21-TA-1005: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Ministru kabineta rīkojuma projekts „Par valsts aģentūras „Civilās aviācijas aģentūra” 2022.gada budžeta apstiprināšanu”" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Civilās aviācijas aģentūra no 2010.gada 1.janvāra ir valsts budžeta nefinansēta iestāde.
Saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 13.panta trešo daļu valsts aģentūra Likumā par budžetu un finanšu vadību (turpmāk - Likums) noteiktajā kārtībā patstāvīgi veido valsts aģentūras budžetu un to apstiprina Ministru kabinets. Savukārt saskaņā ar Likuma 41.panta 1.1 daļā noteikto budžeta nefinansētu iestāžu nākamā gada budžeta projektus apstiprināšanai Ministru kabinetā iesniedz ministrijas (pārraudzības institūcijas).
Saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 13.panta trešo daļu valsts aģentūra Likumā par budžetu un finanšu vadību (turpmāk - Likums) noteiktajā kārtībā patstāvīgi veido valsts aģentūras budžetu un to apstiprina Ministru kabinets. Savukārt saskaņā ar Likuma 41.panta 1.1 daļā noteikto budžeta nefinansētu iestāžu nākamā gada budžeta projektus apstiprināšanai Ministru kabinetā iesniedz ministrijas (pārraudzības institūcijas).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta „Par valsts aģentūras „Civilās aviācijas aģentūra” 2022.gada budžeta apstiprināšanu” (turpmāk – Projekts) mērķis ir apstiprināt valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” (turpmāk – Civilās aviācijas aģentūra) 2022.gada budžeta ieņēmumus 4 073 209 euro apmērā un izdevumus 4 557 174 euro apmērā
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2022.
Pamatojums
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Civilās aviācijas aģentūra no 2010.gada 1.janvāra ir valsts budžeta nefinansēta iestāde.
Saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 13.panta trešo daļu valsts aģentūra Likumā par budžetu un finanšu vadību (turpmāk - Likums) noteiktajā kārtībā patstāvīgi veido valsts aģentūras budžetu un to apstiprina Ministru kabinets. Savukārt saskaņā ar Likuma 41.panta 1.1 daļā noteikto budžeta nefinansētu iestāžu nākamā gada budžeta projektus apstiprināšanai Ministru kabinetā iesniedz ministrijas (pārraudzības institūcijas).
Pašlaik Civilās aviācijas aģentūra tiek finansēta no ieņēmumu daļas par aeronavigācijas pakalpojumiem Rīgas lidojumu informācijas rajonā saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 3.janvāra noteikumiem Nr.30 „Aeronavigācijas pakalpojumu maksas sadales kārtība” un no maksas par gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzības nodrošināšanu saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumiem Nr.823 „Noteikumi par lidlaukā sniegto drošības un glābšanas pasākumu maksu”, kā arī pašu ieņēmumiem, kas gūti par sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumiem Nr.999 „Valsts aģentūras „Civilās aviācijas aģentūra” publisko maksas pakalpojumu cenrādis” (turpmāk – noteikumi Nr.999).
Saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 14.panta otro daļu gada beigās valsts aģentūras kontā esošo līdzekļu atlikums, kas radies no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, citiem pašu ieņēmumiem, paliek aģentūrās rīcībā un to drīkst izlietot izdevumu finansēšanai nākamajā gadā vai turpmākajos gados. Arī Likuma 6.1 panta piektajā daļā noteikts, ka budžeta nefinansētu iestāžu kārtējā gada līdzekļu atlikumu var izmantot nākamajā gadā izdevumu finansēšanai.
Kopš Civilās aviācijas aģentūras izveidošanas 1993.gada 15.oktobrī, tās darbība tika nodrošināta tikai pašfinansēšanās režīmā. Ievērojot piesardzības principu, Civilās aviācijas aģentūras līdzekļu atlikums tradicionāli ir ticis veidots 3 līdz 4 mēnešu izdevumu apjomā, lai vismaz šajā periodā Civilās aviācijas aģentūra spētu nodrošināt tās darbības turpināšanu krīzes vai ārkārtas situācijas apstākļos un spētu segt izdevumus, kad naudas līdzekļi iepriekš rezervēti konkrētu izdevumu segšanai turpmākajos gados.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību pasaulē, izsludināto ārkārtas situāciju valstī 2020.gadā un 2021.gada sākumā un ar to saistītos ceļošanas ierobežojumus, faktiski izlidojošo pasažieru skaits un attiecīgi arī ieņēmumi no drošības maksas 2020.gadā un 2021.gada pirmajā pusgadā samazinājās tiktāl, ka tika apdraudēta Civilās aviācijas aģentūras funkciju izpilde. Tāpēc Civilās aviācijas aģentūras negūtie ieņēmumi no drošības maksas, salīdzinot ar 2020.gadam un 2021.gadam sākotnēji plānotajiem apjomiem, nebija kompensējami ar izdevumu samazināšanas un taupības pasākumiem, un nebija samērojami ar kritiski nepieciešamo izdevumu apjomu, lai nodrošinātu Eiropas Savienības tiesību aktu, u.c. starptautisko tiesību aktu prasību izpildi gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzības jomā. Lai spētu veikt Civilās aviācijas aģentūrai noteiktās funkcijas, Civilās aviācijas aģentūra vērsās pēc valsts atbalsta finanšu resursu piešķiršanai - nesaņemtās drošības maksas kompensācijai, kā to līdzīgos gadījumos, kad budžeta nefinansētai iestādei tiek noteikts pārvaldes uzdevums, kura finansēšanai nav paredzēti ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem vai citi pašu ieņēmumi, paredz Likuma par budžetu un finanšu vadību 6.1 panta otrā daļa.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2021.gada 8.aprīļa rīkojumu Nr.199 “Par līdzekļu piešķiršanu”, kas izdots, pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 24. un 25.pantu, un Ministru kabineta 2021.gada 24.marta rīkojumu Nr.186 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, Satiksmes ministrijai tika piešķirti 1 919 160 euro, lai Civilās aviācijas aģentūrai kompensētu nesaņemto drošības maksu par gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzību.
Ņemot vērā, ka arī pašlaik turpinās Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme, tiek ievērots taupības režīms piešķirto līdzekļu un pašu resursu izmantošanā, tiek veidota resursu rezerve, ko Civilās aviācijas aģentūras funkciju nodrošināšanai paredzēts izmantot 2022.gadā.
Veicot noteikumos Nr. 999 iekļauto Civilās aviācijas aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu funkcionālo izvērtējumu un to atbilstību starptautiskajos un nacionālajos normatīvajos aktos noteikto Civilās aviācijas aģentūras funkciju, tiesību un pienākumu apmēram, tika secināts, ka ir ievērojami pieaudzis gan Latvijas Republikas normatīvajos aktos, gan Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktais Civilās aviācijas aģentūrai uzticēto funkciju apjoms, kā arī prasību apjoms attiecībā uz uzraudzības un sertificēšanas nodrošināšanu. Vienlaikus konstatēts, ka vairāki maksas pakalpojumu veidi faktiski netiek sniegti.
Ņemot vērā minēto, ir sagatavots un vienlaikus ar Civilās aviācijas aģentūras 2022. gada budžeta projektu apstiprināšanai Ministru kabinetā tiks virzīts noteikumu projekts “Valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” publisko maksas pakalpojumu cenrādis”, paplašinot Civilās aviācijas aģentūras sniedzamo publisko maksas pakalpojumu klāstu un nosakot jaunas maksas pakalpojumu cenas atbilstoši nacionālo un starptautisko normatīvo aktu noteikto prasību apmēram un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītajām faktiskajās izmaksām, kā arī svītrojot aktualitāti zaudējušos pakalpojumus. Tādējādi ieņēmumi par maksas pakalpojumiem 2022.gadam plānoti 603900 euro apmērā un ir augstāki par faktiskajiem ieņēmumiem 2020.gadā un 2021.gadam plānotajiem.
Plānoto maksas pakalpojumu ieņēmumu sadalījums pa darbības jomām ir šāds:
Civilās aviācijas personāls - 113915 euro;
Gaisa kuģu ekspluatācija - 38280 euro;
Lidlauki un aeronavigācija - 297815 euro;
Lidotspēja - 109300 euro;
Bezpilota gaisa kuģu sistēmas - 26120 euro;
Civilās aviācijas drošība - 16860 euro;
Vispārīgi pakalpojumi - 1610 euro;
Kopā - 603900 euro.
Ar Projektu tiks apstiprināti Civilās aviācijas aģentūras 2022.gada budžeta ieņēmumi 4073209 euro apmērā un izdevumi 4557174 euro apmērā atbilstoši pielikumam. No kopējā ieņēmumu apjoma 900 000 euro tiks paredzēti izmaksu segšanai, kas saistītas ar aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanu, kontroli, uzraudzību, funkcionālo gaisa telpas bloku pārvaldību un citu ar civilās aviācijas drošību saistīto darbību (funkciju) izpildi, 1 932 145 euro tiks paredzēti izmaksu segšanai par gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzības nodrošināšanu, bet 603900 euro ar maksas pakalpojumu sniegšanu saistīto izmaksu segšanai. Ieņēmumu apjoms par gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzības nodrošināšanu 2022., 2023. un 2024.gadam noteikts, ņemot vērā VAS "Starptautiskā lidosta “Rīga”" prognozēto izlidojošo pasažieru skaitu šajos gados.
Civilās aviācijas aģentūras 2022.gada budžeta projektā, tāpat, kā pārskatītajos izdevumos 2020. un 2021.gadā, netiek atjaunoti tie izdevumi atlīdzībai, apmācībām, komandējumiem, inventāra iegādei, u.c. izdevumiem, kas uz laiku samazināti krīzes taupības režīmā. Iepriekš minēto izmaksu sastāvā tiek plānotas tikai kritiski nepieciešamās darbības Civilās aviācijas aģentūras funkciju nodrošināšanai, kā arī Kohēzijas fonda finansētā projekta plānoto aktivitāšu nodrošināšanai un līdzfinansējuma nodrošināšanai.
Atbilstoši Ministru kabineta 2020.gada 27.oktobra noteikumiem Nr. 652 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga"" īstenošanas noteikumi” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas Kohēzijas fonda finansēto projektu “Bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmas izveide” (projekta identifikācijas Nr. 6.1.2.0/20/I/001) īsteno Civilās aviācijas aģentūra. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu 7.2.punktam paredzēts, ka otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 1 764 706 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 1 500 000 euro un privātais finansējums – 264 706 euro. Kohēzijas fonda projekts Nr. 6.1.2.0/20/I/001 ietver Latvijas gaisa telpas drošības uzlabošanas pasākumus, veicot bezpilota gaisa kuģu reģistrācijas informācijas sistēmas izveidi un bezpilota gaisa kuģu uztveršanas iekārtas iegādi un tā īstenošana tika uzsākta 2021.gada 2.ceturksnī. Atbilstoši projekta iesnieguma finansēšanas plānam 2022.gadā paredzēts finansējums 749 604 euro apmērā, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 637 163 euro, privātais finansējums – 112 441 euro, kas tiks no Civilās aviācijas aģentūras pašu ieņēmumiem.2022.gadā plānotas šādas aktivitātes : 1. biznesa procesu un biznesa modeļu izstrāde 129 309 euro apmērā, 2. tiks turpināti informatīvās kampaņas pasākumi ar mērķi informēt un izglītot sabiedrību par bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmas izveidi un veicināt bezpilota gaisa kuģu jomas ekspertu, ekspluatantu, lietotāju un potenciālo sistēmas dalībnieku izpratni par jaunveidojamo sistēmu – 22 146 euro, 3. veikt noslēguma maksājumu bezpilota gaisa kuģu uztveršanas iekārtu iegādei - 75 400 euro, 4. paredzēts izstrādāt tehniskās infrastruktūras un ražotāja sērijveida iegādes tehnisko specifikāciju un informācijas sistēmas programmatūras dokumentāciju – 241 000 euro; 5. uzsākt bezpilota gaisa kuģu pārvaldības, uzraudzības sistēmas un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveidi – 142 574 euro; 6. uzsākt informācijas sistēmas lietotāju apmācības un nodrošināt atbalsta materiālus – 5 840 euro; 7. datu apmaiņas saskarnes izveide ar ārējām sistēmām – 72 768 euro; 8. paredzēts avansa maksājums 20% apmērā par sērijveida programmatūras iegādi- 26 456 euro.
Kohēzijas fonda projektā iesaistītā personāla atlīdzības izmaksas kopumā plānotas 143 300 euro apmērā, tai skaitā:
Projekta vadītājs - 34 111 euro;
Projekta koordinators - 29 670 euro;
Finanšu eksperts - 20 837 euro;
Informācijas tehnoloģiju sistēmanlītiķis – 25 162 euro;
Juriskonsults un publisko iepirkumu organizators (0,5 slodze) – 10 874 euro;
Eksperts bezpilotu gaisa kuģu lidojumu drošuma jomā- 11 790 euro;
Citu projektā iesaistīto darbinieku atlīdzība – 10 856 euro.
Ar projekta īstenošanu nesaistītas kapitālās iegādes plānotas tikai datortehnikas iegādei 20 200 euro apmērā.
Civilās aviācijas aģentūra nav uzskatāma par komercsabiedrību Komercdarbības atbalsta kontroles likuma (turpmāk – KAKL) 1. panta otrās daļas 10. punkta izpratnē, jo tā īsteno tikai valsts funkcijas nevis veic komercdarbību KAKL 1. panta otrās daļas 9. punkta izpratnē
Saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 13.panta trešo daļu valsts aģentūra Likumā par budžetu un finanšu vadību (turpmāk - Likums) noteiktajā kārtībā patstāvīgi veido valsts aģentūras budžetu un to apstiprina Ministru kabinets. Savukārt saskaņā ar Likuma 41.panta 1.1 daļā noteikto budžeta nefinansētu iestāžu nākamā gada budžeta projektus apstiprināšanai Ministru kabinetā iesniedz ministrijas (pārraudzības institūcijas).
Pašlaik Civilās aviācijas aģentūra tiek finansēta no ieņēmumu daļas par aeronavigācijas pakalpojumiem Rīgas lidojumu informācijas rajonā saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 3.janvāra noteikumiem Nr.30 „Aeronavigācijas pakalpojumu maksas sadales kārtība” un no maksas par gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzības nodrošināšanu saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumiem Nr.823 „Noteikumi par lidlaukā sniegto drošības un glābšanas pasākumu maksu”, kā arī pašu ieņēmumiem, kas gūti par sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumiem Nr.999 „Valsts aģentūras „Civilās aviācijas aģentūra” publisko maksas pakalpojumu cenrādis” (turpmāk – noteikumi Nr.999).
Saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 14.panta otro daļu gada beigās valsts aģentūras kontā esošo līdzekļu atlikums, kas radies no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, citiem pašu ieņēmumiem, paliek aģentūrās rīcībā un to drīkst izlietot izdevumu finansēšanai nākamajā gadā vai turpmākajos gados. Arī Likuma 6.1 panta piektajā daļā noteikts, ka budžeta nefinansētu iestāžu kārtējā gada līdzekļu atlikumu var izmantot nākamajā gadā izdevumu finansēšanai.
Kopš Civilās aviācijas aģentūras izveidošanas 1993.gada 15.oktobrī, tās darbība tika nodrošināta tikai pašfinansēšanās režīmā. Ievērojot piesardzības principu, Civilās aviācijas aģentūras līdzekļu atlikums tradicionāli ir ticis veidots 3 līdz 4 mēnešu izdevumu apjomā, lai vismaz šajā periodā Civilās aviācijas aģentūra spētu nodrošināt tās darbības turpināšanu krīzes vai ārkārtas situācijas apstākļos un spētu segt izdevumus, kad naudas līdzekļi iepriekš rezervēti konkrētu izdevumu segšanai turpmākajos gados.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību pasaulē, izsludināto ārkārtas situāciju valstī 2020.gadā un 2021.gada sākumā un ar to saistītos ceļošanas ierobežojumus, faktiski izlidojošo pasažieru skaits un attiecīgi arī ieņēmumi no drošības maksas 2020.gadā un 2021.gada pirmajā pusgadā samazinājās tiktāl, ka tika apdraudēta Civilās aviācijas aģentūras funkciju izpilde. Tāpēc Civilās aviācijas aģentūras negūtie ieņēmumi no drošības maksas, salīdzinot ar 2020.gadam un 2021.gadam sākotnēji plānotajiem apjomiem, nebija kompensējami ar izdevumu samazināšanas un taupības pasākumiem, un nebija samērojami ar kritiski nepieciešamo izdevumu apjomu, lai nodrošinātu Eiropas Savienības tiesību aktu, u.c. starptautisko tiesību aktu prasību izpildi gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzības jomā. Lai spētu veikt Civilās aviācijas aģentūrai noteiktās funkcijas, Civilās aviācijas aģentūra vērsās pēc valsts atbalsta finanšu resursu piešķiršanai - nesaņemtās drošības maksas kompensācijai, kā to līdzīgos gadījumos, kad budžeta nefinansētai iestādei tiek noteikts pārvaldes uzdevums, kura finansēšanai nav paredzēti ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem vai citi pašu ieņēmumi, paredz Likuma par budžetu un finanšu vadību 6.1 panta otrā daļa.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2021.gada 8.aprīļa rīkojumu Nr.199 “Par līdzekļu piešķiršanu”, kas izdots, pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 24. un 25.pantu, un Ministru kabineta 2021.gada 24.marta rīkojumu Nr.186 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, Satiksmes ministrijai tika piešķirti 1 919 160 euro, lai Civilās aviācijas aģentūrai kompensētu nesaņemto drošības maksu par gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzību.
Ņemot vērā, ka arī pašlaik turpinās Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme, tiek ievērots taupības režīms piešķirto līdzekļu un pašu resursu izmantošanā, tiek veidota resursu rezerve, ko Civilās aviācijas aģentūras funkciju nodrošināšanai paredzēts izmantot 2022.gadā.
Veicot noteikumos Nr. 999 iekļauto Civilās aviācijas aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu funkcionālo izvērtējumu un to atbilstību starptautiskajos un nacionālajos normatīvajos aktos noteikto Civilās aviācijas aģentūras funkciju, tiesību un pienākumu apmēram, tika secināts, ka ir ievērojami pieaudzis gan Latvijas Republikas normatīvajos aktos, gan Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktais Civilās aviācijas aģentūrai uzticēto funkciju apjoms, kā arī prasību apjoms attiecībā uz uzraudzības un sertificēšanas nodrošināšanu. Vienlaikus konstatēts, ka vairāki maksas pakalpojumu veidi faktiski netiek sniegti.
Ņemot vērā minēto, ir sagatavots un vienlaikus ar Civilās aviācijas aģentūras 2022. gada budžeta projektu apstiprināšanai Ministru kabinetā tiks virzīts noteikumu projekts “Valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” publisko maksas pakalpojumu cenrādis”, paplašinot Civilās aviācijas aģentūras sniedzamo publisko maksas pakalpojumu klāstu un nosakot jaunas maksas pakalpojumu cenas atbilstoši nacionālo un starptautisko normatīvo aktu noteikto prasību apmēram un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītajām faktiskajās izmaksām, kā arī svītrojot aktualitāti zaudējušos pakalpojumus. Tādējādi ieņēmumi par maksas pakalpojumiem 2022.gadam plānoti 603900 euro apmērā un ir augstāki par faktiskajiem ieņēmumiem 2020.gadā un 2021.gadam plānotajiem.
Plānoto maksas pakalpojumu ieņēmumu sadalījums pa darbības jomām ir šāds:
Civilās aviācijas personāls - 113915 euro;
Gaisa kuģu ekspluatācija - 38280 euro;
Lidlauki un aeronavigācija - 297815 euro;
Lidotspēja - 109300 euro;
Bezpilota gaisa kuģu sistēmas - 26120 euro;
Civilās aviācijas drošība - 16860 euro;
Vispārīgi pakalpojumi - 1610 euro;
Kopā - 603900 euro.
Ar Projektu tiks apstiprināti Civilās aviācijas aģentūras 2022.gada budžeta ieņēmumi 4073209 euro apmērā un izdevumi 4557174 euro apmērā atbilstoši pielikumam. No kopējā ieņēmumu apjoma 900 000 euro tiks paredzēti izmaksu segšanai, kas saistītas ar aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanu, kontroli, uzraudzību, funkcionālo gaisa telpas bloku pārvaldību un citu ar civilās aviācijas drošību saistīto darbību (funkciju) izpildi, 1 932 145 euro tiks paredzēti izmaksu segšanai par gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzības nodrošināšanu, bet 603900 euro ar maksas pakalpojumu sniegšanu saistīto izmaksu segšanai. Ieņēmumu apjoms par gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzības nodrošināšanu 2022., 2023. un 2024.gadam noteikts, ņemot vērā VAS "Starptautiskā lidosta “Rīga”" prognozēto izlidojošo pasažieru skaitu šajos gados.
Civilās aviācijas aģentūras 2022.gada budžeta projektā, tāpat, kā pārskatītajos izdevumos 2020. un 2021.gadā, netiek atjaunoti tie izdevumi atlīdzībai, apmācībām, komandējumiem, inventāra iegādei, u.c. izdevumiem, kas uz laiku samazināti krīzes taupības režīmā. Iepriekš minēto izmaksu sastāvā tiek plānotas tikai kritiski nepieciešamās darbības Civilās aviācijas aģentūras funkciju nodrošināšanai, kā arī Kohēzijas fonda finansētā projekta plānoto aktivitāšu nodrošināšanai un līdzfinansējuma nodrošināšanai.
Atbilstoši Ministru kabineta 2020.gada 27.oktobra noteikumiem Nr. 652 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga"" īstenošanas noteikumi” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas Kohēzijas fonda finansēto projektu “Bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmas izveide” (projekta identifikācijas Nr. 6.1.2.0/20/I/001) īsteno Civilās aviācijas aģentūra. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu 7.2.punktam paredzēts, ka otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 1 764 706 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 1 500 000 euro un privātais finansējums – 264 706 euro. Kohēzijas fonda projekts Nr. 6.1.2.0/20/I/001 ietver Latvijas gaisa telpas drošības uzlabošanas pasākumus, veicot bezpilota gaisa kuģu reģistrācijas informācijas sistēmas izveidi un bezpilota gaisa kuģu uztveršanas iekārtas iegādi un tā īstenošana tika uzsākta 2021.gada 2.ceturksnī. Atbilstoši projekta iesnieguma finansēšanas plānam 2022.gadā paredzēts finansējums 749 604 euro apmērā, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 637 163 euro, privātais finansējums – 112 441 euro, kas tiks no Civilās aviācijas aģentūras pašu ieņēmumiem.2022.gadā plānotas šādas aktivitātes : 1. biznesa procesu un biznesa modeļu izstrāde 129 309 euro apmērā, 2. tiks turpināti informatīvās kampaņas pasākumi ar mērķi informēt un izglītot sabiedrību par bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmas izveidi un veicināt bezpilota gaisa kuģu jomas ekspertu, ekspluatantu, lietotāju un potenciālo sistēmas dalībnieku izpratni par jaunveidojamo sistēmu – 22 146 euro, 3. veikt noslēguma maksājumu bezpilota gaisa kuģu uztveršanas iekārtu iegādei - 75 400 euro, 4. paredzēts izstrādāt tehniskās infrastruktūras un ražotāja sērijveida iegādes tehnisko specifikāciju un informācijas sistēmas programmatūras dokumentāciju – 241 000 euro; 5. uzsākt bezpilota gaisa kuģu pārvaldības, uzraudzības sistēmas un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveidi – 142 574 euro; 6. uzsākt informācijas sistēmas lietotāju apmācības un nodrošināt atbalsta materiālus – 5 840 euro; 7. datu apmaiņas saskarnes izveide ar ārējām sistēmām – 72 768 euro; 8. paredzēts avansa maksājums 20% apmērā par sērijveida programmatūras iegādi- 26 456 euro.
Kohēzijas fonda projektā iesaistītā personāla atlīdzības izmaksas kopumā plānotas 143 300 euro apmērā, tai skaitā:
Projekta vadītājs - 34 111 euro;
Projekta koordinators - 29 670 euro;
Finanšu eksperts - 20 837 euro;
Informācijas tehnoloģiju sistēmanlītiķis – 25 162 euro;
Juriskonsults un publisko iepirkumu organizators (0,5 slodze) – 10 874 euro;
Eksperts bezpilotu gaisa kuģu lidojumu drošuma jomā- 11 790 euro;
Citu projektā iesaistīto darbinieku atlīdzība – 10 856 euro.
Ar projekta īstenošanu nesaistītas kapitālās iegādes plānotas tikai datortehnikas iegādei 20 200 euro apmērā.
Civilās aviācijas aģentūra nav uzskatāma par komercsabiedrību Komercdarbības atbalsta kontroles likuma (turpmāk – KAKL) 1. panta otrās daļas 10. punkta izpratnē, jo tā īsteno tikai valsts funkcijas nevis veic komercdarbību KAKL 1. panta otrās daļas 9. punkta izpratnē
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Jāsagatavo Civilās aviācijas aģentūra budžeta projekts 2022.gadam.
Risinājuma apraksts
Jāiesniedz sagatavotais Civilās aviācijas aģentūras budžeta projekts 2022.gadam apstiprināšanai Ministru kabinetam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Civilās aviācijas aģentūras naudas līdzekļu atlikums uz 2021gada 31.augustu – 865 103,62 euro. Savukārt, prognozētais naudas līdzekļu atlikums uz 2021.gada 31.decembri tiks novirzīts izdevumu pārsnieguma pār ieņēmumiem segšanai.
2022.gadam plānoto nepieciešamo izdevumu apjomu kopumā un sadalījumā pa izmaksu veidiem raksturo šādi dati:
Rādītāju nosauk.|Izdevumi pamatdarbības nodrošināš.| KF finansētā projekta izdevumi|2022.g. nepieciešamie izdev.|
Izdevumi - kopā | 3807570 | 749604 | 4557174 |
Uzturēšanas izdev| 3787370 | 290630 | 4078000 |
Kārtējie izdevumi| 3745370 | 290630 | 4036000 |
Atlīdzība | 2865889 | 34111 | 2900000 |
t.sk. Kohēzijas fonda finansētajā projektā iesaistītajam personālam*
| 109189 | 34111 | 143300 |
Preces un pakalpojumi
| 879481 | 256519 | 1136000 |
Starptautiskā sadarbība
| 42000 | | 42000 |
Kapitālie izdevumi| 20200 | 458974 | 479174 |
Projekts ir jāvirza apstiprināšanai vienlaikus ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Valsts aģentūras „Civilās aviācijas aģentūra” publisko maksas pakalpojumu cenrādis".
2022.gadam plānoto nepieciešamo izdevumu apjomu kopumā un sadalījumā pa izmaksu veidiem raksturo šādi dati:
Rādītāju nosauk.|Izdevumi pamatdarbības nodrošināš.| KF finansētā projekta izdevumi|2022.g. nepieciešamie izdev.|
Izdevumi - kopā | 3807570 | 749604 | 4557174 |
Uzturēšanas izdev| 3787370 | 290630 | 4078000 |
Kārtējie izdevumi| 3745370 | 290630 | 4036000 |
Atlīdzība | 2865889 | 34111 | 2900000 |
t.sk. Kohēzijas fonda finansētajā projektā iesaistītajam personālam*
| 109189 | 34111 | 143300 |
Preces un pakalpojumi
| 879481 | 256519 | 1136000 |
Starptautiskā sadarbība
| 42000 | | 42000 |
Kapitālie izdevumi| 20200 | 458974 | 479174 |
Projekts ir jāvirza apstiprināšanai vienlaikus ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Valsts aģentūras „Civilās aviācijas aģentūra” publisko maksas pakalpojumu cenrādis".
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi