23-TA-582: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumos Nr. 697 "Robežšķērsošanas vietas režīma noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekta izdošanas deleģējums noteikts Latvijas Republikas valsts robežas likuma 26. panta piektajā daļā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts izstrādāts, lai precizētu kārtību, kādā vilcienā esošās personas šķērso ārējo robežu, izslēdzot prasību robežpārbaudes laikā iesniegt robežsargiem aizpildītas anketas par valsts robežas šķērsošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašlaik Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumu Nr. 697 „Robežšķērsošanas vietas režīma noteikumi” (turpmāk – Noteikumi) 27. punktā ir noteikts, ka vilcienā esošās ārējo robežu šķērsojošās personas, kuras nav Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas vai Šveices Konfederācijas pilsoņi vai viņu ģimenes locekļi, robežpārbaudes laikā iesniedz robežsargiem aizpildītas anketas par valsts robežas šķērsošanu. Minētās anketas veidlapu laikus izsniedz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbinieki un dzelzceļa pārvadātāja darbinieki. Pēc robežsargu pieprasījuma dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbinieki un dzelzceļa pārvadātāja darbinieki minētās anketas veidlapas izsniedz aizpildīšanai visām ārējo robežu šķērsojošajām personām. Savukārt Noteikumu 6. pielikumā ir noteikts anketas par valsts robežas šķērsošanu veidlapas paraugs.
Anketas par valsts robežas šķērsošanu tika ieviestas, lai nodrošinātu robežpārbaudi pilnā apmērā (t.sk. pārbaudes starptautiskajās un nacionālajās informācijas sistēmās), ievērojot Noteikumu spēkā stāšanās laikā spēkā esošās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) 7. panta otrās daļas prasības, un vienlaikus neietekmētu vilcienu kustības grafiku, kas ir būtisks apstāklis starptautiskajā dzelzceļa satiksmē un tiek saskaņots arī ar kaimiņvalstīm.
Anketas par valsts robežas šķērsošanu tika ieviestas, lai nodrošinātu robežpārbaudi pilnā apmērā (t.sk. pārbaudes starptautiskajās un nacionālajās informācijas sistēmās), ievērojot Noteikumu spēkā stāšanās laikā spēkā esošās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) 7. panta otrās daļas prasības, un vienlaikus neietekmētu vilcienu kustības grafiku, kas ir būtisks apstāklis starptautiskajā dzelzceļa satiksmē un tiek saskaņots arī ar kaimiņvalstīm.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Anketas par valsts robežas šķērsošanu bija nepieciešamas, kā nacionālais risinājums gadījumos, kad īslaicīgi nedarbojās kāda no starptautiskajām vai nacionālajām informācijas sistēmām, kurās pārbaude, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (turpmāk – Šengenas Robežu kodekss) prasībām, noteikta kā obligāta, proti, alternatīvā procedūra (fallback procedure). Ņemot vērā, ka pasažieru vilciena kustības laiki ir strikti limitēti un saskaņoti starpvalstu līmenī, ir jāņem vērā, ka nav pieļaujamas situācijas, kad vilciens ar pasažieriem ilgstoši atrodas dzelzceļa robežšķērsošanas vietā, līdz laikam kad atjaunojas iespējas nodrošināt pārbaudes informācijas sistēmās. Tādējādi, anketas par valsts robežas šķērsošanu tika izmantotas manuālai pasažieru datu fiksēšanai, lai neaizkavētu vilcienu kustību atbilstoši strikti noteiktajam kustības grafikam.
2017. gada 30. novembrī tika pieņemta Regula Nr. 2017/2226, ar kuru izveido Ieceļošanas/izceļošanas sistēmu un kura definē sekojošus Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas mērķus:
uzlabot robežpārbaužu efektivitāti, aprēķinot un uzraugot atļautās uzturēšanās ilgumu pie to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas, kuriem atļauta īstermiņa uzturēšanās;
palīdzēt identificēt trešo valstu valstspiederīgos, kas neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem attiecībā uz ieceļošanu vai īstermiņa uzturēšanos dalībvalstu teritorijā;
ļaut identificēt un atklāt personas, kas pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, un dot iespēju dalībvalstu kompetentajām valsts iestādēm veikt atbilstošus pasākumus;
ļaut Ieceļošanas/izceļošanas sistēmā elektroniski pārbaudīt ieceļošanas atteikumus;
nodrošināt iespēju automatizēt robežpārbaudes attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem;
dot iespēju vīzu iestādēm piekļūt informācijai par iepriekšējo vīzu likumīgu izmantošanu;
informēt trešo valstu valstspiederīgos par viņiem atļautās uzturēšanās ilgumu;
apkopot statistiku par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un izceļošanu, ieceļošanas atteikumiem un atļautās uzturēšanās termiņa pārsniegšanu, lai uzlabotu atļautās uzturēšanās termiņa pārsniegšanas riska novērtējumu un atbalstītu uz pierādījumiem balstītas Savienības migrācijas politikas veidošanu;
apkarot identitātes viltošanu un ceļošanas dokumentu ļaunprātīgu izmantošanu.
Saskaņā ar Regulas Nr. 2017/2226 43. panta (Datu drošība) 2. punktu, katra dalībvalsts attiecībā uz savu valsts robežu infrastruktūru pieņem vajadzīgos pasākumus, tostarp drošības plānu un plānu darbības nepārtrauktībai un datu atgūšanai ārkārtas situācijās.
Savukārt Regulas Nr. 2017/2226 43. panta 3. punkts noteic, ka attiecībā uz Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas darbību Eiropas Aģentūra lielapjoma informācijas sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (turpmāk – eu-LISA) veic vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu 43. panta 2. punktā izklāstītos mērķus, tostarp pieņem drošības plānu un darbības nepārtrauktības un negadījuma seku novēršanas plānu. Eu-LISA arī nodrošina uzticamību, nodrošinot, ka tiek veikti tehniskie pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas datus var atjaunot Ieceļošanas/izceļošanas sistēmā nepareizas darbības dēļ radīta datu bojājuma gadījumā.
Ministru kabineta 2018. gada 8. maija noteikumi Nr. 263 “Valsts robežsardzes elektroniskās informācijas sistēmas noteikumi” noteic, ka Valsts robežsardzes elektroniskā informācijas sistēma (turpmāk – REIS) ir sistēma, kurā reģistrē informāciju par Latvijas Republikas ārējo robežu šķērsojošajām personām un viņu ceļošanas dokumentiem, kā arī transportlīdzekļiem, kurus personas vada, šķērsojot Latvijas Republikas ārējo robežu, un to dokumentiem (turpmāk – dati). Ar REIS starpniecību tiek veikta datu pārbaude informācijas sistēmās, kas paredzētas robežpārbaudes funkciju īstenošanai.
Lai nodrošinātu nepārtrauktu datu ievadi REIS un atteiktos no datu fiksēšanas papīra formātā (Anketās par valsts robežas šķērsošanu), REIS ir papildināta ar funkcionalitāti, kas nodrošina datu ievadi bezsaistes režīmā. Tādējādi, ja tehnisku problēmu dēļ datus nav iespējams REIS ievadīt tiešsaistē, tad ievadītie tiek saglabāti un tiešsaistei atjaunojoties – automātiski tiek nosūtīti uz REIS, veicot ievadīto datu pārbaudi attiecīgajās informācijas sistēmās.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs sadarbībā ar Valsts robežsardzi, Valsts policiju un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īsteno Iekšējās drošības fonda 2014.–2020. gada programmas projektu Nr. IC/IDF/2020/6 „Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas un ETIAS ieviešana” (turpmāk – Projekts).
Projekta ietvaros tiek veikta REIS un tās tehniskās platformas modernizācija, papildināt to ar valsts vienoto saskarni ar Eiropas centrālo ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), nodrošinot Šengenas Robežu kodeksa nosacījumu izpildi, vienlaikus nodrošināt Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS) pilnveidi.
Vēršama uzmanība, ka REIS modernizācijas ietvaros, atbilstoši Regulas Nr. 2017/2226 21. pantā noteiktajam, arī tiks iestrādāta funkcija, kas tehniski datu ievadē nodrošinās līdzīgu funkcionalitāti kā līdz šim, proti, veicot ievadīto datu īslaicīgu saglabāšanu tehnisku problēmu gadījumā. Pēc tehnisku problēmu novēršanas – ievadītie un saglabātie dati automātiski tiks nosūtīti uz REIS un Ieceļošanas/izceļošanas sistēmu, kur tiks veikta ievadīto datu pārbaude attiecīgajās informācijas sistēmās.
2017. gada 30. novembrī tika pieņemta Regula Nr. 2017/2226, ar kuru izveido Ieceļošanas/izceļošanas sistēmu un kura definē sekojošus Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas mērķus:
uzlabot robežpārbaužu efektivitāti, aprēķinot un uzraugot atļautās uzturēšanās ilgumu pie to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas, kuriem atļauta īstermiņa uzturēšanās;
palīdzēt identificēt trešo valstu valstspiederīgos, kas neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem attiecībā uz ieceļošanu vai īstermiņa uzturēšanos dalībvalstu teritorijā;
ļaut identificēt un atklāt personas, kas pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, un dot iespēju dalībvalstu kompetentajām valsts iestādēm veikt atbilstošus pasākumus;
ļaut Ieceļošanas/izceļošanas sistēmā elektroniski pārbaudīt ieceļošanas atteikumus;
nodrošināt iespēju automatizēt robežpārbaudes attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem;
dot iespēju vīzu iestādēm piekļūt informācijai par iepriekšējo vīzu likumīgu izmantošanu;
informēt trešo valstu valstspiederīgos par viņiem atļautās uzturēšanās ilgumu;
apkopot statistiku par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un izceļošanu, ieceļošanas atteikumiem un atļautās uzturēšanās termiņa pārsniegšanu, lai uzlabotu atļautās uzturēšanās termiņa pārsniegšanas riska novērtējumu un atbalstītu uz pierādījumiem balstītas Savienības migrācijas politikas veidošanu;
apkarot identitātes viltošanu un ceļošanas dokumentu ļaunprātīgu izmantošanu.
Saskaņā ar Regulas Nr. 2017/2226 43. panta (Datu drošība) 2. punktu, katra dalībvalsts attiecībā uz savu valsts robežu infrastruktūru pieņem vajadzīgos pasākumus, tostarp drošības plānu un plānu darbības nepārtrauktībai un datu atgūšanai ārkārtas situācijās.
Savukārt Regulas Nr. 2017/2226 43. panta 3. punkts noteic, ka attiecībā uz Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas darbību Eiropas Aģentūra lielapjoma informācijas sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (turpmāk – eu-LISA) veic vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu 43. panta 2. punktā izklāstītos mērķus, tostarp pieņem drošības plānu un darbības nepārtrauktības un negadījuma seku novēršanas plānu. Eu-LISA arī nodrošina uzticamību, nodrošinot, ka tiek veikti tehniskie pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas datus var atjaunot Ieceļošanas/izceļošanas sistēmā nepareizas darbības dēļ radīta datu bojājuma gadījumā.
Ministru kabineta 2018. gada 8. maija noteikumi Nr. 263 “Valsts robežsardzes elektroniskās informācijas sistēmas noteikumi” noteic, ka Valsts robežsardzes elektroniskā informācijas sistēma (turpmāk – REIS) ir sistēma, kurā reģistrē informāciju par Latvijas Republikas ārējo robežu šķērsojošajām personām un viņu ceļošanas dokumentiem, kā arī transportlīdzekļiem, kurus personas vada, šķērsojot Latvijas Republikas ārējo robežu, un to dokumentiem (turpmāk – dati). Ar REIS starpniecību tiek veikta datu pārbaude informācijas sistēmās, kas paredzētas robežpārbaudes funkciju īstenošanai.
Lai nodrošinātu nepārtrauktu datu ievadi REIS un atteiktos no datu fiksēšanas papīra formātā (Anketās par valsts robežas šķērsošanu), REIS ir papildināta ar funkcionalitāti, kas nodrošina datu ievadi bezsaistes režīmā. Tādējādi, ja tehnisku problēmu dēļ datus nav iespējams REIS ievadīt tiešsaistē, tad ievadītie tiek saglabāti un tiešsaistei atjaunojoties – automātiski tiek nosūtīti uz REIS, veicot ievadīto datu pārbaudi attiecīgajās informācijas sistēmās.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs sadarbībā ar Valsts robežsardzi, Valsts policiju un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īsteno Iekšējās drošības fonda 2014.–2020. gada programmas projektu Nr. IC/IDF/2020/6 „Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas un ETIAS ieviešana” (turpmāk – Projekts).
Projekta ietvaros tiek veikta REIS un tās tehniskās platformas modernizācija, papildināt to ar valsts vienoto saskarni ar Eiropas centrālo ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), nodrošinot Šengenas Robežu kodeksa nosacījumu izpildi, vienlaikus nodrošināt Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS) pilnveidi.
Vēršama uzmanība, ka REIS modernizācijas ietvaros, atbilstoši Regulas Nr. 2017/2226 21. pantā noteiktajam, arī tiks iestrādāta funkcija, kas tehniski datu ievadē nodrošinās līdzīgu funkcionalitāti kā līdz šim, proti, veicot ievadīto datu īslaicīgu saglabāšanu tehnisku problēmu gadījumā. Pēc tehnisku problēmu novēršanas – ievadītie un saglabātie dati automātiski tiks nosūtīti uz REIS un Ieceļošanas/izceļošanas sistēmu, kur tiks veikta ievadīto datu pārbaude attiecīgajās informācijas sistēmās.
Risinājuma apraksts
Ievērojot to, ka Anketas par valsts robežas šķērsošanu tika ieviestas, lai nodrošinātu pilnvērtīgu robežpārbaudi, ievērojot tajā laikā spēkā esošās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) 7. panta otrās daļas prasības un neietekmējot vilcienu kustības grafiku, kā arī to, ka gan esošajā REIS, gan arī nākošās paaudzes REIS ir paredzēta funkcionalitāte, kas nodrošinās datu īslaicīgu saglabāšanu (tehnisku problēmu ietvaros), kas pēc tehnisku problēmu novēršanas automātiski tiks nosūtīti uz REIS, kur tiks veikta ievadīto datu pārbaude attiecīgajās informācijas sistēmās, Anketu par valsts robežas šķērsošanu izmantošana vairs nav nepieciešama, līdz ar to zaudējot to ieviešanas laikā noteikto mērķi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Personas, kuras ārējo robežu šķērso robežšķērsošanas vietās, izmantojot dzelzceļa pasažiera pārvadājuma pakalpojumu.
Ietekmes apraksts
Vilcienā esošajām ārējo robežu šķērsojošām personām, robežpārbaudes laikā netiks noteikts pienākums iesniegt robežsargiem aizpildītas anketas par valsts robežas šķērsošanu. Tādējādi tiek samazināts administratīvais slogs attiecībā uz personām, kuras ārējo robežu šķērso caur dzelzceļa robežšķērsošanas vietām.
Juridiskās personas
- Dzelzceļa pārvadātāja darbinieki
Ietekmes apraksts
Pārvadātāja personālam tiek samazināts administratīvais slogs attiecībā uz Anketas par valsts robežas šķērsošanu izsniegšanu un pasažieru konsultēšanu par to aizpildīšanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts robežsardzeNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības rezultātā priekšlikumi vai iebildumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts robežsardze
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi