Anotācija

Ēkas rada 40% no patērētās enerģijas un 36% no ar enerģiju saistītajām tiešajām un netiešajām siltumnīcefekta gāzu emisijām Eiropas Savienībā. Atbilstoši Eiropas Komisijas 14.10.2020. paziņojumam "Eiropas renovācijas vilnis - par zaļākām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi" (Renovācijas viļņa plāns) līdz 2030. gadam ir jādivkāršo ikgadējo ēku energorenovācijas līmenis un jāveicina dziļa renovācija ar īpašiem reglamentējošiem, finansēšanas un veicinošiem pasākumiem. Papildus Eiropas Komisijas publicētā klimata pakotne “Fit for 55” paredz to, ka jāsekmē klimata mērķu sasniegšanu līdz 2030. gadam, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55%, lai nodrošinātu nepieciešamo samazinājumu ilgtermiņa mērķa – klimatneitralitātes – sasniegšanu 2050. gadā. Latvijā atbilstoši Ēku ilgtermiņa atjaunošanas stratēģijai būtu jāatjauno 67 500 nedzīvojamās un 190 441 dzīvojamās ēkas. Savukārt ēku energoefektivitātes likuma 7.panta pirmās daļas 1.punkts paredz, ka ēkas energosertifikāciju veic projektējamai, pārbūvējamai vai atjaunojamai ēkai, lai to pieņemtu ekspluatācijā vai pārdotu. Atbilstoši Būvniecības informācijas sistēmas datiem kopš 2024.gada janvāra līdz 2024.gada jūlijam ir izsniegtas būvatļaujas ~4500 ēku pārbūves un atjaunošanas darbiem. Vienlaikus atbilstoši Būvniecības informācijas sistēmas Neatkarīgo ekspertu reģistra ēku energoefektivitātes jomā datiem uz Grozījumu sagatavošanas dienu reģistrā kā aktīvi praktizējoši ir reģistrēti tikai 79 neatkarīgi eksperti ēku energosertifikātu un ēku pagaidu energosertifikātu sagatavošanai un 23 neatkarīgi eksperti apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaužu veikšanai. Turpret norādāms, ka atbilstoši Būvniecības informācijas sistēmas Būvspeciālistu reģistra datiem arhitektu un ēku konstrukciju projektētāju skaits nozarē ir ievērojami lielāks - 763 arhitekti un 355 ēku konstrukciju projektētāji. Ievērojot minēto, ēku energoefektivitātes nozarē nepieciešams celt neatkarīgo ekspertu kapacitāte. Šobrīd Noteikumi paredz izglītības prasību - 1.līmeņa augstākā izglītība (iespējams iegūt koledžā) vai 2.līmeņa profesionālā augstākā izglītība (iegūst augstskolās), kas nodrošina zināšanu apguvi šādos jautājumos – ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika, ēku inženiertehniskās sistēmas (apkures, dzesēšanas, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas, ūdensapgādes, apgaismošanas), būvklimatoloģija un telpu mikroklimats, energoefektivitātes novērtēšana un aprēķinu metodes (ja persona iegūst sertifikātu ēkas energosertifikātu izsniegšanai) vai - apkures iekārtas un sistēmas, gaisa kondicionēšanas iekārtas un sistēmas, dzesēšanas iekārtas un sistēmas un iekārtu mērījumi un regulēšana (ja persona iegūst sertifikātu apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudēm). 

Grozījumi līdzās augstākajai un profesionālajai augstākajai izglītībai, kas iegūta koledžā vai augstskolā, kā prasībai, lai varētu kārtot kompetences pārbaudi, paredz arī iespēju, ka nepieciešamā izglītība var tikt iegūta ārpus studiju programmas akreditētā studiju virzienā apgūtos studiju kursos vai moduļos, kas nodrošina zināšanu apguvi šādos jautājumos – inženiertehnika (fizikas un matemātikas pamati), ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika, ēku inženiertehniskās sistēmas (apkures, dzesēšanas, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas, siltumapgādes, apgaismošanas), būvklimatoloģija un telpu mikroklimats, energoefektivitātes novērtēšana un aprēķinu metodes (ja persona iegūst sertifikātu ēkas energosertifikātu izsniegšanai) vai apkures iekārtas un sistēmas, gaisa kondicionēšanas iekārtas un sistēmas, dzesēšanas iekārtas un sistēmas un iekārtu mērījumi un regulēšana (ja persona iegūst sertifikātu apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudēm). Uz brīdi, kad Grozījumi tiek izstrādāti atbilstoši studiju kursi un moduļi tiek sagatavoti ieviešanai Rīgas Tehniskajā Universitātē, plānojot studējošo pieteikšanās iespēju, sākot no 2024.gada trešā ceturkšņa. 
Tāpat Grozījumi paredz precizēt izglītības prasību terminoloģiju, aizstājot pirmā un otrā līmeņa augstākās izglītības jēdzienus ar īsā un pirmā cikla izglītību atbilstoši spēkā esošajai Profesionālās izglītības likuma terminoloģijai.