25-TA-453: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ārstniecības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
1. Ministru kabineta 2023.gada 15.augusta sēdē (protokols Nr. 40, 38. §) apstiprināts informatīvais ziņojums "Digitālās veselības stratēģija līdz 2029. gadam" (turpmāk – Stratēģija). Stratēģijas mērķis ir uzlabot iedzīvotāju veselību, izmantojot digitālās veselības risinājumus pacientiem, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, valsts pārvaldei un citiem veselības nozares dalībniekiem. Stratēģija vērsta uz veselības datu elektronizāciju un būtisku "papīra" medicīnisko dokumentu aprites samazināšanu, attīstot pacienta elektronisko veselības karti (turpmāk – EVK) vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk – e-veselības sistēma) par galveno veselības datu krātuvi, kurā apkopota informācija no visiem veselības aprūpes sniedzējiem, lai ārstniecības personas ārstniecības mērķu sasniegšanai ātri un droši piekļūtu pacienta datiem neatkarīgi no ārstniecības iestādes, kas tos radījusi. Paralēli ārstniecības iestāžu informācijas sistēmas attīstāmas tādā apjomā, lai pacienta veselības datus apstrādātu strukturētā veidā, pēc iespējas mazāk informācijas par pacientu, ciktāl tas nemazina veselības aprūpes kvalitāti, būtu pieejama brīvā teksta veidā, un integrējamas ar e-veselības sistēmu, lai nodrošinātu centralizēti uzkrājamo veselības datu apstrādi neatkarīgi no pakalpojuma veida (valsts apmaksāts vai maksas pakalpojums) – gan datu sniegšanu e-veselības sistēmai, gan piekļuvi e-veselībā esošajiem veselības datiem.
Likumprojekts sagatavots, lai veicinātu Stratēģijā noteikto uzdevumu izpildi un mērķa sasniegšanu.
2. Likumprojekts izstrādāts arī, lai izpildītu Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027.gadam pasākumu "4.5.3. Ierobežot vārda "klīnika" un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, lietošanu uzņēmumu nosaukumos, ja tā darbība nav ar to saistīta".
3. Likumprojekts nosaka Nacionālajam veselības dienestam pienākumus veselības aprūpes valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzības nodrošināšanai.
4. Likumprojekts izstrādāts, lai precizētu gadījumus, kad tiesa uzklausa psihiatru konsīlija pārstāvi un paredzot, ka tiesai nav jālemj par psihiatru konsīlija lēmuma apstiprināšanu gadījumos, kad psihiatriskās palīdzības sniegšana pacientam ir pārtraucama.
Likumprojekts sagatavots, lai veicinātu Stratēģijā noteikto uzdevumu izpildi un mērķa sasniegšanu.
2. Likumprojekts izstrādāts arī, lai izpildītu Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027.gadam pasākumu "4.5.3. Ierobežot vārda "klīnika" un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, lietošanu uzņēmumu nosaukumos, ja tā darbība nav ar to saistīta".
3. Likumprojekts nosaka Nacionālajam veselības dienestam pienākumus veselības aprūpes valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzības nodrošināšanai.
4. Likumprojekts izstrādāts, lai precizētu gadījumus, kad tiesa uzklausa psihiatru konsīlija pārstāvi un paredzot, ka tiesai nav jālemj par psihiatru konsīlija lēmuma apstiprināšanu gadījumos, kad psihiatriskās palīdzības sniegšana pacientam ir pārtraucama.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Pilnveidot veselības aprūpes sistēmas darbību uzlabojot veselības aprūpes pārvaldības mehānismus, veicinot veselības datu digitalizāciju un pieejamību, stiprināt pacientu interešu aizsardzību.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Daļa likumprojekta pantu stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, bet daļa - vēlāk.
1. Likumprojekts papildina pārejas noteikumus ar punktu, kas nosaka, ka 2030.gada 1. janvārī stājas spēkā Ārstniecības likuma 78. panta sestā daļa, kurā noteikts, ka ārstniecības iestāde datu nodošanu veselības informācijas sistēmai un piekļuvi veselības informācijas sistēmā uzkrātajiem datiem nodrošina izmantojot veselības informācijas sistēmas lietotāja saskarni vai ārstniecības iestādes informācijas sistēmu (turpmāk arī - pacientu datu apstrādes informācijas sistēma), kas saņēmusi SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" izsniegtu licenci.
Lai paredzētu laiku Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, likumprojekts papildina pārejas noteikumus ar punktu, kas nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2027. gada 30. decembrim izdot noteikumus, kas nosaka drošības un tehniskās prasības pacientu datu apstrādes informācijas sistēmām, pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu darbības atbilstības novērtēšanas kārtību un kārtību, kādā izsniedzamas, apturamas, atjaunojamas, pārreģistrējamas un anulējamas pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu licences.
2. Likumprojekts papildina pārejas noteikumus ar punktu, kas nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2027. gada 30. jūnijam izdod noteikumus par Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu informācijas sistēmu.
3. Likumprojekts papildina pārejas noteikumus ar punktu, kas nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2027.gada 30.decembrim izdod noteikumus par vienoto slimnīcu informācijas sistēmu un noteikumus par gadījumiem, kādos valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji maksā līgumsodu un līgumsoda apmēru, kas nepārsniedz Civillikumā noteikto, kā arī kārtību, kādā tiek veikta līgumsoda samaksa un veikti ieturējumi.
1. Likumprojekts papildina pārejas noteikumus ar punktu, kas nosaka, ka 2030.gada 1. janvārī stājas spēkā Ārstniecības likuma 78. panta sestā daļa, kurā noteikts, ka ārstniecības iestāde datu nodošanu veselības informācijas sistēmai un piekļuvi veselības informācijas sistēmā uzkrātajiem datiem nodrošina izmantojot veselības informācijas sistēmas lietotāja saskarni vai ārstniecības iestādes informācijas sistēmu (turpmāk arī - pacientu datu apstrādes informācijas sistēma), kas saņēmusi SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" izsniegtu licenci.
Lai paredzētu laiku Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, likumprojekts papildina pārejas noteikumus ar punktu, kas nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2027. gada 30. decembrim izdot noteikumus, kas nosaka drošības un tehniskās prasības pacientu datu apstrādes informācijas sistēmām, pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu darbības atbilstības novērtēšanas kārtību un kārtību, kādā izsniedzamas, apturamas, atjaunojamas, pārreģistrējamas un anulējamas pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu licences.
2. Likumprojekts papildina pārejas noteikumus ar punktu, kas nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2027. gada 30. jūnijam izdod noteikumus par Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu informācijas sistēmu.
3. Likumprojekts papildina pārejas noteikumus ar punktu, kas nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2027.gada 30.decembrim izdod noteikumus par vienoto slimnīcu informācijas sistēmu un noteikumus par gadījumiem, kādos valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji maksā līgumsodu un līgumsoda apmēru, kas nepārsniedz Civillikumā noteikto, kā arī kārtību, kādā tiek veikta līgumsoda samaksa un veikti ieturējumi.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Digitālā veselība un digitālās veselības politikas īstenošana
Stratēģijā iekļauta detalizēta informācija par esošo situāciju, galvenajiem izaicinājumiem digitālās veselības jomā Latvijā un definēti veselības nozares digitālās transformācijas rīcības virzieni un uzdevumi, lai nodrošinātu Sabiedrības veselības politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteikto sabiedrības veselības politikas mērķu sasniegšanu, kā arī Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027.gadam uzdevumu izpildi.
Lai sasniegtu Stratēģijā izvirzītos mērķus, 2024. gadā tika veiktas būtiskas izmaiņas Veselība ministrijas resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības stiprināšanai. Ar Ministru kabineta 2024. gada 23. aprīļa rīkojumu Nr. 321 "Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi" (turpmāk - Rīkojums Nr. 321) tika atbalstīta veselības nozares digitālo kompetenču centra izveide un tika nolemts to veidot kā valsts kapitālsabiedrību, kurā 100% kapitāldaļu pieder valstij, un kapitāldaļu turētājs ir Veselības ministrija. Šāds lēmums tika pieņemts, lai koncentrētu Veselības ministrijas resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kompetences un resursus vienā institūcijā un tādējādi stiprinātu Veselības ministrijas resora digitalizācijas kapacitāti un nodrošinātu stratēģisku nozares resursu pārvaldību un veselības nozares digitālo attīstību, novērstu identificētās problēmas veselības nozares digitalizācijas jomā, nodrošinātu pietiekamu kapacitāti resora digitālo projektu pārvaldībai un īstenošanai un ilgtermiņā uzkrātu kapacitāti un zināšanas jomas attīstībai.
Ar Rīkojumu Nr. 321 apstiprināts arī SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" (turpmāk - Centrs) stratēģiskais mērķis - attīstīt un efektīvi pārvaldīt veselības nozares digitalizāciju, veicinot iesaistīto pušu sadarbību un radot sabiedrībai nozīmīgus un nepieciešamus digitālās veselības pakalpojumus, kā arī nodrošināt veselības aprūpes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras pilnveidi un veicināt digitālo tehnoloģiju plašāku izmantošanu veselības aprūpē.
Ar Ministru kabineta 2024. gada 28. jūlija rīkojumu Nr. 623 "Par Veselības ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes - Nacionālais veselības dienests - reorganizāciju" pieņemts lēmums Centram ar 2025. gada 1. janvāri nodot Nacionālā veselības dienesta (turpmāk – Dienests) funkciju – īstenot e-veselības politiku – un valsts pārvaldes uzdevumus:
2.1. ir valsts informācijas sistēmas "Vienotā veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma" (turpmāk tekstā - e-veselības sistēma vai veselības informācijas sistēma) pārzinis, kā arī veido, uztur un papildina minēto sistēmu;
2.2. atbilstoši kompetencei nodrošina e-pakalpojumus ārstniecības iestādēm un iedzīvotājiem;
2.3. atbilstoši kompetencei sadarbojas ar citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām un pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās, piedalās starptautiskajos sadarbības projektos un citos starptautiskajos pasākumos, kā arī nodrošina informācijas apmaiņu jomā, kas saistīta ar pamatdarbību;
2.4. nodrošina nacionālā e-veselības kontaktpunkta darbību un funkciju īstenošanu;
2.5. atbilstoši kompetencei organizē un koordinē datu apmaiņu starp veselības nozares informācijas sistēmām, kā arī ar nacionālā e-veselības kontaktpunkta starpniecību nodrošina datu pārrobežu apmaiņu.
Ar Ministru kabineta 2024. gada 19. novembra noteikumiem Nr. 722 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu"" e-veselības sistēmas pārziņa funkcija no 2025. gada 1. janvāra nodota Centram.
Vārdu "e-veselība" Latvijā parasti saista ar konkrētu valsts informācijas sistēmu - vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu, tādējādi termins "e-veselības politikas īstenošana" var tikt nepareizi interpretēts, attiecinot to tikai uz vienu konkrētu informācijas sistēmu, kas neatbilst patiesībai, jo termins "e-veselības politika" tiesību aktos pastāvējis jau pirms vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas, kas saīsināti tiek saukta par "e-veselību" izveides, no kā secināms, ka jau sākotnēji ar terminu "e-veselības politika" tiesību aktos tika saprasta nevis konkrēta valsts informācijas sistēma, bet veselības nozares digitalizācija plašā nozīmē. Respektīvi, ar Ministru kabineta 2005. gada 17. augusta rīkojumu Nr. 560 tika apstiprinātas pamatnostādnes "e-Veselība Latvijā" - pirmais politikas plānošanas dokuments Latvijā, kas noteica realizējamos rīcības virzienus veselības datu digitalizācijai. Pamatnostādnes paredzēja pacientu datu digitalizāciju ārstniecības iestādēs (veselības aprūpes iestāžu informācijas sistēmu ieviešanu), telemedicīnas attīstīšanu, uzskaites informācijas uzlabošanu (veselības aprūpes statistika, zāļu (arī narkotisko un psihotropo zāļu) lietošanas uzskaite), centralizēta veselības aprūpes portāla izveidi.
E-veselības politikas īstenošana sākotnēji bija Veselības ekonomikas centra funkcija (Ministru kabineta 2009. gada 9. septembra noteikumi Nr. 1119 "Veselības ekonomikas centra nolikums" – zaudējis spēku ar Ministru kabineta 2011. gada 1. novembra noteikumiem Nr. 850 "Nacionālā veselības dienesta nolikums"), bet no 2011. gada - Nacionālā veselības dienesta. Savukārt, e-veselības sistēma un e-veselības portāls www.eveseliba.gov.lv kļuva pieejama izmantošanai tikai 2016. gadā.
Lai izvairītos no turpmākas termina "e-veselības politika" nepareizas interpretācijas, termins "e-veselības politika" aizstājams ar terminu "digitālās veselības politika", kas iekļaujams Ārstniecības likumā kā nozīmīgs nozares termins. Saskaņā ar Eiropas Komisijas definīciju (https://health.ec.europa.eu/ehealth-digital-health-and-care/overview_lv), termins "digitālā veselība" apzīmē "rīkus un pakalpojumus, kas izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), lai uzlabotu profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu, uzraudzību un pārvaldību veselības jomā, kā arī lai uzraudzītu veselībai kaitīgus dzīvesveidus un reaģētu uz tiem. Digitālā veselība un aprūpe ir inovatīva un var uzlabot piekļuvi aprūpei un tās kvalitāti, kā arī nostiprināt veselības nozares vispārējo efektivitāti."
Ar Ministru kabineta 2024.gada 17.decembra noteikumiem Nr. 872 "Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 13. aprīļa noteikumos Nr. 286 "Veselības ministrijas nolikums" Veselības ministrijas nolikums papildināts ar 6.1.1 un 7.4.1 apakšpunktu, kurš noteic, ka Veselības ministrija īsteno digitālās veselības politiku un Veselības ministrijai ir tiesības slēgt deleģēšanas līgumu ar Centru par digitālās veselības politikas īstenošanu un ar to saistīto uzdevumu deleģēšanu. 2025. gada janvārī Veselības ministrija, Nacionālais veselības dienests un Centrs noslēdzis līgumu par digitālās veselības politikas īstenošanu, vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas uzturēšanu un darbības nodrošināšanu.
Noslēgtais līgums nosaka, ka Centrs, īstenojot digitālās veselības politiku, tai skaitā nodrošinot e-veselības sistēmas uzturēšanu un attīstību, veic šādus uzdevumus:
1) ir e-veselības sistēmas pārzinis;
2) atbilstoši kompetencei nodrošina e-pakalpojumus ārstniecības iestādēm un iedzīvotājiem;
3) atbilstoši kompetencei sadarbojas ar citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām un pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās, piedalās starptautiskajos sadarbības projektos un citos starptautiskajos pasākumos, kā arī nodrošina informācijas apmaiņu jomā, kas saistīta ar pamatdarbību;
4) nodrošina nacionālā e-veselības kontaktpunkta darbību un funkciju īstenošanu;
5) atbilstoši kompetencei organizē un koordinē datu apmaiņu starp veselības nozares informācijas sistēmām, kā arī ar nacionālā e-veselības kontaktpunkta starpniecību nodrošina datu pārrobežu apmaiņu;
6) nodrošina e-veselības sistēmas lietotāju (iedzīvotāju un speciālistu) atbalsta funkcijas;
7) līdz 2025. gada 30. maijam, iesaistot Nacionālo veselības dienestu, Veselības inspekciju, Slimību profilakses un kontroles centru un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, atbilstoši Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas metodoloģijai organizē veselības nozares valsts informācijas sistēmu arhitektūras apraksta izstrādi, ietverot tās investīciju iniciatīvas, kas tika pieteiktas 1.3.1.1. pasākuma projektu priekšatlasei un ietvertas priekšlikumā Digitālās modernizācijas tematiskajai komitejai, un nodrošina turpmāk tā aktualizēšanu;
8) atbilstoši kompetencei izstrādā procedūras veselības datu kvalitātes nodrošināšanai un klasifikatoru izstrādes, ieviešanas, adaptēšanas, aktualizācijas un pieejamības kārtības nodrošināšanai un uzrauga to īstenošanu;
9) kompetences ietvaros gatavo projektu pieteikumus un piedalās kopīgajos Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstu projektos digitālās veselības jomā Eiropas veselības datu telpas ietvaros;
10) organizē iepirkumus uzdevumu īstenošanai;
11) sagatavo un iesniedz Ministrijai priekšlikumus, tai skaitā normatīvo aktu izstrādē, digitālās veselības, tai skaitā telemedicīnas jomā, lai veicinātu veselības nozares digitalizāciju, novērstu konstatētās problēmas un nodrošinātu ES tiesību aktu īstenošanu;
12) sagatavo un iesniedz priekšlikumus Ministrijai par e-veselības sistēmas un veselības nozares valsts informācijas sistēmu attīstības prioritātēm un mērķiem un izstrādā rīcības plānus šo valsts informācijas sistēmu attīstībai, pārvaldībai un uzturēšanai;
13) nosaka prasības, izstrādā vadlīnijas un cita veida dokumentus, lai nodrošinātu kvalitatīvu datu apmaiņu starp e-veselības sistēmu un citām informācijas sistēmām;
14) savas kompetences ietvaros sniedz viedokli Ministrijai par citu institūciju izstrādātiem tiesību aktu, attīstības plānošanas un citu dokumentu projektiem;
15) sadarbojas ar ES institūcijām un citu ES dalībvalstu institūcijām, kas nodarbojas ar digitālās veselības jautājumiem, un attīsta veselības datu pārrobežu apmaiņu ar citām ES dalībvalstīm Eiropas veselības datu telpas ietvaros;
16) sadarbojas ar Pasaules Veselības organizāciju sadarbspējīgu starpvalstu digitālās veselības risinājumu attīstīšanā un ieviešanā Latvijā;
17) organizē informatīvus pasākumus par digitālās veselības pakalpojumiem dažādām mērķgrupām;
18) slēdz sadarbības līgumus ar Ministrijas padotības iestādēm, lai nodrošinātu Līgumā noteikto uzdevumu izpildi, kā arī slēdz līgumus par Ministrijas padotības iestāžu informācijas sistēmu un IKT infrastruktūras attīstību, pilnveidošanu un uzturēšanu;
19) pieprasa augstāk minēto uzdevumu izpildei informāciju no Veselības ministrijas padotības iestādēm, citām valsts pārvaldes iestādēm, ārstniecības iestādēm, farmācijas uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām;
20) veic citus normatīvajos aktos un attīstības plānošanas dokumentos noteiktos uzdevumus.
Ņemot vērā, ka digitālās veselības politikas īstenošana ir valstiski nozīmīga funkcija un skar lielu subjektu loku - iedzīvotājus, veselības aprūpes un farmācijas pakalpojumu sniedzējus, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju īpašniekus, Centra uzdevumi digitālās veselības politikas īstenošanas jomā jānosaka likumā, tai skaitā likumā jāiekļauj termina "digitālā veselība" skaidrojums.
2. Pacienta veselības datu elektroniska apstrāde - datu sniegšana e-veselības sistēmai un piekļuve e-veselības sistēmā esošajiem datiem
Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam paredz, ka viens no uzdevumiem, lai nodrošinātu veselības aprūpes ilgtspēju un noturībspēju, stiprinot pārvaldību un veicinot efektīvu veselības aprūpes resursu izlietošanu ir veselības nozares digitālās transformācijas veicināšana un iekļaušanās Eiropas Veselības datu telpā.
Digitālās veselības stratēģijas līdz 2029. gadam viens no tās sasniedzamajiem rezultātiem ir pāriet no papīra medicīniskajiem dokumentiem uz digitāliem veselības datiem - "Pakalpojumu digitalizācijas līmenis būtiski samazinājis "papīra" medicīnisko dokumentu apriti. Ārstniecības iestāžu informācijas sistēmas tiek attīstītas tādā apjomā, lai pacienta veselības datus apstrādātu strukturētā veidā, pēc iespējas mazāk informācijas par pacientu, ciktāl tas nemazina veselības aprūpes kvalitāti, būtu pieejama brīvā teksta veidā. Centralizēta pacienta elektroniskā veselības karte e-veselības sistēmā būs galvenais veselības datu repozitorijs veselības aprūpes nodrošināšanai. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju informācijas sistēmas būs integrētas ar centralizēto pacienta elektronisko veselības karti e-veselības sistēmā un nodrošinās centralizēti uzkrājamo veselības datu apstrādi – gan datu sniegšanu, gan saņemšanu. Ārstniecības personām būs piekļuve visās ārstniecības iestādēs radītajiem digitālajiem pacienta veselības datiem neatkarīgi no pakalpojuma veida (valsts apmaksāts vai maksas pakalpojums)."
Ārstniecības likuma 78. pants nosaka - Lai nodrošinātu veselības aprūpes organizēšanu un atvieglotu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, veselības nozares datus uzkrāj veselības informācijas sistēmā, un Ministru kabinets nosaka veselības informācijas sistēmas pārzini, veselības informācijas sistēmā glabājamos datus un to apstrādes kārtību, kā arī datu izsniegšanas kārtību. Veselības informācijas sistēmas pārzini, sistēmā glabājamos datus un to apstrādes kārtību, kā arī datu izsniegšanas kārtību nosaka MK 2014. gada 11. marta noteikumi Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (turpmāk - MK noteikumi Nr.134). Savukārt Ārstniecības likuma 79. panta pirmajā daļā teikts - Lai nodrošinātu patiesas un aktuālas informācijas uzkrāšanu un ziņu pilnīgumu veselības informācijas sistēmā, šīs sistēmas pārzinis vai turētājs, ja veselības informācijas sistēmas turētāja funkcijas nodotas pilnvarotai institūcijai, ir tiesīgs pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, ārstniecības iestādēm, ārstniecības personām un pacientiem.
Saskaņā ar 2019. gada 16. oktobra sēdē saskaņoto ārsta profesijas standartu, ārsta pienākumi un uzdevumi ir: iepazīties ar pacienta medicīnisko dokumentāciju, lietot informācijas tehnoloģijas amata pienākumu veikšanai un noformēt medicīnisko dokumentāciju (3.5. Vispārējie uzdevumi).
Ārstniecības likumā ārstniecības iestādēm nav noteikts pienākums iesniegt pacienta veselības datus e-veselības sistēmai, kā arī nav nostiprināts pienākums ārstniecības pakalpojumu sniedzējiem iepazīties ar e-veselības sistēmā uzkrātajiem pacienta veselības datiem, tomēr ņemot vērā, ka pacienta anamnēzes ievākšana ir būtiska pacienta veselības aprūpes daļa, tad situācijā, kad daļa pacienta veselības datu tiek uzkrāti e-veselības sistēmā, pienākums iesniegt pacienta veselības datus e-veselības sistēmai, kā arī pienākums iepazīties ar e-veselības sistēmā uzkrātajiem pacienta veselības datiem pastāv jau šobrīd. Turklāt datu ievadīšana un apskate e-veselības sistēmā attiecināma ne tikai uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, bet arī uz pakalpojumiem, ko saņem par maksu.
Ņemot vērā, ka tas nav nostiprināts likumā, praksē ne vienmēr darbojas. Dati, kurus ārstniecības iestādēm pienākums sniegt e-veselības sistēmai, kā arī termiņi šo datu sniegšanai, noteikti MK noteikumos Nr. 134. Ņemot vērā, ka e-veselības sistēma kā nozīmīgs veselības aprūpes datu repozitorijs ir neatņemama ārstniecības procesā, Ārstniecības likumā jānosaka pienākums veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem iepazīties ar šajā sistēmā uzkrātajiem pacientu veselības datiem.
Ārstniecības iestāde apstrādāt, tai skaitā sniegt pacientu datus e-veselības sistēmā var vai nu izmantojot e-veselības portāla ārsta darbavietu, vai izmantojot ārstniecības iestādes informācijas sistēmu, kas integrēta ar e-veselības sistēmu. MK noteikumu Nr. 134 12. punkts noteic, ka Centrs nodrošina piekļuvi veselības informācijas sistēmai, izmantojot šādus piekļuves veidus:
12.1. veselības informācijas sistēmas lietotāja saskarne;
12.2. valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv lietotāja saskarne;
12.3. ārstniecības iestādes, aptiekas vai citas iestādes izmantotā informācijas sistēma, ja tā ir integrēta ar veselības informācijas sistēmu;
12.4. valsts informācijas sistēmu savietotājs.
Veselības ministrijas rīcībā nav pētījumu, kāda ir ārstniecības personu ikdienas prakse e-veselības sistēmas izmantošanā, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus, bet var pieņemt, ka e-veselības sistēma galvenokārt tiek izmantota, lai sniegtu datus – izrakstītu e-receptes, darbnespējas lapas, e-nosūtījumus, iesniegtu vakcinācijas datus. Daudz mazāk tā tiek izmantota, lai iepazītos ar tajā esošajiem pacienta veselības datiem, kurus sniegušas citas ārstniecības personas.
Liela daļa ārstniecības iestāžu pacientu datus apstrādā ārstniecības iestāžu informācijas sistēmās, un ir integrējušas šīs sistēmas ar e-veselības sistēmu un nodrošina atsevišķu (darbnespējas lapas, e-receptes, vakcinācijas dati, laboratorisko izmeklējumu rezultāti, e-nosūtījumi, slimnīcu izraksti) datu nodošanu e-veselības sistēmai, bet lielākoties nenodrošina tādus sistēmu integrācijas risinājumus, lai ārstniecības persona ārstniecības iestādes informācijas sistēmā varētu piekļūt e-veselības sistēmā esošajiem datiem, kurus e-veselības sistēmā sniegušas citas ārstniecības iestādes. Tādējādi ārstniecības personām, lai tās piekļūtu e-veselībā esošajiem pacienta veselības datiem, kurus e-veselībai sniegušas citas ārstniecības iestādes, paralēli ārstniecības iestādes informācijas sistēmai jāizmanto e-veselības portāls. Tas piekļuvi datiem apgrūtina un neveicina, jo paralēli jāizmanto divas informācijas sistēmas. Nepilnīgi dati, pat, ja tie pieejami, bet netiek izmantoti, var pasliktināt veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāti, palielināt dubultā finansējuma risku (piemēram, nosūtot pacientu atkārtoti uz pakalpojumu, kas jau pirms kāda laika saņemts).
3. Datu apstrādes nosacījumi ārstniecības iestāžu informācijas sistēmās (pacientu datu apstrādes informācijas sistēmās) un šo sistēmu licencēšana
E-veselības sistēma ir valsts informācijas sistēma, kas satur lielu apjomu sensitīvu personas datu, un šo datu aizsardzība ir kritiski svarīga. MK noteikumu Nr.134 12.punkts nosaka, ka Centrs nodrošina piekļuvi veselības informācijas sistēmai, izmantojot šādus piekļuves veidus:
12.1. veselības informācijas sistēmas lietotāja saskarne;
12.2. valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv lietotāja saskarne;
12.3. ārstniecības iestādes, aptiekas vai citas iestādes izmantotā informācijas sistēma, ja tā ir integrēta ar veselības informācijas sistēmu;
12.4. valsts informācijas sistēmu savietotājs.
MK noteikumu Nr. 134 14.punkts noteic, ka slēdzot līgumu par e-veselības izmantošanu ar ārstniecības iestādi vai aptieku (aptiekas filiāli), kura piekļūst e-veselībai izmantojot ārstniecības iestādes, aptiekas informācijas sistēmu, kas ir integrēta ar e-veselību, centrs minētajā līgumā paredz ārstniecības iestādei vai aptiekai (aptiekas filiālei) pienākumu nodrošināt, ka ārstniecības iestādes vai aptiekas (aptiekas filiāles) izmantotajā informācijas sistēmā, kas ir integrēta e-veselību, nav iespējama masveida datu kopēšana un tiek ievērotas MK noteikumu Nr. 134 14.1. - 14.7. apakšpunktā noteiktās vispārējās drošības un tehniskās prasības. Esošā kārtība balstīta uzticības principā, kas negarantē pietiekošu personu sensitīvo datu aizsardzību.
Ņemot vērā arvien pieaugošo veselības datu apjomu digitālā formātā gan pacientu datu apstrādes informācijas sistēmās, gan e-veselības sistēmā, ir jāstiprina datu aizsardzība pacientu datu apstrādes informācijas sistēmās, nosakot datu drošības un tehniskās prasības ārstniecības iestāžu informācijas sistēmām un šo sistēmu licencēšanas kārtība. Šāds risinājums paredzēts arī Digitālās veselības stratēģijā līdz 2029. gadam (23-TA-824). Tās 1. rīcības virziena uzdevums 1.1.5. paredz izstrādāt datu apstrādes nosacījumus ārstniecības iestāžu informācijas sistēmām, ieviest sertifikāciju. Stratēģijā norādīts, ka jānosaka prasības ārstniecības iestāžu informācijas sistēmu fiziskajai infrastruktūrai un tās drošībai, kā arī norādīts, ka tiks ieviesta ārstniecības iestāžu informācijas sistēmu sertifikācija, lai nodrošinātu pārliecību, ka katra konkrētā informācijas sistēma ir atbilstoša, lai spētu sadarboties ar citu digitālās veselības ekosistēmas dalībnieku informācijas sistēmām, kā arī e-veselības sistēmu, un tā atbilst pacientu sensitīvo veselības datu apstrādes prasībām.
Kā nozīmīgs nozares termins Ārstniecības likumā iekļaujams termins "pacientu datu apstrādes informācijas sistēma".
4. Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu informācijas sistēma
Ministru kabineta 2012. gada 3. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Slimību profilakses un kontroles centra nolikums" 4.12.8. apakšpunkts noteic, ka Slimību profilakses un kontroles centrs uztur Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzi (turpmāk – Datubāze). Datubāze ir reģistrēta Valsts informācijas sistēmu reģistrā. Datubāzē tiek apkopota informācija par Latvijas iedzīvotāju un Latvijā mirušo ārvalstnieku medicīniskajiem nāves cēloņiem. Datubāze ir datu avots, kas tiek izmantots, lai sniegtu nepersonalizētu informāciju "Eurostat" saskaņā ar 2011. gada 5. aprīļa Komisijas Regulu (ES) Nr. 328/201, ar ko attiecībā uz statistiku par nāves cēloņiem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1338/2008 attiecībā uz Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā. Nepersonalizēta informācija no Datubāzes tiek sniegta arī Pasaules Veselības organizācijai mirstības statistikas veidošanai.
Datubāzes datu avoti ir medicīniskie dokumenti "Medicīniskā apliecība par nāves cēloni" un "Medicīnas apliecība par perinatālās nāves iestāšanos", kas apstiprināti ar Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumiem Nr. 265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība" (40. un 41. pielikums). Medicīnisko apliecību apriti Latvijā regulē Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums, kura 40. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka miršanas faktu reģistrē, pamatojoties uz ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu medicīnas apliecību par nāves cēloni. Savukārt Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumi Nr.761 "Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem" 86.2. apakšpunkts noteic, ka "Paziņojot par miršanas faktu, dzimtsarakstu nodaļā vai pārstāvniecībā paziņotājs uzrāda savu personu apliecinošo dokumentu un iesniedz medicīnas apliecību par perinatālās nāves iestāšanos, ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu medicīnas apliecību par nāves cēloni vai citu dokumentu, kas apliecina miršanas faktu." Savukārt iepriekšminēto noteikumu 97. punkts noteic, ka dokumentus, kas apliecina miršanas faktu, dzimtsarakstu nodaļa un pārstāvniecība reizi mēnesī ar pavadrakstu nodod Veselības ministrijas atbildīgajai iestādei. Pamatojoties uz šiem saņemtajiem dokumentiem, Slimību profilakses un kontroles centrs veic ierakstus Datubāzē.
Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta vienpadsmitā daļa noteic, ka valsts informācijas sistēmu izmanto, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, kuros norāda vismaz: 1) noteiktās funkcijas, uzdevumus un mērķus, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina valsts informācijas sistēma; 2) valsts informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju funkciju, uzdevumu un mērķu sasniegšanai; 3) valsts informācijas sistēmas pārzini; 4) valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu; 5) kārtību, kādā informāciju apstrādā valsts informācijas sistēmā; 6) nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai.
Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta divpadsmitā daļa noteic, ka Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros norāda: 1) valsts informācijas sistēmas pārzini; 2) valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu; 3) kārtību, kādā informāciju apstrādā valsts informācijas sistēmā; 4) nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai.
5. Par vārda "klīnika" un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ierobežošanu uzņēmumu nosaukumos, kas nesniedz ārstniecības pakalpojumus, bet sniedz ar veselību saistītus pakalpojumus
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam iekļauts pasākums "4.5.3. Ierobežot vārda "klīnika" un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, lietošanu uzņēmumu nosaukumos, ja tā darbība nav ar to saistīta", kura rezultatīvajos rādītājos norādīts: "Nodrošinātas patērētāju tiesības saņemt objektīvu informāciju par pakalpojuma sniedzēju, tādējādi mazinot nepareizas izvēles riskus, kas saistīti ar maldinošu pakalpojumu sniegšanas vietas nosaukumu". Šis pasākums plānā iekļauts, lai izskaustu patērētāju maldināšanu skaistumkopšanas pakalpojumu jomā.
Respektīvi, ir konstatēts, ka uzņēmumi, kas sniedz ar veselību saistītus pakalpojumus, piemēram, tādus skaistumkopšanas pakalpojumus, kas nav ārstniecības pakalpojumi, savu uzņēmumu /struktūrvienību/ filiāļu nosaukumos, tai skaitā izkārtnēs un tīmekļa vietnēs mēdz izmantot arī tādus vārdus, kas var radīt priekšstatu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, piemēram "klīnika" u.c. un tādējādi maldināt patērētāju par augstākas kvalifikācijas pakalpojumu sniegšanu kā patiesībā.
Skaistumkopšanas jomā pakalpojumus var sniegt ārstniecības personas - ārsts kosmetologs, kosmētiķis, skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā un citi speciālisti, kas nav ārstniecības personas.
Kosmētiķi un skaistumkopšanas speciālisti (kosmetoloģijā) ir kvalificēti speciālisti ar Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības (LĀPPOS) izdotu sertifikātu un ārstniecības personas statusu, kuru kompetencē ietilpst sejas ādas un ķermeņa estētisko problēmu risināšana ar manuālām un aparātu tehnikām.
Kosmetologi ir speciālisti ar ārsta izglītību un Latvijas Ārstu biedrības izsniegtu kosmetologa (ārsta papildspecialitātes) sertifikātu.
Kosmetologam, kosmētiķiem un skaistumkopšanas speciālistiem (kosmetoloģijā) kā ārstniecības personām saskaņā ar normatīvajiem aktiem jābūt reģistrētām ārstniecības personu reģistrā, kam jāpilnveido sava profesionālā kvalifikācija un jāveic iegūtās specialitātes sertifikācija un resertifikācija.
Latvijā ir iespējams apgūt arī dažādas citas skaistumkopšanas nozares profesijas, kas organizētas neformālās izglītības kursu veidā. Šo kursu beidzēji nav ārstniecības personas un drīkst veikt tikai higiēniskas un neinvazīvas sejas un ķermeņa ādas kopšanas procedūras, kas noteiktas attiecīgās profesijas ietvaros. Piemēram, estētista profesijas pamatuzdevumos ietilpst masāžas, maskas, vaksācija, uzacu korekcija, krāsošana un grima uzklāšana. Estētisti nedrīkst veikt kosmētiskās injekcijas un strādāt ar aparātu tehnikām un mezoruļļiem, jo tā ir kvalificētu skaistumkopšanas speciālistu (ārstniecības personu) kompetence.
Lai nemaldinātu patērētāju, ir jānovērš iespēja uzņēmumu, kuros skaistumkopšanas pakalpojumus sniedz speciālisti, kuriem nav ārstniecības personas kvalifikācijas skaistumkopšanas nozarē, nosaukumos, tai skaitā struktūrvienību/filiāļu nosaukumos, izkārtnēs un tīmeklī izmantot tādus vārdus, kas var radīt priekšstatu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu. Lai rastu problēmas risinājumu un ieviestu Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam pasākumu 4.5.3., Tieslietu ministrija un Finanšu ministrija 2024. gadā organizēja diskusijas, kurās piedalījās Veselības ministrija, Veselības aprūpes darba devēju organizācija, Veselības inspekcija, Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija. To rezultātā tika secināts, ka nepieciešami grozījumi Ārstniecības likumā, nosakot ierobežojumu komersantu (firmu) un fizisku personu - saimnieciskās darbības veicēju, kas nesniedz ārstniecības pakalpojumus, bet sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar cilvēka veselību, nosaukumos lietot vārdu "klīnika" vai citus vārdus, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu. Ārstniecības likuma pārejas kārtībā jānosaka termiņš, kādā pēc grozījumu spēkā stāšanās, komersants/saimnieciskās darbības veicējs, kura nosaukumā (firmā) un/vai izkārtnē un/vai tīmekļa vietnē ir maldinošs vārds vai vārdi, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai un tas nav ārstniecības pakalpojums, nodrošina komersanta nosaukuma (firmas) vai izkārtnes maiņu.
6. Veselības aprūpes valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzība
Veselības aprūpes finansēšanas likuma 15. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Nacionālais veselības dienests ir veselības ministra pārraudzībā esoša institūcija, kura administrē veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus un uzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu ārstniecības iestādēs un aptiekās. Kā arī Ministru kabineta 2011. gada 1. novembra noteikumos Nr. 850 "Nacionālā veselības dienesta nolikums" (turpmāk - Nolikums) ir noteiktas Nacionālā veselības dienesta funkcijas un uzdevumi, kas iekļauj veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un finansēšanu, kā arī veselības aprūpei paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanu un to secīgu uzraudzību. Saskaņā ar Nolikuma 3.1., 3.2. apakšpunktu Nacionālais veselības dienests administrē veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus un norēķinās par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un izsniegtajām zālēm, kā arī nodrošina valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzību saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem. Ņemot vērā minēto, Nacionālā veselības dienesta kompetencē ir efektīva un racionāla veselības aprūpes finansējuma izlietojumu kontrole, veicinot veselības aprūpes pieejamību.
Nacionālais veselības dienests slēdz līgumu, lai nodrošinātu būtiskas sabiedrības intereses un sabiedrībai tiktu nodrošināts kvalitatīvs veselības aprūpes pakalpojums. Tai pat laikā jāņem vērā, ka valsts budžeta līdzekļi, tajā skaitā līdzekļi veselības aprūpei, ir ierobežoti un Nacionālajam veselības dienestam ir jārod risinājumi, lai par pieejamajiem budžeta līdzekļiem tiktu nodrošināts kvalitatīvs pakalpojums pēc iespējas lielākam pacientu skaitam. Līdz ar to tā rīcībā ir jābūt kontroles mehānismam, lai būtu iespēja veikt šo līdzekļu izlietojuma uzraudzību.
Bez tam ir nepieciešams, lai Nacionālajam veselības dienestam būtu iespējams veikt ar normatīvajiem aktiem uzlikto pienākumu – uzraudzīt valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Šādai uzraudzībai nav pasīvs raksturs, aktīva uzraudzība ļauj savlaicīgi identificēt un novērst problēmas, lai preventīvi nepieļautu valsts budžeta līdzekļu nepamatotu izlietojumu, kas ir visas sabiedrības interesēs.
7. Profesionālas, medicīniski pamatotas un precīzas informācijas par personas psihiskās veselības stāvokli iegūšana tiesvedības procesā
Ārstniecības likuma 68. panta devītā daļa noteic, ka tiesnesis iesniegtos materiālus par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas izskata slēgtā sēdē psihiatriskajā ārstniecības iestādē, kurā ievietots pacients, sēdē piedalās pacients (ja to pieļauj viņa veselības stāvoklis), prokurors, pacienta pārstāvis vai advokāts. Savukārt šā panta vienpadsmitā daļa paredz, ka, izskatot materiālus, tiesnesis uzklausa psihiatru konsīlija pārstāvi, pacienta pārstāvi vai advokātu, pacientu (ja tas ir iespējams), kā arī prokuroru.
Minētās normas mērķis ir nodrošināt, ka tiesai ir iespēja iegūt profesionālu, medicīniski pamatotu un precīzu informāciju par personas psihiskās veselības stāvokli, tās bīstamību sev vai citiem un nepieciešamību uzsākt vai turpināt psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez pacienta piekrišanas. Tomēr praksē šī norma nereti tiek īstenota formāli, un psihiatra klātbūtne ne vienmēr pievieno tiesai reālu saturisku vērtību. Psihiatra dalība tiesas sēdē bieži kļūst par mehānisku procesu, kas neatbilst likuma mērķim - nodrošināt tiesai kvalitatīvu, profesionāli argumentētu medicīnisku viedokli. Norādāms, ka citās valstīs (piemēram, Zviedrijā un Somijā), psihiatra klātbūtne tiesas sēdē tiek prasīta tikai izņēmuma gadījumos. Tāpat būtiski, ka psihiatru obligāta piedalīšanās tiesas sēdē būtiski ietekmē ārstniecības iestāžu ikdienas darbu un jau tā ierobežotos cilvēkresursus. Psihiatrisko ārstniecības iestāžu kapacitāte ir saspringta, jo vairāku slimnīcu struktūrvienībās trūkst ārstniecības personu un nereti ārsti ir spiesti pārtraukt savu tiešo ārstniecības darbu, lai piedalītos tiesas sēdē, kas savukārt rada papildu slodzi ārstniecības procesam un pagarina citu pacientu izmeklēšanas un konsultāciju gaidīšanas laiku. Šāda prakse nozīmē, ka psihiatrs tiesas sēdes dēļ nevar nodrošināt pierakstītos ambulatoros pieņemšanas laikus, vadīt konsīlijus vai veikt akūtu situāciju izvērtējumus nodaļās.
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Nacionālo psihiskās veselības centru ir izvērtējusi jautājumu par likuma 68. pantā noteiktā tiesas procesa efektivitāti un līdzšinējās diskusijās ir identificēts, ka iespējams atteikties no likuma 68. panta vienpadsmitajā daļā ietvertās prasības visos gadījumos tiesas sēdē uzklausīt psihiatru konsīlija pārstāvi. Vienlaikus atzīts, ka atsevišķos gadījumos speciālista (psihiatra) viedoklis vai papildu skaidrojums tiesai var būt būtisks. Tādējādi secināts, ka likumā būtu nosakāms, ka psihiatru konsīlija pārstāvi tiesa uzklausa, ja tā uzskata to par nepieciešamu, izvērtējot visas tai iesniegtās ziņas un konsīlija atzinumā iekļauto informāciju. Šāds risinājums ļautu ārstniecības iestādēm saudzēt ierobežotos cilvēkresursus, vienlaikus saglabājot iespēju tiesai saņemt profesionālu medicīnisku viedokli gadījumos, kad tas ir nepieciešams.
Ārstniecības likuma 68. panta septiņpadsmitā daļa noteic, ka ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tiesneša lēmumā noteiktā termiņa beigām psihiatru konsīlijs atkārtoti izmeklē pacientu un lemj par nepieciešamību turpināt sniegt pacientam bez viņa piekrišanas psihiatrisko palīdzību psihiatriskajā ārstniecības iestādē vai par šīs palīdzības pārtraukšanu. Ja pacientu ārstējošais ārsts atzinis, ka psihiatriskās palīdzības sniegšana bez pacienta piekrišanas turpmāk nav nepieciešama, psihiatriskās palīdzības sniegšanu pārtrauc pirms tiesneša lēmumā noteiktā termiņa beigām. Ja psihiatru konsīlijs ir pieņēmis lēmumu par nepieciešamību turpināt sniegt pacientam bez viņa piekrišanas psihiatrisko palīdzību psihiatriskajā ārstniecības iestādē uz laiku līdz sešiem mēnešiem, psihiatriskā ārstniecības iestāde veic šā panta piektajā daļā norādītās darbības. [..].
Savukārt minētā panta astoņpadsmitā daļa noteic, ka lietas materiālus par psihiatriskās palīdzības turpmāko sniegšanu pacientam bez viņa piekrišanas psihiatriskajā ārstniecības iestādē vai par šīs palīdzības pārtraukšanu tiesnesis izskata šā panta sestajā - sešpadsmitajā daļā noteiktajā kārtībā un pieņem lēmumu par šā panta septiņpadsmitajā daļā minētā konsīlija lēmuma apstiprināšanu vai par atteikumu apstiprināt konsīlija lēmumu.
Ārstniecības likuma 68. panta mērķis ir nodrošināt, ka tiesai ir iespēja iegūt profesionālu, medicīniski pamatotu un precīzu informāciju par personas psihiskās veselības stāvokli, tās bīstamību sev vai citiem un nepieciešamību turpināt psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez pacienta piekrišanas. Tāpat minētā norma paredz pakļaut tiesas kontrolei jautājumu, ar kuru tiek lemts par personas pamattiesību ierobežošanu. Vienlaikus ir konstatējama nekonsekvence starp Ārstniecības likuma 68. panta septiņpadsmitajā un astoņpadsmitajā daļā noteikto. Proti, minētā panta septiņpadsmitā daļa paredz psihiatru konsīlijam tiesības bez tiesneša apstiprinājuma lemt par psihiatriskās palīdzības psihiatriskajā ārstniecības iestādē sniegšanas pacientam bez viņa piekrišanas pārtraukšanu ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tiesneša lēmumā noteiktā termiņa beigām. Savukārt minētā panta astoņpadsmitā daļa paredz tiesas kontroli arī gadījumā, ja psihiatru konsīlijs ir lēmis par psihiatriskās palīdzības psihiatriskajā ārstniecības iestādē sniegšanas pacientam bez viņa piekrišanas pārtraukšanu.
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Nacionālo psihiskās veselības centru, Veselības ministriju un praktizējošiem tiesnešiem ir izvērtējusi jautājumu par tiesas kontroles nepieciešamību gadījumā, ja psihiatru konsīlijs ir lēmis par psihiatriskās palīdzības sniegšanas pārtraukšanu un līdzšinējās diskusijās ir identificēts, ka šādos gadījumos tiesas apstiprinājums psihiatru konsīlija lēmumam nav nepieciešams.
Vienlaikus atzīts, ka tiesnesis apstiprina psihiatru konsīlija lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu uz laiku līdz diviem mēnešiem un gadījumā, ja pacientam psihiatrisko palīdzību turpmāk sniegt nav nepieciešams, viņu jebkurā laikā var izrakstīt no psihiatriskās ārstniecības iestādes, pamatojoties uz psihiatru konsīlija lēmumu. Tiesnesis, apstiprinot psihiatru konsīlija lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez pacienta piekrišanas, vienlaikus lemj par personas pamattiesību ierobežošanu. Savukārt pamats tiesnesim apstiprināt psihiatru konsīlija lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanas pārtraukšanu pirms tiesneša lēmumā noteiktā termiņa beigām nav saskatāms.
Tādējādi secināts, ka no Ārstniecības likuma 68. panta astoņpadsmitās daļas būtu izslēdzams noteikums, ka tiesnesis lemj par psihiatru konsīlija lēmuma apstiprināšanu gadījumos, kad psihiatriskās palīdzības sniegšana pacientam ir pārtraucama.
Šāds risinājums ļautu atrisināt starp Ārstniecības likuma 68. panta septiņpadsmito un astoņpadsmito daļu pastāvošo nekonsekvenci jautājumā par to, vai tiesnesis apstiprina arī psihiatru konsīlija lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanas pārtraukšanu.
8. Vienotas slimnīcu valsts informācijas sistēmas nepieciešamība
Šobrīd dažādās ārstniecības iestādēs izmantotās informācijas sistēmas ir fragmentētas, savstarpēji nepietiekami savietojamas vai pilnībā nesavienojamas, kas negatīvi ietekmē gan datu apriti, gan veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti.
Stratēģijā iekļauta detalizēta informācija par esošo situāciju, galvenajiem izaicinājumiem digitālās veselības jomā Latvijā un definēti veselības nozares digitālās transformācijas rīcības virzieni un uzdevumi, lai nodrošinātu Sabiedrības veselības politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteikto sabiedrības veselības politikas mērķu sasniegšanu, kā arī Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027.gadam uzdevumu izpildi.
Lai sasniegtu Stratēģijā izvirzītos mērķus, 2024. gadā tika veiktas būtiskas izmaiņas Veselība ministrijas resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības stiprināšanai. Ar Ministru kabineta 2024. gada 23. aprīļa rīkojumu Nr. 321 "Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi" (turpmāk - Rīkojums Nr. 321) tika atbalstīta veselības nozares digitālo kompetenču centra izveide un tika nolemts to veidot kā valsts kapitālsabiedrību, kurā 100% kapitāldaļu pieder valstij, un kapitāldaļu turētājs ir Veselības ministrija. Šāds lēmums tika pieņemts, lai koncentrētu Veselības ministrijas resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kompetences un resursus vienā institūcijā un tādējādi stiprinātu Veselības ministrijas resora digitalizācijas kapacitāti un nodrošinātu stratēģisku nozares resursu pārvaldību un veselības nozares digitālo attīstību, novērstu identificētās problēmas veselības nozares digitalizācijas jomā, nodrošinātu pietiekamu kapacitāti resora digitālo projektu pārvaldībai un īstenošanai un ilgtermiņā uzkrātu kapacitāti un zināšanas jomas attīstībai.
Ar Rīkojumu Nr. 321 apstiprināts arī SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" (turpmāk - Centrs) stratēģiskais mērķis - attīstīt un efektīvi pārvaldīt veselības nozares digitalizāciju, veicinot iesaistīto pušu sadarbību un radot sabiedrībai nozīmīgus un nepieciešamus digitālās veselības pakalpojumus, kā arī nodrošināt veselības aprūpes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras pilnveidi un veicināt digitālo tehnoloģiju plašāku izmantošanu veselības aprūpē.
Ar Ministru kabineta 2024. gada 28. jūlija rīkojumu Nr. 623 "Par Veselības ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes - Nacionālais veselības dienests - reorganizāciju" pieņemts lēmums Centram ar 2025. gada 1. janvāri nodot Nacionālā veselības dienesta (turpmāk – Dienests) funkciju – īstenot e-veselības politiku – un valsts pārvaldes uzdevumus:
2.1. ir valsts informācijas sistēmas "Vienotā veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma" (turpmāk tekstā - e-veselības sistēma vai veselības informācijas sistēma) pārzinis, kā arī veido, uztur un papildina minēto sistēmu;
2.2. atbilstoši kompetencei nodrošina e-pakalpojumus ārstniecības iestādēm un iedzīvotājiem;
2.3. atbilstoši kompetencei sadarbojas ar citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām un pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās, piedalās starptautiskajos sadarbības projektos un citos starptautiskajos pasākumos, kā arī nodrošina informācijas apmaiņu jomā, kas saistīta ar pamatdarbību;
2.4. nodrošina nacionālā e-veselības kontaktpunkta darbību un funkciju īstenošanu;
2.5. atbilstoši kompetencei organizē un koordinē datu apmaiņu starp veselības nozares informācijas sistēmām, kā arī ar nacionālā e-veselības kontaktpunkta starpniecību nodrošina datu pārrobežu apmaiņu.
Ar Ministru kabineta 2024. gada 19. novembra noteikumiem Nr. 722 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu"" e-veselības sistēmas pārziņa funkcija no 2025. gada 1. janvāra nodota Centram.
Vārdu "e-veselība" Latvijā parasti saista ar konkrētu valsts informācijas sistēmu - vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu, tādējādi termins "e-veselības politikas īstenošana" var tikt nepareizi interpretēts, attiecinot to tikai uz vienu konkrētu informācijas sistēmu, kas neatbilst patiesībai, jo termins "e-veselības politika" tiesību aktos pastāvējis jau pirms vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas, kas saīsināti tiek saukta par "e-veselību" izveides, no kā secināms, ka jau sākotnēji ar terminu "e-veselības politika" tiesību aktos tika saprasta nevis konkrēta valsts informācijas sistēma, bet veselības nozares digitalizācija plašā nozīmē. Respektīvi, ar Ministru kabineta 2005. gada 17. augusta rīkojumu Nr. 560 tika apstiprinātas pamatnostādnes "e-Veselība Latvijā" - pirmais politikas plānošanas dokuments Latvijā, kas noteica realizējamos rīcības virzienus veselības datu digitalizācijai. Pamatnostādnes paredzēja pacientu datu digitalizāciju ārstniecības iestādēs (veselības aprūpes iestāžu informācijas sistēmu ieviešanu), telemedicīnas attīstīšanu, uzskaites informācijas uzlabošanu (veselības aprūpes statistika, zāļu (arī narkotisko un psihotropo zāļu) lietošanas uzskaite), centralizēta veselības aprūpes portāla izveidi.
E-veselības politikas īstenošana sākotnēji bija Veselības ekonomikas centra funkcija (Ministru kabineta 2009. gada 9. septembra noteikumi Nr. 1119 "Veselības ekonomikas centra nolikums" – zaudējis spēku ar Ministru kabineta 2011. gada 1. novembra noteikumiem Nr. 850 "Nacionālā veselības dienesta nolikums"), bet no 2011. gada - Nacionālā veselības dienesta. Savukārt, e-veselības sistēma un e-veselības portāls www.eveseliba.gov.lv kļuva pieejama izmantošanai tikai 2016. gadā.
Lai izvairītos no turpmākas termina "e-veselības politika" nepareizas interpretācijas, termins "e-veselības politika" aizstājams ar terminu "digitālās veselības politika", kas iekļaujams Ārstniecības likumā kā nozīmīgs nozares termins. Saskaņā ar Eiropas Komisijas definīciju (https://health.ec.europa.eu/ehealth-digital-health-and-care/overview_lv), termins "digitālā veselība" apzīmē "rīkus un pakalpojumus, kas izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), lai uzlabotu profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu, uzraudzību un pārvaldību veselības jomā, kā arī lai uzraudzītu veselībai kaitīgus dzīvesveidus un reaģētu uz tiem. Digitālā veselība un aprūpe ir inovatīva un var uzlabot piekļuvi aprūpei un tās kvalitāti, kā arī nostiprināt veselības nozares vispārējo efektivitāti."
Ar Ministru kabineta 2024.gada 17.decembra noteikumiem Nr. 872 "Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 13. aprīļa noteikumos Nr. 286 "Veselības ministrijas nolikums" Veselības ministrijas nolikums papildināts ar 6.1.1 un 7.4.1 apakšpunktu, kurš noteic, ka Veselības ministrija īsteno digitālās veselības politiku un Veselības ministrijai ir tiesības slēgt deleģēšanas līgumu ar Centru par digitālās veselības politikas īstenošanu un ar to saistīto uzdevumu deleģēšanu. 2025. gada janvārī Veselības ministrija, Nacionālais veselības dienests un Centrs noslēdzis līgumu par digitālās veselības politikas īstenošanu, vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas uzturēšanu un darbības nodrošināšanu.
Noslēgtais līgums nosaka, ka Centrs, īstenojot digitālās veselības politiku, tai skaitā nodrošinot e-veselības sistēmas uzturēšanu un attīstību, veic šādus uzdevumus:
1) ir e-veselības sistēmas pārzinis;
2) atbilstoši kompetencei nodrošina e-pakalpojumus ārstniecības iestādēm un iedzīvotājiem;
3) atbilstoši kompetencei sadarbojas ar citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām un pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās, piedalās starptautiskajos sadarbības projektos un citos starptautiskajos pasākumos, kā arī nodrošina informācijas apmaiņu jomā, kas saistīta ar pamatdarbību;
4) nodrošina nacionālā e-veselības kontaktpunkta darbību un funkciju īstenošanu;
5) atbilstoši kompetencei organizē un koordinē datu apmaiņu starp veselības nozares informācijas sistēmām, kā arī ar nacionālā e-veselības kontaktpunkta starpniecību nodrošina datu pārrobežu apmaiņu;
6) nodrošina e-veselības sistēmas lietotāju (iedzīvotāju un speciālistu) atbalsta funkcijas;
7) līdz 2025. gada 30. maijam, iesaistot Nacionālo veselības dienestu, Veselības inspekciju, Slimību profilakses un kontroles centru un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, atbilstoši Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas metodoloģijai organizē veselības nozares valsts informācijas sistēmu arhitektūras apraksta izstrādi, ietverot tās investīciju iniciatīvas, kas tika pieteiktas 1.3.1.1. pasākuma projektu priekšatlasei un ietvertas priekšlikumā Digitālās modernizācijas tematiskajai komitejai, un nodrošina turpmāk tā aktualizēšanu;
8) atbilstoši kompetencei izstrādā procedūras veselības datu kvalitātes nodrošināšanai un klasifikatoru izstrādes, ieviešanas, adaptēšanas, aktualizācijas un pieejamības kārtības nodrošināšanai un uzrauga to īstenošanu;
9) kompetences ietvaros gatavo projektu pieteikumus un piedalās kopīgajos Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstu projektos digitālās veselības jomā Eiropas veselības datu telpas ietvaros;
10) organizē iepirkumus uzdevumu īstenošanai;
11) sagatavo un iesniedz Ministrijai priekšlikumus, tai skaitā normatīvo aktu izstrādē, digitālās veselības, tai skaitā telemedicīnas jomā, lai veicinātu veselības nozares digitalizāciju, novērstu konstatētās problēmas un nodrošinātu ES tiesību aktu īstenošanu;
12) sagatavo un iesniedz priekšlikumus Ministrijai par e-veselības sistēmas un veselības nozares valsts informācijas sistēmu attīstības prioritātēm un mērķiem un izstrādā rīcības plānus šo valsts informācijas sistēmu attīstībai, pārvaldībai un uzturēšanai;
13) nosaka prasības, izstrādā vadlīnijas un cita veida dokumentus, lai nodrošinātu kvalitatīvu datu apmaiņu starp e-veselības sistēmu un citām informācijas sistēmām;
14) savas kompetences ietvaros sniedz viedokli Ministrijai par citu institūciju izstrādātiem tiesību aktu, attīstības plānošanas un citu dokumentu projektiem;
15) sadarbojas ar ES institūcijām un citu ES dalībvalstu institūcijām, kas nodarbojas ar digitālās veselības jautājumiem, un attīsta veselības datu pārrobežu apmaiņu ar citām ES dalībvalstīm Eiropas veselības datu telpas ietvaros;
16) sadarbojas ar Pasaules Veselības organizāciju sadarbspējīgu starpvalstu digitālās veselības risinājumu attīstīšanā un ieviešanā Latvijā;
17) organizē informatīvus pasākumus par digitālās veselības pakalpojumiem dažādām mērķgrupām;
18) slēdz sadarbības līgumus ar Ministrijas padotības iestādēm, lai nodrošinātu Līgumā noteikto uzdevumu izpildi, kā arī slēdz līgumus par Ministrijas padotības iestāžu informācijas sistēmu un IKT infrastruktūras attīstību, pilnveidošanu un uzturēšanu;
19) pieprasa augstāk minēto uzdevumu izpildei informāciju no Veselības ministrijas padotības iestādēm, citām valsts pārvaldes iestādēm, ārstniecības iestādēm, farmācijas uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām;
20) veic citus normatīvajos aktos un attīstības plānošanas dokumentos noteiktos uzdevumus.
Ņemot vērā, ka digitālās veselības politikas īstenošana ir valstiski nozīmīga funkcija un skar lielu subjektu loku - iedzīvotājus, veselības aprūpes un farmācijas pakalpojumu sniedzējus, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju īpašniekus, Centra uzdevumi digitālās veselības politikas īstenošanas jomā jānosaka likumā, tai skaitā likumā jāiekļauj termina "digitālā veselība" skaidrojums.
2. Pacienta veselības datu elektroniska apstrāde - datu sniegšana e-veselības sistēmai un piekļuve e-veselības sistēmā esošajiem datiem
Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam paredz, ka viens no uzdevumiem, lai nodrošinātu veselības aprūpes ilgtspēju un noturībspēju, stiprinot pārvaldību un veicinot efektīvu veselības aprūpes resursu izlietošanu ir veselības nozares digitālās transformācijas veicināšana un iekļaušanās Eiropas Veselības datu telpā.
Digitālās veselības stratēģijas līdz 2029. gadam viens no tās sasniedzamajiem rezultātiem ir pāriet no papīra medicīniskajiem dokumentiem uz digitāliem veselības datiem - "Pakalpojumu digitalizācijas līmenis būtiski samazinājis "papīra" medicīnisko dokumentu apriti. Ārstniecības iestāžu informācijas sistēmas tiek attīstītas tādā apjomā, lai pacienta veselības datus apstrādātu strukturētā veidā, pēc iespējas mazāk informācijas par pacientu, ciktāl tas nemazina veselības aprūpes kvalitāti, būtu pieejama brīvā teksta veidā. Centralizēta pacienta elektroniskā veselības karte e-veselības sistēmā būs galvenais veselības datu repozitorijs veselības aprūpes nodrošināšanai. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju informācijas sistēmas būs integrētas ar centralizēto pacienta elektronisko veselības karti e-veselības sistēmā un nodrošinās centralizēti uzkrājamo veselības datu apstrādi – gan datu sniegšanu, gan saņemšanu. Ārstniecības personām būs piekļuve visās ārstniecības iestādēs radītajiem digitālajiem pacienta veselības datiem neatkarīgi no pakalpojuma veida (valsts apmaksāts vai maksas pakalpojums)."
Ārstniecības likuma 78. pants nosaka - Lai nodrošinātu veselības aprūpes organizēšanu un atvieglotu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, veselības nozares datus uzkrāj veselības informācijas sistēmā, un Ministru kabinets nosaka veselības informācijas sistēmas pārzini, veselības informācijas sistēmā glabājamos datus un to apstrādes kārtību, kā arī datu izsniegšanas kārtību. Veselības informācijas sistēmas pārzini, sistēmā glabājamos datus un to apstrādes kārtību, kā arī datu izsniegšanas kārtību nosaka MK 2014. gada 11. marta noteikumi Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (turpmāk - MK noteikumi Nr.134). Savukārt Ārstniecības likuma 79. panta pirmajā daļā teikts - Lai nodrošinātu patiesas un aktuālas informācijas uzkrāšanu un ziņu pilnīgumu veselības informācijas sistēmā, šīs sistēmas pārzinis vai turētājs, ja veselības informācijas sistēmas turētāja funkcijas nodotas pilnvarotai institūcijai, ir tiesīgs pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, ārstniecības iestādēm, ārstniecības personām un pacientiem.
Saskaņā ar 2019. gada 16. oktobra sēdē saskaņoto ārsta profesijas standartu, ārsta pienākumi un uzdevumi ir: iepazīties ar pacienta medicīnisko dokumentāciju, lietot informācijas tehnoloģijas amata pienākumu veikšanai un noformēt medicīnisko dokumentāciju (3.5. Vispārējie uzdevumi).
Ārstniecības likumā ārstniecības iestādēm nav noteikts pienākums iesniegt pacienta veselības datus e-veselības sistēmai, kā arī nav nostiprināts pienākums ārstniecības pakalpojumu sniedzējiem iepazīties ar e-veselības sistēmā uzkrātajiem pacienta veselības datiem, tomēr ņemot vērā, ka pacienta anamnēzes ievākšana ir būtiska pacienta veselības aprūpes daļa, tad situācijā, kad daļa pacienta veselības datu tiek uzkrāti e-veselības sistēmā, pienākums iesniegt pacienta veselības datus e-veselības sistēmai, kā arī pienākums iepazīties ar e-veselības sistēmā uzkrātajiem pacienta veselības datiem pastāv jau šobrīd. Turklāt datu ievadīšana un apskate e-veselības sistēmā attiecināma ne tikai uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, bet arī uz pakalpojumiem, ko saņem par maksu.
Ņemot vērā, ka tas nav nostiprināts likumā, praksē ne vienmēr darbojas. Dati, kurus ārstniecības iestādēm pienākums sniegt e-veselības sistēmai, kā arī termiņi šo datu sniegšanai, noteikti MK noteikumos Nr. 134. Ņemot vērā, ka e-veselības sistēma kā nozīmīgs veselības aprūpes datu repozitorijs ir neatņemama ārstniecības procesā, Ārstniecības likumā jānosaka pienākums veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem iepazīties ar šajā sistēmā uzkrātajiem pacientu veselības datiem.
Ārstniecības iestāde apstrādāt, tai skaitā sniegt pacientu datus e-veselības sistēmā var vai nu izmantojot e-veselības portāla ārsta darbavietu, vai izmantojot ārstniecības iestādes informācijas sistēmu, kas integrēta ar e-veselības sistēmu. MK noteikumu Nr. 134 12. punkts noteic, ka Centrs nodrošina piekļuvi veselības informācijas sistēmai, izmantojot šādus piekļuves veidus:
12.1. veselības informācijas sistēmas lietotāja saskarne;
12.2. valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv lietotāja saskarne;
12.3. ārstniecības iestādes, aptiekas vai citas iestādes izmantotā informācijas sistēma, ja tā ir integrēta ar veselības informācijas sistēmu;
12.4. valsts informācijas sistēmu savietotājs.
Veselības ministrijas rīcībā nav pētījumu, kāda ir ārstniecības personu ikdienas prakse e-veselības sistēmas izmantošanā, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus, bet var pieņemt, ka e-veselības sistēma galvenokārt tiek izmantota, lai sniegtu datus – izrakstītu e-receptes, darbnespējas lapas, e-nosūtījumus, iesniegtu vakcinācijas datus. Daudz mazāk tā tiek izmantota, lai iepazītos ar tajā esošajiem pacienta veselības datiem, kurus sniegušas citas ārstniecības personas.
Liela daļa ārstniecības iestāžu pacientu datus apstrādā ārstniecības iestāžu informācijas sistēmās, un ir integrējušas šīs sistēmas ar e-veselības sistēmu un nodrošina atsevišķu (darbnespējas lapas, e-receptes, vakcinācijas dati, laboratorisko izmeklējumu rezultāti, e-nosūtījumi, slimnīcu izraksti) datu nodošanu e-veselības sistēmai, bet lielākoties nenodrošina tādus sistēmu integrācijas risinājumus, lai ārstniecības persona ārstniecības iestādes informācijas sistēmā varētu piekļūt e-veselības sistēmā esošajiem datiem, kurus e-veselības sistēmā sniegušas citas ārstniecības iestādes. Tādējādi ārstniecības personām, lai tās piekļūtu e-veselībā esošajiem pacienta veselības datiem, kurus e-veselībai sniegušas citas ārstniecības iestādes, paralēli ārstniecības iestādes informācijas sistēmai jāizmanto e-veselības portāls. Tas piekļuvi datiem apgrūtina un neveicina, jo paralēli jāizmanto divas informācijas sistēmas. Nepilnīgi dati, pat, ja tie pieejami, bet netiek izmantoti, var pasliktināt veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāti, palielināt dubultā finansējuma risku (piemēram, nosūtot pacientu atkārtoti uz pakalpojumu, kas jau pirms kāda laika saņemts).
3. Datu apstrādes nosacījumi ārstniecības iestāžu informācijas sistēmās (pacientu datu apstrādes informācijas sistēmās) un šo sistēmu licencēšana
E-veselības sistēma ir valsts informācijas sistēma, kas satur lielu apjomu sensitīvu personas datu, un šo datu aizsardzība ir kritiski svarīga. MK noteikumu Nr.134 12.punkts nosaka, ka Centrs nodrošina piekļuvi veselības informācijas sistēmai, izmantojot šādus piekļuves veidus:
12.1. veselības informācijas sistēmas lietotāja saskarne;
12.2. valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv lietotāja saskarne;
12.3. ārstniecības iestādes, aptiekas vai citas iestādes izmantotā informācijas sistēma, ja tā ir integrēta ar veselības informācijas sistēmu;
12.4. valsts informācijas sistēmu savietotājs.
MK noteikumu Nr. 134 14.punkts noteic, ka slēdzot līgumu par e-veselības izmantošanu ar ārstniecības iestādi vai aptieku (aptiekas filiāli), kura piekļūst e-veselībai izmantojot ārstniecības iestādes, aptiekas informācijas sistēmu, kas ir integrēta ar e-veselību, centrs minētajā līgumā paredz ārstniecības iestādei vai aptiekai (aptiekas filiālei) pienākumu nodrošināt, ka ārstniecības iestādes vai aptiekas (aptiekas filiāles) izmantotajā informācijas sistēmā, kas ir integrēta e-veselību, nav iespējama masveida datu kopēšana un tiek ievērotas MK noteikumu Nr. 134 14.1. - 14.7. apakšpunktā noteiktās vispārējās drošības un tehniskās prasības. Esošā kārtība balstīta uzticības principā, kas negarantē pietiekošu personu sensitīvo datu aizsardzību.
Ņemot vērā arvien pieaugošo veselības datu apjomu digitālā formātā gan pacientu datu apstrādes informācijas sistēmās, gan e-veselības sistēmā, ir jāstiprina datu aizsardzība pacientu datu apstrādes informācijas sistēmās, nosakot datu drošības un tehniskās prasības ārstniecības iestāžu informācijas sistēmām un šo sistēmu licencēšanas kārtība. Šāds risinājums paredzēts arī Digitālās veselības stratēģijā līdz 2029. gadam (23-TA-824). Tās 1. rīcības virziena uzdevums 1.1.5. paredz izstrādāt datu apstrādes nosacījumus ārstniecības iestāžu informācijas sistēmām, ieviest sertifikāciju. Stratēģijā norādīts, ka jānosaka prasības ārstniecības iestāžu informācijas sistēmu fiziskajai infrastruktūrai un tās drošībai, kā arī norādīts, ka tiks ieviesta ārstniecības iestāžu informācijas sistēmu sertifikācija, lai nodrošinātu pārliecību, ka katra konkrētā informācijas sistēma ir atbilstoša, lai spētu sadarboties ar citu digitālās veselības ekosistēmas dalībnieku informācijas sistēmām, kā arī e-veselības sistēmu, un tā atbilst pacientu sensitīvo veselības datu apstrādes prasībām.
Kā nozīmīgs nozares termins Ārstniecības likumā iekļaujams termins "pacientu datu apstrādes informācijas sistēma".
4. Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu informācijas sistēma
Ministru kabineta 2012. gada 3. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Slimību profilakses un kontroles centra nolikums" 4.12.8. apakšpunkts noteic, ka Slimību profilakses un kontroles centrs uztur Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzi (turpmāk – Datubāze). Datubāze ir reģistrēta Valsts informācijas sistēmu reģistrā. Datubāzē tiek apkopota informācija par Latvijas iedzīvotāju un Latvijā mirušo ārvalstnieku medicīniskajiem nāves cēloņiem. Datubāze ir datu avots, kas tiek izmantots, lai sniegtu nepersonalizētu informāciju "Eurostat" saskaņā ar 2011. gada 5. aprīļa Komisijas Regulu (ES) Nr. 328/201, ar ko attiecībā uz statistiku par nāves cēloņiem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1338/2008 attiecībā uz Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā. Nepersonalizēta informācija no Datubāzes tiek sniegta arī Pasaules Veselības organizācijai mirstības statistikas veidošanai.
Datubāzes datu avoti ir medicīniskie dokumenti "Medicīniskā apliecība par nāves cēloni" un "Medicīnas apliecība par perinatālās nāves iestāšanos", kas apstiprināti ar Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumiem Nr. 265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība" (40. un 41. pielikums). Medicīnisko apliecību apriti Latvijā regulē Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums, kura 40. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka miršanas faktu reģistrē, pamatojoties uz ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu medicīnas apliecību par nāves cēloni. Savukārt Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumi Nr.761 "Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem" 86.2. apakšpunkts noteic, ka "Paziņojot par miršanas faktu, dzimtsarakstu nodaļā vai pārstāvniecībā paziņotājs uzrāda savu personu apliecinošo dokumentu un iesniedz medicīnas apliecību par perinatālās nāves iestāšanos, ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu medicīnas apliecību par nāves cēloni vai citu dokumentu, kas apliecina miršanas faktu." Savukārt iepriekšminēto noteikumu 97. punkts noteic, ka dokumentus, kas apliecina miršanas faktu, dzimtsarakstu nodaļa un pārstāvniecība reizi mēnesī ar pavadrakstu nodod Veselības ministrijas atbildīgajai iestādei. Pamatojoties uz šiem saņemtajiem dokumentiem, Slimību profilakses un kontroles centrs veic ierakstus Datubāzē.
Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta vienpadsmitā daļa noteic, ka valsts informācijas sistēmu izmanto, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, kuros norāda vismaz: 1) noteiktās funkcijas, uzdevumus un mērķus, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina valsts informācijas sistēma; 2) valsts informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju funkciju, uzdevumu un mērķu sasniegšanai; 3) valsts informācijas sistēmas pārzini; 4) valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu; 5) kārtību, kādā informāciju apstrādā valsts informācijas sistēmā; 6) nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai.
Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta divpadsmitā daļa noteic, ka Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros norāda: 1) valsts informācijas sistēmas pārzini; 2) valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu; 3) kārtību, kādā informāciju apstrādā valsts informācijas sistēmā; 4) nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai.
5. Par vārda "klīnika" un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ierobežošanu uzņēmumu nosaukumos, kas nesniedz ārstniecības pakalpojumus, bet sniedz ar veselību saistītus pakalpojumus
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam iekļauts pasākums "4.5.3. Ierobežot vārda "klīnika" un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, lietošanu uzņēmumu nosaukumos, ja tā darbība nav ar to saistīta", kura rezultatīvajos rādītājos norādīts: "Nodrošinātas patērētāju tiesības saņemt objektīvu informāciju par pakalpojuma sniedzēju, tādējādi mazinot nepareizas izvēles riskus, kas saistīti ar maldinošu pakalpojumu sniegšanas vietas nosaukumu". Šis pasākums plānā iekļauts, lai izskaustu patērētāju maldināšanu skaistumkopšanas pakalpojumu jomā.
Respektīvi, ir konstatēts, ka uzņēmumi, kas sniedz ar veselību saistītus pakalpojumus, piemēram, tādus skaistumkopšanas pakalpojumus, kas nav ārstniecības pakalpojumi, savu uzņēmumu /struktūrvienību/ filiāļu nosaukumos, tai skaitā izkārtnēs un tīmekļa vietnēs mēdz izmantot arī tādus vārdus, kas var radīt priekšstatu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, piemēram "klīnika" u.c. un tādējādi maldināt patērētāju par augstākas kvalifikācijas pakalpojumu sniegšanu kā patiesībā.
Skaistumkopšanas jomā pakalpojumus var sniegt ārstniecības personas - ārsts kosmetologs, kosmētiķis, skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā un citi speciālisti, kas nav ārstniecības personas.
Kosmētiķi un skaistumkopšanas speciālisti (kosmetoloģijā) ir kvalificēti speciālisti ar Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības (LĀPPOS) izdotu sertifikātu un ārstniecības personas statusu, kuru kompetencē ietilpst sejas ādas un ķermeņa estētisko problēmu risināšana ar manuālām un aparātu tehnikām.
Kosmetologi ir speciālisti ar ārsta izglītību un Latvijas Ārstu biedrības izsniegtu kosmetologa (ārsta papildspecialitātes) sertifikātu.
Kosmetologam, kosmētiķiem un skaistumkopšanas speciālistiem (kosmetoloģijā) kā ārstniecības personām saskaņā ar normatīvajiem aktiem jābūt reģistrētām ārstniecības personu reģistrā, kam jāpilnveido sava profesionālā kvalifikācija un jāveic iegūtās specialitātes sertifikācija un resertifikācija.
Latvijā ir iespējams apgūt arī dažādas citas skaistumkopšanas nozares profesijas, kas organizētas neformālās izglītības kursu veidā. Šo kursu beidzēji nav ārstniecības personas un drīkst veikt tikai higiēniskas un neinvazīvas sejas un ķermeņa ādas kopšanas procedūras, kas noteiktas attiecīgās profesijas ietvaros. Piemēram, estētista profesijas pamatuzdevumos ietilpst masāžas, maskas, vaksācija, uzacu korekcija, krāsošana un grima uzklāšana. Estētisti nedrīkst veikt kosmētiskās injekcijas un strādāt ar aparātu tehnikām un mezoruļļiem, jo tā ir kvalificētu skaistumkopšanas speciālistu (ārstniecības personu) kompetence.
Lai nemaldinātu patērētāju, ir jānovērš iespēja uzņēmumu, kuros skaistumkopšanas pakalpojumus sniedz speciālisti, kuriem nav ārstniecības personas kvalifikācijas skaistumkopšanas nozarē, nosaukumos, tai skaitā struktūrvienību/filiāļu nosaukumos, izkārtnēs un tīmeklī izmantot tādus vārdus, kas var radīt priekšstatu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu. Lai rastu problēmas risinājumu un ieviestu Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam pasākumu 4.5.3., Tieslietu ministrija un Finanšu ministrija 2024. gadā organizēja diskusijas, kurās piedalījās Veselības ministrija, Veselības aprūpes darba devēju organizācija, Veselības inspekcija, Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija. To rezultātā tika secināts, ka nepieciešami grozījumi Ārstniecības likumā, nosakot ierobežojumu komersantu (firmu) un fizisku personu - saimnieciskās darbības veicēju, kas nesniedz ārstniecības pakalpojumus, bet sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar cilvēka veselību, nosaukumos lietot vārdu "klīnika" vai citus vārdus, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu. Ārstniecības likuma pārejas kārtībā jānosaka termiņš, kādā pēc grozījumu spēkā stāšanās, komersants/saimnieciskās darbības veicējs, kura nosaukumā (firmā) un/vai izkārtnē un/vai tīmekļa vietnē ir maldinošs vārds vai vārdi, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai un tas nav ārstniecības pakalpojums, nodrošina komersanta nosaukuma (firmas) vai izkārtnes maiņu.
6. Veselības aprūpes valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzība
Veselības aprūpes finansēšanas likuma 15. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Nacionālais veselības dienests ir veselības ministra pārraudzībā esoša institūcija, kura administrē veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus un uzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu ārstniecības iestādēs un aptiekās. Kā arī Ministru kabineta 2011. gada 1. novembra noteikumos Nr. 850 "Nacionālā veselības dienesta nolikums" (turpmāk - Nolikums) ir noteiktas Nacionālā veselības dienesta funkcijas un uzdevumi, kas iekļauj veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un finansēšanu, kā arī veselības aprūpei paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanu un to secīgu uzraudzību. Saskaņā ar Nolikuma 3.1., 3.2. apakšpunktu Nacionālais veselības dienests administrē veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus un norēķinās par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un izsniegtajām zālēm, kā arī nodrošina valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzību saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem. Ņemot vērā minēto, Nacionālā veselības dienesta kompetencē ir efektīva un racionāla veselības aprūpes finansējuma izlietojumu kontrole, veicinot veselības aprūpes pieejamību.
Nacionālais veselības dienests slēdz līgumu, lai nodrošinātu būtiskas sabiedrības intereses un sabiedrībai tiktu nodrošināts kvalitatīvs veselības aprūpes pakalpojums. Tai pat laikā jāņem vērā, ka valsts budžeta līdzekļi, tajā skaitā līdzekļi veselības aprūpei, ir ierobežoti un Nacionālajam veselības dienestam ir jārod risinājumi, lai par pieejamajiem budžeta līdzekļiem tiktu nodrošināts kvalitatīvs pakalpojums pēc iespējas lielākam pacientu skaitam. Līdz ar to tā rīcībā ir jābūt kontroles mehānismam, lai būtu iespēja veikt šo līdzekļu izlietojuma uzraudzību.
Bez tam ir nepieciešams, lai Nacionālajam veselības dienestam būtu iespējams veikt ar normatīvajiem aktiem uzlikto pienākumu – uzraudzīt valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Šādai uzraudzībai nav pasīvs raksturs, aktīva uzraudzība ļauj savlaicīgi identificēt un novērst problēmas, lai preventīvi nepieļautu valsts budžeta līdzekļu nepamatotu izlietojumu, kas ir visas sabiedrības interesēs.
7. Profesionālas, medicīniski pamatotas un precīzas informācijas par personas psihiskās veselības stāvokli iegūšana tiesvedības procesā
Ārstniecības likuma 68. panta devītā daļa noteic, ka tiesnesis iesniegtos materiālus par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas izskata slēgtā sēdē psihiatriskajā ārstniecības iestādē, kurā ievietots pacients, sēdē piedalās pacients (ja to pieļauj viņa veselības stāvoklis), prokurors, pacienta pārstāvis vai advokāts. Savukārt šā panta vienpadsmitā daļa paredz, ka, izskatot materiālus, tiesnesis uzklausa psihiatru konsīlija pārstāvi, pacienta pārstāvi vai advokātu, pacientu (ja tas ir iespējams), kā arī prokuroru.
Minētās normas mērķis ir nodrošināt, ka tiesai ir iespēja iegūt profesionālu, medicīniski pamatotu un precīzu informāciju par personas psihiskās veselības stāvokli, tās bīstamību sev vai citiem un nepieciešamību uzsākt vai turpināt psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez pacienta piekrišanas. Tomēr praksē šī norma nereti tiek īstenota formāli, un psihiatra klātbūtne ne vienmēr pievieno tiesai reālu saturisku vērtību. Psihiatra dalība tiesas sēdē bieži kļūst par mehānisku procesu, kas neatbilst likuma mērķim - nodrošināt tiesai kvalitatīvu, profesionāli argumentētu medicīnisku viedokli. Norādāms, ka citās valstīs (piemēram, Zviedrijā un Somijā), psihiatra klātbūtne tiesas sēdē tiek prasīta tikai izņēmuma gadījumos. Tāpat būtiski, ka psihiatru obligāta piedalīšanās tiesas sēdē būtiski ietekmē ārstniecības iestāžu ikdienas darbu un jau tā ierobežotos cilvēkresursus. Psihiatrisko ārstniecības iestāžu kapacitāte ir saspringta, jo vairāku slimnīcu struktūrvienībās trūkst ārstniecības personu un nereti ārsti ir spiesti pārtraukt savu tiešo ārstniecības darbu, lai piedalītos tiesas sēdē, kas savukārt rada papildu slodzi ārstniecības procesam un pagarina citu pacientu izmeklēšanas un konsultāciju gaidīšanas laiku. Šāda prakse nozīmē, ka psihiatrs tiesas sēdes dēļ nevar nodrošināt pierakstītos ambulatoros pieņemšanas laikus, vadīt konsīlijus vai veikt akūtu situāciju izvērtējumus nodaļās.
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Nacionālo psihiskās veselības centru ir izvērtējusi jautājumu par likuma 68. pantā noteiktā tiesas procesa efektivitāti un līdzšinējās diskusijās ir identificēts, ka iespējams atteikties no likuma 68. panta vienpadsmitajā daļā ietvertās prasības visos gadījumos tiesas sēdē uzklausīt psihiatru konsīlija pārstāvi. Vienlaikus atzīts, ka atsevišķos gadījumos speciālista (psihiatra) viedoklis vai papildu skaidrojums tiesai var būt būtisks. Tādējādi secināts, ka likumā būtu nosakāms, ka psihiatru konsīlija pārstāvi tiesa uzklausa, ja tā uzskata to par nepieciešamu, izvērtējot visas tai iesniegtās ziņas un konsīlija atzinumā iekļauto informāciju. Šāds risinājums ļautu ārstniecības iestādēm saudzēt ierobežotos cilvēkresursus, vienlaikus saglabājot iespēju tiesai saņemt profesionālu medicīnisku viedokli gadījumos, kad tas ir nepieciešams.
Ārstniecības likuma 68. panta septiņpadsmitā daļa noteic, ka ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tiesneša lēmumā noteiktā termiņa beigām psihiatru konsīlijs atkārtoti izmeklē pacientu un lemj par nepieciešamību turpināt sniegt pacientam bez viņa piekrišanas psihiatrisko palīdzību psihiatriskajā ārstniecības iestādē vai par šīs palīdzības pārtraukšanu. Ja pacientu ārstējošais ārsts atzinis, ka psihiatriskās palīdzības sniegšana bez pacienta piekrišanas turpmāk nav nepieciešama, psihiatriskās palīdzības sniegšanu pārtrauc pirms tiesneša lēmumā noteiktā termiņa beigām. Ja psihiatru konsīlijs ir pieņēmis lēmumu par nepieciešamību turpināt sniegt pacientam bez viņa piekrišanas psihiatrisko palīdzību psihiatriskajā ārstniecības iestādē uz laiku līdz sešiem mēnešiem, psihiatriskā ārstniecības iestāde veic šā panta piektajā daļā norādītās darbības. [..].
Savukārt minētā panta astoņpadsmitā daļa noteic, ka lietas materiālus par psihiatriskās palīdzības turpmāko sniegšanu pacientam bez viņa piekrišanas psihiatriskajā ārstniecības iestādē vai par šīs palīdzības pārtraukšanu tiesnesis izskata šā panta sestajā - sešpadsmitajā daļā noteiktajā kārtībā un pieņem lēmumu par šā panta septiņpadsmitajā daļā minētā konsīlija lēmuma apstiprināšanu vai par atteikumu apstiprināt konsīlija lēmumu.
Ārstniecības likuma 68. panta mērķis ir nodrošināt, ka tiesai ir iespēja iegūt profesionālu, medicīniski pamatotu un precīzu informāciju par personas psihiskās veselības stāvokli, tās bīstamību sev vai citiem un nepieciešamību turpināt psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez pacienta piekrišanas. Tāpat minētā norma paredz pakļaut tiesas kontrolei jautājumu, ar kuru tiek lemts par personas pamattiesību ierobežošanu. Vienlaikus ir konstatējama nekonsekvence starp Ārstniecības likuma 68. panta septiņpadsmitajā un astoņpadsmitajā daļā noteikto. Proti, minētā panta septiņpadsmitā daļa paredz psihiatru konsīlijam tiesības bez tiesneša apstiprinājuma lemt par psihiatriskās palīdzības psihiatriskajā ārstniecības iestādē sniegšanas pacientam bez viņa piekrišanas pārtraukšanu ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tiesneša lēmumā noteiktā termiņa beigām. Savukārt minētā panta astoņpadsmitā daļa paredz tiesas kontroli arī gadījumā, ja psihiatru konsīlijs ir lēmis par psihiatriskās palīdzības psihiatriskajā ārstniecības iestādē sniegšanas pacientam bez viņa piekrišanas pārtraukšanu.
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Nacionālo psihiskās veselības centru, Veselības ministriju un praktizējošiem tiesnešiem ir izvērtējusi jautājumu par tiesas kontroles nepieciešamību gadījumā, ja psihiatru konsīlijs ir lēmis par psihiatriskās palīdzības sniegšanas pārtraukšanu un līdzšinējās diskusijās ir identificēts, ka šādos gadījumos tiesas apstiprinājums psihiatru konsīlija lēmumam nav nepieciešams.
Vienlaikus atzīts, ka tiesnesis apstiprina psihiatru konsīlija lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu uz laiku līdz diviem mēnešiem un gadījumā, ja pacientam psihiatrisko palīdzību turpmāk sniegt nav nepieciešams, viņu jebkurā laikā var izrakstīt no psihiatriskās ārstniecības iestādes, pamatojoties uz psihiatru konsīlija lēmumu. Tiesnesis, apstiprinot psihiatru konsīlija lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez pacienta piekrišanas, vienlaikus lemj par personas pamattiesību ierobežošanu. Savukārt pamats tiesnesim apstiprināt psihiatru konsīlija lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanas pārtraukšanu pirms tiesneša lēmumā noteiktā termiņa beigām nav saskatāms.
Tādējādi secināts, ka no Ārstniecības likuma 68. panta astoņpadsmitās daļas būtu izslēdzams noteikums, ka tiesnesis lemj par psihiatru konsīlija lēmuma apstiprināšanu gadījumos, kad psihiatriskās palīdzības sniegšana pacientam ir pārtraucama.
Šāds risinājums ļautu atrisināt starp Ārstniecības likuma 68. panta septiņpadsmito un astoņpadsmito daļu pastāvošo nekonsekvenci jautājumā par to, vai tiesnesis apstiprina arī psihiatru konsīlija lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanas pārtraukšanu.
8. Vienotas slimnīcu valsts informācijas sistēmas nepieciešamība
Šobrīd dažādās ārstniecības iestādēs izmantotās informācijas sistēmas ir fragmentētas, savstarpēji nepietiekami savietojamas vai pilnībā nesavienojamas, kas negatīvi ietekmē gan datu apriti, gan veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Digitālā veselība un digitālās veselības politikas īstenošana
Digitālās veselības politikas īstenošana ir valstiski nozīmīga funkcija un skar lielu subjektu loku - iedzīvotājus, veselības aprūpes un farmācijas pakalpojumu sniedzējus, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izstrādātājus un īpašniekus, tomēr likuma līmenī nav noteikti Centra uzdevumi digitālās veselības politikas īstenošanas jomā.
Nevienā no nozares normatīvajiem aktiem nav iekļauts termina "digitālā veselība" skaidrojums.
Digitālās veselības politikas īstenošana ir valstiski nozīmīga funkcija un skar lielu subjektu loku - iedzīvotājus, veselības aprūpes un farmācijas pakalpojumu sniedzējus, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izstrādātājus un īpašniekus, tomēr likuma līmenī nav noteikti Centra uzdevumi digitālās veselības politikas īstenošanas jomā.
Nevienā no nozares normatīvajiem aktiem nav iekļauts termina "digitālā veselība" skaidrojums.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts papildina Ārstniecības likuma 1.pantu ar šādu jaunu terminu "digitālā veselība" - rīki un pakalpojumi, kuros izmanto informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, lai uzlabotu profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu, uzraudzību un pārvaldību veselības jomā.
Likumprojekts nosaka Centra uzdevumus digitālās veselības politikas īstenošanas jomā:
1) attīsta veselības informācijas sistēmu un elektroniskos pakalpojumus atbilstoši digitālās veselības politikai, nozares prioritātēm un lietotāju vajadzībām, lai nodrošinātu pacienta veselības datu pieejamību elektroniski šī panta pirmajā daļā noteikto mērķu sasniegšanai;
Aktuālā digitālās veselības politika noteikta Digitālās veselības stratēģijā līdz 2029. gadam. Atsevišķas politikas prioritātes var tikt noteiktas Valdības rīcības plānā, kas var būt īpaši aktuāli, mainoties valdībai Stratēģijas periodā. Tāpat atsevišķas politikas prioritātes var tikt noteiktas ar Ministru kabineta rīkojumiem vai Ministru kabineta sēdes protokollēmumos. Tāpat šī uzdevuma ietvaros Centram ir pienākums iesaistīt lietotājus digitālo pakalpojumu attīstībā, turklāt tādā pakalpojumu attīstības posmā, kad izstrādātajā funkcionalitātē vēl operatīvi var veikt izmaiņas, lai risinājums atbilstu lietotāju vajadzībām.
2) nosaka prasības, lai nodrošinātu kvalitatīvu datu apmaiņu starp veselības informācijas sistēmu un pacientu datu apstrādes informācijas sistēmām;
Datu apmaiņas prasības tiek iekļautas Centra sagatavotā e-veselības sistēmas tehniskajā dokumentācijā. Centrs nodrošina šo dokumentu pieejamību pacientu datu apstrādes sistēmu īpašniekiem un izstrādātājiem.
3) attīsta, organizē un koordinē datu apmaiņu starp veselības informācijas sistēmu un citām veselības nozares valsts informācijas sistēmām un platformām, kā arī ar nacionālā e-veselības kontaktpunkta starpniecību attīsta datu pārrobežu apmaiņu;
Nacionālais e-veselības kontaktpunkts ietilpst e-veselības sistēmā un tā darbības kārtība noteikta MK noteikumos Nr.134.
4) sniedz konsultatīvu atbalstu par veselības informācijas sistēmas funkcionalitātēm veselības informācijas sistēmas lietotājiem un tos pārstāvošajām biedrībām un nodibinājumiem, valsts pārvaldes iestādēm un citām institūcijām, kas apstrādā, tai skaitā, rada un izmanto veselības datus, pacienta veselības datu elektroniskas apstrādes jomā;
Centrs nodrošina e-veselības sistēmas Klientu atbalsta dienesta darbību, kura darba laiks ir no plkst. 8.00 līdz 20.00 katru dienu, un tas sniedz konsultācijas gan telefoniski, gan rakstiski.
5) pārvalda veselības nozares valsts līmeņa digitālos risinājumus, izstrādājot un uzturot aktuālu veselības nozares domēna mērķarhitektūru;
Digitālās pārvaldes arhitektūru Latvijā pārvalda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Digitālās pārvaldes arhitektūra tiek izstrādāta un pārvaldīta, lai nodrošinātu publiskās pārvaldes risinājumu sadarbspēju, efektivitāti un ilgtspēju. Digitālās pārvaldes arhitektūras ietvaros ir izstrādājamas un uzturamas aktuālas jomu mērķarhitektūras. Veselības jomas mērķarhitektūra tika izskatīta un pieņemta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk - IKT) vadītāju foruma sēdē 2025. gada maijā. Centram jānodrošina pastāvīga veselības jomas mērķarhitektūras aktualizācija.
6) nodrošina veselības nozares valsts un institūciju informācijas sistēmu, valsts platformu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzturēšanu un attīstību, slēdzot līgumus ar sistēmu pārziņiem;
Septiņu[1] Veselības ministrijas padotības iestāžu pārziņā ir 19[2] valsts informācijas sistēmas un septiņi reģistri[3]. Centrs kā veselības nozares digitālās kompetences centrs nodrošinās nozares valsts informācijas sistēmu un Veselības ministrijas padotības iestāžu informācijas sistēmu tehnisko uzturēšanu un attīstību, slēdzot līgumus ar sistēmu pārziņiem, tādējādi nodrošinot centralizētu IKT risinājumu tehnisko uzturēšanu un attīstību un zināšanu un kompetences koncentrēšanu vienā institūcijā.
7) sniedz priekšlikumus par veselības informācijas sistēmas un veselības nozares valsts informācijas sistēmu un valsts platformu attīstības prioritātēm un mērķiem un izstrādā rīcības plānus to attīstībai, pārvaldībai un uzturēšanai;
Attiecībā uz e-veselības sistēmas attīstību, Veselības ministrijas, Centra un Nacionālā veselības dienesta noslēgtais līgums par digitālās veselības politikas īstenošanu, Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas uzturēšanu un darbības nodrošināšanu, paredz, ka Centrs, līdz 2025.gada 1. novembrim un turpmāk katru gadu līdz 1. novembrim apkopo Veselības ministrijas padotības iestāžu vajadzības digitālās veselības politikas jomā un rakstveidā iesniedz Veselības ministrijai Attīstības plāna projektu turpmākiem gadiem. Veselības ministrija izvērtē, ja nepieciešams sniedzot priekšlikumus par nepieciešamām izmaiņām, Centra sagatavoto Attīstības plāna projektu un saskaņo to. Apstiprinātajā Attīstības plānā var tikt veikti grozījumi. Līdzīga kārtība paredzama attiecībā uz pārējām veselības nozares valsts informācijas sistēmām, kuru tehnisko uzturēšanu nodrošinās Centrs, ar izņēmumu, ka informācijas sistēmas Attīstības plānu apstiprinās konkrētās informācijas sistēmas pārzinis.
8) piesaista investīcijas pacientu veselības datu digitalizācijas veicināšanai un digitālu pakalpojumu attīstīšanai;
Šis uzdevums paredz, ka Centrs regulāri sekos līdzi finansējuma piesaistes iespējām digitālās veselības pakalpojumu attīstīšanai dažādās investīciju programmās, piemēram, "Digitālā Eiropa", "ES – veselībai" (EU4Health), tai skaitā gatavos un iesniegs projektu pieteikumus.
9) apzina un analizē digitālās veselības jomas izaicinājumus un sniedz priekšlikumus to risināšanai, tai skaitā normatīvā regulējuma pilnveidei, lai veicinātu digitālu veselības pakalpojumu attīstību un veselības datu pieejamību un drošību veselības nozares valsts līmeņa digitālajos risinājumos.
Centram īstenojot politiku digitālās veselības jomā, jāapzina arī šīs jomas izaicinājumi, tie jāanalizē un jāsniedz priekšlikumi to risināšanai. Priekšlikumi normatīvā regulējuma pilnveidei paredz, ka Centrs sagatavo sākotnējās ietekmes novērtējumu un tiesību akta projektu un iesniedz to Veselības ministrijai.
[1] Nacionālais veselības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs, Veselības inspekcija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts asinsdonoru centrs, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, Zāļu valsts aģentūra
[2] Vienotā veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma (DigiVes platformas IS/e-veselības sistēma), Nacionālais e-veselības kontaktpunkts, Veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēma "Vadības informācijas sistēma", Kompensējamo zāļu reģistrācijas un uzskaites informācijas sistēma, Veselības nozares elektroniskā starptautiskās sadarbības informācijas sistēma un Nacionālās aplikācijas aizstājējs NVD JINA (JUMP’s Implementation of National Application), Vakcinācijas informācijas sistēma (Vienotais vakcinācijas tīkls (ViVaT)), Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāze, Vienotā digitālā epidemioloģiskā sistēma, Vakcīnu un vakcinācijas piederumu pārvaldības informācijas sistēma, Iedzīvotāju genoma valsts reģistrs, Jaundzimušo reģistrs, Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrs, Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāze, Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrs, Ārstniecības iestāžu reģistrs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu vadības informācijas sistēma, Tiesu medicīnas ekspertīžu informācijas sistēma, Valsts asins dienesta vienotā informācijas sistēma, Stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēma,
[3] Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāze, Veselības aprūpes nozares valsts statistisko pārskatu datubāze, Stacionāro gultu fonda izmantošanas datubāze, Klīnisko vadlīniju datubāze, Latvijas Zāļu reģistrs, Latvijas medicīnisko ierīču reģistrs (LATMED), Veselības inspekcijas Nozares vienotā uzraudzības sistēma
Likumprojekts nosaka Centra uzdevumus digitālās veselības politikas īstenošanas jomā:
1) attīsta veselības informācijas sistēmu un elektroniskos pakalpojumus atbilstoši digitālās veselības politikai, nozares prioritātēm un lietotāju vajadzībām, lai nodrošinātu pacienta veselības datu pieejamību elektroniski šī panta pirmajā daļā noteikto mērķu sasniegšanai;
Aktuālā digitālās veselības politika noteikta Digitālās veselības stratēģijā līdz 2029. gadam. Atsevišķas politikas prioritātes var tikt noteiktas Valdības rīcības plānā, kas var būt īpaši aktuāli, mainoties valdībai Stratēģijas periodā. Tāpat atsevišķas politikas prioritātes var tikt noteiktas ar Ministru kabineta rīkojumiem vai Ministru kabineta sēdes protokollēmumos. Tāpat šī uzdevuma ietvaros Centram ir pienākums iesaistīt lietotājus digitālo pakalpojumu attīstībā, turklāt tādā pakalpojumu attīstības posmā, kad izstrādātajā funkcionalitātē vēl operatīvi var veikt izmaiņas, lai risinājums atbilstu lietotāju vajadzībām.
2) nosaka prasības, lai nodrošinātu kvalitatīvu datu apmaiņu starp veselības informācijas sistēmu un pacientu datu apstrādes informācijas sistēmām;
Datu apmaiņas prasības tiek iekļautas Centra sagatavotā e-veselības sistēmas tehniskajā dokumentācijā. Centrs nodrošina šo dokumentu pieejamību pacientu datu apstrādes sistēmu īpašniekiem un izstrādātājiem.
3) attīsta, organizē un koordinē datu apmaiņu starp veselības informācijas sistēmu un citām veselības nozares valsts informācijas sistēmām un platformām, kā arī ar nacionālā e-veselības kontaktpunkta starpniecību attīsta datu pārrobežu apmaiņu;
Nacionālais e-veselības kontaktpunkts ietilpst e-veselības sistēmā un tā darbības kārtība noteikta MK noteikumos Nr.134.
4) sniedz konsultatīvu atbalstu par veselības informācijas sistēmas funkcionalitātēm veselības informācijas sistēmas lietotājiem un tos pārstāvošajām biedrībām un nodibinājumiem, valsts pārvaldes iestādēm un citām institūcijām, kas apstrādā, tai skaitā, rada un izmanto veselības datus, pacienta veselības datu elektroniskas apstrādes jomā;
Centrs nodrošina e-veselības sistēmas Klientu atbalsta dienesta darbību, kura darba laiks ir no plkst. 8.00 līdz 20.00 katru dienu, un tas sniedz konsultācijas gan telefoniski, gan rakstiski.
5) pārvalda veselības nozares valsts līmeņa digitālos risinājumus, izstrādājot un uzturot aktuālu veselības nozares domēna mērķarhitektūru;
Digitālās pārvaldes arhitektūru Latvijā pārvalda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Digitālās pārvaldes arhitektūra tiek izstrādāta un pārvaldīta, lai nodrošinātu publiskās pārvaldes risinājumu sadarbspēju, efektivitāti un ilgtspēju. Digitālās pārvaldes arhitektūras ietvaros ir izstrādājamas un uzturamas aktuālas jomu mērķarhitektūras. Veselības jomas mērķarhitektūra tika izskatīta un pieņemta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk - IKT) vadītāju foruma sēdē 2025. gada maijā. Centram jānodrošina pastāvīga veselības jomas mērķarhitektūras aktualizācija.
6) nodrošina veselības nozares valsts un institūciju informācijas sistēmu, valsts platformu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzturēšanu un attīstību, slēdzot līgumus ar sistēmu pārziņiem;
Septiņu[1] Veselības ministrijas padotības iestāžu pārziņā ir 19[2] valsts informācijas sistēmas un septiņi reģistri[3]. Centrs kā veselības nozares digitālās kompetences centrs nodrošinās nozares valsts informācijas sistēmu un Veselības ministrijas padotības iestāžu informācijas sistēmu tehnisko uzturēšanu un attīstību, slēdzot līgumus ar sistēmu pārziņiem, tādējādi nodrošinot centralizētu IKT risinājumu tehnisko uzturēšanu un attīstību un zināšanu un kompetences koncentrēšanu vienā institūcijā.
7) sniedz priekšlikumus par veselības informācijas sistēmas un veselības nozares valsts informācijas sistēmu un valsts platformu attīstības prioritātēm un mērķiem un izstrādā rīcības plānus to attīstībai, pārvaldībai un uzturēšanai;
Attiecībā uz e-veselības sistēmas attīstību, Veselības ministrijas, Centra un Nacionālā veselības dienesta noslēgtais līgums par digitālās veselības politikas īstenošanu, Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas uzturēšanu un darbības nodrošināšanu, paredz, ka Centrs, līdz 2025.gada 1. novembrim un turpmāk katru gadu līdz 1. novembrim apkopo Veselības ministrijas padotības iestāžu vajadzības digitālās veselības politikas jomā un rakstveidā iesniedz Veselības ministrijai Attīstības plāna projektu turpmākiem gadiem. Veselības ministrija izvērtē, ja nepieciešams sniedzot priekšlikumus par nepieciešamām izmaiņām, Centra sagatavoto Attīstības plāna projektu un saskaņo to. Apstiprinātajā Attīstības plānā var tikt veikti grozījumi. Līdzīga kārtība paredzama attiecībā uz pārējām veselības nozares valsts informācijas sistēmām, kuru tehnisko uzturēšanu nodrošinās Centrs, ar izņēmumu, ka informācijas sistēmas Attīstības plānu apstiprinās konkrētās informācijas sistēmas pārzinis.
8) piesaista investīcijas pacientu veselības datu digitalizācijas veicināšanai un digitālu pakalpojumu attīstīšanai;
Šis uzdevums paredz, ka Centrs regulāri sekos līdzi finansējuma piesaistes iespējām digitālās veselības pakalpojumu attīstīšanai dažādās investīciju programmās, piemēram, "Digitālā Eiropa", "ES – veselībai" (EU4Health), tai skaitā gatavos un iesniegs projektu pieteikumus.
9) apzina un analizē digitālās veselības jomas izaicinājumus un sniedz priekšlikumus to risināšanai, tai skaitā normatīvā regulējuma pilnveidei, lai veicinātu digitālu veselības pakalpojumu attīstību un veselības datu pieejamību un drošību veselības nozares valsts līmeņa digitālajos risinājumos.
Centram īstenojot politiku digitālās veselības jomā, jāapzina arī šīs jomas izaicinājumi, tie jāanalizē un jāsniedz priekšlikumi to risināšanai. Priekšlikumi normatīvā regulējuma pilnveidei paredz, ka Centrs sagatavo sākotnējās ietekmes novērtējumu un tiesību akta projektu un iesniedz to Veselības ministrijai.
[1] Nacionālais veselības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs, Veselības inspekcija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts asinsdonoru centrs, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, Zāļu valsts aģentūra
[2] Vienotā veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma (DigiVes platformas IS/e-veselības sistēma), Nacionālais e-veselības kontaktpunkts, Veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēma "Vadības informācijas sistēma", Kompensējamo zāļu reģistrācijas un uzskaites informācijas sistēma, Veselības nozares elektroniskā starptautiskās sadarbības informācijas sistēma un Nacionālās aplikācijas aizstājējs NVD JINA (JUMP’s Implementation of National Application), Vakcinācijas informācijas sistēma (Vienotais vakcinācijas tīkls (ViVaT)), Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāze, Vienotā digitālā epidemioloģiskā sistēma, Vakcīnu un vakcinācijas piederumu pārvaldības informācijas sistēma, Iedzīvotāju genoma valsts reģistrs, Jaundzimušo reģistrs, Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrs, Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāze, Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrs, Ārstniecības iestāžu reģistrs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu vadības informācijas sistēma, Tiesu medicīnas ekspertīžu informācijas sistēma, Valsts asins dienesta vienotā informācijas sistēma, Stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēma,
[3] Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāze, Veselības aprūpes nozares valsts statistisko pārskatu datubāze, Stacionāro gultu fonda izmantošanas datubāze, Klīnisko vadlīniju datubāze, Latvijas Zāļu reģistrs, Latvijas medicīnisko ierīču reģistrs (LATMED), Veselības inspekcijas Nozares vienotā uzraudzības sistēma
Problēmas apraksts
2. Pacienta veselības datu elektroniska apstrāde - datu sniegšana e-veselības sistēmai un piekļuve e-veselības sistēmā esošajiem datiem
Likuma līmenī šobrīd ir nostiprinātas e-veselības sistēmas pārziņa tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, ārstniecības iestādēm, ārstniecības personām un pacientiem, lai nodrošinātu patiesas un aktuālas informācijas uzkrāšanu un ziņu pilnīgumu veselības informācijas sistēmā, bet likuma līmenī nav noteikts pienākums ārstniecības iestādēm iesniegt pacienta veselības datus e-veselības sistēmai, kā arī nav nostiprināts pienākums ārstniecības pakalpojumu sniedzējiem iepazīties ar e-veselības sistēmā uzkrātajiem pacienta veselības datiem. Šāda pienākuma neesamība, var pasliktināt veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāti un palielināt dubultā finansējuma risku (piemēram, nosūtot pacientu atkārtoti uz pakalpojumu, kas jau pirms kāda laika saņemts). Veselības ministrija regulāri saņem pacientu sūdzības par veselības datu nepieejamību e-veselībā, tādēļ nepieciešams skaidri likuma līmenī noteikt ārstniecības iestādēm pienākumu neatkarīgi no tā, vai tiek sniegts valsts apmaksāts vai maskas pakalpojums iesniegt pacienta datus e-veselībā un pienākumu iepazīties ar e-veselības sistēmā esošajiem pacienta datiem.
Likuma līmenī šobrīd ir nostiprinātas e-veselības sistēmas pārziņa tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, ārstniecības iestādēm, ārstniecības personām un pacientiem, lai nodrošinātu patiesas un aktuālas informācijas uzkrāšanu un ziņu pilnīgumu veselības informācijas sistēmā, bet likuma līmenī nav noteikts pienākums ārstniecības iestādēm iesniegt pacienta veselības datus e-veselības sistēmai, kā arī nav nostiprināts pienākums ārstniecības pakalpojumu sniedzējiem iepazīties ar e-veselības sistēmā uzkrātajiem pacienta veselības datiem. Šāda pienākuma neesamība, var pasliktināt veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāti un palielināt dubultā finansējuma risku (piemēram, nosūtot pacientu atkārtoti uz pakalpojumu, kas jau pirms kāda laika saņemts). Veselības ministrija regulāri saņem pacientu sūdzības par veselības datu nepieejamību e-veselībā, tādēļ nepieciešams skaidri likuma līmenī noteikt ārstniecības iestādēm pienākumu neatkarīgi no tā, vai tiek sniegts valsts apmaksāts vai maskas pakalpojums iesniegt pacienta datus e-veselībā un pienākumu iepazīties ar e-veselības sistēmā esošajiem pacienta datiem.
Risinājuma apraksts
2. Likumprojekts papildina 78. pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
"(4) Ārstniecības iestādei neatkarīgi no tās juridiskā statusa un veselības aprūpes pakalpojuma apmaksātāja ir pienākums nodot pacienta veselības datus veselības informācijas sistēmai."
"(5) Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam, nodrošinot pacienta veselības aprūpi un ņemot vērā tās steidzamību, ir pienākums iepazīties ar veselības informācijas sistēmā uzkrātajiem datiem par pacientu, kas nepieciešami ārstniecības mērķu sasniegšanai."
Lai ārstniecības iestāde varētu nodot pacienta veselības datus e-veselības sistēmai un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs (ārstniecības persona, ārstniecības atbalsta persona, farmaceits) varētu piekļūt e-veselības sistēmā esošajiem datiem un tos apstrādāt, ārstniecības iestādei atbilstoši MK noteikumos Nr. 134 noteiktajam jānoslēdz līgums ar Centru par e-veselības sistēmas izmantošanu un jāpiešķir e-veselības sistēmas lietotāju tiesības.
"(4) Ārstniecības iestādei neatkarīgi no tās juridiskā statusa un veselības aprūpes pakalpojuma apmaksātāja ir pienākums nodot pacienta veselības datus veselības informācijas sistēmai."
"(5) Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam, nodrošinot pacienta veselības aprūpi un ņemot vērā tās steidzamību, ir pienākums iepazīties ar veselības informācijas sistēmā uzkrātajiem datiem par pacientu, kas nepieciešami ārstniecības mērķu sasniegšanai."
Lai ārstniecības iestāde varētu nodot pacienta veselības datus e-veselības sistēmai un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs (ārstniecības persona, ārstniecības atbalsta persona, farmaceits) varētu piekļūt e-veselības sistēmā esošajiem datiem un tos apstrādāt, ārstniecības iestādei atbilstoši MK noteikumos Nr. 134 noteiktajam jānoslēdz līgums ar Centru par e-veselības sistēmas izmantošanu un jāpiešķir e-veselības sistēmas lietotāju tiesības.
Problēmas apraksts
3. Datu apstrādes nosacījumi ārstniecības iestāžu informācijas sistēmās (pacientu datu apstrādes informācijas sistēmās) un šo sistēmu licencēšana
Pašreizējais tiesiskais regulējums negarantē pietiekošu pacienta veselības datu aizsardzības līmeni, jo ārstniecības iestāde apliecina pacientu datu apstrādes sistēmu atbilstību MK noteikumos Nr. 134 neteiktajām prasībām, bet faktiskā atbilstības pārbaude netiek veikta, jo šāda funkcija nav deleģēta nevienai iestādei.
Pašreizējais tiesiskais regulējums negarantē pietiekošu pacienta veselības datu aizsardzības līmeni, jo ārstniecības iestāde apliecina pacientu datu apstrādes sistēmu atbilstību MK noteikumos Nr. 134 neteiktajām prasībām, bet faktiskā atbilstības pārbaude netiek veikta, jo šāda funkcija nav deleģēta nevienai iestādei.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts papildina Ārstniecības likuma 1. pantu ar šādu jaunu terminu un tā skaidrojumu: "pacientu datu apstrādes informācijas sistēma - programmatūra, kas dod iespēju apstrādāt personas elektroniskos veselības datus un kura paredzēta izmantošanai veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai vai pacientiem, lai piekļūtu saviem elektroniskajiem veselības datiem."
Ar terminu "apstrādāt" tiek saprasta datu apstrāde visplašākajā nozīmē - jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, piemēram, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana.
Likumprojekts papildina 78. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
(6) Ārstniecības iestāde datu nodošanu veselības informācijas sistēmai un piekļuvi veselības informācijas sistēmā uzkrātajiem datiem nodrošina izmantojot veselības informācijas sistēmas lietotāja saskarni vai pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu, kas saņēmusi SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" izsniegtu licenci. Likumprojekts papildina Ārstniecības likuma pārejas kārtību ar 47.punktu, kas nosaka, ka 78. panta sestā daļa stājas spēkā 2030.gada 1.janvārī.
Likumprojekts papildina 78. pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:
"(7) Ministru kabinets nosaka drošības un tehniskās prasības pacientu datu apstrādes informācijas sistēmām, pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu darbības atbilstības novērtēšanas kārtību un kārtību, kādā izsniedzamas, apturamas, atjaunojamas, pārreģistrējamas un anulējamas pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu licences."
Likumprojekts papildina Ārstniecības likuma pārejas kārtību ar 48.punktu, ka nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2027.gada 30.decembrim izdod 78.panta septītajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.
MK noteikumos tiks noteikts termiņš, kādā Centram jāveic informācijas sistēmu izvērtēšana licencēšanai un provizoriski tas varētu aizņemt visu 2028.gadu (Centram ir noslēgti 43 līgumi par datu apmaiņu ar e-veselību). Izstrādājot MK noteikumu projektu, tiks izvērtētas šobrīd MK noteikumu Nr. 134 14. punktā noteiktās vispārējās drošības un tehniskās prasības informācijas sistēmām, kā arī vērtēta nepieciešamība ieviest jaunas prasības, izvērtējot to samērīgumu un datu drošības aspektus. Pastāv iespēja, ka daļa ārstniecības iestāžu pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu varētu neatbilst MK noteikumos noteiktajām prasībām. Ja tiks konstatētas būtiskas neatbilstības noteiktajām prasībām, kuru novēršana prasīs lielus finanšu un laika resursus, tiks lemts par iespējamiem situācijas risinājumiem. Neatbilstošajām pacientu datu apstrādes informācijas sistēmām tiks noteikts laiks neatbilstību novēršanai, bet tā kā šis process varētu būt resursietilpīgs (tehnisko specifikāciju izstrāde, iepirkums, risinājuma izstrāde un testēšana, ieviešana produkcijas vidē, atkārtota izvērtēšana licencēšanai), ir nepieciešams paredzēt pietiekoši garu laika periodu, tādējādi pārejas periods likumprojektā noteikts līdz 2030. gada 1. janvārim.
Pacienta datu apstrādes sistēmu licencēšanas kārtībā paredzēts noteikt, kārtību, kādā pacientu datu apstrādes sistēmas īpašniekam tiek izsniegta, pagarināta vai anulēta licence, kas apliecina pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas atbilstību drošības un tehniskajām prasībām, tai skaitā, informācija, kāda pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas īpašniekam jāiesniedz SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs", lai saņemtu, pagarinātu, atjaunotu, apturētu vai anulētu licenci, kā arī kārtību, kādā tiek nodrošināta aktuālās informācijas uzturēšana par pacientu datu apstrādes informācijas sistēmām, kurām piešķirta un anulēta darbības licence, kā arī kārtību, kādā šī informācija pieejama sabiedrībai, tai skaitā publicējamos datus.
Ar terminu "apstrādāt" tiek saprasta datu apstrāde visplašākajā nozīmē - jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, piemēram, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana.
Likumprojekts papildina 78. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
(6) Ārstniecības iestāde datu nodošanu veselības informācijas sistēmai un piekļuvi veselības informācijas sistēmā uzkrātajiem datiem nodrošina izmantojot veselības informācijas sistēmas lietotāja saskarni vai pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu, kas saņēmusi SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" izsniegtu licenci. Likumprojekts papildina Ārstniecības likuma pārejas kārtību ar 47.punktu, kas nosaka, ka 78. panta sestā daļa stājas spēkā 2030.gada 1.janvārī.
Likumprojekts papildina 78. pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:
"(7) Ministru kabinets nosaka drošības un tehniskās prasības pacientu datu apstrādes informācijas sistēmām, pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu darbības atbilstības novērtēšanas kārtību un kārtību, kādā izsniedzamas, apturamas, atjaunojamas, pārreģistrējamas un anulējamas pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu licences."
Likumprojekts papildina Ārstniecības likuma pārejas kārtību ar 48.punktu, ka nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2027.gada 30.decembrim izdod 78.panta septītajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.
MK noteikumos tiks noteikts termiņš, kādā Centram jāveic informācijas sistēmu izvērtēšana licencēšanai un provizoriski tas varētu aizņemt visu 2028.gadu (Centram ir noslēgti 43 līgumi par datu apmaiņu ar e-veselību). Izstrādājot MK noteikumu projektu, tiks izvērtētas šobrīd MK noteikumu Nr. 134 14. punktā noteiktās vispārējās drošības un tehniskās prasības informācijas sistēmām, kā arī vērtēta nepieciešamība ieviest jaunas prasības, izvērtējot to samērīgumu un datu drošības aspektus. Pastāv iespēja, ka daļa ārstniecības iestāžu pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu varētu neatbilst MK noteikumos noteiktajām prasībām. Ja tiks konstatētas būtiskas neatbilstības noteiktajām prasībām, kuru novēršana prasīs lielus finanšu un laika resursus, tiks lemts par iespējamiem situācijas risinājumiem. Neatbilstošajām pacientu datu apstrādes informācijas sistēmām tiks noteikts laiks neatbilstību novēršanai, bet tā kā šis process varētu būt resursietilpīgs (tehnisko specifikāciju izstrāde, iepirkums, risinājuma izstrāde un testēšana, ieviešana produkcijas vidē, atkārtota izvērtēšana licencēšanai), ir nepieciešams paredzēt pietiekoši garu laika periodu, tādējādi pārejas periods likumprojektā noteikts līdz 2030. gada 1. janvārim.
Pacienta datu apstrādes sistēmu licencēšanas kārtībā paredzēts noteikt, kārtību, kādā pacientu datu apstrādes sistēmas īpašniekam tiek izsniegta, pagarināta vai anulēta licence, kas apliecina pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas atbilstību drošības un tehniskajām prasībām, tai skaitā, informācija, kāda pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas īpašniekam jāiesniedz SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs", lai saņemtu, pagarinātu, atjaunotu, apturētu vai anulētu licenci, kā arī kārtību, kādā tiek nodrošināta aktuālās informācijas uzturēšana par pacientu datu apstrādes informācijas sistēmām, kurām piešķirta un anulēta darbības licence, kā arī kārtību, kādā šī informācija pieejama sabiedrībai, tai skaitā publicējamos datus.
Problēmas apraksts
4. Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu informācijas sistēma
Valsts informācijas sistēmai "Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāze" šobrīd nav izdoti atsevišķi Ministru kabineta noteikumi atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likumā noteiktajam.
Valsts informācijas sistēmai "Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāze" šobrīd nav izdoti atsevišķi Ministru kabineta noteikumi atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likumā noteiktajam.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta pirmajā (1)2 daļā noteikto un to, ka šobrīd normatīvajos aktos nav ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzes pārzini un turētāju, iekļaujamās informācijas apjomu, informācijas apstrādes kārtību un nosacījumus informācijas piekļuves nodrošināšanai datubāzē, lai sagatavotu valsts oficiālo statistiku un nodrošinātu datu pieejamību zinātniskajai pētniecībai, nepieciešams veikt grozījumus Ārstniecības likumā, lai Ministru kabinetam paredzētu šādu deleģējumu. Prasības valstīm gatavot statistiku par mirušajiem nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra regulas Nr. 1260/2013/ES "Par Eiropas demogrāfijas statistiku" 3. panta 2. punkta b) apakšpunkts - Dalībvalstis sniedz Komisijai (Eurostat) datus par nāves gadījumiem pēc vecuma, dzimuma, dzimšanas gada, dzīvesvietas reģiona, dzimšanas valsts, valstiskās piederības valsts un notikuma mēneša. Iedzīvotāju statistika ir būtiska, lai regulāri uzraudzītu demogrāfiskās pārmaiņas un iespējamus turpmākus demogrāfiskos izaicinājumus Eiropas Savienības reģionos, tā ir būtiska dažādu politikas virzienu pētniecībā un noteikšanā, īpaši attiecībā uz sociāliem un ekonomiskiem jautājumiem valstu un reģionālā līmenī. Tā ļauj identificēt galvenos mirstības iemeslus un to tendences, tostarp novēršamus un priekšlaicīgus nāves gadījumus un atbilstoši tam plānot veselības aprūpes cilvēkresursus un pakalpojumus, lai nodrošinātu to atbilstību pieprasījumam. Tāpat tie ir nepieciešami pētījumos un datos balstītas veselības politikas plānošanai, uzraudzībai un izvērtēšanai.
Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzē esošo datu apstrādes mērķis ir statistikas par mirušajiem apkopošana, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas Nr. 2016/679/ES par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta pirmās daļas e) apakšpunktu ir likumīga, jo nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Savukārt šīs regulas 9. panta otrās daļas j) apakšpunkts atļauj īpašo kategoriju personas datu apstrādi, ja apstrāde ir vajadzīga arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir samērīgi izvirzītajam mērķim, ievēro tiesību uz datu aizsardzību būtību un paredz piemērotus un konkrētus pasākumus datu subjekta pamattiesību un interešu aizsardzībai. Vienlaikus, šīs regulas 27. apsvēruma punkts noteic, ka šo regulu nepiemēro mirušu personu personas datiem. Dalībvalstis var paredzēt noteikumus par mirušu personu personas datu apstrādi. Tādēļ nepieciešamas izdot Ministru kabineta noteikumus par Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāzes pārzini un turētāju, šajā valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un apstrādes kārtību, kā arī nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai, lai sagatavotu valsts oficiālo statistiku un nodrošinātu datu pieejamību zinātniskajai pētniecībai.
Likumprojekta 2. pants papildina Ārstniecības likuma 9. pantu ar astoto daļu, nosakot, ka, lai pierādījumos balstītai sabiedrības veselības politikai un efektīvai resursu plānošanai sagatavotu valsts oficiālo statistiku par mirušajiem un nodrošinātu nāves cēloņu datu pieejamību zinātniskajai pētniecībai objektīvas un salīdzināmas informācijas par iedzīvotāju mirstību un tās izmaiņām laika gaitā iegūšanai, Ministru kabinets nosaka Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāzes pārzini un turētāju, šajā valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un apstrādes kārtību, kā arī nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai. Likumprojekta 8. pants paredz, ka noteikumus par Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzi Ministru kabinets izdos līdz 2027. gada 30. jūnijam.
Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzē esošo datu apstrādes mērķis ir statistikas par mirušajiem apkopošana, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas Nr. 2016/679/ES par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta pirmās daļas e) apakšpunktu ir likumīga, jo nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Savukārt šīs regulas 9. panta otrās daļas j) apakšpunkts atļauj īpašo kategoriju personas datu apstrādi, ja apstrāde ir vajadzīga arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir samērīgi izvirzītajam mērķim, ievēro tiesību uz datu aizsardzību būtību un paredz piemērotus un konkrētus pasākumus datu subjekta pamattiesību un interešu aizsardzībai. Vienlaikus, šīs regulas 27. apsvēruma punkts noteic, ka šo regulu nepiemēro mirušu personu personas datiem. Dalībvalstis var paredzēt noteikumus par mirušu personu personas datu apstrādi. Tādēļ nepieciešamas izdot Ministru kabineta noteikumus par Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāzes pārzini un turētāju, šajā valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un apstrādes kārtību, kā arī nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai, lai sagatavotu valsts oficiālo statistiku un nodrošinātu datu pieejamību zinātniskajai pētniecībai.
Likumprojekta 2. pants papildina Ārstniecības likuma 9. pantu ar astoto daļu, nosakot, ka, lai pierādījumos balstītai sabiedrības veselības politikai un efektīvai resursu plānošanai sagatavotu valsts oficiālo statistiku par mirušajiem un nodrošinātu nāves cēloņu datu pieejamību zinātniskajai pētniecībai objektīvas un salīdzināmas informācijas par iedzīvotāju mirstību un tās izmaiņām laika gaitā iegūšanai, Ministru kabinets nosaka Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāzes pārzini un turētāju, šajā valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un apstrādes kārtību, kā arī nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai. Likumprojekta 8. pants paredz, ka noteikumus par Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzi Ministru kabinets izdos līdz 2027. gada 30. jūnijam.
Problēmas apraksts
5. Par vārda "klīnika" un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ierobežošanu uzņēmumu nosaukumos, ja to darbība nav ar to saistīta
Ir konstatēts, ka uzņēmumi, kas sniedz ar veselību saistītus pakalpojumus, piemēram, tādus skaistumkopšanas pakalpojumus, kas nav ārstniecības pakalpojumi, savu uzņēmumu/struktūrvienību/filiāļu nosaukumos, tai skaitā izkārtnēs un reklāmās mēdz izmantot arī tādus vārdus, kas var radīt priekšstatu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, piemēram "klīnika" u.c. un tādējādi maldināt patērētāju par augstākas kvalifikācijas pakalpojumu sniegšanu kā patiesībā. Lai to risinātu Ārstniecības likumā jānosaka ierobežojums komersanta un fiziskas personas – saimnieciskās darbības veicēja, filiāles, tās struktūrvienības nosaukumā (firmā), izkārtnē un tīmekļa vietnē nedrīkst ietvert maldinošu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai un tas nav ārstniecības pakalpojums.
Tāpat Ārstniecības likumā jānosaka Veselības inspekcijas rīcība situācijā, kad tā kontroles objektā konstatē minēto prasību neievērošanu – informējot par to atbildīgo institūciju – Patērētāju tiesību aizsardzības centru, kura pienākums ir novērst negodīgu komercpraksi attiecībā pret komersantiem.
Ārstniecības likuma pārejas kārtībā jānosaka termiņš, kādā pēc grozījumu spēkā stāšanās, komersants, kura nosaukumā (firmā), filiāles, tās struktūrvienības nosaukumā, kā arī fiziskas personas - saimnieciskās darbības veicēja nosaukumā un/vai izkārtnē ir maldinošs vārds vai vārdi, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai un tas nav ārstniecības pakalpojums, nodrošina komersanta nosaukuma (firmas) un/vai izkārtnes vai tīmekļvietnes nosaukuma maiņu.
Ir konstatēts, ka uzņēmumi, kas sniedz ar veselību saistītus pakalpojumus, piemēram, tādus skaistumkopšanas pakalpojumus, kas nav ārstniecības pakalpojumi, savu uzņēmumu/struktūrvienību/filiāļu nosaukumos, tai skaitā izkārtnēs un reklāmās mēdz izmantot arī tādus vārdus, kas var radīt priekšstatu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, piemēram "klīnika" u.c. un tādējādi maldināt patērētāju par augstākas kvalifikācijas pakalpojumu sniegšanu kā patiesībā. Lai to risinātu Ārstniecības likumā jānosaka ierobežojums komersanta un fiziskas personas – saimnieciskās darbības veicēja, filiāles, tās struktūrvienības nosaukumā (firmā), izkārtnē un tīmekļa vietnē nedrīkst ietvert maldinošu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai un tas nav ārstniecības pakalpojums.
Tāpat Ārstniecības likumā jānosaka Veselības inspekcijas rīcība situācijā, kad tā kontroles objektā konstatē minēto prasību neievērošanu – informējot par to atbildīgo institūciju – Patērētāju tiesību aizsardzības centru, kura pienākums ir novērst negodīgu komercpraksi attiecībā pret komersantiem.
Ārstniecības likuma pārejas kārtībā jānosaka termiņš, kādā pēc grozījumu spēkā stāšanās, komersants, kura nosaukumā (firmā), filiāles, tās struktūrvienības nosaukumā, kā arī fiziskas personas - saimnieciskās darbības veicēja nosaukumā un/vai izkārtnē ir maldinošs vārds vai vārdi, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai un tas nav ārstniecības pakalpojums, nodrošina komersanta nosaukuma (firmas) un/vai izkārtnes vai tīmekļvietnes nosaukuma maiņu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts papildina Ārstniecības likumu ar 55. panta trešo un ceturto daļu:
1) "(3) Komersanta un fiziskas personas – saimnieciskās darbības veicēja, filiāles, struktūrvienības nosaukumā (firmā), izkārtnē un tīmekļa vietnē nedrīkst ietvert maldinošu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai un tas nav ārstniecības pakalpojums"';
2) nosakot, ka "(4) Ja Veselības inspekcija tās kontroles objektā konstatē šī panta trešajā daļā minēto prasību neievērošanu, tā informē atbildīgo institūciju, kurai ir pienākums novērst negodīgu komercpraksi attiecībā pret patērētājiem.''
Attiecīgi tiek papildināti arī pārejas noteikumi ar 50. punktu šādā redakcijā:
"50. Komersants un fiziska persona – saimnieciskās darbības veicējs, kura filiāles, struktūrvienības nosaukumā (firmā), izkārtnē vai tīmekļa vietnē ir maldinošs vārds vai vārdi, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai un tas nav ārstniecības pakalpojums, nodrošina attiecīgo nosaukumu maiņu 12 mēnešu laikā pēc likuma 55. panta trešās daļas spēkā stāšanās."
Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas definīcijai veselība ir pilnīga fiziska, psihiska un sociāla labklājība, ne tikai slimību vai fizisku trūkumu neesamība. Ievērojot minēto 55. panta trešajā daļā ietvertais formulējums "ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai" ietver arī pakalpojumus, kas tiek sniegti cilvēka labssajūtai (piemēram, skaistumkopšanas pakalpojumi).
1) "(3) Komersanta un fiziskas personas – saimnieciskās darbības veicēja, filiāles, struktūrvienības nosaukumā (firmā), izkārtnē un tīmekļa vietnē nedrīkst ietvert maldinošu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai un tas nav ārstniecības pakalpojums"';
2) nosakot, ka "(4) Ja Veselības inspekcija tās kontroles objektā konstatē šī panta trešajā daļā minēto prasību neievērošanu, tā informē atbildīgo institūciju, kurai ir pienākums novērst negodīgu komercpraksi attiecībā pret patērētājiem.''
Attiecīgi tiek papildināti arī pārejas noteikumi ar 50. punktu šādā redakcijā:
"50. Komersants un fiziska persona – saimnieciskās darbības veicējs, kura filiāles, struktūrvienības nosaukumā (firmā), izkārtnē vai tīmekļa vietnē ir maldinošs vārds vai vārdi, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai un tas nav ārstniecības pakalpojums, nodrošina attiecīgo nosaukumu maiņu 12 mēnešu laikā pēc likuma 55. panta trešās daļas spēkā stāšanās."
Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas definīcijai veselība ir pilnīga fiziska, psihiska un sociāla labklājība, ne tikai slimību vai fizisku trūkumu neesamība. Ievērojot minēto 55. panta trešajā daļā ietvertais formulējums "ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai" ietver arī pakalpojumus, kas tiek sniegti cilvēka labssajūtai (piemēram, skaistumkopšanas pakalpojumi).
Problēmas apraksts
6. Veselības aprūpes valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzība
Nacionālā veselības dienesta mērķis ir organizēt stabilu un ilgstošu pakalpojumu sniegšanas mehānismu, kas primāri nodrošinātu sabiedrības intereses saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. Iztrūkstot Nacionālā veselības dienesta tiesībām piemērot līgumsodu, vienīgā rīcība nopietna pārkāpuma gadījumā no Nacionālā veselības dienesta puses var būt līguma izbeigšana, kas ir pretrunā efektīvai, racionālai veselības aprūpes finansējuma izlietojumu kontrolei, veicinot veselības aprūpes pieejamību.
Lai gan nevienā normatīvajā aktā nav tieši noteikts, ka Nacionālajam veselības dienestam (turpmāk – Dienests) ir tiesības publisko tiesību līgumos paredzēt līgumsodus, tas pats par sevi nenozīmē, ka tā piemērošana ir pretēja tiesību normām. Likuma atrunas princips vai tiesiskuma princips nenoteic to, ka Dienestam ir atļauta tikai tā rīcība, kas expresis verbis noteikta likumā. Tieši pretēji – Senāta Administratīvo lietu departaments[1] ir atzinis, ka situācijas regulējums bieži ir jāmeklē, vērtējot tiesību institūtu pēc jēgas, mērķa un tiesību normu kopsakarības. Proti, ir jāpiemēro visas tiesību interpretācijas metodes, lai rastu tiesībām atbilstošu, tajā pašā laikā efektīvu situācijas risinājumu.
Veselības aprūpes organizēšanā valsts ir noteikusi skaidru leģitīmu mērķi – atbilstoši Satversmes 111. pantam, nodrošināt ikvienai personai medicīniskās palīdzības minimumu. Šī mērķa sasniegšanai likumdevējs ir izveidojis valsts finansēto veselības aprūpes sistēmu, kurā Dienestam, saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 1. novembra noteikumos Nr. 850 "Nacionālā veselības dienesta nolikums" (turpmāk – Nolikums) noteikto, ir uzlikts par pienākumu realizēt vairākas funkcijas, tostarp administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus, uzraudzīt Dienesta administrēšanā nodoto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu ārstniecības iestādēs un aptiekās, īstenojot valsts budžeta līdzekļu racionālu administrēšanu. Lai šīs normatīvajos aktos nostiprinātās Dienesta funkcijas pildītu, Dienests, saskaņā ar Nolikuma 4.1. apakšpunktu, slēdz publisko tiesību līgumus ar ārstniecības iestādēm par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un aptiekām par ambulatorajai ārstniecībai paredzēto no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču nodrošināšanu saskaņā ar valsts budžeta likumu kārtējam gadam. Šie līgumi tiek slēgti paļaujoties, ka ārstniecības iestādes un aptiekas izpildīs uzņemtās saistības un nodrošinās valsts garantēto veselības aprūpes minimumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Līgumsods ir viens no instrumentiem, kas nodrošina līguma izpildi un, Dienesta līguma ar ārstniecības iestādi vai aptieku izpildē arī aizsargā sabiedrības tiesības uz kvalitatīvu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu. Atšķirībā no klasiskā privāttiesību līgumsoda, kuru nosaka Civillikums, Dienesta piemērotie ieturējumi nav vērsti uz labuma vai peļņas gūšanu Dienestam no līguma nepildīšanas. Līgumsoda institūts šajos līgumos izpaužas kā Dienesta veikto maksājumu samazinājums par nepienācīgi vai neatbilstoši sniegtu pakalpojumu – līdzeklis, lai nodrošinātu valsts veselības aprūpes budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu un iespēju pacientam saņemt kvalitatīvu pakalpojumu, atbilstoši līgumam un normatīvajiem aktiem. Tas sakrīt ar atziņu[2] par to, ka publisko tiesību līgumos nav pieļaujami līgumsodi, kuri dod labumu iestādei no līguma neizpildes, jo šajos līgumos līgumsods darbojas kā ieturējums – samazinājums par nenodrošinātu pakalpojumu. Dienests neiedzīvojas vai negūst nekādu finansiālu labumu no līgumsodu piemērošanas.
Dienesta pienākums nodrošināt valsts budžeta līdzekļu racionālu un maksimāli efektīvu izmantošanu nozīmē, ka tam jāpiemēro atbilstoši kontroles mehānismi ārstniecības iestādēm. Ja likumdevēja mērķis ir pakalpojuma kvalitātes un pieejamības nodrošināšana, tad līgumā paredzēti ieturējumi un līguma soda maksājumi kalpo kā rīks šī mērķa sasniegšanai. Šādā kontekstā līgumsodu ietveršana līgumā neizriet tieši no normatīvajos aktos noteiktā, bet gan no Dienestam normatīvajos aktos noteiktā uzdevuma administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus un uzraudzīt dienesta administrēšanā nodoto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu ārstniecības iestādēs un aptiekās.
Jāņem arī vērā, ka gadījumā, ja šajos līgumos starp Dienestu un pakalpojumu sniedzēju netiktu iekļauts līgumsods, Dienestam vienīgais efektīvais juridiskais instruments līguma izpildes nodrošināšanai būtu līguma izbeigšana. Tomēr šāds risinājums objektīvi neatbilst ne Dienesta, ne sabiedrības kopējām interesēm, jo ārstniecības iestāžu un aptieku skaits ir ierobežots, īpaši reģionos, kur pakalpojumu pieejamības nodrošināšana ir sarežģītāka, bet tik un tā būtiska veselības aprūpes sistēmas funkcionēšanai. Līguma izbeigšana pie katra līguma pārkāpuma apdraudētu valsts garantētā veselības aprūpes minimuma nodrošinājumu un radītu būtiskus riskus iedzīvotāju piekļuvei veselības aprūpes pakalpojumiem. Līdz ar to līgumsods ir samērīgāks un veselības aprūpes sistēmas stabilitāti atbalstošāks mehānisms, kas nevis apgrūtina veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu, bet gan motivē pakalpojumu sniedzējus pildīt līgumu. Šādā veidā līgumsods kalpo kā preventīvs līdzeklis, kas ļauj sabalansēt sabiedrības tiesiskās intereses saņemt nepārtrauktu un kvalitatīvu veselības aprūpi ar nepieciešamību efektīvi uzraudzīt un kontrolēt valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Dienests informē, ka šobrīd Dienestam ar līgumpartneriem ir 1854 spēkā esoši publisko tiesību līgumi par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu, kā arī 169 līgumi par kompensējamo zāļu izsniegšanu. Lai uzraudzītu minētos līgumus, Dienests veic regulāras pārbaudes.
Dienesta veiktās pārbaudes liecina, ka atsevišķas ārstniecības iestādes atkārtoti pieļauj vienveidīgus pārkāpumus, neskatoties uz iepriekš konstatētajām neatbilstībām un izteiktajiem brīdinājumiem. Šādos gadījumos brīdinājums kā ietekmēšanas līdzeklis nereti nesasniedz savu mērķi – nodrošināt pārkāpumu novēršanu un turpmāku normatīvo aktu un līgumsaistību ievērošanu. Turklāt, veicot uzraudzības darbības ar jau Dienesta rīcībā esošiem instrumentiem, proti, uzliekot par pienākumu atmaksāt nepamatoti saņemtos valsts budžeta līdzekļus, Dienests nesasniedz uzraudzības darbību mērķi, t.i. atkārtoti pārkāpumi netiek novērsti, tie tiek konstatēti arī turpmākos pārbaudāmajos periodos.
Vēsturiski periodā no 2006.gada 19.decembra līdz 2013. gada 17. decembrim spēkā bija Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr.1046), turklāt no 2013.gada 17.decembra līdz 2018. gada 28. augustam spēkā bija Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumi Nr.1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr.1529). Noteikumu Nr.1046 135. punktā bija noteikts, ka līgumu starp veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju un dienestu slēdz atbilstoši Civillikumam, papildus iekļaujot līgumā šādus nosacījumus, 135.5.1 apakšpunktā nosakot ārstniecības iestādei – pienākumu maksāt līgumsodu šo noteikumu 147.4 un 147.7 punktā minētajos gadījumos un apmērā. Kā arī Noteikumu Nr.1529 240.punktā bija noteikts, ka līgumu starp veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju un dienestu slēdz atbilstoši Civillikumam, papildus iekļaujot līgumā šādus nosacījumus, 240.4. apakšpunktā nosakot pienākumu ārstniecības iestādei maksāt līgumsodu šo noteikumu XII nodaļā minētajos gadījumos un apmērā, kā arī kārtību, kādā tiek veikta līgumsoda samaksa un veikti ieturējumi. NVD uzsver, ka gan Noteikumu Nr.1046, gan Noteikumu Nr.1529 ietvaros Ministru kabinets bija noteicis ārstniecības iestādei pienākumu maksāt līgumsodu minēto noteikumu minētajos gadījumos un apmērā.
Šobrīd spēkā esoši ir Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumi Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr.555). Noteikumos Nr.555 nav ietverts ārstniecības iestādei pienākums maksāt līgumsodu. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 12.panta otro daļu publisko tiesību līgumu slēdz rakstveidā, ievērojot Civillikuma noteikumus un normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus. Pamatojoties uz minēto Dienests iekļāva publisko tiesību līgumos līgumsodu atbilstoši Civillikuma noteikumiem.
Jaunākā parauga līguma saturs tiek piedāvāts pakalpojumu sniedzējiem no 01.01.2025. pirms to noslēgšanas tika apspriests ar līgumpartneriem un profesionālajām organizācijām, un netika saņemti principiāli iebildumi attiecībā uz līgumsoda esamību publisko tiesību līgumos, tika apspriesta līgumsodu piemērošanas kārtība un apmērs. Papildu Dienests norāda, ka līgumi tika noslēgti uz termiņu līdz 10 gadiem, kas pamato Dienesta piemērotos līgumsodus periodā no 2021.gada līdz 2024.gadam. Kopš 2024.gada izskaņā uzsāktās tiesvedības ar biedrību "Latvijas Ģimenes ārstu asociācija" ģimenes ārstu prakšu un ģimenes ārstu vārdā, Dienests nav piemērojis līgumsodu nevienam līgumpartnerim.
Dienestā kopējais veikto pārbaužu skaits 2021.gadā ir 417 pārbaudes, no tiem brīdinājums tika izteikts 55 reizes, savukārt līgumsods tika piemērots tikai 4 gadījumos. 2022.gadā tika veiktas 417 pārbaudes, tostarp, brīdinājums piemērots 2 reizes, savukārt līgumsods tika piemērots 10 gadījumos. 2023.gadā ir veiktas 392 pārbaudes, no kurām brīdinājums izteikts 10 reizes, savukārt līgumsods tika piemērots 22 gadījumos, bet 2024.gada ietvaros ir veiktas jau 464 pārbaudes un brīdinājums izteikts vien 2 reizes, savukārt līgumsods tika piemērots tikai 63 gadījumos.
Līdz šim Dienests līgumsodus, kā līguma piespiedu izpildes instrumentu izmantoja tikai atkārtoti konstatētu līguma neizpildes vai līgumam nosacījumu gadījumos. Minētais apliecina, ka Līgumsods efektīvi kalpo kā preventīvs un līguma izpildi motivējošs līdzeklis.
Dienesta tiesību nostiprināšana normatīvajā regulējumā piemērot līgumsodu par būtiskiem vai atkārtotiem pārkāpumiem, kā arī par darba organizācijas prasību neievērošanu ir nepieciešama, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, novērstu atkārtotu pārkāpumu izdarīšanu, veicinātu ārstniecības iestāžu atbildību par noslēgto līgumu izpildi, nodrošinātu samērīgu sankciju sistēmu starp brīdinājumu un līguma laušanu, uzlabotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību un sasniegtu normatīvā regulējuma mērķi – efektīvu un tiesisku publisko līdzekļu izlietojumu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, līgumsoda iekļaušana Dienesta līgumos ar ārstniecības personām un aptiekām ir tiesību normām atbilstošs, samērīgs un efektīvs līdzeklis, kura iekļaušana līgumos palīdz sasniegt Satversmē un citos normatīvajos aktos minēto mērķi - nodrošināt personām piekļuvi kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem. Administratīvā apgabaltiesa spriedumā lietā (A420099425) ir norādījusi, ka tiesiska budžeta līdzekļu sadale un nepamatotu izmaksu nepieļaušana ir būtiska sabiedrības interese it sevišķi jomās, kas vērstas uz sabiedrības veselības aizsardzību. Dienesta kompetencē ir novērst valsts līdzekļu izlietošanu pretēji sabiedrības interesēm. Tāpat dienesta kontrole pār valsts budžeta piešķirto līdzekļu veselības aprūpes finansējuma izlietojumu ir vērsta uz sabiedrības veselības nodrošināšanu. [3]
[1] Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 26. aprīļa spriedums lietā Nr. SKA-262/2019
[2] Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A. Administratīvās tiesības. Mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 113. lpp
[3] Administratīvās apgabaltiesas 2026.gada 29.jūnija spriedums lietā Nr.A420099425.
Nacionālā veselības dienesta mērķis ir organizēt stabilu un ilgstošu pakalpojumu sniegšanas mehānismu, kas primāri nodrošinātu sabiedrības intereses saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. Iztrūkstot Nacionālā veselības dienesta tiesībām piemērot līgumsodu, vienīgā rīcība nopietna pārkāpuma gadījumā no Nacionālā veselības dienesta puses var būt līguma izbeigšana, kas ir pretrunā efektīvai, racionālai veselības aprūpes finansējuma izlietojumu kontrolei, veicinot veselības aprūpes pieejamību.
Lai gan nevienā normatīvajā aktā nav tieši noteikts, ka Nacionālajam veselības dienestam (turpmāk – Dienests) ir tiesības publisko tiesību līgumos paredzēt līgumsodus, tas pats par sevi nenozīmē, ka tā piemērošana ir pretēja tiesību normām. Likuma atrunas princips vai tiesiskuma princips nenoteic to, ka Dienestam ir atļauta tikai tā rīcība, kas expresis verbis noteikta likumā. Tieši pretēji – Senāta Administratīvo lietu departaments[1] ir atzinis, ka situācijas regulējums bieži ir jāmeklē, vērtējot tiesību institūtu pēc jēgas, mērķa un tiesību normu kopsakarības. Proti, ir jāpiemēro visas tiesību interpretācijas metodes, lai rastu tiesībām atbilstošu, tajā pašā laikā efektīvu situācijas risinājumu.
Veselības aprūpes organizēšanā valsts ir noteikusi skaidru leģitīmu mērķi – atbilstoši Satversmes 111. pantam, nodrošināt ikvienai personai medicīniskās palīdzības minimumu. Šī mērķa sasniegšanai likumdevējs ir izveidojis valsts finansēto veselības aprūpes sistēmu, kurā Dienestam, saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 1. novembra noteikumos Nr. 850 "Nacionālā veselības dienesta nolikums" (turpmāk – Nolikums) noteikto, ir uzlikts par pienākumu realizēt vairākas funkcijas, tostarp administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus, uzraudzīt Dienesta administrēšanā nodoto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu ārstniecības iestādēs un aptiekās, īstenojot valsts budžeta līdzekļu racionālu administrēšanu. Lai šīs normatīvajos aktos nostiprinātās Dienesta funkcijas pildītu, Dienests, saskaņā ar Nolikuma 4.1. apakšpunktu, slēdz publisko tiesību līgumus ar ārstniecības iestādēm par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un aptiekām par ambulatorajai ārstniecībai paredzēto no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču nodrošināšanu saskaņā ar valsts budžeta likumu kārtējam gadam. Šie līgumi tiek slēgti paļaujoties, ka ārstniecības iestādes un aptiekas izpildīs uzņemtās saistības un nodrošinās valsts garantēto veselības aprūpes minimumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Līgumsods ir viens no instrumentiem, kas nodrošina līguma izpildi un, Dienesta līguma ar ārstniecības iestādi vai aptieku izpildē arī aizsargā sabiedrības tiesības uz kvalitatīvu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu. Atšķirībā no klasiskā privāttiesību līgumsoda, kuru nosaka Civillikums, Dienesta piemērotie ieturējumi nav vērsti uz labuma vai peļņas gūšanu Dienestam no līguma nepildīšanas. Līgumsoda institūts šajos līgumos izpaužas kā Dienesta veikto maksājumu samazinājums par nepienācīgi vai neatbilstoši sniegtu pakalpojumu – līdzeklis, lai nodrošinātu valsts veselības aprūpes budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu un iespēju pacientam saņemt kvalitatīvu pakalpojumu, atbilstoši līgumam un normatīvajiem aktiem. Tas sakrīt ar atziņu[2] par to, ka publisko tiesību līgumos nav pieļaujami līgumsodi, kuri dod labumu iestādei no līguma neizpildes, jo šajos līgumos līgumsods darbojas kā ieturējums – samazinājums par nenodrošinātu pakalpojumu. Dienests neiedzīvojas vai negūst nekādu finansiālu labumu no līgumsodu piemērošanas.
Dienesta pienākums nodrošināt valsts budžeta līdzekļu racionālu un maksimāli efektīvu izmantošanu nozīmē, ka tam jāpiemēro atbilstoši kontroles mehānismi ārstniecības iestādēm. Ja likumdevēja mērķis ir pakalpojuma kvalitātes un pieejamības nodrošināšana, tad līgumā paredzēti ieturējumi un līguma soda maksājumi kalpo kā rīks šī mērķa sasniegšanai. Šādā kontekstā līgumsodu ietveršana līgumā neizriet tieši no normatīvajos aktos noteiktā, bet gan no Dienestam normatīvajos aktos noteiktā uzdevuma administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus un uzraudzīt dienesta administrēšanā nodoto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu ārstniecības iestādēs un aptiekās.
Jāņem arī vērā, ka gadījumā, ja šajos līgumos starp Dienestu un pakalpojumu sniedzēju netiktu iekļauts līgumsods, Dienestam vienīgais efektīvais juridiskais instruments līguma izpildes nodrošināšanai būtu līguma izbeigšana. Tomēr šāds risinājums objektīvi neatbilst ne Dienesta, ne sabiedrības kopējām interesēm, jo ārstniecības iestāžu un aptieku skaits ir ierobežots, īpaši reģionos, kur pakalpojumu pieejamības nodrošināšana ir sarežģītāka, bet tik un tā būtiska veselības aprūpes sistēmas funkcionēšanai. Līguma izbeigšana pie katra līguma pārkāpuma apdraudētu valsts garantētā veselības aprūpes minimuma nodrošinājumu un radītu būtiskus riskus iedzīvotāju piekļuvei veselības aprūpes pakalpojumiem. Līdz ar to līgumsods ir samērīgāks un veselības aprūpes sistēmas stabilitāti atbalstošāks mehānisms, kas nevis apgrūtina veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu, bet gan motivē pakalpojumu sniedzējus pildīt līgumu. Šādā veidā līgumsods kalpo kā preventīvs līdzeklis, kas ļauj sabalansēt sabiedrības tiesiskās intereses saņemt nepārtrauktu un kvalitatīvu veselības aprūpi ar nepieciešamību efektīvi uzraudzīt un kontrolēt valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Dienests informē, ka šobrīd Dienestam ar līgumpartneriem ir 1854 spēkā esoši publisko tiesību līgumi par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu, kā arī 169 līgumi par kompensējamo zāļu izsniegšanu. Lai uzraudzītu minētos līgumus, Dienests veic regulāras pārbaudes.
Dienesta veiktās pārbaudes liecina, ka atsevišķas ārstniecības iestādes atkārtoti pieļauj vienveidīgus pārkāpumus, neskatoties uz iepriekš konstatētajām neatbilstībām un izteiktajiem brīdinājumiem. Šādos gadījumos brīdinājums kā ietekmēšanas līdzeklis nereti nesasniedz savu mērķi – nodrošināt pārkāpumu novēršanu un turpmāku normatīvo aktu un līgumsaistību ievērošanu. Turklāt, veicot uzraudzības darbības ar jau Dienesta rīcībā esošiem instrumentiem, proti, uzliekot par pienākumu atmaksāt nepamatoti saņemtos valsts budžeta līdzekļus, Dienests nesasniedz uzraudzības darbību mērķi, t.i. atkārtoti pārkāpumi netiek novērsti, tie tiek konstatēti arī turpmākos pārbaudāmajos periodos.
Vēsturiski periodā no 2006.gada 19.decembra līdz 2013. gada 17. decembrim spēkā bija Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr.1046), turklāt no 2013.gada 17.decembra līdz 2018. gada 28. augustam spēkā bija Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumi Nr.1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr.1529). Noteikumu Nr.1046 135. punktā bija noteikts, ka līgumu starp veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju un dienestu slēdz atbilstoši Civillikumam, papildus iekļaujot līgumā šādus nosacījumus, 135.5.1 apakšpunktā nosakot ārstniecības iestādei – pienākumu maksāt līgumsodu šo noteikumu 147.4 un 147.7 punktā minētajos gadījumos un apmērā. Kā arī Noteikumu Nr.1529 240.punktā bija noteikts, ka līgumu starp veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju un dienestu slēdz atbilstoši Civillikumam, papildus iekļaujot līgumā šādus nosacījumus, 240.4. apakšpunktā nosakot pienākumu ārstniecības iestādei maksāt līgumsodu šo noteikumu XII nodaļā minētajos gadījumos un apmērā, kā arī kārtību, kādā tiek veikta līgumsoda samaksa un veikti ieturējumi. NVD uzsver, ka gan Noteikumu Nr.1046, gan Noteikumu Nr.1529 ietvaros Ministru kabinets bija noteicis ārstniecības iestādei pienākumu maksāt līgumsodu minēto noteikumu minētajos gadījumos un apmērā.
Šobrīd spēkā esoši ir Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumi Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr.555). Noteikumos Nr.555 nav ietverts ārstniecības iestādei pienākums maksāt līgumsodu. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 12.panta otro daļu publisko tiesību līgumu slēdz rakstveidā, ievērojot Civillikuma noteikumus un normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus. Pamatojoties uz minēto Dienests iekļāva publisko tiesību līgumos līgumsodu atbilstoši Civillikuma noteikumiem.
Jaunākā parauga līguma saturs tiek piedāvāts pakalpojumu sniedzējiem no 01.01.2025. pirms to noslēgšanas tika apspriests ar līgumpartneriem un profesionālajām organizācijām, un netika saņemti principiāli iebildumi attiecībā uz līgumsoda esamību publisko tiesību līgumos, tika apspriesta līgumsodu piemērošanas kārtība un apmērs. Papildu Dienests norāda, ka līgumi tika noslēgti uz termiņu līdz 10 gadiem, kas pamato Dienesta piemērotos līgumsodus periodā no 2021.gada līdz 2024.gadam. Kopš 2024.gada izskaņā uzsāktās tiesvedības ar biedrību "Latvijas Ģimenes ārstu asociācija" ģimenes ārstu prakšu un ģimenes ārstu vārdā, Dienests nav piemērojis līgumsodu nevienam līgumpartnerim.
Dienestā kopējais veikto pārbaužu skaits 2021.gadā ir 417 pārbaudes, no tiem brīdinājums tika izteikts 55 reizes, savukārt līgumsods tika piemērots tikai 4 gadījumos. 2022.gadā tika veiktas 417 pārbaudes, tostarp, brīdinājums piemērots 2 reizes, savukārt līgumsods tika piemērots 10 gadījumos. 2023.gadā ir veiktas 392 pārbaudes, no kurām brīdinājums izteikts 10 reizes, savukārt līgumsods tika piemērots 22 gadījumos, bet 2024.gada ietvaros ir veiktas jau 464 pārbaudes un brīdinājums izteikts vien 2 reizes, savukārt līgumsods tika piemērots tikai 63 gadījumos.
Līdz šim Dienests līgumsodus, kā līguma piespiedu izpildes instrumentu izmantoja tikai atkārtoti konstatētu līguma neizpildes vai līgumam nosacījumu gadījumos. Minētais apliecina, ka Līgumsods efektīvi kalpo kā preventīvs un līguma izpildi motivējošs līdzeklis.
Dienesta tiesību nostiprināšana normatīvajā regulējumā piemērot līgumsodu par būtiskiem vai atkārtotiem pārkāpumiem, kā arī par darba organizācijas prasību neievērošanu ir nepieciešama, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, novērstu atkārtotu pārkāpumu izdarīšanu, veicinātu ārstniecības iestāžu atbildību par noslēgto līgumu izpildi, nodrošinātu samērīgu sankciju sistēmu starp brīdinājumu un līguma laušanu, uzlabotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību un sasniegtu normatīvā regulējuma mērķi – efektīvu un tiesisku publisko līdzekļu izlietojumu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, līgumsoda iekļaušana Dienesta līgumos ar ārstniecības personām un aptiekām ir tiesību normām atbilstošs, samērīgs un efektīvs līdzeklis, kura iekļaušana līgumos palīdz sasniegt Satversmē un citos normatīvajos aktos minēto mērķi - nodrošināt personām piekļuvi kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem. Administratīvā apgabaltiesa spriedumā lietā (A420099425) ir norādījusi, ka tiesiska budžeta līdzekļu sadale un nepamatotu izmaksu nepieļaušana ir būtiska sabiedrības interese it sevišķi jomās, kas vērstas uz sabiedrības veselības aizsardzību. Dienesta kompetencē ir novērst valsts līdzekļu izlietošanu pretēji sabiedrības interesēm. Tāpat dienesta kontrole pār valsts budžeta piešķirto līdzekļu veselības aprūpes finansējuma izlietojumu ir vērsta uz sabiedrības veselības nodrošināšanu. [3]
[1] Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 26. aprīļa spriedums lietā Nr. SKA-262/2019
[2] Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A. Administratīvās tiesības. Mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 113. lpp
[3] Administratīvās apgabaltiesas 2026.gada 29.jūnija spriedums lietā Nr.A420099425.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts papildina Ārstniecības likumu ar 10.3 pantu, kas noteic, ka līgumu par no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu apmaksu kā arī līgumu par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto kompensējamo zāļu, medicīnisko ierīču, M sarakstā iekļauto zāļu un farmaceita pakalpojumu nodrošināšanu un apmaksu, izpildi un veselības aprūpei paredzēto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu ārstniecības iestādēs un aptiekās uzrauga Nacionālais veselības dienests. Ārstniecības likuma 10.3 pants arī noteic, ka līgumos ar ārstniecības iestādēm un aptiekām Nacionālais veselības dienests iekļauj pienākumu ārstniecības iestādei vai aptiekai atlīdzināt zaudējumus, maksāt līgumsodu. Likumprojektā iekļauts deleģējums Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kādos maksājams līgumsods un līgumsoda apmēru, kas nepārsniedz Civillikumā noteikto, kā arī kārtību, kādā tiek veikta līgumsoda samaksa un veikti ieturējumi.
Problēmas apraksts
7. Profesionālas, medicīniski pamatotas un precīzas informācijas par personas psihiskās veselības stāvokli iegūšana tiesvedības procesā
Ārstniecības likuma 68. panta vienpadsmitajā daļā ietvertā prasība par psihiatra konsīlija pārstāvja dalību tiesas sēdē nereti tiek īstenota formāli, un psihiatra klātbūtne ne vienmēr pievieno tiesai reālu saturisku vērtību. Psihiatra dalība tiesas sēdē bieži kļūst par mehānisku procesu, kas neatbilst likuma mērķim - nodrošināt tiesai kvalitatīvu, profesionāli argumentētu medicīnisku viedokli. Tāpat būtiski, ka psihiatru obligāta piedalīšanās tiesas sēdē būtiski ietekmē ārstniecības iestāžu ikdienas darbu un jau tā ierobežotos cilvēkresursus. Psihiatrisko ārstniecības iestāžu kapacitāte ir saspringta, jo vairāku slimnīcu struktūrvienībās trūkst ārstniecības personu un nereti ārsti ir spiesti pārtraukt savu tiešo ārstniecības darbu, lai piedalītos tiesas sēdē, kas savukārt rada papildu slodzi ārstniecības procesam un pagarina citu pacientu izmeklēšanas un konsultāciju gaidīšanas laiku. Šāda prakse nozīmē, ka psihiatrs tiesas sēdes dēļ nevar nodrošināt pierakstītos ambulatoros pieņemšanas laikus, vadīt konsīlijus vai veikt akūtu situāciju izvērtējumus nodaļās.
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Nacionālo psihiskās veselības centru ir izvērtējusi jautājumu par likuma 68. pantā noteiktā tiesas procesa efektivitāti un līdzšinējās diskusijās ir identificēts, ka iespējams atteikties no likuma 68. panta vienpadsmitajā daļā ietvertās prasības visos gadījumos tiesas sēdē uzklausīt psihiatru konsīlija pārstāvi. Vienlaikus atzīts, ka atsevišķos gadījumos speciālista (psihiatra) viedoklis vai papildu skaidrojums tiesai var būt būtisks. Tādējādi secināts, ka likumā būtu nosakāms, ka psihiatru konsīlija pārstāvi tiesa uzklausa, ja tā uzskata to par nepieciešamu, izvērtējot visas tai iesniegtās ziņas un konsīlija atzinumā iekļauto informāciju. Šāds risinājums ļautu ārstniecības iestādēm saudzēt ierobežotos cilvēkresursus, vienlaikus saglabājot iespēju tiesai saņemt profesionālu medicīnisku viedokli gadījumos, kad tas ir nepieciešams.
Ārstniecības likuma 68. panta mērķis ir nodrošināt, ka tiesai ir iespēja iegūt profesionālu, medicīniski pamatotu un precīzu informāciju par personas psihiskās veselības stāvokli, tās bīstamību sev vai citiem un nepieciešamību turpināt psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez pacienta piekrišanas. Tāpat minētā norma paredz pakļaut tiesas kontrolei jautājumu, ar kuru tiek lemts par personas pamattiesību ierobežošanu. Vienlaikus ir konstatējama nekonsekvence starp Ārstniecības likuma 68. panta septiņpadsmitajā un astoņpadsmitajā daļā noteikto. Proti, minētā panta septiņpadsmitā daļa paredz psihiatru konsīlijam tiesības bez tiesneša apstiprinājuma lemt par psihiatriskās palīdzības psihiatriskajā ārstniecības iestādē sniegšanas pacientam bez viņa piekrišanas pārtraukšanu ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tiesneša lēmumā noteiktā termiņa beigām. Savukārt minētā panta astoņpadsmitā daļa paredz tiesas kontroli arī gadījumā, ja psihiatru konsīlijs ir lēmis par psihiatriskās palīdzības psihiatriskajā ārstniecības iestādē sniegšanas pacientam bez viņa piekrišanas pārtraukšanu.
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Nacionālo psihiskās veselības centru, Veselības ministriju un praktizējošiem tiesnešiem ir izvērtējusi jautājumu par tiesas kontroles nepieciešamību gadījumā, ja psihiatru konsīlijs ir lēmis par psihiatriskās palīdzības sniegšanas pārtraukšanu un līdzšinējās diskusijās ir identificēts, ka šādos gadījumos tiesas apstiprinājums psihiatru konsīlija lēmumam nav nepieciešams.
Vienlaikus atzīts, ka tiesnesis apstiprina psihiatru konsīlija lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu uz laiku līdz diviem mēnešiem un gadījumā, ja pacientam psihiatrisko palīdzību turpmāk sniegt nav nepieciešams, viņu jebkurā laikā var izrakstīt no psihiatriskās ārstniecības iestādes, pamatojoties uz psihiatru konsīlija lēmumu. Tiesnesis, apstiprinot psihiatru konsīlija lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez pacienta piekrišanas, vienlaikus lemj par personas pamattiesību ierobežošanu. Savukārt pamats tiesnesim apstiprināt psihiatru konsīlija lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanas pārtraukšanu pirms tiesneša lēmumā noteiktā termiņa beigām nav saskatāms.
Tādējādi secināts, ka no Ārstniecības likuma 68. panta astoņpadsmitās daļas būtu izslēdzams noteikums, ka tiesnesis lemj par psihiatru konsīlija lēmuma apstiprināšanu gadījumos, kad psihiatriskās palīdzības sniegšana pacientam ir pārtraucama.
Šāds risinājums ļautu atrisināt starp Ārstniecības likuma 68. panta septiņpadsmito un astoņpadsmito daļu pastāvošo nekonsekvenci jautājumā par to, vai tiesnesis apstiprina arī psihiatru konsīlija lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanas pārtraukšanu.
Ārstniecības likuma 68. panta vienpadsmitajā daļā ietvertā prasība par psihiatra konsīlija pārstāvja dalību tiesas sēdē nereti tiek īstenota formāli, un psihiatra klātbūtne ne vienmēr pievieno tiesai reālu saturisku vērtību. Psihiatra dalība tiesas sēdē bieži kļūst par mehānisku procesu, kas neatbilst likuma mērķim - nodrošināt tiesai kvalitatīvu, profesionāli argumentētu medicīnisku viedokli. Tāpat būtiski, ka psihiatru obligāta piedalīšanās tiesas sēdē būtiski ietekmē ārstniecības iestāžu ikdienas darbu un jau tā ierobežotos cilvēkresursus. Psihiatrisko ārstniecības iestāžu kapacitāte ir saspringta, jo vairāku slimnīcu struktūrvienībās trūkst ārstniecības personu un nereti ārsti ir spiesti pārtraukt savu tiešo ārstniecības darbu, lai piedalītos tiesas sēdē, kas savukārt rada papildu slodzi ārstniecības procesam un pagarina citu pacientu izmeklēšanas un konsultāciju gaidīšanas laiku. Šāda prakse nozīmē, ka psihiatrs tiesas sēdes dēļ nevar nodrošināt pierakstītos ambulatoros pieņemšanas laikus, vadīt konsīlijus vai veikt akūtu situāciju izvērtējumus nodaļās.
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Nacionālo psihiskās veselības centru ir izvērtējusi jautājumu par likuma 68. pantā noteiktā tiesas procesa efektivitāti un līdzšinējās diskusijās ir identificēts, ka iespējams atteikties no likuma 68. panta vienpadsmitajā daļā ietvertās prasības visos gadījumos tiesas sēdē uzklausīt psihiatru konsīlija pārstāvi. Vienlaikus atzīts, ka atsevišķos gadījumos speciālista (psihiatra) viedoklis vai papildu skaidrojums tiesai var būt būtisks. Tādējādi secināts, ka likumā būtu nosakāms, ka psihiatru konsīlija pārstāvi tiesa uzklausa, ja tā uzskata to par nepieciešamu, izvērtējot visas tai iesniegtās ziņas un konsīlija atzinumā iekļauto informāciju. Šāds risinājums ļautu ārstniecības iestādēm saudzēt ierobežotos cilvēkresursus, vienlaikus saglabājot iespēju tiesai saņemt profesionālu medicīnisku viedokli gadījumos, kad tas ir nepieciešams.
Ārstniecības likuma 68. panta mērķis ir nodrošināt, ka tiesai ir iespēja iegūt profesionālu, medicīniski pamatotu un precīzu informāciju par personas psihiskās veselības stāvokli, tās bīstamību sev vai citiem un nepieciešamību turpināt psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez pacienta piekrišanas. Tāpat minētā norma paredz pakļaut tiesas kontrolei jautājumu, ar kuru tiek lemts par personas pamattiesību ierobežošanu. Vienlaikus ir konstatējama nekonsekvence starp Ārstniecības likuma 68. panta septiņpadsmitajā un astoņpadsmitajā daļā noteikto. Proti, minētā panta septiņpadsmitā daļa paredz psihiatru konsīlijam tiesības bez tiesneša apstiprinājuma lemt par psihiatriskās palīdzības psihiatriskajā ārstniecības iestādē sniegšanas pacientam bez viņa piekrišanas pārtraukšanu ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tiesneša lēmumā noteiktā termiņa beigām. Savukārt minētā panta astoņpadsmitā daļa paredz tiesas kontroli arī gadījumā, ja psihiatru konsīlijs ir lēmis par psihiatriskās palīdzības psihiatriskajā ārstniecības iestādē sniegšanas pacientam bez viņa piekrišanas pārtraukšanu.
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Nacionālo psihiskās veselības centru, Veselības ministriju un praktizējošiem tiesnešiem ir izvērtējusi jautājumu par tiesas kontroles nepieciešamību gadījumā, ja psihiatru konsīlijs ir lēmis par psihiatriskās palīdzības sniegšanas pārtraukšanu un līdzšinējās diskusijās ir identificēts, ka šādos gadījumos tiesas apstiprinājums psihiatru konsīlija lēmumam nav nepieciešams.
Vienlaikus atzīts, ka tiesnesis apstiprina psihiatru konsīlija lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu uz laiku līdz diviem mēnešiem un gadījumā, ja pacientam psihiatrisko palīdzību turpmāk sniegt nav nepieciešams, viņu jebkurā laikā var izrakstīt no psihiatriskās ārstniecības iestādes, pamatojoties uz psihiatru konsīlija lēmumu. Tiesnesis, apstiprinot psihiatru konsīlija lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez pacienta piekrišanas, vienlaikus lemj par personas pamattiesību ierobežošanu. Savukārt pamats tiesnesim apstiprināt psihiatru konsīlija lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanas pārtraukšanu pirms tiesneša lēmumā noteiktā termiņa beigām nav saskatāms.
Tādējādi secināts, ka no Ārstniecības likuma 68. panta astoņpadsmitās daļas būtu izslēdzams noteikums, ka tiesnesis lemj par psihiatru konsīlija lēmuma apstiprināšanu gadījumos, kad psihiatriskās palīdzības sniegšana pacientam ir pārtraucama.
Šāds risinājums ļautu atrisināt starp Ārstniecības likuma 68. panta septiņpadsmito un astoņpadsmito daļu pastāvošo nekonsekvenci jautājumā par to, vai tiesnesis apstiprina arī psihiatru konsīlija lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanas pārtraukšanu.
Risinājuma apraksts
Lai noteiktu, ka psihiatru konsīlija pārstāvi tiesa uzklausa, ja tā uzskata to par nepieciešamu, izvērtējot visas tai iesniegtās ziņas un konsīlija atzinumā iekļauto informāciju, nepieciešams papildināt likuma 68. panta vienpadsmito daļu pēc vārdiem "konsīlija pārstāvi" ar vārdiem "ja, izvērtējot visas viņa rīcībā iesniegtās ziņas un konsīlija atzinumā iekļauto informāciju, uzskata to par nepieciešamu".
Lai novērstu starp Ārstniecības likuma 68. panta septiņpadsmito un astoņpadsmito daļu pastāvošo nekonsekvenci jautājumā par to, vai tiesnesis apstiprina arī psihiatru konsīlija lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanas pārtraukšanu, nepieciešams izslēgt Ārstniecības likuma 68. panta astoņpadsmitajā daļā vārdus "vai par šīs palīdzības pārtraukšanu".
Lai novērstu starp Ārstniecības likuma 68. panta septiņpadsmito un astoņpadsmito daļu pastāvošo nekonsekvenci jautājumā par to, vai tiesnesis apstiprina arī psihiatru konsīlija lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanas pārtraukšanu, nepieciešams izslēgt Ārstniecības likuma 68. panta astoņpadsmitajā daļā vārdus "vai par šīs palīdzības pārtraukšanu".
Problēmas apraksts
8. Vienotas slimnīcu valsts informācijas sistēmas nepieciešamība
Vienotas slimnīcu valsts informācijas sistēmas izveide ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu, kvalitatīvu un pacientcentrētu veselības aprūpes sistēmas darbību valstī. Šobrīd dažādās ārstniecības iestādēs izmantotās informācijas sistēmas ir fragmentētas, savstarpēji nepietiekami savietojamas vai pilnībā nesavienojamas, kas negatīvi ietekmē gan datu apriti, gan veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti.
Vienotas informācijas sistēmas nepieciešamības galvenie aspekti:
Datu pieejamības uzlabošana: vienota sistēma nodrošinās veselības aprūpes speciālistiem savlaicīgu un pilnvērtīgu piekļuvi pacientu medicīniskajai informācijai neatkarīgi no ārstniecības iestādes.
Pacientu drošības paaugstināšana: centralizēta un aktuāla informācija samazinās medicīnisko kļūdu risku (piemēram, zāļu mijiedarbība, dubultizmeklējumi).
Efektīvāka resursu izmantošana: tiks samazināta administratīvais slogs un dubultā datu ievade, kā arī optimizēta veselības aprūpes pakalpojumu plānošana.
Datu kvalitātes nodrošināšana: vienota pieeja datu ievadei uzlabos datu kvalitāti, salīdzināmību un izmantojamību politikas plānošanā.
Vienotas IS izveide risina būtiskas veselības aprūpes sistēmas problēmas – sadrumstalotību, datu nepieejamību un ierobežotu analītiku. Vienota informācijas sistēma nodrošinās kvalitatīvāku pacientu aprūpi, efektīvāku resursu izmantošanu un datos balstītu lēmumu pieņemšanu, vienlaikus stiprinot veselības nozares digitālo transformāciju. Tajā tiks integrēta klīniskā informācija un biznesa procesi: vienotā IS būs vienota platforma, kas ietvers gan pacientu klīnisko informāciju (piemēram, diagnozes, izmeklējumus, ārstēšanas plānus), gan ārstniecības iestāžu darbības (biznesa) procesus (piemēram, pacientu plūsmu vadību, resursu plānošanu, pierakstu, norēķinus un atskaites), nodrošinot to savstarpēju sasaisti un efektīvu pārvaldību.
Vienotas slimnīcu valsts informācijas sistēmas izveide ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu, kvalitatīvu un pacientcentrētu veselības aprūpes sistēmas darbību valstī. Šobrīd dažādās ārstniecības iestādēs izmantotās informācijas sistēmas ir fragmentētas, savstarpēji nepietiekami savietojamas vai pilnībā nesavienojamas, kas negatīvi ietekmē gan datu apriti, gan veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti.
Vienotas informācijas sistēmas nepieciešamības galvenie aspekti:
Datu pieejamības uzlabošana: vienota sistēma nodrošinās veselības aprūpes speciālistiem savlaicīgu un pilnvērtīgu piekļuvi pacientu medicīniskajai informācijai neatkarīgi no ārstniecības iestādes.
Pacientu drošības paaugstināšana: centralizēta un aktuāla informācija samazinās medicīnisko kļūdu risku (piemēram, zāļu mijiedarbība, dubultizmeklējumi).
Efektīvāka resursu izmantošana: tiks samazināta administratīvais slogs un dubultā datu ievade, kā arī optimizēta veselības aprūpes pakalpojumu plānošana.
Datu kvalitātes nodrošināšana: vienota pieeja datu ievadei uzlabos datu kvalitāti, salīdzināmību un izmantojamību politikas plānošanā.
Vienotas IS izveide risina būtiskas veselības aprūpes sistēmas problēmas – sadrumstalotību, datu nepieejamību un ierobežotu analītiku. Vienota informācijas sistēma nodrošinās kvalitatīvāku pacientu aprūpi, efektīvāku resursu izmantošanu un datos balstītu lēmumu pieņemšanu, vienlaikus stiprinot veselības nozares digitālo transformāciju. Tajā tiks integrēta klīniskā informācija un biznesa procesi: vienotā IS būs vienota platforma, kas ietvers gan pacientu klīnisko informāciju (piemēram, diagnozes, izmeklējumus, ārstēšanas plānus), gan ārstniecības iestāžu darbības (biznesa) procesus (piemēram, pacientu plūsmu vadību, resursu plānošanu, pierakstu, norēķinus un atskaites), nodrošinot to savstarpēju sasaisti un efektīvu pārvaldību.
Risinājuma apraksts
Lai varētu veidot Vienoto slimnīcu informācijas sistēmu, nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka vienotas slimnīcu valsts informācijas sistēmas pārzini un turētāju, tajā iekļaujamās informācijas apjomu un apstrādes kārtību. Lai varētu izdot Ministru kabineta noteikumus, Likumprojekts papildina Ārstniecības likuma 78. pantu ar devīto daļu ar deleģējumu Ministru kabinetam izdot minētos noteikumus, savukārt, Pārejas noteikumi nosaka, ka MK minēto noteikumu projektu izdod līdz 2027.gada 30.decembrim.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- sabiedrība kopumā
- skaistumkopšanas pakalpojumu patērētāji
- fiziskas personas - saimnieciskās darbības veicēji, kuru filiāles, struktūrvienību nosaukumos (firmas), izkārtnēs un tīmekļa vietnēs likuma spēkā stāšanās brīdī izmantots vārds/vārdi, kas liecina par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai, bet tas nav ārstniecības pakalpojums
Ietekmes apraksts
Sabiedrība kopumā:
Nosakot tehniskās un drošības prasības pacientu datu apstrādes sistēmām un ieviešot to licencēšanu, tiks stiprināta personu veselības datu aizsardzība pacientu datu apstrādes informācijas sistēmās.
Slimību profilakses un kontroles centrs uztur Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzi. Datubāzē tiek apkopota informācija par Latvijas iedzīvotāju un Latvijā mirušo ārvalstnieku medicīniskajiem nāves cēloņiem. Ar Likumprojektu tiek paredzēts, ka tiek izdoti atsevišķi Ministru kabineta noteikumi atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likumā noteiktajam. Sabiedrība tiek informēta par Ministru kabineta noteikumu izstrādi. Izmaiņas sabiedrībai kopumā nav paredzētas - nav plānotas izmaiņas datubāzes datu avotos.
Skaistumkopšanas pakalpojumu patērētāji:
Tiks mazinātas iespējas, izmantojot firmas, filiāles vai struktūrvienības nosaukumu,tīmekļa vietnes nosaukumu, maldināt skaistumkopšanas pakalpojumu patērētājus par augstākas kvalifikācijas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu uzņēmumā nekā patiesībā.
fiziskas personas - saimnieciskās darbības veicēji, kuru filiāles, struktūrvienību nosaukumos (firmas), izkārtnēs un tīmekļa vietnēs likuma spēkā stāšanās brīdī izmantots vārds/vārdi, kas liecina par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai, bet tas nav ārstniecības pakalpojums - pēc šī likumprojekta 4. panta spēkā stāšanās būs jānodrošina komersanta nosaukuma un/vai izkārtnes vai tīmekļvietnes nosaukuma maiņa, vai attiecīgi jāpaplašina sniegto pakalpojumu klāsts, iekļaujot ārstniecības pakalpojumus, lai nosaukums atbilstu sniegto pakalpojumu tvērumam.
Nosakot tehniskās un drošības prasības pacientu datu apstrādes sistēmām un ieviešot to licencēšanu, tiks stiprināta personu veselības datu aizsardzība pacientu datu apstrādes informācijas sistēmās.
Slimību profilakses un kontroles centrs uztur Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzi. Datubāzē tiek apkopota informācija par Latvijas iedzīvotāju un Latvijā mirušo ārvalstnieku medicīniskajiem nāves cēloņiem. Ar Likumprojektu tiek paredzēts, ka tiek izdoti atsevišķi Ministru kabineta noteikumi atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likumā noteiktajam. Sabiedrība tiek informēta par Ministru kabineta noteikumu izstrādi. Izmaiņas sabiedrībai kopumā nav paredzētas - nav plānotas izmaiņas datubāzes datu avotos.
Skaistumkopšanas pakalpojumu patērētāji:
Tiks mazinātas iespējas, izmantojot firmas, filiāles vai struktūrvienības nosaukumu,tīmekļa vietnes nosaukumu, maldināt skaistumkopšanas pakalpojumu patērētājus par augstākas kvalifikācijas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu uzņēmumā nekā patiesībā.
fiziskas personas - saimnieciskās darbības veicēji, kuru filiāles, struktūrvienību nosaukumos (firmas), izkārtnēs un tīmekļa vietnēs likuma spēkā stāšanās brīdī izmantots vārds/vārdi, kas liecina par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai, bet tas nav ārstniecības pakalpojums - pēc šī likumprojekta 4. panta spēkā stāšanās būs jānodrošina komersanta nosaukuma un/vai izkārtnes vai tīmekļvietnes nosaukuma maiņa, vai attiecīgi jāpaplašina sniegto pakalpojumu klāsts, iekļaujot ārstniecības pakalpojumus, lai nosaukums atbilstu sniegto pakalpojumu tvērumam.
Juridiskās personas
- pacientu datu apstrādes sistēmu izstrādātāji un īpašnieki
- komersanti (SIA), kuru filiāles, struktūrvienību nosaukumos (firmas), izkārtnēs un tīmekļa vietnēs likuma spēkā stāšanās brīdī izmantots vārds/vārdi, kas liecina par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai, bet tas nav ārstniecības pakalpojums
- individuālie komersanti, kuru filiāles, struktūrvienību nosaukumos (firmas), izkārtnēs un tīmekļa vietnēs likuma spēkā stāšanās brīdī izmantots vārds/vārdi, kas liecina par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai, bet tas nav ārstniecības pakalpojums
Ietekmes apraksts
Ārstniecības iestādes:
No 2030. gada 1. janvāra piekļuvei e-veselības sistēmai varēs izmantot tikai tādas pacienta datu apstrādes informācijas sistēmas, kas būs saņēmušas SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" licenci.
Pacientu datu apstrādes sistēmu izstrādātāji un īpašnieki:
No 2030. gada 1. janvāra būs jānodrošina ārstniecības iestāžu pacientu datu apstrādes sistēmu atbilstība Ministru kabineta noteikumos noteiktajām tehniskajām un drošības prasībām un jāsaņem SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" izsniegta licence.
SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs":
Veiks ārstniecības iestāžu pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu licencēšanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām, tai skaitā Centrs izsniegs, pagarinās, apturēs, atjaunos un anulēs licenci, kas apliecina pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas atbilstību drošības un tehniskajām prasībām.
Komersanti (SIA un individuālie komersanti), kuru nosaukumos, to filiāļu, struktūrvienību nosaukumos, kā arī saimnieciskās darbības veicēji, kuru nosaukumos un /vai izkārtnēs un/ vai tīmekļa vietnēs likuma spēkā stāšanās brīdī izmantots vārds/vārdi, kas liecina par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai, bet tas nav ārstniecības pakalpojums:
Šiem uzņēmumiem 12 mēnešu laikā pēc šī likumprojekta 4. panta spēkā stāšanās būs jānodrošina komersanta nosaukuma un/vai izkārtnes vai tīmekļvietnes nosaukuma maiņa, vai attiecīgi jāpaplašina sniegto pakalpojumu klāsts, iekļaujot ārstniecības paklapojumus, lai nosaukums atbilstu sniegto pakalpojumu tvērumam.
Komersanti/ saimnieciskās darbības veicēji, kas vēlēsies sniegt pakalpojumus cilvēka veselībai, bet ne ārstniecības pakalpojumus:
Reģistrējot komersanta nosaukumu, nedrīkstēs nosaukumā un/vai izkārtnē izvēlēties vārdu vai vārdus, kas liecina par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja tādi netiks sniegti.
No 2030. gada 1. janvāra piekļuvei e-veselības sistēmai varēs izmantot tikai tādas pacienta datu apstrādes informācijas sistēmas, kas būs saņēmušas SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" licenci.
Pacientu datu apstrādes sistēmu izstrādātāji un īpašnieki:
No 2030. gada 1. janvāra būs jānodrošina ārstniecības iestāžu pacientu datu apstrādes sistēmu atbilstība Ministru kabineta noteikumos noteiktajām tehniskajām un drošības prasībām un jāsaņem SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" izsniegta licence.
SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs":
Veiks ārstniecības iestāžu pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu licencēšanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām, tai skaitā Centrs izsniegs, pagarinās, apturēs, atjaunos un anulēs licenci, kas apliecina pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas atbilstību drošības un tehniskajām prasībām.
Komersanti (SIA un individuālie komersanti), kuru nosaukumos, to filiāļu, struktūrvienību nosaukumos, kā arī saimnieciskās darbības veicēji, kuru nosaukumos un /vai izkārtnēs un/ vai tīmekļa vietnēs likuma spēkā stāšanās brīdī izmantots vārds/vārdi, kas liecina par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai, bet tas nav ārstniecības pakalpojums:
Šiem uzņēmumiem 12 mēnešu laikā pēc šī likumprojekta 4. panta spēkā stāšanās būs jānodrošina komersanta nosaukuma un/vai izkārtnes vai tīmekļvietnes nosaukuma maiņa, vai attiecīgi jāpaplašina sniegto pakalpojumu klāsts, iekļaujot ārstniecības paklapojumus, lai nosaukums atbilstu sniegto pakalpojumu tvērumam.
Komersanti/ saimnieciskās darbības veicēji, kas vēlēsies sniegt pakalpojumus cilvēka veselībai, bet ne ārstniecības pakalpojumus:
Reģistrējot komersanta nosaukumu, nedrīkstēs nosaukumā un/vai izkārtnē izvēlēties vārdu vai vārdus, kas liecina par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja tādi netiks sniegti.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
pacientu datu apstrādes sistēmu izstrādātāji un īpašnieki
78.panta sestā daļa
Šobrīd nav iespējams veikt aprēķinus, jo nav zināmas MK noteikumos ietveramās prasības licences saņemšanai. Administratīvais slogs tiks rēķināts attiecīgajos MK noteikumos.
komersanti (SIA), kuru filiāles, struktūrvienību nosaukumos (firmas), izkārtnēs un tīmekļa vietnēs likuma spēkā stāšanās brīdī izmantots vārds/vārdi, kas liecina par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai, bet tas nav ārstniecības pakalpojums
palielinās
Vērtības nozīme:
11,85
Stundas likme izvēlēta atbilstoši vid_nostr_h_sk_un_vid_h_tarifa_likme_2025.xlsx 94.ierakstam - organizāciju darbība (11,85 euro/h)
4,16
patērētajā laikā iekļauts laiks, kas nepieciešamas iesnieguma aizpildīšanai (vidēji 16 min) un laiks izkārtnes vizuālas skices vai fotomontāžas izgatavošanai/ saskaņošanai ar izgatavotāju
1
Līdz šim šādu objektu uzraudzība nav tikusi veikta, tādēļ nav pieejami dati par to, cik uzņēmumu šobrīd neatbilst likumprojektā noteiktajām prasībām. Turklāt uzņēmumiem pastāv alternatīva - papildināt sniegto pakalpojumu klāstu, lai uzņēmuma nosaukums atbilstu sniegto pakalpojumu tvērumam. Vienlaikus, minētās prasības iekļaušana Ārstniecības likuma grozījumos izriet no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam 4.5.3. pasākuma "Ierobežot vārda "klīnika" un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, lietošanu uzņēmumu nosaukumos, ja tā darbība nav ar to saistīta."
Līdz ar to aprēķins veikts par vienu gadījumu
1,0
Līdz šim šādu objektu uzraudzība nav tikusi veikta, tādēļ nav pieejami dati par to, cik uzņēmumu šobrīd neatbilst likumprojektā noteiktajām prasībām. Turklāt uzņēmumiem pastāv alternatīva - papildināt sniegto pakalpojumu klāstu, lai uzņēmuma nosaukums atbilstu sniegto pakalpojumu tvērumam. Vienlaikus, minētās prasības iekļaušana Ārstniecības likuma grozījumos izriet no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam 4.5.3. pasākuma "Ierobežot vārda "klīnika" un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, lietošanu uzņēmumu nosaukumos, ja tā darbība nav ar to saistīta."
Līdz ar to aprēķins veikts par vienu gadījumu
49,30
Pārejas noteikumu 50. punkts
Aprēķins veikts uz vienu gadījumu, kad nepieciešams veikt izkārtnes nomaiņu.
4. Persona, kura vēlas izvietot izkārtni, mobilo reklāmu, reklāmas objektu ar piesaisti zemei vai bez tās, tīkla reklāmu, kā arī citu šajos noteikumos neminētu reklāmu (piemēram, gaismas projekciju, afišu, plakātu, sludinājumu) (turpmāk – reklāma vai reklāmas objekts) publiskā vietā vai vietā, kas vērsta pret publisku vietu, iesniedz pašvaldībā saskaņošanai reklāmas vai reklāmas objekta projektu.
5. Šo noteikumu 4. punktā minētais reklāmas vai reklāmas objekta projekts sastāv no:
5.1. iesnieguma, kurā norādīta šāda informācija:
5.1.1. dati par reklāmas devēju un reklāmas izplatītāju: vārds, uzvārds, personas kods, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese (fiziskai personai), nosaukums (firma), reģistrācijas numurs, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese (juridiskai personai);
5.1.2. bankas rekvizīti, lai sagatavotu maksāšanas paziņojumu par pašvaldības nodevu (ja tāda paredzēta pašvaldības saistošajos noteikumos);
5.1.3. reklāmas vai reklāmas objekta izvietošanas adrese (izņemot mobilo reklāmu);
5.1.4. reklāmas vai reklāmas objekta izvietošanas laiks (izņemot izkārtni);
5.2. krāsainas reklāmas vai reklāmas objekta vizuālās skices vai fotomontāžas (divos eksemplāros, ja iesniedz personīgi vai nosūta pa pastu), norādot izmērus un mērogu (mobilai reklāmai mēroga vietā norāda izvietošanas veidu);
5.3. papildefektu raksturojuma (piemēram, apgaismojums, skaņu efekti), ja tādi plānoti;
5.4. citas šajos noteikumos paredzētas informācijas vai dokumentiem.
individuālie komersanti, kuru filiāles, struktūrvienību nosaukumos (firmas), izkārtnēs un tīmekļa vietnēs likuma spēkā stāšanās brīdī izmantots vārds/vārdi, kas liecina par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai, bet tas nav ārstniecības pakalpojums
palielinās
Vērtības nozīme:
7,20
Stundas likme izvēlēta atbilstoši vid_nostr_h_sk_un_vid_h_tarifa_likme_2025.xlsx 9622.ierakstam -Skaistumkopšanas pakalpojumi 7,20 euro/h (ņemot vērā, ka tieši skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji ir tie, kas mēdz izmantot neatbilstošus nosaukumus, piem., Skaistuma klīnika, estētikas klīnika utml.)
4,16
patērētajā laikā iekļauts laiks, kas nepieciešamas iesnieguma aizpildīšanai (vidēji 16 min) un laiks izkārtnes vizuālas skices vai fotomontāžas izgatavošanai/ saskaņošanai ar izgatavotāju
1
Līdz šim šādu objektu uzraudzība nav tikusi veikta, tādēļ nav pieejami dati par to, cik uzņēmumu šobrīd neatbilst likumprojektā noteiktajām prasībām. Turklāt uzņēmumiem pastāv alternatīva - papildināt sniegto pakalpojumu klāstu, lai uzņēmuma nosaukums atbilstu sniegto pakalpojumu tvērumam. Vienlaikus, minētās prasības iekļaušana Ārstniecības likuma grozījumos izriet no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam 4.5.3. pasākuma "Ierobežot vārda "klīnika" un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, lietošanu uzņēmumu nosaukumos, ja tā darbība nav ar to saistīta."
Līdz ar to aprēķins veikts par vienu gadījumu
1,0
Līdz šim šādu objektu uzraudzība nav tikusi veikta, tādēļ nav pieejami dati par to, cik uzņēmumu šobrīd neatbilst likumprojektā noteiktajām prasībām. Turklāt uzņēmumiem pastāv alternatīva - papildināt sniegto pakalpojumu klāstu, lai uzņēmuma nosaukums atbilstu sniegto pakalpojumu tvērumam. Vienlaikus, minētās prasības iekļaušana Ārstniecības likuma grozījumos izriet no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam 4.5.3. pasākuma "Ierobežot vārda "klīnika" un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, lietošanu uzņēmumu nosaukumos, ja tā darbība nav ar to saistīta."
Līdz ar to aprēķins veikts par vienu gadījumu
29,95
Pārejas noteikumu 50.punkts
Aprēķins veikts uz vienu gadījumu, kad nepieciešams veikt izkārtnes nomaiņu.
4. Persona, kura vēlas izvietot izkārtni, mobilo reklāmu, reklāmas objektu ar piesaisti zemei vai bez tās, tīkla reklāmu, kā arī citu šajos noteikumos neminētu reklāmu (piemēram, gaismas projekciju, afišu, plakātu, sludinājumu) (turpmāk – reklāma vai reklāmas objekts) publiskā vietā vai vietā, kas vērsta pret publisku vietu, iesniedz pašvaldībā saskaņošanai reklāmas vai reklāmas objekta projektu.
5. Šo noteikumu 4.punktā minētais reklāmas vai reklāmas objekta projekts sastāv no:
5.1. iesnieguma, kurā norādīta šāda informācija:
5.1.1. dati par reklāmas devēju un reklāmas izplatītāju: vārds, uzvārds, personas kods, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese (fiziskai personai), nosaukums (firma), reģistrācijas numurs, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese (juridiskai personai);
5.1.2. bankas rekvizīti, lai sagatavotu maksāšanas paziņojumu par pašvaldības nodevu (ja tāda paredzēta pašvaldības saistošajos noteikumos);
5.1.3. reklāmas vai reklāmas objekta izvietošanas adrese (izņemot mobilo reklāmu);
5.1.4. reklāmas vai reklāmas objekta izvietošanas laiks (izņemot izkārtni);
5.2. krāsainas reklāmas vai reklāmas objekta vizuālās skices vai fotomontāžas (divos eksemplāros, ja iesniedz personīgi vai nosūta pa pastu), norādot izmērus un mērogu (mobilai reklāmai mēroga vietā norāda izvietošanas veidu);
5.3. papildefektu raksturojuma (piemēram, apgaismojums, skaņu efekti), ja tādi plānoti;
5.4. citas šajos noteikumos paredzētas informācijas vai dokumentiem.
komersanti (SIA), kuru filiāles, struktūrvienību nosaukumos (firmas), izkārtnēs un tīmekļa vietnēs likuma spēkā stāšanās brīdī izmantots vārds/vārdi, kas liecina par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai, bet tas nav ārstniecības pakalpojums
palielinās
Vērtības nozīme:
11,85
Stundas likme izvēlēta atbilstoši vid_nostr_h_sk_un_vid_h_tarifa_likme_2025.xlsx 94.ierakstam - organizāciju darbība (11,85 euro/h)
1,67
Atbilstoši UR tīmekļa vietnē pieejamajai informācijai par pakalpojumu, to ir iespējams iesniegt elektroniski (e-pakalpojums) vai ar pasta starpniecību. Ja tiek izmantots e-pakalpojums, maksājums ir e-pakalpojuma pēdējais solis un atsevišķi nav nepieciešams pievienot informāciju par valsts nodevas apmaksu. Savukārt izmantojot pasta pakalpojumus, nav iespējams aprēķināt patērēto laiku ceļam uz pasta nodaļu, gaidīšanu rindā. Tādēļ aprēķinā iekļautais laiks attiecināms uz iesnieguma veikšanu un valsts nodevas maksājuma veikšanu.
KR18. VEIDLAPĀ komersantam jānorāda -Reģistrācijas numurs, Nosaukums (firma), Izmaiņu būtība (jāieliek ķeksis ¨ Mainījusies firma (komersanta nosaukums) → aizpildīt 5.punktu), jānorāda jaunais nosaukums, Kontaktinformācija, paraksts. Papildus papīra iesniegumā jāaizpilda Informācija par valsts nodevas (par reģistrāciju) maksājumu - informācija par maksātāju, maksājuma datums, maksājuma dokumenta Nr., maksātā summa.
Ņemot vērā, ka dalībnieku sapulces sasaukšanai un norisei patērētais laiks var būtiski variēt atkarībā no dalībnieku skaita un dalībnieku sapulcē izskatāmo jautājumu skaita, aprēķins veikts pieņemot, ka sanāksmē tiek apstiprināta tikai firmas nosaukuma maiņa (attiecīgi tikai 1 grozījums statūtos), un pieņemot, ka šāda sanāksme var norisināties arī attālināti vai rakstiskās procedūras ceļā. Attiecīgi dalībnieku sapulces sasaukšana vidēji nepieciešams 15 (dalībnieku apziņošanai) dalībnieku sapulcei vid. 30 min (ja tiek apspriesti vairāki nosaukumu varianti), 10 min. statūtu grozījuma sagatavošanai un 30 min. dalībnieku sapulces protokola sagatavošanai, 15 min iesnieguma aizpildīšanai un maksājuma veikšanai.
1
Līdz šim šādu objektu uzraudzība nav tikusi veikta, tādēļ nav pieejami dati par to, cik uzņēmumu šobrīd neatbilst likumprojektā noteiktajām prasībām. Turklāt uzņēmumiem pastāv alternatīva - papildināt sniegto pakalpojumu klāstu, lai uzņēmuma nosaukums atbilstu sniegto pakalpojumu tvērumam. Vienlaikus, minētās prasības iekļaušana Ārstniecības likuma grozījumos izriet no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam 4.5.3. pasākuma "Ierobežot vārda "klīnika" un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, lietošanu uzņēmumu nosaukumos, ja tā darbība nav ar to saistīta."
Līdz ar to aprēķins veikts par vienu gadījumu
1,0
Līdz šim šādu objektu uzraudzība nav tikusi veikta, tādēļ nav pieejami dati par to, cik uzņēmumu šobrīd neatbilst likumprojektā noteiktajām prasībām. Turklāt uzņēmumiem pastāv alternatīva - papildināt sniegto pakalpojumu klāstu, lai uzņēmuma nosaukums atbilstu sniegto pakalpojumu tvērumam. Vienlaikus, minētās prasības iekļaušana Ārstniecības likuma grozījumos izriet no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam 4.5.3. pasākuma "Ierobežot vārda "klīnika" un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, lietošanu uzņēmumu nosaukumos, ja tā darbība nav ar to saistīta."
Līdz ar to aprēķins veikts par vienu gadījumu
19,79
Pārejas noteikumu 50.punkts
Aprēķins veikts uz vienu gadījumu, kad nepieciešams UR veikt nosaukuma maiņu atbilstoši UR norādītajai informācijai https://apraksti.ur.gov.lv/lv/registre/nosaukuma-maina/kopsavilkums-0 – Jāiesniedz iesniegums, dalībnieku sapulces protokols vai dalībnieka lēmums, statūtu jaunā redakcija, informācija par valsts nodevas apmaksu
Valsts nodeva 40€ ja reģistrāciju veic trīs darba dienu laikā, 120 euro, ja vienas darba dienas laikā
individuālie komersanti, kuru filiāles, struktūrvienību nosaukumos (firmas), izkārtnēs un tīmekļa vietnēs likuma spēkā stāšanās brīdī izmantots vārds/vārdi, kas liecina par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai, bet tas nav ārstniecības pakalpojums
palielinās
Vērtības nozīme:
7,20
Stundas likme izvēlēta atbilstoši vid_nostr_h_sk_un_vid_h_tarifa_likme_2025.xlsx 9622.ierakstam -Skaistumkopšanas pakalpojumi 7,20 euro/h (ņemot vērā, ka tieši skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji ir tie, kas mēdz izmantot neatbilstošus nosaukumus, piem., Skaistuma klīnika, estētikas klīnika utml.)
0,16
Iesnieguma iesniegšanai nepieciešamais laiks vidēji 10 min. Atbilstoši UR tīmekļa vietnē pieejamajai informācijai par pakalpojumu, to ir iespējams iesniegt elektroniski (e-pakalpojums) vai ar pasta starpniecību. Ja tiek izmantots e-pakalpojums, maksājums ir e-pakalpojuma pēdējais solis un atsevišķi nav nepieciešams pievienot informāciju par valsts nodevas apmaksu. Savukārt izmantojot pasta pakalpojumus, nav iespējams aprēķināt patērēto laiku ceļam uz pasta nodaļu, gaidīšanu rindā. Tādēļ aprēķinā iekļautais laiks attiecināms uz iesnieguma veikšanu un valsts nodevas maksājuma veikšanu.
KR23. VEIDLAPĀ individuālajam komersantam jānorāda -Reģistrācijas numurs, Nosaukums (firma), Izmaiņu būtība (jāieliek ķeksis ¨ Mainījusies firma (komersanta nosaukums) → aizpildīt 6.punktu), jānorāda jaunais nosaukums, pievienotie dokumenti, Kontaktinformācija, paraksts. Papildus papīra iesniegumā jāaizpilda Informācija par valsts nodevas (par reģistrāciju) maksājumu - informācija par maksātāju, maksājuma datums, maksājuma dokumenta Nr., maksātā summa.
1
Līdz šim šādu objektu uzraudzība nav tikusi veikta, tādēļ nav pieejami dati par to, cik uzņēmumu šobrīd neatbilst likumprojektā noteiktajām prasībām. Turklāt uzņēmumiem pastāv alternatīva - papildināt sniegto pakalpojumu klāstu, lai uzņēmuma nosaukums atbilstu sniegto pakalpojumu tvērumam. Vienlaikus, minētās prasības iekļaušana Ārstniecības likuma grozījumos izriet no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam 4.5.3. pasākuma "Ierobežot vārda "klīnika" un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, lietošanu uzņēmumu nosaukumos, ja tā darbība nav ar to saistīta."
Līdz ar to aprēķins veikts par vienu gadījumu
1,0
Līdz šim šādu objektu uzraudzība nav tikusi veikta, tādēļ nav pieejami dati par to, cik uzņēmumu šobrīd neatbilst likumprojektā noteiktajām prasībām. Turklāt uzņēmumiem pastāv alternatīva - papildināt sniegto pakalpojumu klāstu, lai uzņēmuma nosaukums atbilstu sniegto pakalpojumu tvērumam. Vienlaikus, minētās prasības iekļaušana Ārstniecības likuma grozījumos izriet no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam 4.5.3. pasākuma "Ierobežot vārda "klīnika" un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, lietošanu uzņēmumu nosaukumos, ja tā darbība nav ar to saistīta."
Līdz ar to aprēķins veikts par vienu gadījumu
1,15
Pārejas noteikumu 50. punkts
Aprēķins veikts uz vienu gadījumu, kad nepieciešams UR veikt nosaukuma maiņu atbilstoši UR norādītajai informācijai https://apraksti.ur.gov.lv/lv/registre/nosaukuma-maina/kopsavilkums – Jāiesniedz iesniegums, informācija par valsts nodevas apmaksu
Ja reģistrāciju veic trīs darbdienu laikā Valsts nodeva par vienu izmaiņu 20,00 euro
Valsts nodeva par divām vai vairāk izmaiņām 30,00 euro Ja reģistrāciju veic vienas darbdienas laikā Valsts nodeva par vienu izmaiņu 60,00 euro Valsts nodeva par divām vai vairāk izmaiņām 90,00 euro
Kopā
100,19
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Patērētais laiks - stundās
Aprēķinu skaidrojums
sabiedrība kopumā
neietekmē
skaistumkopšanas pakalpojumu patērētāji
neietekmē
fiziskas personas - saimnieciskās darbības veicēji, kuru filiāles, struktūrvienību nosaukumos (firmas), izkārtnēs un tīmekļa vietnēs likuma spēkā stāšanās brīdī izmantots vārds/vārdi, kas liecina par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai, bet tas nav ārstniecības pakalpojums
palielinās
Vērtības nozīme:
0,08
iesnieguma iesniegšanai EDS nepieciešamais laiks vidēji 5 min.
1
Līdz šim šādu objektu uzraudzība nav tikusi veikta, tādēļ nav pieejami dati par to, cik uzņēmumu šobrīd neatbilst likumprojektā noteiktajām prasībām. Turklāt uzņēmumiem pastāv alternatīva - papildināt sniegto pakalpojumu klāstu, lai uzņēmuma nosaukums atbilstu sniegto pakalpojumu tvērumam. Vienlaikus, minētās prasības iekļaušana Ārstniecības likuma grozījumos izriet no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam 4.5.3. pasākuma "Ierobežot vārda "klīnika" un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, lietošanu uzņēmumu nosaukumos, ja tā darbība nav ar to saistīta."
Līdz ar to aprēķins veikts par vienu gadījumu
1,0
Līdz šim šādu objektu uzraudzība nav tikusi veikta, tādēļ nav pieejami dati par to, cik uzņēmumu šobrīd neatbilst likumprojektā noteiktajām prasībām. Turklāt uzņēmumiem pastāv alternatīva - papildināt sniegto pakalpojumu klāstu, lai uzņēmuma nosaukums atbilstu sniegto pakalpojumu tvērumam. Vienlaikus, minētās prasības iekļaušana Ārstniecības likuma grozījumos izriet no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam 4.5.3. pasākuma "Ierobežot vārda "klīnika" un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, lietošanu uzņēmumu nosaukumos, ja tā darbība nav ar to saistīta."
Līdz ar to aprēķins veikts par vienu gadījumu
0,08
Pārejas noteikumu 50. punkts
Aprēķins veikts uz vienu gadījumu, kad nepieciešams VID veikt izmaiņas saimnieciskās darbības veicēja struktūrvienības (t.sk. tīmekļvietnes) nosaukumā -
Nepieciešams VID iesniegt iesniegumu atbilstoši
Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumu Nr. 537 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā" 6. pielikumam
fiziskas personas - saimnieciskās darbības veicēji, kuru filiāles, struktūrvienību nosaukumos (firmas), izkārtnēs un tīmekļa vietnēs likuma spēkā stāšanās brīdī izmantots vārds/vārdi, kas liecina par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai, bet tas nav ārstniecības pakalpojums
palielinās
Vērtības nozīme:
4,16
patērētajā laikā iekļauts laiks, kas nepieciešamas iesnieguma aizpildīšanai (vidēji 16 min) un laiks izkārtnes vizuālas skices vai fotomontāžas izgatavošanai/ saskaņošanai ar izgatavotāju
1
Līdz šim šādu objektu uzraudzība nav tikusi veikta, tādēļ nav pieejami dati par to, cik uzņēmumu šobrīd neatbilst likumprojektā noteiktajām prasībām. Turklāt uzņēmumiem pastāv alternatīva - papildināt sniegto pakalpojumu klāstu, lai uzņēmuma nosaukums atbilstu sniegto pakalpojumu tvērumam. Vienlaikus, minētās prasības iekļaušana Ārstniecības likuma grozījumos izriet no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam 4.5.3. pasākuma "Ierobežot vārda "klīnika" un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, lietošanu uzņēmumu nosaukumos, ja tā darbība nav ar to saistīta."
Līdz ar to aprēķins veikts par vienu gadījumu
1,0
Līdz šim šādu objektu uzraudzība nav tikusi veikta, tādēļ nav pieejami dati par to, cik uzņēmumu šobrīd neatbilst likumprojektā noteiktajām prasībām. Turklāt uzņēmumiem pastāv alternatīva - papildināt sniegto pakalpojumu klāstu, lai uzņēmuma nosaukums atbilstu sniegto pakalpojumu tvērumam. Vienlaikus, minētās prasības iekļaušana Ārstniecības likuma grozījumos izriet no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam 4.5.3. pasākuma "Ierobežot vārda "klīnika" un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, lietošanu uzņēmumu nosaukumos, ja tā darbība nav ar to saistīta."
Līdz ar to aprēķins veikts par vienu gadījumu
4,16
Pārejas noteikumu 50. punkts
Aprēķins veikts uz vienu gadījumu, kad nepieciešams veikt izkārtnes nomaiņu.
4. Persona, kura vēlas izvietot izkārtni, mobilo reklāmu, reklāmas objektu ar piesaisti zemei vai bez tās, tīkla reklāmu, kā arī citu šajos noteikumos neminētu reklāmu (piemēram, gaismas projekciju, afišu, plakātu, sludinājumu) (turpmāk – reklāma vai reklāmas objekts) publiskā vietā vai vietā, kas vērsta pret publisku vietu, iesniedz pašvaldībā saskaņošanai reklāmas vai reklāmas objekta projektu.
5. Šo noteikumu 4. punktā minētais reklāmas vai reklāmas objekta projekts sastāv no:
5.1. iesnieguma, kurā norādīta šāda informācija:
5.1.1. dati par reklāmas devēju un reklāmas izplatītāju: vārds, uzvārds, personas kods, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese (fiziskai personai), nosaukums (firma), reģistrācijas numurs, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese (juridiskai personai);
5.1.2. bankas rekvizīti, lai sagatavotu maksāšanas paziņojumu par pašvaldības nodevu (ja tāda paredzēta pašvaldības saistošajos noteikumos);
5.1.3. reklāmas vai reklāmas objekta izvietošanas adrese (izņemot mobilo reklāmu);
5.1.4. reklāmas vai reklāmas objekta izvietošanas laiks (izņemot izkārtni);
5.2. krāsainas reklāmas vai reklāmas objekta vizuālās skices vai fotomontāžas (divos eksemplāros, ja iesniedz personīgi vai nosūta pa pastu), norādot izmērus un mērogu (mobilai reklāmai mēroga vietā norāda izvietošanas veidu);
5.3. papildefektu raksturojuma (piemēram, apgaismojums, skaņu efekti), ja tādi plānoti;
5.4. citas šajos noteikumos paredzētas informācijas vai dokumentiem.
Kopā
4,24
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme vai dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas izdevumi - euro
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Izlietotie naudas līdzekļi - euro
Aprēķinu skaidrojums
sabiedrība kopumā
neietekmē
skaistumkopšanas pakalpojumu patērētāji
neietekmē
fiziskas personas - saimnieciskās darbības veicēji, kuru filiāles, struktūrvienību nosaukumos (firmas), izkārtnēs un tīmekļa vietnēs likuma spēkā stāšanās brīdī izmantots vārds/vārdi, kas liecina par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai, bet tas nav ārstniecības pakalpojums
palielinās
Vērtības nozīme:
2,38
Patērētais laiks Pieteikumu iesniegšanai (tai skaitā domēnvārdu pārbaudei un maksājumu veikšanai) vidēji pieņemts 20 min. jeb 0.33h
procesa apraksts pieejams
https://www.nic.lv/lv/ka-registret-domena-vardu
Stundas likme izvēlēta atbilstoši vid_nostr_h_sk_un_vid_h_tarifa_likme_2025.xlsx 9622.ierakstam -Skaistumkopšanas pakalpojumi 7,20 euro/h
1
Līdz šim šādu objektu uzraudzība nav tikusi veikta, tādēļ nav pieejami dati par to, cik uzņēmumu šobrīd neatbilst likumprojektā noteiktajām prasībām. Turklāt uzņēmumiem pastāv alternatīva - papildināt sniegto pakalpojumu klāstu, lai uzņēmuma nosaukums atbilstu sniegto pakalpojumu tvērumam. Vienlaikus, minētās prasības iekļaušana Ārstniecības likuma grozījumos izriet no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam 4.5.3. pasākuma "Ierobežot vārda "klīnika" un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, lietošanu uzņēmumu nosaukumos, ja tā darbība nav ar to saistīta."
Līdz ar to aprēķins veikts par vienu gadījumu
1,0
Līdz šim šādu objektu uzraudzība nav tikusi veikta, tādēļ nav pieejami dati par to, cik uzņēmumu šobrīd neatbilst likumprojektā noteiktajām prasībām. Turklāt uzņēmumiem pastāv alternatīva - papildināt sniegto pakalpojumu klāstu, lai uzņēmuma nosaukums atbilstu sniegto pakalpojumu tvērumam. Vienlaikus, minētās prasības iekļaušana Ārstniecības likuma grozījumos izriet no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam 4.5.3. pasākuma "Ierobežot vārda "klīnika" un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, lietošanu uzņēmumu nosaukumos, ja tā darbība nav ar to saistīta."
Līdz ar to aprēķins veikts par vienu gadījumu
2,38
Pārejas noteikumu 50. punkts
Aprēķins veikts uz vienu gadījumu, kad nepieciešams veikt tīmekļvietnes nosaukuma maiņu (reģistrētam .lv domēna vārdam nosaukumu mainīt nevar, ir jāreģistrē jauns .lv domēna vārds)
maksa par tradicionālā domēna vārda reģistrāciju un uzturēšanu ir 14,52 euro par vienu gadu, ieskaitot 21% PVN.
latviskā domēna vārda reģistrāciju ir 10,16 euro ieskaitot 21% PVN. https://www.nic.lv/lv/buj-maksa-un-norekini
fiziskas personas - saimnieciskās darbības veicēji, kuru filiāles, struktūrvienību nosaukumos (firmas), izkārtnēs un tīmekļa vietnēs likuma spēkā stāšanās brīdī izmantots vārds/vārdi, kas liecina par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai, bet tas nav ārstniecības pakalpojums
Kopā
2,38
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
365,52
sabiedrība kopumā
Nē
skaistumkopšanas pakalpojumu patērētāji
Nē
fiziskas personas - saimnieciskās darbības veicēji, kuru filiāles, struktūrvienību nosaukumos (firmas), izkārtnēs un tīmekļa vietnēs likuma spēkā stāšanās brīdī izmantots vārds/vārdi, kas liecina par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai, bet tas nav ārstniecības pakalpojums
Jā
Vērtības nozīme:
14,52
maksa par tradicionālā domēna vārda reģistrāciju un uzturēšanu ir 14,52 euro par veinu gadu, ieskaitot 21% PVN.
latviskā domēna vārda reģistrāciju ir 10,16 euro ieskaitot 21% PVN. https://www.nic.lv/lv/buj-maksa-un-norekini
1
tā kā prasība izriet no nosacījumu ievērošanas, tad aprēķins veikts par vienu gadījumu, kad saistībā ar neatbilstošu vārdu/vārdiem nosaukumā ir nepieciešama tā nomaiņa
14,52
Pārejas noteikumu 50. punkts
Aprēķins veikts uz vienu gadījumu, kad nepieciešams veikt tīmekļvietnes nosaukuma maiņu (reģistrētam .lv domēna vārdam nosaukumu mainīt nevar, ir jāreģistrē jauns .lv domēna vārds), jo ne visiem pakalpojumu sniedzējiem ir sava tīmekļvietne (tāpēc nav iespējams noteikt kopējo tīmekļvietņu skaitu, kurām varētu būt nepieciešams mainīt nosaukumu pēc likuma 55. panta trešās daļas spēkā stāšanās.
Maksa par tradicionālā domēna vārda reģistrāciju un uzturēšanu ir 14,52 euro par vienu gadu, ieskaitot 21% PVN.
Latviskā domēna vārda reģistrāciju ir 10,16 euro ieskaitot 21% PVN. https://www.nic.lv/lv/buj-maksa-un-norekini
fiziskas personas - saimnieciskās darbības veicēji, kuru filiāles, struktūrvienību nosaukumos (firmas), izkārtnēs un tīmekļa vietnēs likuma spēkā stāšanās brīdī izmantots vārds/vārdi, kas liecina par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai, bet tas nav ārstniecības pakalpojums
Jā
Vērtības nozīme:
351,00
Izmaksu aprēķinā izmantota informācija no datu avotiem:
Reklāmas Izkārtne Rīgā un Latvijā ► Cenas un Klientu Atsauksmes ✔️ GetaPro.lv - norādītās cenas 25-5000 euro/m2
un
Neons – Maraprint
Nelieli - vienkārši izstrādājumi, kas sastāv no viena vārda vai simbola līdz 40 cm, no 300 euro
Šajā gadījumā izkārtnes izmērs pieņemts 0,16m2
vidējās izmaksas par m2 ir 2 512.50 euri, izkārtnes vidējās izmaksas sanāk 351 euro
(2512.5,*0,16=402 euro,
(402+300)/2=351 euro)
1
tā kā prasība izriet no nosacījumu ievērošanas, tad aprēķins veikts par vienu gadījumu, kad saistībā ar neatbilstošu vārdu/vārdiem nosaukumā ir nepieciešama tā nomaiņa
351,00
Pārejas noteikumu 50. punkts
Aprēķins veikts uz vienu gadījumu, kad nepieciešams veikt izkārtnes nomaiņu
*ņemot vērā, ka izkārtnes var būt dažāda izmēra, šajā gadījumā izvēlēts izkārtnes izmērs - Nelieli - vienkārši izstrādājumi, kas sastāv no viena vārda vai simbola līdz 40 cm
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
29,04
pacientu datu apstrādes sistēmu izstrādātāji un īpašnieki
78.panta sestā daļa
Šobrīd nav iespējams veikt aprēķinus, jo nav zināmas Ministru kabineta noteikumos ietveramās prasības. Atbilstības izmaksas tiks rēķinātas attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos.
komersanti (SIA), kuru filiāles, struktūrvienību nosaukumos (firmas), izkārtnēs un tīmekļa vietnēs likuma spēkā stāšanās brīdī izmantots vārds/vārdi, kas liecina par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai, bet tas nav ārstniecības pakalpojums
Jā
Vērtības nozīme:
14,52
maksa par tradicionālā domēna vārda reģistrāciju un uzturēšanu ir 14,52 euro par vienu gadu, ieskaitot 21% PVN.
latviskā domēna vārda reģistrāciju ir 10,16 euro ieskaitot 21% PVN. https://www.nic.lv/lv/buj-maksa-un-norekini
1
tā kā prasība izriet no nosacījumu ievērošanas, tad aprēķins veikts par vienu gadījumu, kad saistībā ar neatbilstošu vārdu/vārdiem nosaukumā ir nepieciešama tā nomaiņa
14,52
Pārejas noteikumu 50. punkts
Aprēķins veikts uz vienu gadījumu, kad nepieciešams veikt tīmekļvietnes nosaukuma maiņu (reģistrētam .lv domēna vārdam nosaukumu mainīt nevar, ir jāreģistrē jauns .lv domēna vārds), jo ne visiem pakalpojumu sniedzējiem ir sava tīmekļvietne (tāpēc nav iespējams noteikt kopējo tīmekļvietņu skaitu, kurām varētu būt nepieciešams mainīt nosaukumu pēc likuma 55. panta trešās daļas spēkā stāšanās.
Maksa par tradicionālā domēna vārda reģistrāciju un uzturēšanu ir 14,52 euro par vienu gadu, ieskaitot 21% PVN.
Latviskā domēna vārda reģistrāciju ir 10,16 euro ieskaitot 21% PVN. https://www.nic.lv/lv/buj-maksa-un-norekini
individuālie komersanti, kuru filiāles, struktūrvienību nosaukumos (firmas), izkārtnēs un tīmekļa vietnēs likuma spēkā stāšanās brīdī izmantots vārds/vārdi, kas liecina par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai, bet tas nav ārstniecības pakalpojums
Jā
Vērtības nozīme:
14,52
maksa par tradicionālā domēna vārda reģistrāciju un uzturēšanu ir 14,52 euro par vienu gadu, ieskaitot 21% PVN.
latviskā domēna vārda reģistrāciju ir 10,16 euro ieskaitot 21% PVN. https://www.nic.lv/lv/buj-maksa-un-norekini
1
tā kā prasība izriet no nosacījumu ievērošanas, tad aprēķins veikts par vienu gadījumu, kad saistībā ar neatbilstošu vārdu/vārdiem nosaukumā ir nepieciešama tā nomaiņa
14,52
Pārejas noteikumu 50. punkts
Aprēķins veikts uz vienu gadījumu, kad nepieciešams veikt tīmekļvietnes nosaukuma maiņu (reģistrētam .lv domēna vārdam nosaukumu mainīt nevar, ir jāreģistrē jauns .lv domēna vārds), jo ne visiem pakalpojumu sniedzējiem ir sava tīmekļvietne (tāpēc nav iespējams noteikt kopējo tīmekļvietņu skaitu, kurām varētu būt nepieciešams mainīt nosaukumu pēc likuma 55. panta trešās daļas spēkā stāšanās.
Maksa par tradicionālā domēna vārda reģistrāciju un uzturēšanu ir 14,52 euro par 1 gadu, ieskaitot 21% PVN.
Latviskā domēna vārda reģistrāciju ir 10,16 euro ieskaitot 21% PVN. https://www.nic.lv/lv/buj-maksa-un-norekini
komersanti (SIA), kuru filiāles, struktūrvienību nosaukumos (firmas), izkārtnēs un tīmekļa vietnēs likuma spēkā stāšanās brīdī izmantots vārds/vārdi, kas liecina par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai, bet tas nav ārstniecības pakalpojums
individuālie komersanti, kuru filiāles, struktūrvienību nosaukumos (firmas), izkārtnēs un tīmekļa vietnēs likuma spēkā stāšanās brīdī izmantots vārds/vārdi, kas liecina par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai, bet tas nav ārstniecības pakalpojums
Kopā
394,56
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumi valsts informācijas sistēmai "Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu informācijas sistēma"
Pamatojums un apraksts
Likumprojekta 2. pantā noteiktā deleģējuma izpilde. Lai pierādījumos balstītai sabiedrības veselības politikai un efektīvai resursu plānošanai, sagatavotu valsts oficiālo statistiku par mirušajiem un nodrošinātu nāves cēloņu datu pieejamību zinātniskajai pētniecībai objektīvas un salīdzināmas informācijas par iedzīvotāju mirstību un tās izmaiņām laika gaitā iegūšanai, Ministru kabinets nosaka Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāzes pārzini un turētāju, šajā valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un apstrādes kārtību, kā arī nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.1.2. Ministru kabineta noteikumi par drošības un tehniskajām prasībām pacientu datu apstrādes informācijas sistēmām, pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu darbības atbilstības novērtēšanas kārtību un kārtību, kādā izsniedzamas, apturamas, atjaunojamas, pārreģistrējamas un anulējamas pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu licences.
Pamatojums un apraksts
Likumprojekta 7.pantā noteiktā deleģējuma izpilde. Noteikt drošības un tehniskās prasības pacientu datu apstrādes informācijas sistēmām, pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu darbības atbilstības novērtēšanas kārtību un kārtību, kādā izsniedzamas, apturamas, atjaunojamas, pārreģistrējamas un anulējamas pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu licences. Pacienta datu apstrādes sistēmu licencēšanas kārtībā paredzēts noteikt, kārtību, kādā pacientu datu apstrādes sistēmas īpašniekam tiek izsniegta,apturēta, atjaunota, pārreģistrēta vai anulēta licence, kas apliecina pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas atbilstību drošības un tehniskajām prasībām, tai skaitā, informācija, kāda pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas īpašniekam jāiesniedz SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs", lai saņemtu, atjaunotu, apturētu, pārreģistrētu vai anulētu licenci, kā arī kārtību, kādā tiek nodrošināta aktuālās informācijas uzturēšana par pacientu datu apstrādes informācijas sistēmām, kurām piešķirta un anulēta darbības licence, kā arī kārtību, kādā šī informācija pieejama sabiedrībai, tai skaitā publicējamos datus.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.1.3. Ministru kabineta noteikumi par vienoto slimnīcu informācijas sistēmu
Pamatojums un apraksts
Likumprojekta 7. pantā dotā deleģējuma izpilde. Noteikt vienotas slimnīcu informācijas sistēmas pārzini un turētāju, tajā iekļaujamās informācijas apjomu un apstrādes kārtību
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.1.4. 4.1.4. Ministru kabineta noteikumi par gadījumiem, kādos valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji maksā līgumsodu un līgumsoda apmēru.
Pamatojums un apraksts
Likumprojekta 3.pantā dotā deleģējuma izpilde.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
2006/123/EK
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 28. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 28. decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (turpmāk – Pakalpojumu direktīva) 15. panta 7. punktā un 39. panta 5. punktā, ir noteikts, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir pienākums paziņot Eiropas Komisijai un ES dalībvalstīm komentāru sniegšanai par ikvienu jaunu normatīvo aktu, kas paredz prasības pakalpojumu sniedzējiem. Šāds paziņojums jāveic atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 39. panta 5. punktam.
ES tiesību akta CELEX numurs
1260/2013
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Regula (ES) Nr. 1260/2013 par Eiropas demogrāfijas statistiku
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Regula (ES) Nr. 1260/2013 par Eiropas demogrāfijas statistiku 3. pantā noteikts dalībvalstu pienākums sniegt Komisijai (Eurostat) datus par saviem pastāvīgajiem iedzīvotājiem pārskata laikā. Sniegtie dati aptver šādus mainīgos lielumus: nāves gadījumi pēc vecuma, dzimuma, dzimšanas gada, dzīvesvietas reģiona, dzimšanas valsts, valstiskās piederības valsts un notikuma mēneša.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 28. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
15.panta 6.punkts
55.panta trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Tiek ierobežota neatbilstošu vārdu, tādu kā "Klīnika" un tamlīdzīgu lietošana pakalpojumu sniedzēju nosaukumos, izkārtnēs, tīmekļa vietnēs, kas sniedz ar veselību saistītus pakalpojumus, kas nav ārstniecības pakalpojumi, lai nemaldinātu patērētājus par augstākas kvalifikācijas pakalpojumu sniegšanu nekā patiesībā.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 28. decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (turpmāk – Pakalpojumu direktīva) 15. panta 7. punktā un 39. panta 5. punktā ir noteikts, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir pienākums paziņot Eiropas Komisijai un ES dalībvalstīm komentāru sniegšanai par ikvienu jaunu normatīvo aktu, kas paredz prasības pakalpojumu sniedzējiem. Šāds paziņojums jāveic atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 39. panta 5. punktam.
Likumprojekts pēc saskaņošanas tiks paziņots Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm komentāru sniegšanai atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 39. pantā noteiktajam. Paziņošana ir jāveic par vārda "klīnika" un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ierobežošanu uzņēmumu nosaukumos, kas nesniedz ārstniecības pakalpojumus, bet sniedz ar veselību saistītus pakalpojumus.
Likumprojekts pēc saskaņošanas tiks paziņots Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm komentāru sniegšanai atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 39. pantā noteiktajam. Paziņošana ir jāveic par vārda "klīnika" un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ierobežošanu uzņēmumu nosaukumos, kas nesniedz ārstniecības pakalpojumus, bet sniedz ar veselību saistītus pakalpojumus.
Cita informācija
Ar likumprojektu tiek ieviesta jauna prasība (aizliegums lietot vārdu "klīnika" un tamlīdzīgus, gadījumos, kad netiek sniegti ārstniecības pakalpojumi). Šī prasība atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 28. decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū 15. panta 2., 3. un 6.punkta prasībām un ir nepieciešama. Lai mazinātu patērētāju maldināšanas risku, ka tiek sniegts augstākās kvalifikācijas pakalpojums nekā patiesībā.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Regula (ES) Nr. 1260/2013 par Eiropas demogrāfijas statistiku
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
3.panta 2.b) apakšpunkts
Likumprojekta 2.pants
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekta 2. pantā paredzētais pilnvarojums Ministru kabinetam un uz tā pamata izdotie tiesību akti uzskatāms par tiesību normu kopumu, kas nodrošina minētās regulas saistību izpildi.
Tiek radīts tiesiskais pamats Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzē uzkrājamajiem datiem un to apstrādei.
Tiek radīts tiesiskais pamats Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzē uzkrājamajiem datiem un to apstrādei.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības inspekcija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijaNevalstiskās organizācijas
Veselības aprūpes darba devēju asociācijaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Detalizēti sabiedrības līdzdalības rezultāti apkopoti viedokļu pārskatā. Galvenokārt saņemti iebildumi par likumprojekta 10.3 pantu (Veselības aprūpes darba devēju asociācija, Latvijas Laboratorās medicīnas biedrība, Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācija,Latvijas Ģimenes ārstu asociācija), kur minētie iebildumi daļēji ņemti vērā precizējot likumprojektu. Vēl saņemti iebildumi par likumprojekta 78.panta 4. un 5 daļu (Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija) un 78.panta sesto daļu (SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca"), ko Veselības ministrija nebija ņēmusi vērā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Nacionālais veselības dienests
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
- Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Digitālās veselības centrs”
- Slimību profilakses un kontroles centrs
- Veselības inspekcija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Veselības inspekcijai būs pienākums informēt Patērātāju tiesību aizsardzības centru par tās kontroles objektos konstatētajām neatbilstībām likuma 55. panta trešās daļas prasībām.
SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" veiks pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu licencēšanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām, tai skaitā Centrs izsniegs, apturēs, atjaunos, pārrēģistrēs un anulēs licenci, kas apliecina pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas atbilstību drošības un tehniskajām prasībām. Centrs arī nodrošinās informācijas uzkrāšanu un pieejamību sabiedrībai par pacientu datu apstrādes informācijas sistēmām, kuras saņēmušas licenci vai kurām anulēta licence.
Slimību profilakses un kontroles centram kā Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu informācijas sistēmas pārzinim būs jāpārvalda un jāapstrādā dati saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu informācijas sistēmu.
Nacionālajam veselības dienestam līgumos ar ārstniecības iestādēm un aptiekām jāiekļauj pienākumi ārstniecības iestādei vai aptiekai atlīdzināt zaudējumus, maksāt līgumsodu atbilstoši MK noteiktajiem gadījumiem, kādos līgumsods maksājams un to apmērs, kā arī kārtība, kādā tiek veikta līgumsoda samaksa un veikti ieturējumi.
Patērētāju tiesību aizsardzības centram būs pienākums saņemot Veselības inspekcijas sniegto informāciju novērst negodīgu komercpraksi attiecībā uz patērētājiem.
SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" veiks pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu licencēšanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām, tai skaitā Centrs izsniegs, apturēs, atjaunos, pārrēģistrēs un anulēs licenci, kas apliecina pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas atbilstību drošības un tehniskajām prasībām. Centrs arī nodrošinās informācijas uzkrāšanu un pieejamību sabiedrībai par pacientu datu apstrādes informācijas sistēmām, kuras saņēmušas licenci vai kurām anulēta licence.
Slimību profilakses un kontroles centram kā Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu informācijas sistēmas pārzinim būs jāpārvalda un jāapstrādā dati saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu informācijas sistēmu.
Nacionālajam veselības dienestam līgumos ar ārstniecības iestādēm un aptiekām jāiekļauj pienākumi ārstniecības iestādei vai aptiekai atlīdzināt zaudējumus, maksāt līgumsodu atbilstoši MK noteiktajiem gadījumiem, kādos līgumsods maksājams un to apmērs, kā arī kārtība, kādā tiek veikta līgumsoda samaksa un veikti ieturējumi.
Patērētāju tiesību aizsardzības centram būs pienākums saņemot Veselības inspekcijas sniegto informāciju novērst negodīgu komercpraksi attiecībā uz patērētājiem.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas - Slimību profilakses un kontroles centrs, Veselības inspekcija, Nacionālais veselības dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs likumprojektā paredzēto pasākumu īstenošanu nodrošinās tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros un Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" sava budžeta ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Realizējot digitālās veselības politikas ieviešanu un ar to saistītos valsts pārvaldes uzdevumus, tiks nodrošināta labāka VM resora digitālo pakalpojumu kvalitāte un efektīvāka to pārvaldība.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Digitālā veselība
2023. gada augustā Ministru kabinets apstiprināja Digitālās veselības stratēģiju līdz 2029.gadam (23-TA-824) (Stratēģija), kurā iekļauta detalizēta informācija par esošo situāciju, galvenajiem izaicinājumiem digitālās veselības jomā Latvijā un nodefinēti veselības nozares digitālās transformācijas rīcības virzieni un uzdevumi, lai nodrošinātu Sabiedrības veselības politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteikto sabiedrības veselības politikas mērķu sasniegšanu, kā arī Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam uzdevumu izpildi. Stratēģija paredz sasniegt šādus rezultātus:
1. Pakalpojumu digitalizācijas līmenis būtiski samazinājis "papīra" medicīnisko dokumentu apriti.
2. Digitālie risinājumi palīdz pacientiem ērti piedalīties savas veselības aprūpē.
3. Ārstniecībā un profilaksē plaši tiek izmantoti attālinātie risinājumi un citas digitālās tehnoloģijas – pakalpojumi ir pieejamāki, kvalitatīvāki, efektīvāki un ērtāki un palīdz ārstiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem sadarboties visā "pacienta ceļā" un sniegt augstas kvalitātes pakalpojumus.
4. Ievērojami pieaugusi veselības nozares speciālistu izpratne par digitālās veselības risinājumiem.
5. Veselības nozares pārvaldība ir datos balstīta.
6. Veselības nozares digitālo risinājumu attīstīšanai un uzturēšanai nodrošināts pietiekams valsts budžeta finansējums un cilvēkresursu kapacitāte.
Nododot Centram digitālās veselības politikas ieviešanas funkciju un, tai skaitā koncentrējot Veselības ministrijas resora IKT kompetences un resursus šajā kapitālsabiedrībā, tiks stiprināta Veselības ministrijas resora digitalizācijas kapacitāte un Stratēģijas mērķu sasniegšana.
2023. gada augustā Ministru kabinets apstiprināja Digitālās veselības stratēģiju līdz 2029.gadam (23-TA-824) (Stratēģija), kurā iekļauta detalizēta informācija par esošo situāciju, galvenajiem izaicinājumiem digitālās veselības jomā Latvijā un nodefinēti veselības nozares digitālās transformācijas rīcības virzieni un uzdevumi, lai nodrošinātu Sabiedrības veselības politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteikto sabiedrības veselības politikas mērķu sasniegšanu, kā arī Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam uzdevumu izpildi. Stratēģija paredz sasniegt šādus rezultātus:
1. Pakalpojumu digitalizācijas līmenis būtiski samazinājis "papīra" medicīnisko dokumentu apriti.
2. Digitālie risinājumi palīdz pacientiem ērti piedalīties savas veselības aprūpē.
3. Ārstniecībā un profilaksē plaši tiek izmantoti attālinātie risinājumi un citas digitālās tehnoloģijas – pakalpojumi ir pieejamāki, kvalitatīvāki, efektīvāki un ērtāki un palīdz ārstiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem sadarboties visā "pacienta ceļā" un sniegt augstas kvalitātes pakalpojumus.
4. Ievērojami pieaugusi veselības nozares speciālistu izpratne par digitālās veselības risinājumiem.
5. Veselības nozares pārvaldība ir datos balstīta.
6. Veselības nozares digitālo risinājumu attīstīšanai un uzturēšanai nodrošināts pietiekams valsts budžeta finansējums un cilvēkresursu kapacitāte.
Nododot Centram digitālās veselības politikas ieviešanas funkciju un, tai skaitā koncentrējot Veselības ministrijas resora IKT kompetences un resursus šajā kapitālsabiedrībā, tiks stiprināta Veselības ministrijas resora digitalizācijas kapacitāte un Stratēģijas mērķu sasniegšana.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Stratēģijas realizēšana
Nododot Centram digitālās veselības politikas ieviešanas funkciju un, tai skaitā koncentrējot Veselības ministrijas resora IKT kompetences un resursus šajā kapitālsabiedrībā, tiks stiprināta VM resora digitalizācijas kapacitāte un veselības nozares digitālo pakalpojumu attīstīšana, un attiecīgi veicināta Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam rādītāja "Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI)" sasniegšana.
Nododot Centram digitālās veselības politikas ieviešanas funkciju un, tai skaitā koncentrējot Veselības ministrijas resora IKT kompetences un resursus šajā kapitālsabiedrībā, tiks stiprināta VM resora digitalizācijas kapacitāte un veselības nozares digitālo pakalpojumu attīstīšana, un attiecīgi veicināta Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam rādītāja "Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI)" sasniegšana.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nododot Centram digitālās veselības politikas ieviešanas funkciju un, tai skaitā koncentrējot VM resora IKT kompetences un resursus šajā kapitālsabiedrībā, tiks stiprināta VM resora digitalizācijas kapacitāte un veselības nozares digitālā attīstība, kā rezultātā tiks sekmēta veselības aprūpes pakalpojumu efektivitāte.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts nosaka, ka ārstniecības iestāde datu nodošanu veselības informācijas sistēmai un piekļuvi veselības informācijas sistēmā uzkrātajiem datiem var nodrošināt izmantojot veselības informācijas sistēmas lietotāja saskarni vai ārstniecības iestādes informācijas sistēmu, kas saņēmusi SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" izsniegtu licenci. Tādējādi likumprojekts uzlabos datu drošību ārstniecības iestāžu pacientu veselības datu apstrādes sistēmās, kas integrētas ar e-veselības sistēmu, jo ar Ministru kabineta noteikumiem tiks noteiktas drošības un tehniskās prasības pacientu datu apstrādes informācijas sistēmām, pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu darbības atbilstības novērtēšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedzamas, apturamas, atjaunojamas, pārreģistrējamas un anulējamas pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu licences.
Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzē esošo datu apstrādes mērķis ir statistikas par mirušajiem apkopošana, kas saskaņā ar Eiropas Parmaenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas Nr. 2016/679/ES par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta pirmās daļas e) apakšpunktu ir likumīga, jo nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Savukārt šīs regulas 9.panta otrās daļas j) apakšpunkts atļauj īpašo kategoriju personas datu apstrādi, ja apstrāde ir vajadzīga arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir samērīgi izvirzītajam mērķim, ievēro tiesību uz datu aizsardzību būtību un paredz piemērotus un konkrētus pasākumus datu subjekta pamattiesību un interešu aizsardzībai. Vienlaikus, šīs regulas 27. apsvēruma punkts noteic, ka šo regulu nepiemēro mirušu personu personas datiem. Dalībvalstis var paredzēt noteikumus par mirušu personu personas datu apstrādi. Tādēļ nepieciešamas izdot Ministru kabineta noteikumus par Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu informācijas sistēmas pārzini un turētāju, šajā valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un apstrādes kārtību, kā arī nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai, lai sagatavotu valsts oficiālo statistiku un nodrošinātu datu pieejamību zinātniskajai pētniecībai. "
Pēc Iekšlietu ministrijas lūguma papildus tika izvērtēts, vai likumprojektā paredzētā veselības datu centralizēta apstrāde un pieejamība veselības informācijas sistēmā nerada papildu riskus attiecībā uz personām, kurām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piemēroti īpaši aizsardzības pasākumi, vai personām, kuru identitātes, atrašanās vietas, nodarbinātības vai dienesta pienākumu rakstura atklāšana var radīt drošības riskus.
Izvērtējot paredzēto regulējumu attiecībā uz Ārstniecības likuma 78. panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā ietverto regulējumu par ārstniecības iestāžu pienākumu nodrošināt pacienta veselības datu iesniegšanu e-veselības sistēmā izmantojot veselības informācijas sistēmas lietotāja saskarni vai pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu, kas saņēmusi SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" izsniegtu licenci un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja pienākumu iepazīties ar e-veselības sistēmā uzkrātajiem pacienta veselības datiem, lai nodrošinātu ārstniecības mērķu sasniegšanu, secināms, ka būtisks tiešas identifikācijas risks attiecībā uz personām, kurām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piemēroti īpaši aizsardzības pasākumi, vai personām, kuru identitātes vai atrašanās vietas atklāšana var radīt drošības riskus, nepastāv, jo Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (turpmāk MK noteikumi Nr. 134) noteiktajiem dokumentiem, kas ārstniecības personām un ārstniecības iestādēm jāiesniedz e-veselības sistēmā, nav paredzēta prasība iekļaut informāciju par personas darbavietu (izņemot izraksts-epikrīze (nav obligāti aizpildāmais lauks)un Arodslimību pacienta reģistrācijas karte (jānorāda darbavietas nosaukums, kurā pacientam bijis kontakts ar kaitīgo darba faktoru)). Vienlaikus nevar pilnībā izslēgt netiešas identificēšanas iespēju, tomēr šāds risks ir vērtējams kā zems, jo ārstniecības iestādē, kura nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus attiecīgajām amatpersonām, veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt jebkurš Latvijas iedzīvotājs, līdz ar to ārstniecības iestādes apmeklējuma fakts pats par sevi nav pietiekams konkrētas personas statusa vai nodarbinātības noteikšanai.
Izvērtējot arī risku, kas saistīts ar piekļuvi attiecīgajiem medicīniskajiem dokumentiem e-veselības sistēmā, norādāms, ka piekļuve netiek noteikta neierobežoti, bet gan atbilstoši MK noteikumos Nr. 134 noteiktajam.
Ārstēšanas laikā iegūtā informācija par pacientu ir konfidenciāla un aizsargājama saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar pacienta rakstveida piekrišanu vai Pacientu tiesību likumā noteiktajos gadījumos. Tādējādi attiecīgo datu apstrādei jau šobrīd ir piemērojami skaidri tiesiski ierobežojumi, kas mazina neatļautas izpaušanas risku.
Papildu drošības garantijas nodrošina e-veselības sistēmā ieviestie tehniskie kontroles mehānismi. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 134 8. punktam e-veselības sistēmā tiek uzkrāti auditācijas pieraksti, kuros atspoguļota informācija par e-veselības sistēmas lietotājiem, kuri apstrādājuši pacienta datus. Šie auditācijas pieraksti pacientam ir pieejami e-veselības sistēmas portālā, tādējādi nodrošinot pārskatāmību un iespēju pārbaudīt, kuras personas ir piekļuvušas viņa datiem. Auditācijas pierakstu uzkrāšana un pieejamība pacientam mazina neatļautas piekļuves risku un vienlaikus veicina atbildīgu datu apstrādi.
Papildus tam pacientam ir nodrošināti individuāli piekļuves ierobežošanas instrumenti. E-veselības portālā pacients var izmantot funkcionalitāti "Kartes pilnais aizliegums", nosakot liegumu ārstam un/vai deleģētai personai piekļūt viņa datiem. Šāda lieguma gadījumā ārstam un/vai deleģētai personai nebūs piekļuves e-veselības sistēmā esošajiem dokumentiem.
Tāpat pacientam būs iespēja noteikt piekļuves ierobežojumus attiecībā uz konkrētiem medicīniskajiem dokumentiem. Tādējādi pacients varēs liegt ārstam un/vai deleģētai personai piekļūt konkrētam dokumentam, vienlaikus saglabājot piekļuves tiesības tikai tām ārstniecības personām vai ārstniecības iestādēm, kuras viņš pats ir izvēlējies. Šāds risinājums ļauj piemērot individuāli diferencētu datu aizsardzības pieeju un mazina risku, ka sensitīvā informācija kļūst pieejama plašākam personu lokam, nekā tas nepieciešams.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka ar paredzēto regulējumu saistītie riski attiecībā uz to personu identificēšanu vai sensitīvu datu neatļautu pieejamību, kurām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piemēroti īpaši aizsardzības pasākumi vai kuru identitātes vai atrašanās vietas atklāšana var radīt drošības riskus, ir ierobežoti un samērīgi. Pastāvošie juridiskie un tehniskie aizsardzības mehānismi kopumā ir uzskatāmi par pietiekamiem, lai mazinātu identificēšanas, neatļautas piekļuves un datu izpaušanas riskus līdz pieņemamam līmenim.
Izstrādājot likumprojekta 78. panta septītajā daļā paredzētās drošības un tehniskās prasības pacientu datu apstrādes informācijas sistēmām, kā arī turpmāk pilnveidojot veselības informācijas sistēmas funkcionalitāti un piekļuves tiesību pārvaldību, ir vērtējama iespēja ieviest papildu riska mazināšanas mehānismus personām, kurām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piemēroti īpaši aizsardzības pasākumi, vai personām, kuru identitātes, atrašanās vietas, nodarbinātības, dienesta vietas vai dienesta pienākumu rakstura atklāšana var radīt drošības riskus. Šādi mehānismi varētu ietvert diferencētu piekļuvi informācijai par ārstniecības iestādi, dokumenta sagatavotāju vai nosūtītāju, sensitīvo ierakstu īpašu marķēšanu, pienākumu norādīt papildu piekļuves pamatojumu, kā arī tehniskus risinājumus, kas noteiktos gadījumos ierobežo vai maskē informāciju, kura nav medicīniski nepieciešama konkrētajam ārstniecības procesam, bet var radīt netiešas identificēšanas risku.
Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzē esošo datu apstrādes mērķis ir statistikas par mirušajiem apkopošana, kas saskaņā ar Eiropas Parmaenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas Nr. 2016/679/ES par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta pirmās daļas e) apakšpunktu ir likumīga, jo nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Savukārt šīs regulas 9.panta otrās daļas j) apakšpunkts atļauj īpašo kategoriju personas datu apstrādi, ja apstrāde ir vajadzīga arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir samērīgi izvirzītajam mērķim, ievēro tiesību uz datu aizsardzību būtību un paredz piemērotus un konkrētus pasākumus datu subjekta pamattiesību un interešu aizsardzībai. Vienlaikus, šīs regulas 27. apsvēruma punkts noteic, ka šo regulu nepiemēro mirušu personu personas datiem. Dalībvalstis var paredzēt noteikumus par mirušu personu personas datu apstrādi. Tādēļ nepieciešamas izdot Ministru kabineta noteikumus par Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu informācijas sistēmas pārzini un turētāju, šajā valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un apstrādes kārtību, kā arī nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai, lai sagatavotu valsts oficiālo statistiku un nodrošinātu datu pieejamību zinātniskajai pētniecībai. "
Pēc Iekšlietu ministrijas lūguma papildus tika izvērtēts, vai likumprojektā paredzētā veselības datu centralizēta apstrāde un pieejamība veselības informācijas sistēmā nerada papildu riskus attiecībā uz personām, kurām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piemēroti īpaši aizsardzības pasākumi, vai personām, kuru identitātes, atrašanās vietas, nodarbinātības vai dienesta pienākumu rakstura atklāšana var radīt drošības riskus.
Izvērtējot paredzēto regulējumu attiecībā uz Ārstniecības likuma 78. panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā ietverto regulējumu par ārstniecības iestāžu pienākumu nodrošināt pacienta veselības datu iesniegšanu e-veselības sistēmā izmantojot veselības informācijas sistēmas lietotāja saskarni vai pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu, kas saņēmusi SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" izsniegtu licenci un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja pienākumu iepazīties ar e-veselības sistēmā uzkrātajiem pacienta veselības datiem, lai nodrošinātu ārstniecības mērķu sasniegšanu, secināms, ka būtisks tiešas identifikācijas risks attiecībā uz personām, kurām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piemēroti īpaši aizsardzības pasākumi, vai personām, kuru identitātes vai atrašanās vietas atklāšana var radīt drošības riskus, nepastāv, jo Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (turpmāk MK noteikumi Nr. 134) noteiktajiem dokumentiem, kas ārstniecības personām un ārstniecības iestādēm jāiesniedz e-veselības sistēmā, nav paredzēta prasība iekļaut informāciju par personas darbavietu (izņemot izraksts-epikrīze (nav obligāti aizpildāmais lauks)un Arodslimību pacienta reģistrācijas karte (jānorāda darbavietas nosaukums, kurā pacientam bijis kontakts ar kaitīgo darba faktoru)). Vienlaikus nevar pilnībā izslēgt netiešas identificēšanas iespēju, tomēr šāds risks ir vērtējams kā zems, jo ārstniecības iestādē, kura nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus attiecīgajām amatpersonām, veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt jebkurš Latvijas iedzīvotājs, līdz ar to ārstniecības iestādes apmeklējuma fakts pats par sevi nav pietiekams konkrētas personas statusa vai nodarbinātības noteikšanai.
Izvērtējot arī risku, kas saistīts ar piekļuvi attiecīgajiem medicīniskajiem dokumentiem e-veselības sistēmā, norādāms, ka piekļuve netiek noteikta neierobežoti, bet gan atbilstoši MK noteikumos Nr. 134 noteiktajam.
Ārstēšanas laikā iegūtā informācija par pacientu ir konfidenciāla un aizsargājama saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar pacienta rakstveida piekrišanu vai Pacientu tiesību likumā noteiktajos gadījumos. Tādējādi attiecīgo datu apstrādei jau šobrīd ir piemērojami skaidri tiesiski ierobežojumi, kas mazina neatļautas izpaušanas risku.
Papildu drošības garantijas nodrošina e-veselības sistēmā ieviestie tehniskie kontroles mehānismi. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 134 8. punktam e-veselības sistēmā tiek uzkrāti auditācijas pieraksti, kuros atspoguļota informācija par e-veselības sistēmas lietotājiem, kuri apstrādājuši pacienta datus. Šie auditācijas pieraksti pacientam ir pieejami e-veselības sistēmas portālā, tādējādi nodrošinot pārskatāmību un iespēju pārbaudīt, kuras personas ir piekļuvušas viņa datiem. Auditācijas pierakstu uzkrāšana un pieejamība pacientam mazina neatļautas piekļuves risku un vienlaikus veicina atbildīgu datu apstrādi.
Papildus tam pacientam ir nodrošināti individuāli piekļuves ierobežošanas instrumenti. E-veselības portālā pacients var izmantot funkcionalitāti "Kartes pilnais aizliegums", nosakot liegumu ārstam un/vai deleģētai personai piekļūt viņa datiem. Šāda lieguma gadījumā ārstam un/vai deleģētai personai nebūs piekļuves e-veselības sistēmā esošajiem dokumentiem.
Tāpat pacientam būs iespēja noteikt piekļuves ierobežojumus attiecībā uz konkrētiem medicīniskajiem dokumentiem. Tādējādi pacients varēs liegt ārstam un/vai deleģētai personai piekļūt konkrētam dokumentam, vienlaikus saglabājot piekļuves tiesības tikai tām ārstniecības personām vai ārstniecības iestādēm, kuras viņš pats ir izvēlējies. Šāds risinājums ļauj piemērot individuāli diferencētu datu aizsardzības pieeju un mazina risku, ka sensitīvā informācija kļūst pieejama plašākam personu lokam, nekā tas nepieciešams.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka ar paredzēto regulējumu saistītie riski attiecībā uz to personu identificēšanu vai sensitīvu datu neatļautu pieejamību, kurām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piemēroti īpaši aizsardzības pasākumi vai kuru identitātes vai atrašanās vietas atklāšana var radīt drošības riskus, ir ierobežoti un samērīgi. Pastāvošie juridiskie un tehniskie aizsardzības mehānismi kopumā ir uzskatāmi par pietiekamiem, lai mazinātu identificēšanas, neatļautas piekļuves un datu izpaušanas riskus līdz pieņemamam līmenim.
Izstrādājot likumprojekta 78. panta septītajā daļā paredzētās drošības un tehniskās prasības pacientu datu apstrādes informācijas sistēmām, kā arī turpmāk pilnveidojot veselības informācijas sistēmas funkcionalitāti un piekļuves tiesību pārvaldību, ir vērtējama iespēja ieviest papildu riska mazināšanas mehānismus personām, kurām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piemēroti īpaši aizsardzības pasākumi, vai personām, kuru identitātes, atrašanās vietas, nodarbinātības, dienesta vietas vai dienesta pienākumu rakstura atklāšana var radīt drošības riskus. Šādi mehānismi varētu ietvert diferencētu piekļuvi informācijai par ārstniecības iestādi, dokumenta sagatavotāju vai nosūtītāju, sensitīvo ierakstu īpašu marķēšanu, pienākumu norādīt papildu piekļuves pamatojumu, kā arī tehniskus risinājumus, kas noteiktos gadījumos ierobežo vai maskē informāciju, kura nav medicīniski nepieciešama konkrētajam ārstniecības procesam, bet var radīt netiešas identificēšanas risku.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi