Anotācija

Grozījumi, lai saskaņotu noteikumus ar Bāriņtiesu likumu:
2021. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Bāriņtiesu likumā (Bāriņtiesu likuma 9. un 14. pants), kuri paredz, ka darba tiesiskās attiecības ar bāriņtiesu priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli turpmāk tiek veidotas saskaņā ar darba tiesisko attiecību reglamentējošo normatīvo aktu normām. 

Grozījums saistībā ar bāriņtiesu pienākumu sagatavot pārskatu par darbībām, kas ir veiktas, lai nodrošinātu bērnam ārpusģimenes aprūpi pastāvīgā ģimeniskā vidē:
Valsts kontroles 2019.gada ziņojumā “Atņemtā bērnība. Ikvienam ir tiesības uzaugt ģimenē” ieteikumos norādīts, ka Labklājības ministrijai ir jāizvērtē nepieciešamība noteikt, ka bāriņtiesām pārskats par darbībām, kas ir veiktas, lai nodrošinātu bērnam ārpusģimenes aprūpi pastāvīgā ģimeniskā vidē, ir jāgatavo ne tikai par bērnu aprūpes iestādēs, bet arī par audžuģimenēs ievietotiem bērniem. Minētais ieteikums izvirzīts ar mērķi, lai tiktu nodrošināts, ka visos gadījumos, kad bērns tiek šķirts no ģimenes, tiek ievērotas bērna labākās intereses un bērnam tiek nodrošināts atbilstošākais ārpusģimenes aprūpes veids, un tiktu veicināts tas, ka bērna ārpusģimenes aprūpe tiek nodrošināta pastāvīgā ģimeniskā vidē. Labklājības ministrija sadarbībā ar Bērnu aizsardzības centru, pamatojoties uz Valsts kontroles ieteikumā norādīto, ir izstrādājusi veidlapu – “Izvērtējums par ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu” (skatīt: https://www.bac.gov.lv/lv/metodiskie-ieteikumi-barintiesas-loma-deinstitucionalizacijas-procesa). Izstrādātajā veidlapā detalizēti norādīts, kāda informācija bāriņtiesai ir jānoskaidro, meklējot piemērotāko ārpusģimenes aprūpes veidu bērnam – audžuģimenē vai pie aizbildņa, papildus norādot iemeslus, kādēļ tiek pieņemts lēmums par bērna ievietošanu bērnu aprūpes iestādē. Šobrīd normatīvi nav noregulēts bāriņtiesas pienākums, regulāri atjaunināt informāciju par iespēju bērnam ārpusģimenes aprūpi nodrošināt pie aizbildņa. 

Grozījumi saistībā ar to, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju no 2024.gada 1.janvāra sauc par Bērnu aizsardzības centru, kā arī tikušas paplašinātas iestādes kompetences: No 2024. gada 1. janvāra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija sauc par Bērnu aizsardzības centru, kā arī tiek paplašinātas iestādes funkcijas.

Grozījumi noteikumos nr. 1037 saistībā ar 2021. gada 16. jūnija grozījumiem Bāriņtiesu likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā:
Bāriņtiesu likuma 9. un 14. pants paredz kārtību kādā tiek veidotas un izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar bāriņtiesu priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli. Darba tiesiskās attiecības ar iepriekš uzskaitītajiem bāriņtiesu darbiniekiem tiek veidotas saskaņā ar darba tiesisko attiecību reglamentējošo normatīvo aktu normām. Līdz ar to  noteikumu nr. 1037 4. un 5. punkts ir zaudējis aktualitāti un ir svītrojams.

Grozījumi saistībā ar to, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju no 2024.gada 1.janvāra sauc par Bērnu aizsardzības centru, kā arī tikušas paplašinātas iestādes kompetences:
No 2024. gada 1. janvāra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju sauc par Bērnu aizsardzības centru, kā arī tikušas paplašinātas iestādes kompetences. Līdz ar to noteikumu nr. 1037 8. un 28. punktā, 13.2., 44.6. un 68.22. apakšpunktā aizstājams vecais iestādes nosaukums "Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija" ar jauno iestādes nosaukumu "Bērnu aizsardzības centrs" attiecīgajā locījumā. 
Papildus 13.2. un 44.6. apakšpunkti turpmāk paredzēs, ka bāriņtiesas sēdē var piedalīties Bērnu aizsardzības centra vadītāja norīkota amatpersona, kura tiks norīkota piedalīties bāriņtiesas sēdē vai bāriņtiesas lietas un darbību izvērtēšanā bāriņtiesas darba uzraudzības, funkcionālās pārraudzības ietvaros un metodiskās palīdzības sniegšanas bāriņtiesai konkrētā lietā un attiecīgi ir atbildīga par Bērnu aizsardzības centra kompetencē esošo pienākumu izpildi saistībā ar bāriņtiesu darba uzraudzību. Grozījums, vienlaikus nodrošinās Bērnu aizsardzības centra vadītājam iespēju organizēt darbu, pielāgojoties faktiskajai situācijai un saglabāt normas elastību. Lietu pārbaudē, atbildēs uz personu iesniegumiem tiek iesaistīti ne tikai Bērnu aizsardzības centra vecākie eksperti, bet arī juristi un citi speciālisti, kuru kompetencē ir pārliecināties par to vai bāriņtiesa ir nodrošinājusi bērnu tiesību aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu (Bāriņtiesu likuma 5. panta pirmā un (1¹) daļa). 

Grozījumi saistībā ar oficiālās elektroniskās adreses izmantošanu:
Oficiālās elektroniskās adreses likuma 5. panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka obligāta oficiālās elektroniskās adreses izmantošana ir valsts iestādēm. Ņemot vērā to, ka iestādes savstarpēji sazinās, izmantojot elektroniskos sakara līdzekļus, noteikumu nr. 1037 8. punktā uzskaitītie paziņošanas veidi (elektroniski vai rakstveidā) ir zaudējuši aktualitāti un no noteikumu nr. 1037 8. punkta ir svītrojami vārdi "elektroniski vai rakstveidā". 

Grozījums saistībā ar aizgādnības lietu reģistrā iekļaujamo ziņu papildināšanu: noteikumu nr. 1037 22. punktā noteikts aizgādnības lietu reģistrā iekļaujamās informācijas apjoms. Bāriņtiesu likuma 41. panta pirmā daļa un sestās daļas 2. punkts paredz, ka bāriņtiesa uzrauga aizgādņa rīcību aizgādņa pienākumu izpildē un Civillikumā paredzētajos gadījumos, un uzrauga, lai aizgādnis Civilprocesa likuma 270.² panta otrās daļas noteiktajā termiņā iesniedz tiesā pieteikumu par obligāto rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu personai ar rīcībspējas ierobežojumu, kā arī sniedz tiesai informāciju, kurai ir nozīme lietā par rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu. Civilprocesa likuma 270.² panta otrā daļa paredz, ka aizgādnim ir pienākums iesniegt tiesā pieteikumu par rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanu ne retāk kā reizi septiņos gados, kad stājies spēkā tiesas spriedums par rīcībspējas ierobežošanu. Lai bāriņtiesas varētu nodrošināt pilnvērtīgu aizgādnības lietu reģistrā esošo informācijas apjomu, kas ir nozīmīga aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzībai, vienlaikus nodrošinot iespēju bāriņtiesai pārliecināties par to, ka aizgādnis pilda savus pienākumus un ir savlaicīgi (Civilprocesa likumā noteiktajā termiņā) vērsies tiesā ar prasību par rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanu, ir nepieciešams papildināt noteikumus nr. 1037 ar jaunu 22.3.¹ apakšpunktu, paredzot, ka bāriņtiesa aizgādnības lietu reģistrā iekļauj informāciju par spriedumu par personas rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanu, proti, tiesas nosaukums, civillietas numurs un sprieduma spēkā stāšanās datums.

Grozījumi saistībā ar aizbildņu reģistrā iekļaujamo informāciju:
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 35. panta (1¹) daļa paredz, ka personai, kura ir iecelta par aizbildni bērnam ir pienākums apgūt aizbildņu mācību programmu.
Bāriņtiesu likuma 31. panta pirmās daļas 6. punkts paredz, ka bāriņtiesa katru gadu pārbauda aizbilstamā dzīves apstākļus pie aizbildņa.
Ņemot vērā likumā noteikto un, lai personu, kas atzītas par atbilstošām aizbildņa pienākumu pildīšanai reģistrā un aizbildnības lietu reģistrā tiktu iekļautas ziņas par to, kad bāriņtiesa ir veikusi dzīves apstākļu pārbaudi un, kad persona (aizbildnis) ir apguvis mācību programmu aizbildņiem, ir nepieciešams papildināt aizbildnības lietu reģistrā iekļaujamās informācijas apjomu, proti papildinot 21. punktu ar 21.11. un 21.12. apakšpunktiem paredzot, ka aizbildnības lietu reģistrā tiek iekļauts datums, kad bāriņtiesa bija apmeklējusi aizbildņa dzīvesvietu, apmeklētās dzīvesvietas adrese, apmeklējuma statuss, dzīves apstākļu pārbaudes akts, kas sagatavots, veicot apmeklējumu, dzīvesvietas veids - māja vai dzīvoklis, informācija par telpu novērtējumu, dzīvošanai nepieciešamo vajadzību nodrošinājums, dzīvesvietas apraksts un cita attiecināma informācija un ziņas par ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra, ar ko aizbildnis ir noslēdzis vienošanos par mācību programmas apguvi, nosaukums, kontaktinformācija un iegūtās apliecības par mācību programmas apguvi numurs un datums.

 Grozījums noteikumu nr. 1037 25. punktā: nepieciešams labot gramatisku kļūdu, vārdu "bāriņtiesu" aizstājot ar "bāriņtiesas", savukārt vārds "papildu" novietots pirms vārda "reģistrus", ar ko domāts, ka bāriņtiesa bez paraugnomenklatūrā noteiktajiem bāriņtiesas lietu reģistriem, ja tas ir nepieciešams, var iekārtot citus papildu lietu reģistrus. 

Grozījums noteikumu nr.1037 28. punktā: spēkā esošajā punktā noteikts, ka "lietai indeksu piešķir saskaņā ar bāriņtiesas lietu nomenklatūru, kas noformēta atbilstoši bāriņtiesas lietu paraugnomenklatūrai. Bāriņtiesas lietu paraugnomenklatūru, bāriņtiesas lietu reģistros iekļaujamo informāciju un metodiskos ieteikumus par bāriņtiesas lietu un lietu reģistru veidošanu apstiprina inspekcijas (no 2024. gada 1. janvāra – Bērnu aizsardzības centra vadītājs). Saskaņā ar minēto grozījumu 28. punktu paredzēts izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka "lietai indeksu piešķir saskaņā ar bāriņtiesas lietu nomenklatūru, kas noformēta atbilstoši centra vadītāja apstiprinātai bāriņtiesas lietu paraugnomenklatūrai". Savukārt vārdus "un metodiskos ieteikumus par bāriņtiesas lietu un lietu reģistru veidošanu" paredzēts svītrot, turpmāk Bērnu aizsardzības centra vadītājam nebūs jāapstiprina metodiskie ieteikumi par bāriņtiesas lietu un lietu reģistru veidošanu. Pamatojums šāda grozījuma nepieciešamībai ir tas, ka saskaņā ar Bērnu aizsardzības centra sniegto informāciju praksē pienākums Bērnu aizsardzības centra vadītājam apstiprināt metodiskos ieteikumus par bāriņtiesas lietu un lietu reģistru veidošanu ārkārtīgi apgrūtina iestādes darbu, metodiskās palīdzības sniegšanu bāriņtiesām, jo katru reizi, kad Bērnu aizsardzības centra darbinieks sniegtu bāriņtiesai metodisko palīdzību par bāriņtiesas lietu un lietu reģistru veidošanu, Bērnu aizsardzības centra darbiniekam sagatavotais bāriņtiesai sniedzamais metodiskais skaidrojums būtu jāsaskaņo ar iestādes vadītāju. Jāpiemetina, ka par citiem jautājumiem noteikumi nenosaka pienākumu Bērna aizsardzības centra darbiniekiem saskaņot metodiskos ieteikumus ar tā vadītāju. Bērnu aizsardzības centrs veido atklātu un tiešu komunikāciju ar bāriņtiesām metodiskā atbalsta sniegšanā. Izvērtējot darbības praksi, Bērnu aizsardzības centrs secinājis, ka periodiski ir nepieciešamība papildināt metodiskos ieteikumus, vai tos precizēt. Savukārt noteikumu 28. punktā ietvertā tiesību norma, kas pieprasa Bērnu aizsardzības centra vadītāja apstiprinājumu metodiskajiem ieteikumiem, padara smagnēju informācijas apriti. Proti, katra izmaiņa, pat ja tā ir kāda nianse vai neliels papildinājums, centram jāveic ar vadītāja rīkojumu vai vadītāja rīkojuma grozījumu sagatavošanu, saskaņošanu, apstiprināšanu. Ievērojot minēto, ņemot vērā metodisko ieteikumu apjomu un tematiku, nav pamatoti turpināt esošo pieeju, noteikt Bērnu aizsardzības centra vadītāja apstiprinājumu metodiskajiem ieteikumiem un to grozījumiem par bāriņtiesas lietu un lietu reģistru veidošanu. 

Grozījums noteikumu nr. 1037 32. punktā:
Bāriņtiesu likuma 53. panta trešā daļa paredz kārtību kādā bāriņtiesa pārsūta aizgādības lietas materiālu kopijas gadījumos, kad persona, kurai pārtrauktas vai atjaunotas bērna aizgādības tiesības, gada laikā pēc lēmuma pieņemšanas maina dzīvesvietu, turpmāko darbību veikšanai. Minētā likuma 53. panta sestā daļa noteic kārtību kādā bāriņtiesa pārsūta aizbildnības un aizgādnības lietu materiālu kopijas pārraudzībai tai bāriņtiesai, kuras pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvo aizbildnis vai aizgādnis. Attiecīgais regulējums Bāriņtiesu likumā ir vērsts uz konkrētu kategoriju lietām (aizgādības lietas, aizbildnības lietas un aizgādnības lietas), savukārt citu kategoriju lietas materiālu kopiju pārsūtīšanas kārtība nav noteikta. Lai novērstu tādu situāciju veidošanos, kad lietas materiālu kopijas savlaicīgi netiek pārsūtītas personas jaunās deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesai pārraudzībai vai turpmāko darbību veikšanai un lai veidotu vienotu praksi visās bāriņtiesās visām lietu kategorijām, ir nepieciešams papildināt noteikumu nr. 1037 32. punktu, paredzot, ka bāriņtiesa, saņemot informāciju par personas deklarētās dzīvesvietas maiņu, lietas materiālu kopijas trīs darba dienu laikā nosūta tai bāriņtiesai, uz kuras administratīvo teritoriju persona ir pārcēlusies dzīvot, turpmāko nepieciešamo darbību veikšanai vai lietas pārraudzībai.  

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54. panta sesto daļu, iestādes, sadarbojoties savā starpā, nepieciešamo informāciju sniedz elektroniskā veidā, ja vien ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi un ja šāda informācijas sniegšana nav pretrunā ar normatīvajos aktos noteiktajiem informācijas sniegšanas noteikumiem. Šo prasību detalizētāk regulē Ministru kabineta 2010. gada 13. aprīļa noteikumi Nr.357 “Kārtība, kādā iestādes sadarbojoties sniedz informāciju elektroniskā veidā, kā arī nodrošina un apliecina šādas informācijas patiesumu”, kuru 4.2. apakšpunkts paredz elektronisku informācijas apmaiņu, ievērojot elektronisko dokumentu apriti reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto kārtību.
Elektroniskas saziņas izmantošanai iestāžu sadarbībā ir vairākas būtiskas priekšrocības:
1. tiek ievērojami samazināts administratīvais slogs, proti, papīra dokumentus var digitalizēt (ieskenēt) un nosūtīt elektroniski;
2. tiek ietaupīti finanšu līdzekļi, kas citādi tiktu patērēti kurjera vai pasta izdevumiem lietas materiālu oriģinālu nosūtīšanai un lietas materiālu kopiju izgatavošanai lietas arhivēšanas nolūkā;
3. atbilstoši normatīvajiem aktiem noformēti, skenētie un elektroniski apliecināti papīra dokumenti ir ar tādu pašu juridisko spēku kā oriģināli;
4. dokumentu elektroniska aprite nodrošina ātrāku informācijas apmaiņu un līdz ar to efektīvāku valsts pārvaldes darbību.

Ņemot vērā augstāk minēto, iestādēm savā starpā ir pienākums sazināties elektroniski, izmantojot elektroniskās saziņas pakalpojumus un e-adresi, līdz ar to situācijās, kad būs nepieciešams pārsūtīt lietu, iestādei tās pārsūtīšana jebkurā gadījumā jānodrošina elektroniskā formā un oriģināls papīra formā paliek tajā iestādē, kura lietu pārsūta. No prakses - situācijās, kad lietas materiālu kopijas tiek pārsūtītas citai bāriņtiesai turpmākajam darbam - tiek izdarīta atzīme uzziņas lapā un lieta tiek kvalificēta kā "neaktīva" un darbinieki to nodod arhīvā, jo turpmākās darbības ar lietu vairs netiek veiktas.

Lai nosūtītu lielāku failu apjomu dokumentus ir iespējams izmantojot failu tilpsaspiešanu, kuras piekļuvei var izmantot drošības paroli, kuru nosūtīt izmantojot citu saziņas veidu, tādā veidā nodrošinot arī ierobežotas pieejamības saglabāšanu pārsūtāmai lietai. 

Ar plānotajiem grozījumiem tiks vienādota tiesību aktos noteikto dokumentu nosūtīšanas kārtība un termiņš, kurā tiek nosūtītas lietas materiālu kopijas, lai novērstu situācijas, kad personas jaunā dzīvesvietas bāriņtiesa savlaicīgi netiek informēta par nepieciešamību veikt kādas darbības aizgādnībā esošu personu tiesību aizsardzības nodrošināšanai. 

Grozījums noteikumu nr.1037 32.¹ punktā:
Bāriņtiesu likuma 53. pantā attiecībā par lietu nosūtīšanu citai bāriņtiesai tiek izmantots termins "nosūta", savukārt noteikumos nr. 1037 tiek izmantots termins "pārsūta". Lai vienādotu normatīvajos aktos izmantoto terminoloģiju 32.¹ punktā vārds "pārsūta" aizstāts ar vārdu "nosūta". Vienlaikus minētā likuma 53. panta trešajā daļā noteikts, ka “tiek nosūtītas lietas materiālu kopijas” un, lai tiktu veidota vienota prakse visām bāriņtiesām, noteikumu nr.1037 32.¹ punkts papildināms ar vārdiem "lietas materiālu kopijas".
Attiecībā uz lietas materiālu kopiju nosūtīšanu gadījumā, ja personai ir ievietota ārstniecības iestādē, lietas materiālu kopijas nosūta  bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā atrodas ārstniecības iestāde tikai situācijā, ja personai nav deklarētās dzīvesvietas vai faktiskās dzīvesvietas, un persona ir ievietota ārstniecības iestādē.


Grozījums noteikumu nr.1037 37. punktā:  
Paziņošanas likuma 3. panta pirmajā daļā uzskaitīti dokumentu paziņošanas veidi, proti uz vietas iestādē, vai piegādājot ar tās norīkota darbinieka vai ziņneša starpniecību, izmantojot pasta pakalpojumus, izmantojot elektroniskos sakarus vai publiski. Minētā likuma 3. panta otrā daļa noteic, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts konkrēts dokumenta paziņošanas veids, iestāde pati izvēlas tādu veidu, kas nodrošinātu atbilstošu dokumenta paziņošanu adresātam. Iestāde pēc iespējas ņem vērā adresāta norādīto dokumenta paziņošanas veidu. Ņemot vērā, ka Paziņošanas likums jau paredz iespējamos dokumenta paziņošanas veidu personai, noteikumu 37. punkts izsakāms jaunā redakcijā. 

Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12. panta pirmā daļa paredz oficiālās elektroniskās adreses izmantošanas prioritāti. Proti, ja personai ir aktivizēta oficiālās elektroniskās adreses konts, valsts iestāde un privātpersona sazinās elektroniski un elektronisko dokumentu nosūta, izmantojot oficiālo elektronisko adresi. Ja šā likuma 5. panta otrajā daļā minētā fiziskā persona, kurai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, lūdz izmantot citu saziņas kanālu, lūgumu īpaši pamatojot, minēto lūgumu pēc iespējas ņem vērā un izmanto fiziskās personas norādīto dokumenta paziņošanas veidu. No minētā izriet, kad situācijās, kad personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, prioritāri dokumenti ir nosūtāmi elektroniski, tādējādi arī bāriņtiesai ir pienākums izmantot iespēju ar personu sazināties, izmantojot oficiālo elektronisko adresi, kas vienlaikus arī mazina birokrātisko slogu personai un persona ir vieglāk un ātrāk sasniedzama. Vienlaikus oficiālās elektroniskās adreses izmantošana, bāriņtiesai ļauj samazināt finanšu izdevumus, kas saistīti ar pasta pakalpojumu izmantošanu. Situācijās, kad personai nav aktivizēta oficiālā elektroniskā adrese, saziņa starp bāriņtiesu un personu tiek realizēta Paziņošanas likuma noteiktajā kārtībā. 

Grozījums Noteikumu projekta 43. punktā:
Administratīvā procesa likuma 37. panta otrā daļa paredz, ka administratīvā procesa dalībnieks, pamatojot lūgumu, var rakstveidā lūgt iestādi (..) nomainīt personu, kura piedalās lietā iestādes pusē. Iestāde lēmumu sakarā ar šādu lūgumu pieņem septiņu dienu laikā (..). Lai nodrošinātu vienotu praksi iestādēs un bāriņtiesas attiecīgu personu lūgumus mainīt par lietu atbildīgo darbinieku izskatītu Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā, ir nepieciešams precizēt noteikumu nr.1037 43. punktu, no tā svītrojot vārdus "trīs darbdienu" un aizstāt tos ar "septiņu dienu".
Administratīvā procesa likuma 37. panta otrajā daļā norādīts, ka administratīvā procesa dalībnieks ir tiesīgs lūgt mainīt darbinieku, kurš piedalās lietas sagatavošanā. Šādu lūgumu ir nepieciešams pamatot. Ņemot vērā, ka nepieciešamību pamatot lūgumu mainīt par bāriņtiesā esošās lietas atbildīgo darbinieku pēc būtības nosaka Administratīvā procesa likums un, lai mazinātu tiesību normas liekvārdību, no noteikumu 43. punkta tiek svītroti vārdi "pamatodams savu lūgumu". 
 
Grozījums 81.²3. apakšpunktā: Saskaņā ar noteikumu nr.1037 81.²3. apakšpunkta spēkā esošo redakciju "pirms lēmuma pieņemšanas par bērna ārpusģimenes aprūpi bāriņtiesa sagatavo rakstisku pārskatu par darbībām, kas veiktas, lai bērnam nodrošinātu piemērotu aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē (turpmāk – pārskats). Pārskatā iekļauj arī datumu, kad iegūta šajā punktā (81.²1, 81.²2. apakšpunktos) minētā informācija un ziņas no Iedzīvotāju reģistra un Audžuģimeņu informācijas sistēmas" (potenciālā aizbildņa vārds, uzvārds, dzimšanas gads un deklarētās dzīvesvietas adrese, viedoklis un iemesli, kas liedz minētajai personai kļūt par aizbildni; tā ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra darbinieka vārds, uzvārds, ar kuru pārrunāta iespēja audžuģimenei vai specializētajai audžuģimenei uzņemt bērnu, kā arī iemesli, kādēļ attiecīgā audžuģimene nevar uzņemt bērnu)". 2021. gada 28. jūnijā spēkā stājās Fizisko personu reģistra likums, līdz ar minētā likuma stāšanos spējā spēku zaudēja Iedzīvotāju reģistra likums. Ņemot vērā minēto, noteikumu nr. 1037 81.²3. tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot kādas ziņas tiks iegūtas no Fizisko personu reģistra, proti ziņas par potenciālā aizbildņa vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu un deklarētās dzīvesvietas adresi un datums, kad informācija iegūta no pašvaldību bāriņtiesu informācijas sistēmas, kurās ir dati par audžuģimenēm. 

No Fizisko personu reģistra pārskatā tiek aktualizētas ziņas par potenciālā aizbildņa vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu un deklarētās dzīvesvietas adresi. Minētās ziņas nepieciešamas, lai bāriņtiesa varētu nodrošināt bērnu tiesības un intereses un nodrošināt bērnu ārpusģimenes aprūpi ģimeniskā vidē pie aizbildņa. Ziņas par potenciālā aizbildņa vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu un deklarētās dzīvesvietas adresi ir nepieciešamas, lai bāriņtiesa varētu sazināties ar konkrēto personu un noskaidrot tās iespējas uzņemties aizbildņa pienākumu pildīšanu. Ziņas par personas dzimšanas gadu ir nepieciešams, lai jau sākotnēji bāriņtiesa varētu izvērtēt, vai personas vecums ir atbilstošs, lai uzņemtos bērna aizbildņa pienākumu pildīšanu. 

Vienlaikus no noteikumu nr.1037 81.²3. apakšpunktā tiek svītroti vārdi "un Audžuģimenes informācijas sistēmas", jo bāriņtiesas no 2022. gada to kompetencē esošo administratīvo lietu uzskaitē izmanto pašvaldību bāriņtiesu informācijas sistēmu, kurā tiek uzkrāti dati par bāriņtiesu kompetencē esošajām lietu kategorijām jeb BARIS. BARIS bāriņtiesas apstrādā informāciju par bāriņtiesu kompetencē esošajām lietu kategorijām, ņemot vērā Bērnu aizsardzības centra vadītāja apstiprināto bāriņtiesu lietu paraugnomenklatūru (Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja 2021. gada 29. jūnijā ar rīkojumu Nr. 1-1/29). Aktuālā bāriņtiesu lietu paraugnomenklatūra pieejama Bērnu aizsardzības centra tīmekļa vietnē: https://www.bti.gov.lv/lv/jaunums/apstiprinata-barintiesu-lietu-paraugnomenklatura. 

Grozījums saistībā ar bāriņtiesu pienākumu sagatavot pārskatu par darbībām, kas ir veiktas, lai nodrošinātu bērnam ārpusģimenes aprūpi pastāvīgā ģimeniskā vidē:
Lai nodrošinātu Valsts kontroles 2019. gada revīzijas ziņojumā “Atņemtā bērnība. Ikvienam ir tiesības uzaugt ģimenē” Labklājības ministrijai adresēto ieteikumu izpildi, ir nepieciešams papildināt noteikumus nr. 1037 ar 81.⁵ punktu, nosakot, ka bāriņtiesa par bērnu, kuram tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe audžuģimenē ne retāk kā reizi divpadsmit mēnešos aktualizē pārskatā norādīto informāciju, iekļaujot arī informāciju par bērna saskarsmi ar vecākiem, brāļiem, māsām, vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā un iespējām bērnam nodrošināt ārpusģimenes aprūpi pie aizbildņa. Termins "pārskats" minētajā tiesību normā izprotams, atbilstoši noteikumos nr.1037 81.² punktā noteiktajam definējam, t.i., “pārskats” , saskaņā ar kuru pirms lēmuma pieņemšanas par bērna ārpusģimenes aprūpi bāriņtiesa sagatavo rakstisku pārskatu par darbībām, kas veiktas, lai bērnam nodrošinātu piemērotu aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē.