23-TA-1565: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr.421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" 41. punktu līdzekļus no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķir valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem, valsts pamatbudžeta apropriācijās neparedzētiem izdevumiem katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai un to radīto zaudējumu kompensēšanai un citiem neparedzētiem gadījumiem.
IZM ieskatā minimālā finansējuma nodrošinašana atbilstoši Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts līguma nosacījumiem ir uzskatāma par valstiski īpaši nozīmīgu pasākumu un pienākumu, tādēļ līdzekļu piešķiršana minētam mērķim no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ir atbilstoša tiesiskajam regulējumam.
Saskaņā ar Saeimā ratificēto starptautisko līgumu Latvija šobrīd nepilda uzņemtās starptautiskās finansiālās saistības pret Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA). Ja līdz 27.jūlijam netiks veiktas nepieciešamās iemaksas sadarbība ar Latviju tiks apturēta un var tik uzsākts Latvijas izslēgšanas process no EKA.
Finansējuma nenodrošināšana nodarīs būtisku kaitējumu Latvijas augsto tehnoloģiju un kosmosa nozarei virzībā uz produktiem un pakalpojumiem globālajā kosmosa nozarē. Vienlaikus tiks būtiski iedragāta Latvijas reputācija starptautiskā arēnā, kā uzticams partneris.
IZM ieskatā minimālā finansējuma nodrošinašana atbilstoši Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts līguma nosacījumiem ir uzskatāma par valstiski īpaši nozīmīgu pasākumu un pienākumu, tādēļ līdzekļu piešķiršana minētam mērķim no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ir atbilstoša tiesiskajam regulējumam.
Saskaņā ar Saeimā ratificēto starptautisko līgumu Latvija šobrīd nepilda uzņemtās starptautiskās finansiālās saistības pret Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA). Ja līdz 27.jūlijam netiks veiktas nepieciešamās iemaksas sadarbība ar Latviju tiks apturēta un var tik uzsākts Latvijas izslēgšanas process no EKA.
Finansējuma nenodrošināšana nodarīs būtisku kaitējumu Latvijas augsto tehnoloģiju un kosmosa nozarei virzībā uz produktiem un pakalpojumiem globālajā kosmosa nozarē. Vienlaikus tiks būtiski iedragāta Latvijas reputācija starptautiskā arēnā, kā uzticams partneris.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodrošinātu saistību izpildi saskaņā Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts līguma nosacījumiem, kas stājās spēkā 2020.gada 27.jūlijā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2020. gada 27. jūlijā stājās spēkā Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts līgums (turpmāk – AD līgums). IZM veica ikgadējas iemaksas EKA budžetā atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 6. novembra sēdes protokollēmumā “Informatīvais ziņojums "Par Latvijas sadarbību ar Eiropas Kosmosa aģentūru no 2020. gada”” minētajam finanšu apjomam. 2020.gadā iemaksas EKA sastādīja 4 149 184 euro apmērā, 2021.gadā 2 980 400 euro apmērā, 2022.gadā 1 105 200 euro apmērā un 2023.gadā 1 102 366. Kopējie ieguldījumi EKA periodā no 2020 – 2023.gadam sastādīja 9 337 150 EUR, papildus tam 520 000 EUR tika pārskaitīti no iepriekšējā perioda PECS ieguldījumiem (iepriekš neizmantots finansējums).
Ieguldījumu atdeve
Kopš Latvija kļuva par EKA asociēto dalībvalsti divdesmit viena Latvijas organizācija īsteno 30 izglītības, zinātnes vai inovāciju attīstības projektus un atgūtais finansējums vai nostiprinātās saistības EKA programmās veido 8,08 milj EUR. Nozīmīgākie Latvijas projekti EKA ir 1) dalību Mēness stacijas misijā “Lunar Gateway” ar nozīmīgu tehnoloģiju-Ksenona uzpildes kompresors 2) dalība starptautiskajā misijā “Hēra” ar elektronikas, tai skaitā precīza laika intervāla mērītāja izstrādi 3) plānoto EKA biznesa inkubatoru Latvijā 2023.gadā. Vairāk informācijas par Latvijas apstiprinātajiem projektiem var atrast IZM mājas lapā - https://www.izm.gov.lv/lv/apstiprinatie-projekti.
Latvijas organizācijas kopš 2020.gada attīstot inovatīvus produktus pakāpeniski virzās uz augstāku tehnoloģisko briedumu un tuvojās iespējai uzsākt kosmosa tehnoloģiju ražošanu globālā kosmosa tirgū. Vismaz trīs Latvijas orgaizācijas ir uzsākušās kosmosa nozarei attīstīto tehnoloģiju kvalifikācijas procesu atbilstoši kosmosa nozares standartiem. Dalība EKA devusi iespēju Latvijas industrijai veidot jaunas augsti kvalificētas darba vietas un apmācīt esošo personālu. Latvijas dalībnieki EKA programmās ir paaugstinājuši tehnoloģisko kvalifikāciju un zināšanas un nodrošinājuši dziļāku integrāciju un iesaisti Eiropas kosmosa vērtību ķēdēs sadarbībā ar Eiropas kosmosa industriju un lielajiem sistēmu integratoriem kā OHB AG, Thales Alenia Space, RUAG Space un citiem. Ar EKA atbalstu ir izstrādāti trīs universitāšu kursi, lai sagatavotu kosmosa nozarē jaunos speciālistus. Kopš 2020.gada ir izstrādāti vairāki satelītdatos balstītie pakalpojumi valsts sektoram, kas attīstīta uz datiem balstīta valsts pārvaldi un atbalsta digitālo transformāciju. Tāpat pēdējos trīs gados kosmosa nozarē ir piesaistīti 8 jauni jaunuzņēmumi, kuri attīsta savus pirmos komerciālos produktus kosmosa nozarē. Kopumā dalība EKA attīsta augstas pievienotās vērtības industriju un sniedz ieguldījumu valsts ekonomikas transformācijā.
Vairāki starptautiski atzīti pētījumi apliecina ieguldījumu kosmosa nozarē pienesumu valsts ekonomikā un tautsaimniecībā. Tā piemēram, 2022.gadā veiktais pētījums “EKA programmu sociāli ekonomiskā ietekme” norāda uz vairākiem ekonomiskiem ieguvumiem no valstu ieguldījumiem EKA programmās. EKA biznesa inkubatoru programmas rezultātā 39 aptaujātie jaunuzņēmumi, kas ņēmuši dalību programmā, gada laikā ir piesaistījuši 434 milj. euro investīcijas, to kopējais apgrozījums ir audzis un sastādījis 165 milj. euro, kā arī uzņēmumi pieteikuši 138 jaunus patentus. Latvijā EKA biznesa inkubators sāks darboties no 2023.gada ceturtā ceturkšņa, kas paredzams nodrošinās jaunu biznesa ideju attīstību kosmosa nozarē un līdzvērtīgus rezultātus nākotnē.
Pētījumā par EKA programmas Terrae Novae sociālekonomiskajiem ieguvumiem secināts, ka programma dalībvalstīs no 2023. līdz 2025.gadam atbalstīs vidēji 7500 darbavietas gadā, ieguldīs Eiropas ekonomikā vairāk nekā 2,8 miljardus eiro no programmas ietvaros radītās pievienotās vērtības (total value added) un nodokļos tiks iekasēti vairāk nekā 800 miljonus eiro. Ir aprēķināts, ka programma Terrae Novae radīs multiplikatora efektu no 3,4 līdz 3,8, kas nozīmē, ka par katru eiro, kas iegūts tiešās Terrae Novae aktivitāšu rezultātā, ekonomikā plašākā mērogā ģenerēs 3,4–3,8 eiro.
Latvija kopš 2020.gada piedalās EKA programmā Terrae Novae jeb Kosmosa izpēte. Tajā Latvijas uzņēmums SIA Allatherm izstrādā divas tehnoloģijas Ksenona uzpildes kompresoru un Cilpveida siltummaiņas caurules aukstuma plātni pasaulē ambiciozākajai kosmosa misijai Mēness stacijai “Lunar Gateway”. Misija tiek īstenota sadarbībā ar NASA, Japānas Kosmosa aģentūru un EKA. Latvijas uzņēmums abām tehnoloģijām jau sasniedzis tehnoloģijas gatavības līmeni virs TRL5 un sasniedzot TRL8, tas pavērs plašas tehnoloģiju komercializācijas iespējas gan kosmosa, gan ārpus kosmosa industrijās.
Saskaņā ar PWC pētījumu par EKA Zemes novērošanas programmu “Future EO” tiek lēsts, ka periodā no 2018 – 2021.gada EKA programma FutureEO ir radījusi pievienoto vērtību (total value added) 1,8 miljardu eiro apmērā EKA dalībvalstu ekonomikā, veicot ieguldījumus 524 milj. euro. Tādējādi tiek lēsts, ka par katru eiro, kas iegūts no FutureEO darbībām, ekonomikā tik ģenerēti 3,4 eiro. Latvija EKA programmā FutureEO piedalās kopš 2020.gada, kur tādas Latvijas organizācijas kā SIA Baltic Satellite Service un Vides risinājumu institūts izstrādās zemes novērošanas datu produktus un pakalpojumus sadarbībā ar valsts sektoru, lai sekmētu digitālo transformāciju un uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu.
Vairāki citi neatkarīgi pētījumi apliecina, ka dalība EKA programmās pozitīvi ietekmē valsts ekonomiku. Piemēram, Norvēģijas kosmosa nozare guva nozīmīgus labumus, piedaloties EKA programmās. Neatkarīgā novērtējumā, kas tika veikts par Norvēģijas dalību EKA programmās laika posmā no 2000. līdz 2017. gadam, ņemot vērā trīs gadu nobīdi, tika konstatēts, ka nozares ietekmes faktors (spin-off factor – multiplier) šajā periodā veidoja multiplikatora koeficientu 4,8. Kas nozīmē, ka katrs ieguldītais euro EKA programmās ģenerē papildus apgrozījumu 4,8 euro vērtībā citās nozarēs, kā ietekme uz eksporta palielinājumu, produktivitātes kāpināšanu un investīcijām inovācijās. Līdzvērtīgi pētījumi citās valstīs uzrāda līdzīgu multiplikatora efektu – Dānijas 2008.gada pētījumā tika konstatēts multiplikatora koeficients 4,5 un Īrijas 2012.gada pētījumā multiplikatora efekts 5,35. Paredzams, ka arī Latvijas dalība EKA nākotnē rezultēsies ar līdzvērtīgu multiplikatora efektu.
Kopumā saskaņā ar OECD pētījumu “Kosmosa ekonomika ciparos 2019” ieguldījumi starptautiskās kosmosa programmās rada plašus ieguvumus vairākās jomās: "ražošanas efekti" no kosmosa nozares līgumiem, kas nozīmē jaunas eksporta iespējas vai jaunas darbības segmenti ārpus kosmosa sektora, produktivitātes un efektivitātes pieaugums dažādās ekonomikas nozarēs (piemēram, jaunu materiālu izstrāde, mežsaimniecības un pilsētu pārvaldība), darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšana, kā arī izvairīšanās no zaudējumiem (piemēram, katastrofu pārvaldībā un novēršanā izmantojot satelītdatus).
Ieguldījumu atdeve
Kopš Latvija kļuva par EKA asociēto dalībvalsti divdesmit viena Latvijas organizācija īsteno 30 izglītības, zinātnes vai inovāciju attīstības projektus un atgūtais finansējums vai nostiprinātās saistības EKA programmās veido 8,08 milj EUR. Nozīmīgākie Latvijas projekti EKA ir 1) dalību Mēness stacijas misijā “Lunar Gateway” ar nozīmīgu tehnoloģiju-Ksenona uzpildes kompresors 2) dalība starptautiskajā misijā “Hēra” ar elektronikas, tai skaitā precīza laika intervāla mērītāja izstrādi 3) plānoto EKA biznesa inkubatoru Latvijā 2023.gadā. Vairāk informācijas par Latvijas apstiprinātajiem projektiem var atrast IZM mājas lapā - https://www.izm.gov.lv/lv/apstiprinatie-projekti.
Latvijas organizācijas kopš 2020.gada attīstot inovatīvus produktus pakāpeniski virzās uz augstāku tehnoloģisko briedumu un tuvojās iespējai uzsākt kosmosa tehnoloģiju ražošanu globālā kosmosa tirgū. Vismaz trīs Latvijas orgaizācijas ir uzsākušās kosmosa nozarei attīstīto tehnoloģiju kvalifikācijas procesu atbilstoši kosmosa nozares standartiem. Dalība EKA devusi iespēju Latvijas industrijai veidot jaunas augsti kvalificētas darba vietas un apmācīt esošo personālu. Latvijas dalībnieki EKA programmās ir paaugstinājuši tehnoloģisko kvalifikāciju un zināšanas un nodrošinājuši dziļāku integrāciju un iesaisti Eiropas kosmosa vērtību ķēdēs sadarbībā ar Eiropas kosmosa industriju un lielajiem sistēmu integratoriem kā OHB AG, Thales Alenia Space, RUAG Space un citiem. Ar EKA atbalstu ir izstrādāti trīs universitāšu kursi, lai sagatavotu kosmosa nozarē jaunos speciālistus. Kopš 2020.gada ir izstrādāti vairāki satelītdatos balstītie pakalpojumi valsts sektoram, kas attīstīta uz datiem balstīta valsts pārvaldi un atbalsta digitālo transformāciju. Tāpat pēdējos trīs gados kosmosa nozarē ir piesaistīti 8 jauni jaunuzņēmumi, kuri attīsta savus pirmos komerciālos produktus kosmosa nozarē. Kopumā dalība EKA attīsta augstas pievienotās vērtības industriju un sniedz ieguldījumu valsts ekonomikas transformācijā.
Vairāki starptautiski atzīti pētījumi apliecina ieguldījumu kosmosa nozarē pienesumu valsts ekonomikā un tautsaimniecībā. Tā piemēram, 2022.gadā veiktais pētījums “EKA programmu sociāli ekonomiskā ietekme” norāda uz vairākiem ekonomiskiem ieguvumiem no valstu ieguldījumiem EKA programmās. EKA biznesa inkubatoru programmas rezultātā 39 aptaujātie jaunuzņēmumi, kas ņēmuši dalību programmā, gada laikā ir piesaistījuši 434 milj. euro investīcijas, to kopējais apgrozījums ir audzis un sastādījis 165 milj. euro, kā arī uzņēmumi pieteikuši 138 jaunus patentus. Latvijā EKA biznesa inkubators sāks darboties no 2023.gada ceturtā ceturkšņa, kas paredzams nodrošinās jaunu biznesa ideju attīstību kosmosa nozarē un līdzvērtīgus rezultātus nākotnē.
Pētījumā par EKA programmas Terrae Novae sociālekonomiskajiem ieguvumiem secināts, ka programma dalībvalstīs no 2023. līdz 2025.gadam atbalstīs vidēji 7500 darbavietas gadā, ieguldīs Eiropas ekonomikā vairāk nekā 2,8 miljardus eiro no programmas ietvaros radītās pievienotās vērtības (total value added) un nodokļos tiks iekasēti vairāk nekā 800 miljonus eiro. Ir aprēķināts, ka programma Terrae Novae radīs multiplikatora efektu no 3,4 līdz 3,8, kas nozīmē, ka par katru eiro, kas iegūts tiešās Terrae Novae aktivitāšu rezultātā, ekonomikā plašākā mērogā ģenerēs 3,4–3,8 eiro.
Latvija kopš 2020.gada piedalās EKA programmā Terrae Novae jeb Kosmosa izpēte. Tajā Latvijas uzņēmums SIA Allatherm izstrādā divas tehnoloģijas Ksenona uzpildes kompresoru un Cilpveida siltummaiņas caurules aukstuma plātni pasaulē ambiciozākajai kosmosa misijai Mēness stacijai “Lunar Gateway”. Misija tiek īstenota sadarbībā ar NASA, Japānas Kosmosa aģentūru un EKA. Latvijas uzņēmums abām tehnoloģijām jau sasniedzis tehnoloģijas gatavības līmeni virs TRL5 un sasniedzot TRL8, tas pavērs plašas tehnoloģiju komercializācijas iespējas gan kosmosa, gan ārpus kosmosa industrijās.
Saskaņā ar PWC pētījumu par EKA Zemes novērošanas programmu “Future EO” tiek lēsts, ka periodā no 2018 – 2021.gada EKA programma FutureEO ir radījusi pievienoto vērtību (total value added) 1,8 miljardu eiro apmērā EKA dalībvalstu ekonomikā, veicot ieguldījumus 524 milj. euro. Tādējādi tiek lēsts, ka par katru eiro, kas iegūts no FutureEO darbībām, ekonomikā tik ģenerēti 3,4 eiro. Latvija EKA programmā FutureEO piedalās kopš 2020.gada, kur tādas Latvijas organizācijas kā SIA Baltic Satellite Service un Vides risinājumu institūts izstrādās zemes novērošanas datu produktus un pakalpojumus sadarbībā ar valsts sektoru, lai sekmētu digitālo transformāciju un uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu.
Vairāki citi neatkarīgi pētījumi apliecina, ka dalība EKA programmās pozitīvi ietekmē valsts ekonomiku. Piemēram, Norvēģijas kosmosa nozare guva nozīmīgus labumus, piedaloties EKA programmās. Neatkarīgā novērtējumā, kas tika veikts par Norvēģijas dalību EKA programmās laika posmā no 2000. līdz 2017. gadam, ņemot vērā trīs gadu nobīdi, tika konstatēts, ka nozares ietekmes faktors (spin-off factor – multiplier) šajā periodā veidoja multiplikatora koeficientu 4,8. Kas nozīmē, ka katrs ieguldītais euro EKA programmās ģenerē papildus apgrozījumu 4,8 euro vērtībā citās nozarēs, kā ietekme uz eksporta palielinājumu, produktivitātes kāpināšanu un investīcijām inovācijās. Līdzvērtīgi pētījumi citās valstīs uzrāda līdzīgu multiplikatora efektu – Dānijas 2008.gada pētījumā tika konstatēts multiplikatora koeficients 4,5 un Īrijas 2012.gada pētījumā multiplikatora efekts 5,35. Paredzams, ka arī Latvijas dalība EKA nākotnē rezultēsies ar līdzvērtīgu multiplikatora efektu.
Kopumā saskaņā ar OECD pētījumu “Kosmosa ekonomika ciparos 2019” ieguldījumi starptautiskās kosmosa programmās rada plašus ieguvumus vairākās jomās: "ražošanas efekti" no kosmosa nozares līgumiem, kas nozīmē jaunas eksporta iespējas vai jaunas darbības segmenti ārpus kosmosa sektora, produktivitātes un efektivitātes pieaugums dažādās ekonomikas nozarēs (piemēram, jaunu materiālu izstrāde, mežsaimniecības un pilsētu pārvaldība), darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšana, kā arī izvairīšanās no zaudējumiem (piemēram, katastrofu pārvaldībā un novēršanā izmantojot satelītdatus).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
IZM piešķirtais finansējums Latvijas dalībai EKA 2023.gadā vairs nenodrošina minimālo finansējuma apjomu 3 milj euro apmērā. IZM 2023.gada budžeta izstrādes laikā iesniedza prioritāro pasākumu, kas paredzēja finansējuma nodrošināšanu Latvijas dalībai EKA, taču tas netika atbalstīts.
Latvijas saistības pret EKA noteiktas likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras AD līgumu” un it īpaši 4.pantā, kas nosaka, ka Latvijas saistības saskaņā ar AD līgumu ir veikt iemaksas vismaz 3 miljoni EUR gadā. Šī summa ietver Latvijas ieguldījumus EKA obligātajā programmā, EKA nacionālā programmā (RPA) un EKA izvēles programmās, lai nodrošinātu minimālo iemaksu veikšanu papildus nepieciešami 1 897 634 euro
Latvijas saistības pret EKA noteiktas likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras AD līgumu” un it īpaši 4.pantā, kas nosaka, ka Latvijas saistības saskaņā ar AD līgumu ir veikt iemaksas vismaz 3 miljoni EUR gadā. Šī summa ietver Latvijas ieguldījumus EKA obligātajā programmā, EKA nacionālā programmā (RPA) un EKA izvēles programmās, lai nodrošinātu minimālo iemaksu veikšanu papildus nepieciešami 1 897 634 euro
Risinājuma apraksts
Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 ''Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem'' piešķirt Izglītības un zinātnes ministrijai 1 897 634 euro, lai nodrošinātu 2023.gada minimālo iemaksu veikšanu Eiropas Kosmosa aģentūras programmās saskaņā ar noslēgto starptautisko līgumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Latvijas dalības EKA ieguldījums zinātnē, izglītībā un industrijas attīstībā
Ieguvumi izglītībā – 2023.gadā Cēsu Kosmosa izziņas centra ietvaros plānots atklāt Eiropas Kosmosa izglītības resursu biroju (ESERO), kura mērķis ir izmantojot kosmosu kā kontekstu atbalstīt STEM priekšmetu apmācību pamatskolās un vidusskolās. Tas ietvers 1) apmācības sesijas gan pamatskolas, gan vidusskolas skolotājiem; 2) nodrošina ar kosmosu saistītos eksakto stundu klases resursus; 3) izstrādās jaunus resursus, kas pielāgoti valsts mācību Ieguvumi augstākajā izglītībā – Ar EKA atbalstu ir izstrādāti trīs universitāšu kursi, lai sagatavotu kosmosa nozarē jaunos speciālistus. EKA nacionālā programma atbalsta doktora darbu sagatavošanu sadarbībā ar industriju, sekmējot industriālo doktorantūru. 2023.gadā tiks veidota EKA jauno absolventu programma Latvijā, kas dos iespēju Latvijas studentiem stažēties EKA pētniecības centros Eiropā. Rīgas Tehniskā Universitāte un Ventspils Augstskola veido un attīsta studiju programmas un kursus kosmosa nozarē.
Ieguvumi zinātnē – EKA sekmē partnerības veidošanu starp zinātni un industriju, kur zinātniskās institūcijas īsteno projektus zemos tehnoloģijas attīstības līmeņos (TRL(1-4)), savukārt industrija vidējos un augstos TRL (5-9). EKA nacionālā programma atbalsta specifiskas kosmosa zinātnes aktivitātes, kur sagaidāmais rezultāts ir augstas kvalitātes publikācijas sadarbībā pieredzējušiem partneriem ārvalstīs. Latvijas doktorantiem ir iespēja īstenot savu promocijas darbu kādā no EKA pētniecības centriem.
Ieguvumi industrijā – Galvenais EKA darbības mērķis ir atbalstīt industriju attīstīt komerciālus produktus un pakalpojumus kosmosa nozarē no sākotnējās idejas līdz pat komercializācijai globālā tirgū. Latvijas organizācijas pakāpeniski virzās uz augstāku tehnoloģijas gatavību (TRL), kas nozīmē kosmosa tehnoloģiju kvalificēšanu, “lidojuma pieredzes” iegūšanu un ražošanas standartu nodrošināšanu. Satelītdatu balstīto pakalpojumu gadījumā sagaidāms, ka tiks attīstīta uz datiem balstīta valsts pārvalde un atbalstīta digitālā transformācija. Latvijas uzņēmumi jau ir ieguvuši iespēju piedalīties divās globāla mēroga kosmosa misijās (Lunar Gateway – topošā kosmosa stacija Mēness orbītā, un “Hēra” – zemes aizsardzības misija), kas tiks īstenotas sadarbībā ar EKA, NASA, Kanādas kosmosa aģentūru un Japānas kosmosa aģentūru. Paredzams, ka šādas uz augstu pievienotās vērtības industrijas attīstīšana ar EKA atbalstu sniegs ieguldījumu valsts ekonomikas transformācijā.
Ieguvumi jaunuzņēmumiem – 2023.gadā plānots atklāt EKA Biznesa inkubatora (ESA BIC) centru Latvijā , kura mērķis ir iedvesmot uzņēmējus un palīdzēt realizēt ar kosmosa nozari saistītas biznesa idejas, kā arī sniegt tehniskās zināšanas un atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai. Tāpat pēdējos trīs gados kosmosa nozarē ir piesaistīti 8 jauni jaunuzņēmumi - SIA Bitlake; SMW Group; SIA VIRATEC; SIA ISP Optics; SIA Deep Space Energy, SIA "FLUFFY UNLIMITED", SIA Spatialite Antenna Systems un SIA irbGS.
Sekas, ja minimālais finansējums netiek nodrošināts
Ja Latvija nespēs nodrošināt minimālo finansējumu 3 milj EUR gadā tas būs uzskatāms pa Vīnes Konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 60.panta (mutatis mutandis) būtisku pārkāpumu, kas savukārt radītu EKA tiesības izbeigt EKA un Latvijas AD līgumu un pilnībā vai daļēji apturēt tā darbību. AD līguma apturēšana vai izbeigšana nozīmētu, ka Latvija uz laiku vai pastāvīgi vairs nebūtu EKA asociētā dalībvalsts.
Vienlaikus finansējuma nenodrošināšana nelabvēlīgi un nevēlami ietekmēs Latvijas kosmosa nozares uzticamību valsts ilgtermiņa mērķiem attīstīt kosmosa nozari Latvijā un veicināt esošo tehnoloģiju turpmāko attīstību, kas izstrādātas sadarbībā ar EKA. Kosmosa nozare ir globāli augoša nozare, kur darbojās augsti kvalificēti speciālisti un tajā valda spēcīga konkurence, kas nozīmē, ka nekonsekventa tās atbalstīšana var novest pie unikālu kompetenču un kapacitātes zuduma un augsti kvalificēta darbaspēka aizplūšanas.
Latvijas organizāciju reģistrēšanās EKA tiešsaistes konkursu un reģistrācijas sistēmā EKA-STAR ir pakāpeniski augusi no 30 (trīsdesmit) organizācijām 2013. gadā līdz 64 (sešdesmit četrām) organizācijām 2022. gadā, kas nozīmē, ka arvien vairāk organizāciju izrāda interesi par iesaistīšanos EKA aktivitātēs. IZM sadarbībā ar partneriem[1] ir ieguldījusi lielas pūles, lai veicinātu Latvijas industrijas iesaisti EKA aktivitātēs, apmācītu industrijas personālu un veicinātu starptautisko sadarbību kosmosa nozarē, kas nākotnē labvēlīgi ietekmēs Latvijas augsto tehnoloģiju izstrādes un eksporta rādītājus.
Atbilstoša finansējuma nenodrošināšana nozīmētu, ka sadarbībā ar EKA izstrādāto tehnoloģiju, to iestrādņu un lietojumu attīstība būtiski palēninātos vai apstātos, kas nozīmētu, ka iepriekš veiktie ieguldījumi EKA būtu iztērēti nelietderīgi. Izstrādāto tehnoloģiju un pielietojumu attīstība neturpinātos vai arī tos pārņemtu citu valstu uzņēmumi (apsteigtu citu valstu analogas tehnoloģijas vai Latvijas komersanti tās turpinātu citās valstīs, kur šāds atbalsts ir pieejams.), piesaistītie cilvēkresursi aizplūstu uz citām valstīm, kur finansējums ir pieejams vai pārietu uz citām nozarēm.
Visbeidzot IZM un Ekonomikas ministrijas izstrādātās Latvijas Kosmosa stratēģijas 2021. – 2027. gada mērķus un sasniedzamos rādītājus būtu neiespējami sasniegt un līdz šim strauji augošā kosmosa nozares attīstība Latvijā regresētu.
Ieguvumi izglītībā – 2023.gadā Cēsu Kosmosa izziņas centra ietvaros plānots atklāt Eiropas Kosmosa izglītības resursu biroju (ESERO), kura mērķis ir izmantojot kosmosu kā kontekstu atbalstīt STEM priekšmetu apmācību pamatskolās un vidusskolās. Tas ietvers 1) apmācības sesijas gan pamatskolas, gan vidusskolas skolotājiem; 2) nodrošina ar kosmosu saistītos eksakto stundu klases resursus; 3) izstrādās jaunus resursus, kas pielāgoti valsts mācību Ieguvumi augstākajā izglītībā – Ar EKA atbalstu ir izstrādāti trīs universitāšu kursi, lai sagatavotu kosmosa nozarē jaunos speciālistus. EKA nacionālā programma atbalsta doktora darbu sagatavošanu sadarbībā ar industriju, sekmējot industriālo doktorantūru. 2023.gadā tiks veidota EKA jauno absolventu programma Latvijā, kas dos iespēju Latvijas studentiem stažēties EKA pētniecības centros Eiropā. Rīgas Tehniskā Universitāte un Ventspils Augstskola veido un attīsta studiju programmas un kursus kosmosa nozarē.
Ieguvumi zinātnē – EKA sekmē partnerības veidošanu starp zinātni un industriju, kur zinātniskās institūcijas īsteno projektus zemos tehnoloģijas attīstības līmeņos (TRL(1-4)), savukārt industrija vidējos un augstos TRL (5-9). EKA nacionālā programma atbalsta specifiskas kosmosa zinātnes aktivitātes, kur sagaidāmais rezultāts ir augstas kvalitātes publikācijas sadarbībā pieredzējušiem partneriem ārvalstīs. Latvijas doktorantiem ir iespēja īstenot savu promocijas darbu kādā no EKA pētniecības centriem.
Ieguvumi industrijā – Galvenais EKA darbības mērķis ir atbalstīt industriju attīstīt komerciālus produktus un pakalpojumus kosmosa nozarē no sākotnējās idejas līdz pat komercializācijai globālā tirgū. Latvijas organizācijas pakāpeniski virzās uz augstāku tehnoloģijas gatavību (TRL), kas nozīmē kosmosa tehnoloģiju kvalificēšanu, “lidojuma pieredzes” iegūšanu un ražošanas standartu nodrošināšanu. Satelītdatu balstīto pakalpojumu gadījumā sagaidāms, ka tiks attīstīta uz datiem balstīta valsts pārvalde un atbalstīta digitālā transformācija. Latvijas uzņēmumi jau ir ieguvuši iespēju piedalīties divās globāla mēroga kosmosa misijās (Lunar Gateway – topošā kosmosa stacija Mēness orbītā, un “Hēra” – zemes aizsardzības misija), kas tiks īstenotas sadarbībā ar EKA, NASA, Kanādas kosmosa aģentūru un Japānas kosmosa aģentūru. Paredzams, ka šādas uz augstu pievienotās vērtības industrijas attīstīšana ar EKA atbalstu sniegs ieguldījumu valsts ekonomikas transformācijā.
Ieguvumi jaunuzņēmumiem – 2023.gadā plānots atklāt EKA Biznesa inkubatora (ESA BIC) centru Latvijā , kura mērķis ir iedvesmot uzņēmējus un palīdzēt realizēt ar kosmosa nozari saistītas biznesa idejas, kā arī sniegt tehniskās zināšanas un atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai. Tāpat pēdējos trīs gados kosmosa nozarē ir piesaistīti 8 jauni jaunuzņēmumi - SIA Bitlake; SMW Group; SIA VIRATEC; SIA ISP Optics; SIA Deep Space Energy, SIA "FLUFFY UNLIMITED", SIA Spatialite Antenna Systems un SIA irbGS.
Sekas, ja minimālais finansējums netiek nodrošināts
Ja Latvija nespēs nodrošināt minimālo finansējumu 3 milj EUR gadā tas būs uzskatāms pa Vīnes Konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 60.panta (mutatis mutandis) būtisku pārkāpumu, kas savukārt radītu EKA tiesības izbeigt EKA un Latvijas AD līgumu un pilnībā vai daļēji apturēt tā darbību. AD līguma apturēšana vai izbeigšana nozīmētu, ka Latvija uz laiku vai pastāvīgi vairs nebūtu EKA asociētā dalībvalsts.
Vienlaikus finansējuma nenodrošināšana nelabvēlīgi un nevēlami ietekmēs Latvijas kosmosa nozares uzticamību valsts ilgtermiņa mērķiem attīstīt kosmosa nozari Latvijā un veicināt esošo tehnoloģiju turpmāko attīstību, kas izstrādātas sadarbībā ar EKA. Kosmosa nozare ir globāli augoša nozare, kur darbojās augsti kvalificēti speciālisti un tajā valda spēcīga konkurence, kas nozīmē, ka nekonsekventa tās atbalstīšana var novest pie unikālu kompetenču un kapacitātes zuduma un augsti kvalificēta darbaspēka aizplūšanas.
Latvijas organizāciju reģistrēšanās EKA tiešsaistes konkursu un reģistrācijas sistēmā EKA-STAR ir pakāpeniski augusi no 30 (trīsdesmit) organizācijām 2013. gadā līdz 64 (sešdesmit četrām) organizācijām 2022. gadā, kas nozīmē, ka arvien vairāk organizāciju izrāda interesi par iesaistīšanos EKA aktivitātēs. IZM sadarbībā ar partneriem[1] ir ieguldījusi lielas pūles, lai veicinātu Latvijas industrijas iesaisti EKA aktivitātēs, apmācītu industrijas personālu un veicinātu starptautisko sadarbību kosmosa nozarē, kas nākotnē labvēlīgi ietekmēs Latvijas augsto tehnoloģiju izstrādes un eksporta rādītājus.
Atbilstoša finansējuma nenodrošināšana nozīmētu, ka sadarbībā ar EKA izstrādāto tehnoloģiju, to iestrādņu un lietojumu attīstība būtiski palēninātos vai apstātos, kas nozīmētu, ka iepriekš veiktie ieguldījumi EKA būtu iztērēti nelietderīgi. Izstrādāto tehnoloģiju un pielietojumu attīstība neturpinātos vai arī tos pārņemtu citu valstu uzņēmumi (apsteigtu citu valstu analogas tehnoloģijas vai Latvijas komersanti tās turpinātu citās valstīs, kur šāds atbalsts ir pieejams.), piesaistītie cilvēkresursi aizplūstu uz citām valstīm, kur finansējums ir pieejams vai pārietu uz citām nozarēm.
Visbeidzot IZM un Ekonomikas ministrijas izstrādātās Latvijas Kosmosa stratēģijas 2021. – 2027. gada mērķus un sasniedzamos rādītājus būtu neiespējami sasniegt un līdz šim strauji augošā kosmosa nozares attīstība Latvijā regresētu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
1 102 366
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
1 102 366
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
1 102 366
1 897 634
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
1 102 366
1 897 634
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-1 897 634
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-1 897 634
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
1 897 634
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
2023.gadā apakšprogrammā 05.01.00 “Zinātniskās darbības nodrošināšana” iemaksu nodrošināšanai Eiropas Kosmosa aģentūras programmās budžetā piešķirtais finansējums ir 1 102 366 euro. Pieejamais finansējums Latvijas dalībai EKA 2023.gadā vairs nenodrošina minimālo finansējuma apjomu 3 milj euro apmērā.
Papildus nepieciešamais finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ir 1 897 634 euro.
Budžeta likumā plānotais finansējums ilgtermiņa saistību pasākumam "Dalība Eiropas Kosmosa aģentūras Asociētās dalībvalsts statusā":
2020.gadā 4 168 784 euro (t.sk. 19 600 euro kodā Preces un pakalpojumi EKA komandējumiem un 4 149 184 euro EKA dalības maksai);
2021.gadā 3 000 000 euro (t.sk. 19 600 euro kodā Preces un pakalpojumi EKA komandējumiem un 2 980 400 euro EKA dalības maksai);
2022.gadā 1 121 966 euro (t.sk. 16 766 euro kodā Preces un pakalpojumi EKA komandējumiem un 1 105 200 euro EKA dalības maksai);
2023.gadā 1 121 966 euro (t.sk. 19 600 euro kodā Preces un pakalpojumi EKA komandējumiem un 1 102 366 euro EKA dalības maksai).
Papildus nepieciešamais finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ir 1 897 634 euro.
Budžeta likumā plānotais finansējums ilgtermiņa saistību pasākumam "Dalība Eiropas Kosmosa aģentūras Asociētās dalībvalsts statusā":
2020.gadā 4 168 784 euro (t.sk. 19 600 euro kodā Preces un pakalpojumi EKA komandējumiem un 4 149 184 euro EKA dalības maksai);
2021.gadā 3 000 000 euro (t.sk. 19 600 euro kodā Preces un pakalpojumi EKA komandējumiem un 2 980 400 euro EKA dalības maksai);
2022.gadā 1 121 966 euro (t.sk. 16 766 euro kodā Preces un pakalpojumi EKA komandējumiem un 1 105 200 euro EKA dalības maksai);
2023.gadā 1 121 966 euro (t.sk. 19 600 euro kodā Preces un pakalpojumi EKA komandējumiem un 1 102 366 euro EKA dalības maksai).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumi 1 897 634euro apmērā tiks segti no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi