Anotācija

Nepieciešams precizēt noteikumus atbilstoši Augstskolu likuma 83.¹ pantā noteiktajam

Tiesību akta projekts precizē noteikumu 1.1. apakšpunktu atbilstoši Augstskolu likuma 83.¹ panta trešajā teikumā noteiktajam. Savukārt noteikumu 2. punktu precizē atbilstoši Augstskolu likuma 83.¹ panta pirmajā teikumā noteiktajam, stipendijai studijām var pieteikties jebkurš ārzemnieks. Tiesību akta projekts paredz papildināt noteikumus ar 2.³ punktu, paredzot stipendijas veidu, kādu var piešķirt ārzemniekam studijām Latvijā. Savukārt noteikumu 6. punkts precizēts atbilstoši deleģējumam nosakot konkrētus stipendijas studijām apmērus – īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un pirmā un otrā cikla augstākās izglītības programmā 500 euro mēnesī un 700 euro mēnesī studijām trešā cikla augstākās izglītības programmā. Lai nodrošinātu noteikumos vienotu Augstskolu likumā lietotā termina “stipendija studijām” lietojumu, precizēts otrās nodaļas nosaukums un noteikumu attiecīgie punkti. Noteikumu projektā, lai nodalītu stipendijas ārzemniekiem un Ukrainas civiliedzīvotājiem, termins “stipendija studijām” tiek lietots attiecībā uz ārzemju studentiem, bet termins “studiju stipendija” – attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotājiem piešķirtajām stipendijām.

Lai nodrošinātu regulāru starptautisko līgumu izpildi, starptautiskās sadarbības paplašināšanu un pārskatīšanu, nepieciešams paredzēt ka valsts sektors var nominēt savu nozaru prioritārās valstis, kuru iedzīvotajiem var tikt piešķirtas stipendijas.

Tiesību akta projekts paredz papildināt noteikumus ar 2.¹ un 2.² punktu, nosakot, ka Ārlietu ministrija un Ekonomikas ministrija var nominēt savu nozaru piecas prioritārās valstis, kuru iedzīvotājiem var tikt piešķirtas stipendijas. Šāds risinājums izvēlēts, ņemot vērā abu ministriju kompetenci un nozīmi attiecīgo politikas jomu īstenošanā. Atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumiem Nr. 237 "Ārlietu ministrijas nolikums" 1. punktam, Ārlietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ārlietu nozarē.  Atbilstoši iepriekšminēto noteikumu 5.1. punktam, Ārlietu ministrijai ir kompetence piedalīties valsts ārējās ekonomiskās politikas veidošanā un atbilstoši 5.7. punktam Ārlietu ministrija uzskaita starptautiskos līgumus un informē par to darbību. Līdz ar to, Ārlietu ministrijai ir kompetence, lai izvērtētu tās valstis, kurās stipendiju piešķiršana vislabāk atbilst Latvijas ārpolitikas mērķiem un starptautiskajām saistībām.  
Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra noteikumu Nr. 588 "Ekonomikas ministrijas nolikums" 1. punktam, Ekonomikas ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde industrijas un pakalpojumu politikas, uzņēmējdarbības politikas un tūrisma politikas jomā. Papildus iepriekšminētajam atbilstoši 4.1.1. apakšpunktam Ekonomikas ministrijai ir kompetence izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku ārējā ekonomikā. Atbilstoši noteikumu 5.8.1. apakšpunktam, Ekonomikas ministrija ārējās ekonomiskās politikas jomā izstrādā un īsteno eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumus. Ņemot vērā, ka ārzemju studējošie sniedz tiešu ieguvumu Latvijas augstākās izglītības eksportam, kā arī šī stipendiju instrumenta izmantošana ir tieši saistīta ar cilvēkkapitāla piesaisti un valsts ilgtermiņa konkurētspējas paaugstināšanu, kas atrodas Ekonomikas ministrijas atbildībā ir uzskatāms, ka šīs ministrijas iesaiste ir pamatota.  
Citu nozaru ministrijas, prioritāro valstu nominēšanā netiek iesaistītas, jo stipendiju mehānisms kalpo kā ārpolitikas, cilvēkkapitāla piesaistes un ekonomikas politikas atbalsta rīks, kura koordinācija loģiski koncentrēta minēto divu ministriju pārziņā.  
Līdz ar to noteikumos paredzētais modelis nodrošina skaidru institucionālo atbildību, efektīvu resursu izmantošanu un novērš funkciju dublēšanos valsts pārvaldē. Tāpat paredzēts, ka ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju līdz katra gada 1. novembrim nosaka nozaru studiju programmu prioritātes atbilstoši ekonomikas un darba tirgus situācijai. Papildus, 2. punktā esošā redakcija nosaka, ka Izglītības un zinātnes ministrija sagatavo valstu sarakstu, kuru valstu ārzemniekiem tiks piešķirtas stipendijas. Norādām, ka Izglītības zinātnes ministrijai saraksta sagatavošanai nav norādīti ierobežojumi, līdz ar to ministrijai ir tiesības sarakstā iekļaut valstis ārpus starptautisko līgumu ietvariem; tāpat arī brīvas tiesības ir Ārlietu un Ekonomikas ministrijām nominēt jebkuras piecas valstis. Tiesību akta projekta 2.² punkts paredz, ka pirms nozaru prioritāšu noteikšanas studiju programmās notiek konsultācijas ar darba devējiem, tostarp Latvijas Darba devēju konfederāciju. Līdz ar to nozaru darba devēju viedoklis tiek izvērtēts pirms prioritāro studiju programmu nominēšanas, nodrošinot tautsaimniecības nozaru aktuālo vajadzību, tai skaitā inovatīvu produktu un jaunu nozaru attīstības ietvarā radušos vajadzību, ņemšanu vērā.  
Tiesību akta projekts precizē arī noteikumu 2. pielikumu, kas izteikts jaunā redakcijā, papildinot kvalitatīvās vērtēšanas tabulu ar 2.4. un 2.5. apakšpunktu un kvalitatīvās vērtēšanas kritēriji 2.4. un 2.5. apakšpunktā būs piemērojami no 2027.gada 1.februāra. 

Noteikumos šobrīd nav noteikts, vai studējošais ārzemnieks var saņemt tikai vienu no Latvijas valsts budžeta finansētu stipendiju studijām vai vairākas stipendijas studijām.

Tiesību akta projekts paredz papildināt noteikumus ar 5.¹ punktu nosakot, ka ārzemnieks nevar saņemt vairāk par vienu no Latvijas valsts budžeta finansētu stipendiju studijām. Ja piešķirtas vairākas no valsts budžeta finansētas stipendijas studijām, ārzemniekam jānorāda, kuru no stipendijām vēlas saņemt. Atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 3. panta pirmajai daļai, budžetus iedala valsts budžetā un pašvaldību budžetos.  Pašvaldību stipendijas tiek piešķirtas saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem, kas izdoti, pamatojoties uz Pašvaldību likumu, un ir uzskatāmas par pašvaldības autonomās kompetences ietvaros īstenotu atbalsta pasākumu. Līdz ar to, pašvaldību stipendijas uz ārzemniekiem neattiecas, ja vien konkrētās pašvaldības saistošajos noteikumos nav tieši paredzēts citādi. Tas nozīmē, ka ārzemnieks var vienlaikus saņemt šajos noteikumos minēto stipendiju un pašvaldības piešķirtu stipendiju, jo tie ir atšķirīgi budžeti.

Noteikumu 19. punktā noteikts, ka komisijas lēmumu var apstrīdēt mēneša laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās dienas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu aģentūras direktoram un aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
Administratīvā akta apstrīdēšanas termiņu un kārtību nosaka Administratīvā procesa likums. Līdz ar to nepieciešams precizēt noteikumu 19. punktu, lai tas atbilstu Administratīvā procesa likuma tiesību normām un tajā noteiktais nedublētu Administratīvā procesa likuma tiesību normas.

Tiesību akta projekts paredz precizēt noteikumu 19. punktu, svītrojot no tā otrā teikuma vārdus „mēneša laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās dienas”, kā arī nosakot, ka aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Noteikumu 12.5. apakšpunktā noteikts, ka ārzemnieks iesniegumam pievieno Latvijas augstākās izglītības institūcijas vēstuli elektroniska dokumenta formā. Savukārt Noteikumu 1. pielikuma 5. punktā norādīts, ka Latvijas augstskolas vēstuli elektroniska dokumenta formā. Līdz ar to nepieciešams precizēt noteikumu 1. pielikuma 5. punktu

Tiesību akta projekts precizē noteikumu 1. pielikumu tā 5. punktā aizstājot vārdu “augstskolas” ar vārdiem “augstākās izglītības institūcijas”.

Noteikumu 9. punktā noteikts, ka  Stipendijas administrē Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – aģentūra)". Savukārt ar tiesību akta projektu paredzēts veikt grozījumus noteikumu 2.punktā, kurā veidots  saīsinājums “aģentūra” vārdu kopai „Valsts izglītības attīstības aģentūra”. Līdz ar to nepieciešams precizēt noteikumu 9.punktu aizstājot vārdus “Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – aģentūra)” ar saīsinājumu “aģentūra”.

Tiesību akta projekts paredz precizēt noteikumu 9. punktu, aizstājot vārdus “Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – aģentūra)” ar saīsinājumu “aģentūra”.

Noteikumu 2. punktā noteikts, ka Izglītības un zinātnes ministrija sagatavo un apstiprina katru gadu valstu sarakstu līdz 1. novembrim, kuru valstu iedzīvotājiem var tikt piešķirtas stipendijas. Līdz ar to valstu saraksts, kuru valstu iedzīvotājiem var tikt piešķirtas stipendijas, 2026./2027. akadēmiskajam gadam tika apstiprināts līdz 2025. gada 1.novembrim.
Tiesību akta projektā paredzēts veikt grozījumus noteikumu 2. punktā nosakot, ka Izglītības un zinātnes ministrija, konsultējoties ar Ārlietu ministriju, katru gadu līdz 1.novembrim sagatavo un apstiprina to valstu sarakstu, kuru iedzīvotājiem var tikt piešķirtas stipendijas. Tiesību akta projekts arī paredz papildināt noteikumus ar 2.¹ un 2.² punktu un noteikt, ka noteikumu 2.punktā minētā valstu saraksta sagatavošanai, Ārlietu ministrija un Ekonomikas ministrija var nominēt savu nozaru piecas prioritārās valstis, kuru iedzīvotājiem var tikt piešķirtas stipendijas, līdz 15. oktobrim un Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju līdz 1. novembrim nosaka nozaru studiju programmu prioritātes atbilstoši ekonomikas un darba tirgus situācijai.
Tiesību akta projekts paredz arī precizēt noteikumu 2. pielikumu, papildinot kvalitatīvās vērtēšanas tabulu ar 2.4. un 2.5. apakšpunktu un paredzot vērtēt, vai ārzemnieks pārstāv vienu no valstīm, kas nominēta atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 24. janvāra noteikumu Nr. 68 "Stipendiju piešķiršanas kārtība ārzemniekiem" 2.¹ punktam un ārzemnieks studē prioritāri atbalstāmā studiju programmā, kas noteikta atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 24. janvāra noteikumu Nr. 68 "Stipendiju piešķiršanas kārtība ārzemniekiem" 2.² punktam.
Līdz ar to, ja minētie grozījumi stāsies spēkā līdz 2025. gada 31.decembrim vai pēc 2026. gada 1. janvāra, tad valstu saraksts un nozaru prioritārās studiju programmas atbilstoši tiesību akta projektā noteiktajam varētu tikt apstiprināts sākot ar 2027./2028. akadēmisko gadu. Līdz ar to noteikumu 2. pielikuma kvalitatīvās vērtēšanas tabulā 2.4. un 2.5. apakšpunktā norādītos kritērijus būs piemērojami sākot ar 2027./2028. akadēmisko gadu. Tādējādi, lai varētu vērtēt ārzemnieku iesniegumu atbilstību noteikumu 2.¹ un 2.² punktam ir jāparedz termiņš ar kuru šos iesniegumu vērtēšanas kritērijus var piemērot.

Tiesību akta projektā paredzēts noteikt termiņu ar kuru piemērojams noteikumu 2. pielikuma kvalitatīvās vērtēšanas tabulas 2.4. un 2.5. apakšpunkts.

Pēc grozījumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā stāšanās spēkā 2026. gada 1. janvārī no likuma ir izslēgta 13.¹ panta sestā daļa, kas pilnvaroja Ministru kabinetam noteikt pētniecības stipendijas zinātniskā un akadēmiskā darba veikšanai apmēru, termiņu, uz kādu piešķir studiju stipendiju, kā arī šīs stipendijas piešķiršanas nosacījumus un kārtību. Līdz ar to nepieciešams precizēt noteikumus atbilstoši spēkā esošam Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumam.

Tiesību akta projekts precizē noteikumu tiesību normas atbilstoši spēkā esošam Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumam, neparedzot pētniecības stipendijas piešķiršanu Ukrainas civiliedzīvotājiem un vienlaikus saglabājot studiju stipendijas Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Noteikumos ir noteikts, ka studiju stipendiju Ukrainas civiliedzīvotājiem piešķir līdz 2025. gada 31. decembrim. Noteikumu tiesību normas neparedz stipendijas piešķiršanu no 2026. gada 1. janvāra. Krievijas Federācijas izraisītā karadarbība Ukrainā turpinās, radot nepieciešamību pēc stabila un paredzama finansiālā atbalsta Ukrainas studentiem, kuri studē Latvijas augstākās izglītības iestādēs. Nenodrošinot ilgtermiņā prognozējamu atbalstu, pastāv risks studiju nepārtrauktībai un Ukrainas civiliedzīvotāju sekmīgai iekļaušanai Latvijas un Eiropas augstākās izglītības telpā. Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.¹ panta piektajā daļā noteikts, ka Ministru kabinetam jānosaka termiņš, uz kādu stipendiju piešķir Ukrainas civiliedzīvotājiem. Līdz ar to nepieciešams precizēt noteikumu tiesību normas paredzot stipendijas piešķiršanu Ukrainas civiliedzīvotājiem 2026. gadā. Ņemot vērā, ka valsts atbalsta politika var mainīties atkarībā no ģeopolitiskās situācijas un pieejamā finansējuma, ilgāka termiņa par gadu noteikšana uz doto brīdi nav iespējama.

Ar tiesību akta projektu paredzēts precizēt noteikumu tiesību normas paredzot studiju stipendijas Ukrainas civiliedzīvotājiem piešķiršanu līdz 2026. gada 31. decembrim.