22-TA-955: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Alkoholisko dzērienu patstāvīgo sīkražotāju darbības noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Alkoholisko dzērienu patstāvīgo sīkražotāju darbības noteikumi" ir izstrādāts, pamatojoties uz 2021.gada 21.oktobrī pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" (turpmāk arī - likums).
Saskaņā ar minētajiem grozījumiem ir nepieciešams noteikt:
1) kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests izsniedz sertifikātu, kurš apliecina to patstāvīgo mazo alus ražotāju, patstāvīgo vidējo vīna ražotāju, patstāvīgo vidējo raudzēto dzērienu ražotāju un patstāvīgo vidējo starpproduktu ražotāju statusu, kas attiecīgi ražo alu, vīnu, raudzētos dzērienus un starpproduktus, kā arī kārtību, kādā atsaka piešķirt statusu un anulē sertifikātu;
2) kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests izsniedz mazo alkoholisko dzērienu darītavu sertifikātu, atsaka izsniegt sertifikātu un anulē sertifikātu;
3) kārtību, kādā piemēro likuma “Par akcīzes nodokli” 12.panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā noteiktās samazinātās akcīzes nodokļa likmes;
4) nosacījumus, kādos gadījumos patstāvīgie mazie alus ražotāji, patstāvīgie vidējie vīna ražotāji, patstāvīgie vidējie raudzēto dzērienu ražotāji un patstāvīgie vidējie starpproduktu ražotāji un mazās alkoholisko dzērienu darītavas, kas ražo vīnu, raudzētos dzērienus, starpproduktus vai pārējos alkoholiskos dzērienus nav uzskatāmi par juridiski un saimnieciski neatkarīgiem no citiem attiecīgo alkoholisko dzērienu ražotājiem;
5) kārtību, kādā Latvijas Republikā pārvieto patstāvīgo mazo alus ražotāju, patstāvīgo vidējo vīna ražotāju, patstāvīgo vidējo raudzēto dzērienu ražotāju un patstāvīgo vidējo starpproduktu ražotāju un mazo alkoholisko dzērienu darītavu saražotos alkoholiskos dzērienus un citas dalībvalsts mazo alkoholisko dzērienu ražotāju saražotos alkoholiskos dzērienus, kas kalendāra gadā ievesti Latvijas Republikā.
Saskaņā ar minētajiem grozījumiem ir nepieciešams noteikt:
1) kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests izsniedz sertifikātu, kurš apliecina to patstāvīgo mazo alus ražotāju, patstāvīgo vidējo vīna ražotāju, patstāvīgo vidējo raudzēto dzērienu ražotāju un patstāvīgo vidējo starpproduktu ražotāju statusu, kas attiecīgi ražo alu, vīnu, raudzētos dzērienus un starpproduktus, kā arī kārtību, kādā atsaka piešķirt statusu un anulē sertifikātu;
2) kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests izsniedz mazo alkoholisko dzērienu darītavu sertifikātu, atsaka izsniegt sertifikātu un anulē sertifikātu;
3) kārtību, kādā piemēro likuma “Par akcīzes nodokli” 12.panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā noteiktās samazinātās akcīzes nodokļa likmes;
4) nosacījumus, kādos gadījumos patstāvīgie mazie alus ražotāji, patstāvīgie vidējie vīna ražotāji, patstāvīgie vidējie raudzēto dzērienu ražotāji un patstāvīgie vidējie starpproduktu ražotāji un mazās alkoholisko dzērienu darītavas, kas ražo vīnu, raudzētos dzērienus, starpproduktus vai pārējos alkoholiskos dzērienus nav uzskatāmi par juridiski un saimnieciski neatkarīgiem no citiem attiecīgo alkoholisko dzērienu ražotājiem;
5) kārtību, kādā Latvijas Republikā pārvieto patstāvīgo mazo alus ražotāju, patstāvīgo vidējo vīna ražotāju, patstāvīgo vidējo raudzēto dzērienu ražotāju un patstāvīgo vidējo starpproduktu ražotāju un mazo alkoholisko dzērienu darītavu saražotos alkoholiskos dzērienus un citas dalībvalsts mazo alkoholisko dzērienu ražotāju saražotos alkoholiskos dzērienus, kas kalendāra gadā ievesti Latvijas Republikā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
2022.gada 1.jūlijā mainījās likuma 1.panta otrās daļas 15.punktā noteiktā subjekta nosaukums uz "patstāvīgais mazais alus ražotājs" un stājās spēkā 1.panta otrās daļas 15.1, 15.2, 15.3 punkts, kas nosaka jaunus subjektus - "patstāvīgais vidējais vīna ražotājs", "patstāvīgais vidējais raudzēto dzērienu ražotājs" un "patstāvīgais vidējais starpproduktu ražotājs". Spēkā stājās arī grozījumi 12.pantā saistībā samazinātas akcīzes nodokļa likmes piemērošanu un jauna trīspadsmitā daļa, kas nosaka pilnvarojumu Ministru kabinetam.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijā līdz 2022.gada 1.jūlijam bija spēkā Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumi Nr. 801 "Kārtība, kādā piešķirams patstāvīgas mazās alus darītavas statuss un piemērojama akcīzes nodokļa likme patstāvīgo mazo alus darītavu saražotajam alum" (turpmāk - MK noteikumi Nr.801). Noteikumi bija izdoti uz likuma "Par akcīzes nodokli" 12.panta trešo daļu, ar kuru, savukārt, ir pārņemts Padomes 1992.gada 19.oktobra direktīvas 92/83/EEK par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem (turpmāk - direktīva 92/83/EEK) 4.pants par samazinātās likmes piemērošanu alum, kas ražots patstāvīgajās mazajās alus darītavās (šī ir izvēles norma). Ar Padomes 2020.gada 29.jūlija direktīvu (ES) 2020/1151 ar ko groza Direktīvu 92/83/EEK par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem (turpmāk - direktīva 2020/1151), tika veikti grozījumi direktīvā 92/83/EEK, paredzot, ka papildus tam, ka dalībvalstis var piemērot samazinātas likmes alum, ko mazos apmēros ražo patstāvīgā mazā alus darītava un etilspirtam, ko mazos apmēros ražo mazā spirta dedzinātava, dalībvalstīm vajadzētu būt pilnvarām piemērot samazinātas likmes arī citiem alkoholiskajiem dzērieniem - vīnam, raudzētiem dzērieniem un starpproduktiem, ko mazos apmēros ražo patstāvīgi sīkražotāji. Arī šī ir izvēles norma un Latvijas Republikā tā ir ieviesta ar 2021.gada 21.oktobrī pieņemtajiem grozījumiem likumā.
2021.gada 17.decembrī ir pieņemta Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/2266, ar ko paredz noteikumus Padomes Direktīvas 92/83/EEK piemērošanai attiecībā uz alkoholisko dzērienu patstāvīgu sīkražotāju sertificēšanu un pašsertificēšanu akcīzes nodokļa vajadzībām (turpmāk - regula 2021/2266). Ar šo regulu tika noteikts vienots sertifikāts, kas apstiprina patstāvīga sīkražotāja ražošanas apjomu gadā un tā atbilstību Direktīvā 92/83/EEK un Direktīvā 2020/1151 paredzētajiem kritērijiem. Regula 2021/2266 ir piemērojama no 2022.gada 1.janvāra.
Nepieciešams izstrādāt vienotu kārtību, kādā visiem patstāvīgajiem sīkražotājiem (ne tikai tiem, kas ražo alu) tiek izsniegts šis sertifikāts un, kā tas ir izmantojams samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanai.
2021.gada 17.decembrī ir pieņemta Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/2266, ar ko paredz noteikumus Padomes Direktīvas 92/83/EEK piemērošanai attiecībā uz alkoholisko dzērienu patstāvīgu sīkražotāju sertificēšanu un pašsertificēšanu akcīzes nodokļa vajadzībām (turpmāk - regula 2021/2266). Ar šo regulu tika noteikts vienots sertifikāts, kas apstiprina patstāvīga sīkražotāja ražošanas apjomu gadā un tā atbilstību Direktīvā 92/83/EEK un Direktīvā 2020/1151 paredzētajiem kritērijiem. Regula 2021/2266 ir piemērojama no 2022.gada 1.janvāra.
Nepieciešams izstrādāt vienotu kārtību, kādā visiem patstāvīgajiem sīkražotājiem (ne tikai tiem, kas ražo alu) tiek izsniegts šis sertifikāts un, kā tas ir izmantojams samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Ministru kabineta noteikumos ir nepieciešams noteikt kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests izsniedz patstāvīgo mazo alus ražotāju, patstāvīgo vidējo vīna ražotāju, patstāvīgo vidējo raudzēto dzērienu ražotāju, patstāvīgo vidējo starpproduktu ražotāju un mazo alkoholisko dzērienu darītavu sertifikātu, kā arī kārtību, kādā atsaka izsniegt sertifikātu un anulē sertifikātu.
Risinājuma apraksts
Lai nodokļu maksātājs saņemtu sertifikātu, tam ir jāizpilda šādas prasības (projekta 3. un 6.punkts):
1) ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, kurā deklarēta attiecīgā alkoholisko dzērienu veida ražošana;
2) ir juridiski un saimnieciski neatkarīgs no citiem attiecīgo alkoholisko dzērienu ražotājiem. Tā ir viena no direktīvā 92/83/EEK un direktīvā 2020/1151 noteiktām atbilstības prasībām, lai nodokļu maksātājs saņemtu minēto sertifikātu (skat. direktīvas 92/83/EEK konsolidētās versijas 4.panta 2.punktu, 9.a panta 2.punktu, 13.a panta 4.punktu, 18.a panta 3.punktu un 22.panta 2.punktu). Projekta 3.punktā ir minēti nosacījumi, kad nodokļu maksātājs nav uzskatāms par juridiski un saimnieciski neatkarīgu no citiem alkoholisko dzērienu ražotājiem. Prasības ir šādas:
a) patstāvīgajam sīkražotājam pieder 10 % un vairāk no cita nodokļu maksātāja, kas ražo tāda paša veida alkoholiskos dzērienus, pamatkapitāla vai daļu vai akciju skaita;
b) citam nodokļu maksātājam tieši pieder 10 % un vairāk no patstāvīgā sīkražotāja pamatkapitāla vai daļu vai akciju skaita.
Šīs prasības ir pārņemtas no MK noteikumiem Nr.801. Projektā nav iekļauts MK noteikumu Nr. 801 2.3. un 2.4. apakšpunktos noteiktais regulējums, kas nosaka, ka nodokļu maksātājs nav uzskatāms par juridiski un saimnieciski neatkarīgu, ja 10 % un vairāk pamatkapitāla vai daļu vai akciju skaita attiecīgajā alus darītavā pieder citai personai vai komersantam, kurā savukārt 10 % un vairāk no pamatkapitāla vai daļu vai akciju skaita pieder citai alus darītava. Modelējot šāda kritērija iestāšanos, tika secināts, ka šādā gadījumā citas personas vai komersanta ietekme uz patstāvīgā sīkražotāja juridisko un saimniecisko neatkarību ir nenozīmīga un nav nozīmes tādu noteikt. Kā arī - praksē šādas situācijas nav konstatētas.
c) sīkražotājs ir franšīzes ņēmējs un tas ražo alkoholiskos dzērienus, pamatojoties uz franšīzes līgumu, saskaņā ar kuru franšīzes devējs par tiešu vai netiešu finansiālu atlīdzību ir nodevis otrai līgumslēdzējpusei – franšīzes ņēmējam – tiesības izmantot intelektuālā īpašuma tiesību kopumu (īpaši – firmu, preču zīmi, veikala izkārtni, dizaina objektu, speciālo profesionālo informāciju, zinātību un patentus) preču izmantošanai vai pārdošanai.
Šī prasība izriet no direktīvas 92/83/EEK konsolidētās versijas 4.panta 2.punktā; 9.a panta 2.punktā; 13.a panta 4.punktā; 18.a panta 3.punktā un 22.panta 2.punktā noteiktā, kas paredz, ka alkoholisko dzērienu darītava "neražo pēc licences". Minētajos direktīvas pantos ar vārdu “licence” tiek saprasts franšīzes jeb licences līgums, kas nozīmē tiesības izmantot franšīzes devēja intelektuālo īpašumu un veikt komercdarbību tādā pašā veidā, kā to dara franšīzes devējs, izmantojot tā zinātību, metodes, tehnoloģijas u.tml. preču pārdošanā, izplatīšanā vai pakalpojumu sniegšanā.
3) patstāvīgā sīkražotāja kalendāra gadā saražoto alkoholisko dzērienu apjoms nepārsniedz noteiktos apmērus. Lai nodokļu maksātājs Latvijas Republikā varētu izmantot sertifikātu samazinātās likmes piemērošanai, tā ražošanas apjomi nevarēs pārsniegt likuma 12.panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētos apjomus. Projekta 6.3.apakšpunktā ir noteikti alkoholisko dzērienu ražošanas apjomi atbilstoši direktīvā 92/83/EEK un direktīvā 2020/1151 noteiktajiem maksimālajiem apjomiem, lai gadījumā, ja nodokļu maksātājs plāno realizēt alkoholiskos dzērienus citās dalībvalstīs, kurās ir noteikts lielāks apjoms nekā Latvijas Republikā, nodokļu maksātājs varētu saņemt sertifikātu. Ņemot vērā, ka dažādās dalībvalstīs šie ražošanas apjomi var būt dažādi un var mainīties, noteikumu projektā ir paredzēti maksimālie apjomi. Patstāvīgajam sīkražotājam, kas realizē alkoholiskos dzērienus citās dalībvalstīs, ir jāievēro attiecīgajās dalībvalstīs noteiktos ražošanas apjomus.
Ražošanas apjomu salīdzinājums:
Lai saņemtu sertifikātu, nodokļu maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu. Iesnieguma paraugs ir pievienots noteikumu pielikumā. Iesniegums ir iesniedzams elektroniski, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (projekta 4. un 11.punkts).
Sertifikātu izsniedz uz kalendāro gadu. Direktīvas 92/83/EEK konsolidētās versijas 23.a panta 1. punkts nosaka, ka dalībvalstīm patstāvīgiem sīkražotājiem, kuri veic uzņēmējdarbību to teritorijā, pēc pieprasījuma ir jāizsniedz ikgadējs sertifikāts, kas apstiprina ražotāju kopējo ražošanas apjomu gadā, kā arī apliecina viņu atbilstību direktīvā 92/83/EEK noteiktajiem kritērijiem. Sertifikāta paraugs ir noteikts regulā 2021/2266.
Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt sertifikātu, ja nav izpildītas noteikumu projekta 6. punktā minētās prasības (projekta 9.punkts).
Valsts ieņēmumu dienests anulē sertifikātu vai izslēdz sertifikātā norādītā alkoholiskā dzēriena veidu (projekta 10. punkts), ja:
1) patstāvīgais sīkražotājs neatbilst noteikumos minētajām prasībām:
2) iesniegumā sertifikāta saņemšanai ir sniegtas nepatiesas ziņas, kam ir bijusi nozīme, pieņemot lēmumu izsniegt sertifikātu;
3) saņemts patstāvīgā sīkražotāja iesniegums par sertifikāta anulēšanu;
4) patstāvīgajam sīkražotājam nav spēkā esošas speciālās atļaujas (licences) attiecīgā alkoholisko dzēriena veida un apjoma ražošanai;
5) patstāvīgais sīkražotājs ir likvidēts.
Jāatzīmē, ka MK noteikumos Nr. 801 ir noteikts, ka sertifikāts tiek anulēts, ja kalendāra gada laikā saražotais alus daudzums pārsniedz noteikto apjomu. Noteikumu projektā šāds kritērijs sertifikāta anulēšanai nav iekļauts, ņemot vērā Eiropas Komisijas vadlīnijās par regulas 2021/2266 piemērošanu sniegtos skaidrojumus Explanatory Notes - annual threshold independent small producers.pdf (europa.eu). Šādos gadījumos pārsniegtajam apjomam nebūs piemērojama samazinātā akcīzes nodokļa likme un nākošajā kalendārajā gadā nodokļu maksātājs nevarēs saņemt patstāvīgā sīkražotāja sertifikātu.
1) ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, kurā deklarēta attiecīgā alkoholisko dzērienu veida ražošana;
2) ir juridiski un saimnieciski neatkarīgs no citiem attiecīgo alkoholisko dzērienu ražotājiem. Tā ir viena no direktīvā 92/83/EEK un direktīvā 2020/1151 noteiktām atbilstības prasībām, lai nodokļu maksātājs saņemtu minēto sertifikātu (skat. direktīvas 92/83/EEK konsolidētās versijas 4.panta 2.punktu, 9.a panta 2.punktu, 13.a panta 4.punktu, 18.a panta 3.punktu un 22.panta 2.punktu). Projekta 3.punktā ir minēti nosacījumi, kad nodokļu maksātājs nav uzskatāms par juridiski un saimnieciski neatkarīgu no citiem alkoholisko dzērienu ražotājiem. Prasības ir šādas:
a) patstāvīgajam sīkražotājam pieder 10 % un vairāk no cita nodokļu maksātāja, kas ražo tāda paša veida alkoholiskos dzērienus, pamatkapitāla vai daļu vai akciju skaita;
b) citam nodokļu maksātājam tieši pieder 10 % un vairāk no patstāvīgā sīkražotāja pamatkapitāla vai daļu vai akciju skaita.
Šīs prasības ir pārņemtas no MK noteikumiem Nr.801. Projektā nav iekļauts MK noteikumu Nr. 801 2.3. un 2.4. apakšpunktos noteiktais regulējums, kas nosaka, ka nodokļu maksātājs nav uzskatāms par juridiski un saimnieciski neatkarīgu, ja 10 % un vairāk pamatkapitāla vai daļu vai akciju skaita attiecīgajā alus darītavā pieder citai personai vai komersantam, kurā savukārt 10 % un vairāk no pamatkapitāla vai daļu vai akciju skaita pieder citai alus darītava. Modelējot šāda kritērija iestāšanos, tika secināts, ka šādā gadījumā citas personas vai komersanta ietekme uz patstāvīgā sīkražotāja juridisko un saimniecisko neatkarību ir nenozīmīga un nav nozīmes tādu noteikt. Kā arī - praksē šādas situācijas nav konstatētas.
c) sīkražotājs ir franšīzes ņēmējs un tas ražo alkoholiskos dzērienus, pamatojoties uz franšīzes līgumu, saskaņā ar kuru franšīzes devējs par tiešu vai netiešu finansiālu atlīdzību ir nodevis otrai līgumslēdzējpusei – franšīzes ņēmējam – tiesības izmantot intelektuālā īpašuma tiesību kopumu (īpaši – firmu, preču zīmi, veikala izkārtni, dizaina objektu, speciālo profesionālo informāciju, zinātību un patentus) preču izmantošanai vai pārdošanai.
Šī prasība izriet no direktīvas 92/83/EEK konsolidētās versijas 4.panta 2.punktā; 9.a panta 2.punktā; 13.a panta 4.punktā; 18.a panta 3.punktā un 22.panta 2.punktā noteiktā, kas paredz, ka alkoholisko dzērienu darītava "neražo pēc licences". Minētajos direktīvas pantos ar vārdu “licence” tiek saprasts franšīzes jeb licences līgums, kas nozīmē tiesības izmantot franšīzes devēja intelektuālo īpašumu un veikt komercdarbību tādā pašā veidā, kā to dara franšīzes devējs, izmantojot tā zinātību, metodes, tehnoloģijas u.tml. preču pārdošanā, izplatīšanā vai pakalpojumu sniegšanā.
3) patstāvīgā sīkražotāja kalendāra gadā saražoto alkoholisko dzērienu apjoms nepārsniedz noteiktos apmērus. Lai nodokļu maksātājs Latvijas Republikā varētu izmantot sertifikātu samazinātās likmes piemērošanai, tā ražošanas apjomi nevarēs pārsniegt likuma 12.panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētos apjomus. Projekta 6.3.apakšpunktā ir noteikti alkoholisko dzērienu ražošanas apjomi atbilstoši direktīvā 92/83/EEK un direktīvā 2020/1151 noteiktajiem maksimālajiem apjomiem, lai gadījumā, ja nodokļu maksātājs plāno realizēt alkoholiskos dzērienus citās dalībvalstīs, kurās ir noteikts lielāks apjoms nekā Latvijas Republikā, nodokļu maksātājs varētu saņemt sertifikātu. Ņemot vērā, ka dažādās dalībvalstīs šie ražošanas apjomi var būt dažādi un var mainīties, noteikumu projektā ir paredzēti maksimālie apjomi. Patstāvīgajam sīkražotājam, kas realizē alkoholiskos dzērienus citās dalībvalstīs, ir jāievēro attiecīgajās dalībvalstīs noteiktos ražošanas apjomus.
Ražošanas apjomu salīdzinājums:
| Alkoholiskā dzēriena veids | Likums "Par akcīzes nodokli" | Alkoholisko dzērienu aprites likums | Direkt. 92/83/EEK (konsolidētā versija, t.sk. grozījumi, kas veikti ar 2020/1151) | MK noteikumu projekts |
| alus | 50 000 hl (1.panta otrās daļas 15.punkts) |
- | 200 000 hl (4.panta 1.punkts, 1.ievilkums) |
200 000 hl (6.3.1.apakšp.) |
| vīns | 100 hl (1.panta otrās daļas 15.1 punkts) |
150 hl | 20 000 hl (9.a panta 1.punkta 1.ievilkums) |
10 000 hl (un izņēmums - 20 000hl) (6.3.2.apakšp.) |
| raudzētie dzērieni | 1500 hl (1.panta otrās daļas 15.2 punkts) |
15 000 hl (13.a panta 1.punkta 1.ievilkums) |
15 000 hl (6.3.3.apakšp.) |
|
| starpprodukti | 80 hl (1.panta otrās daļas 15.3 punkts) |
10 hl | 250 hl (18.panta 1.punkta, 1.ievilkums) |
250 hl (6.3.4.apakšp.) |
| pārējie alkoholiskie dzērieni | - | 10 hl absolūtā alkohola | 20 hl absolūtā alkohola (22.panta 1.punkta, 1.ievilkums) |
20 hl absolūtā alkohola (6.3.5.apakšp.) |
Lai saņemtu sertifikātu, nodokļu maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu. Iesnieguma paraugs ir pievienots noteikumu pielikumā. Iesniegums ir iesniedzams elektroniski, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (projekta 4. un 11.punkts).
Sertifikātu izsniedz uz kalendāro gadu. Direktīvas 92/83/EEK konsolidētās versijas 23.a panta 1. punkts nosaka, ka dalībvalstīm patstāvīgiem sīkražotājiem, kuri veic uzņēmējdarbību to teritorijā, pēc pieprasījuma ir jāizsniedz ikgadējs sertifikāts, kas apstiprina ražotāju kopējo ražošanas apjomu gadā, kā arī apliecina viņu atbilstību direktīvā 92/83/EEK noteiktajiem kritērijiem. Sertifikāta paraugs ir noteikts regulā 2021/2266.
Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt sertifikātu, ja nav izpildītas noteikumu projekta 6. punktā minētās prasības (projekta 9.punkts).
Valsts ieņēmumu dienests anulē sertifikātu vai izslēdz sertifikātā norādītā alkoholiskā dzēriena veidu (projekta 10. punkts), ja:
1) patstāvīgais sīkražotājs neatbilst noteikumos minētajām prasībām:
2) iesniegumā sertifikāta saņemšanai ir sniegtas nepatiesas ziņas, kam ir bijusi nozīme, pieņemot lēmumu izsniegt sertifikātu;
3) saņemts patstāvīgā sīkražotāja iesniegums par sertifikāta anulēšanu;
4) patstāvīgajam sīkražotājam nav spēkā esošas speciālās atļaujas (licences) attiecīgā alkoholisko dzēriena veida un apjoma ražošanai;
5) patstāvīgais sīkražotājs ir likvidēts.
Jāatzīmē, ka MK noteikumos Nr. 801 ir noteikts, ka sertifikāts tiek anulēts, ja kalendāra gada laikā saražotais alus daudzums pārsniedz noteikto apjomu. Noteikumu projektā šāds kritērijs sertifikāta anulēšanai nav iekļauts, ņemot vērā Eiropas Komisijas vadlīnijās par regulas 2021/2266 piemērošanu sniegtos skaidrojumus Explanatory Notes - annual threshold independent small producers.pdf (europa.eu). Šādos gadījumos pārsniegtajam apjomam nebūs piemērojama samazinātā akcīzes nodokļa likme un nākošajā kalendārajā gadā nodokļu maksātājs nevarēs saņemt patstāvīgā sīkražotāja sertifikātu.
Problēmas apraksts
2. Nacionālajos normatīvajos aktos ir jānosaka samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanas kārtību un uzskaites prasības patstāvīgo sīkražotāju saražotajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Risinājuma apraksts
Patstāvīgā sīkražotāja saražotajiem alkoholiskajiem dzērieniem atkarībā no alkoholisko dzērienu veida piemēro likuma 12. panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā vai sestajā daļā noteikto samazināto akcīzes nodokļa likmi, nododot tos patēriņam Latvijas Republikā vai, nosūtot citam nodokļu maksātājam Latvijas Republikā, piemērojot atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu (projekta 13.punkts). Šāda kārtība bija noteikta arī MK noteikumos Nr. 801 (4.punkts).
Nodokļa piemērošanas un uzskaites prasības gadījumos, kad nodokļu maksātājs rīkojas ar cita nodokļu maksātāja - patstāvīgā sīkražotāja saražotajiem alkoholiskajiem dzērieniem ir noteiktas projekta 15., 16., 17. un 18.punktā un ir tādas pašas kā MK noteikumos Nr. 801 (V nodaļa).
Gadījumā, ja patstāvīgā sīkražotāja kalendārajā gadā saražoto alkoholisko dzērienu apjoms pārsniedz likumā noteiktos apjomus, tad pārsniegtajam daudzumam ir jāpiemēro akcīzes nodokļa pamatlikme. Tāpat arī, ja no citām dalībvalstīm tiek ievests lielāks alkoholisko dzērienu apjoms, pārsniegtajam daudzumam ir jāpiemēro akcīzes nodokļa pamatlikme (projekta 19. un 20.punkts).
Nodokļa piemērošanas un uzskaites prasības gadījumos, kad nodokļu maksātājs rīkojas ar cita nodokļu maksātāja - patstāvīgā sīkražotāja saražotajiem alkoholiskajiem dzērieniem ir noteiktas projekta 15., 16., 17. un 18.punktā un ir tādas pašas kā MK noteikumos Nr. 801 (V nodaļa).
Gadījumā, ja patstāvīgā sīkražotāja kalendārajā gadā saražoto alkoholisko dzērienu apjoms pārsniedz likumā noteiktos apjomus, tad pārsniegtajam daudzumam ir jāpiemēro akcīzes nodokļa pamatlikme. Tāpat arī, ja no citām dalībvalstīm tiek ievests lielāks alkoholisko dzērienu apjoms, pārsniegtajam daudzumam ir jāpiemēro akcīzes nodokļa pamatlikme (projekta 19. un 20.punkts).
Problēmas apraksts
3. Nacionālajos normatīvajos aktos ir jānosaka dokumentu noformēšanas prasības patstāvīgo sīkražotāju saražoto alkoholisko dzērienu pārvietošanai Latvijas Republikā.
Risinājuma apraksts
Projekta 15.punkts nosaka, kādai informācijai ir jābūt norādītai pārvietošanas pavaddokumentā (elektroniskais administratīvais dokuments vai vienkāršotais akcīzes preču pavaddokuments) un kādiem dokumentiem ir jābūt pievienotiem akcīzes nodokļu deklarācijai, lai citas dalībvalsts patstāvīgā sīkražotāja saražotajiem alkoholiskajiem dzērieniem piemērotu samazināto akcīzes nodokļa likmi. Viens no šiem pievienojamajiem dokumentiem ir citas dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegtais sertifikāts. Gadījumā, ja citas dalībvalsts patstāvīgais sīkražotājs būs pašsertificējies (ja to pieļauj attiecīgā dalībvalsts), tad dokuments jāpievieno nav, bet informācija par pašsertifikācijas faktu jānorāda elektroniskajā administratīvajā dokumentā par preču pārvietošanu kā to nosaka Regulas 2021/2266 4., 5. un 6.pants.
Alus ievešanas gadījumā vēl papildus ir jāpievieno patstāvīgā sīkražotāja izsniegtu (tulkotu latviešu valodā) dokumentu ar apliecinājumu, ka ievestais alus apjoms nepārsniedz 10 tūkstošus hektolitru un informāciju par ražotāju. Šāds apliecinājums ir nepieciešams, jo maksimālais kopējais ražošanas apjoms gadā, lai citās dalībvalstīs kļūtu par patstāvīgo alus sīkražotāju var sasniegt 200 tūkstošus hektolitru (katra dalībvalsts pati var noteikt apjomu, nepārsniedzot 200 tūkstošus hektolitru, skat. arī iepriekš 1.problēmas apraksta skaidrojumu par ražošanas apjomiem). Latvijas Republikā kopējais ražošanas apjoms patstāvīgajam mazajam alus ražotājam nevar pārsniegt 50 tūkstošus hektolitru (likuma 1.panta otrās daļas 15.punkts), savukārt apjoms, kam var piemērot samazināto akcīzes nodokļa likmi ir 10 tūkstoši hektolitru (likuma 12.panta otrā daļa).
Projekta IV nodaļā (21. un 22.punktā) ir noteiktas dokumentu noformēšanas prasības alkoholisko dzērienu pārvietošanas gadījumā. Kā to arī nosaka direktīvas 92/83/EEK konsolidētās versijas 23.a panta pirmais punkts (pēdējais teikums). Ar šiem punktiem ir pārņemtas MK noteikumu Nr.801. 19., 20. un 21.punktā noteiktās prasības par to kāda informācija ir norādāma pavaddokumentā, pārvietojot patstāvīga sīkražotāja saražotos alkoholiskos dzērienus. Attiecībā uz vairākām alkoholisko dzērienu grupām (visām izņemot alu) šis regulējums ir jauns.
Alus ievešanas gadījumā vēl papildus ir jāpievieno patstāvīgā sīkražotāja izsniegtu (tulkotu latviešu valodā) dokumentu ar apliecinājumu, ka ievestais alus apjoms nepārsniedz 10 tūkstošus hektolitru un informāciju par ražotāju. Šāds apliecinājums ir nepieciešams, jo maksimālais kopējais ražošanas apjoms gadā, lai citās dalībvalstīs kļūtu par patstāvīgo alus sīkražotāju var sasniegt 200 tūkstošus hektolitru (katra dalībvalsts pati var noteikt apjomu, nepārsniedzot 200 tūkstošus hektolitru, skat. arī iepriekš 1.problēmas apraksta skaidrojumu par ražošanas apjomiem). Latvijas Republikā kopējais ražošanas apjoms patstāvīgajam mazajam alus ražotājam nevar pārsniegt 50 tūkstošus hektolitru (likuma 1.panta otrās daļas 15.punkts), savukārt apjoms, kam var piemērot samazināto akcīzes nodokļa likmi ir 10 tūkstoši hektolitru (likuma 12.panta otrā daļa).
Projekta IV nodaļā (21. un 22.punktā) ir noteiktas dokumentu noformēšanas prasības alkoholisko dzērienu pārvietošanas gadījumā. Kā to arī nosaka direktīvas 92/83/EEK konsolidētās versijas 23.a panta pirmais punkts (pēdējais teikums). Ar šiem punktiem ir pārņemtas MK noteikumu Nr.801. 19., 20. un 21.punktā noteiktās prasības par to kāda informācija ir norādāma pavaddokumentā, pārvietojot patstāvīga sīkražotāja saražotos alkoholiskos dzērienus. Attiecībā uz vairākām alkoholisko dzērienu grupām (visām izņemot alu) šis regulējums ir jauns.
Problēmas apraksts
4. Likuma 1.panta otrās daļas 15. 15.1, 15.2 un 15.3 punktā noteiktās definīcijas atšķiras no direktīvā 92/83/EEK, direktīvā 2020/1151 un regulā 2021/2266 noteiktajiem terminiem, ņemot vērā ka 2021.gadā veicot grozījumus likumā, priekšlikums par šo definīciju noteikšanu tika iesniegts Saeimā starp lasījumiem, papildinot tobrīd spēkā esošo regulējumu par patstāvīgajām mazajām alus darītavām. Priekšlikums ietekmēja arī spēkā esošo regulējumu Alkoholisko dzērienu aprites likumā attiecībā uz mazajām alkoholisko dzērienu darītavām, kas mazos apmēros ražo vīnu, raudzētos dzērienus un pārējos alkoholiskos dzērienus jeb t.s. stipros alkoholiskos dzērienus. Šai mazajai alkoholisko dzērienu darītavai bija noteikti tikai aprites atvieglojumi, piemēram, tiesības neiesniegt nodokļa nodrošinājumu, bet nebija noteikta samazināta akcīzes nodokļa likme.
Terminu salīdzinājums:
MK noteikumu projektā ir jālieto patstāvīgā sīkražotāja sertifikāta lietotājiem saprotami termini.
Terminu salīdzinājums:
| Termins direktīvā 92/83/EEK (konsolid. versija, t.sk. grozījumi, kas veikti ar 2020/1151) | Termins regulā 2021/2266 | Termins likumā "Par akcīzes nodokli" | Termins Alkoholisko dzērienu aprites likumā |
| patstāvīga mazā alus darītava (4.panta 2.punkts) |
patstāvīga mazā alus darītava (3.panta 1.punkta a apakšpunkts) |
patstāvīgais mazais alus ražotājs (1.panta otrās daļas 15.punkts) |
- |
| patstāvīgs vīna sīkražotājs (9.a panta 2.punkts) |
patstāvīgs vīna sīkražotājs (3.panta 1.punkta b apakšpunkts) |
patstāvīgais vidējais vīna ražotājs (1.panta otrās daļas 15.1 punkts) |
mazā alkoholisko dzērienu darītava (1.panta otrās daļas 1.apakšpunkts) |
| patstāvīgs sīkražotājs (13.a panta 4.punkts) |
patstāvīgs raudzētu dzērienu, izņemot vīnu un alu, sīkražotājs (3.panta 1.punkta c apakšpunkts) |
patstāvīgais vidējais raudzēto dzērienu ražotājs (1.panta otrās daļas 15.2 punkts) |
mazā alkoholisko dzērienu darītava (1.panta otrās daļas 1.apakšpunkts) |
| patstāvīgs sīkražotājs (18.a panta 3.punkts) |
patstāvīgs starpproduktu sīkražotājs (3.panta 1.punkta d apakšpunkts) |
patstāvīgais vidējais starpproduktu ražotājs (1.panta otrās daļas 15.3 punkts) |
mazā alkoholisko dzērienu darītava (1.panta otrās daļas 3.apakšpunkts) |
| maza spirta dedzinātava (22.panta 2.punkts) |
patstāvīga maza spirta dedzinātava (3.panta 1.punkta e apakšpunkts) |
- | mazā alkoholisko dzērienu darītava (1.panta otrās daļas 2.apakšpunkts) |
MK noteikumu projektā ir jālieto patstāvīgā sīkražotāja sertifikāta lietotājiem saprotami termini.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka jauno subjektu definīcijas paredzēja ievērojami lielākus ražošanas apjomus nekā Alkoholisko dzērienu aprites likumā noteiktajai mazajai alkoholisko dzērienu darītavai (izņemot attiecībā uz vīna ražotājiem), lai neizjauktu sistēmu, ka Alkoholisko dzērienu aprites likumā noteiktās mazās alkoholisko dzērienu darītavas ražošanas apmēri ir mazāki salīdzinājumā ar likumā "Par akcīzes nodokli" ieviestajiem subjektiem, likumā direktīvas termini tika pārņemti pārveidotā veidā, atspoguļojot, ka šie jaunie subjekti ir "vidēji" salīdzinājumā ar mazajām alkoholisko dzērienu darītavām.
Atbilstoši direktīvas 92/83/EEK un regulas 2021/226 terminoloģijai, MK noteikumu projektā nepieciešams veidot pāreju starp likumā izmantotajiem terminiem un attiecīgajā regulā un direktīvā izmantotajiem terminiem, piemēram, runājot vispārīgi par visiem alkoholisko dzērienu ražotājiem, kas var saņemt patstāvīga sīkražotāja sertifikātu, saīsinājuma veidā izmantojot terminu "patstāvīgs sīkražotājs" (skat. projekta nosaukumu un 3.punktu).
Atbilstoši direktīvas 92/83/EEK un regulas 2021/226 terminoloģijai, MK noteikumu projektā nepieciešams veidot pāreju starp likumā izmantotajiem terminiem un attiecīgajā regulā un direktīvā izmantotajiem terminiem, piemēram, runājot vispārīgi par visiem alkoholisko dzērienu ražotājiem, kas var saņemt patstāvīga sīkražotāja sertifikātu, saīsinājuma veidā izmantojot terminu "patstāvīgs sīkražotājs" (skat. projekta nosaukumu un 3.punktu).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Mazās alkoholisko dzērienu darītavas var būt arī fiziskās personas.
Juridiskās personas
- mazie uzņēmumi
- vidējie uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Juridiskās personas, kas ražo alkoholiskos dzērienus un atbilst likuma 1. panta otrās daļas 15., 15.1, 15.2, 15.3 punktā minētajām definīcijām un Alkoholisko dzērienu aprites likuma 1. panta otrajā daļā noteiktajām prasībām, varēs pieteikties saņemt sertifikātu un saražotajiem alkoholiskajiem dzērieniem piemērot samazināto akcīzes nodokļa likmi saskaņā ar likuma 12. panta otro, trešo, ceturto, piekto vai sesto daļu.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
Projekts attiecās uz alkoholisko dzērienu ražotājiem, kam būs iespēja saņemt patstāvīga sīkražotāja sertifikātu, lai saražotajiem alkoholiskajiem dzērieniem, piemērotu samazināto akcīzes nodokļa likmi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Sakārto uzņēmējdarbības vidi - ir skaidra kārtība sertifikātu saņemšanai un piemērošanai, t.sk. samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanai.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Uzņēmumiem, kuri būs saņēmuši sertifikātu, būs tiesības piemērot samazināto akcīzes nodokļa likmi.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
125 523
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
125 523
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-125 523
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-125 523
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
125 523
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Nepieciešamo izmaiņu veikšanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās 2022.gadā no Finanšu ministrijas budžeta programmas 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” ir nepieciešams finansējums 125 522,50 EUR apmērā:
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
| VID informācijas sistēmas nosaukums | Cilvēkdienas (c/d) | Vienas c/d cena, EUR ar PVN | Izmaksas kopā, EUR ar PVN |
| Maksājumu administrēšanas informācijas sistēma (MAIS-RZ-7884) | 213,50 | 480,37 | 102 559,00 |
| maksājumu administrēšanas informācijas sistēma (MAIS-RZ-8669) | 22,30 | 480,37 | 10 712,25 |
| Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS-RZ-4182) | 25 | 490,05 | 12 251,25 |
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav attiecināms.
Cita informācija
2022.gadā nepieciešamo izmaiņu veikšanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts Finanšu ministrijas budžeta programmas 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” piešķirtā finansējuma ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R2266
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/2266 (2021. gada 17. decembris), ar ko paredz noteikumus Padomes Direktīvas 92/83/EEK piemērošanai attiecībā uz alkoholisko dzērienu patstāvīgu sīkražotāju sertificēšanu un pašsertificēšanu akcīzes nodokļa vajadzībām
Apraksts
Regula nosaka sertifikāta paraugu un administratīvajā dokumentā par preču pārvietošanu iekļaujamo informāciju. Regula ir piemērojama no 2022.gada 1.janvāra.
ES tiesību akta CELEX numurs
31992L0083
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes Direktīva 92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem
Apraksts
Direktīva nosaka mazās alus darītavas un mazās spirta dedzinātavas kritērijus.
ES tiesību akta CELEX numurs
32020L1151
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes Direktīva (ES) 2020/1151 (2020. gada 29. jūlijs), ar ko groza Direktīvu 92/83/EEK par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem
Apraksts
Direktīva papildina Direktīvu 92/83/EEK ar patstāvīgā vīna sīkražotāja, patstāvīgā raudzēto dzērienu sīkražotāja un patstāvīgā starpproduktu sīkražotāja kritērijiem.
Nosaka, ka visu patstāvīgo sīkražotāju sertifikāts tiek izsniegts uz gadu.
Nosaka, ka visu patstāvīgo sīkražotāju sertifikāts tiek izsniegts uz gadu.
ES tiesību akta CELEX numurs
31992R3649
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (EEK) Nr. 3649/92 (1992. gada 17. decembris) par vienkāršotiem pavaddokumentiem, Kopienas iekšienē pārvadājot akcīzes ražojumus, kas ir nodoti patēriņam nosūtītājā dalībvalstī
Apraksts
Regula nosaka aizpildīšanas prasības vienkāršotajam pavaddokumentam, kas tiek izmantots Eiropas Savienības iekšienē pārvadājot akcīzes ražojumus, kas ir nodoti patēriņam nosūtītāja dalībvalstī.
ES tiesību akta CELEX numurs
32009R0684
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (EK) Nr. 684/2009 (2009. gada 24. jūlijs ), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/118/EK attiecībā uz datorizētām procedūrām akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā
Apraksts
Regula nosaka akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā izmantojamā elektroniskā administratīvā dokumenta struktūru un saturu.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/2266 (2021. gada 17. decembris), ar ko paredz noteikumus Padomes Direktīvas 92/83/EEK piemērošanai attiecībā uz alkoholisko dzērienu patstāvīgu sīkražotāju sertificēšanu un pašsertificēšanu akcīzes nodokļa vajadzībām
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1. pants
5. punkts
Pārņemtas pilnībā
nē
2. pants
21. punkts
Pārņemtas pilnībā
nē
3. pants
21. punkts
Pārņemtas pilnībā
nē
5. pants
21. punkts
Pārņemtas pilnībā
nē
6. pants
21. punkts
Pārņemtas pilnībā
nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Nav pārņemtas 4. pantā minētās tiesības dalībvalstīm atļaut patstāvīgiem sīkražotājiem, kas veic uzņēmējdarbību to attiecīgajā teritorijā, veikt pašsertificēšanu, jo nav izveidots mehānisms šo personu kontrolei.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav nepieciešams.
Cita informācija
Nav.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes Direktīva 92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
4.panta 1.punkta 1.ievilkums
6.3.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
1. attiecībā uz samazinātās likmes noteikšanu (4.panta 1.punkta 2.ievilkums), jau ir pārņemts likumā "Par akcīzes nodokli" 14.05.2005.,
2. attiecībā uz ražošanas apjomu noteikšanu sertifikāta saņemšanai (4.panta 1.punkta 1.ievilkums), tiek pārņemts ar šo MK noteikumu projektu tieši tā kā to paredz direktīva.
2. attiecībā uz ražošanas apjomu noteikšanu sertifikāta saņemšanai (4.panta 1.punkta 1.ievilkums), tiek pārņemts ar šo MK noteikumu projektu tieši tā kā to paredz direktīva.
22.panta 1.punkta pirmais ievilkums
6.3.5. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
1. attiecībā uz samazinātās likmes noteikšanu (22.panta 1.punkta 2.ievilkums), jau ir pārņemts likumā "Par akcīzes nodokli" 21.10.2021.,
2. attiecībā uz ražošanas apjomu noteikšanu sertifikāta (22.panta 1.punkta 1.ievilkuma pirmais teikums), jau ir pārņemts likumā "Par akcīzes nodokli"" 21.10.2021., savukārt šā ievilkuma otrais teikums tiek pārņemts ar šo MK noteikumu projektu tieši tā kā to paredz direktīva.
2. attiecībā uz ražošanas apjomu noteikšanu sertifikāta (22.panta 1.punkta 1.ievilkuma pirmais teikums), jau ir pārņemts likumā "Par akcīzes nodokli"" 21.10.2021., savukārt šā ievilkuma otrais teikums tiek pārņemts ar šo MK noteikumu projektu tieši tā kā to paredz direktīva.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Ar 2005. gada 14.aprīlī pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" ir izmantota iespēja dalībvalstīm piemērot samazināto akcīzes nodokļa likmi patstāvīgās mazās alus darītavas saražotajam alum, nosakot samazinātās likmes apmēru un apjomu, uz kuru var attiecināt šo likmi. Likums noteica, ka patstāvīgās alus darītavas saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā.
Ar MK noteikumu projektu tiek pārņemts maksimālais direktīvā noteiktais ražošanas apjoms 200 000 hl, lai Latvijas uzņēmumi, kas ražo alu un plāno to realizēt citās ES dalībvalstīs, kurās ir noteikts lielāks ražošanas apjoms nekā ir noteikts Latvijā (likumā "Par akcīzes nodokli"), arī varētu saņemt patstāvīga sīkražotāja sertifikātu.
Ar MK noteikumu projektu tiek pārņemts maksimālais direktīvā noteiktais ražošanas apjoms 200 000 hl, lai Latvijas uzņēmumi, kas ražo alu un plāno to realizēt citās ES dalībvalstīs, kurās ir noteikts lielāks ražošanas apjoms nekā ir noteikts Latvijā (likumā "Par akcīzes nodokli"), arī varētu saņemt patstāvīga sīkražotāja sertifikātu.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
29.pants nosaka, ka dalībvalstis informē Komisiju par normatīvjajiem un administratīvajiem aktiem, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.
Informācija ir sniegta saistībā ar 2005. gada 14.aprīlī pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli".
Informācija ir sniegta saistībā ar 2005. gada 14.aprīlī pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli".
Cita informācija
Samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanas kārtība attiecībā uz alu, kuru ir saražojusi patstāvīgā mazā alus darītava, bija noteikta MK 2018. gada 18. decembra noteikumos Nr. 801 "Kārtība, kādā piešķirams patstāvīgas mazās alus darītavas statuss un piemērojama akcīzes nodokļa likme patstāvīgo mazo alus darītavu saražotajam alum".
Direktīvas termins "patstāvīgā mazā alus darītava" likumā "Par akcīzes nodokli" ir pārņemts šādā redakcijā - "patstāvīgais mazais alus ražotājs". Savukārt direktīvas termins "mazā spirta dedzinātava" ir pārņemts Alkoholisko dzērienu aprites likumā šādā redakcijā "mazā alkoholisko dzērienu darītava". MK noteikumu projektā, lai apzīmētu visus subjektus, uz ko attiecās noteikumos noteiktā kārtība, tiek lietots termins "patstāvīgs sīkražotājs".
Direktīvas termins "patstāvīgā mazā alus darītava" likumā "Par akcīzes nodokli" ir pārņemts šādā redakcijā - "patstāvīgais mazais alus ražotājs". Savukārt direktīvas termins "mazā spirta dedzinātava" ir pārņemts Alkoholisko dzērienu aprites likumā šādā redakcijā "mazā alkoholisko dzērienu darītava". MK noteikumu projektā, lai apzīmētu visus subjektus, uz ko attiecās noteikumos noteiktā kārtība, tiek lietots termins "patstāvīgs sīkražotājs".
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes Direktīva (ES) 2020/1151 (2020. gada 29. jūlijs), ar ko groza Direktīvu 92/83/EEK par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1.panta 4.punkts (direktīvas 92/83/EEK konsolidētās versijas 9.a panta 1.punkta 1.ievilkums)
6.3.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
1) attiecībā uz samazinātās likmes noteikšanu (9.a panta 1.punkta 2.ievilkums) ir jau pārņemts ar likumu "Par akcīzes nodokli" 21.10.2021.
2) attiecībā uz ražošanas apjomu noteikšanu sertifikāta izsniegšanai (9.a panta 1.punkta 1.ievilkums), tiek pārņemts ar šo MK noteikumu projektu tieši tā kā to paredz direktīva.
2) attiecībā uz ražošanas apjomu noteikšanu sertifikāta izsniegšanai (9.a panta 1.punkta 1.ievilkums), tiek pārņemts ar šo MK noteikumu projektu tieši tā kā to paredz direktīva.
1.panta 7.punkts (direktīvas 92/83/EEK konsolidētās versijas 13.a panta 1.punkta 1.ievilkums)
6.3.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
1) attiecībā uz samazinātās likmes noteikšanu (13.a panta 1.punkta 2.ievilkums), ir jau pārņemts ar likumu "Par akcīzes nodokli" 21.10.2021.
2) attiecībā uz ražošanas apjomu noteikšanu sertifikāta izsniegšanai (13.a panta 1.punkta 1.ievilkums), tiek pārņemts ar šo MK noteikumu projektu tieši tā kā to paredz direktīva.
2) attiecībā uz ražošanas apjomu noteikšanu sertifikāta izsniegšanai (13.a panta 1.punkta 1.ievilkums), tiek pārņemts ar šo MK noteikumu projektu tieši tā kā to paredz direktīva.
1.panta 10.punkts (direktīvas 92/83/EEK konsolidētās versijas 18.a panta 1.punkta 1.ievilkums)
6.3.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
1) attiecībā uz samazinātās likmes noteikšanu (18.a panta 1.punkta 2.ievilkums), ir jau pārņemts ar likumu "Par akcīzes nodokli" 21.10.2021.
2) attiecībā uz ražošanas apjomu noteikšanu sertifikāta izsniegšanai (18.a panta 1.punkta 1.ievilkums), tiek pārņemts ar šo MK noteikumu projektu tieši tā kā to paredz direktīva.
2) attiecībā uz ražošanas apjomu noteikšanu sertifikāta izsniegšanai (18.a panta 1.punkta 1.ievilkums), tiek pārņemts ar šo MK noteikumu projektu tieši tā kā to paredz direktīva.
1.panta 13.punkts (direktīvas 92/83/EEK konsolidētās versijas 23.a panta 1.punkts
5. un 21. punkts
Pārņemtas pilnībā
1) direktīva paredz izsniegt ikgadēju sertifikātu - tieši šāds regulējums tiek pārņemts ar MK noteikumu projekta 5.punktu.
2) direktīva nosaka ka administratīvajā dokumentā par preču pārvietošanu iekļauj atsauci uz sertifikātu - regulējums tiek pārņemts ar MK noteikumu 21.punktu.
2) direktīva nosaka ka administratīvajā dokumentā par preču pārvietošanu iekļauj atsauci uz sertifikātu - regulējums tiek pārņemts ar MK noteikumu 21.punktu.
1.panta 13.punkts (direktīvas 92/83/EEK konsolidētās versijas 23.a panta 3.punkts
15.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
direktīva paredz, ka dalībvalsts atzīst sertifikātus, kurus izsniegušas citas dalībvalstis.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Ar 2021. gada 21. oktobrī pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" ir izmantota iespēja dalībvalstīm piemērot samazināto akcīzes nodokļa likmi patstāvīgo sīkražotāju (vīna, raudzēto dzērienu un starpproduktu ražotāju) saražotajiem alkoholiskajiem dzērieniem, nosakot samazinātās likmes apmēru un ražošanas apjomu, uz kuru var attiecināt šo likmi Latvijā.
Savukārt, ja Latvijas Republikas uzņēmumi ražo alkoholiskos dzērienus un vēlas tos realizēt uz citām ES dalībvalstīm, kurās ir noteikti lielāki ražošanas apmēri, nepieciešams radīt regulējumu, lai uzņēmumi, var saņemt sertifikātu. Tā kā direktīvā noteiktie maksimālie ražošanas apmēri nav noteikti likumā "Par akcīzes nodokli", tad, lai korekti piemērotu direktīvā noteikto, attiecīgās direktīvas prasības tiek pārņemtas ar MK noteikumu projektu (6.3.2., 6.3.3., 6.3.4. un 6.3.5.).
Direktīvas 2020/1151 1.panta 13.punkts (direktīvas 92/83/EEK konsolidētās versijas 23.a panta 2.punkts), kas paredz tiesības patstāvīgajiem sīkražotājiem pašsertificēties, nav pārņemts, tā kā normas galvenais mērķis ir pieļaut pašsertificēties gadījumos, kad dalībvalsts nav izveidojusi mehānismu sertificēšanai. Tā kā Latvijas Republikā būs iespēja saņemt sertifikātu, tad nav efektīvi veidot divas sistēmas - sertificēšana un pašsertificēšanās. Latvijas Republikā tiek veidots sertificēšanas mehānisms, jo pieredze jau ir, proti, sertificēšana ir izveidota attiecībā uz alus ražotājiem. Turklāt šī regulējuma izpilde ietekmē nodokļu ieņēmumus un ir saistīta ar nodokļu maksātāju atbilstības novērtēšanu. Līdz ar to pašsertifikācija netiek ieviesta.
Savukārt, ja Latvijas Republikas uzņēmumi ražo alkoholiskos dzērienus un vēlas tos realizēt uz citām ES dalībvalstīm, kurās ir noteikti lielāki ražošanas apmēri, nepieciešams radīt regulējumu, lai uzņēmumi, var saņemt sertifikātu. Tā kā direktīvā noteiktie maksimālie ražošanas apmēri nav noteikti likumā "Par akcīzes nodokli", tad, lai korekti piemērotu direktīvā noteikto, attiecīgās direktīvas prasības tiek pārņemtas ar MK noteikumu projektu (6.3.2., 6.3.3., 6.3.4. un 6.3.5.).
Direktīvas 2020/1151 1.panta 13.punkts (direktīvas 92/83/EEK konsolidētās versijas 23.a panta 2.punkts), kas paredz tiesības patstāvīgajiem sīkražotājiem pašsertificēties, nav pārņemts, tā kā normas galvenais mērķis ir pieļaut pašsertificēties gadījumos, kad dalībvalsts nav izveidojusi mehānismu sertificēšanai. Tā kā Latvijas Republikā būs iespēja saņemt sertifikātu, tad nav efektīvi veidot divas sistēmas - sertificēšana un pašsertificēšanās. Latvijas Republikā tiek veidots sertificēšanas mehānisms, jo pieredze jau ir, proti, sertificēšana ir izveidota attiecībā uz alus ražotājiem. Turklāt šī regulējuma izpilde ietekmē nodokļu ieņēmumus un ir saistīta ar nodokļu maksātāju atbilstības novērtēšanu. Līdz ar to pašsertifikācija netiek ieviesta.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
9.pants nosaka, ka dalībvalstis informē Komisiju līdz 2021. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.
Informācija ir sniegta saistībā ar 2021. gada 21. oktobrī pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli".
Informācija ir sniegta saistībā ar 2021. gada 21. oktobrī pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli".
Cita informācija
2021. gada 21. oktobrī pieņemto grozījumu likumā "Par akcīzes nodokli" anotācijā ir norādīts, ka attiecīgās direktīvas vienības nav pārņemtas, bet tā kā Saeimā starp lasījumiem likumprojekts tika papildināts ar jaunām normām par samazinātas akcīzes nodokļa likmes piemērošanu arī patstāvīgo sīkražotāju (vīna, raudzēto dzērienu un starpproduktu ražotāju) saražotajiem alkoholiskajiem dzērieniem, pēc būtības un jēgas direktīvā noteiktie subjekti un tiesības tiem piemērot samazināto akcīzes nodokļa likmi ir pārņemti.
Direktīvas termini "patstāvīgs vīna sīkražotājs" un "patstāvīgs sīkražotājs" (attiecībā uz raudzētiem dzērieniem un starpproduktiem) likumā ir pārņemti šādās redakcijās - "patstāvīgais vidējais vīna ražotājs", "patstāvīgais vidējais raudzēto dzērienu ražotājs", "patstāvīgais vidējais starpproduktu ražotājs". MK noteikumu projektā, lai apzīmētu visus direktīvas subjektus, uz ko attiecās noteikumos noteiktā kārtība, tiek lietots termins "patstāvīgs sīkražotājs".
Direktīvas termini "patstāvīgs vīna sīkražotājs" un "patstāvīgs sīkražotājs" (attiecībā uz raudzētiem dzērieniem un starpproduktiem) likumā ir pārņemti šādās redakcijās - "patstāvīgais vidējais vīna ražotājs", "patstāvīgais vidējais raudzēto dzērienu ražotājs", "patstāvīgais vidējais starpproduktu ražotājs". MK noteikumu projektā, lai apzīmētu visus direktīvas subjektus, uz ko attiecās noteikumos noteiktā kārtība, tiek lietots termins "patstāvīgs sīkražotājs".
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (EEK) Nr. 3649/92 (1992. gada 17. decembris) par vienkāršotiem pavaddokumentiem, Kopienas iekšienē pārvadājot akcīzes ražojumus, kas ir nodoti patēriņam nosūtītājā dalībvalstī
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1.pielikums
21. punkts
Pārņemtas pilnībā
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Nav izmantota, jo regula ir tieši piemērojama un izvēles brīvība nav paredzēta.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav.
Cita informācija
Nav.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (EK) Nr. 684/2009 (2009. gada 24. jūlijs ), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/118/EK attiecībā uz datorizētām procedūrām akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Pielikums, 1.tabula
21. punkts
Pārņemtas pilnībā
nav
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Nav izmantota, jo regula ir tieši piemērojama un izvēles brīvība nav paredzēta.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav
Cita informācija
Nav
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienestsNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Latvijas Alkohola nozares asociācija, Latvijas Alus Darītāju Savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrība
Latvijas Alus darītāju AsociācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas laikā netika saņemti komentāri par projektu.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts apraksta valsts pārvaldes pakalpojumu “Akcīzes nodokļa sertifikāts alkoholisko dzērienu patstāvīgajiem sīkražotājiem”. Šobrīd valsts pārvaldes pakalpojumu portālā latvija.lv ir izvietota pakalpojuma kartīte "Patstāvīgās mazās alus darītavas statusa sertifikāts", kas attiecīgi tiks precizēta pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās. Šis pakalpojums tiks sniegts elektroniskā kanālā Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi