Anotācija (ex-ante)

23-TA-2275: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts rada tiesisko ietvaru par publiskiem līdzekļiem radītu publisko pētniecības organizāciju zināšanu un tehnoloģiju tiesību komercializācijai. Zināšanu un tehnoloģiju tiesību komercializācija ir svarīgs process, jo tas ļauj izmantot iegūtās zināšanas, tehnoloģiju izstrādes un nostiprināto intelektuālo īpašumu, lai radītu ekonomisko vērtību un stimulētu inovācijas, t.i. – tirgū ieviestu jaunus produktus un tehnoloģijas.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi noteikt deleģējumu par publiskiem līdzekļiem radītu publisko pētniecības organizāciju zināšanu un tehnoloģiju tiesību komercializācijai.
Spēkā stāšanās termiņš
-

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Latvijas kopējie izdevumi pētniecībā un attīstībā 2021. gadā bija 232 milj. EUR, tātad 0,71 % no IKP, un ir skaidrs, ka bez papildus stimuliem, saglabājoties šādam publiskā un privātā (uzņēmumu) sektora ieguldījumu īpatsvaram P&A, straujš kāpums tuvākajos gados nav sagaidāms. Turklāt, jāatzīmē, ka Latvijas uzņēmējdarbību raksturo zemas pievienotās vērtības produktu liels īpatsvars, augsta resursu intensitāte un  sadarbības un integrācijas trūkumu globālajās vērtību ķēdēs. Arī inovatīvo uzņēmumu īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem ES – 32,9 % (2016.–2018.g.), salīdzinot ar vidēji 49,1 % ES.

Viens no nosacījumiem, lai panāktu straujāku inovāciju ienākšanu tirgū, ir izveidots un nostiprināts normatīvais ietvars, kas sniedz iespēju par publiskajiem līdzekļiem radītu zināšanu un tehnoloģiju tiesību nodošanai ar nolūku radīt komerciālus, tirgū ieviešamus un pieprasītus produktus un tehnoloģijas jeb citiem vārdiem – ir nepieciešams ietvars, kas ļauj nodrošināt par publiskiem līdzekļiem radītu zināšanu un tehnoloģiju tiesību pārnesi uzņēmējdarbības vidē un padarītu sabiedrībai pieejamus kā jaunus vai būtiski uzlabotus produktus vai pakalpojumus.
Zinātības un tehnoloģiju tiesību  komercializācijas jautājums skar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.4. pasākuma “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai” (turpmāk – 1.2.1.4. pasākums)  kā arī 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.3. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” un 1.1.1.3. pasākuma „Inovāciju granti studentiem” ietvaros. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi”, 1.1.1.7. pasākuma „Inovāciju granti studentiem” , 1.1.1.8.pasākuma “Doktorantūras granti” un 1.1.1.9.pasākuma “Pēcdoktorantūras pētījumi” īstenošanas noteikumus, kuros nepieciešams ietvert arī nosacījumus publisko pētniecības organizāciju pētniecības rezultātu komercializācijai un patentēšanas fonda darbības nodrošināšanai.

Šobrīd spēkā esošais Zinātniskās darbības likums neietver tiesisko ietvaru publisko pētniecības organizāciju zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializācijai, proti nacionālā līmeņa regulējums nenosaka publisko pētniecības organizāciju rīcību gadījumos, kad to darbības rezultātā rodas jaunas zinātības un tehnoloģiju tiesības,  līdz ar to nepieciešams veikt grozījumus likumā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu publisko pētniecības organizāciju spējas komercializēt to rīcībā esošo intelektuālo īpašumu, tai skaitā nodrošinātu 1.2.1.4. pasākuma ietvaros veidojamā pētniecības rezultātu komercializācijas un patentēšanas fonda darbības nodrošināšanu, ir nepieciešams veikt grozījumus Zinātniskās darbības likumā, lai radītu tiesisko ietvaru par publiskiem līdzekļiem radītu zināšanu un tehnoloģiju tiesību komercializācijai.
Risinājuma apraksts
Par publiskiem līdzekļiem radītas zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializācija rada papildu ekonomisko vērtību. Tāpat normatīvais ietvars, kas nosaka iespējas publiskām pētniecības organizācijām iesaistīties un īstenot zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializāciju, ir svarīgs aspekts kopējā pētniecības rezultātu pārnešanā uz uzņēmējdarbības vidi un inovāciju attīstīšanā. Zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializācijas process stimulē inovāciju attīstību, radot iespēju uz šīs zinātības vai tehnoloģiju tiesību pamata radīt komerciālus, tirgū ieviešamus risinājumus. Zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializācija īstenojama, piemēram, kā spin-off uzņēmuma veidošana, kas nozīmē, ka pētniecības organizācija var izveidot jaunus uzņēmumus (spin-off), kas specializējas pētniecības organizācijā radītās zinātības vai tehnoloģiju komercializācijā. Spin-off uzņēmumi tiek dibināti ar zinātnieku vai uzņēmēju līdzdalību un izmanto pētniecības organizācijas intelektuālo īpašumu. Cits bieži izmantots zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializācijas veids ir licencēšana, kas praksē nozīmē, ka pētniecības organizācijas var izsniegt licenci uzņēmumiem, lai tie izmantotu izstrādātās tehnoloģijas vai zinātību. Šāda licence var ietvert nosacījumus par maksājumu kārtību, procentiem, kas pienākas pētniecības organizācijai no ieņēmumiem vai ietvert citus nosacījumus. Tāpat zinātību un tehnoloģijas var pārdot, kas ir visvienkāršākais darījums. Pētniecības organizāciju pārdod tās rīcībā esošo zinātību vai tehnoloģijas citam uzņēmumam vai trešajai pusei par noteiktu samaksu. Visi šie veidi ir pētniecības organizācijas izvēles tiesības, tātad – attiecīgi var būt dažādi risinājumi, ko nosaka lielākoties ekonomiskais izdevīgums, taču var būt arī netiešie ieguvumi, kurus pētniecības organizācijas var ņemt vērā, izvēloties  zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializācijas veidus, piemēram, iespējas turpmākās iespējas noslēgt citus līgumus ar trešo pusi utt.  Cita starpā, likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets nosaka zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializācijas kārtību. Vienlaikus uzsverams, ka zinātību var nodot, sagatavojot atbilstošu tehnisko dokumentāciju, t.i. – izstrādājot tehnoloģijas un/ vai procesa aprakstu, kas tādējādi radot iespēju nodot detalizētas zināšanas par noteiktu tehnoloģiju, procesu vai metodi. Gadījumos, kad zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializācija būtu saistīta ar komercnoslēpuma nodošanu, pusēm būtu jāslēdz savstarpējs līgums, kurā tiktu atrunāti nosacījumi un ierobežojumus tam kādā veidā informācija, kas satur komercnoslēpumu, drīkst tikt izmantota (kad jāsaņem atļaujas).
Ar likumprojektu tiek nošķirts, kas ir zinātības un tehnoloģiju pārnese, kā arī kas ir zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializācija. Zinātības un tehnoloģiju pārnese ir noteiktu zināšanu, ražotprasmes un tehnoloģiju nodošana, tajā skaitā mantisko tiesību uz zinātību un tehnoloģijām atsavināšana, lietotājam, lai radītu jaunus produktus vai tehnoloģijas. Šāda pārnese var nozīmēt arī zinātības vai tehnoloģiju pārnesi no vienas pētniecības organizācijas uz citu bez komercializācijas nolūka, bet lai šī zinātība vai tehnoloģijas varētu izmantot un attīstīt citā jomā vai kontekstā. Savukārt zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializācija ir darbību kopums jeb zinātības un tehnoloģiju pārneses darbība, kuru veic pētniecības organizācija kā tehnoloģiju tiesību īpašnieks, slēdzot tehnoloģiju nodošanas nolīgumu, lai šo zinātību vai tehnoloģijas komercializētu.

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.2. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" īstenošanas noteikumi" publisko pētniecības organizāciju pētniecības rezultātu komercializācijas un patentēšanas fonda darbības ietvaros 1.posmā (TEP un komercializācijas statēģija ) saņemti  un īstenoti 104 projekti, savukārt  2.posmā (ar pētniecības un komercializācijas darbībām) ir īstenoti 58 projekti. Programmas īstenošanas rezultātā ir izveidoti 14 publisko pētniecības organizāciju veidoti uzņēmumi, noslēgti 39 licences līgumi. Tomēr secināms, ka publisko pētniecības organizāciju radītajiem pētījumiem  kopumā ir zems tehnoloģiju attīstības līmenis, līdz ar to zems komerciālais pielietojums, kas būtu jāstiprina ar finansiālu atbalstu.
Pēc likumprojekta stāšanās spēkā Ministru kabinets noteiks zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializācijas kārtību, tajā skaitā paredzot nosacījumus, kā noteikt, ka atsavināšana ir uzskatāma par īstenotu visizdevīgakajā veidā. Šo kārtību izstrādās Izglītības un zinātnes ministrija.

Pētniecības rezultātu komercializācijas rezultātā jaunradītie produkti vai pakalpojumi var uzlabot sabiedrības dzīves kvalitāti, veicināt, piemēram, medicīnas attīstību, risināt vides problēmas un uzlabot sabiedrisko infrastruktūru. Ieņēmumi, kas gūti no publisko pētniecības organizāciju rīcībā esošo par publiskiem līdzekļiem radīto pētniecības rezultātu komercializācijas, var tikt izmantoti kā pētniecības organizācijas resurss tālākai pētniecības darbību veikšanai. Tādējādi ieguvumu gūst gan pētniecības organizācijas, gan potenciālie zināšanu un tehnoloģiju tiesību ieguvēji, gan sabiedrība kopumā. Tāpat iespēja komercializēt par publiskiem līdzekļiem radītas zināšanas un tehnoloģiju tiesības rada pamatu uzņēmumu ieguldījumu P&A pieaugumam un inovatīvo uzņēmumu skaita pieaugumam, tostarp sniedz ieguldījumu augsti kvalificēta darba spēka attīstībai uzņēmumos. Tas saskan ar Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam noteiktajiem mērķiem.

Starptautiska labā prakse gūta no Science Foundation Ireland un Somijas Valsts tehnoloģijas pētniecības centra. 
Science Foundation Ireland (turpmāk – SFI) ir Īrijas valdības finansēta organizācija, kas veltīta zinātnes un tehnoloģiju attīstībai. SFI galvenokārt fokusējas uz zinātnes izcilību, pētniecības finansēšanu, un inovāciju sekmēšanu, lai veicinātu Īrijas ekonomisko izaugsmi un tautsaimniecības attīstību.
Svarīgākās labās prakses iezīmes:
- Zinātnes izcilība: SFI piesaista un uztur starptautiski atzītus zinātniekus un veicina pētniecības izcilību, veicinot zinātnes attīstību un izcilību Īrijā.
- Pētniecības finansēšana: Organizācija nodrošina būtisku finansējumu zinātnes un tehnoloģiju izpētei, ietverot fundamentālo un pielietoto pētniecību.
- Tehnoloģiju komercializācija: SFI veicina zinātnes komercializāciju, palīdzot pārnest zinātniskos izgudrojumus uz tirgu, atbalstot uzņēmējdarbību un tehnoloģiju pārnesi.
Pienesums tautsaimniecībai:
- Zinātnes izcilība: SFI finansē pētniecības projektus un izcilus zinātniekus, kas ir veikuši nozīmīgus pētījumus un atklājumus. Tas ir palielinājis Īrijas zinātnes izcilību un ietekmi pasaules mērogā.
- Inovācija un uzņēmējdarbība: SFI atbalsta tehnoloģiju komercializāciju, veicinot jauno uzņēmējdarbību un produktu attīstību, kas ir veicinājis konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi.
- Pētniecības darbavietas: SFI projekti un finansējums ir radījis jaunas darbavietas zinātnē un tehnoloģijās, veicinot nodarbinātību valstī.
Somijas Valsts tehnoloģijas pētniecības centrs (turpmāk - VTT) ir valsts finansēta pētniecības organizācija, kas specializējas tehnoloģiju izstrādē un pētniecībā. VTT tiecas veicināt inovācijas un uzņēmējdarbību, lai palīdzētu attīstīt Somijas tautsaimniecību.
Svarīgākās labās prakses iezīmes:
- Tuvums uzņēmējdarbībai: VTT cieši sadarbojas ar privātajiem uzņēmumiem, piedāvājot tehnoloģiskos risinājumus un inovāciju atbilstoši rūpnieciskajām vajadzībām.
- Tehnoloģiju pārneses atbalsts: VTT sniedz atbalstu tehnoloģiju komercializācijai, tai skaitā intelektuālā īpašuma pārvaldību un licencēšanu.
- Praktiska tehnoloģiju izstrāde: Organizācija nodrošina praktiskus risinājumus uzņēmumu vajadzībām, kas veicina jaunrades attīstību un konkurences spējas uzlabošanos.
Pienesums tautsaimniecībai:
- Jaunu tehnoloģiju un inovāciju attīstība: VTT ir veicinājis jaunu tehnoloģiju un inovāciju izstrādi, kas ir nodrošinājusi uzņēmējdarbības izaugsmi un konkurētspējas palielināšanos Somijas uzņēmējdarbībā.
- Darbavietu radīšana: Jaunie uzņēmumi un uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu no VTT, ir radījuši jaunas darbavietas, tādējādi pozitīvi ietekmējot nodarbinātību valstī.
- Rūpniecības attīstība: VTT ir uzlabojis Somijas rūpniecisko bāzi, nodrošinot risinājumus un tehnoloģijas rūpniecības nozarēm, tādējādi stiprinot valsts ekonomiku.
Gan SFI, gan VTT ir veikušas būtisku ieguldījumu savu valstu tautsaimniecības attīstībā, veicinot tehnoloģiju pārnesi un inovāciju. SFI ir uzlabojusi Īrijas zinātnes izcilību, veicinājusi jauno uzņēmējdarbību un sniegusi finansiālu atbalstu pētniecībai. VTT ir stiprinājis Somijas rūpniecisko bāzi, veicinot praktisku tehnoloģiju izstrādi un inovatīvu uzņēmējdarbību. Abas organizācijas ir radījušas jaunas darbavietas, palielinājušas konkurētspēju pasaules tirgū un sniegušas ieguldījumu valstu ekonomikas attīstībā.

Likumprojekts paredz precizēt likumā esošo normatīvo regulējumu attiecībā uz valsts zinātnisko institūciju mantiskajām tiesībām uz zinātībām un tehnoloģijām aizstājot iepriekš likumā noteikto definīciju “mantiskās tiesības uz izgudrojumu vai augu šķirni” ar jaunu jēdzienu “mantiskās tiesības uz zināšanām un tehnoloģijām”. Tādā veidā likumprojektā tiek paplašināts mantisko tiesību jēdziens, kas neaprobežotos tikai ar tiesībām uz izgudrojumiem vai augu šķirni.

Tāpat likumprojektā precizētas valsts zinātnisko institūciju izgudrotāju mantiskās tiesības uz zināšanām un tehnoloģijām. Paredzēts, ka mantiskās tiesības uz zināšanām un tehnoloģijām piederēs zinātniskajai institūcijai, ar kuru darbinieks vai darbinieki ir darba tiesiskajās attiecībās. Savukārt, ja valsts zinātniskajā institūcijā īstenots citas personas finansēts pētījums un tā ietvaros zināšanas un tehnoloģijas radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, tad mantiskās tiesības uz šādām zināšanām un tehnoloģijām  nosaka līgums, saskaņā ar kuru pētījums īstenots.

Likumprojektā precizēta arī lēmumu pieņemšanas procedūra attiecībā uz mantisko tiesību uz jaunu zināšanu un tehnoloģiju reģistrēšanu. Likumprojekts papildināts ar atsauci uz jaunu zinātību un tehnoloģiju reģistrēšanu. Likumprojekts arī nosaka kārtību kādā tiek aizsargātas mantiskās tiesības uz zināšanām un tehnoloģijām un kādā veidā notiek zināšanu un tehnoloģiju tiesību komercializācija. Kā arī nosaka Ministru kabinetam deleģējumu noteikt veidus un nosacījumus kādā veicama  komercializācija ar nosacījumu, ka tas jādara valstij pēc iespējas izdevīgākā veidā, saņemot tādu atlīdzību, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai par intelektuālā īpašuma tiesībām.
Likumprojekts tāpat papildināts ar kārtību kādā tiek regulētas tiesības uz atlīdzību no mantisko tiesību uz zināšanu un tehnoloģiju komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Prasibu un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem tiks izskatīts pie Ministru kabineta noteikumu regulējuma. 

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
-

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
Likumprojekts paredz nodrošināt tiesisko ietvaru par publiskiem līdzekļiem radītu zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializācijai. Līdz ar to publiskas pētniecības organizācjas varēs komercializēt zinātības un tehnoloģiju tiesības. 

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Likumprojekts paredz nodrošināt tiesisko ietvaru par publiskiem līdzekļiem radītu zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializācijai. Līdz ar to publiskas pētniecības organizācjas varēs komercializēt zinātības un tehnoloģiju tiesības. 

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Likumprojekts paredz nodrošināt tiesisko ietvaru par publiskiem līdzekļiem radītu zinātības un tehnoloģiju tiesību komercializācijai. Līdz ar to publiskas pētniecības organizācjas varēs komercializēt zinātības un tehnoloģiju tiesības. 

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

-

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Tieslietu ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Universitāšu asociācija
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi