Anotācija

Lauksaimniecības nozare nepārtraukti saskaras ar dažādu ārējo faktoru ietekmi. Viens no būtiskākajiem riskiem, kas tieši ietekmē lauksaimnieku ieņēmumus, ir klimatiskie apstākļi. Nokrišņu daudzums, temperatūras svārstības, salnas, sausums un vētras būtiski samazina iegūstamās ražas apjomus un kvalitāti, kā rezultātā samazinās arī lauksaimnieku ieņēmumi. Tāpat lauksaimniecības nozare ir pakļauta dažādiem bioloģiskiem un epidemioloģiskiem riskiem, tās ir slimības, kaitēkļi, sēnīšu infekcijas, dzīvnieku epidēmijas (piemēram, putnu gripa), kas iznīcina ražu vai ganāmpulku. Lauksaimnieku ieņēmumus būtiski ietekmē arī tirgus cenu un ekonomiskās situācijas svārstības, ko šobrīd it īpaši ietekmē ģeopolitiskā situācija. No 2022. gada lauksaimniecības nozare Latvijā ir pakļauta ilgstošam krīzes spiedienam, pasliktinot lauksaimnieku finansiālo situāciju un rentabilitāti. Šo situāciju  galvenokārt ir izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā, kura ietekmē ir bijis dažādu lauksaimniecības un pārtikas produktu, enerģijas un mēslojuma cenu kāpums un joprojām ražošanas izmaksas lauksaimniecības nozarē ir ievērojami augstākas nekā pirmskrīzes periodā (2020.–2021. g.), jo īpaši minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu cenu pieauguma dēļ. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, 2025. gada pirmajā - trešajā ceturksnī izejvielu cenu līmenis vidēji ir par 41 % augstāks nekā pirmskrīzes gados.
Papildus tam, 2023. gadā, 2024. gadā un 2025. gadā lauksaimniecības nozari kopumā skāra īpaši nelabvēlīgi laikapstākļi.
2023. gads lauksaimniecības nozarei bija sarežģīts, to negatīvi ietekmēja dažādi izaicinājumi - 2023. gada pavasarī Latvijā tika piedzīvoti ievērojami salnas postījumi, kas galvenokārt skāra augļkopības nozari, radot būtiskus zaudējumus augļkopjiem. 2023. gada pavasara salnām no aprīļa līdz jūnijam sekoja ilgstošs un ekstrēms sausums, kas radīja nopietnas sekas visām lauksaimniecības nozarēm, ietekmējot augkopības, augļkopības un dārzeņkopības nozaru ražību un saimniecību ekonomisko dzīvotspēju. 2023. gada augustā Latvijā pieredzētais spēcīgais negaiss ar lielgraudu krusu, vētru un stiprām lietusgāzēm nodarīja nopietnus postījumus vairākos Latvijas reģionos.
Kopumā šie ārējie apstākļi radīja neatgriezeniskas sekas visās lauksaimniecības nozarēs, jo īpaši ganību lopkopībā (gaļas liellopi, aitas, kazas un zirgi) un piena lopkopībā. Lopbarības kultūru zemā ražība ievērojami palielināja lopbarības izmaksas, kas veido vienu no būtiskākajām izmaksu pozīcijām lopkopības nozarē.
Diemžēl 2024. gads Latvijas lauksaimniecības nozarei nesniedza tik ļoti nepieciešamo atveseļošanos un situācijas uzlabošanos, jo arī 2024. gadā tika piedzīvoti virkne nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu. Rapša nozari 2023./2024. gadā negatīvi ietekmēja sliktie ziemas graudaugu ziemošanas apstākļi. Latvijas austrumu un ziemeļaustrumu reģionos ziemas laikā rapša lauki tika gandrīz pilnībā iznīcināti (90 % no platības), radot ievērojamus zaudējumus rapša audzētājiem. Citos reģionos mainīgie ziemas apstākļi nebija bez sekām, taču zaudējumi bija mazāki.
Arī 2024. gada maija salnas nodarīja ievērojamus zaudējumus Latvijas lauksaimniekiem, kad maija pirmajā dekādē vairākas naktis tika novērotas spēcīgas salnas. Tobrīd dārzos ziedēja augļu koki un ogulāji, tostarp ābeles, upenes, smiltsērkšķi, plūmes un spēcīgās salnas nodarīja postījumus, veicinot ievērojamus ražas zudumus. Turklāt 2024. gada jūlijā plosījās vētra, kas nesa spēcīgas lietusgāzes un vēja brāzmas, nodarot ievērojamus postījumus vairākos Latvijas reģionos un ietekmējot ievērojamu daļu lauksaimniecības kultūru. Ilgstošo un stipro nokrišņu ietekmē applūda zemākās vietas, paaugstinājās  ūdens līmenis upēs un applūda upju palienes Latvijas centrālajos rajonos. Vētra un spēcīgās lietavas nopietni ietekmēja graudaugu un eļļas kultūru audzētājus, kā arī augļu un dārzeņu, tostarp kartupeļu audzētājus. Šo nelabvēlīgo apstākļu rezultātā Latvijā pasliktinājās graudu, rapšu, kā arī dārzeņu, kartupeļu, augļu un ogu ražošanas prognozes, tāpēc ražotājiem radās nopietnas rentabilitātes problēmas, negūstot ievērojamu daļu no saviem ieņēmumiem.
Arī 2025. gads lauksaimniecības produkcijas ražotājiem bija izaicinājumu un apgrūtinājumu pilns. Kopš 2025. gada maija Latvijā ilgstoši valdošie intensīvie nokrišņi daudzviet izraisīja sējumu un stādījumu applūšanu, būtiski apgrūtinot vai pat padarot neiespējamu lauku apsaimniekošanu.
Ņemot vērā, ka 2025. gada ārkārtējie laikapstākļi būtiski ietekmēja lauksaimniecības nozari visā valsts teritorijā, tika izdots Ministru kabineta 2025. gada 5. augusta rīkojums Nr. 457 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Saskaņā ar minētā rīkojuma 1. punktu, lai novērstu katastrofas draudus, kas saistīti ar 2025. gada lietavu un plūdu izraisītajām sekām, kā arī pēc lauksaimniecības nozarei nodarīto zaudējumu izvērtēšanas, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulas (ES) 2021/2116, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma un likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” normām, lauksaimniecībā visā valsts teritorijā tika izsludināta ārkārtējā situācija no rīkojuma spēkā stāšanās dienas līdz 2025. gada 4. novembrim.
2025. gada ārkārtējo laikapstākļu ietekmē daļai lauksaimnieku samazinājās saražotās produkcijas apjoms vai arī daļa ražas tika pilnībā iznīcināta, vienlaikus pasliktinoties ražas kvalitātei. Šo apstākļu rezultātā lauksaimniekiem ir būtiski samazinājušies lauksaimniecības ražošanas ieņēmumi, kas atsevišķos gadījumos nesasniedz noteikto slieksni, lai lauksaimnieki varētu pretendēt uz marķētās dīzeļdegvielas atbalstu 2026./2027. saimnieciskajam gadam. Līdz ar to pat ekonomiski dzīvotspējīgas saimniecības, kas turpina ražošanu, 2026./2027. saimnieciskajā gadā var saskarties ar finansiālām grūtībām, jo uz noteiktu laiku tiek ierobežota iespēja saņemt atbalstu pēc iespējas lielākā apmērā.

Tādēļ noteikumos Nr. 194 paredzētais grozījums noteiks elastīgāku ieņēmumu kritērija vērtēšanu, lai lauksaimniecības produkcijas ražotājiem 2026./2027. saimnieciskajā gadā nodrošinātu objektīvāku marķētās dīzeļdegvielas apjoma aprēķinu, kas ir atbilstošs lauksaimniecības nozares sezonāli svārstīgajiem ieņēmumiem, uzlabojot finansiālo situāciju lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.

Lai mazinātu 2025. gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmi uz lauksaimnieku iespēju saņemt marķēto dīzeļdegvielu tādā apjomā, kas noteikts, ņemot vērā katra lauksaimnieka ieņēmumus un saimniecības faktiskos darbības rādītājus ilgākā periodā, paredzēts, ka Lauku atbalsta dienests, administrējot lauksaimniekiem pieejamās valsts atbalsta programmas, ņem vērā klimatisko apstākļu negatīvo ietekmi un vērtē noteikto prasību izpildi saimniecību līmenī, saglabājot atbalsta pieejamību gadījumos, kad tā ir pamatota ar saimniecību objektīviem datiem un pamatojumiem.
Ņemot vērā ārkārtējo klimatisko apstākļu būtisko ietekmi uz lauksaimniecības nozari un ar to saistīto lauksaimnieku ieņēmumu samazinājumu, noteikumu projekts paredz noteikt elastīgāku minimālo ieņēmumu vērtēšanas periodu, lai 2026./2027. saimnieciskajā gadā nodrošinātu lauksaimniekiem iespēju saņemt marķētās dīzeļdegvielas daudzumu, kas ir  atbilstošs normāliem klimatiskajiem apstākļiem un stabilai tirgus situācijai.
Nozares kritiskās situācijas rezultātā ir sagatavoti noteikumu Nr. 194 grozījumi, lai 2026./2027. saimnieciskajā gadā tiktu vērtēti lauksaimnieka ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējos divos noslēgtajos taksācijas gados. Ar noteikumu projekta grozījumiem tiek precizēts arī nosacījums, ka 2026./2027. saimnieciskajā gadā netiks vērtēts minimālo ieņēmumu kritērijs par tām zemes platībām, ar kurām lauksaimnieks ir paplašinājis savu ražošanu, un jaunajiem lauksaimniekiem, kas uzsākuši lauksaimniecisko ražošanu, kā arī noteikts, ka prasība par ieņēmumiem netiks piemērota tai zemes platībai, kuru lauksaimnieks būs deklarējis papildus pirmajā tās deklarēšanas gadā un nākamajā gadā pēc tā. Arī lauksaimniecības produkcijas ražotājam, kas pirmoreiz piesakās marķētas dīzeļdegvielas saņemšanai, prasība par ieņēmumiem netiks piemērota gadā, kad viņš piesakās pirmoreiz, un nākamajā gadā pēc tā.
Ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas tiks vērtēti, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto gada ienākuma deklarāciju vai uzņēmuma gada pārskatu par iepriekšējo taksācijas gadu vai par taksācijas gadu pirms iepriekšējā taksācijas gada. Līdz ar to minimālā ieņēmumu kritērija izpildes izvērtēšanā tiks ņemta vērā tā deklarācija vai gada pārskats, kurā norādītie ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ir lielāki. Šāda pieeja novērš situācijas, kurās viens finansiāli neveiksmīgs gads liedz piekļuvi atbalstam pilnā apmērā saimniecībām, kas faktiski turpina lauksaimniecisko darbību un kuru izmaksas ir nemainīgas vai pat pieaugošas.
Tā kā visi pēdējie gadi lauksaimniecības nozarei ir bijuši kritiski, ar būtisku lauksaimnieku ieņēmumu samazinājumu, ar noteikumu projektu paredzēts stiprināt atbalsta sistēmas taisnīgumu un nodrošināt tās atbilstību faktiskajai situācijai lauksaimniecības nozarē, vienlaikus uzlabojot marķētās dīzeļdegvielas administrēšanas sistēmas mērķtiecīgumu un efektivitāti.
Grozījumi noteikumos Nr. 194, papildinot tos ar jaunu 31.⁸ punktu, ir pamatoti un atbalstāmi, jo tie novērš administratīvu nepilnību, kas tiešā veidā negatīvi ietekmē saimniecību finansiālo stāvokli nozares specifikai raksturīgo ieņēmumu svārstību dēļ.

Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" (turpmāk – noteikumi Nr. 198) tiek veikti grozījumi (25-TA-2289), tostarp precizēts 1. pielikums “Kultūraugu un zemes izmantošanas veidu kodu saraksts”. 
Līdz ar to patlaban noteikumu Nr. 194 1. pielikuma “Kultūraugu un zemes izmantošanas veidu kodi un atbilstošais marķētas dīzeļdegvielas daudzums par vienu hektāru” redakcija nesaskan ar noteikumu Nr. 198 grozījumu redakciju, kā rezultātā rodas neatbilstība kultūraugu kodu un klasifikācijas sistēmā, kas palielina kļūdu risku lauksaimniekiem, aizpildot vienoto iesniegumu.

Noteikumu Nr. 194 1. pielikuma 9.24. apakšpunktā un piezīmju 8. punktā ir pieļauta tehniska kļūda, ietverot atsauci uz šo noteikumu 2. pielikumu, ar ko būtu saprotama atsauce uz noteikumiem Nr. 194, lai gan šeit domāts noteikumu Nr. 198 2. pielikums "Minimālais dārzeņu kultūraugu skaits uz vienu kvadrātmetru".

Lai nodrošinātu normatīvo aktu savstarpējo saskaņotību un precīzu prasību piemērošanu noteikumu Nr. 194 1. pielikums “Kultūraugu un zemes izmantošanas veidu kodi un atbilstošais marķētas dīzeļdegvielas daudzums par vienu hektāru” tiek precizēts, aktualizējot to un papildinot ar jauniem kultūraugu nosaukumiem un kodiem, tādējādi nodrošinot vienotu un konsekventu terminoloģiju ar noteikumu Nr. 198 aktualizēto 1. pielikuma redakciju.
Noteikumu Nr. 194 1. pielikuma 9.24. apakšpunkts un piezīmju 8. punkts ir precizēts, ietverot atsauci uz noteikumu Nr. 198 2. pielikumu.
Grozījumi ir tehniski un administratīvi nepieciešami, tie nepalielina prasības lauksaimniekiem, bet uzlabo sistēmas darbību un precizitāti.