Anotācija

Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” ir izklāstīta kopējās lauksaimniecības politikas (turpmāk – KLP) nākotnes problemātika, mērķi un virzieni pēc 2020. gada. 2021.gadā tika apstiprināta Regula Nr. 2021/2115, kas paredz intervences KLP jauno mērķu sasniegšanai.
Tiešo maksājumu mērķis ir veicināt šādu KLP stratēģisko mērķu sasniegšana:
Atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un saimniecību izturētspēju, lai ilgtermiņā uzlabotu nodrošinātību ar pārtiku un lauksaimniecības daudzveidību, kā arī nodrošinātu lauksaimniecības produktu ilgtspēju Eiropas Savienībā;
Piesaistīt un atbalstīt gados jaunus lauksaimniekus un citus jaunus lauksaimniekus, kā arī veicināt ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstību lauku apvidos;
Uzlabot lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu un ilgtspējīgi ražotu ēdienu, par pārtikas atkritumu samazināšanu, kā arī dzīvnieku labturības uzlabošanu un pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanu.

2021.gadā tika sagatavota situācijas analīze par KLP specifiskajiem mērķiem, kā rezultātā ar nozares stipro un vājo pušu, iespēju un draudu (turpmāk – SVID) analīzes palīdzību tika identificētas vajadzības un noteiktas intervences identificēto vajadzību apmierināšanai. 2022.gada 11.novembrī Eiropas Komisija apstiprināja  (lēmums Nr. C(2022) 7899)  Latvijas izstrādāto KLP stratēģisko plānu, kurā ir noteiktas atbalsta prioritātes un atbalsta instrumenti.  KLP stratēģiskais plāns apvieno plašu mērķtiecīgu atbalsta pasākumu klāstu, ņemot vērā Latvijas vajadzības, kas noteiktas pamatojoties uz savas teritorijas un lauksaimniecības un pārtikas nozares SVID analīzi.

Noteikumu projekts paredz piemērot no 2023.gada Latvijā šādas tiešo maksājumu intervences:
1. Ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts (turpmāk – ISIP);
Ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts tiks īstenots, lai tuvinātu lauku saimniecību ienākumus vidējiem ienākumiem pārējā ekonomikā. Intervences īstenošana nodrošinās ienākumu atbalsta minimumu lauksaimniekiem, tādējādi nodrošinot lauksaimniekiem ienākumu stabilitāti. Lai saņemtu atbalstu, lauksaimniekam ir jānodrošina minimāla lauksaimnieciskā darbība, kas paredz arī regulāru lauksaimniecības zemes sakopšanu un uzturēšanu, tādējādi mazinot riskus platību aizaugšanai. Tāpat ir jāievēro virkne prasību nosacījumu sistēmas ietvaros, tādējādi sniedzot ieguldījumu zemes auglības un kvalitātes nodrošināšanā, piesārņojuma mazināšanā un bioloģiskās daudzveidības veicināšanā. Lai nodrošinātu mērķtiecīgāku, efektīvāku un taisnīgāku tiešo maksājumu sadali, tiks īstenots diferencēts ISIP, nodrošinot divas dažādas likmes: ISIP pamatlikme un ISIP novados ar īpašiem apstākļiem.

2. Maksājums mazajiem lauksaimniekiem (turpmāk – MLS);
Lai nodrošinātu mērķtiecīgāku, efektīvāku un taisnīgāku tiešo maksājumu sadali tiks īstenots MLS. Ar MLS īstenošanu paredzēts pārdalīt maksājumu mazākām lauku saimniecībām, nodrošinot atbalstu par hektāru virs vidējā valsts līmeņa.

3. Ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts (turpmāk – PM);
Lai nodrošinātu mērķtiecīgāku, efektīvāku un taisnīgāku tiešo maksājumu sadali tiks īstenots PM. Ar PM īstenošanu paredzēts pārdalīt maksājumu mazākām lauku saimniecībām, nodrošinot atbalstu par hektāru virs vidējā valsts līmeņa.

4. Ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem;
Lai veicinātu gados jauno lauksaimnieku ienākšanu lauksaimniecībā un paaudžu nomaiņu tiks
sniegts papildu atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem to pirmajos saimniekošanas gados.

5. Klimatiskās un vidiskās shēmas (turpmāk - ekoshēma):
1) ekoshēmas atbalsts par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi tiks īstenots, lai veicinātu augsnes kvalitātes uzlabošanu, vienlaikus veicinot augsnes struktūras uzlabošanos un ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu, lai samazinātu SEG emisijas no lauksaimniecības zemju apsaimniekošanas, veicinot ilgtspējīgu lauksaimniecības prakšu īstenošanu lauksaimniecībā, lai atbalstītu klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu īstenošanu, lai nodrošinātu tipisko lauksaimniecības zemju ainavu un to elementu aizsardzību, saglabājot daudzveidīgu, vizuāli pievilcīgu un ekoloģiski funkcionālu ainavu struktūru un elementu daudzveidību
2) ekoshēmas atbalsts par ekoloģiski nozīmīgu platību tiks ieviests, lai atbalstītu klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu īstenošanu, lai veicinātu augsnes kvalitātes uzlabošanu, vienlaikus veicinot augsnes struktūras uzlabošanos un ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu, Lai sekmētu augu apputeksnēšanu, veicinot ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses īstenošanu, tai skaitā veidojot buferzonas, un bišu izplatību tradicionālajā un bioloģiskajā lauksaimniecības sistēmā.
3) ekoshēmas maksājums par saudzējošo lauksaimniecības praksi tiks ieviests, lai veicinātu augsnes kvalitātes uzlabošanu, vienlaikus veicinot augsnes struktūras uzlabošanos un ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu.
4) ekoshēmas maksājums par slāpekļa un amonjaka emisiju, un piesārņojumu mazinošas lauksaimniecības praksēm tiks ieviests, lai sekmētu amonjaka emisiju samazināšanu, īstenojot amonjaka emisijas samazinošus pasākumus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu augsnes auglības pārvaldību
5) ekoshēmas atbalsts par zālāju saglabāšanas veicināšanu tiks ieviests, lai samazinātu SEG emisijas no lopkopības, veicinātu SEG emisiju mazinošo prakšu īstenošanu lopkopībā.
6) ekoshēmas atbalsts par agro-ekoloģijas praksēm bioloģiskās saimniecībās, tiks ieviests, lai atbalstītu klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu īstenošanu un veicinātu augsnes kvalitātes uzlabošanu, vienlaikus veicinot augsnes struktūras uzlabošanos un ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu, lai palielinātu bioloģiskās lauksaimniecības metodēm apsaimniekoto platību, lai palielinātu bioloģiskās lauksaimniecības, integrētās augu audzēšanas un citu vides pasākumu ieguldījumu ekosistēmas pakalpojumu sniegšanā un motivēt lauksaimniekus pāriet uz integrētās augu audzēšanas un bioloģiskās lauksaimniecības sistēmām, nodrošinot tipisko lauksaimniecības zemju ainavu un to elementu aizsardzību, saglabājot daudzveidīgu, vizuāli pievilcīgu un ekoloģiski funkcionālu ainavu struktūru un elementu daudzveidību.

6. Saistītais ienākumu atbalsts tiks īstenots, lai pārvarētu grūtības noteiktos sektoros, stiprinātu konkurētspēju, ilgtspēju un kvalitāti un līdzsvarotu ienākumus dažādu specializāciju saimniecībās. Saistītais ienākumu atbalsts tiks ieviests 14 sektoros: slaucamās govis, liellopi, aitas, kazas, dārzeņi, augļi un ogas, cietes kartupeļi, sertificētas sēklas kartupeļi, sertificētas labības sēklas, sertificētas stiebrzāļu un lopbarības augu sēklas, vasaras rapsis un vasaras ripsis, rudzu populācijas šķirnes un proteīnaugi.

Noteikumu projektā ir paredzēti atbalsta piešķiršanas kritēriji, kas attiecas uz visām tiešo maksājumu intervencēm:
-   Aktīva lauksaimnieka nosacījums jāpierāda atbalsta pretendentiem, kam iepriekšējā gadā saņemtie tiešie maksājumi pārsniedza 500 euro. Atbilstību var pierādīt ar vienu no septiņiem kritērijiem:
1.  Personas īpašumā esošie lauksaimniecības dzīvnieki ir reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā datu bāzē (vismaz 1 liellopu vienība);
2.  Personas īpašumā esošā saimniecība ir iekļauta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā;
3.  Persona iekļauta kā sēklaudzētājs Valsts augu aizsardzības dienesta Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā;
4.  Vismaz 1/3 persona īpašumā esošā saimniecība ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā, ko uzrauga sertifikācijas institūcija “Vides kvalitāte” un SIA "Sertifikācijas un testēšanas centrs”;
5.  Personas īpašumā esošā saimniecībā tiek nodarbināts vismaz viens algots darbinieks lauksaimnieciskajā darbībā, vai ne mazāk kā 1 lauksaimnieciskā darba vienība uz katriem 100 lauksaimniecībā izmantojamiem zemes hektāriem;
6.  Personas īpašumā esošā saimniecībā nodrošina standarta izlaidi (400 euro), kas ir dalībvalsts noteikta summa uz saimniecības hektāru.
7.  Personas īpašumā esošā saimniecībā lauksaimnieciskās darbības izmaksas sastāda noteiktu summu uz ha (66 euro), ko noteikusi dalībvalsts, balstoties uz minimālajām zemes uzturēšanas izmaksām, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī.

-   Atbalsttiesīgas lauksaimniecības zemes nosacījumi paredz, ka tiešie maksājumi piešķirami par lauksaimniecības zemi, kas atbilst aramzemes, ilggadīgo zālāju un ilggadīgo stādījumu definīcijai un īscirtmeta atvasāju nosacījumiem.

-  Minimālie atbalsta saņemšanas nosacījumi paredz, ka tiešajiem maksājumiem pieteiktajai lauksaimniecības zemes platībai jābūt vismaz 1 hektārs un to var veidot atsevišķi lauku bloki ar lielumu - 0,3 hektāri un minimālais lauksaimniecības zemes nogabala lielums, kas iekļauts lauku blokā ir 0,1 hektārs.

Nosacījumu sistēma paredz, ka katrai dalībvalstij saskaņā ar regulas Nr. 2022/2115 12. pantu savos KLP stratēģiskajos plānos ir jāiekļauj kritēriji kā tiešo maksājumu saņēmējiem piemērojams atbalsta samazinājums, ja tie neievēro regulas Nr. 2022/2115  III pielikumā minētās Savienības tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standartus šādās jomās:
a) klimats un vide, tostarp ūdens, augsne un ekosistēmu bioloģiskā daudzveidība;
b) sabiedrības veselība un augu veselība;
c) dzīvnieku labturība.
Noteikumu projekts paredz pienākumu lauksaimniekam ievērot KLP stratēģiskajā plānā iekļautos laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standartus, Latvijas normatīvajos aktos pārņemtās Savienības tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības saskaņā ar regulas Nr. 2022/2115  III pielikumu, kā arī administrēšanas, kontroles un maksājuma samazināšanas principus, ja tiek konstatēta attiecīgo prasību vai standartu neievērošana vai pārkāpumi.

ilgtspēju sekmējošā ienākuma pamatatbalsta maksājumu maksimums – tiks piemērots 100% samazinājums tai ilgtspēju sekmējošā ienākuma pamatatbalsta summas daļai, kas pārsniedz 100 000 euro, no kuras pirms tam atņem par lauksaimniecisko darbību samaksāto darba algu un saistītos nodokļus.

Jānovērtē lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskaņotību, Savienības pievienoto vērtību un ietekmi attiecībā uz ieguldījumu KLP vispārējo mērķu sasniegšanā.

Ņem vērā saistošos izlaides, rezultātu, ietekmes un konteksta rādītājus, kas noteikti regulas 2021/2115 I pielikumā.