astotā daļa paredz jaunu pilnvarojumu Ministru kabinetam izstrādāt Noteikumus par stipendiju piešķiršanu neformālās izglītības programmu apgūšanai ikgadējā jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros. Ministru kabineta noteikumi noteikts  stipendijas minimālo un maksimālo apmēru, finanšu līdzekļu avotu stipendiju izmaksai, stipendiju izmaksas kārtību, stipendiju piešķiršanas komisijas izveides, darbības un lēmumu pieņemšanas procesa nosacījumus, mācību dalībnieku skaitu, kuri var pretendēt uz stipendiju saņemšanu, mācību dalībnieku dokumentācijas saturu un formu, kas ir jāiesniedz, lai pretendētu uz stipendijas saņemšanu, stipendijas piešķiršanas, kā arī piešķiršanas ar nosacījumu kritērijus, tajā skaitā, ja divi vai vairāk mācību dalībnieki vienādi atbilst stipendijas piešķiršanas kritērijiem, stipendijas anulēšanas, apturēšanas kritērijus, stipendijai paredzēto finanšu līdzekļu atgriešanas vai pārdalīšanas nosacījumus, ja finansiālā gada ietvaros paredzētie līdzekļi netiek izmaksāti pilnā apmērā, lēmuma par stipendijas piešķiršanu, piešķiršanu ar nosacījumu, anulēšanu, apturēšanu juridisko saturu, formu un apstiprināšanas procedūru.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
Nav paredzēts veikt grozījumus Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumos Nr. 188 “Noteikumi par kārtību, kādā biedrības ierakstāmas jaunatnes organizāciju sarakstā, un sarakstā iekļaujamām ziņām” saistībā ar grozījumiem Jaunatnes likuma 6. panta otrajā daļā, jo atbilstošajos noteikumos jau ir paredzēta kārtībā, kādā biedrības ir svītrojamas no jaunatnes organizāciju sarakstu, šāds deleģējums līdz šim nebija norādīts Jaunatnes likumā.

Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumi Nr. 1047 “Jaunatnes lietu speciālistu apmācības kārtība” (anotācijas 4.1.2. apakšpunkts) zaudēs spēku saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta piektajā daļā noteikto, jo pilnvarojošā norma izteikta jaunā redakcijā, kura stāsies spēkā likuma pārejas noteikumu 3. punktā noteiktajā termiņā – 01.01.2026.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvis, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Nevalstiskās organizācijas
Biedrība “Latvijas Pašvaldību savienība”, biedrība “Latvijas Jaunatnes padome”.
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Publiskās apspriešanas rezultāti ir pieejami sadaļā "Papildu dokumenti", dokuments "Viedokļu pārskats 23-TA-2558". 

6.4. Cita informācija

Tika veikta likumprojekta publikā apspriešana (18.10.2023.-01.11.2023.). Likumprojekts un publiskās apspriešanas gaitā likumprojektam iesniegtie priekšlikumi tika saskaņoti arī Jaunatnes konsultatīvās padomes sēdē 2023. gada 13. decembrī.

Valsts institūciju pieaicinātie eksperti un speciālisti sniedza savu redzējumu par likumprojektu kopumā un par tā atsevišķu tiesību normu saturisko tvērumu. Kopīgu diskusiju rezultātā tika pilnveidoti likumprojektā ietverto tiesību normu formulējumi un pamatojums.

Divas galvenās, iesaistītās nevalstiskās organizācijas pārstāv sabiedrības daļu, uz kuru vistiešākajā veidā atsaucās likumprojektā iestrādātās tiesību normas. Diskusiju ceļā tika panākti galvenie kompromisi un uz darba jaunatni attīstību vērstu priekšlikumu izstrādne.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Rīgas plānošanas reģions
  • Latvijas Pašvaldību savienība
  • Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra
  • Latgales plānošanas reģions
  • Vidzemes plānošanas reģions
  • Zemgales plānošanas reģions
  • Kurzemes plānošanas reģions
  • Latvijas Jaunatnes padome
  • Jaunatnes konsultatīvā padome
  • 1) Biedrību “Latvijas pašvaldību savienība” un Latvijas Republikas pašvaldības, kurām ar likumprojektā iekļauto normu palīdzību tiek stiprināta un iedzīvināta to jaunā, autonomā funkcija “veikt darbu ar jaunatni’”, proti, pienākums noteikt par darbu ar jaunatni atbildīgo institūciju, kas var būt jebkura esoša pašvaldības institūcija, kuras pienākumos jau šobrīd ietilpst darba ar jaunatni sistēmas attīstība, pašvaldībām parādās tiesības pieņemt darbā “jaunatnes darbinieku”, kura pienākumos ietilpst tiešais darbs ar jauniešiem, ar likuma izmaiņām pašvaldībām tiek paplašināta arī jauniešu centru izpratne, ka tās var būt arī, piemēram, “jauniešu mājas” vai cita nosaukuma institūcijas, bet būtiski, ka to darbība atbilst Jaunatnes likuma 2.1 panta trešajā daļā noteiktajiem pamatuzdevumiem; 2) Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru, kurai tiek definēti uzdevumi un tiesības likuma līmenī, kas ir saistīts ar kopīgo likumprojektā ietverto izmaiņu būtību – darba ar jaunatni profesionalizācijas nostiprināšanu. Aģentūras rīcībā būs nostiprinātas likuma līmenī tiesības atbilstoši izstrādātajiem Ministru kabineta noteikumiem piešķirt motivācijas stipendijas personām, kas apgūst neformālās izglītības programmas ikgadējās Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros; 3) plānošanas reģionus, kuri līdz ar to likumprojekta spēkā stāšanos kļūst par potenciālajiem ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas projektu iesniedzējiem un finansējuma saņēmējiem, kas paver iespējas stiprināt horizontālās saites pašvaldību starpā darba ar jaunatni ilgtspējīgas sistēmas attīstībā, jo plānošanas reģionu rīcībā ir ilgtermiņā nostiprinātas savstarpējo projektu īstenošanas saites ar pašvaldībām, kas var kalpot par pamatu daudz labākas komunikācijas, kopīgas izpratnes veidošanai un darba ar jaunatni sistēmas elementu nostiprināšanai un sadarbībai starp dažādām pašvaldībām; 4) jaunatnes organizācijas, kas darbojas vietējā un reģionālā līmenī, varēs pretendēt uz finansējuma saņemšanu ikgadējās Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros, lai stiprinātu savu kapacitāti – īpaši uzsvaru plānots likt uz jaunām jaunatnes organizācijām, kuras nesen uzsākušas darbu un kurām tieši nepieciešams šāds atbalsts; 5) Jaunatnes konsultatīvo padomi, jo ar plānotajām izmaiņām ministrija vēlas panākt lielāku pašvaldības institūciju pārstāvju pārstāvniecību padomes darbā. Tas darīts ar mērķi, lai stiprinātu gan jaunatnes politikas un darba ar jaunatni esošo rīcībpolitiku izvērtēšanu, gan jaunu rīcībpolitiku ideju stiprināšanu – pašvaldību institūciju rīcībā esošā informācija, pieredze, institucionālā atmiņa sniedz plašāku redzējumu uz jautājumu loku. Izvērtēšanas un ideju veidošanas procesā kombinācija starp jaunatnes organizāciju praktisko darba ar jaunatni pieredzi un pašvaldību institūciju rīcībpolitiku izstrādnes pieredzi ļaus sasniegt vislabāko rezultātu.

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Likumprojektā iekļautās izmaiņas vērstas arī uz jauniešu plašāku iesaisti pašvaldību lēmumu pieņemšanas procesos, izmantojot jauniešu domi kā instrumentu. Tādējādi jauniešu domes kļūs no vienkārši pasākumu organizatoriem par līdzvērtīgiem sadarbības partneriem pašvaldību lēmumu pieņēmējiem, stiprinot iesaistīto pušu demokrātiskās iemaņas, vērtības un komunikācijas spējas. Izmaiņas vērstas arī uz to, ka pašvaldībām ir tiesības jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju vietā izveidot citus, alternatīvus līdzdalības mehānismus, kas plānos un koordinēs darba ar jaunatni attīstību vietējā līmenī un iesaistīs jauniešus. Likumprojekts paredz arī iespēju vietējām un reģionālām jaunatnes organizācijām stiprināt savu organizatorisko kapacitāti, tādējādi kopumā stiprinot pilsoniskās sabiedrības attīstību.

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Likumprojekts skar jauniešus vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Jaunietis vecumā no 13 līdz 18 gadiem var tik kvalificēts kā bērns, tāpēc likumprojektā iekļautās normas sekmēs bērnu aktīvāku iesaisti vietēja līmeņa līdzdalības pasākumiem, jo likumprojekts paredz, ka pašvaldībai ir jācenšas strādāt ar pēc iespējas plašāku savas pašvaldības jauniešu, t.sk. bērnu loku. 

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk