Anotācija

Saskaņā ar KLP SP horizontālā mērķa “Ar zināšanām, inovācijām un digitalizēšanu modernizēt lauksaimniecību un lauku apvidus, veicinot jaunā apgūšanu, kopīgošanu un tālāku izplatīšanu” situācijas analīzi Latvijas lauksaimniecībai raksturīgs augsts gados vecāku cilvēku nodarbinātības īpatsvars. Lauksaimniecībā 82,5% saimniecību vadītāju ir vecumā no 45 – 65 un vairāk gadiem. Turklāt šajā vecuma grupā 53% no saimniecību vadītājiem ir tikai praktiskā pieredze lauksaimniecībā. Tomēr salīdzinājumā ar 2010. gada lauku saimniecību apsekojuma rezultātiem šis rādītājs ir būtiski samazinājies (2010. gadā – 63%) un ir pieaudzis šīs vecuma grupas vadītāju skaits, kuri ieguvuši lauksaimniecisko izglītību (augstākā vai vidējā līmeņa (profesionālā) izglītība). Līdzīga situācija vērojama arī gados jaunu saimniecību vadītāju vecuma grupā (18 – 44 gadi) – salīdzinājumā ar 2010. gadu ir samazinājies vadītāju skaits, kuriem ir tikai praktiskā pieredze lauksaimniecībā, un nedaudz ir pieaudzis vadītāju skaits, kuri ieguvuši lauksaimniecisko izglītību (augstākā vai vidējā līmeņa (profesionālā) izglītība). Savukārt praktiski nemainīgs šajā vecuma grupā palicis vadītāju skaits, kuriem ir pamatizglītība lauksaimniecībā. Lauku saimniecību vadītāju īpatsvars ar izglītību lauksaimniecībā pastāvīgi palielinās. Tas gan notiek vienlaicīgi ar lauku saimniecību skaita samazinājumu. Tas nozīmē, ka laukos paliek aizvien vairāk saimniekot tie, kam ir profesionālā izglītība lauksaimniecībā, kas ir pozitīvs efekts nozares attīstībai. Minētās izmaiņas ir veicinājuši arī Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam (turpmāk - LAP 2014-2020) īstenotie pasākumi un tajos ietvertās obligātās prasības atbalsta saņēmējiem attiecībā uz zināšanām un izglītību (atbalsts mazajām saimniecībām, jaunajiem lauksaimniekiem u.c.), kā arī demogrāfiskās situācijas tendences Latvijā kopumā. LAP 2014-2020 ietvaros sniegts atbalsts gan zināšanu pārneses un informācijas pasākumu īstenošanai, t.sk. mācībām, demonstrējumu ierīkošanai un īstenošanai un saimniecību un meža apmeklējumiem, gan arī konsultāciju pakalpojumu izmantošanas veicināšanai.
Taču zināšanu un izpratnes trūkums joprojām tiek norādīts SVID (stipro, vājo pušu, iespēju un draudu) analīzē kā vājā puse. Un ir nepieciešams veicināt zināšanu apmaiņu, informācijas izplatīšanu, lai sekmētu izpratni par lauksaimniecības daudzveidību, ekonomisko ilgtspēju, uzņēmuma izaugsmi, konkurētspējīgu un efektīvu produkcijas ražošanu, ar tehnoloģiju, inovāciju izmantošanu nozarē un saimniecībā, pievienotās vērtības paaugstināšanu, digitalizācijas potenciālu nozarē, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumu nozīmi, vides aspektiem, lai veicinātu videi draudzīgu saimniekošanu, ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu veicinošu saimniekošanas metožu pielietošanu, ūdens resursu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu, par gaisa kvalitāti un gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu, augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, bioloģisko daudzveidību, r resursu efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu, lauksaimniecības produktu ražošanas procesu un tehnoloģiju pilnveidošanu un attīstīšanu, dzīvnieku labturību, sabiedrības, dzīvnieku un augu veselību un par citiem jautājumiem.

Pamatojoties uz situācijas analīzi par norisēm tautsaimniecībā, un jo īpaši, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku teritorijā, kā arī ņemot vērā Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās prasības, KLP SP tiek nodefinētas atbalsta intervences, kas ļauj nodrošināt Latvijas ieguldījumu kopējos ES mērķos, kā arī sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības attīstībā un sekmēt lauku telpas problēmu risināšanu.
Veicot SVID analīzi, tika noteikta vajadzība paaugstināt zināšanu, izpratnes un prasmju līmeni lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un pārtikas ražošanā, kā arī sabiedrībā kopumā, tādējādi veicinot izpratni par dažādām lauksaimniecības metodēm un jaunu tehnoloģiju izmantošanu, tostarp digitālo tehnoloģiju izmantošanu, sekmējot zināšanu un inovāciju pārnesi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.
Regula 2021/2115 paredz visus iespējamos pasākumus, ko var atbalstīt ar Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai starpniecību, un dalībvalstis, ņemot vērā ekonomisko un sociālo situāciju valstī, izvēlas konkrētus pasākumus. Regula 2021/2115 dalībvalstīm nosaka rīcības brīvību, ieviešot regulu, tomēr izvēlētajiem nosacījumiem ir jābūt aprakstītiem KLP SP. 
Saskaņā ar Regulas 2021/2115 151. pantu, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2.  decembra regulas (ES) 2021/2116  par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 98., 99. un 100. pantu, dalībvalstis un Eiropas Komisija vāc personas datus ar nolūku veikt savus attiecīgos pārvaldības, kontroles, uzraudzības un izvērtēšanas pienākumus saskaņā ar regulu 2021/2115 un jo īpaši tos, kas paredzēti VI un VII sadaļā, un neapstrādā šos datus veidā, kas nav saderīgs ar šo nolūku. Komisijas īstenošanas 2022. gada 6. septembra regula (ES) 2022/1475 nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 īsteno attiecībā uz KLP stratēģisko plānu izvērtēšanu un uzraudzībai un izvērtēšanai vajadzīgās informācijas sniegšanu. Regulas Nr. 2022/1475 IV pielikuma 4. pantā noteikti ziņojamie  labuma guvēju mainīgie lielumi. Ziņošana par izlaides rādītāju vērtībām attiecībā uz labuma guvējiem noteikta Komisijas īstenošanas 2021. gada 21. decembra regulas (ES) 2021/2290, ar ko nosaka noteikumus par metodēm, ar kādām aprēķina kopējos izlaides un rezultātu rādītājus, kuri izklāstīti I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013, pielikuma 3.panta "b" punkta "i" apakšpunktā.
Lai nodrošinātu ELFLA finansējuma piešķiršanu intervences īstenošanai 2023.–2027. gada plānošanas periodā, ir jāizdod Ministru kabineta noteikumi.
Noteikumu projektā saskaņā ar regulas 2021/2115 78.pantu noteikta kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu intervencē „Informatīvie pasākumi” (turpmāk - intervence).
Noteikumu projekts nosaka atbalsta pretendentus, gala labuma guvējus, atbalsta saņemšanas nosacījumus un kārtību, publiskā finansējuma veidu un apmēru.
Noteikumu projektā noteiktās intervences mērķis ir veicināt profesionālo zināšanu un prasmju pilnveidi, nodrošinot informatīvo pasākumu pieejamību, lai paaugstinātu izpratnes līmeni par lauksaimniecības, mežsaimniecības, pārtikas ražošanas (izņemot zivsaimniecības produktus), konkurētspējas uzlabošanas, uzņēmuma izaugsmes, efektivitātes palielināšanas, digitalizācijas, jauno tehnoloģiju, saimniekošanas dažādošanas, vides un klimata, ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanas veicinošu metožu pielietošanas, antimikrobiālo rezistenci un dzīvnieku labturību, atjaunojamajiem energoresursiem, darba tiesībām, darba drošību un veselību, zinātnes atziņu un jaunas prakses pielietojamības u.c.jautājumiem, tādējādi sekmējot lauku teritorijas attīstību.
Lai nodrošinātu plašāku zināšanu apmaiņu un informācijas izplatīšanu, tiek plānots izmantot Eiropas Savienības Lauksaimniecības zināšanu un inovācijas sistēmu (AKIS). Atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023.–2027. gada plānošanas periodā, AKIS sekretariāta funkcijas pilda SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”.

Atbalstu gala labuma guvējiem, kuru darbība nav vērsta uz lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, par darbībām mežsaimniecības nozarē piešķirs saskaņā ar regulu 2022/2472.
Atbalstu gala labuma guvējiem, kuru darbība nav vērsta uz lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, par darbībām pārtikas ražošanas (Līguma par ES darbību I pielikumā neminētu pārtikas produktu (izņemot zivsaimniecības produktus) ražošanas) nozarē un darbībām jebkurā citā nelauksaimniecības nozarē (izņemot mežsaimniecības nozari, jo tādos gadījumos atbalstu piešķir saskaņā ar regulu 2022/2472) piešķirs ar regulu 2023/2831. De minimis atbalsta kopsummu nosaka trīs gadu laikaposmā kā slīdošā periodā - ar trīs gadu periodu saprotams laika periods no konkrēta datuma, kad piešķirts pēdējais atbalsts, līdz konkrētam datumam, kas ir jaunā piešķiramā atbalsta datums, piemēram, ja jaunā atbalsta piešķiršanas datums ir 2024. gada 18. decembris, trīs gadu periods būs skaitāms līdz 2021. gada 18. decembrim.
Uz atbalsta pretendentu (finansējuma saņēmēju) tiek attiecināti komenrcdarbības atbalsta kontroles nosacījumi gadījumos, kad atbalsts tiek piešķirts atbilstoši regulas 2023/2831 nosacījumiem.
Saskaņā ar regulas 2021/2115 145. pantu ELFLA atbalstam nepiemēro komercdarbības atbalsta normas, ja atbalsts attiecināms uz darbībām, kuras vērstas uz lauksaimniecības produktu primāro ražošanu.
Tiešie atbalsta saņēmēji ir noteikumu projektā minētie gala labuma guvēji, nevis informatīvo pasākumu organizētāji (noteikumu projektā - atbalsta pretendents, finansējuma saņēmējs). Minētais atbalsts neparedz tiešus maksājumus gala labuma guvējiem, tas tiek nodrošināts caur pasākumu īstenotājiem.
Lai nodrošinātu to, ka KLP finansētās darbības nepārklājas ar citu Eiropas Savienības fondu finansētām darbībām, Lauku atbalsta dienestam ir izveidota tieša sasaiste ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmu, kurā iespējams pārbaudīt projektu nepārklāšanos un atbalsta nedublēšanos.