Anotācija (ex-ante)

Praksē ir konstatēti gadījumi, ka MK noteikumu Nr. 133 3.2. apakšpunkts tiek interpretēts dažādi, jo nav skaidri noteikts, ka atļaujas netiek izsniegtas neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Arī no tiesu prakses ir secināms, ka ierobežojuma gadījumā speciālajā tiesību normā ir tiešā tekstā jāparedz, ka ierobežojums pastāv neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Konkrētajā gadījumā MK noteikumu Nr. 133 3.2. apakšpunkta normā tas tā tiešā tekstā nav minēts. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt normatīvo regulējumu.

Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā, papildinot 19.¹ pantu ar 2.¹ daļu, nepieciešams, lai likumā nostiprinātu aizliegumu nirt uz ierobežotām jūras teritorijām personām, kas sauktas pie kriminālatbildības par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas saistīts ar kultūras priekšmetu iznīcināšanu un bojāšanu, kultūras un nacionālā mantojuma iznīcināšanu un nelikumīgām darbībām ar senlietām, ieročiem, sprāgstvielām vai spridzināšanas ietaisēm, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
MK noteikumu Nr. 133 3.2. apakšpunktā tiek izmantots termins “kultūras pieminekļi”, savukārt Krimināllikuma 79., 229., un 229.¹ pantā tiek lietots termins “kultūras priekšmeti”. Līdz ar to likumprojektā termins “kultūras pieminekļi” tiek precizēts atbilstoši Krimināllikumā izmantotajai terminoloģijai “kultūras priekšmeti”.
MK noteikumu Nr. 133 3.2. apakšpunktā un noteikumu anotācijā nav noteikti konkrēti Krimināllikuma panti un to daļas, par kuriem saņemot sodu, persona vairs nevar saņemt niršanas atļauju jūrā ierobežotās teritorijās, tādēļ norādāms, ka niršanas atļauju niršanai ierobežotā teritorijā nevar saņemt persona, kas ir sodīta saskaņā ar Krimināllikuma 79. pantu, 110. panta trešo daļu, 123. panta otro daļu, 175. panta ceturto daļu, 176. panta ceturto daļu, 177. panta trešo daļu, 179. panta trešo daļu, 183. panta otro daļu, 184. panta otro un trešo daļu, 190.¹, 229. panta otro daļu, 229.¹, 233., 309. panta otro un trešo daļu (par Krimināllikuma pantu - 110., 123., 175., 176., 177., 179., 183., 184., 190.¹, 233., 309. pantu pārkāpšanu, ja pārkāpums izdarīts, izmantojot sprāgstošas vielas šaujamieročus vai munīciju), 236., 237. un 346.pantu.
Ņemot vērā to, ka Sodu reģistrs uzkrāj ziņas tikai par noziedzīga nodarījuma juridisko kvalifikāciju, nevis prettiesisko darbību, tad gadījumos, kad Sodu reģistra sniegtā informācija nebūs pilnīga (trūks informācijas, lai pieņemtu pamatotu lēmumu par atļauju vai atteikumu niršanai ierobežotās teritorijās), plānots organizēt oficiālu saziņu ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, ar lūgumu sniegt papildu informāciju, ciktāl tas ir iespējams. Attiecīgi no šīs informācijas Krasta apsardzes dienests var izvērtēt tālākās darbības – ir vai nav nepieciešams izgūt tiesas spriedumu, citus iespējamos materiālus par konkrēto personu un tās izdarīto noziedzīgo nodarījumu, lai  noteiktu noziedzīga nodarījuma izdarīšanas veidu (piemēram, vai izmantotas sprāgstvielas) un pamatotu pieņemto lēmumu par niršanas atļaujas izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt.
Aizliegums nirt ierobežotās teritorijās personām, kas sauktas pie kriminālatbildības par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas saistīts ar kultūras priekšmetu iznīcināšanu un bojāšanu, kultūras un nacionālā mantojuma iznīcināšanu un nelikumīgām darbībām ar senlietām, ieročiem, sprāgstvielām vai spridzināšanas ietaisēm, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, nepieciešams, lai mazinātu riskus, ka persona atkārtoti veiks noziedzīgu nodarījumu, novērstu šādu pārkāpumu atkārtošanos un aizsargātu sabiedrības drošību un kultūras vērtību saglabāšanu.