Anotācija (ex-ante)

21-TA-337: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 29. septembra noteikumos Nr. 800 "Kārtība, kādā iesniedz un izskata pilno un saīsināto ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) un Konkurences padomes (turpmāk – KP) iniciatīva, lai novērstu identificētos trūkumus, kas kavē paziņoto apvienošanos izskatīšanu un uzlabotu ziņojumu sagatavošanas kvalitāti un, attiecīgi, to izskatīšanas efektivitāti iestādē.  

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai pilnveidotu 2008. gada 29. septembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 800 „Kārtība, kādā iesniedz un izskata pilno un saīsināto ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos” (turpmāk – Noteikumi Nr. 800) ietvertās prasības, novēršot trūkumus, ko Konkurences padome identificējusi, skatot tirgus dalībnieku apvienošanās ziņojumus.
Noteikumu projekts paredz plašāku apvienošanās ziņojuma saturu, kā arī pagarinātu termiņu apvienošanās ziņojuma atzīšanai par pilnīgu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2023.
Pamatojums
Noteikumu projekta plānotais spēkā stāšanās laiks ir  01.01.2023.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Lai nodrošinātu, ka kārtība, kādā KP izskata pilno un saīsināto ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos, būtu atbilstoša Konkurences likuma (turpmāk – KL) spēkā esošajam regulējumam un būtu uzskatāma par efektīvu (ar to saprotot, ka rīcībā ir pilnīga informācija par apvienošanās darījuma īstenošanu un ar to saistītajiem ieguvumiem un riskiem), ir sagatavoti priekšlikumi grozījumiem Noteikumos Nr. 800.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 800 4. punkts.                                                     
Noteikumu Nr. 800 4. punktā grozīts termiņš, cik dienu laikā no ziņojuma saņemšanas dienas KP paziņo ziņojuma iesniedzējam par ziņojuma pilnīgumu.  
Grozījumi paredz, ka KP var paziņot par ziņojuma pilnīgumu desmit darbdienu laikā (līdzšinējo piecu darba dienu laikā), līdz tiek pieņemts kāds no KL 16. panta pirmajā daļā minētajiem lēmumiem. 
KP iepriekš konstatējusi, ka tirgus dalībnieki apvienojas arvien aktīvāk. 2018. – 2019. gadā iestādē saņemts par 63% vairāk ziņojumu nekā 2016. – 2017. gadā. (Avots: Tirgus dalībnieki turpina aktīvi apvienoties, pieejams:  https://www.kp.gov.lv/sites/kp/files/kp_old/local/documents/2019mergers.pdf). Vienlaikus, tirgus dalībnieku apvienošanās arvien biežāk notiek augsti koncentrētos tirgos, kas strauji attīstās un palielinās informācijas apjoms, kas jāapgūst un jāanalizē, izskatot apvienošanās ziņojumus. Šāda tendence tiešā veidā ietekmē arī termiņu, kas nepieciešams, lai izvērtētu apvienošanās ziņojuma pilnīgumu.
Ņemot vērā dažādu apvienošanos specifiku, nereti piecas darba dienas ir pārāk īss termiņš, lai KP pilnībā izprastu apvienošanās būtību, ietekmētos tirgus un izvērtētu sniegtās informācijas pilnīgumu. KP praksē ir saņēmusi apjomīgus ziņojumus, kuru pilnīguma izvērtēšanai piecas darba dienas ir bijis pārāk īss termiņš. Vairākās lietās (piemēram, Bite/Baltcom, Forum Cinemas/Apollo Kino, Bite/MTG, Meridian Capital CIS Fund/ Rīgas piensaimnieks) darījums ir aptvēris vairākus, dažādus tirgus gan horizontālā, gan vertikālā līmenī, kā arī paši ziņojumi ir bijuši pat vairāk kā 100 lpp. (neskaitot pielikumus), radot augstu risku KP esošo piecu darba dienu termiņā neapzināt būtiskus trūkumus, kas var izrādīties nozīmīgi apvienošanās darījuma kvalitatīvai izvērtēšanai jau no ziņojuma saņemšanas brīža. 
Parasti šīs apjomīgās lietas ir tādas, kurās darījuma ietekme uz konkurenci ir visaugstākā, līdz ar to, vēl jo vairāk radot nepieciešamību KP kvalitatīvi un pilnvērtīgi izvērtēt apvienošanās ziņojuma pilnīgumu. 
Tāpat, apjomīgu apvienošanās ziņojumu gadījumos, īpaši situācijās, kad apvienošanās dalībnieki nav konsultējušies ar KP pirms ziņojuma sagatavošanas, piecu darba dienas var būt pārāk īss termiņš, lai identificētu un izskaidrotu visas nepilnības, kas ziņojumā jānovērš. 
Piemēram, Eiropas Komisija (turpmāk – EK) ziņojumus izskata divās fāzēs. Pirmā fāze ilgst 25 – 35 dienas un tās laikā EK pieņem lēmumu 1) apvienošanās nav Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (20.01.2004.) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju tvērumā, 2) apvienošanās pirmšķietami neietekmē kopējo tirgu 3) nepieciešama papildu izpēte. EK var atzīt ziņojumu par pilnīgu/nepilnīgu pirmajā ziņojuma izskatīšanas fāzē (25 – 35 dienas).  
KP, aptaujājot vairākas ES dalībvalstis, secina, ka dalībvalstīs, kur ir noteikts termiņš ziņojuma pilnīguma izskatīšanai, tas ir garāks, nekā Latvijā. Lai gan līdz šim noteiktās piecas darba dienas ziņojuma pilnīguma izskatīšanai līdzinās regulējumam, piemēram, Lietuvā un Bulgārijā, kur iestādes izvērtē ziņojuma pilnīgumu septiņu darba dienu laikā, līdzšinējā KP prakse pierāda, ka Latvijas konkurences iestādes resursu pieejamības dēļ piecas darba dienas ir pārāk īss termiņš ziņojuma pilnīguma izskatīšanai.
Vienlaikus KP noskaidroja, ka arī Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Bulgārijā, Francijā, Slovākijā, Maltā un Kiprā nav noteikts termiņš, kurā iestādei jāpaziņo par ziņojuma pilnīgumu. Šo dalībvalstu regulējums ir analogs EK regulējumam un nepilnīgumu var atzīt līdz pirmās fāzes beigām, kas šajās valstīs, līdzīgi kā Latvijas regulējumā ir aptuveni mēnesis. 
Iegūstot informāciju no citu dalībvalstu konkurences iestādēm, secināms, ka konkurences iestādes cenšas izskatīt ziņojuma atbilstību regulējumā ietvertajām prasībām pēc iespējas ātrāk, vienlaikus ņemot vērā iestādes resursu pieejamību. 
Vienlaikus norādāms, ka KP aktīvi konsultē apvienošanās dalībniekus pirms paziņojuma iesniegšanas fāzē. KP sagatavoto Ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos sastādīšanas vadlīniju 36. rindkopā norādīts, ka KP amatpersonas, atkarībā no resursu pieejamības, aptuveni piecu darba dienu laikā sniedz komentārus un konsultācijas par apvienošanās ziņojumu. KP ņem vērā apvienošanās dalībnieku interesi, jo īpaši apvienošanās, kas neatstāj būtisku ietekmi konkurencei gadījumos, pēc iespējas ātrāk saņemt KP lēmumu par apvienošanās īstenošanu un ir ieinteresēta izskatīt ziņojuma pilnīgumu pēc iespējas ātrāk, līdz ar to, uzskatāms, ka regulējuma maiņa lielākajā daļā apvienošanos būtiski nemainīs apvienošanās ziņojumu izskatīšanas laiku. Turklāt, atšķirībā no citām dalībvalstīm, tiesiskais regulējums Latvijā aizvien dod tiesības apvienošanās dalībniekiem īstenot apvienošanos uzreiz pēc pilna ziņojuma iesniegšanas, nesagaidot KP lēmumu. 
Grozījumi nodrošinās KP iespēju pilnvērtīgi iepazīties ar iesniegto ziņojumu un vērst apvienošanās dalībnieku uzmanību uz trūkumiem, kas atklājas, izskatot ziņojumu (par trūkumiem uzskatāmi punkta pirmajā teikumā norādītie trūkumi – neatbilstība šo noteikumu prasībām, vai nav samaksāta attiecīgā valsts nodeva). 
Šādi grozījumi arī veicinātu apvienošanās dalībnieku interesi iesniegt pēc iespējas pilnīgāku ziņojumu, lai izvairītos no situācijas, ka KP lūdz novērst nepilnības, tādējādi pagarinot procesu iestādē. 
Vienlaikus ir nepieciešams uzsvērt, ka regulējuma maiņa pēc būtības nemaina apvienošanās dalībnieku pienākumus, jo tiem jau tagad ir pienākums iesniegt pilnīgu ziņojumu. 

Noteikumu Nr. 800 6. punkta redakcija tiek precizēta, ievērojot tirgus dalībnieku norādi par to, ka tiesību norma ir grūti uztverama un neskaidra. Tiesību normas saturs pēc būtības tiek saglabāts, vienlaikus nodrošinot tā vieglāku uztveramību, atkārtoti tiesību normas tekstā neskaidrojot apvienošanās definīciju. 

Noteikumu Nr. 800 18.1.2., 18.2.1., 18.3., 25.1.2., 25.2.1., 26.5. apakšpunktos precizēta iesniedzamā informācija – turpmāk vairs nebūs nepieciešamība iesniegt faksa numuru. 

Noteikumu Nr. 800 18.4. un 25.4. apakšpunktos aktualizēta nepieciešamība izvērtēt, vai attiecībā uz tirgus dalībnieku apvienošanos neizpildās paziņošanas kritēriji EK, kas automātiski izslēgtu KP jurisdikciju, t.i., to, ka KP ir tiesības vērtēt šādu darījumu. Ņemot vērā, ka tirgus dalībnieki apvienošanās ziņojumā norāda tikai apgrozījumu Latvijas teritorijā, bet nenorāda apgrozījumu Eiropas Savienības mērogā, KP no ziņojumā pieejamās informācijas nav iespējams konstatēt, vai apvienošanās paziņojama EK. KP savā praksē ir saskārusies ar gadījumiem, kad tiek iesniegts apvienošanās ziņojums, kuru KP nav tiesības vērtēt (jo izpildās paziņošanas kritēriji EK), kā rezultātā tiek nelietderīgi izlietoti KP resursi, uzsākot šādu ziņojumu izvērtēšanu. Lai izvairītos no šādām situācijām, atbilstoši ir precizēti Noteikumi Nr. 800. 

Noteikumu Nr. 800 18.5. un 25.5. apakšpunktos ir ietverta prasība ziņojumā norādīt informāciju, vai apvienošanās ir paziņota vai arī ir plānota paziņot citās valstīs. Tādējādi KP gūtu vispārīgu priekšstatu par darījuma apjomu un nozīmīgumu un ļautu savlaicīgi, nepieciešamības gadījumā, sazināties ar citu dalībvalstu konkurences iestādēm. 

Noteikumu Nr. 800 20. un 27. punkts. 
Lai KP būtu iespējams apvienošanās ziņojumā izsekot un pārbaudīt, kā veidojies “gala apgrozījums” – grupas uzņēmumu apgrozījums, ir ietverta prasība ziņojumā norādīt pēdējā finanšu gada neto apgrozījumu un kopējo apgrozījumu Latvijas teritorijā, norādot apgrozījumu, kas tiek atskaitīts Noteikumu Nr. 800 14. punktā noteiktajā kārtībā un no kuru sabiedrību savstarpējiem darījumiem apgrozījums tiek atskaitīts.

Noteikumu Nr. 800 21.1. un 28.1. apakšpunkti. 
Papildus noteikumos jau iekļautajai prasībai ziņojumā norādīt ne vien apvienošanās darījuma veidu atbilstoši KL 15. panta pirmajai daļai, jāietver arī  darījuma apraksts (būtība). KP praksē daudzos ziņojumos šāda informācija jau tiek ietverta, tomēr dažkārt, lai izprastu darījuma būtību un gadījumā, ja šāda informācija nav ietverta ziņojumā, KP ir padziļināti jāpēta apjomīgi apvienošanās darījumu papildinošie dokumenti, kas sākotnējā ziņojuma izskatīšanas stadijā rada papildu administratīvo slogu un var negatīvi ietekmēt apvienošanās izskatīšanas termiņu. 

Noteikumu Nr. 800 21.4. apakšpunkts. 
Saīsinātā ziņojuma iesniedzējam turpmāk būs jāsniedz informācija par apvienošanās ekonomisko mērķi un pamatojumu. Norādītais ekonomiskais mērķis (-i) un pamatojums sniegs KP izpratni par saimniecisko labumu, ko darījuma rezultātā iegūs apvienotā vienība un kas ir kalpojis kā pamatojums darījuma īstenošanai, tādējādi efektivizējot apvienošanās ziņojuma izvērtēšanu. 

Noteikumu Nr. 800 22. punkts. 
Uztveramības uzlabošanas nolūkos precizēta Noteikumu Nr. 800 22. punkta ievaddaļa, vienlaikus dzēšot atsauci uz “Latvijas teritorijā”, jo konkrētie tirgi var aptvert arī plašāku teritoriju kā Latvija (piemēram, Baltijas valstis u.c.). Vienlaikus 22., 29. un 30. punktos ietverta prasība norādīt Ziņojumā sniegtās informācijas avotus, lai KP varētu pārliecināties un izsekot kādus informācijas avotus tirgus dalībnieki ir izmantojuši, lai izdarītu secinājumus, kā arī KP varētu novērtēt sniegtās informācijas patiesumu un objektivitāti. 

Papildus 22. punkts ir papildināts ar 22.3. apakšpunktu, noteikumos iekļaujot prasību iesniegt informāciju par iespējamām pozitīvajām un negatīvajām sekām attiecībā uz konkurenci katrā ietekmētājā tirgū, ievērojot to, ka šāda sākotnējā informācija (vērtējums) no tirgus dalībnieku puses var būtiski un pozitīvi ietekmēt KP iespēju savlaicīgi identificēt gan ieguvumus no apvienošanās darījuma īstenošanas, gan arī iespējamo problemātiku un seku izvērtējumu. 

Noteikumu Nr. 800 23.2. un 32.2. apakšpunkts.
Ņemot vērā “jautā vienreiz” principa ievērošanu valsts pārvaldē, KP apmierina iesniedzēju lūgumus, pamatojoties uz KL 15. panta 2.5 daļu, atbrīvot no statūtu un gada pārskatu pievienošanas Ziņojumam, ja konkrētos dokumentus uzņēmums jau ir sniedzis Uzņēmumu reģistram un Valsts ieņēmumu dienestam.  
Vienlaikus Noteikumos Nr. 800 joprojām ir prasība iesniegt gan apvienošanās dalībnieku statūtus, gan gada pārskatus, ņemot vērā, ka apvienošanās dalībnieku, kas nav reģistrēti Latvijā, dokumenti KP nav pieejami. Tāpat Noteikumi Nr. 800 paredz pienākumu iesniegt aktuālos statūtus un gada pārskatus, kas iespējams var nebūt vēl apstiprināti un  publicēti attiecīgo valsts iestāžu reģistros.  

Noteikumu Nr. 800 23.6. un 32.6. apakšpunkts. 
Sabiedrības līdzdalības veicināšanas nolūkā, apvienošanās izskatīšanas procesu vienlaicīgi arī padarot caurspīdīgāku, Noteikumu Nr. 800 projekts paredz papildināt Noteikumus Nr. 800 ar 23.6. un 32.6. apakšpunktu, kuros noteikts, ka ziņojumam jāpievieno īss nekonfidenciāls apvienošanās apraksts, kuru KP izmantos savā tīmekļa vietnē, lai nodrošinātu sabiedrības informēšanu par potenciālo apvienošanos. 

Noteikumu Nr. 800 23.7. un 32.7. apakšpunktā ietverta prasība apvienošanās ziņojumam pievienot tirgus dalībnieku rīcībā esošus dokumentus attiecībā uz apvienošanās juridiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem. Šādi dokumenti ļaus KP labāk izprast apvienošanās darījuma mērķi un iespējamo ietekmi uz konkurenci. 

Papildus 33. punktā ietverta prasība pievienot dokumentus attiecībā uz konkurences apstākļiem ietekmētajos tirgos. Attiecīgi Noteikumu Nr. 800 projektā paredzēts pienākums ziņojumam pievienot iesniedzēja vai citu personu sagatavotus dokumentus (pārraudzības vai izpildinstitūcijas amatpersonu un darbinieku ziņojumus, biznesa, mārketinga plānus, pētījumus, stratēģijas u.c.) attiecībā uz apvienošanās juridiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem, kas tai skaitā atspoguļo apvienošanās mērķi, paredzamos ieguvumus un sekas, apvienošanās norises posmus, informāciju par ietekmētajiem tirgiem attiecībā uz konkurences apstākļiem, esošajiem un potenciālajiem konkurentiem un tirgus apstākļiem. Spēkā esošā Noteikumu Nr. 800 redakcija (33. punkts) neparedz pienākumu ziņojuma iesniedzējam līdztekus tā sniegtam apvienošanās un ietekmēto tirgu novērtējumam iesniegt šādu novērtējumu pamatojošus dokumentus (iesniedzēja, tā grupas sabiedrību vai citu personu sagatavotus). Tomēr, plānojot un īstenojot šāda mēroga apvienošanās darījumu, ieguvējs sagatavo un iegūst finanšu, ekonomiskās analīzes un juridiskos dokumentus, kas pamato konkrētā darījuma izvēli. Šādu dokumentu iegūšana ļautu KP labāk izprast apvienošanās ekonomisko būtību, sasniedzamos mērķus un novērtēt apvienošanās ietekmi uz konkurenci (kā un kādēļ tirgus dalībnieki pieņēma lēmumu par apvienošanos, kādu informāciju tie vērtēja un analizēja u.c.). Arī EK bieži balstās uz tirgus dalībnieku iekšējo dokumentāciju, lai izdarītu secinājumus par konkrēto tirgu, konkurences dinamiku vai iespējamajām sekām apvienošanās rezultātā. Arī Starptautiskā konkurences tīkla (ICN) vadlīnijās (ICN Merger Guidelines Workbook) iekšējie tirgus dalībnieku dokumenti tiek uzskatīti par nozīmīgu pierādījuma veidu, kas ļauj konkurences iestādei, cita starpā, izprast, kuras preces tirgus dalībnieki patiešām uzskata par alternatīvām vai kuriem konkurentiem tie seko līdzi visaktīvāk. 
Noteikumu Nr. 800 projekts paredz plašāku pilnā apvienošanās ziņojuma saturu, uzliekot tirgus dalībniekiem par pienākumu iesniegt papildu informāciju, kas ir samērīga un lietderīga, lai KP spētu efektīvi un saprātīgos termiņos izskatīt tirgus dalībnieku apvienošanos, vienlaicīgi identificējot apvienošanās ieguvumus un riskus, un, nepieciešamības gadījumā, arī spētu laikus tirgus dalībniekiem ļaut iepazīties ar KP secinājumiem un izteikt viedokli. 

Noteikumu Nr. 800 28.2. un 28.3. apakšpunkts. 
Pilnajā ziņojumā turpmāk vienlaikus ar paziņojamā darījuma ekonomisko mērķi un pamatojumu būs nepieciešams norādīt iesniedzēja nākotnes attīstības plānus pēc apvienošanās, finansēšanai izmantojamajiem resursiem. Šāds normas papildinājums ietverts, lai labāk izprastu paziņotā darījuma ekonomisko un finansiālo būtību un ar apvienošanos sasniedzamos saimnieciskās darbības mērķus. Ietverot šādu prasību, KP varētu pārliecināties par patiesajiem ekonomiskajiem un stratēģiskajiem mērķiem, kas motivējuši tirgus dalībniekus apvienoties.

Noteikumu 29. un 30. punktā ietverta prasība norādīt Ziņojumā sniegtās informācijas avotus, lai KP varētu pārliecināties un izsekot kādus informācijas avotus tirgus dalībnieki ir izmantojuši, lai izdarītu secinājumus, kā arī KP varētu novērtēt sniegtās informācijas patiesumu un objektivitāti: 
a) uztveramības un pārskatāmības uzlabošanas nolūkos attiecībā uz ziņojumā norādāmo informāciju par konkrētajiem un ietekmētajiem tirgiem ir veiktas korekcijas, papildinot Noteikumus Nr. 800 ar 29.1. apakšpunktu un nodalot informāciju par konkrētajiem tirgiem. Savukārt 29.2. apakšpunkta saturs ir saglabāts nemainīgs un veikto izmaiņu rezultātā mainījusies šī punkta numerācija. Iepazīstoties ar līdz šim saņemtajiem ziņojumiem par apvienošanos, KP secina, ka lielākoties tirgus dalībnieki informāciju par konkrētajiem un ietekmētajiem tirgiem norāda atbilstoši piedāvātajiem grozījumiem, līdz ar to grozījumi Noteikumu Nr. 800 apvienošanās dalībniekam atvieglos informācijas sniegšanas strukturēšanu. 
b) lai pārskatāmāk strukturētu ziņojumā norādāmo informāciju, Noteikumu Nr. 800 30. punktā atsevišķi izdalīta norādāmā informācija par apvienošanās rezultātā ietekmētajiem tirgiem. Vienlaikus Noteikumu Nr. 800 30. punkta atsevišķi apakšpunkti ir papildināti, paredzot plašāku  norādāmās informācijas apjomu. 
Ņemot vērā plānotos grozījumus, Noteikumu Nr. 800 30.1. apakšpunktā mainīsies atsevišķu apakšpunktu numerācija, taču tiesību normu saturs (30.1., 30.1.1., 30.1.2. apakšpunkti) nav mainījies, salīdzinot ar Noteikumu Nr. 800 iepriekšējo redakciju (29.2., 29.2.1., 29.2.2. apakšpunkti). Uztveramības uzlabošanai precizēts 30.1.3. apakšpunkts (iepriekš 29.2.3. apakšpunkts) un 30.1.4. apakšpunkts (iepriekš 29.2.4. apakšpunkts). Vienlaikus KP ir novērojusi, ka tirgus dalībniekiem bieži vien nav pieejama informācija par to precīzām tirgus daļām, tādēļ precizēts, ka ziņojumā norādāma informācija par tirgus daļu aplēsēm. Noteikumu Nr. 800 projekts paredz tirgus dalībniekam, iesniedzot apvienošanās ziņojumu, iesniegt aplēses gan par apvienošanās dalībnieku, gan arī par konkurentu tirgus daļām, jo arī par konkurentu tirgus daļām ziņojuma iesniedzēja rīcībā var nebūt precīza informācija (30.1.3. apakšpunkts). 
Vienlaikus, novērtējot apvienošanās izvērtēšanai nepieciešamo informācijas apjomu, un lai mazinātu administratīvo slogu un resursus, kas ieguldāmi apvienošanās ziņojuma izstrādei, svītrots Noteikumu Nr. 800 29.2.6. apakšpunkts. Tādējādi apvienošanās ziņojumā vairs nav obligāta prasība ietvert informāciju par kvotu, tarifu un citu barjeru, kā arī transporta un pārējo izdevumu ietekmi uz importu. 

Papildus norādāms, ka pilnajā ziņojumā turpmāk attiecībā uz piedāvājuma struktūru Noteikumu Nr. 800 30.2. apakšpunktā ir precizēti faktori, kurus nepieciešams raksturot (30.2.1. – 30.2.6. apakšpunkts). Turpmāk vairs nebūs ietverta prasība norādīt informāciju par pieciem lielākajiem piegādātājiem, bet jānorāda informācija par piedāvājuma struktūru, kas ietver apvienošanās dalībnieku cenu noteikšanu un preču izplatīšanu, konkurentu mijiedarbību, konkurētspējai nozīmīgus faktorus. Šāda aprakstāmo faktoru precizēšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka KP rīcībā jau pie ziņojuma iesniegšanas ir pilnīga un visaptveroša informācija par pieprasījuma aspektu novērtējumu katrā ietekmētajā tirgū, kas būtiski uzlabotu KP spēju padziļināti izprast ietekmētos tirgus un apvienošanās dalībnieku rīcību tajos, kā arī jau laicīgi identificēt iespējamos riskus konkurencei.

Vairākas dalībvalstis (Horvātija, Dānija, Grieķija, Īrija, Lietuva, Portugāle, Slovākija un Spānija (Pārskats par iesniedzamo informāciju katrā ES dalībvalstī, iesniedzot apvienošanās ziņojumus (Overview of the state of play of information requirements for merger notifications in each EU Member State). Pieejams: https://ec.europa.eu/competition/ecn/mergers.html turpmāk -  ES pārskats)) pieprasa iesniegt detalizētu informāciju gan par katra apvienošanās dalībnieka cenu noteikšanu, gan preču izplatīšanas stratēģiju, lai pie ziņojuma iesniegšanas ir iespējams identificēt, kā tirgus dalībnieki nosaka cenas un kā konkurentu rīcība tirgū ietekmē to cenu politiku. Tāpat tas ļauj padziļināti izprast preču izplatīšanas kanālus, piegādes struktūru (starpnieku esamību un to ietekmi u.c.), kā arī, vai ietekmētajos tirgos preces tiek sasaistītas komplektos un kā tas ietekmē tirgus dalībnieka konkurētspēju. Tāpat Grieķija, Slovākija, Spānija, Zviedrija, Īrija, Dānija (ES pārskats) pieprasa iesniegt informāciju par apvienošanās dalībnieku savstarpējo konkurences intensitāti, kas ļauj labāk izprast, kuri ir tuvākie un tālākie konkurenti apvienošanās dalībniekam. Šis faktors it īpaši būtisks ir diferencētos tirgos, kurus pamatā skar vairums no apvienošanām (reti kurš tirgus varētu tikt uzskatīs par pilnībā homogēnu). 
Tāpat, lai labāk izprastu tirgus attīstību un tendences, inovāciju nozīmīgumu konkurētspējas nodrošināšanai, apvienošanās dalībnieku attīstību konkrētajā tirgū, Noteikumu Nr. 800 projektā paredzēts papildināt ar nepieciešamību sniegt informāciju par inovāciju un pētniecības nozīmi pagātnē (pēdējo trīs gadu laikā) un nākotnē (nākamo trīs gadu laikā). Sevišķi tas attiecas uz tādiem tirgiem, kuri strauji mainās vai attīstās, vai ir sagaidāma strauja to attīstība. Apvienošanās darījuma izvērtēšanā svarīga ir arī informācija par apvienošanās dalībniekiem piederošajiem patentiem un licencēm vai to izmatošanas tiesībām, kas var izrādīties būtisks aktīvs apvienošanās dalībnieku rīcībā, kas tiem ļauj būtiski ietekmēt konkurenci tirgū un var radīt papildu barjeras ienākšanai tirgū citiem tirgus dalībniekiem. Turklāt vairums no konkurences iestādēm Eiropas Savienībā šādu informāciju pieprasa (ES pārskats). Piemēram, attiecībā uz pētniecību 18 valstu konkurences iestādes šādu informāciju pieprasa, lai novērtētu tirgus dalībnieku konkurētspēju ilgtermiņā un pētniecības vai inovāciju nozīmīgumu ietekmētajā tirgū kopumā (ES pārskats). 
c) Pilnajā ziņojumā turpmāk attiecībā uz pieprasījuma struktūru Noteikumu Nr. 800 30.3. apakšpunktā ir precizēti faktori, kurus nepieciešams raksturot (30.3.1. – 30.3.4. apakšpunkts). Papildus katra apvienošanās dalībnieka pieciem lielākajiem klientiem, turpmāk būs jānorāda arī informācija par ietekmēto tirgus esošo un prognozēto attīstību, klientu (patērētāju) paradumiem un barjerām ar ko tie saskaras, kad vēlas mainīt piegādātāju, kā arī raksturojumu par pircēja varu. Šāda aprakstāmo faktoru precizēšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka KP rīcībā jau pie ziņojuma iesniegšanas ir pilnīga un visaptveroša informācija par pieprasījuma aspektu novērtējumu katrā ietekmētajā tirgū, kas būtiski uzlabotu KP spēju padziļināti izprast tirgus attīstības stadiju (izstrāde, ieviešana, briedums vai kritums) klientu vai patērētāju paradumus preču izvēlē, to iespējas aizvietot dažādas preces un barjeras ar kurām tie saskaras, mainot savu piegādātāju. Tāpat informācija ļautu jau laicīgi novērtēt vai ietekmētajos tirgos pastāv arī spēcīgi pircēji, kuri var ierobežot apvienošanās dalībnieku rīcību un kā tas varētu izpausties no pircēju puses. 23 Eiropas Savienības dalībvalstu konkurences iestādes šādu informācija par patērētāju paradumiem pieprasa, tai skaitā 17 valstis pieprasa informāciju par pārorientēšanas barjerām, 18 par tirgus attīstības cikliem un viena par pircēja varu (ES pārskats). 
d) Pilnajā ziņojumā turpmāk attiecībā uz ienākšanas barjerām Noteikumu Nr. 800 30.4. apakšpunktā ir papildināti faktori, kurus nepieciešams raksturot (30.4.1. – 30.4.3. apakšpunkts). Šie faktori ietver ne tikai vērtējumu par ienākšanas barjerām (kā līdz šim), bet arī nepieciešamību identificēt būtiskākos konkurentus, kas ir ienākuši ietekmētajos tirgos un vērtējumu par iespējamo konkurentu ienākšanu nākotnē. Tieši vēsturisku gadījumu identificēšana un analīze var sniegt būtisku ieskatu par to, cik nozīmīgas ir ienākšanas barjeras un kādi tirgus faktori ir mudinājuši vai atturējuši tirgus dalībniekus no ienākšanas tirgū. Tāpat, vērtējot ienākšanas barjeras, ir svarīgi saprast, vai un kādas izmaiņas ir paredzamas nākotnē (piemēram, vai ienākšanas barjeras varētu samazināties). Attiecībā uz ienākšanas barjerām vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu tiek pieprasīta informācija gan par pagātnes notikumiem (23 dalībvalstīs šāda informācija tiek pieprasīta), gan vērtējumu par nākotni (20 dalībvalstīs šāda informācija tiek pieprasīta) (ES pārskats).
e) Noteikumu Nr. 800 30.5. apakšpunktā projekts paredz apvienošanās ziņojumā par konkrētajiem tirgiem papildus norādīt informāciju par nozari pārstāvošām organizācijām. Ziņojumā, norādot informāciju par konkrētajā tirgū esošajām nozari pārstāvošām organizācijām, tostarp to kontaktpersonām, KP varētu ātrāk uzsākt saziņu ar tirgus dalībniekiem, kas darbojas ietekmētajā tirgū, uzzināt savlaicīgi to vispārīgu viedokli, tādā veidā identificējot iespējamos riskus apvienošanās darījuma īstenošanas gadījumā. Tāpat atsevišķos gadījumos ar nozari pārstāvošo organizāciju starpniecību ir iespējams iegūt informāciju par tirgu kopumā. Apvienošanās dalībniekiem ir jānorāda, vai tie ir kādas no norādīto nozari pārstāvošo organizāciju biedriem, jo tas ļautu KP izvērtēt, vai konkrētā organizācija darbojas apvienošanās dalībnieku interesēs un cik būtiski tās viedoklis varēt būt atkarīgs no apvienošanās dalībnieku ietekmes. 
f) Noteikumu Nr. 800 30.6. apakšpunkta saturs pēc būtības atbilst esošajai tiesību normai (šobrīd 30. punkts), vienlaikus ir precizēts, ka informācija ir norādāma par katru ietekmēto tirgu atsevišķi, nevis kopā par visiem tirgiem kā līdz šim. Šāds precizējums ir nepieciešams, jo apvienošanās var skart dažādus tirgus un katrā no tiem secinājumi par pozitīvajām/ negatīvajām sekām, ietekmi uz preču ražošanu vai izplatīšanu, atbilstību klientu, patērētāju un sabiedrības interesēm var atšķirties. Līdz ar to informācija turpmāk būs norādāma par katru ietekmēto tirgu atsevišķi. 

Noteikumu Nr. 800 43. punkts paredz, ka ziņojumi, kas iesniegti līdz 2022. gada 28. februārim, izskatāmi, piemērojot Noteikumu Nr. 800 redakciju, kas spēkā līdz 2022. gada 28. februārim, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un nodrošinātu samērīgu pārejas periodu tirgus dalībniekiem. 
Vienlaikus Noteikumos Nr. 800 labotas interpunkcijas un ortogrāfijas kļūdas. 
Risinājuma apraksts
-
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā ietvertās normas attiecas uz personām, kurām atbilstoši KL regulējumam ir pienākums sniegt pilno vai saīsināto ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos. Vienlaikus norādāms, ka plānotie grozījumi skar ierobežotu personu loku (2018. – 2019. gadā KP vidēji tika saņemti ap 20 ziņojumiem gadā par tirgus dalībnieku apvienošanos), jo KP atļauja apvienošanās veikšanai nepieciešama, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 30 000 000 euro un vismaz 2 apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 1 500 000 euro katram.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
-

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Vienlaikus, lai mazinātu administratīvo slogu, KP publicē aktualizētas vadlīnijas KP tīmekļa vietnē. Iestāde sniedz arī telefoniskas konsultācijas un pirms apvienošanās konsultācijas pirms apvienošanās ziņojuma iesniegšanas. Lai atvieglotu tirgus dalībnieku darbību un veicinātu izpratni par apvienošanās darījumiem, KP tīmekļa vietnē plānota biežāk uzdoto jautājumu sadaļa. Tāpat iestāde pieņem apvienošanās ziņojumus elektroniskā veidā, ja iesniedzējiem tas ir ērti un atvieglo ziņojuma iesniegšanu, kā arī var atbrīvot iesniedzēju no atsevišķas informācijas iesniegšanas.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
-

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Tiesiskais regulējums ļaus efektīvāk novērtēt paziņoto apvienošanās darījumu ietekmi uz konkurenci, mainot informācijas apjomu un informācijas detalizācijas pakāpi, kas jāietver apvienošanās ziņojumā, veicinot pēc iespējas pilnīgu apvienošanās ziņojumu iesniegšanu, turklāt paredzot, ka jau sākotnēji apvienošanās dalībnieki sniedz informāciju, ko šobrīd KP spiesta pieprasīt vēlāk procesa gaitā. Iepriekšēja Noteikumu Nr. 800 redakcija paredz vispārīgākas prasības, taču ar grozījumiem detalizētāk norādīta informācija, kas KP nepieciešama apvienošanos izvērtēšanai. Šādi radīta lielāka skaidrība apvienošanās dalībniekiem, ļaujot iesniegt visu nepieciešamo informāciju jau sākotnēji un samazinot risku, ka ziņojums būs nepilnīgs, kā arī samazinot nepieciešamību KP gatavot informācijas pieprasījumus vēlāk procesa gaitā, kas attiecīgi paildzina procesu. Praksē ne vienmēr tirgus dalībnieki ņem vērā KP izstrādātās vadlīnijas un konsultāciju laikā lūgto informāciju, iekļaujot ziņojumā tikai Noteikumos Nr. 800 prasīto. Augstākā detalizācijas pakāpe novērsīs šādas situācijas. 

Noteikumos Nr. 800 pēc grozījumiem pieprasīta informācija, kas jau ir apvienošanās dalībnieku rīcībā, piemēram,  prasība iesniegt dalībnieku rīcībā esošus dokumentus attiecībā uz apvienošanās juridiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem. Ar grozījumiem Noteikumos Nr. 800 ietvertās prasības harmonizētas ar citu dalībvalstu regulējumu, tādējādi atvieglojot pārnacionālu apvienošanos darījumu paziņošanu vairākās dalībvalstīs. Ņemot vērā salīdzinoši augstos apgrozījuma sliekšņus, kas noteikti KL, apvienošanās ziņojumi sniedzami par darījumiem salīdzinoši lielu tirgus dalībnieku starpā, tai skaitā tādu tirgus dalībnieku, kas darbojas arī kaimiņvalstīs, rezultātā apvienošanās paziņojamas arī citu dalībvalstu konkurences iestādēm.

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija
Nevalstiskās organizācijas
-
Cits
Konkurences padome

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalība Noteikumu projekta izstrādē tika nodrošināta, 2021.gada 6.septembrī publicējot Noteikumu projektu EM tīmekļa vietnē un Valsts kancelejas tīmekļa vietnē, aicinot sabiedrību izteikt viedokli.
Par EM tīmekļa vietnē un Valsts kancelejas tīmekļa vietnē publicēto Noteikumu projektu komentāri netika sniegti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Konkurences padome

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Noteikumu projekta izpilde neietekmē projekta izstrādē iesaistītās institūcijas cilvēkresursus, funkcijas un uzdevumus. Noteikumu projekts neparedz veidot jaunas valsts institūcijas, to likvidāciju vai reorganizāciju, un neparedz jaunas institūciju funkcijas vai uzdevumus.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi