Anotācija (ex-ante)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) izstrādāja likumprojektu “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” (VSS - 413) (turpmāk - Likums), lai nodrošinātu efektīvu valsts rīcībā esošo IKT resursu (turpmāk – IKT resurss) pārvaldību, kā arī uzlabotu valsts un pašvaldību institūciju sniedzamās informācijas pieejamību un kvalitāti valsts informācijas sistēmās. Tādējādi tika pilnveidots tiesiskais regulējums attiecībā uz valsts pārvaldes koplietošanas IKT resursiem (valsts platformām), nosakot kārtību un kritērijus šo resursu atvēršanai privātajam sektoram. Latvijas Republikas Saeimā trešajā lasījumā tika pieņemts 2022.gada 5. maijā un stājās spēkā 2022.gada 1.jūnijā.  Ar Likumu VISL tika papildināts ar 18.pantu “Valsts platformu izmantošana” (stājas spēkā 01.12.2022.gada 1.decembrī).   VISL 18.panta pirmā daļa noteic, ka valsts platformas pārzinis var nodrošināt valsts platformas izmantošanu privātpersonām, kurām nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, savukārt VISL 18.panta ceturtā daļa noteic, ka vispārējās kvalifikācijas prasības un to pārbaudes kārtību privātpersonām, kurām nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums un kuras izmanto valsts platformu, nosaka Ministru kabinets.

Saskaņā ar VISL pārejas noteikumu 10. punktu, šā likuma grozījums par tā papildināšanu ar 18. pantu par valsts platformu izmantošanu stājas spēkā 2022. gada 1. decembrī, savukārt Ministru kabinets līdz 2022. gada 30. novembrim izdod šā likuma 18. panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

Līdz ar to, ir nepieciešams noteikt kārtību, kādā komersanti iesniedz iesniegumu par piekļuves tiesību valsts platformai piešķiršanu,  kritērijus, saskaņā ar kuriem tiek izvērtēti komersanti, kas iesnieguši iesniegumu par piekļuvi valsts platformai, kā arī kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par piekļuvi valsts platformai, lēmums par atteikumu nodrošināt piekļuvi valsts platformai vai par piekļuves atcelšanu. 

Noteikumu projekts nosaka:
1) vispārējās kvalifikācijas prasības privātpersonām, kurām nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, lai pretendētu uz valsts platformas izmantošanu;
2) privātpersonu, kurām nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, pārbaudes kārtību valsts platformas izmantošanai.

Lai saņemtu piekļuvi valsts platformai, komersants šajā Noteikumu projektā noteiktajā kārtībā iesniedz iesniegumu valsts platformas pārzinim (turpmāk – platformas pārzinis). Komersants piekļuvi valsts platformai iegūst, ja tas atbilst šajos noteikumos noteiktajām vispārējās kvalifikācijas prasībām, kā arī, ja attiecināms, citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Proti, platformas pārzinis var noteikt arī speciālās kvalifikācijas prasības atsevišķos Ministru kabineta noteikumos, kas regulē valsts platformas darbību u.c. jautājumus saskaņā ar VISL 18. panta piekto daļu. Tāpat jautājums par to, vai valsts platformas izmantošanai var pretendēt atsevišķs komersantu loks vai tiek noteikts, ka komersantu loks tiek pakāpeniski paplašināts, šos jautājumus platformas pārzinis nosaka un regulē konkrētās valsts platformas regulējošos normatīvajos aktos. Šie jautājumi atstājami platformas pārziņa ziņā, vadoties no tā, vai ir kādi atsevišķi valsts platformas izmantošanas mērķi, iespējami drošības apsvērumi, kā arī valsts platformas veiktspēja gadījumā, ja tiek veikti vienlaicīgi daudzi jauni pieslēgumi, kas var radīt traucējumus valsts platformas pieejamībai un risku lietotāju atbalsta nodrošināšanai šādā situācijā.

Noteikumu projekts nosaka vispārējās kvalifikācijas prasības tiesību piešķiršanai valsts platformai. Ņemot vērā, ka valsts platformas ir valsts informācijas sistēmas, kuras darbībai jānodrošina attiecīgas drošības prasības, Noteikumu projekts paredz, ka valsts platformā nevar tikt apstrādāti dati, kuri nav likumīgi, rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai.

Saskaņā ar Noteikumu projekta 4.1.apakšpunktu komersants nevar pretendēt uz piekļuves tiesībām valsts platformai, ja komersantam Latvijas Republikā iesnieguma iesniegšanas dienā ir nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro. Veicot valsts platformas atvēršanu komersantiem, ir nepieciešams nodrošināt, ka piekļuve valsts platformai tiks piešķirta tikai tādiem komersantiem, kuri savu saimniecisko darbību veic saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošām tiesību normām un ievēro tos pienākumus, kurus šīs normas uzliek katram saimnieciskās darbības veicējam. Nodokļu parādu virs 150 euro neesamības prasības iekļaušana Noteikumu projektā, tiek turpināta jau esošā prakse citās jomās, kā piemēram, šāda prasība noteikta arī publiskā iepirkuma pretendentiem Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, kā arī šādas prasības noteiktas arī Emisijas kvotu izsolīšanās instrumenta regulējošajos normatīvajos aktos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas regulē publiskā sektora atbalsta vai labuma piešķiršanu privāto tiesību subjektiem.

Vērtēšanas komisija komersanta atbilstību noteikumu projekta 4.1.apakšpunktā minētajam, ņem vērā informāciju, kas ievietota Valsts ieņēmumu dienesta publiskās nodokļu parādnieku datubāzes un Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas sistēmas pēdējās datu aktualizācijas datumā.

Noteikumu projekts izstrādāts pēc valstī noteiktās ārkārtas situācijas saistībā ar Covid-19 infekcijas slimības izplatīšanās ierobežošanu. Tādēļ komersantu, kuri no 2021.gada 11.oktobra nevarēja veikt saimniecisko darbību, kas ir to pamatdarbības veids (pamatdarbība pilnībā aizliegta, nevis ierobežota) un kuriem saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu ir sadalīti nodokļu maksājumi vai nodokļu maksājumi atlikti uz laiku līdz 2023.gada 30.jūnijam (minētais termiņš var tikt pagarināts ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī), iesniegums par piekļuvi valsts platformai netiks uzskatīts par noraidāmu. Ņemot vērā, Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 4.panta trešajā daļā un 4.2 panta sestajā daļā  noteikto, ja nodokļu maksātājam ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums (pamatojoties uz minēto likumu), informācija par nodokļu maksātāju netiek iekļauta Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē. 
 
Noteikumu projekta 4.2. apakšpunkts paredz, ka komersants nevar pretendēt uz piekļuves tiesībām valsts platformai, ja ir pasludināts komersanta maksātnespējas process, ar tiesas nolēmumu ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, apturēta vai pārtraukta komersanta saimnieciskā darbība vai komersants tiek likvidēts. Minētā prasība cieši saistīta arī ar komersanta spēju izpildīt savas saistības attiecībā pret platformas pārzini un valsts platformas izmantošanu kopumā. Proti, valsts platformas pārzinim ir jānodrošina cita starpā valsts platformas lietošanas laba pārvaldība, tai skaitā nodrošinot tādu normatīvo regulējumu, kas nodrošina visu valsts platformas lietošanā iesaistīto pušu interešu aizsardzību. Kā, piemēram, ja gadījumā platformas pārzinis piešķir piekļuvi komersantam valsts platformai, un šīs valsts platformas izmantošanas mērķis ir, piemēram, pakalpojumu sniegšana privātpersonām, tad šādā gadījumā platformas pārzinim ir jābūt pārliecinātam, ka komersants, kas izvietos savus pakalpojumus valsts platformā un nodrošinās to sniegšanu privātpersonām, izmantojot valsts platformu, šo pakalpojumu sniegšanu var un būs tiesīgs nodrošināt. Tāpat gadījumā, ja platformas pārzinis saskaņā ar VISL 18. panta sesto daļu piemēro maksu komersantam par platformas izmantošanu, platformas pārzinim ir jāgūst objektīva pārliecība, vai lēmuma pieņemšanas laikā par piekļuves valsts platformai piešķiršanu komersants šādas saistības var uzņemties un spēs segt maksu, ja tāda tiek paredzēta.

Informācijas sistēmu drošības pārvaldības mērķis ir aizsargāt un saglabāt informācijas aktīvu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību. Iespējamie apdraudējumi valsts informācijas sistēmās, kurās tiek apstrādāta valsts interesēm svarīga un ar likumiem, starptautiskajiem līgumiem un citiem normatīvajiem aktiem aizsargāta, kā arī iestādes sekmīgai darbībai nozīmīga informācija, valsts informācijas sistēmu drošība ir viens no pamatfaktoriem, kas jāievēro valsts informācijas sistēmu izveidē un uzturēšanā. Attiecībā par Noteikumu projekta 4.3. apakšpunktā noteikto prasību, jāņem vērā, ka spēkā esošie normatīvie akti, kuri nosaka dažādu informācijas sistēmu drošības prasības, attiecināmi uz valsts informācijas sistēmām un tie ir saistoši valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, kā arī citām publiskās pārvaldes institūcijām un tām pielīdzināmām privāto tiesību juridiskām personām (piemēram, deleģējums veikt valsts pārvaldes uzdevumu vai kritisko sektoru pakalpojumu sniedzēji). Savukārt attiecībā uz privāto tiesību juridiskām personām, kuras neveic valsts pārvaldes deleģētu uzdevumu, nav normatīvo aktu, kas būtu saistoši vai regulētu privāto tiesību juridisku personu informācijas sistēmu drošību.

Tai pat laikā, sabiedrības intereses attiecībā uz valsts platforma darbību un uzturēšanu ir, ka jebkurai valsts platformai jāatbilst drošības prasībām, savukārt piekļuvi tām var saņemt tikai tādas publisko un privāto tiesību juridiskas personas, kuras nevar apdraudēt valsts platformā apstrādātos datus un valsts platformas drošību un kuras no valsts platformas drošības aspekta ir uzskatāmas ar labu reputāciju. No valsts platformu drošības aspekta, laba reputācija saprotama, kā nesodāmība par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri tieši vai netieši var apdraudēt valsts platformas konfidencialitāti, integritāti un pieejamību. Tādēļ Noteikumu projekta 4.3.apakšpunktā ietvertie nosacījumi tieši saistīti ar valsts platformas aizsardzību. Proti, ņemot vērā, ka uz komersantiem neattiecas spēkā esošie normatīvie akti par valsts informāciju sistēmu minimālajām drošības prasībām (Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumi Nr.442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām”), kas nodrošinātu valsts platformas konfidencialitāti, integritāti un pieejamību, lai iegūtu informācijas sistēmas piekļuves tiesības komersantiem jāatbilst Noteikumu projekta 4.3. apakšpunktā minētajām prasībām. Tādējādi, nodrošinot, ka komersantam, kuram piešķirtas piekļuves tiesības valsts platformai, ir laba reputācija – tas nav saistīts ar noziedzīgiem nodarījumiem informācijas tehnoloģiju jomā un ar pārkāpumiem, kas tieši vai netieši var apdraudēt valsts platformas drošību.

Lai komersantam neradītu administratīvo slogu, vērtēšanas komisija tai nepieciešamo informāciju iegūst, savstarpēji sadarbojoties ar citām iestādēm un ņemot vērā valsts informācijas sistēmās ietverto informāciju, tostarp Noteikumu projekta 4.3. apakšpunktā minēto informāciju iegūst no Sodu reģistra un, ja nepieciešams, pēc papildu informācijas vēršas Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā ar elektronisku pieprasījumu pārbaudei Sodu reģistrā (Sodu reģistra likuma 21. panta noteiktajā kārtībā), kā arī ņemot vērā  Krimināllikumā noteiktos pantus:
79.1 Terorisms
79.2 Terorisma finansēšana
78.4 Personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam
79.6 Terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi
177. pants. Krāpšana
177.1 pants. Krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā
179.pants. Piesavināšanās
195. pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana
198. pants. Neatļauta labumu pieņemšana
199 pants.  Komerciāla uzpirkšana
218.pants. Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas
241.pants. Patvaļīga piekļūšana automatizētai datu apstrādes sistēmai
243.pants. Automatizētas datu apstrādes sistēmas darbības traucēšana un nelikumīga rīcība ar šajā sistēmā iekļauto informāciju
244.pans. Nelikumīgas darbības ar automatizētas datu apstrādes sistēmas resursu ietekmēšanas ierīcēm
244.1 pants. Datu, programmatūras un iekārtu iegūšana, izgatavošana, izmainīšana, glabāšana un izplatīšana nelikumīgām darbībām ar elektronisko sakaru tīklu galiekārtām
245.pants. Informācijas sistēmas drošības noteikumu pārkāpšana
320. pants Kukuļņemšana
321. pants. Kukuļa piesavināšanās
322. pants. Starpniecība kukuļošanā
323. pants. Kukuļdošana

Noteikumu projekta 4.3. apakšpunktā noteiktais ierobežojums pretendēt uz piekļuves tiesībām valsts platformai noteikts uz laiku līdz tiek dzēsta vai noņemta komersanta vai tās pārstāvja sodāmība.

Komersanti varēs iesniegt iesniegumus par piekļuvi valsts platformai, izmantojot oficiālo elektronisko adresi (iesnieguma veidne noteikumu projekta 1. pielikumā), taču, ja tehnoloģisku iemeslu dēļ komersants nevarēs iesniegt iesniegumu, izmantojot oficiālo elektronisko adresi, tad komersants to varēs iesniegt arī Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā.

Komersantu iesniegumu izskatīšanai, vērtēšanai un lēmumu par komersanta piekļuvi valsts platformai, lēmumu par atteikumu nodrošināt piekļuvi valsts platformai, ja komersants neatbilst attiecīgajiem kritērijiem vai lēmumu par piekļuves atcelšanu, pieņem platformas pārziņa izveidota vērtēšanas komisija. Vērtēšanas komisija izvērtē komersanta iesniegto iesniegumu par piekļuvi valsts platformai saskaņā ar  Noteikumu projektā noteiktajām  vispārējās kvalifikācijas prasībām, kā arī, ja attiecināms, saskaņā ar konkrētās valsts platformas regulējošā normatīvā akta (VISL 18.panta piektā daļa) speciālajām kvalifikācijas prasībām.

Lai komersanti, kuriem nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, saņemtu piekļuvi  valsts platformai, Noteikumu projektā tiks izvirzīti visiem vienādi nosacījumi, tādējādi atsevišķiem komersantiem netiks sniegta selektīva ekonomiskā priekšrocība un komercdarbības atbalsta esamība nav konstatējama.

Noteikumu projekts nosaka, ja komersanta iesniegums atbilst visiem Noteikumu projektā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem, vērtēšanas komisija pieņem lēmumu par komersanta piekļuvi valsts platformai un minēto lēmumu ar visu nepieciešamo informāciju nosūta platformas pārzinim.  Savukārt, lai varētu izveidot integrāciju ar valsts platformu, komersantam piecu darbdienu laikā no lēmuma par piekļuvi valsts platformai saņemšanas, jāaizpilda valsts platformas integrācijas veidlapa saskaņā ar platformas pārziņa norādēm.

Savukārt vērtēšanas komisijas lēmumus var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.  

Ņemot vērā, ka valsts platforma ir valsts informācijas sistēma, tās darbība tiek pastāvīgi uzraudzīta un pārbaudīta. Tādējādi,  Noteikumu projektā nepieciešams noteikt mehānismu, saskaņā ar kuru vērtēšanas komisija var atcelt komersantam piešķirto piekļuvi valsts platformai.
Noteikumu projekts paredz, ka  piekļuvi valsts platformai atceļ, ja:
- tiek konstatēts, ka komersanta iesniegumā tika norādīti nepatiesi vai maldinoši dati vai informācija;
- komersants, kam sniegta  piekļuves tiesības valsts platformai, neievēro prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par valsts platformas darbību;
- tiek konstatētas jebkādas izmaiņas komersanta iesniegumā norādītajā informācijā vai datos, un komersants nav informējis par šīm izmaiņām vērtēšanas komisiju saskaņā ar Noteikumu projektā noteikto pienākumu;
- pastāv citi apstākļi, kas saistīti ar komersanta valsts platformas izmantošanas drošumu, viltošanu, krāpšanu, ļaunprogrammatūru, datu pārkāpumiem vai citiem kiberdrošības riskiem;
-  tiek konstatēts, ka komersants neatbilst Noteikumu projekta 4.3. apakšpunktā minētajām prasībām;
- komersants, kam sniegtas  piekļuves tiesības valsts platformai, iesniedzis rakstisku pieprasījumu par piekļuves tiesību atcelšanu.

Noteikumu projekts paredz, ka ja vērtēšanas komisija konstatē kādu no iepriekš minētajiem pārkāpumiem, tā informē komersantu. Noteikumu projekts izstrādāts, ņemot vērā cilvēcisko faktoru, ko komersanta autorizētās personas var pieļaut darbībā ar valsts platformu, tādēļ pārkāpuma konstatēšanas gadījumā komersantam tiek dots laiks kļūdas vai pārkāpuma rašanos izskaidrot un novērst, tādējādi saglabājot piekļuvi valsts platformai.

Savukārt par komersanta vai trešās puses pārkāpumiem saistībā ar valsts platformu,  kuri satur noziedzīga nodarījuma sastāvu saskaņā ar Krimināllikumu, platformas pārzinis izmantos savas tiesības vērsties tiesībsargājošajās instancēs ar rakstisku iesniegumu ar lūgumu uzsākt izmeklēšanu.