21-TA-1142: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 606 "Noteikumi par karavīra un zemessarga uzturdevas kompensācijas apmēru un izmaksāšanas kārtību"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 606 ,,Noteikumi par karavīra un zemessarga uzturdevas kompensācijas apmēru un izmaksāšanas kārtību”” izstrādāts, lai atbilstoši faktiskajiem dienesta uzdevumiem precizētu to subjektu loku, kam ir tiesības saņemt papildus uzturdevu Nr.2, tostarp, lai nodrošinātu papildu uzturdevu karavīriem un zemessargiem palielinātas slodzes apstākļos, sniedzot atbalstu valsts vai pašvaldību iestādēm to uzdevumu izpildē.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai precizētu to subjektu loku, kam ir tiesības saņemt papildus uzturdevu Nr.2.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumu Nr.606 ,,Noteikumi par karavīra un zemessarga uzturdevas kompensācijas apmēru un izmaksāšanas kārtību” (turpmāk – Noteikumi) šī brīža redakcijas 6.4. apakšpunkts noteic, ka speciālo uzdevumu vienības karavīri, kuri veic speciālās operācijas vai sniedz atbalstu tiesībaizsardzības institūcijām Latvijas teritorijā var saņemt papildu uzturdevas Nr.2 kompensāciju.
Militārā dienesta likuma 49. pants paredz, ka karavīrs dienesta laikā saņem karavīra uzturdevu, izņemot gadījumus, kad karavīram tiek piešķirta uzturdevas kompensācija. Noteikumu 3.punkts paredz, ka uzturdevas kompensāciju apmērs ir šāds:
3.1. par karavīra dienas pamata uzturdevu – 9,96 euro;
3.2. par karavīra dienas papildu uzturdevu Nr.1 – 0,64 euro;
3.3. par karavīra dienas papildu uzturdevu Nr.2 – 2,28 euro.
Noteikumu 6.6.apakšpunkts šī brīža redakcijā noteic, ka šo noteikumu 3.3.apakšpunktā minēto kompensāciju papildus šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētajai kompensācijai saņem karavīri un zemessargi, kuri ne mazāk par 24 stundām bez pārtraukuma piedalās militārajās mācībās lauka apstākļos, – dienesta pienākumu izpildes dienā.
Ar Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojuma Nr.518 “Par ārkārtas situācijas izsludināšanu” Nacionālie bruņoties spēki no 2021. gada 11. augusta līdz 2021. gada 10. novembrim ir iesaistīti palīdzības sniegšanā Valsts robežsardzei Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas robežuzraudzības nodrošināšanā. Šobrīd nav prognozējams, vai situācija Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas pierobežā stabilizēsies tādā mērā, lai pēc minētā termiņa beigām Nacionālo bruņoto spēku atbalsts vairs nebūtu nepieciešams. Minēto uzdevumu izpilde Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un zemessargiem var sasniegt un var pārsniegt divdesmit četru stundu uzdevuma izpildi.
Tāpat Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojuma Nr.720 “Par ārkārtas situācijas izsludināšanu” 5.47. apakšpunkts noteic, ka ārkārtas situācijas laikā aizsardzības ministrs pieņem lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku atbalsta sniegšanu Valsts robežsardzei, Valsts policijai, Ieslodzījuma vietu pārvaldei, kā arī civilās aizsardzības sistēmai, izvērtējot izteiktā pieprasījuma ietekmi uz Nacionālo bruņoto spēku tiešo uzdevumu izpildi un Nacionālo bruņoto spēku sagatavotības atbilstības līmeni attiecīgā uzdevuma izpildei. Šobrīd Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi ir iesaistīti gan atbalsta sniegšanā Valsts policijai COVID-19 ierobežojumu kontroles pasākumu izpildē, gan citu valsts un pašvaldību iestādēm nepieciešamo pasākumu īstenošanā, kas noteikti kā dienesta uzdevuma izpilde.
Aizsardzības ministrijas 2012. gada 3. augusta noteikumu Nr.21-NOT “Militārā dienesta iekārtas reglaments” 179.punkts noteic, ka karavīram pēc iespējas dienā nodrošina astoņu stundu dienestu, bet pirms svētku dienās par vienu stundu īsāku dienestu, izņemot norīkojumus, ārkārtas (operatīvos) uzdevumus, taktisko, lidošanas un šaušanas mācību, pamatapmācības un citu kursu laiku, kas var būt noteikts ilgāks par astoņām stundām.
Militārā dienesta likuma 49. pants paredz, ka karavīrs dienesta laikā saņem karavīra uzturdevu, izņemot gadījumus, kad karavīram tiek piešķirta uzturdevas kompensācija. Noteikumu 3.punkts paredz, ka uzturdevas kompensāciju apmērs ir šāds:
3.1. par karavīra dienas pamata uzturdevu – 9,96 euro;
3.2. par karavīra dienas papildu uzturdevu Nr.1 – 0,64 euro;
3.3. par karavīra dienas papildu uzturdevu Nr.2 – 2,28 euro.
Noteikumu 6.6.apakšpunkts šī brīža redakcijā noteic, ka šo noteikumu 3.3.apakšpunktā minēto kompensāciju papildus šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētajai kompensācijai saņem karavīri un zemessargi, kuri ne mazāk par 24 stundām bez pārtraukuma piedalās militārajās mācībās lauka apstākļos, – dienesta pienākumu izpildes dienā.
Ar Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojuma Nr.518 “Par ārkārtas situācijas izsludināšanu” Nacionālie bruņoties spēki no 2021. gada 11. augusta līdz 2021. gada 10. novembrim ir iesaistīti palīdzības sniegšanā Valsts robežsardzei Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas robežuzraudzības nodrošināšanā. Šobrīd nav prognozējams, vai situācija Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas pierobežā stabilizēsies tādā mērā, lai pēc minētā termiņa beigām Nacionālo bruņoto spēku atbalsts vairs nebūtu nepieciešams. Minēto uzdevumu izpilde Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un zemessargiem var sasniegt un var pārsniegt divdesmit četru stundu uzdevuma izpildi.
Tāpat Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojuma Nr.720 “Par ārkārtas situācijas izsludināšanu” 5.47. apakšpunkts noteic, ka ārkārtas situācijas laikā aizsardzības ministrs pieņem lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku atbalsta sniegšanu Valsts robežsardzei, Valsts policijai, Ieslodzījuma vietu pārvaldei, kā arī civilās aizsardzības sistēmai, izvērtējot izteiktā pieprasījuma ietekmi uz Nacionālo bruņoto spēku tiešo uzdevumu izpildi un Nacionālo bruņoto spēku sagatavotības atbilstības līmeni attiecīgā uzdevuma izpildei. Šobrīd Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi ir iesaistīti gan atbalsta sniegšanā Valsts policijai COVID-19 ierobežojumu kontroles pasākumu izpildē, gan citu valsts un pašvaldību iestādēm nepieciešamo pasākumu īstenošanā, kas noteikti kā dienesta uzdevuma izpilde.
Aizsardzības ministrijas 2012. gada 3. augusta noteikumu Nr.21-NOT “Militārā dienesta iekārtas reglaments” 179.punkts noteic, ka karavīram pēc iespējas dienā nodrošina astoņu stundu dienestu, bet pirms svētku dienās par vienu stundu īsāku dienestu, izņemot norīkojumus, ārkārtas (operatīvos) uzdevumus, taktisko, lidošanas un šaušanas mācību, pamatapmācības un citu kursu laiku, kas var būt noteikts ilgāks par astoņām stundām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šī bīža Noteikumu regulējums neaptver to subjektu loku, kam faktiski uz kompensāciju Nr.2 būtu tiesības, jo, ņemot vērā, ka saskaņā ar aizsardzības ministra 2017. gada 19. jūnija pavēli Nr.98 „Par Nacionālo bruņoto spēku struktūru” un Nacionālo bruņoto spēku komandiera 2020. gada 27. augusta pavēli Nr.95/IP „Par Nacionālo bruņoto spēku struktūru” (ierobežotas pieejamības informācija) ir mainījusies Nacionālo bruņoto spēku struktūra un kādreizējā Speciālo uzdevumu vienība ir pārstrukturēta un šobrīd ir Speciālo operāciju pavēlniecība, nepieciešams precizēt ubjektu loku, kam ir tiesības saņemt papildus uzturdevas Nr.2 kompensāciju.
Dienesta uzdevumu izpildes dienā, kad karavīrs vai zemessargs sniedz atbalstu valsts vai pašvaldību iestādēm to uzdevumu izpildē 24 stundas un vairāk, šī brīža regulējums karavīram vai zemessargam neparedz iespēju saņemt uzturdevas Nr.2 kompensāciju.
Karavīra dienesta uzdevumu izpildes intensitāte nereti var būt augstāka nekā vispārējos darba tiesību principos noteiktā darba pienākumu izpilde, ņemot vērā dienesta uzdevumos ieguldītā laika un fiziskās slodzes lielumu. Dienesta uzdevumu intensitāte rada paaugstinātu fizisko slodzi, tādējādi arī papildu kaloriju patēriņu, tomēr šī brīža Noteikumu redakcija nesasniedz savu mērķi – nodrošināt karavīram vai zemessargam papildu uzturdevu palielinātas slodzes apstākļos atbilstoši faktiskajai situācijai.
Dienesta uzdevumu izpildes dienā, kad karavīrs vai zemessargs sniedz atbalstu valsts vai pašvaldību iestādēm to uzdevumu izpildē 24 stundas un vairāk, šī brīža regulējums karavīram vai zemessargam neparedz iespēju saņemt uzturdevas Nr.2 kompensāciju.
Karavīra dienesta uzdevumu izpildes intensitāte nereti var būt augstāka nekā vispārējos darba tiesību principos noteiktā darba pienākumu izpilde, ņemot vērā dienesta uzdevumos ieguldītā laika un fiziskās slodzes lielumu. Dienesta uzdevumu intensitāte rada paaugstinātu fizisko slodzi, tādējādi arī papildu kaloriju patēriņu, tomēr šī brīža Noteikumu redakcija nesasniedz savu mērķi – nodrošināt karavīram vai zemessargam papildu uzturdevu palielinātas slodzes apstākļos atbilstoši faktiskajai situācijai.
Risinājuma apraksts
Ar noteikumu projektu plānots precizēt to subjektu loku, kam ir tiesības saņemt papildus uzturdevas Nr.2 kompensāciju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Nacionālajos bruņotajos spēkos un Latvijas Republikas Zemessardzē dienošie karavīri un zemessargi, kuri norīkoti veikt speciālās operācijas, kā arī norīkoti pildīt dienesta uzdevumus ne mazāk par 24 stundām bez pārtraukuma.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Noteikumu projekta izpilde tiks nodrošināta Aizsardzības ministrijai (Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem) piešķirtā budžeta programmas 22.00.00. “Nacionālie bruņotie spēki” finanšu līdzekļu ietvaros (budžeta apakšprogrammas 22.10.00 Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētais atalgojums” (karavīriem) un 22.12.00 “Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana” (zemessargiem)).
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Aizsardzības ministrija
- Nacionālie bruņotie spēki
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi