Anotācija (ex-ante)

Mērķis ir kāpināt Latvijas ēku energoerfektivitāti, sniedzot iedzīvotājiem tiešus ekonomiskos u.c. ieguvumus. Noteikumi veicinās saules enerģijas izmantošanu un citu sistēmu ierīkošanu, kas ilgtermiņā samazinās ēku uzturēšanas izmaksas. Plašākā mērogā tiks attīstīta sabiedrībai pieejama infrastruktūra (elektroauto uzlādes punkti un velostāvvietas), sekmējot mūsdienīgu mobilitāti, vienlaikus pievēršoties un uzlabojot vides pieejamību radot veselīgāku un klimatneitrālālu būvēto vidi.

29.05.2026.

Direktīvas 2024/1275 35. panta 1. punkts.

Direktīva 2024/1275 nosaka vēl netransponētas prasības jaunu ēku projektēšanai un pārbūvju projektēšanai

Nē

Tieši ietekmētās sabiedrības grupas:
A. Būvniecības ierosinātāji -  ja paredzēts būvēt jaunu vai nozīmīgi atjaunot jau esošo ēku, kurai ir apkure, tad attiecīgā iecere ietver risinājumus, kas sadārdzina būvniecības ieceri. 

B. Būvprojekta izstrādātāji
Ir jāņem vērā jaunās prasības ēku projektēt kā bezemisiju ēku vai gandrīz nulles emisijas ēku. Būvniecības iecerē jāiekļauj uzlādes punktu ierīkošana, kabeļu iepriekšēju ierīkošana, saules enerģijas risinājumi, kā arī ēkas sistēmu efektivitātes elektroniska uzraudzība. Jāņem vērā, ka minimālās tehniskās prasības vides pieejamības jomā kļūst saistošas arī nozīmīgas atjaunošanas gadījumā. 

C. Ēku lietotāji
Ēku lietotājiem jaunā ēkā vai ēkā, kurai veikta nozīmīga atjaunošana, tiek nodrošināta energoefektivitāte, līdz ar to arī mazāki rēķini.

D. Transporta lietotāji
Elektrotransportlīdzekļu un velosipēdu lietotājiem jaunā ēkā vai ēkā, kurai veikta nozīmīga atjaunošana, tiek nodrošināta nepieciešamā infrastruktūra uzlādes punkti, iespēja ierīkot uzlādes punktus kā arī velosipēdu stāvvietas.

E. Personas ar invaliditāti (kustību vai funkcionāliem traucējumiem).
Vairāk objektiem tiek risināti vides pieejamības jautājumi, proti, arī nozīmīgas atjaunošanas gadījumā tehnisko un ekonomisko iespēju robežās vides pieejamības tiek noteiktas kā saistošas.


Finansiālās ietekmes galvenās pozīcijas ir vienādas gan fiziskām, gan juridiskām personām.

Bezemisiju ēkas un gandrīz nulles emisijas ēka.
Šī prasība rada gan tūlītējas projektēšanas izmaksas, gan būvdarbu izmaksas.
Izmaksas: 7 000 – 15 000 EUR par projektu (vidējai publiskai ēkai).
Iemesls: Nepieciešama specializēta programmatūra un eksperta darbs, nepieciešamajiem aprēķiniem. Eiropas tirgus dati rāda, ka šis pakalpojums šobrīd ir augsti pieprasīts un dārgs.
Bezemisiju standarta sasniegšanas iespējamās izmaksas: +20% līdz +40% pie būvniecības tāmes, kas saistītas ar augstākas efektivitātes izolāciju, saules paneļiem (vismaz 15-20 kW sistēma vidējai ēkai ~ 15 000 – 25 000 EUR), siltumsūkņiem u.c. saistītajiem risinājumiem mērķa sasniegšanai.

Uzlādes punkti
Viena uzlādes punkta ierīkošana ap 800-3000€.
Uzlādes punktu ierīkošanas izmaksas ļoti būtiski mainās atkarībā no izvēlētā konkrētā risinājuma un no tā, cik apkārtējie elementi ir "labvēlīgi" vai "sarežģīti".
50 automašīnu stāvvietas gadījumā tās būtu 10 stāvvietas, kas aprīkojamas ar uzlādes punktiem, tādēļ izmaksas būtu 8000-30000€.
50 automašīnu stāvvietas gadījumā biroja ēkai tās būtu 25 stāvvietas, kas aprīkojamas ar kabeļiem, tādēļ izmaksas būtu lielākas - ap 20 000 - 75 000€.
Papildus jāpiemin, ka izmaksu sadārdzinājumā ir jāņem vērā vai uz objektu iepriekš jau attiecās un tika izpildītas attiecīgās jomas prasības, kas līdz šim noteiktas Latvijas būvnormatīva LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija" III¹.nodaļā. Minētais regulējums noteica, "[j]aunas nedzīvojamas ēkas būvniecībā ar vairāk nekā desmit autostāvvietām būvprojektā vismaz vienai no šīm autostāvvietām paredz elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu un vismaz katrai piektajai stāvvietai – nepieciešamo elektrības kabeļu kanālu infrastruktūru".  Pieņemot, ka objekts ir nedzīvojamā ēka (nav biroja ēka) ar 50 stāvvietām, tad jau līdz šim šādai ēkai tika noteikta prasība ierīkot vienu uzlādes punktu, attiecīgi, izmaiņas ir tikai skaitā, proti, viena uzlādes punkta vietā jāparedz ierīkot 10.

Kabeļu iepriekšēja ierīkošana un kabeļkanāli
"Resnākais" zemsprieguma tīkla kabelis 4X240mm² maksā ap 15€/m. Prasība attiecās uz 50% no stāvvietas vietām, vienlaikus prasība skatāma kopā ar nepieciešamību visas (100%) aprīkot arī ar kabeļkanāliem kā arī nepieciešamību palielināt elektrosadales jaudu vai arī slodzes vadības sistēmu. Izmaksu ietekmējošie mainīgie apstākļi ir ļoti daudz, taču visvairāk atkarīgi no stāvvietu skaita. Provizoriski, vienas stāvvietas aprīkošana gan ar kabeļkanālu, gan kabeli varētu izmaksāt ap 100€. 50 automašīnu stāvvietas gadījumā tās būtu 25 stāvvietas, kas aprīkojamas ar kabeļiem, tādēļ izmaksas būtu ap 2500.
Papildus jāpiemin, ka izmaksu sadārdzinājumā ir jāņem vērā vai uz objektu iepriekš jau attiecās un tika izpildītas attiecīgās jomas prasības, kas līdz šim noteiktas Latvijas būvnormatīva LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija" III¹.nodaļā. Minētais regulējums noteica, "[j]aunas nedzīvojamas ēkas būvniecībā ar vairāk nekā desmit autostāvvietām būvprojektā vismaz vienai no šīm autostāvvietām paredz elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu un vismaz katrai piektajai stāvvietai – nepieciešamo elektrības kabeļu kanālu infrastruktūru".  Pieņemot, ka objekts ir nedzīvojamā ēka (nav biroja ēka) ar 50 stāvvietām, tad jau līdz šim šādai ēkai tika noteikta prasība vismaz katrai piektajai stāvvietai paredzēt nepieciešamo elektrības kabeļu kanālu infrastruktūru, tātad, attiecīgi, mainās tikai īpatsvars (no 20% uz 100%) no stāvvietām, kas jānodrošina ar .

Velosipēdu stāvvietu ierīkošana:
Vienkārši velosipēdu statīvi pieciem velosipēdiem: 100 – 250€.
Slēgtas slēdzamas velonovietnes pieciem velosipēdiem: 3 000 – 10 000€ (atkarībā no ietilpības un konstrukcijas). 
50 dzīvokļu dzīvojamās ēkas gadījumā vai nedzīvojamai ēkai, kas paredzēta 1000 personām, tie būs statīvi 100 velosipēdiem, kas kopā var izmaksāt no 2 000€.

Saules enerģija.
1. Projektēšana un inženiertehniskā sagatavošana.
Pirms saules paneļu uzstādīšanas nepieciešami papildu aprēķini - jumta konstrukciju nestspējas novērtējums. Jaunajām ēkām tas jāiekļauj pamatprojektā, bet pārbūvēm tas ir papildu aprēķins (paneļu svars + vēja/sniega slodze).
Izmaksas: 500 – 1 500€ (atkarībā no jumta platības).
Būvprojekta attiecīgās sadaļas (marka "elektroapgāde") izstrāde -  invertoru izvietojums, kabeļu trases un pieslēgums pie kopējā tīkla izmaksas ap 400 – 800€.
2. Saules paneļu sistēmas uzstādīšana.
Lai ēka kvalificētos kā bezemisiju ēka, tai pašai jāražo liela daļa patērētās enerģijas.
Vidēja sistēmai (10–15 kW) aprīkojums (paneļi + invertors + stiprinājumi) izmaksās ap 7 000 – 11 000 EUR. Uzstādīšana un ieregulēšana: 1 500 – 3 000€. Kopā: ~850 – 1 100 € par 1 uzstādīto kW jaudas.
Lielākas sistēmas (50+ kW) mēroga ekonomijas dēļ izmaksas varētu samazināties līdz ~650 – 800 €/kW.
3. Enerģijas uzkrāšana (Akumulatoru sistēmas).
Bezemisiju ēku mērķis ir maksimāla pašpatēriņa nodrošināšana. Lai gan tieša obligāta prasība pēc baterijām visos gadījumos vēl nav noteikta, tās bieži ir vienīgais veids, kā izpildīt energoefektivitātes prasības (intensīvas ražošanas periodā uzkrāt enerģiju tās patēriņam vēlāk).
Akumulatoru bloks (10 kWh):
Izmaksas: 4 500 – 7 000€.
4. Saules siltuma kolektori (ūdens uzsildīšanai).
Lai arī saules paneļi ir populārāki, dažos projektos (piemēram, sporta kompleksos ar dušām) termiskie saules kolektori var būt vēl efektīvāks veids energoefektivitātes uzlabošanai. Sistēmas 4-6 cilvēkiem izmaksas: 3 500 – 5 000 € (ieskaitot speciālu siltummaini/tvertni).
          Būtiski faktori, kas ietekmē saules enerģijas prasību izpildes izmaksas.
Jumta tips: Uzstādīšana uz slīpa dakstiņu jumta ir par 15-20% dārgāka nekā uz plakana ruberoīda jumta specializētās balsta konstrukcijās.
Tīkla jauda: Ja nepieciešams palielināt "Sadales tīkla" ievada jaudu, lai nodotu enerģiju tīklā, jārēķinās ar papildu 500 – 2 000+ EUR izmaksām atkarībā no nepieciešamajiem ampēriem.
Saistītās prasības ēkas vadības sistēmas jomā veicina sistēmu integrāciju, kur saules invertors "sarunājas" ar siltumsūkni. Šāda integrācija var pielikt vēl 500 – 1 000€ pie automātikas izmaksām.
Secinājums: Koncentrējoties tikai uz saules enerģijas prasībām, vidējai jaunbūvei jārēķinās ar papildu investīciju vismaz 10 000 – 20 000€ apmērā, kas tomēr atmaksājas caur zemākiem rēķiniem 6–9 gadu laikā.

Enerģijas monitoringa un vadības sistēma.
Šī ir sadaļa, kurā visas apakšsistēmas (apkure, ventilācija, saules paneļi, apgaismojums) tiek apvienotas vienā saskarnē.
Viedie skaitītāji un to datu apvienošana. Izmaksas: 1 500 – 4 000 EUR par sistēmu.
Programmatūras iespējamās izmaksas 2 000 – 8 000 EUR (atkarībā no datu punktu skaita).
Sistēmas programmēšana un iestatīšana: 3 000 – 15 000 €. Ietver algoritmu izstrādi, piemēram: "ja telpā nav cilvēku 30 minūtes, samazināt temperatūru par 2 grādiem un izslēgt ventilāciju".
Iespējamais enerģijas ietaupījums 15–30%.
Iespējamais atmaksāšanās laiks: 4–7 gadi.

Vides pieejamība
Būtisks apstāklis ir arī tam, ka noteikumu projekts ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā paredz risināt vides pieejamība personām ar kustību ierobežojumiem vai funkcionēšanas traucējumiem, cik tālu tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams. Minētās prasības izpilde ir tieši atkarīga no konkrētās situācijas un ir īstenojama ļoti plašā izmaksu diapazonā, līdz ar to, objektīvu apsvērumu dēļ attiecīgās prasības izpildes izmaksas precīzāk prognozēt nav iespējams. Ir prognozējams tas, ka vides pieejamības prasību izpilde tipiskā situācijā tiks paredzētas apjomā, kas nepārsniedz 10% no būvniecības ieceres izmaksām, jo pārsniedzot minēto 10% slieksni, attiecīgās prasības var nebūt saistošas.  


Ļoti aptuveni mēģinot apkopot pilnīgi visu jauno prasību izpildes būvniecības izmaksu sadārdzinājumu, tas varētu būt:
 - jaunai dzīvojamai ēkai +5% līdz +12%;
 - jauna nedzīvojamā ēka +8% līdz +18%;
 - ēkas nozīmīgai atjaunošanai +15% līdz +35%;
 - publiskai bezemisiju ēkai +20% līdz +40%.

Noteikumu projekts nenosaka iesnieguma sagatavošanas kārtību, kādā saskaņojama saules paneļu sistēmas pieslēgšanās kopējam elektrotīklam vai kartību kādā iegūstama informācija par pieejamo jaudu autostāvvietas uzlādes punktu ierīkošanai. Vienlaikus noteikumu projekts nosaka prasību ierīkot saules paneļus un uzlādes punktus, kuru izpildei būs nepieciešams saņemt attiecīgās atļaujas vai informāciju. Minētā iemesla dēļ noteikumu projektam nav ietekme uz administratīvo slogu, taču ir ietekme uz izmaksām, kas rodas sakarā ar noteikumu projektā noteikto prasību izpildi.

Administratīvais slogs nemainās, lai arī tā varētu nešķist sakarā ar noteikumu projektā paredzēto iespēju atkāpties no prasībām paredzēt saules enerģijas risinājumus, ja to pamato ar ekonomisko izvērtējumu, izmaksu un ieguvumu analīzi vai alternatīvu risinājumu izvērtējumu. Tas tādēļ ka regulējums vienlaikus nosaka prasības un arī kārtību par to, kā atkāpties no vispārīgajām prasībām šajā jomā, kas daļā no gadījumiem pēc satura ir prasības un izņēmumi, ar gadīujumiem, kad prasības var nepiemērot. Būvniecības likums nosaka vispārējo kārtību par iespējamajām atkāpēm no būvnormatīvos noteiktajām prasībām, ja to pamato. Lai attiecīgo jomu regulētu detalizētāk un nošķirtu to, kādā gadījumā pamatojums izriet no paša būvmnormatīva (nav jāpamato) un kuros gadījumos tas ir jāpamato, noteikumu projekts vienlaikus paredz 11.¹2. apakšpnodaļu "Atkāpes no vispārīgajām prasībām energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā", nosakot visas opcijas paredzēt atkāpes, vienlaikus nosakot arī to, kuru atkāpju gadījumā tās tāpat ir jāpamato Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvais slogs nemainās dēļ tā, ka atkāpju pamatošanas kārtība izriet no Būvniecības likuma un noteikumu projekts šajā jomā izmaiņas neveic, savukārt noteikumu projekts tikai nosaka to, kuros gadījumos atkāpes pamatojamas un kuros pamatojums nav vajadzīgs.
Administratīvais slogs arī nesamazinās, jo noteikumu projekts vienlaikus nosaka ne tikai iespēju bez pamatojuma paredzēt atkāpu no būvnormatīvā noteiktās prasības, bet arī pašas prasības, no kurām attiecīgās atkāpes tiek pieļautas, pēc būtības kopumā nosakot regulējumu un pieļaujamos izņēmumus, nevis atkāpes no prasībām. Papildus jāpiemin, ka Komisijas paziņojuma 8.pielikuma 3.9.punkts paredz, ka "jebkādi izņēmumi no šīm prasībām būtu jānovērtē, izmantojot skaidras procedūras, ko nosaka un uzrauga valsts iestādes". Lai īstenotu minēto skaidrību visas atkāpes apvienotas vienuviet (11.¹2. apakšnodaļā), tajā detalizētāk skaidrot pieļaujamo atkāpju tvērumu un arī to, kuras ir un kuras nav jāpamato.

Visvairāk ietekmētās sabiedrības grupas:
A. Būvniecības ierosinātāji
Ietekme - ja paredzēts būvēt jaunu vai nozīmīgi atjaunot jau esošo ēku, kurai ir apkure, tad attiecīgā iecere ietver risinājumus, kas sadārdzina būvniecības ieceri. 

B. Būvprojekta izstrādātāji
Ietekme - ir jāņem vērā jaunās prasības ēku projektēt kā bezemisiju ēku vai gandrīz nulles emisijas ēku. Būvniecības iecerē jāiekļauj uzlādes punktu ierīkošana, kabeļu iepriekšēju ierīkošana, saules enerģijas risinājumi, kā arī ēkas sistēmu efektivitātes elektroniska uzraudzība. Jāņem vērā, ka minimālās tehniskās prasības vides pieejamības jomā kļūst saistošas arī nozīmīgas atjaunošanas gadījumā. 

Finansiālās ietekmes galvenās pozīcijas ir vienādas gan fiziskām, gan juridiskām personām un paskaidrota sadaļā par fiziskām personām, kā arī anotācijas 2.5.sadaļā par atbilstības izmaksu novērtējumu.

Nē

Nē

Nē

Jā

Jā

Nē

-