Anotācija

1) Šī gada 2024. gada 1. janvārī stājās spēkā Komisijas Regula 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas Regula Nr. 2023/2831), kas faktiski ar 2024. gada 1. jūliju aizstāj Eiropas Komisijas Regulu Nr. 1407/2013. Ņemot vērā minēto, Likumā jāprecizē ar de minimis atbalsta piešķiršanu saistītās normas, dzēšot atsauces uz Komisijas Regulu Nr. 1407/2013. Komisijas Regulas Nr. 2023/2831 nosacījumi ir spēkā līdz 2030. gada 31. decembrim, tādēļ, lai mazinātu tehnisku grozījumu veikšanu Likumā, Ekonomikas ministrija sagatavojusi priekšlikumu dzēst atsauces uz de minimis atbalsta regulējumu un turpmāk atbalsta piešķiršanas nosacījumus, t.sk. atsauci uz de minimis regulējuma piemērošanu, noteikt Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumu Nr. 74 “Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība” (turpmāk – MK Noteikumi Nr. 74) ietvaros.

2) Atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra noteikumu Nr. 588 “Ekonomikas ministrijas nolikums” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 588) 5.10. apakšpunktu Ekonomikas ministrijas uzdevums ir pilnveidot komercdarbības vidi un koordinēt komercdarbības atbalsta instrumentus. Ņemot vērā to, ka jaunuzņēmumu nozares attīstība ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem Latvijas tautsaimniecības attīstībai, Ekonomikas ministrija īsteno pasākumus, kas vērsti uz Jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanu. Kā viens no šādiem pasākumiem ir Ekonomikas ministrijas, LIAA, AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” un Latvijā darbojošās jaunuzņēmumu pārstāvošas organizāciju – nodibinājums “TechChill”, biedrība “Latvijas Privātā un iespējkapitāla asociācija”, Rīgas Tehniskās universitātes, nodibinājuma “TechHub”, biedrības “Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls” un Latvijas Jaunuzņēmumu Asociācija (turpmāk – Asociācija) 2022. gada 7. septembrī parakstītais sadarbības memorands (turpmāk – Memorands) par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģijas īstenošanu, kas paredz veicināt spēcīgu un vienotu jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību, ieviest aktivitātes un piesaistīt talantus jaunuzņēmumos un vienlaikus apstiprina arī Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģiju 2022.-2025.gadam (turpmāk – Stratēģija).
Saskaņā ar nozares sniegto informāciju 2022. un 2023. gadā jaunuzņēmumu ekosistēma kopumā piesaistījusi investīcijās 157 milj. euro un izveidojuši 220 jaunas darba vietas. Stratēģijas mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu nozares ekonomisko attīstību, ārvalstu investīciju piesaisti agrīnās un sēklas stadijas jaunuzņēmumiem, investoru kustības attīstību Latvijā, finansējumu riska kapitāla ekosistēmas attīstībai.
Stratēģija sniedz ieguldījumu arī Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam un Ekonomikas ministrijas informatīvā ziņojuma “Par Latvijas ekonomikas attīstība” noteikto mērķu sasniegšanai. Ekonomikas ministrija ir izvirzījusi mērķi – līdz 2035. gadam panākt, lai Latvijas IKP apjomi sasniedz 83 mljrd. EUR, kas nozīmē ekonomikas apjomam ir jādubultojas, salīdzinājumā ar 2023. gada situāciju. Piešķirtā finansējuma ietvaros Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pārstāvošās organizācijas plāno īstenot jaunuzņēmumu ekosistēmas veicinošas aktivitātes. Minētās Latvijas jaunuzņēmumus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas kopā pulcē vairāk nekā 250 biedrus – Latvijas jaunuzņēmumus. Stratēģija paredz ne tikai plānotās aktivitātes, bet arī sasniedzamos rezultātus uz 2025. gadu: veicināt investīciju piesaisti jaunuzņēmumos par 300 milj. euro un palielināt nodarbināto skaitu jaunuzņēmumos par 1500.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu piesaistītām investīcijām, tiek prognozēts, ka Latvijas jaunuzņēmumi 2024. gadā piesaistīs investīcijas vismaz 50 miljonu euro apmērā un nodrošinās 150 jaunas darba vietas.
Pēc Latvijas Jaunuzņemumu asociācijas datu bāzē pieejamās informācijas 2023.gadā^[1]: 
•    447 jaunuzņēmumos strādāja 2898 darbinieki, no kuriem lielākā daļa ir augsti kvalificēta, un kuru vidējā neto alga ir 2500 euro mēnesī;
•    jaunuzņēmumu vidējais apgrozījums bija 22,5 euro;
•    kopējie maksājumi valsts budžetā pārsniedz 57,2 miljonus euro;
•    2022. gadā Latvijas jaunuzņēmumi piesaistīja 61 miljonu euro investīciju.

Līdz ar to secināms, lai sasniegtu Stratēģijā noteiktos mērķus, ir būtiski jākāpina jaunuzņēmumu atbalsta aktivitātes un jāpiesaista gan privātais, gan valsts pārvaldē esošais finansējums, lai sniegtu ieguldījumu kopējā Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Ņemot vērā minēto, papildus jau esošajam jaunuzņēmumu atbalsta piešķiršanas regulējumam, jānosaka jauni, vienkāršoti Stratēģijas mērķos balstīti sadarbības un finansējuma piesaistes veidi, kas nodrošinātu jaunuzņēmumu kopienai pielāgotu iesaisti Latvijas tautsaimniecības attīstībā.
Saskaņā ar likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 35.00.00 “Valsts atbalsta programmas” ar prioritārajam pasākumam “Jaunuzņēmumu atbalstam” 2024. – 2026. gadam ir paredzēts finansējums 400 000 euro apmērā. Līdz ar to, lai būtu skaidra kārtība, kādā minētais finansējums tiek izmantots, kā arī noteikto skaidru tiesisko ietvaru jaunuzņēmumiem un to pārstāvošajām organizācijām, ir nepieciešams arī Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā atrunāt, ka  Ekonomikas ministrija var pilnvarot līdzdarboties jaunuzņēmumu pārstāvošās organizācijas īstenot jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanas pasākumus.


^[1] https://www.liaa.gov.lv/sites/liaa/files/media_file/latvian_startup_report_2023.pdf

Kopsavilkums
Grozījumi likumprojektā paredzēti:
1) dzēst atsauces uz de minimis  atbalsta regulējumu;
2) Ekonomikas ministrijas tiesības pilnvarot līdzdarboties uzdevuma “pilnveidot komercdarbības vidi” izpildē, precizējot pilnveidojamo jomu – jaunuzņēmumu komercdarbības vide, lai slēgtu līdzdarbības līgumu ar jaunuzņēmumu pārstāvošo organizācijām, tādējādi vienkāršojot budžeta piešķīruma procesu un nodrošinot efektīvāku komercdarbības pilnveidošanas vides uzdevuma īstenošanu.

Likumprojekts paredz šādas izmaiņas:

1. Dzēst atsauces uz de minimis atbalsta regulējumu, nosakot, ka atbalsta veids un tā piešķiršanas kārtība tiek noteikta MK Noteikumos Nr. 74
Likumprojektā dzēstas atsauces uz de minimis regulējumu, kā arī izteiktas jaunā redakcijā Likuma 13. panta otrā daļa un 19. panta trešā daļa, nosakot, ka atbalsta veids, tā piešķiršanas kārtība tiek noteikti MK Noteikumos Nr. 74.
MK Noteikumos Nr. 74 ir veikti precizējumi paredzot de minimis piešķiršanas kārtību un aizvietojot Komisijas Regulu Nr. 1407/2013 uz Komisijas Regulu Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam. Vienlaikus papildināts ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē. Attiecīgi likumprojektā nav nepieciešamas de minimis atbalsta sniegšanas normas.

2. Ekonomikas ministrijas tiesības pilnvarot līdzdarboties uzdevuma izpildē jaunuzņēmumu pārstāvošās organizācijas
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 588 4. punktu Ekonomikas ministrijas kompetencē ir izstrādāt, organizēt un koordinēt inovāciju attīstības politiku, lai to nodrošinātu, atbilstoši MK noteikumu Nr. 588 5.10. apakšpunktam, Ekonomikas ministrija pilnveido komercdarbības vidi. Ņemot vērā līdzšinējo pozitīvo sadarbību ar jaunuzņēmumu pārstāvošām organizācijām gan Likuma īstenošanā, gan Memoranda ietvaros, kā arī to, ka jaunuzņēmumu pārstāvošo organizāciju izmantotās metodes un kompetence atšķiras no Ekonomikas ministrijas īstenotajiem pasākumiem jaunuzņēmumu komercdarbības vidē, Ekonomikas ministrija uzskata, ka komercdarbības vides pilnveidošanas nolūkos, lai sasniegtu Stratēģijā izvirzītos mērķus jaunuzņēmumu pārstāvošajām organizācijām būtu pilnvarojama daļa no MK noteikumu Nr. 588 5.10. apakšpunktā noteiktā uzdevuma, proti, līdzdarbības veidā nosakāma jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošana. Pilnvarojama uzdevumā tiks noteikts, ka jaunuzņēmumu pārstāvošās organizācijas īstenos aktivitātes, tādejādi līdzdarbojoties un nodrošinot efektīvu komercdarbības pilnveidošanas vides uzdevuma īstenošanu jaunuzņēmumu nozarē valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Vērtējot jaunuzņēmumu pārstāvošo organizāciju līdzšinējās darbības rezultātu efektivitāti, var secināt, ka tādi kritēriji kā jomas pieredze, zināšanas, prasmes liecina augstu profesionalitāti.
Ņemot vērā minēto un atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 49. panta pirmajai daļai var secināt, ka ir pietiekams pamats uzskatīt, ka jaunuzņēmumu pārstāvošās organizācijas jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanas pasākums varētu īstenot tik efektīvi, lai salīdzinoši īsā laika termiņā īstenotu Stratēģijā noteiktos mērķus.
Ņemot vērā minēto ar šo likumprojektu paredzēts, ka Ekonomikas ministrija var pilnvarot jaunuzņēmumu pārstāvošās organizācijas iesaistīties jaunuzņēmumu aktivitāšu veicināšanā un investīciju piesaistē, papildus jau Likumā noteiktajām atbalsta iespējām. Līdzdarbības līguma ietvaros jaunuzņēmumu pārstāvošās organizācijas tiks pilnvarotas veikt pārvaldes uzdevumu, kurš neietver pārvaldes lēmuma pieņemšanu vai sagatavošanu, bet īstenot aktivitātes, kas veicina jaunuzņēmumu komercdarbības vides attīstību. 
Lai slēgtu līdzdarbības līgumus, Ekonomikas ministrija veiks atlases:
- Ekonomikas ministrija saskaņā ar MK noteikumi Nr. 588 5.10. apakšpunktā noteikto uzdevumu pilnvaros veikt līdzdarbību jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanā, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 49. panta pirmajai daļai tiks slēgts līdzdarbības līgums ar jaunuzņēmumu pārstāvošām organizācijām, kas var būt privātpersonas.
- Tiek paredzēts, ka saskaņā ar 2014. gada 17. jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 317 “Kārtība, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz un publisko līdzdarbības līgumus, kā arī piešķir valsts budžeta finansējumu privātpersonām valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai un uzrauga piešķirtā finansējuma izlietojumu” IV nodaļā “Konkurss par līdzdarbības līguma slēgšanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 317) noteikto, tiks īstenots konkurss par līdzdarbības līguma slēgšanu.
- Konkursa ietvaros, ievērojot MK noteikumu Nr. 317 14. punktā minēto, tiks izstrādāts nolikums, ietverot kritērijus pretendenta atlases procesam, t.sk. nosakot jaunuzņēmumu pārstāvošās organizācijas kvalifikācijas nosacījumus, atbalstāmās aktivitātes, un pieejamo valsts līdzfinansējuma apmēru jaunuzņēmumu izveides popularizācijas un aktivitāšu īstenošanai.
Tādējādi, slēdzot līdzdarbības līgumu, ir iespējams īstenot aktivitātes, kas vērstas ne tikai uz jaunuzņemumu nozares kopumu, bet arī iesaistīt reģionus un veicināt spēcīgu un vienotu jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību. Šajā gadījumā pilnvarojamā Valsts pārvaldes uzdevuma saturs, pilnvarojamā pieļaujamība un nosacījumi līdzdarbībai, t.sk. pilnvarotā Valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanas uzraudzība, tiks noteikta nolikumā.
Par komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošanu
Līdzdarbības līguma ietvaros jaunuzņēmumu pārstāvošajām organizācijām tiks noteikts, ka tās īstenojot aktivitātes, piemēro publisko iepirkumu regulējošo normatīvo aktu nosacījumus, kā arī nodrošina savlaicīgu atskaišu iesniegšanu saskaņā ar noslēgtā līguma noteikto termiņu un kārtību, t.i. līguma ietvaros, aktivitāšu īstenošanā tiek ievēroti – Publiskā iepirkuma likuma vai Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumu Nr. 104 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” nosacījumi.
Ar likumproektu netiek paredzēts notikt atbalsta apmēru, kā arī nav nosakāmas konkrētas aktivitātes, par kurām būtu vērtējama valsts atbalsta esamība. Likums paredz sabiedrībai skaidru kārtību par noteiktu funkciju izpildi, t.i. lai nodrošinātu pilnvarotā uzdevuma “pilnveidot jaunuzņēmuma komercdarbības vidi” izpildi veicamie pasākumi līdzdarbības līguma ietvaros tiks paredzēti, jaunuzņēmumu pārstāvošo organizāciju īstenotās aktivitātes, kas dažādos formātos papildinātu jau esošās aktivitātes, piemēram investīciju sesiju organizēšana, apmācības, meistarklases jaunuzņēmumiem un investoriem, organizēt starptautiska līmeņa pasākumus investoru piesaistei, t.sk. konferences, ka arī īstenot apmācību ciklus jaunuzņēmumiem, u.c.
Attiecīgi iepriekš minētajam, par jaunuzņēmumu aktivitātes veicināšanu un investīciju piesaisti tiks piešķirta valsts budžeta dotācija Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pārstāvošajām organizācijām tādu aktivitāšu īstenošanai, kā piemēram, praktiskās apmācības investoriem un jaunuzņēmumiem, jaunuzņēmumu ekosistēmas informatīvo un tīklošanās pasākumu organizēšana, starptautisku konferenču organizēšanai, pieredzējušu “eņģeļu investoru” un jaunuzņēmumu iespējkapitāla investoru apmācībām, regulāru konsultāciju sesiju veikšanai, statistikas datu apkopošanai un sistēmas uzturēšanai. Pēc būtības, visas iepriekš minētās aktivitātes ir vērstas uz visiem jaunuzņēmumu ekosistēmas dalībniekiem (komersanti, biedrības u.c.), kuras tie organizētas publiski pieejamas visai sabiedrībai.
Informācijas izplatīšana par līdzdarbības līguma ietvaros plānoto aktivitāšu īstenošanu un norisi, tiks nodrošināta publiski pieejamās platformās, kas nodrošina, ka tam var pieteikties atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, kas izslēdz komercdarbības atbalsta piešķiršanu gan pakalpojuma sniedzējam, t.i. jaunuzņēmumu pārstāvošajām organizācijām, gan atbalsta pakalpojuma saņēmējiem, t.sk. fiziskām personām – jaunu ideju autoriem. Tādējādi tiks nodrošināta vienota platforma, kurā iespējams tikties visiem interesentiem un jaunu ideju ģeneratoriem. Kā vēl viena no aktivitātēm, ko līdzdarbības ietvaros īsteno jaunuzņēmumu pārstāvošās organizācijas ir statistikas datu apkopošana un sistēmas uzturēšana, kurā tiek nodrošināta pilnvērtīga datu analīze un kura ir publiski pieejama ikvienam interesentam. Papildus norādām, ka līdzdarbības līgums neierobežo jaunuzņēmumu pārstāvošo organizāciju ienākumu gūšanu par sniegtajiem pakalpojumiem, taču gūtais ienākums turpina palīdzēt un uzturēt jaunuzņēmumu nozares aktivitāšu īstenošanu un pieejamību.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 49. punktu, jaunuzņēmumu pārstāvošām organizācijām nebūs nepieciešams pieņemt lēmumu komercdarbības atbalsta tālākai nodošanai attiecīgo aktivitāšu dalībniekiem un apmeklētājiem.
Līdzdarbības līgums ar jaunuzņēmumu pārstāvošajām organizācijām tiks slēgts, ievērojot MK noteikumu Nr. 317 nosacījumus attiecībā uz atklāta konkursa organizēšanu, tādejādi nodrošinot jomās pārstāvju brīvu savstarpējo konkurenci. Ņemot vērā minēto secināms, ka līdzdarbības līguma ietvaros paredzētais finansējums neatbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajām pazīmēm, proti, nav atbilstība minētā panta ceturtās daļas pazīmei, līdz ar to šis finansējums nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu. Attiecībā uz konkurences vai tirdzniecības kropļošanu, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajām pazīmēm, tiek paredzēts, ja aktivitāšu īstenošanā tiek nodrošināti publisko iepirkumu nosacījumi un tiek noteiktas izmaksu pozīcijas, ir secināms, ka finansējuma saņēmējs ir atbildīgs saņemtos finanšu līdzekļus izmantot atbilstoši jaunuzņēmumu interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, tādējādi izslēdzot komercdarbības atbalsta nosacījumu izslēgšanu.
Nodrošinot iespēju Ekonomikas ministrijai slēgt līdzdarbības līgumus ar jaunuzņēmumu pārstāvošām organizācijām, ir iespēja ne tikai efektīvi atbilstoši tirgus jaunākajam pieprasījumam fokusēt dažādas atbalsta aktivitātes un piesaistīt arvien jaunus talantus jaunuzņēmumos, piesaistīt investīcijas bet arī kopumā veicināt spēcīgu un vienotu jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību un ieviest aktivitātes, kas sasniedz ieguldījumu Stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai.